Tā kā ar esošo likumu izmaiņām nepietiek, līdz gada beigām Latvijā plānots izstrādāt likumprojektu trauksmes cēlēju aizsardzībai. Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas pētnieks Ilmārs Poikāns jeb tā dēvētais Neo gan pauž bažas, vai tiesībsargājošās iestādes šādi spēs pasargāt trauksmes cēlējus lietās, kas saistītas ar pašām iestādēm un valdošo "eliti".
Līdz šim Latvijā ar trauksmes cēlēju aizsardzību veicies dažādi - idejas par to bijušas, bet konkrētos likuma grozījumos tās nav rezultējušās, lai arī, piemēram, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) atzīst, ka trauksmes celšana ir viens no instrumentiem korupcijas novēršanai un apkarošanai, turklāt ļoti efektīvs.
Tagad pagājuši jau pieci gadi kopš Latvijā skaļākās trauksmes cēlēja lietas - Neo datu noplūdes skandāla, un šogad valsts ķērusies pie plāna izstrādāt likumprojektu trauksmes cēlēju aizsardzībai.
Noteikts ambiciozs mēŗkis
Poikāns 2010.gada sākumā paziņoja par datu noplūdi no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanās sistēmas, publiskojot datus par dažādu valsts un pašvaldību uzņēmumu un iestāžu darbinieku atalgojumu. Lai arī viņš "cēla trauksmi" par trūkumiem VID sistēmā un publiskotā informācija bija sabiedrībai nozīmīga, jo atklāja nevienlīdzīgo attieksmi pret valsts sektorā strādājošajiem, Poikānam sevi tagad nākas aizstāvēt tiesā.
Lai iedzīvotāji tomēr ziņotu par pārkāpumiem, nebaidoties par savu drošību, plānots izstrādāt likumu trauksmes cēlēju tiesiskajai aizsardzībai. Nedaudz vairāk kā pirms mēneša tika parakstīts četrpusējs memorands starp valsts pārvaldi, NVO, tiesībsargājošām un pretkorupcijas iestādēm, kurā tika pausta apņēmība likumprojektu izstrādāt līdz šā gada beigām.
