Analizējot žurnālistiskajā izpētē uzkrāto informāciju, "Delfi TV ar Jāni Domburu" turpina vētīt no pirmās līdz otrajai Covid-19 ārkārtējai situācijai veiktos individuālo aizsarglīdzekļu iepirkumus. Vai Latvijas pieeja atšķīrās no citu valstu prakses, un kas noteica valsts rezervju veidošanu? Cik efektīvi vai neefektīvi iepirkumus veicis aizsardzības sektors, vai savu uzdevumu augstumos bijuši preču kvalitātes un atbilstības, kā arī valsts finanšu tēriņu uzraugi? Jāņa Dombura videokomentārā – par dokumentiem, lēmumiem un līdzībām ar ziloņiem trauku veikalā, jātniekiem, kas turpina jāt uz beigta zirga, un galvas bāšanu smiltīs.

Analīzes pirmajā daļā pievērsāmies pavasarī iepirkto aizsarglīdzekļu, galvenokārt medicīnisko masku un respiratoru kvalitātei un izcelsmes dokumentu autentiskumam, jautājumiem par piegādātāju un iepirkumu organizētāju atbildību. Tāpat apkopojām secinājumus par to, ko līdz šim izdevies noskaidrot par faktiem, kas atklājušies iepirkto aizsarglīdzekļu kvalitātes pārbaudēs. Turpinājumā - vairāk par aizrobežu piemēriem, cenu maiņu iepirkumos un tirgū, piegādātāju konkurences iespējām, kā arī par pretrunām politiķu un amatpersonu vārdos un darbos. Tekstā vispirms īsumā apkopots būtiskākais, pēc kā seko izvērstais izklāsts, ar norādēm uz konkrētām videomateriāla epizodēm.

Aizsarglīdzekļu iepirkumi no pandēmijas sākuma līdz otrajai ārkārtējai situācijai - būtiskākais īsumā:

Lai gan nereti izskan apgalvojumi, ka Latvijā notika tāpat kā citās valstīs, kur atklāja viltojumus, un labāk, ka vispār kaut ko nopirka, citviet viltojumus plaši un aktīvi centās atmaskot un ierobežot. To darīja gan starptautiskās organizācijas, gan dažādas konkrētās valstis, tikmēr Latvija izturējās tā, it kā nekādu viltojumu nevarētu būt - 01:35.

Par centralizētajiem iepirkumiem atbildīgā aizsardzības resora vadītājs Artis Pabriks (A/P) pavasarī apgalvoja, ka ministrijai ir pieredze ar operativitāti, efektivitāti un labu pārvaldību. Taču, pretēji operatīvajām vajadzībām, divu mēnešu garumā centralizēti nenopirka neko no nepieciešamajiem cimdiem, kombinezoniem, halātiem, bahilām un citiem aizsarglīdzekļiem, un bez pamatojuma sašaurināja pretendentu loku - 05:00.

Kaut gan veselības ministre Ilze Viņķele (A/P) vasaras sākumā teica, ka aizsarglīdzekļu cenas krītas būtiski, tāpēc finansiāli nebūtu izdevīgi iepirkt ilga termiņa rezerves, pēdējās ārkārtējās situācijas dienās, kad vēl drīkstēja nepiemērot publisko iepirkumu principus, tika noslēgti daudzmiljonu līgumi. Tajos cenos ir vairākkārt augstākas nekā tagad rudenī - 10:30.

Valdības uzdevums jūnijā bija centralizētajos iepirkumos nodrošināt aizsarglīdzekļu vajadzības trim mēnešiem, bet septembrī izrādījās, ka dažādu aizsarglīdzekļu atlikumi ir gan ilgākam, gan daudz īsākam laikam. Oktobrī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš apgalvoja, ka “krājumi ir”, bet jau pēc nedēļas bija steidzami jāiepērk trūkstošie cimdi - 15:00.

Pretēji solījumiem informēt sabiedrību par pārbaužu rezultātiem, vasarā Latvijas iestādes noklusēja vairāku ārvalstu laboratorijās veiktu masku testu negatīvos rezultātus. Citās valstīs izmeklētāji, uzraugi un auditori vērtē notikušos iepirkumus ārkārtas stāvokļa laikā, vērtējot lēmumu dokumentēšanu un pārskatāmību nodokļu maksātāju interesēs, bet Latvijā vairākos aspektos tas nav noticis - 20:00.

Tev jau ir aktīvs abonements!

Šis ir maksas raksts.

Lai turpinātu to lasīt, lūdzu, lejupielādē jaunāko DELFI aplikāciju vai turpini lasīt rakstu, izmantojot pārlūkprogrammu.

Lasīt rakstu.
Lai turpinātu lasīt rakstu, nepieciešams iegādāties DELFI plus abonementu:
Kāpēc abonēt DELFI plus?
Esi DELFI plus abonents?

Tags

Aizsardzības ministrija Artis Pabriks DELFI plus Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs Valsts kontrole Veselības inspekcija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form