Foto: Pixabay
Latvija un Lietuva ir vienīgās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, kuras nav panākušas vienošanos par savu jūras robežu. Nesaskaņu pamatā ir nafta. Vai šis konflikts par atradņu meklēšanu ar apšaubāmām izredzēm ir tā vērts?

Pirmie ģeoloģiskās izpētes darbi Latvijas teritorijā tika veikti vēl pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados. Toreiz šo jautājumu pārraudzīja Astrīds Freimanis – LPSR Ģeoloģijas departamenta vadītājs. Viņš apgalvoja, ka šaurā joslā no Kuldīgas jūrā stiepjas perspektīva naftas ieguves zona un šīs naftas kvalitāte ir tuva "Brent" – naftai, ko norvēģi iegūst Ziemeļjūrā. Sastāvs der naftas ķīmiskajai rūpniecībai, parfimērijas un eļļu ražošanai.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Abonē un lasi vairāk:

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit