Streips ordeni saņēma pērn par aktīvo darbību Latvijas Tautas frontē (LTF) neatkarības atgūšanas periodā. Viņa apbalvošana nekādu viļņošanos neizraisīja, taču tāda izcēlās gadu vēlāk, šopavasar, kad ordeņa saņēmēju lokā nonāca lērums Streipa amata brāļu un māsu. Lēmums valsts augstāko apbalvojumu piešķirt uzreiz 12 žurnālistiem panāca to, ka apsveikumi saņēmējiem bija atšķaidīti ar kritikas devu, kam vēl piparus piemeta nule par ordeņa komandieri ieceltais žurnālists Jānis Domburs, kurš publiski dalījās pārdomās par ordeņa būtības diskreditēšanu.
Kā mērīt sevišķos nopelnus valsts labā? Vai ordenis tiešam paģēr izcilību? Vai ordenis piešķirams kā pateicība darba mūža nogalē, vai arī tad, kad cilvēks ir savu spēju zenītā? Vai tiešām pēdējos gados ordeņa piešķiršanas jēga ir devalvēta? Atbilžu meklēšanas ceļā "Delfi" atkāpās no bijušajiem Valsts prezidentiem līdz pat vēstures lappusēm starpkaru periodā, kad Triju zvaigžņu ordenis tika iedibināts.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Abonē un lasi vairāk:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
