Svētdien, 15. martā, pulksten 18.00 "Delfi TV ar Jāni Domburu" tiešraidē uz jautājumiem par to, kā ārkārtas situācijas apstākļos, kas izveidojušies saistībā ar "Covid-19" uzliesmojumu Eiropā, tiks organizēta Latvijas iedzīvotāju atgriešanās valstī, atbildēja Ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Beķeris.

Jau vēstīts, ka 14. marta vakarā valdība nolēma no 17. marta apturēt starptautiskos pasažieru pārvadājumus – tiks apturēti gan aviopārvadājumi, gan starptautiskā vilcienu un pasažieru autobusu, gan prāmju kustība.

Piedāvājam noskatīties spilgtākās epizodes no intervijas

Beķeris skaidroja, ka “latvieši ir praktiski visur”, un jau tuvojoties krīzei augusi Latvijas valstspiederīgo interese par atgriešanos mājās. Tagad vienā dienā ĀM konsulārās palīdzības tālrunis saņēmis vairāk nekā 1000 zvanu, bet kopumā mēģinājumu to sazvanīt bijis 14 reizes vairāk. Kaut astoņkārtīgi palielināts operatoru skaits, zvanītājiem var nākties pagaidīt – .

Beķeris uzskaitīja valstis, no kurām tiek saņemti visvairāk zvani, kurās visvairāk cilvēku meklē palīdzību. Starp tām ir Spānija, jo sevišķi Tenerife, Ēgipte, Lielbritānija un tālāki galamērķi kā Taizme un Maroka – .

Latvija iesniegusi notu Polijai, lai risinātu iespēju pa sauszemes ceļiem uz Latviju ceļojošajiem cilvēkiem šķērsot šo valsti, kura savas robežas tagad slēgusi. Beķeris atzina, ka tiem cilvēkiem, kuri jau paspējuši šķērsot Polijas robežu mājupceļš varētu sagādāt mazākas problēmas, bet pārējiem vēl jāgaida uz risinājumu tā sauktā “humānā koridora” formā - .

ĀM pārstāvis atzina, ka atsevišķas aviokompānijas kā “Ryanair” un “Aeroflot” turpina tirgot biļetes uz datumiem, kad labi apzinās, ka reisi nenotiks. Viņš aicināja cilvēkus būt modriem un šādas biļetes neiegādāties – .

Jautāts par “Covid-19” pirmo epicentru Eiropā Itāliju, Beķeris atzina, ka no tur esošajiem latviešiem pagaidām palīdzību meklējuši tikai daži desmiti – .

Jautāts par “airBaltic” rīkotajiem repatriācijas reisiem, Beķeris atzina, ka tas ir tikai pirmais posms. Pēc tam, kad gaisa satiksme būs slēgta, nepieciešamības gadījumā, ārvalstīs iestrēgušajiem valstspiederīgajiem varētu sūtīt pakaļ arī čarterreisus. Tie cilvēki, kuri saprot, ka ne ar šiem, ne kādiem citiem reisiem atgriezties nepaspēs, reģistrēties ĀM konsulārajā reģistrā – .

Jau sestdien Ārlietu ministrija ar mobilo sakaru operatoru starpniecību ārvalstīs esošajiem Latvijas iedzīvotājiem izsūtījusi īsziņas par ārkārtas situācijas nosacījumu maiņu un robežu slēgšanu no 17. marta. Šobrīd gan nav zināms, cik tieši cilvēki šīs īsziņas ir saņēmuši un kurās valstīs viņi atrodas, atzina Beķeris – .

Ārlietu ministrijas pārstāvis uzsvēra, ka ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas iedzīvotājiem, kas patlaban atrodas Latvijā, nekavējoties būtu jāieņem lēmums, atgriezties savā mītnes zemē vai uz “Covid-19” uzliesmojuma laiku palikt Latvijā – .

Tāpat viņš skaidroja to, kā robežu slēgšana ietekmē Latvijā esošos “Erasmus” studentus no ārzemēm un Latvijas studentus, kas “Erasmus” programmu ietvaros atrodas ārzemēs. Viņš brīdina, ka šobrīd nav zināms, cik ilga būs “Covid-19” izraisītā krīze Eiropā – .

Gadījumos, kad Latvijas valstspiederīgie noteikto ierobežojumu dēļ ir “iestrēguši” valstī, kurā Latvijai nav diplomātiskās pārstāvniecības, jautājums par atgriešanās iespējām tiks risināts, iesaistot citu Eiropas Savienības valstu vēstniecības, solīja Ārlietu ministrijas pārstāvis – .

Beķeris īpaši atzīmēja, ka daudzas valstis “Covid-19” krīzes laikā cieši sadarbojas, īpaši atzīmējot Igauniju, kas vēl kādu brīdi neslēgs Tallinas lidostu. Īpaša vienošanās ir panākta arī ar Baltkrieviju – .

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!