Pirmdien, 30. martā "Delfi TV ar Jāni Domburu" tiešraidē uz jautājumiem par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbu, īstenojot uzņēmējdarbības un nodarbinātības atbalsta pasākumus Covid-19 uzliesmojuma dēļ izsludinātajā ārkārtas situācijā atbildēja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Saskaņā ar 20. martā pieņemto likumu "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību", VID ir jāadministrē atbalsta pasākumus nodokļu jomā. Kopš pagājušās trešdienas dienests sācis atmaksāt pārmaksāto pievienotās vērtības nodokli visiem uzņēmējiem, kas deklarējuši nodokļa pārmaksu.

Kopš 25. marta VID ir izveidojis īpašu atbalsta tālruni Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem. Atbilstoši valdībā lemtajam, dažādi atbalsta pasākumi, tostarp nodokļu brīvdienas paredzētas uzņēmumiem, kam uz šā gada 7. martu nebija nodokļu parādu, kas pārsniedz 150 eiro.

Tāpat pagājušajā nedēļā VID sāka pieņemt iesniegumus dīkstāves pabalstu izmaksai un veica pirmās dīkstāves pabalstu izmaksas, taču pagaidām izvērtēta vien neliela daļa no saņemtajiem iesniegumiem. Turklāt to pieņemšana arvien vēl turpinās.

Piedāvājam iepazīties ar raidījuma 'satura rādītāju'. Tas ļauj ierakstā ātri atrast epizodes ar iztirzātajām tēmām

Jautāta par to, kā Covid-19 krīze varētu ietekmēt valsts budžeta ieņēmumus, Jaunzeme norādīja, ka skaidrākas tendences būs redzamas aprīļa otrajā pusē, bet pagaidām izdarīt secinājumus būtu zīlēšana – .

Jaunzeme norādīja, ka VID ir autors tām dīkstāves pabalstus regulējošajām normām, kas liegs valsts atbalstu saņemt uzņēmumiem, kam ir nodokļu parādi – .

Viņa arī solīja, ka vismaz izlases formā VID inspektori pārbaudīs tos uzņēmumus, kuri pieteikušies dīkstāves pabalstiem. Konstatējot krāpšanos, izmaksātā summa būs jāatmaksā – .

Jaunzeme atklāja kādas summas līdz intervijai izmaksātas dīkstāves pabalstos. Tikai seši cilvēki bija saņēmuši maksimālo 700 eiro pabalstu, bet mazākā summa bija 48 eiro - , ka līdz šim mazākais dīkstāves pabalsts bijis tikai 48 eiro – .

Jautāta, cik taisnīgi, ka uz dīkstāves pabalstiem nevarēs pretendēt arī uzņēmumi ar salīdzinoši nelieliem parādiem, Jaunzeme norādīja, ka taisnīgi ir atbalstīt tos uzņēmumus, kuri godprātīgi maksā nodokļus – .

Jautāta par garantijām, ka VID palīdzības pieteikumus vērtēs objektīvi, Jaunzeme atgādināja, ka Vid lēmumus iespējams pārsūdzēt gan viņai, gan tiesā – .

Savukārt jautāta par normām, kas liedz darbiniekiem saņemt dīkstāves pabalstu darba devēja pagātnes grēku dēļ, Jaunzeme norādīja, ka atbalsts ir nevis darbiniekam, bet uzņēmumam, lai tas varētu atkopties no krīzes – .

Jauni uzņēmumi, kuri dibināti mazāk kā pirms gada un līdz ar to nevarēs pierādīt apgrozījuma kritumu pret pagājušā gada martu, tomēr varētu pretendēt uz valsts atbalstu, solīja Jaunzeme. Robežšķirtne varētu būt tas, vai uzņēmums dibināts pirms 2020. gada 1. janvāra – .

Savukārt uzņēmumu valžu un padomju locekļi kā arī autoratlīdzību saņēmēji, kuriem šobrīd dīkstāves pabalsti nepienākas, varētu tikt atbalstīti saskaņā ar noteikumiem, kurus izstrādā Kultūras ministrija. Tie varētu tikt pieņemti 31. martā – .

VID ģenerāldirektore īpaši uzsvēra, ka atbalsts uz dīkstāves periodu primāri paredzēts privātajam sektoram – 31: 46.

Jaunzeme atklāja, kuros uzņēmumos nodarbinātajiem ir pamats gaidīt, ka viņiem piešķirtais dīkstāves pabalsts sasniegs maksimālo iespējamo apmēru – 700 eiro mēnesī. Tādu nav daudz – .

VID ģenerāldirektore arī skaidroja, kā tiks vērtēti uzņēmēju iesniegtie pieteikumi par nodokļu brīvdienu piešķiršanu, un cik ilgā laikā dienests šos pieteikumus izvērtēs – .

Jaunzeme solīja, ka pērn pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksa Covid-19 krīzes dēļ netiks apturēta – .

Viņa atklāja iemeslus, kādēļ šobrīd ir apgrūtināta izšķiršanās par to, kā šobrīd atbalstīt patentmaksas maksātājus – .

Atbildot uz jautājumu, kā rīkoties uzņēmumiem, kas vēl nezina kā Covid-19 krīze ietekmēs viņu darbību, Jaunzeme pastāstīja, kādi uzņēmumi līdz šim bijuši aktīvākie atbalsta lūdzēji – .

Viņa arī vērtēja to, cik pamatotas ir veselības ministres Ilzes Viņķeles bažas par to, ka skaistumkopšanas nozare varētu "aiziet pagrīdē", ja tiks ierobežota šīs nozares iespēja darboties legāli – .

VID ģenerāldirektore arī neslēpa, ka šobrīd aktivizējušies trauksmes cēlāji un atklāja, par ko viņi ziņo VID –

Jaunzeme arīdzan uzsvēra, ka saimnieciskās darbības veicējiem šobrīd nav jāsteidzas maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumus – .

VID šobrīd gatavojas tam, lai savas pamatfunkcijas varētu nodrošināt arī tad, ja būs jāpāriet uz darbu tikai attālinātajā režīmā – .

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!