Māju renovācija un kvartālu vienības – kā RNP tiecas pēc rīdzinieku simpātijām

Liela daļa pilsētnieku dzīvo ēkās, kās būvētas vēl pagājušajā gadsimtā, un to atjaunošanas temps drīzāk pielīdzināms gliemeža, nevis geparda gaitai. Līdz šim šo māju iemītnieki nereti nebija mierā ar kāpņu telpas estētiku, taču šoziem, saņemot lielākus rēķinus par siltumu, ūdeni un tamlīdzīgi, iespējams, biežāk aizdomāsies arī par māju tehnisko pusi, īpaši, ja kāds kaimiņu namā maksā mazāk.

Par Rīgas dzīvojamo namu saimniecību, konkurenci, iespējamo parādu apjoma palielināšanos, iemesliem, kāpēc galvaspilsēta māju atjaunošanā atpaliek no citām pilsētām, portāls "Delfi" iztaujā pašvaldības SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) vadītāju Ronaldu Neimani, kura apkalpo aptuveni 157 tūkstošus klientu. Viņš amatā ir kopš 2020. gada rudens.

Jāpiebilst, ka rīdzinieki iepriekš visbiežāk pašvaldībai sūdzējušies tieši par RNP darbību. Valsts kontrole 2015. gadā publiskoja revīzijas rezultātus, tostarp norādot, ka dzīvokļu īpašnieki apmaksā uzņēmuma izšķērdību. Tajā bija 23 ieteikumi, no kuriem vairums ieviesti vēl līdz 2017.gada decembrim; viens ieteikums – tikai 2021.gada decembrī, jo saistībā ar to bija tiesvedība.

Pakāpeniski RNP darbā notiek uzlabojumi, tagad pauž Rīgas pilsētas izpilddirektora Jānis Lange, nenoliedzot, ka sūdzības pašvaldība vēl arvien saņem, taču uzņēmums strādā pie uzlabojumiem klientu apkalpošanā, tostarp ir uzlabots zvanu centra darbs, tiek ieviesti jauni digitālie risinājumi – e-pakalpojumi, mobilā aplikācija, čatbots. Kā liecina arī SKDS pēc RNP pasūtījuma veiktā iedzīvotāju aptauja, pērn pavasarī ar pakalpojumu apmierināti bija 39,2%, gada nogalē – 47,6%. Uz klientu vērstu, mērķtiecīgu, efektīvu un kvalitatīvu dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumu nodrošināšana ir arī viens no RNP specifiskajiem nefinanšu mērķiem, ko šī gada janvārī apstiprināja Rīgas dome.