Foto: Arhīva foto

"Zemes reforma bija absolūti nepieciešams politisks solis, kas valdībām pēc Pirmā pasaules kara bija jāveic. Mainījies bija pilnīgi viss. No ēdienkartes līdz sievietes lomai un sabiedrības struktūrai. Pārtikas nozīme 1. pasaules kara beigās Eiropā bija acīmredzami augusi, visas valdības saprata, cik nozīmīgi ir pārtikas krājumi. Vācijā, piemēram, bija reāli bads. Kas ir galvenās bada komponentes? Trūkst lauksaimniecības preču, trūkst maizes. Protams, Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm maizes faktors un zemnieka labvēlības iegūšana bija ārkārtīgi svarīga," portālam "Delfi" stāsta vēsturnieks, Latvijas Universitātes profesors Ēriks Jēkabsons.

Vairākkārt ir ticis uzsvērts, ka pēc Pirmā pasaules kara zemes reforma Latvijā bija pati skarbākā pret muižniekiem, bet tas ir tikai daļēji tiesa. Neskatoties uz to, ka Latvijas agrārās reformas likums neparedzēja atlīdzību bijušajiem muižniekiem, Latvijas valdība pēc 1929. gadā noslēgtas slepenas vienošanās ar Poliju maksāja tai kompensācijas par atsavinātajām muižām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!