Īpaši sāpīgi cenu kāpumu šajā sezonā varētu izjust mazāk turīgie iedzīvotāji, kuriem dažādi komunālie maksājumi gadā veido vidēji 15-20% no mājsaimniecības izdevumiem, lēš eksperti.
"Siltumenerģija jeb centralizētajās sistēmās (nevis mājsaimniecībās) ražotais siltums tiešām caurmērā ir kļuvis dārgāks. Tomēr svarīgi ir uzsvērt tieši vārdu "caurmērā", jo šogad būs ļoti atšķirīga situācija dažādās vietās Latvijā atkarībā no tā, kas ir primārais enerģijas avots – gāze vai biomasa," atgādina "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš. Ņemot vērā šo situāciju, AS "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš uzskata, ka elektroenerģijas un siltumenerģijas cenu kāpums strauji kļūst par būtisku makroekonomisku risku Latvijas ekonomikas izaugsmei un tā ietekme noteikti būs negatīva. Vissāpīgāk to, protams, izjutīs mazāk turīgie iedzīvotāji, kuriem dažādi komunālie maksājumi gadā veido vidēji 15-20% no mājsaimniecības izdevumiem, bet ziemas laikā - ievērojami vairāk.
Tomēr, pēc Strautiņa teiktā, ir vietas Latvijā, kur siltums pat kļūs lētāks, piemēram, Salaspilī, kur tika uzstādīti saules paneļi kā papildu enerģijas avots.
