Otrdien "Delfi TV ar Jāni Domburu" raidījumā par ārkārtas situāciju, kas izsludināta saistībā ar "Covid-19", uz dažādiem jautājumiem atbildēja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP), Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks un Izglītības kvalitātes valsts dienesta Uzraudzības departamenta vadītājs Juris Zīvarts.

Saistībā ar ārkārtas situāciju no šā gada 13. marta Latvijas izglītības iestādēm ir jānodrošina mācības attālināti. Vienīgais izņēmums šobrīd ir pirmsskolas izglītības iestādes, kurās tiek nodrošinātas dežūrgrupas.

Piedāvājam raidījuma "satura radītāju" . Tas ļauj ierakstā ātri atrast epizodes ar raidījumā iztirzātajām tēmām.

Piedāvājam raidījuma "satura rādītāju". Tas ļauj ierakstā ātri atrast epizodes ar iztirzātajām tēmām:

Šuplinska skaidroja, ka lēmums uz ārkārtas situācijas laiku pilnībā neslēgt bērnudārzus pieņemts arī sociālu iemeslu dēļ, proti, lai tiktu nodrošināta bērnu pieskatīšana. Ministrijas rīcībā patlaban nav informācijas par pedagogu inficēšanos. Šobrīd gan netiek īpaši kontrolēts, vai vecāki, kas turpina vest savas atvases uz bērnudārziem neslēpj informāciju par to, ka pabijuši ārzemēs – un 03:53.

Jau šīs nedēļas sākumā pēc valdības lēmuma par ārkārtas situācijas izsludināšanu un to, ka bērnu pieskatīšana tiks nodrošināta tikai dežūrgrupās, ir ievērojami sarucis bērnudārzus apmeklējošo bērnu skaits – patlaban pirmsskolas izglītības iestāžu nodrošinātās dežūrgrupas apmeklē aptuveni piektdaļa bērnu – .

Izglītības un zinātnes ministre atzina, ka pagaidām nav domāts par to, kā attālināti nodrošināt bērnudārzu izlaiduma grupās esošo bērnu sagatavošanu skolai. Viņasprāt, nav iemesla bažām, ka ilgāku laiku neapmeklējot bērnudārzu, topošie pirmklasnieki nebūs pienācīgi sagatavoti skolas gaitām. "Ne vienmēr laiks ir noteicošais," izteicās Šuplinska – .

Izglītības kvalitātes valsts dienesta Uzraudzības departamenta vadītājs Juris Zīvarts atzina, ka patlaban dienests īpašu uzmanību pievērš privātajiem bērnudārziem. Jautājumi par to, kā vecāku izvēle nevest bērnu uz bērnudārzu ietekmēs samaksu par pakalpojumiem ir jārisina līgumu ietvaros – .

Šuplinskai nācās skaidrot iemeslus, kādēļ lēmums par 12. klašu centralizētā eksāmena svešvalodās pārcelšanu uz maiju tika pieņemts tikai sestdien, tas ir, dažas dienas pirms plānotā eksāmena – .

Izglītības un zinātnes ministrijas amatpersonas arī atklāja, kāda informācija iegūta, aptaujājot skolas un skolēnu vecākus par iespējām nodrošināt mācību procesu attālināti – .

Šuplinska īpaši uzsvēra, ka mācības attālināti vēl nenozīmē, ka visiem vienlaikus jācenšas izmantot vienu konkrētu digitālo risinājumu, tādējādi to pārslogojot – .

Jautāta par ārkārtas situācijas iespējamo ietekmi uz 9. klases skolēnu sagatavošanos noslēguma eksāmeniem, ministre atzina: "Protams, ka būs blaknes!" – .

Jautāta, pēc kādiem kritērijiem vērtēs, vai tālmācība nebūtu jāpārtrauc, un jāaizstāj ar pagarinātu mācību gadu, Šuplinska norādīja, ka par to varēs lemt pēc divām nedēļām – .

Specializētajās skolās, kur mācās bērni ar garīgās veselības traucējumiem, tālmācība nav īstenojama un tajās mācību process jāpārtrauc, atzina ministre – .

Skolotājiem ir jāstrādā un jābūt skolēniem pieejamiem. Tomēr tas nenozīmē, ka viņiem obligāti jāatrodas skolas telpās – viss atkarīgs no skolotāja tehnoloģiju prasmēm un spējām organizēt darbu no mājām – .

Arī interešu izglītībā atsevišķās jomās ir iespējami attālināti risinājumi, kā virtuālais koris, norādīja ministre. Tomēr kopumā interešu izglītība ir slēgta. Interešu izglītības pasniedzēji šomēnes bez algas nepalikšot –

Profesionālās izglītības programmās studējošajiem var būt grūti īstenot praktisko apmācību attālināti, tādēļ lielākoties kvalifikācijas prakses tiek pārceltas – .

Detalizētas vadlīnijas par to, kā īstenot tālmācību, skolām tikšot izsūtītas 18. martā. Tomēr ir arī pozitīvie piemēri, kas parāda, ka skolas savu darbu jaunajos apstākļos spēj organizēt arī bez tiešas ministrijas iesaistes – .

Šovasar plānotie XII Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētki varētu tikt atcelti. Ja ārkārtējo situāciju Latvijā nāksies pagarināt pēc 14. aprīļa, "principā mēs uzreiz atsakāmies" norādīja ministre – .

Jautāti, vai tālmācības dēļ varētu mainīties arī augstskolu studentu maksājumus par studijām, diskusijas viesi norādīja, ka šobrīd to neesot pamata darīt, bet, ja krīze ieilgs, arī šis jautājums varētu būt jāpārskata – .

"Erasmus" un citās apmaiņas programmās ārpus Latvijas šobrīd ir 876 studenti, bet 867 ārzemju studenti šādā veidā šobrīd uzturas Latvijā. Lielākā daļa no šiem studentiem izvēlējušies palikt pašreizējās mācību valstīs, bet aptuveni 200 studentu izvēlējušies atgriezties Latvijā – .

Jautātas par ārzemju studentiem, kuri nākuši no "Covid-19" skartajām valstīm, amatpersonas norādīja, ka ar šiem jautājumiem strādā pašas augstskolas – .

Jautāti, vai strādā pie plāna "B"vai "C", ja ārkārtējā situācija līdz 14. aprīlim nebūs atrisināta, Izglītības ministrijas pārstāvji atzina, ka šobrīd detalizēti tiek vāktas ziņas par situāciju katrā izglītības līmenī, bet pie plāna "B" darbs varētu sākties nākamnedēļ – .

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!