Lidosta "Rīga" uzreiz aiz Akmens tilta. Nē, tā nav satiksmes ministra izziņota nākotnes iecere priekšvēlēšanu laikā, bet viens no sākuma kadriem amerikāņu filmā "The Good Neighbor" jeb "Labais kaimiņš", kurā Latvijas Nacionālā bibliotēka filmas vajadzībām uz laiku pārtapusi "lidostā". Filmas darbība notiek Rīgā, bet aktieru un tehniskā personāla sarakstā atrodami arī latviešu vārdi. Filmu nozare ir tā, kas savulaik uz Latviju atvedusi tādas pasaules mēroga zvaigznes kā Helēna Mirena un Mikijs Rurks. Arī Danielu Kreigu, pirms vēl viņš bija kļuvis par Džeimsu Bondu.
"Tas ir ekonomikas instruments," par līdzekļu piesaisti filmu nozarei saka Aija Bērziņa, Latvijas Kinoproducentu asociācijas prezidente. Tieši tāpēc no šā gada ārvalstu filmu līdzfinansēšanu vairs nepārvalda Kultūras ministrijas pārraudzībā esošais Nacionālais kino centrs (NKC), bet gan Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), ko pārvalda Ekonomikas ministrija. Latvijas kino producenti bija vienoti redzējumā, ka ar ārvalstu filmu industrijas piesaisti vajadzētu nodarboties kā ar ekonomikas, ne kultūras jautājumu. "Ja ir kādi projekti, kas nedabū līdzfinansējumu šeit, tie aiziet uz Lietuvu, Igauniju," norāda Bērziņa.
Nauda atnāk atpakaļ
Jau otro vasaru Latvijā top vācu seriāls "Sisi" par pēdējo Austroungārijas ķeizarieni Elizabeti. No Latvijas puses tajā līdzdarbojas producentu apvienība "Cinevilla Films", kurai valsts piešķīrusi 388 tūkstošus eiro. Savukārt producentu apvienība "White Picture" Latvijā veidos filmu "Evas aicinājums". Šis projekts atbalstīts ar 281 tūkstoti eiro. Kā portālam "Delfi" apliecina NKC vadītāja Dita Rietuma, līdzfinansējums ir labs iemesls, lai ārzemju filmu veidotāji izvēlētos strādāt Latvijā. "Sisi" un "Evas aicinājumam" Latvija piešķīrusi 669 tūkstošus eiro, bet rezerves sarakstā iekļauti pieci projekti, kuru līdzfinansējumam būtu nepieciešams 771 tūkstotis eiro.
