Šodienas debates par "padomju mantojumu" pēc x gadiem pašas kļūs par interesantu izpētes tēmu. Mazliet ironiski izsakoties, patīkami, ka vismaz dažas tēmas Latvijā nemainās. Proti, krāšņajiem vārdu plūdiem par objektu Pārdaugavā seko spraiga viedokļu apmaiņa (būsim laipni un lietosim šādu apzīmējumu...) par ielu pārdēvēšanu un citu "objektu" demontāžu visā Latvijas teritorijā.
Protams, dūšīgākā izrunāšanās notiek sociālajās platformās un t.s. sabiedriski aktīvu ļaužu vidē, tomēr ne mazāk prieka sagādā arī šķietami garlaicīgās valsts iestādes, kas ar šīm tēmām nodarbojas. Piemēram, vēloties uzzināt, kādus tieši 69 objektus Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde ir atzinusi par demontējamiem, centos to uzzināt iestādes tīmekļa vietnē. Tā arī neuzzināju, toties izlasīju šādu brīnišķīgu formulējumu [1]: "Apsekotas 162 vietas, kuras izvērtēja darba grupas, kas pārstāvēta no Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes, Latvijas okupācijas muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības un Kultūras ministrijas". Patīkami, ka par Latvijas kultūras mantojumu tur rūpi cilvēki ar tik izkoptu latviešu valodu. Vai: cik pareizi, ka par padomju režīma objektiem lemj cilvēki, kuri paši saglabā šī režīma (proti, krievu valodas) ietekmi valodā.
Savukārt, lai uzzinātu kaut ko vairāk par iespējamo ielu nosaukumu maiņu, ielūkojos Valsts valodas centra jaunumu sadaļā [2]. Ļoti iepatikās vēriens formulējumos, kas lietojami, izvērtējot vietvārdu saglabāšanas (vai – tieši otrādi – nomaiņas) nepieciešamību. "Iekļaujas latviskajā kultūrvidē, sekmē tās vērtību saglabāšanu un attīstību". Precīzāku skaidrojumu grūti pat iedomāties. Vai – "atbilst labiem tikumiem". Īsi sakot, nākotnes vēsturnieki, sociālantropologi un varbūt pat visu sociālo zinātņu sasniegumu sasniegums, politologi, izmantojot 21. gadsimta Latvijas "materiālu", aizkustinājumā šņukstēs par iespēju savos pētījumos par valsts/varas funkcionēšanas modeļiem pārspļaut tādus klasiķus kā Mišelu Fuko, Alēnu Badjū un varbūt pat Maksu Vēberu.
Iespējams, ka lasītājam var rasties iespaids, ka teksta autors nolēmis izklaidēties vai, runāsim skaidru valodu, paņirgāties. Tā gluži nav. Attieksme pret vēsturisko mantojumu patiešām ir laba augsne pētījumiem.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Abonē un lasi vairāk:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
