Jau vairāk nekā četrus gadus Anete rūpējas par savainotiem savvaļas putniem – pretējā gadījumā pamešana likteņa varā tiem nozīmētu drošu nāvi. Kā portālam "Delfi" atklāj Anete, viss iesācies tveicīgā vasarā, kad 2010. gadā botulisma epidēmijas dēļ Rīgas jūras līča piekrastē tika izskalots simtiem paralizētu kaiju.
"Ejot gar jūras krastu, pamanīju pusdzīvu kaiju. Pēc tam tika izskalotas vēl divas. Novārgušajām kaijām nespēju paiet garām, un tā pie manis nonāca pirmie putni, kam centos palīdzēt. Domāju, ka togad no botulisma aizgāja bojā, iespējams, pat tūkstošiem putnu. Instanču, pie kurām vērsties palīdzības meklējumos, tolaik nebija un, diemžēl, tādu nav arī šodien," atminas Anete, atklājot, kā kļuvusi par gandrīz vienīgo cilvēku Latvijā, pie kura vērsties, ja kaut kur pamanām savainotu putnu.
Pamazām slimajām kaijām, no kurām daļa atveseļojās, pakāpeniski piepulcējās arī citi putni, kam bija nepieciešams sniegt palīdzību. Ikreiz, lūdzot palīdzību Dievam, Anete turpināja rūpēties par savainotajiem putniem, vajadzīgās zināšanas apgūstot pašmācības ceļā - studējot literatūru par putnu medicīnu, kā arī konsultējoties ar profesionāļiem ārvalstīs un, lai cik skumji tas arī nebūtu, gūstot pieredzi pēc sāpīgi pieļautām kļūdām nezināšanas un prasmju trūkuma dēļ.
"Latvijā veterinārārstiem putnu medicīna praktiski netiek mācīta. Taču, būdama vienkārši ļoti labs ārsts, sākotnēji putnu ārstēšanā ļoti daudz palīdzēja veterinārārste Ilze Šīrante, kurai zvanīju teju vai nakts laikā un, skaidrs, ka bez viņas viedā padoma man, toreiz pilnīgi nezinošai, nebūtu izdevies tik daudziem palīdzēt," atklāj Anete.
