Pirmā reize 'Mini Cooper'. Tikpat pārvērtēts kā 'Cielaviņa'?

Godīgi sakot, nekad neesmu sapratusi "haipu" ne par jaunākajiem "iPhone", ne "Mini Cooper" automašīnām. Un, riskējot tapt nomētātai ar dubļiem, atklāšu, ka man neizprotama arī tortes "Cielaviņa" dievināšana – bezē skrāpē aukslējas, šokolādes krēma konsistence ir jancīga un riekstus pat nevar sagaršot. Tā nu mans kolēģis, auto redaktors Raimonds Zandovskis, pierunāja uz savas ādas pārbaudīt, kāpēc daudzi tā jūsmo par MINI. Pirms tam nekad pat nebiju sēdējusi MINI kā pasažiere, tādēļ šis ir mēģinājums saprast – kāpēc ļaudīm tik traki patīk šī automašīna? Kas tur ir tik maģisks?

Karstākajā vakara sastrēgumu stundā dodos uz salonu pēc "Mini Cooper SE", idejiski šī mašīna nav nekas pārsteidzošs "Mini" ģimenē – tas ir jau pārbaudīts modelis, kas vienkārši padarīts elektrisks. Tehniskie parametri sola, ka līdz simtam vāģis uzraus 7,3 sekundēs, skan labi, žiperīga braukšana ar elektroauto man patīk, un, tā kā kopš 2000. gada ražo "Mini", kas izstrādāti BMW paspārnē, esmu gatava pārbaudīt, cik daudz no BMW gara iemājojis apjūsmotajā "Mini Cooper".

Automašīnu testa braucienam palūdzām "Inchcape Motors Latvia" salonā, izmēģinājuma braucienam var pieteikties katrs, kurš vien vēlas. Šis ir neatkarīgs redakcijas viedoklis.

Pirmais iespaids
No ārpuses auto šķiet būdīgs un stabils, aizmugurējie lukturi, atslēdzot auto, izgaismo Lielbritānijas karoga svītras, priekšējie lūr kā milzīgas mušas acis. Koši dzeltenie spoguļi piešķir nebēdnīgu skatu, bet, verot vaļā durvis, manu, ka to stikliem nav rāmja – tas uzreiz rada luksusa auto sajūtu, tomēr vismaz vizuālais tēls pagaidām neliek manai sirdij notrīsēt.