“Šī lapaspuse latviešu tautas vēsturē ir jānoskaidro – ja to mēģina paslaucīt zem tepiķa, šis psiholoģiskais komplekss turpinās,” – tā LPSR VDK dokumentu jeb čekas maisu publiskošanu vērtē Latvijas Valsts prezidents un kādreizējais trimdas organizāciju aktīvists Egils Levits. Ekskluzīvā intervijā “Delfi TV ar Jāni Domburu” viņš atklāj savas atmiņas un versijas saistībā ar viņa vārda minēšanu čekas dokumentos, nosaucot arī līdz šim publiski neminēta VDK aģenta uzvārdu. Tāpat prezidents atbild uz jautājumiem par savu redzējumu uz Latvijas valsts un sabiedrības ceļu no patiesības noskaidrošanas līdz izlīgumam saistībā ar PSRS okupācijas laikā notikušo.

Trīs aģentu ziņojumi, viens atšifrēts

Datubāzē “Delta Latvija” par Levita gaitām ir atrodamas ziņas par laika posmu no 1978. līdz 1988. gadam. Viens ziņojuma atreferējums datēts ar 1978. gada augustu, pārējie – ar 1988. gada rudeni.

Senākā epizode ir par aģenta “Heino” vizīti Minsterē pie trimdas latviešiem, nākamā – par Vispasaules latviešu jaunatnes kongresa rīcības komitejas izveidi Bonnā, par ko ziņojis aģents “Artist”, trešā – par Levita vizīti Siguldā, tiekoties ar turienes Latvijas Tautas frontes aktīvistiem, par ko ziņas sniedzis aģents “Karmen”.

Neviens no trim aģentiem, kuru ziņojumos minēts Levits, nav atrodams 2018. gada nogalē publiskotajā LPSR VDK aģentūras kartotēkā.

Visi ziņojumi tika iztirzāti intervijā ar Egilu Levitu. Vienā gadījumā prezidenta versija ir: “Acīmredzot viens no šiem klātesošajiem bija rakstījis šo ziņojumu.” Otrajā gadījumā tik tiešu variantu nav, bet trešajā slēdziens ir viennozīmīgs – aģents “Heino” bijis latviešu tekstilmākslinieks Rūdolfs Heimrāts. Viņš miris nepilnu gadu pēc LPSR VDK darbības beigām, 1992. gadā.

"Delfi" publicē LPSR VDK ievākto dosjē par Egilu Levitu, kas atrodams datubāzē “Delta Latvija”, kā arī tā tulkojumu latviešu valodā, ko nodrošina tulkošanas firma “Skrivanek”. Par šajos un citos ziņojumos iekļautajām šo aģentu liecībām, kā arī citu tajos pieminēto personu teikto par tālaika notikumiem “Delfi” izvērstāk vēstīs turpmākajās publikācijās.

Kā Levits kļuva par Lebitu

Kā zināms, datubāzē “Delta Latvija” pieejama tikai neliela daļa no visu VDK aģentu savulaik sniegto ziņojumu atreferējumiem. Levitam ir vēl citi stāsti par tālaika attiecībām ar PSRS represīvajiem dienestiem un to atbalstītājiem.

Intervijā “Delfi TV ar Jāni Domburu” prezidents atklāj, ka bijis arī gadījums, kad kāds latviešu jurists pēc sarunas saistībā ar Latvijas starptautiski tiesisko statusu atzinies – tagad viņam jāraksta ziņojums. Par to, kā Levits, viņaprāt, ietekmējis šī VDK aģenta ziņojumu, arī var uzzināt intervijā. Portālam “Delfi” meklējot datubāzē “Delta Latvija”, gan nav atrasts kāds dokuments, kas kaut daļēji atbilstu Levita aprakstītās sarunas saturam.

Citu gadījumu attiecībās ar Maskavas dienestiem Levits piedzīvojis 1990. gada vasarā – pēc PSRS varas iestāžu noteiktā aizlieguma iebraukt Latvijā, kas notika īsi pirms Latvijas neatkarības deklarācijas pieņemšanas. Kā stāsta Valsts prezidents, tolaik viņš sarunājis ar Lietuvas politiskajiem līderiem, ka saņems uzaicinājumu ierasties vizītē Lietuvā. “Tā kā biju drošs, ka esmu melnajos sarakstos, vīzas pieprasījumā uzvārdu uzrakstīju ar “B”, un domāju, ka es apšmaucu,” atminas Levits.

Tādējādi viņam izdevies iegūt vīzu un no Lietuvas ierasties Rīgā. Savās atmiņās Levits arī atceras, ka par šo nelegālo iebraukšanu lasījis LPSR VDK priekšsēdētāja Edmunda Johansona ziņojumu Ministru Padomes priekšsēdētājam Ivaram Godmanim. Johansons valdības vadītājam ieteicis netikties ar Levitu.

Pirmais solis no sešiem

Intervijas beigu daļā Levits atbild uz jautājumiem par čekas maisu saglabāšanu un izmantošanu ne vairs personiskā, bet valstiskā mērogā. Valsts prezidents uzskata, ka Latvija gājusi pareizā virzienā, kaut ne vienmēr konsekventi un pietiekami ātri.

Salīdzinot ar citu Austrumeiropas valstu pieredzi, Latvija lustrācijas procesā neesot ne veiksmīgākā, ne vājākā. “Es minētu Lietuvu, Poliju un Austrumvāciju kā labos piemērus – visās trijās ir īpaši valstiski pētniecības un dokumentācijas centri. Piemēram, Polijā Nacionālās piemiņas institūtā strādā 2000 darbinieku, tam ir reģionālās nodaļas visās lielākajās pilsētās,” norādīja Levits. Viņš pieļauj, ka līdzīgas sistēmiskas pētniecības struktūras varētu veidot arī Latvijā.

Tāpat prezidents dalījās savā redzējumā par to, ciktāl esam tikuši Levita paša savulaik definētajā sešu soļu ceļā uz izlīgumu sabiedrībā – patiesības noskaidrošana, nodarījuma atzīšana, nodarījuma nožēlošana, nodarījuma izpirkšana ar pozitīvu rīcību, piedošana vai nepiedošana un, visbeidzot, izlīgšana. “Otrais – nodarījuma atzīšana – jā, mēs zinām atsevišķus cilvēkus, bet lielākā daļa nejūt sevī šo vajadzību, un nav arī tik liela sabiedrības spiediena,” vērtē prezidents.

Kā zināms, saskaņā ar likumu decembrī ikvienam interesentam tīmekļvietnē https://kgb.arhivi.lv kļuva pieejama daļa no tautā vispārināti dēvētajiem "čekas maisiem" – aģentu kartotēka un daļa citu LPSR VDK dokumentu. Taču tas radīja jaunus jautājumus par to, kā sabiedrībai vērtēt kartotēkā atrodamās personas, ja nav zināmi nekādi citi fakti par viņu sadarbības būtību. Vairāki sabiedrībā pazīstami cilvēki jau steidza skaidrot savas sadarbības formālo – tātad nevainīgo – dabu.

Esam aicinājuši un aicināsim tos cilvēkus, kuru vārdi jau ir publicētajās VDK aģentu kartītēs, bet segvārdi un personas lietu numuri atrodami "Delta Latvija" datubāzes ziņojumos, komentēt šos ziņojumus, skaidrot un vērtēt savu tālaika rīcību. Tāpat aicinām ikvienu, kuram ir informācija par šajā rakstā minētajiem notikumiem, informēt redakciju.

Tāpat meklējam ziņojumos, iespējams, minētos un jautājam viņiem, kā tālaika notikumi ietekmēja viņu dzīvi. Gan vieniem, gan otriem, gan viņu laikabiedriem tolaik un tagad jautāsim, kādām jābūt notikušā konsekvencēm šobrīd, iegūto informāciju publicējot gan rakstu veidā, gan aicinot personas piedalīties raidījumā "DELFI TV ar Jāni Domburu".

"Delfi" šogad ir pavadījuši daudzas dienas, lai dažādos aspektos pētītu VDK "mantojumu" informācijas sistēmā "Delta Latvija" – restaurētajā VDK Informācijas analīzes daļas pretizlūkošanas automatizētajā datubāzē, kas gan atšķirībā no kartotēkas, kuru ierasti dēvējam par "maisiem", nav publicēta internetā, tomēr ir pieejama pētniekiem.

"Delta" ietver 9141 aģenta ziņojumu atreferējumus (7765 ziņojumu un 1376 signālu) un VDK darbinieku sagatavotas izziņas vai citu informāciju par personām vai notikumiem un ar to saistīto VDK rīcību.

Atbilstoši aģentu kartotēkā publicētajiem datiem – segvārdiem un personas lietu numuriem – "Delfi" pārbaudīja, vai datubāzē atrodami ziņojumi saistībā ar vairākiem simtiem aģentu, kuru dati atbilst Latvijā agrāk vai šobrīd plašāk pazīstamu vai ar valstij un sabiedrībai būtiskām tēmām vai nozarēm saistītu personu vārdiem.

Lielākajā daļā gadījumu saistībā ar minētajiem aģentiem datubāzē nav nekādas informācijas, tomēr daudzu desmitu aģentu ziņojumi datubāzē ir – visbiežāk saistībā ar vienu aģentu ir viens vai daži, taču atsevišķos gadījumos – arī ap desmit vai vairāk nekā desmit ziņojumiem.

Jāuzsver, ka konkrētu aģentu ziņojumu atrašanās VDK datubāzē nenozīmē, ka šie ziņojumi raksturo konkrēto aģentu darbību pilnībā vai ka šo aģentu sadarbība bijusi aktīvāka nekā citu, jo "Delta Latvija" datubāzē atreferēta tikai neliela daļa no visiem ziņojumiem, kas tapuši VDK darbības laikā. Ziņojumu atrašanās datubāzē rada papildu pamatu plašākam vērtējumam par konkrētu personu sadarbības ar VDK konkrētiem apstākļiem.

Datubāze "Delta Latvija" Latvijas Nacionālajā arhīvā (LNA) līdz šā gada 1. maijam bija pieejama ar daļēji slēptu informāciju, jo Satversmes aizsardzības birojs, balstoties uz likumu "Par bijušās VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu", 2018. gada vidū to šādā redakcijā nodeva VDK zinātniskās izpētes komisijas darba vajadzībām.

Pērnā gada nogalē veiktie likuma grozījumi paredz, ka LPSR VDK dokumenti tagad vēstures vai juridiskās pētniecības nolūkos, akadēmiskās, mākslinieciskās vai literārās izpausmes, kā arī žurnālistikas vajadzībām pieejami, iekļaujot visus dokumentos minētos personas datus. "Delta Latvija" nerediģētā versija ir pieejama no šā gada maija sākuma.

Source

www.DELFI.lv

Tags

"Maisi vaļā" Egils Levits Valsts prezidents
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form