'Cehs.lv': Tā vairs nav mana atbildība, man vienalga, vai vakcinējies

Ķermeņa temperatūra bija sasniegusi jau teju 39 grādu atzīmi, un mani pilnībā pārņēma drudzis. Apsedzies ar segu, palagu, suni, virspalagu un aizkariem, es kratījos, jūtoties kā Dankans Makleods brīdī, kad bija nocirtis kādam citam nemirstīgajam cīkstonim galvu un caur sūdīgi animētiem strāvas lādiņiem saņēma pretinieka enerģiju. "Veidojieties, manas antivielas, veidojieties," es klusi nočukstēju, ko pēc tam pavadīja histēriski un nedaudz biedējoši smiekli. "Ha-ha-ha-ha-ha, es jūtu, ka palieku neuzveicams, muaha-ha-ha!"

Kopš vakcinācijas ir pagājusi jau vairāk nekā diennakts, es jūtos fantastiski, kā arī atgriezusies ir ne tikai normāla ķermeņa temperatūra, bet arī saprāts. Jo vairāk manī izstrādājas imunitāte, jo vairāk attopos pie idejas, ka man ir vienalga, vai tu vakcinējies.