"Nekādai lielai grēku nožēlošanai, it sevišķi demonstratīvās formās, es pamatu neredzu, bet tas nenozīmē, ka es lepojos ar to, ko esmu izdarījis," - tā "Delfi TV ar Jāni Domburu" saka publicists Dainis Lemešonoks, kurš kopš astoņdesmito gadu vidus darbojās žurnālistikā. Izvērstā intervijā viņš atzīst, ka bijis LPSR Valsts drošības komisijas (VDK) aģents ar segvārdu "Namejs" un stāsta, ka sadarbība ar čeku sākusies jau studiju gados, vairākus gadus pirms viņš oficiāli noformēts aģenta statusā. Ziņošana par kolēģiem, kursabiedriem un citiem līdzcilvēkiem pārtrūkusi tikai PSRS sabrukuma gadā. Lemešonoks uzskata, ka ar saviem ziņojumiem nevienam nopietnas problēmas neesot sagādājis, tādēļ naktīs viņš guļot mierīgi.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

2018. gada decembrī pavērtajos "čekas maisos" jeb Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) mājaslapā publicētajā LPSR VDK aģentūras kartotēkā atrodama aģenta "Namejs" kartīte ar personīgās lietas numuru 23168, kurā lasāms 1964. gadā dzimušā Daiņa Lemešonoka vārds. Kartītē norādīts, ka viņš savervēts 1987. gadā, kad bijis Latvijas Valsts universitātes students. "Namejs" savervēts darbam LPSR VDK 5. daļas 2. nodaļā. 5. daļa "cīnījusies pret ideoloģisko diversiju", bet tās 2. nodaļas uzmanības lokā bijusi radošā inteliģence. Kā vervētājs norādīts čekas virsnieks Juris Miļevskis, kura vārds jau izskanējis vairākkārt, tostarp, piemēram, saistībā ar dzejnieka Jāņa Rokpeļņa sadarbību ar VDK, par ko jau vēstījām šeit.

Portāls "Delfi" publicē aģenta kartītes attēlu, kāds tas pieejama LNA interneta vietnē.

Lecīgais "Namejs"


Atšķirībā no daudziem cilvēkiem, kuri ar savu vārdu un uzvārdu noformētu kartīšu atrašanos čekas maisos dēvē par fikciju, vai apgalvo, ka parakstījušies par sadarbību, bet nav sadarbojušies, Lemešonoks sadarbību atzīst. Viņš pat apgalvo, ka tā sākusies par trim gadiem agrāk nekā minēts aģenta kartītē. Proti, 1984. gada februārī, kad bijis Latvijas Valsts Universitātes žurnālistikas students, viņš izsaukts uz kādu kabinetu universitātes centrālajā ēkā. Tur viņu sagaidījis VDK virsnieks, kurš spēlējis slikto policistu, kritizējis viņa uzvedību, kā padomju studentam, komjaunietim un skolas direktora dēlam neatbilstošu. Pārmetumi bijuši radiostacijas "Amerikas Balss" publiska klausīšanās un pretpadomju anekdošu stāstīšana. "Biju varonis kādas trīs minūtes. Paguvu nosvepstēt, ka padomju konstitūcija garantē pilsoņiem tiesības uz savu viedokli. Uz ko virsnieks sadusmojās un sāka teatrāli kliegt, ka, lūk, tiesības zina, a pienākumus aizmirsis," atminas Lemešonoks.

Lemešonoks parakstījies, ka atzīst kļūdas un atbalstīs partijas kursu, un, kad tas bijis izklāstīts, šis virsnieks telpu pametis un ienācis "labais policists", kurš piedāvājis turpmāku sadarbību. Ne kā aģentam, bet gan "kontaktam". Šādā formātā turpmākos gadus Lemešonoks arī esot aģentam sniedzis informāciju par saviem līdzcilvēkiem. "Nacionālistiski izlēcieni, interese par reliģijām, viss, kas ir pretrunā godīga padomju studenta morālai stājai," ziņojumu tematiku raksturo Lemešonoks.

Viņš atzīst, ka nav nodarbojies ar informācijas šķirošanu un centies kaut ko sev zināmu no čekas noslēpt, tomēr neesot arī aktīvi centies noskaidrot lietas, kas čekai varētu būt interesantas. Sevi vervējušo čekistu vārdus Lemešonoks gan atteicās atklāt, retoriski vaicājot: "Ja tev zāģis nošņāpj pirkstu, vai ir svarīgi, kurš zobs tas bija?"

1987. gadā, pabeidzot augstskolu, laikā, kad noformēta aģenta kartīte, universitātes "kurators" Lemešonoku nodevis savam "paziņam", "jaunam patīkamam cilvēkam", kurš viņu oficiāli noformējis par VDK aģentu. Segvārdu "Namejs" Lemešonoks izraudzījies nevis aiz uzspēlēta patriotisma, bet gan ironiski: "Karātavu humors man vienmēr ir paticis, diemžēl."

"Štirlica" upuris


Intervijā Lemešonoks komentēja arī viņa ziņojumu atreferējumus, kas saglabājušies datubāzē "Delta-Latvija". Par spīti Lemešonoka atzītajam, ka čekai ziņojis regulāri, datubāzē saglabājušās ziņas par tikai dažiem "Nameja" ziņojumiem. Vairāki vēstījuši par kāda nacionālistiski noskaņota jaunieša aktivitātēm un plāniem izveidot no padomju varas neatkarīgu žurnālu. Kāds cits saistīts ar laikraksta "Diena" izveides plāniem.

Lemešonoks savā īstajā vārdā minēts arī cita aģenta ar segvārdu "Štirlics" ziņojumā kā, cilvēks, kam piedāvāts iegādāties padomju laikā aizliegto grāmatu "Dvēseļu putenis". Lemešonoks apstiprināja, ka šāds gadījums tik tiešām bijis un vienīgais iemesls, kādēļ viņš grāmatu nav nopircis, ir tas, ka tobrīd nav bijis naudas. Par aģentu "Štirlics" un viņa ziņojumiem, tostarp ziņojumu par Lemešonoku, vairāk varat lasīt šeit.

Neplēsīs kreklu


Turpmāk, sākot karjeru žurnālistikā, Lemešonoks turpinājis sadarboties ar čeku. Sakari ar kuratoru aprāvušies vien 1991. gada janvārī, līdz pat augusta beigās Lemešonoks viņam pats zvanījis, lai noskaidrotu, kas notiks tālāk. "Daini, esi mierīgs, es pats visus tavus papīrus sadedzināju. Dzīvo tālāk un aizmirsti visu to. Tie bija viņa vārdi," atstāsta Lemešonoks.

Nedaudz vēlāk gan presē tika publicēts no VDK noplūdis čekas aģentu segvārdu saraksts, un tas Lemešonokam licis saprast, ka tik vienkārši viss gan nebūs. Viņš izlēmis "iznākt no skapja" un izstāstījis par savu sadarbību ar čeku vispirms savas toreizējās darba vietas – "Lauku Avīzes" – galvenajam redaktoram Voldemāram Krustiņam, vēlāk arī citiem cilvēkiem. Līdz apmēram 2000. gadam Lemešonoks par šo savas biogrāfijas punktu esot informējis arī jebkuru topošo darba devēju. "Mērķis bija tīri pragmatisks – tikt nost no āķa. Pastāstu viņam, vēl kādam un vēl kādam, un nav vairs tā striķīša, aiz kura mani raustīt," viņš skaidro.

Līdzcilvēku attieksme viņu pārsteigusi ar to, ka lielākoties bijusi demonstratīvi vienaldzīga. "Nu un, a kam negadās?" atstāsta Lemešonoks.

Viņš gan uzstāj, ka ir drošs, ka aģenta "Namejs" darbība nevienam neatgriezeniskas sekas nav radījusi. "Es īsti neredzu, kuram es būtu salauzis dzīvi, kuram es būtu kaut ko izpostījis, nerunājot par arestēšanu manis dēļ," viņš uzskata.

"Nekādai lielai grēku nožēlošanai, it sevišķi demonstratīvās formās, es pamatu neredzu, bet tas nenozīmē, ka es lepojos ar to, ko es esmu darījis. Tā tas vienkārši man "izkrita"," rezumē Lemešonoks. Uz Jāņa Dombura jautājumu, viņš apstiprina: "Es guļu mierīgi".

Par datubāzē “Delta Latvija” atrodamo aģentu ziņojumu atreferējumu, kas tapis, VDK apkopojot “Nameja” un vēl vairāku citu aģentu ziņojumus, izvērstāka publikācija sekos tuvākajās dienās.

Kā zināms, saskaņā ar likumu, 2018. gada decembrī ikvienam interesentam tīmekļvietnē https://kgb.arhivi.lv kļuva pieejama daļa no tautā vispārināti dēvētajiem "čekas maisiem" – aģentu kartotēka un daļa citu LPSR VDK dokumentu. Taču tas radīja jaunus jautājumus par to, kā sabiedrībai vērtēt kartotēkā atrodamās personas, ja nav zināmi nekādi citi fakti par viņu sadarbības būtību. Vairāki sabiedrībā pazīstami cilvēki jau steidza skaidrot savas sadarbības formālo – tātad nevainīgo – dabu.

Esam aicinājuši un aicināsim tos cilvēkus, kuru vārdi jau ir publicētajās VDK aģentu kartītēs, bet segvārdi un personas lietu numuri atrodami "Delta Latvija" datubāzes ziņojumos, komentēt šos ziņojumus, skaidrot un vērtēt savu tālaika rīcību. Tāpat aicinām ikvienu, kuram ir informācija par šajā rakstā minētajiem notikumiem, informēt redakciju.

Tāpat meklējam ziņojumos, iespējams, minētos un jautājam viņiem, kā tālaika notikumi ietekmēja viņu dzīvi. Gan vieniem, gan otriem, gan viņu laikabiedriem tolaik un tagad jautāsim, kādām jābūt notikušā konsekvencēm šobrīd, iegūto informāciju publicējot gan rakstu veidā, gan aicinot personas piedalīties raidījumā "DELFI TV ar Jāni Domburu".

"Delfi" 2019. un 2020. gadā ir pavadījuši daudzas dienas, lai dažādos aspektos pētītu VDK "mantojumu" informācijas sistēmā "Delta Latvija" – restaurētajā VDK Informācijas analīzes daļas pretizlūkošanas automatizētajā datubāzē, kas gan atšķirībā no kartotēkas, kuru ierasti dēvējam par "maisiem", nav publicēta internetā, tomēr ir pieejama pētniekiem.

"Delta" ietver 9141 aģenta ziņojumu atreferējumus (7765 ziņojumu un 1376 signālu) un VDK darbinieku sagatavotas izziņas vai citu informāciju par personām vai notikumiem un ar to saistīto VDK rīcību.

Atbilstoši aģentu kartotēkā publicētajiem datiem – segvārdiem un personas lietu numuriem – "Delfi" pārbaudīja, vai datubāzē atrodami ziņojumi saistībā ar vairākiem simtiem aģentu, kuru dati atbilst Latvijā agrāk vai šobrīd plašāk pazīstamu vai ar valstij un sabiedrībai būtiskām tēmām vai nozarēm saistītu personu vārdiem.

Lielākajā daļā gadījumu saistībā ar minētajiem aģentiem datubāzē nav nekādas informācijas, tomēr daudzu desmitu aģentu ziņojumi datubāzē ir – visbiežāk saistībā ar vienu aģentu ir viens vai daži, taču atsevišķos gadījumos – arī ap desmit vai vairāk nekā desmit ziņojumiem.

Jāuzsver, ka konkrētu aģentu ziņojumu atrašanās VDK datubāzē nenozīmē, ka šie ziņojumi raksturo konkrēto aģentu darbību pilnībā vai ka šo aģentu sadarbība bijusi aktīvāka nekā citu, jo "Delta Latvija" datubāzē atreferēta tikai neliela daļa no visiem ziņojumiem, kas tapuši VDK darbības laikā. Ziņojumu atrašanās datubāzē rada papildu pamatu plašākam vērtējumam par konkrētu personu sadarbības ar VDK konkrētiem apstākļiem.

Datubāze "Delta Latvija" Latvijas Nacionālajā arhīvā (LNA) līdz 2019. gada 1. maijam bija pieejama ar daļēji slēptu informāciju, jo Satversmes aizsardzības birojs, balstoties uz likumu "Par bijušās VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu", 2018. gada vidū to šādā redakcijā nodeva VDK zinātniskās izpētes komisijas darba vajadzībām.

2018. gada nogalē veiktie likuma grozījumi paredz, ka LPSR VDK dokumenti tagad vēstures vai juridiskās pētniecības nolūkos, akadēmiskās, mākslinieciskās vai literārās izpausmes, kā arī žurnālistikas vajadzībām pieejami, iekļaujot visus dokumentos minētos personas datus. "Delta Latvija" nerediģētā versija ir pieejama no 2019. gada maija sākuma.

Tags

"Maisi vaļā" Lasāmgabali
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form