Izsekošana, publiska kaunināšana, "palūgšana" atstāt amatu un vesels profilakses pasākumu komplekss — etnomuzikologs un Latvijas Universitātes profesors Valdis Muktupāvels savulaik ne reizi vien uz savas ādas jutis LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) ietekmi. Kā liecina līdz šai dienai saglabājušies VDK dokumenti, par viņu ziņoja trīs aģenti, divus no tiem izdevies identificēt, tostarp vienu, kura kartīte decembrī publicētajos čekas maisos nav atrodama. Viesojoties "Delfi TV ar Jāni Domburu" studijā, Muktupāvels analizē par sevi ziņoto, atklāj, kādiem līdzekļiem VDK viņu centās ietekmēt un ko jau desmitiem gadu gaida no personām, kas par viņu ziņoja.

"Baiļu atmosfēra, ka tu tiec izsekots, tā bija diezgan pastāvīga un klātesoša vienmēr. Ja mēs to neredzējām un nezinājām, tad jutām," dzīvi Padomju Savienībā raksturo etnomuzikologs. Sajūtas nav bijušas maldīgas, kā liecina dokumenti, kurus Muktupāvels deviņdesmito gadu sākumā ieguva Totalitārisma seku dokumentēšanas centrā (TSDC), viņš bijis reģistrēts VDK informācijas analīzes daļā kā persona, par kuru ieviesta operatīvās pārbaudes lieta, persona, ar kuru veikta profilakse, persona, par kuru fakti liecina, ka tā veic pretpadomju aģitāciju un propagandu, persona, kurai ir sarakste ar kapitālistiskajās valstīs dzīvojošiem ārzemniekiem un kā persona, kurai ir kontakti ar ārzemnieku. Kopumā VDK pretizlūkošanas elektroniskajā datubāzē "Delta Latvija" par Muktupāvelu saglabājušies 17 aģentu ziņojumu atreferējumi, kurus snieguši trīs aģenti — "Vale", "Ernsts" un "Lapsa".

Portāls "Delfi" ar Muktupāvela piekrišanu publicē viņam izsniegtos TSDC dokumentus, tostarp pilnus ziņojumu atreferējumu tekstus krievu valodā un to tulkojumus latviski, ko nodrošina tulkošanas firma "Skrivanek".

'Iedzīvotāji' sūta satrauktas vēstules


1985. gada ziņojums vēsta, ka pret Muktupāvelu tika veikts savstarpēji saistītu profilakses pasākumu komplekss. Sākotnējā posmā laikrakstā "Cīņa" tika sagatavots zemāk redzamais raksts ar nosaukumu "Par avotu tīrību", kas, nepieminot Muktupāvela vārdu, kritizē viņu. Tam sekoja citi pasākumi un visbeidzot arī tika organizēta vēstuļu sūtīšana Muktupāvelam, kurās neidentificējami cilvēki no dažādiem rajoniem, balstoties iepriekš pieminētajā rakstā, izteica viņam kritiku. Sūtītāji pauda bažas par Muktupāvela daiļradi un tautas folkloras veselīgas attīstības perspektīvām. Muktupāvels sarunā "Delfi TV ar Jāni Domburu" stāsta, ka viņš saprata — sūtītājs ir VDK, nevis cilvēki, kuri izlasījuši rakstu un nudien nobažījušies.

Etnomuzikologs līdz šai dienai saglabājis visas piecas saņemtās "iedzīvotāju" vēstules un aploksnes, kas reizēm bija bez sūtītāja adreses, bet atsevišķos gadījumos ar fiktīvu. Ar Muktupāvela atļauju "Delfi" publicē gan "Cīņas" rakstu, kas it kā izraisīja rezonansi, gan pilnus vēstuļu tekstus un to aploksnes.

Identificē divus no trim aģentiem, viens pēc 35 gadu klusuma cenšas izrunāties


Muktupāvelam līdz šim izdevies identificēt divus cilvēkus, kuri par viņu ziņoja. Viens no tiem jeb aģents "Ernsts" ir Mūzikas akadēmijas profesors Mārtiņš Boiko, kurš atzīst, ka sadarbojās ar VDK. Ar viņa atzīšanos, ziņojumiem un Muktupāvela reakcijām par tiem iespējams iepazīties vakar publicētajā sērijas "Maisi vaļā" rakstā.

Otrs ziņotājs ir aģents "Vale", kuru Muktupāvels identificējis kā karikatūristu Romānu Vitkovski. Viņa kartītes decembrī publicētajā aģentu kartotēkā nav. Ar pašu Vitkovski "Delfi" līdz šim nav izdevies sazināties.

Savukārt, kas ir trešais ziņotājs — aģents "Lapsa", — Muktupāvelam tā arī nav izdevies saprast, jo ziņojumos nav tik konkrētu notikumu, kā iepriekšminētajiem aģentiem.

Sarunas ieraksta, kas notika 10. aprīlī, laikā Muktupāvels atklāja, ka līdz šim neviens no cilvēkiem, kas par viņu ziņoja, nav meklējis veidu, kā izrunāties par notikušo, taču viņš arī šodien, kad aizritējuši jau vairāk kā trīsdesmit gadi, sagaida, ka šādām sarunām jānotiek. 15.aprīlī, divas dienas pirms tika publicēts raksts par Boiko jeb aģentu "Ernsts", "Delfi" saņēma ziņu no Boiko: "Ar Valdi Muktupāvelu pārrunājām Nr. DS 310996, Nr. DS 310998 un Nr. DS 311003 [ziņojumu numuri -red.] un salikām lietas savās vietās. Priecājos, ka draudzība nav izpostīta. Nožēlojama ir visa šī lieta kopumā un tas, ka toreiz neizturēju spiedienu. Tas, ka bija spiediens, jau vainu nedzēš. Tas jāatzīst katram, lai arī kādā veidā viņš tika nonācis VDK gūstā." Muktupāvels apstiprināja, ka Boiko nudien viņam ir zvanījis, saruna bijusi īsa, formāla, un viņam šķitis, ka tā notikusi vien tāpēc, ka tiek gatavota publikācija. Neskatoties uz to, ka nav sagaidījis tādu komunikāciju, kāda pēc šiem 35 gadiem jeb laika, kad tapa pirmais pieejamais Boiko ziņojums, būtu bijusi pienācīga, Muktupāvels norāda, ka ļaunu prātu netur un joprojām Boiko uzskata par labu kolēģi.

Runāšana ir labāka, nekā norakšana un sadedzināšana, spriež Muktupāvels, jo uzskata, ka dzīvojam kristīgā kultūrā un jābūt "grēksūdzes momentam." "Viena lieta, protams, ir tas, ka totalitārie režīmi ir pasludināti par noziedzīgiem. Viena lieta ir nosaukt lietu vārdā, tas ir daudz, bet tālāk attīrīšanās procesam ir jābūt reālam. Es zinu cilvēkus, kas bijuši nomenklatūrā, joprojām aktīvi darbojas, man tas drusku tomēr šķiet neadekvāti. Es tomēr sagaidītu, ka viņš ar saviem kolēģiem izrunātu savu stāvokli iepriekšējo un nožēlotu. Bet, ja nožēla neparādās, nosaukt, ka tas bija noziedzīgs režīms, ir par maz. Nožēlas momentam ir jāparādās un, protams, ka mēs piedosim. Atgriežoties pie kristīgām vērtībām - ja kāds nožēlo savus grēkus, tad dieva piedošana nāk," rezumē Muktupāvels.







Source

www.DELFI.lv

Tags

"Maisi vaļā" Lasāmgabali Valdis Muktupāvels
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form