'No olām līdz majonēzei' – hibrīdkara jēdziens jaunajā Valsts aizsardzības koncepcijā

Lai gan jēdziens "hibrīdkarš" ir jauns un visai neskaidrs, tā paņēmieni ir gaužām seni. Drošības un stratēģiskās pētniecības centra izpilddirektors Jānis Bērziņš to Aizsardzības ministrijas rīkotajā diskusijā "Hibrīdkarš – robeža starp civilo un militāro atbildību" salīdzinājis ar analoģiju, ka no visiem it kā sen zināmiem produktiem kā olas un eļļa tikai vairākus gadsimtus vēlāk pagatavota majonēze.

Diskusija norisinājās Latvijas Kara muzejā, tādējādi turpinot diskusijas par jaunās Valsts aizsardzības koncepcijas sagatavošanu. Plānots, ka līdz vasarai notiks vēl vairākas diskusijas, lai sekmētu koncepcijas izstrādes kvalitāti, kā arī sabiedrības izpratni par aktuālajiem jautājumiem.

Uzsākot diskusiju, aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) salīdzināja hibrīdkaru ar miglu, kura, tverot caur pirkstiem, nav saķerama un kura, pūšot vējam, aizbēg. Hibrīdkarš ir izaicinošs uzdevums, jo tā mērķis – "lēni un pa pilītei graut valsti no iekšpuses". Militārā iejaukšanās ir hibrīdkara pēdējais posms, tas ir punkts uz i, pauda Vējonis, taču uzsvēra, ka pasaulē nav tāda eksperta, kas var nodefinēt, kas tas ir un kā ar to cīnīties.

Arī Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks un Rīgas Stradiņa universitātes lektors Māris Cepurītis skaidroja, ka hibrīdkarš ir kaut kas pietiekami nekonkrēts un sens. "Vairs nav iespējams identificēt, kurā brīdī valsts atrodas kara, un kurā miera stāvoklī."

Hibrīdkara elementi Latviju jau skāruši 1919.-1920.gadā, norādīja Vējonis, Latvija izjuta Krievijas informatīvo spiedienu. "Hibrīdkara elementi ir daudz un dažādi, bet mēs to uzvarēsim," noteica aizsardzības ministrs.