Esiet sveicināti, cienījamie "Delfi TV" skatītāji! Šodien šajā studijā ir, ja tā varētu teikt, improvizēta Dukuru ģimenes vīru izlase – trīs no vienas nu jau leģendārākajām ģimenēm Latvijas sportā, kas divdesmit gados, attīstot skeletonu no nekā Latvijā, ir radījuši daudzas lappuses Latvijas un pasaules sporta vēsturēs, radījuši priekus skatītājiem, pārdzīvojumus skatītājiem un aizvien rada daudzus jautājumus par to, kas būs tālāk. Tātad no titulētākajiem sāksim: daudzkārtējs pasaules, Eiropas čempions, pasaules kausu ieguvējs, bet vēl aizvien ne olimpiskais čempions – Martins Dukurs.

Martins: Labdien!

Daudzkārtējs medaļnieks pasaulē, Eiropā, arī čempions Eiropā, bet ne medaļnieks olimpiādē – Tomass Dukurs.

Tomass: Labdien!

Un viņu tēvs, viņu treneris, viņš arī Siguldas bobsleja un kamaniņu trases valdes priekšsēdētājs – Dainis Dukurs.

Dainis: Jā, labdien!

Šo pavasari, nu, vēl pavasaris īsti nebija iestājies pat Eiropā, ziemu beidzot, jūs noslēdzāt sezonu ar dažādiem rezultātiem, nosauksim to tā, pasaules čempionātā. Es gribētu sākt ar vienu videofragmentu, starptautiskās federācijas tāds klipiņš par pēdējiem braucieniem, nu, tas klipiņš ir, sākot no priekšpriekšpēdējā brauciena līdz finālam, tas fragments. Paskatāmies minūti, kā tas Vistlerā pirms mēneša notika.

Tiek demonstrēts videofragments, kā Martins Dukurs sesto reizi kļūst par pasaules čempionu.

Ja ne pirmās sekundes restaurējot, nu, pirmās minūtes, nu, pirmajās sekundēs varbūt visas domas nevar uzreiz galvā salikt vai sajust. Nu, pirmās minūtes, kas bija domas un iespaidi?

Martins: Finišā? Nu, īstenībā tajā brīdī tur ir tāda visu emociju gamma, tas, ko es esmu vienmēr teicis, ka ikdienā baigi grūti tās sajūtas ir noķert. Kaut kā... nedēļas laikā tas viss krājas, tev ir kļūdas, konkurenti brauc tev pa priekšu, un tagad tev tas brauciens sanāk un tas rezultāts ir, tad tās emocijas, nu, baigi laužas uz āru. Principā es nekad neplānoju, ka es tur bļaušu, nezinu, tur rēkšu finišā, bet, nu, tas vienkārši dabīgi notiek.