Nedēļas vidū Slimību profilakses un kontroles centrs paziņoja, ka Latvijā konstatēti vismaz pieci neizsekojami saslimšanas gadījumi ar jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19, un līdz ar to iespējas saslimt ir jebkuram. Šodien pulksten 12 "Delfi TV ar Jāni Domburu" tiešraidē veselības ministre Ilze Viņķele (AP) atbild par tālāko valsts rīcību cīņā ar globālo pandēmiju.

Līdz 26. marta rītam Latvijā saslimšana ar Covid-19 bija apstiprināta kopā 244 cilvēkiem, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija. 16 no viņiem ārstējas slimnīcā, bet neviens no šiem pacientiem neesot smagā stāvoklī.

Līdz šim Covid-19 pārsvarā tika atklāta gados jaunākiem cilvēkiem, un, pēc speciālistu teiktā, tas liecina par epidēmijas agrīnu stadiju. Kā iepriekš skaidroja Veselības ministrijas galvenais speciālists infektoloģijā Uga Dumpis, "vispirms slimo jaunie un kustīgie, kas pēc tam inficē vecākos, mājās sēdošos".

Jau ziņots, ka no 13. marta līdz 14. aprīlim Latvijā saistībā ar Covid-19 vīrusu izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību.

PIedāvājam iepazīties ar raidījuma 'satura rādītāju'. Tas ļauj ierakstā ātri atrast epizodes ar iztirzātajām tēmām

Neizsekojamu Covid-19 saslimšanu skaits kopš trešdienas, kad tika paziņots par pieciem neizsekojamiem inficiēšanās gadījumiem, ir pieaudzis, atzina ministre – .

Viņķele arī atklāja, ka patlaban, pēc saslimšanas apstiprināšanai vienam Rēzeknes slimnīcas ārstam, par Covid-19 pacienta kontaktpersonām ir uzskatāmi septiņi Rēzeknes slimnīcas mediķi. Vienlaikus viņa atzina, ka ministrijas rīcībā šobrīd nav apkopotas informācijas par to, cik daudzi mediķi Latvijā jau atzīti par Covid-19 kontaktpersonām vai arī nepieņem pacientus, jo atrodas pašizolācijā – .

27. marta rītā stacionāros ārstējās 21 Covid-19 pacients. Viņķele intervijā atklāja, kurās tieši slimnīcās viņi tiek ārstēti – .

Viņķele arīdzan skaidroja, kā tiek kontrolēts, vai Covid-19 pacienti, kam atļauts ārstēties mājās, ievēro karantīnu un kāds algoritms tiek izmantots, lai pārliecinātos par viņu atveseļošanos – un 13:23.

Tāpat viņa skaidroja, kādēļ Latvijā veiktais Covid-19 izmeklējumu skaits šobrīd vēl nesasniedz maksimālo kapacitāti –

Viņķele arī uzsvēra, ka šobrīd neredz jēgu tērēt lieki tērēt resursus, apkopojot datus par, piemēram, to, cik cilvēki šobrīd dzīvo kopīgās mājsaimniecībās ar Covid-19 pacientiem – .

Ministrei nācās skaidrot, cik lieli ir patlaban valstī esošie Covid-19 testu krājumi, cik ilgam laikam ar tiem pietiks un kuras sabiedrības grupas plānots testēt pastiprināti – .

Tāpat Viņķelei nācās taisnoties par to, kādēļ līdz ar robežu slēgšanu netika sākta pastiprināta no ārzemēm repatriējušos iedzīvotāju uzraudzība. Viņa atklāja, ka jau vairākkārt domāts par stingrāku sodu ieviešanu – .

Viņa neslēpa, ka jau drīzumā saistībā ar Covid-19 noteiktie ierobežojumi var kļūt daudz stingrāki, kā arī skaidroja, kādēļ ne visas nozares pienācīgi parūpējas par fizisku distancēšanos nodrošinošu risinājumu ieviešanu un kāpēc būvniecības veikali turpinās strādāt arī brīvdienās – un 38:22.

Viņķele atklāja kādus tieši aizsarglīdzekļus un cik daudz tuvākajās dienās Latvijas mediķi saņems ar lidmašīnu no Ķīnas. Šīs preces tagad būšot nodrošinātas “ar rezervi” –

Par to, cik šādu aizsarglīdzekļu būs nepieciešams ar veselību nesaistīto valsts sektora nozaru pārstāvjiem, tagad atbildot Valts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, kas vada krīzes vadības koordinācijas grupu –

Taksistiem Viņķele ieteica sekot līdzi epidemilogu ieteikumiem par mašīnu dezinfekciju. Savukārt, pārtikas preču piegādātājiem, kuru darba devēji nenodrošina aizsardzību pret Covid-19, viņa ieteica vērsties Valsts darba inspekcijā un Labklājības ministrijā – .

Jautāta par to, cik no 100 gultām, kas LIC ir atbrīvotas un piemērotas Covid-19 slimniekiem, ir piemērotas intensīvajai terapijai, Viņķele norādīja, ka smago saslimšanu ārstēšanai tiek piemērotas arī citas slimnīcas un iepirkumā ir piegādāta jau daļa jaunu elpināšanas aparātu – .

Jautāta par hakatonā izstrādāto RTU speciālistu piedāvājumu ražot jaunas elpināšanas iekārtas, Viņķele atzina, ka līdz šādu iekārtu sertifikācijai ir vēl tālu un jābalansē drošība ar iniciatīvu. Šobrīd tiekot meklēta citu valstu pieredze, kā šādas iekārtas varētu ieviest – .

Daudzi mediķi strādā vairākās slimnīcās vienlaikus. Lai izvairītos no tā, ka mediķi kursējot starp slimnīcām izplata infekciju, ministrija prasa slimnīcām definēt, kuri no mediķiem ir kritiski nepieciešami to darbam, un šiem speciālistiem līdz ārkārtējās situācijas beigām darbus vairākās slimnīcās savienot neļaus – .

Viņķele pieļāva, ka nākotnē varētu spriest arī par pensionēto mediķu mobilizēšanu darbam vai pēdējo kursu medicīnas studentu iesaistīšanu praksē – .

Ministre kārtējo reizi aicināja cilvēkus nedrūzmēties arī brīvā dabā – parkos, pastaigu laipās, pludmalēs. Viņa pieļāva, ka šādas pulcēšanās ierobežojumi oficiāli varētu tikt pieņemti jau šajās brīvdienās – .

Jautāta, kādēļ valdība īpaši neatbalsta medijus kā daļu no kritiskās infrastruktūras, Viņķele solīja, ka par šādu atbalstu varētu lemt jau nākamnedēļ – .

Šobrīd ārkārtējā situācija ir ieviesta līdz 14. aprīlim. Ministre atzina – ļoti iespējams, ka to nāksies pagarināt – .

Viņķele pieļāva, ka kādās apdzīvotās vietās izveidojoties infekcijas perēkļiem, varētu tikt noteikta to karantīna, ieviešot pārvietošanās ierobežojumus –

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!