Piecēlos no rīta, izkāpu no gultas, saģērbos, nomazgājos, atvēru darba e-pastu ar smaidu sejā, bet tur vienmēr atrodas kāds vecais darbiņš, kura dēļ man tas smaids no sejas pazūd. Sāku malkot kafiju ar pienu, uzsmēķēju un gatavojos ķerties pie darbiem, bet sajutu vēderā draudīgu spiedienu. Pieri sāka klāt sviedri, taču pašam bija auksti. Paķēru koridorā pirmo, kas patrāpījās pa rokai no pastkastītē samestās makulatūras čupiņas, un steidzos tualetē.
Atvieglojoties man prātā pazibsnīja doma: cik gan tualetes pods ir ģeniāls izgudrojums! Gan no civilizācijas kolektīvās higiēnas aspekta, gan no individuālā – cik daudz cilvēku tas ir paglābis no apkaunojošas situācijas? Tīrākais sargeņģelis ar plastmasas nimbu.
Pulss sāka rimties, un pievērsu uzmanību avīzei. Mazliet sapīku, ka tā vispār ir avīze, nevis buklets no tuvējā lielveikala, jo biju cerējis, ka tur būs pazemināta cena lasim. Ja Norvēģijā to var iegādāties par 30–40 eiro, tad šeit pie labas aktcijas (pēc K. Āla lūguma saglabāta oriģinālā vārda rakstība – red.) pie kārotās zivs kilograma var tikt par 16,99 eiro. Pār avīzes pirmo vāku stiepās virsraksts "Atbalsti dabisku ģimeni, paraksties!".
"Kāda lieliska sagadīšanās!" – es nodomāju.
Gaidījāt, ka teikšu: man tieši bija aptrūcies tualetes papīra?
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
