Kopš 23. janvāra, kad pēc diviem neveiksmīgiem citu kandidātu mēģinājumiem, Saeima nobalsoja par uzticību Artura Krišjāņa Kariņa (JV) Ministru kabinetam, šoruden šī valdība iztur lielāko pārbaudījumu – 2020. gada valsts budžeta sagatavošanu. Intervijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" Kariņš atbild ne tikai par budžeta veidošanu, bet arī valdības un tās vadītāja darbu kopš gada sākuma, vēlētājiem doto solījumu pildīšanu un politiķu savstarpējām nesaskaņām. Pēc tiešraides intervija skatāma ierakstā.

Starp būtiskākajiem jautājumiem ir gan valstī aktuālie notikumi, gan tas, kā pildīti priekšvēlēšanu solījumi un apņemšanās valdības deklarācijā. Viens no gada garumā visvairāk apspriestajiem bijis elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes jeb OIK reformēšana, kas vēl arvien nav notikusi. Paralēli valdība turpina virzīt protestus izraisījušo administratīvi teritoriālo reformu. Arvien atklāts ir jautājums, kā turpināsies Kariņa skaļi pieteiktais finanšu sistēmas "kapitālais remonts". Tikko valdošās partijas vienojušās sākt darbu pie valdības sākotnējos plānos neiekļautas ieceres – pilnīgas pārejas uz izglītību valsts valodā visos līmeņos, bet politisko dienaskārtību nosaka arī skaļākie skandāli – no Rīgas atkritumu apsaimniekošanas līdz būvnieku kartelim.

Jau tagad ir pamats paredzēt, ka daļa no iepriekš vēlētājiem dotajiem solījumiem – veselības, izglītības un citās nozarēs – šogad netiks izpildīti. Turklāt starp valdību veidojošajiem pieciem politiskajiem spēkiem – Jaunās konservatīvās partijas, KPV LV, Nacionālās apvienības, "Attīstībai/Par!" un "Jaunās VIENOTĪBAS" – neizpaliek savstarpējas domstarpības.

Šī intervija raidījuma vēsturē, līdzās Jāņa Dombura intervijām ar citiem politiķiem, izceļas ar bezprecedenta ilgu laikaposmu kopš uzaicinājuma uz interviju. Pirmoreiz to Kariņam "Delfi" izteica vēl 2018. gada 14. decembrī, kad tika aicināti citi premjera amata kandidāti. Viņi uz intervijām ieradās, bet Kariņš interviju vispirms atteica līdz brīdim, kad no Valsts prezidenta saņems oficiālu nomināciju valdības veidošanai. Taču, kad tas bija noticis, neskatoties uz preses sekretāra solījumu "tuvākajā laikā nosūtīt iespējamos laikus intervijai", tas tā arī nenotika. Atgādinājumi jeb atkārtoti uzaicinājumi sekoja martā, jūnijā, augustā un septembrī, līdz tikai septembra vidū premjera birojā tika apstiprināts, ka intervija varēs notikt 4. oktobrī.

Lai izvērtētu, vai šāda politiķa saziņa ar mediju un tā auditoriju ir pamatota un samērīga, "Delfi" vērsās pie premjera ar vairākiem jautājumiem.

Uz jautājumu, cik daudz laika kopš Kariņa valdības apstiprināšanas premjers atvēlējis intervijām dažādos medijos, viņa preses sekretārs Sandris Sabajevs atbildēja: "Kariņš tām atvēl vidēji pusotru stundu nedēļā. Tas nozīmē, ka kopš apstiprināšanas Ministru prezidenta amatā intervijām un komentāriem medijiem ir veltītas aptuveni 50 stundas laika."

Sākotnēji uz jautājumu, kādu iemeslu dēļ šajā laikaposmā intervija "Delfi TV ar Jāni Domburu" nav sniegta, tika saņemta tikai vispārīga atbilde: "K. Kariņa galvenā atbildība ir valdības un koalīcijas kopējā darba organizācija, kas aizņem lielāko daļu viņa darba laika, tostarp arī brīvdienās, ņemot vērā objektīvi sarežģīto situāciju gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā. Intervijas medijiem tiek organizētas atbilstoši K. Kariņa darba grafikam."

Vēlāk Sabajevs precizēja, ka citi mediji, kuriem Kariņš vēl nav sniedzis intervijas, esot interneta portāla Tvnet.lv tiešraides raidījums “Komforta zona”, Latvijas Radio 4 raidījums “Darbojošās personas” un laikraksts “Dienas bizness”. "Apzinoties sabiedrības un mediju pārstāvju tiesības uz informācijas pieejamību, intervijas tiek plānotas atbilstoši iespējām Ministru prezidenta darba grafikā un samērojot ar citiem amata pienākumiem," viņš norādīja..

Kā zināms, Kariņa politiskās darbības stāžs ir viens no ilgākajiem starp viņa vadītās valdības locekļiem – viņš bija viens no partijas "Jaunais laiks" biedriem dibinātājiem, pirmoreiz Saeimā ievēlēts 2002. gadā, kļuvis par partijas Saeimas frakcijas vadītāju, un vēlāk – ekonomikas ministru Aigara Kalvīša (TP) valdībā. Kariņš pēc Einara Repšes kļuvis arī par partijas "Jaunais laiks" valdes priekšsēdētāju, bet 2008. gadā šajā amatā viņu nomainīja Solvita Āboltiņa. 2009. un 2014. gadā Kariņš ievēlēts Eiropas Parlamentā, kur darbojies līdz kļūšanai par Latvijas premjerministru. Šobrīd viņš ieņem partiju apvienības "Jaunā VIENOTĪBA" valdes priekšsēdētāja amatu.

Jānis Domburs aicina "Delfi" lasītājus iesūtīt savus jautājumus Ministru prezidentam, rakstot uz e-pastu janis.domburs@delfi.lv vai "Delfi" Facebook lapā.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Jānis Domburs Krišjānis Kariņš
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form