Dienā, kad Saeima lemj par īpašu likumu, kas paredz ieviest dažnedažādus atbalsta pasākumus saistībā ar ārkārtas situāciju "Covid-19" izplatības ierobežošanai, "Delfi TV ar Jāni Domburu" uz jautājumiem atbildēja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV). Viņa vadītā darba grupa sagatavoja likumprojektu, kas paredz dīkstāves pabalstu ieviešanu, nodokļu brīvdienas un dažādus citus atbalsta pasākumus.

Ceturtdien šis likumprojekts apstiprināts valdībā, bet piektdien, 20. martā par tā pieņemšanu lemj Saeima. Intervijā finanšu ministrs atbildēja gan par to, kā īpašais likums varētu darboties, gan atzina, ka cer, ka "Covid-19" izraisītā krīze nebūs ilgstoša. "Šī ir lielākā iespējamā palīdzība, kādu valsts jebkad ir sniegusi," atzīmēja Reirs.

Piedāvājam raidījuma 'satura rādītāju'. Tas ļauj ātri ierakstā atrast epizodes ar iztirzātajām tēmām

Finanšu ministrs Reirs uzsvēra, ka, viņaprāt, "Covid-19" izraisītā krīze nekādā gadījumā nav salīdzināma ar savulaik piedzīvoto finanšu krīzi, kad dažu gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts saruka par teju ceturdaļu – .

Viņš gan atzina, ka jau šobrīd jūtama ievērojama ekonomikas sabremzēšanās un nodokļu ieņēmumu kritums. Tomēr funkcionējošiem uzņēmumiem ir jāturpina maksāt nodokļus, jo valstij ir jāturpina funkcionēt – .

Reirs arī komentēja iemeslus, kādēļ šobrīd piedāvātais likumprojekts paredz veidot īpaši atbalstāmo jeb krīzes skarto nozaru sarakstu. Pret šādu uzņēmumu "šķirošanu" kategoriski iebilst daudzas uzņēmēju organizācijas. Reirs gan apgalvoja, ka, izvērtējot situāciju, skarto nozaru saraksts tiks papildināts – .

Daļa uzņēmumu, piemēram, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības, kas darbojas enerģētikas nozarē vai sniedz dažādus komunālos pakalpojumus, nemaz nedrīkst "aiziet dīkstāvē" –.

Tāpat Reirs skaidroja, kā tieši Valsts ieņēmumu dienestam būs jāizvērtē, kuri no uzņēmumiem ir pelnījuši valsts atbalstu "Covid-19" krīzes laikā. Viņš arī atklāja, ka dīkstāves pabalsti krīzes skarto uzņēmumu darbiniekiem tiks maksāti viņu pašu bankas kontos – .

Jautāts par iespējām atcelt īres vai nomas maksas un komunālos maksājumus, Reirs atzina, ka tās ir privātas attiecības un valsts tajās nevar iejaukties. Viņš gan piebilda, ka varētu aizliegt iekasēt kavējuma naudu par šādu maksājumu neveikšanu laikā. Tāpat līdz septembrim ieviests moratorijs maksātnespējas pieteikšanai no ārpuses – .

Jautāts, vai valsts ieskatā šobrīd uz dažādu privātu līgumu izpildi šobrīd būtu piemērojams force majore jeb nepārvaramas varas princips, ministrs norādīja, ka šobrīd tā neesot. Ja situācija ievilksies, tas tikšot pārvērtēts – .

Attiecībā par ES fondu naudas finansētajiem projektiem, Reirs norādīja, ka tie projekti, kas vēl nav uzsākti, tiks pārvērtēti un atlikusī nauda novirzīta tādiem projektiem, kas palīdzēs pārvarēt krīzi, piemēram, māju siltināšanai, kas varētu uzlabot nodarbinātību – .

Par nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" nākotni Reirs norādīja – tam varētu palīdzēt Eiropas Centrālās Bankas izsludinātā 750 miljardus eiro lielā privāto un publisko vērtspapīru atpirkšanas programma. "airBaltic" finansējumu jau iepriekš piesaistījis caur obligācijām, tādēļ nepieciešamības gadījumā tas varētu pretendēt uz dalību programmā. Tāpat iespējams, ka aviokompāniju atbalstā ES varētu iesaistīties tiešā veidā – .

Jautāts par mediju nozari, uz kuru dīkstāve krīzes laikā nav attiecināma, bet reklāmas ieņēmumi strauji krīt, Reirs konkrētus valsts atbalsta pasākumus, kurus varētu ieviest, nenosauca, bet solīja, ka vērtēs par nozari atbildīgās Kultūras ministrijas priekšlikumus – .

Jautāts par to, vai valstij nevajadzētu par saviem plāniem un darbu komunicēt atklātāk nekā šobrīd, Reirs vairījās no konkrētiem solījumiem, bet solīja, ka saņemtās sūdzības tiks izskatītas kopā ar sociālajiem partneriem – darba devējiem un ņēmējiem - .

Par iespēju, ka jau ieviesto taupības pasākumu dēļ varētu tikt pārskatīts valsts budžets, Reirs norādīja, ka nauda, kas ietaupīta aizliedzot komandējumus, jau novirzīta Veselības ministrijai. Tomēr budžeta pārskatīšana varētu būt loģisks nākamais solis – .

Jautāts par Saeimas Budžeta komisijas vadītāja Mārtiņa Bondara (AP) frāzi "uz redzēšanos, fiskālā disciplīna!" Reirs atzina, ka valsts taupība šobrīd nav prioritāte. Tā neesot pašmērķis, bet gan līdzeklis, lai Latvijai šādā krīzes situācijā būtu līdzekļi, ko novirzīt ekonomikas glābšanai – .

Reirs intervijā vairākkārt norādīja, ka šobrīd valsts cer, ka krīze būs īstermiņa. Jautāts, ko nozīmē īstermiņa, viņš precizēja, ka tie varētu būt divi vai trīs mēneši, jo "bizness ir pašregulējošs" – .

Jautāts, vai Saeimā valdības sagatavotais likumprojekts būtu jāmaina, iekļaujot tajā arī opozīcijas priekšlikumus, Reirs teica, ka labāk būtu opozīcijas priekšlikumus novirzīt uz valdību, jo priekšlikumus vajagot saskaņot, lai likumā neveidotos iekšējas pretrunas – .

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!