Baumu līmenī par "politisko tirgu" pirms Valsts prezidenta vēlēšanām ir runāts jau kopš 1993. gada, kad Saeima vēlēja pirmo prezidentu kopš valsts neatkarības atjaunošanas, sarunā ar portālu "Delfi" norāda sociologs Aigars Freimanis, kurš jau vairākus gadu desmitus vēro politiskos procesus Latvijā.
Arī žurnālists Jānis Domburs piekrīt, ka visas prezidenta vēlēšanas Latvijā, izņemot Vairas Vīķes-Freibergas ievēlēšanu uz otro termiņu 2003. gadā, ir bijušas saistītas gan ar politiskiem, gan citiem tirgiem. "Bet pie daudzpartiju sistēmas un reālās politiskās kultūras tas ir neizbēgami. Un visi šie tirgi ir bijuši ar kaut kādu mēra sajūtu. Es tā to nosauktu," norāda Domburs.
1993.gads. Skaļo uzvārdu tirgū Ulmanis uzveic Meierovicu
Pirmajās Latvijas Valsts prezidenta vēlēšanās pēc neatkarības atjaunošanas tika izvirzīti trimdas latvieši Gunārs Meierovics un Aivars Jerumanis, kā arī viens vietējais kandidāts ar skaļu uzvārdu – Guntis Ulmanis. Jāuzsver, ka arī Meierovics ne tikai uzvārda dēļ bija cieši saistīts ar pirmskara Latviju. Viņa tēvs Zigfrīds Anna Meierovics bija viens no Latvijas valsts dibinātājiem un Latvijas pirmais ārlietu ministrs. Tādējādi Meierovica jaunākā ievēlēšana būtu simboliski rādījusi Latvijas valsts nepārtrauktību, un vecākajai paaudzei būtu sajūta, ka ir atgriezušies "vecie, labie laiki"
