1964. gadā kāds ASV Augstākās tiesas tiesnesis, visticamāk, pašam negaidīti, kļuva par spārnota izteiciena autoru. Proti, kādā tiesvedībā, kurā bija jānoskaidro, vai konkrētā filma ir vai nav "hard-core pornography", cienījamais jurists atzina, ka precīzu definīciju jēdzienam formulēt grūti, bet – "I know it when I see it" [1]. Respektīvi, saskaroties ar kaut ko (šajā gadījumā pornogrāfiju), jau sajūtu līmenī atpazīšu. Man šķiet, ka līdzīgi ir ar jēdzienu "impēriska domāšana".
No vienas puses, ir skaidrs piemērs – Kremļa ārpolitika, tostarp iebrukums Ukrainā. No otras puses, ir cilvēki, kuri "impēriskas domāšanas" pazīmes saskata arī aprindās, kas sevi pozicionē kā "demokrātiskā opozīcija Putina režīmam". Hronoloģiski nesens piemērs – telekanāla "Doždj" jautājumi Rīgas mēram Mārtiņam Staķim. Citiem vārdiem sakot, rodas sajūta/nojausma, ka "impēriska domāšana" ietver ko vairāk par to, ko dzirdam Kremļa propagandā.
Tālākais teksts ir dažas subjektīvas piezīmes un minējumi.
Ja mēs attīstām versiju par to, ka "impēriska domāšana" ir raksturīga ne tikai "rašistu" sadaļai Krievijas sabiedrībā, tad, manuprāt, zīmīgāki piemēri par "demokrātiskās opozīcijas" vaimanāšanu par Rietumu noteiktajām sankcijām pret Krieviju ir tas, kā kaimiņvalsts sabiedrība uztver citas šajā valstī dzīvojošās tautas. Ja pavisam īsi – aizbildnieciski, uzjautrināti, kā eksponātus etnogrāfiskajā muzejā. Esmu
