Kādēļ nelatvieši pamet valsti? Kur ir viņu mājas – ārzemēs, Latvijā vai nekur? Kā viņi paši sevi tur uztver – kā savējos, svešos, latviešus vai pasaules pilsoņus? Vai viņi vēlas atgriezties? Latvijas Universitātes (LU) profesors Mihails Hazans portālam “Delfi” pastāstīja par pirmajiem jaunā un vērienīgā migrācijas pētījuma rezultātiem (*), ko veicis LU Filozofijas un socioloģijas institūts.
Portāls "Delfi" kļuvis par vienu no populārākajiem informācijas ieguves avotiem par Latviju ārzemēs dzīvojošajiem tautiešiem. Pagājušajā rudenī migrācijas pētnieki vērsās arī pie "Delfi" ārzemēs dzīvojošās auditorijas ar lūgumu aizpildīt anketu – pastāstīt, kas pamudinājis meklēt laimi tur, kur mūsu nav, kā tur klājas emigrantiem un viņu bērniem un kādu nosacījumu gadījumā viņi būtu gatavi atgriezties.
Pēdējoreiz tik liela mēroga emigrācijas pētījums veikts 2014. gadā, bet atbraukušo aptauja – 2016. gadā. Pagājušajā gadā abas plūsmas – 7702 cilvēku, no kuriem 5796 bija emigranti, 446 – viņu pēcteči, bet 1460 – reemigranti, – tika aptaujātas vienlaikus. Tas ir, ņemot vērā to, ka daudzi Latvijas pilsoņi atrodas nepārtrauktā kustībā labākas vietas meklējumos. Uz anketas jautājumiem atbildēja Latvijas emigranti no 116 valstīm, tostarp no Saūda Arābijas, Taivānas, Singapūras, Zambijas, Mongolijas, Hondurasas, Papua Jaungvinejas un pat no savulaik Kurzemes hercogistei piederējušās Tobago un Trinidadas.
Īpaši pētniekus interesēja pārmaiņas, kas notikušas pēdējo piecu gadu laikā. Atsevišķs bloks bija veltīts bērniem, kas aizbraukuši vai atgriezušies kopā ar vecākiem un dzimuši ārzemēs, – izdevās apkopot informāciju par apmēram 3000 bērnu – par viņu dzīvi, sajūtām, problēmām un panākumiem. Par to stāstīsim atsevišķi, jo bērni kā nekā ir viens no būtiskākajiem iemesliem, kādēļ cilvēki izceļo un atgriežas.
