'Delfi TV ar Jāni Domburu' atbild FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš. Sarunas teksts
Foto: DELFI

Esiet sveicināti, cienījamie "Delfi TV" skatītāji, šodien šajā studijā viesos ir Pēters Putniņš – Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs, kurš uz interviju šeit tika pirmoreiz uzaicināts pirms nedaudz vairāk kā gada, 2018. gada trauksmainajā februārī un šajā laikā no viņa puses intervija ir vairākkārt tikusi atlikta un atteikta. Šodien, pieprasot ierobežotu intervijas laika garumu, lai gan ir ļoti daudz par ko parunāt gan par ABLV bankas darbību un likvidāciju, arī gan par Latvijas finanšu sistēmas tīrību un tās uzraudzību. Labdien, Putniņa kungs.

Labdien.

Tad kā tad mums ar to laiku pēc gadiņa kopš nācāt uz šejieni un atnācāt, tad cik ilgi varam parunāties?

Nu runājamies, es domāju, varbūt ķeramies klāt pie jautājumiem un apgūstam.

Tad nav laika ierobežojuma.

Laika ierobežojums ir vienmēr un visiem, es domāju.

Jūsu pārstāvis tā teica, teica ultimātus.

Es labprāt censtos iekļauties stundas laikā, bet nu, ja jums ir vajadzība un, ja ir tādi jautājumi, kas tiešām obligāti ir atbildami jūsu skatītājiem, protams, ka es uzkavēšos.

Projām nebēgsiet, labi, mēģināsim, citādāk turpinājumos.

Prom nebēgšu.

Pirms dažām pāris nedēļām apritēja trīs gadi kopš esat priekšsēdētājs un pirms tam vēl trīs gadi vietnieka statusā, nu tātad, atbildīgs par visu šo posmu, kad mums ir daudz runāts par to, kas mums nerezidenti, kādi mums dolāru apgrozījumi un kā mēs cīnāmies, necīnāmies vēl kaut ko. Un tagad pirms nedēļas premjers jaunās, vecās valdības jaunais, vecais premjers sola kapitālo remontu finanšu sektora kontroles reformu, tas nozīmē skaidri, ka Pēters Putniņš un viņa kolēģi ir uztaisījuši tikai kosmētisko.

Nu jā, protams, man zināmas pārdomas arī to visu preses konferencē klausoties arī bija, bet nu tur gan premjers tā plašāk, ne tikai FKTK virzienā izteicās, tas laikam skar bez mums droši vien arī vēl iestādes.

Kontroles dienests, tiesību aizsardzības iestādes, jā.

Jā.

Tomēr finanšu sektors...

Tā ka, acīmredzot, tas būs plašāk, bet kas attiecas uz komisiju, es personiski nejūtos, ka es būtu tikai sienas, kā tur bija, tikai špaktelējis un krāsojis. Jo man pieeja ir pavisam vienkārša. Skatāmies skaitļus, skatāmies rezultātus, skatāmies vispār, tātad, kapitāla tirgus dalībniekus un šeit, protams, prioritāri bankas.

Attīstot to līdzību, ko jūs esat darījis vēl, neskaitot krāsošanu un špaktelēšanu, ko vēl?

Jā, pavērtējot, kas mums ir noticis, teiksim tā, pēdējo trīs gadu laikā, ņemsim pat īsāku periodu, lai nebūtu it kā, ka es...

Pēc tam paņemsim garāku.

Jā, jā. Teiksim, ņemot pēdējos pāris gadus banku sfēra ir, pieņemsim, nu teiksim tā kaut kādu 15 mēnešu, varbūt tā, laikā ir tā izmainījusies, kā viņa nav mainījusies iepriekšējos 25 gados.

Viņa mainījās pēc "FinCen", pēc gada pati.

Nē, nē, nē. Ir tā, ka tai visai attīstībai ir varbūt tādas divas fāzes, viena ir tā, kas varbūt sākās 2015. gadā, kur tā sākotnējā iecere bija virzīties nu tā pakāpeniski, jo tās tomēr ir finanses, tur nevar tā atnākt un vienā dienā pateikt − nu zini, tagad mēs darīsim tā vai savādāk un mēs te visu apgriezīsim kājām gaisā. Tā tas nestrādā. Un sākotnējais plāns, kas bija arī izrunāts ar tā saucamajiem starptautiskajiem partneriem, jo tomēr mums tie dolāru komponenti bija pietiekami lieli un tā ideja bij tāda − atbrīvoties no riskantiem klientiem, sagatavot bankas šim pārejas periodam un no gada uz gadu, protams, mazināt riskantos klientus, skatīties, kas notiek.

Mēs preparēsim to sarunas gaitā.

Jā, jā jā.

Kopumā pa šiem trīs gadiem jūs esat izdarījis vairāk kā kosmētisko remontu, cik tālu, ko jūs esat personiski izdarījis?

Protams, ja mums ir vienmēr bijusi problēma ar tā saucamajiem nerezidentiem, kas rada Latvijai ārprātīgu risku un tā tālāk, un tiešām mēs reputacionāli esam no tā cietuši, tad loģisks jautājums ir, kas tādā gadījumā ir darāms. Darāms ir tikai viens, jāmazina riskanto klientu klātbūtne Latvijas bankās.

Jūs esat pietiekami samazinājis riskanto klientu klātbūtni Latvijas bankās...

Jā.

Jūs sakāt − jā...

Protams.

Jūs sakāt − protams, jā. Vai jūs zinājāt, cik es esmu dzirdējis jūs nezinājāt, ka premjers nāks ar šitik kategorisku paziņojumu.

Es to nezināju, nē.

Tas nozīmē, jums viņš nebija ne apspriests, ne skaņots.

Nē, es ar premjeru, man tāda saruna nav bijusi par tādu lietu.

Tas ir normāli, jeb tas nav normāli?

Es varētu teikt tā, man ir grūti spriest normāli vai nenormāli, bet es droši vien būtu sagaidījis, ka pirms tāda paziņojuma tiktu sasaukti visi iesaistītie sākot no komisijas vadības, kontroles dienesta vadības, policijas vadības un tā lieta droši vien būtu jāpaskaidro mums, kas vada attiecīgās iestādes, ko tas viss nozīmē, jo tagad jau es varu tikai minēt, ko nozīmē "kapitālais remonts", tāpat arī pārējais. Līdz ar to svarīga ir arī otra daļa, viens ir paziņot, bet būtiski ir saprast, ko tad mēs remontēsim.

Ir nosaukti četri punkti, tas kā notiek pārvaldība FKTK, jūs labi zināt kā tiek ņemtas nost licences.

Runājam tālāk...

Par ko?

Par licencēm, kā tiek noņemtas licences.

Tika nosauktas konkrētas lietas...

Jā.

Par prezumpciju, par

Bet jūs zināt, ka FKTK jau 5 gadus nenoņem nekādas licences.

Var ierosināt.

Var ierosināt, bet mēs nepieņemam galējos lēmumus.

Jā, jā, bet var ierosināt.

Bet mēs varam arī tagad ierosināt.

Vai šie četri punkti, ko Kariņa kungs izvirzīja un viņam braši piebalsoja gan Finanšu ministrs, gan Tieslietu ministrs, gan Iekšlietu ministrs tajā preses konferencē, vai šie četri punkti jums liekas šaubīgi, nesaprotami.

Es neesmu piedalījies šo četru punktu izstrādē, es viņus tāpēc nekomentēšu, es droši vien, ka varētu kaut kādu viedokli izteikt, ja ar mani priekšmetiski un tiešām speciālistu līmenī tā saruna būtu bijusi vai kad viņa būs, vai arī otrs, ka tiešām es redzēšu konkrētus likuma grozījuma tekstus un tad es varēšu izteikt savu viedokli, man patreiz vienkārši nav ko komentēt.

Labi. Tinam to filmu atpakaļ − kas ir samazināts, kas nav un kā. Pirms gada, kad vēl nebija uzsprādzis, drusku vairāk pašā gada sākumā, intervija tepat "Delfos". Nodzēsts − saka Pēters Putniņš, nodzēst un pat smaida tagad, nodzēsts ugunsgrēks, viņš saka janvārī 2018., un pēc tam uzliesmo nu tāds vulkāns ar FinCEN, pat nerunājot par Rimšēviču un "Trast" bankas kriminālprocesu. Kļūdījāties?

Es teiktu tā, es nevis kļūdījos, bet tas ir, tas apliecina varbūt to, ko es teicu arī pēc tam, ka tas mums tiešām bija pārsteigums, visi tie februāra notikumi.

Es nedrīkstētu būt pārsteigts tādā amatā pēc diviem gadiem.

Pag, es izstāstīšu savu domu gājienu, jo es nekad janvārī nebūtu varbūt tik mierīgā tonalitātē izteicies, jo tiešām mūsu plāns bija strādāt, iekšēji uzlabot gan FKTK iekšējos procesus, turpināt to iesākto, pakāpenisko riska redukcijas plānu, kas būtu novedis beigās varbūt pie līdzīga rezultāta, kur mēs tagad nonācām burtiski četru, piecu mēnešu laikā un kas būtu bijis daudz nu tāds civilizētāks piegājiens un droši vien arī visai valstij un finanšu sektoram pieņemamāks. Jo vienmēr ir visu darīt labi organizētā veidā, nevis tā − pa galvu, pa kaklu.

Bet tajā organizētajā veidā to darot 2018. gada sākumā jūs sakāt, ka ugunsgrēks ir nodzēsts...

Jā.

...bet tajā mirklī situācija ir, ka uz to mirkli augstu risku klientu pārskaitījumi ir 70% no visas banku sistēmas, tas pēc tam atklājās. Nu tas nav īsti normāli, ne?

Nu redzat, vienā dienā to nevar panākt. Mēs izdarījām...

Cik ilgi jūs tajā mirklī jau esat amatā?

Protams, bet jūs arī paskatāties, kāds bija atlikums uz attiecīgi uz pagājušā gada februāri, tur bija jau pietiekami daudz miljardi jau no sistēmas izgājuši.

Jūs skatāties uz šiem noguldījumiem, kas ir jūsu pārskatā.

Jā, protams.

Nu? Un kā jūs raksturojat šajā bildē, kas ir tas labais darbs jūsējais?

Nu kā, jūs taču redzat tendenci.

Es redzu tendenci, jā.

Jā.

Pēc ABLV es redzu tendenci.

Nu?

Vēl 2017. gadā viņi tur tādi ir milzonīgi diezgan, ne.

Tie ir atlikumi vai tas ir apgrozījums, kas jums tur ir.

Nē, tā ir pasīva struktūra, tas nav man, tas ir jums, tas ir bilances struktūrā.

Es taču nezinu visu mūsu materiālu no galvas.

Jūs nezināt savus ceturkšņa pārskatus. Tas ir trešā ceturkšņa pārskats, svaigākais kas ir jūsu lapā pieejams.

Pagaidiet, pagaidiet...

Lūdzu!

Nu tie ir aktīvi redz kur...

Nē, nē, vēl te zemāk ir pasīvi, nu tātad, tajā skaitā ne banku klientu noguldījumi lielie un tajā skaitā pārējās valstis ar dzeltenu, tur labajā pusītē ir ne banku noguldījumi no pārējām valstīm, nu tie ir tie, kas krīt.

Jā, jā, bet tur jau ir jāskatās, redzat, pārējās valstis, tās ir dažādas...

Protams.

Ir jāņem vērā, kāda ir metodoloģija tam, kā tiek klasificēti noguldījumi − ir iekšzemes noguldījumi, ir ES noguldījumi...

Protams.

Un ir trešo valstu noguldījumi, kuri arī vēl dalās.

Protams.

Un komisijai līdz šim vismaz nav bijušas pretenzijas pret, protams par vietējiem noguldījumi ir skaidrs un arī pret ES noguldījumiem, un OECD valstīm, jo mēs pieņemam, ka tur ir pietiekami augsts standarts un šāda veida noguldījumi, vismaz pagaidām no Latvijas, pirmkārt nebūtu dzenami ārā, otrkārt arī juridiski to ir grūti izdarīt.

Bet sadalām...

Un šeit ir jāskatās NVS noguldījumu tendence un tas šeit neatspoguļojas.

Nu tad aktuālākais skaitlis uz gada beigām, kas vēl nav oficiālos datos, cik ir NVS noguldījumi?

NVS noguldījumi ir tad, ja mēs skatāmies mums, vispār atlikums ir trīs miljardi, NVS noguldījumi ir 5%.

Un tagad divi ļoti būtiski papildjautājumi, punkts pirmais, tas "nvsietis" vai ārpus "nvsietis" vai ķīnieti vai dajebkas...

Jā.

...viņš var būt Kipras rezidents.

Var būt.

Maltas rezidents.

Taisnība

Un viņš ir tikpat augsta riska.

Un viņam var būt divas pases

Tajā skaitā un viņš ir augsta riska, un skaitām viņu klāt.

Kāpēc?

Tāpēc, ka viņš ir augsta riska.

Bet varbūt, ka nav, viņš pateiks...

Varbūt, bet var būt.

Man ir varbūt Austrijas pase, kāpēc jūs domājiet, ka Austrijas pilsonis ir slikts?

Nē, nē, es jums jautāju.

Jā, bet es jums arī atbildu.

Un tāpēc jūs man atbildat, ka tur viss ir kārtībā?

Nē, es ar to gribu pateikt, ka problēma ir sarežģīta, mēs varam un mana pieeja vienmēr ir bijusi tāda, mēs sākam no viena gala. Tātad, kur ir NVS, tīrs NVS, tas ir skaidrs, ka tas ir liels risks. Arī jūsu pieminētā teiksim, bijušās PSRS pilsoņu atrašanās citās jurisdikcijās un tur nav jau tikai mums Kipra, tas var būt tā provokatīvi, mums ir tādi paši pilsoņi no Amerikas, mums ir tādi paši pilsoņi no Vācijas, no Zviedrijas, vārdu sakot nav ierobežojumu.

Solīju, ka jūs teicāt, jums patīk ar cipariem, tātad, jūs sakāt, ka noguldījumu ciparu kritums ir tas, kas pierāda labo darbu.

Ne tikai, arī apgrozījums.

Arī apgrozījums.

Jā.

Un tagad mēģinām saprast soli pa solim, tātad, jūs sakāt, ka šie noguldījumu atlikumu kritums ir uzskatāms, būsim precīzi, šajā atlikumā, ko jūs publicējat par trešo un ko jūs nosaucāt par ceturto ceturksni vairs neieskaitās ABLV.

Protams, bankas nav vairs.

Līdz ar to atšķiras kritumi, bet tā nauda jau ir iekšā, viņa vēl aizvien ir Latvijas jurisdikcijas teritorijā.

Nu ja, bet viņa jau ir izolēta no sistēmas.

Bet viņa var palikt sistēmā, viņa var atnākt atpakaļ sistēmā, taisnība?

Nē, nu redzat, mēs šo naudu neliksim Latvijas bankai izmaksāt skaidrā un uz Spilves pļavām neaizvedīsim sadedzināt. Mēs šo naudu izvētīsim, ja vispār līdz tam nonāks un tad tiešām, nauda par kuru būs aizdomas tiks iesaldēta, un tā nauda par kuru nebūs aizdomas tā tiks izmaksāta noguldītājiem.

Bet vienojamies, ka tas šeit nav ieskaitīts.

Tur riska nav.

Par ABLV parunāsim detaļās, bet tas šeit nav ieskaitīts.

Protams, mēs viņu ņemam ārā no sistēmas...

Tas ir ņemts ārā, līdz ar to tā līkne, ja būtu ABLV iekšā, viņa nebūtu šitāda, viņa būtu daudz mērenāka.

Nē, nu nav, es domāju jēga tagad skatīties, kas būtu, ja būtu. Ja mēs būtu palikuši pie iepriekšējā plāna, kas vispār mums bija apstiprināts tur 2015., 2016. gadā, tad mēs ietu vēl lēzenāk.

Jā.

Tagad ir kā ir, arī citas bankas pagājušogad nebūtu tik strauji atbrīvojušās no saviem klientiem, ja nebūtu konkrētā situācija.

Un tagad ir kā ir un ir, kā vajadzētu, tas ir tas jautājums. Ja mēs ņemam to fonu par augsta riska klientiem, viņiem viena daļa par ko, tas kliedziens bija visskaļākais pirms gada, bija tā sauktās čaulas kompānijas, nu vienalga, pastkastītes vai tur bez gada pārskatiem, bet jēdziens "shell companies", starptautiski atzīts jēdziens, to nevar apstrīdēt toreiz.

Tas bija vairāk kā signāls domāts, jo redzat tajās kompānijas jau tā akumulētā nauda bija, es tagad minēšu no galvas, es varbūt kļūdos, man liekas tie bija kādi 200 miljoni vispār Latvijā, tas principā nav nekas.

Nav nekas, šaubos.

Tas čaulas kompāniju aizliegums, tas bija vēl viens signāls tam, ka tik pārspīlēts nerezidentu bizness Latvijā vienkārši nav kontrolējams un, ka saskaņā ar tā laika valdības politiku signāls šiem klientiem pamest Latvijas jurisdikciju, un atvieglot baņķieriem šo procesu tikt no šiem klientiem vaļā.

Jūs pirms brīža teicāt, viens rādītājs ir noguldījumi, kas būtībā ir nevis gari depozīti, bet konta atlikumi uz dienas beigām, jo tie visi ir pieprasījuma noguldījumi.

Tā ir nauda rītdienas transakcijai.

Jā. Otrs ir transakcijas un apgrozījumi pieminētie.

Tieši tā.

Cik aizvadītajā gadā caur čaulu kompānijām ir bijis apgrozījums Latvijas bankās?

Es jums minēšu drīzāk varbūt nedaudz savādāk. Ja mums ir, nu tajos "ziedu laikos", arī vēl jautājums, kā to rēķināt.

Ziedu laiki.

Bet nu pieņemsim, "ziedu laikos", kad bija īpaši augsti šie rādītāji dolāra apgrozījums bija apmēram tur 140, 150 miljardi, tagad tas ir miljards ceturksnī.

Uzmanību, es nejautāju ne par dolāriem, kuri ir legāli darījumi, es jautāju par čaulas kompānijām.

Bet jūs ziniet, kāda valūta pārsvarā apgrozījās nerezidentiem, tajā skaitā čaulas kompānijās?

Es nezinu, es jautāju, čaulas kompānijas pagājušajā gadā, apgrozījums ar čaulas kompānijām, cik liels?

Čaulas kompānijas vispār tika aizliegtas no vasaras vidus, līdz ar to sākot ar jūniju, jūliju.

Tām kuras var kvalificēt par čaulas kompānijām.

Sākot ar jūniju, jūliju čaulas kompānijām apgrozījumam ir jābūt nullei Latvijas bankās, tās kuras ir aizliegtas Latvijā. Ja jūs ņemat pēc tādas AML doktrīnas, kas vispār ir čaula...

Jā.

...nu tur ir ļoti, tas ir jau daudz plašāk, tur faktiski mēs varam iet jau droši vien, nu nezinu, liela daļa no ofšoru struktūrām varētu būt kā čaulas.

Jā. Vai taisnība, ka 2018. gadā kopsummā caur šādām čaulas kompānijām, kas ir pēc AML doktrīnas apgrozījums ir vairāk kā 40 miljardi.

Es nevaru jums tagad šo skaitli...

Vai varētu būt, ka ceturtajā ceturksnī pagājušā gada, tik tikko, apgrozījums ir 7,4 miljardi?

Iespējams.

Tas nozīmē, ka nekas nav izskausts.

Bet es jums nevaru apstiprināt, es saku − iespējams, pat ja tā ir.

Jā, bet jūs nevarat arī noliegt.

Kāpēc nav izskausts, kādā ziņā?

Nu 7,4 miljardi ceturksnī, tas nozīmē 2,5 miljardi mēnesī, tas nozīmē izņemot ārā darba dienas, tas nozīmē 100 miljoni dienā. Dienā 100 miljoni.

Kas tur slikts, kas ir 100 miljoni dienā?

Kompānijas, kuras ir visaugstākā riska pakāpē, tas ir normāli?

Tas nav nekas nenormāls tik ilgi, kamēr banka saprot, kas tas ir par klientu, kas tie par pārskaitījumiem. Un čaulas kompānija pati par sevi nav aizliegta nevienā pasaules valstī, visas tās čaulas kompānijas, viņas jau ir jau tāpat visur Eiropā.

Komisija var izkontrolēt 100 miljonus dienā?

Mums jau nav jākontrolē katra transakcija.

Nē, jums ir jākontrolē, lai sistēma ir tīra.

Protams.

Jūs varat izkontrolēt, ka 100 miljoni ir tīri?

Neviens jums, Dombura kungs, nevarēs nevienā pasaules valstī iedot 100% garantiju...

Cik procentīgi jūs man varat iedot?

...ka šodien caur sistēmu nav izgājusi... Es nevaru jums neko iedot.

Neko nevarat iedot.

Protams, ka nē.

Ejam plašāk.

Pag, pag, es varu atbildēt tikai par to, ka gan tās procedūras, gan tā politika, ko mēs īstenojām bankās, ka viņa tiešām no banku puses tiek ieviesta. Tā lūk ir mana pozīcija.

Jautājums ir vai nav tā, ka pirms gada mēs visi kopīgi valsts, pēc tam "Moneyval", "FinCEN", politiķi un man likās arī jūs, tā kā visi atzina, ka ir par daudz tas īpatsvars, par daudz tas apjoms.

Nu bet protams.

Risks par lielu.

Protams.

Un tāpēc paejam cauri otrai strīpiņai, otra strīpiņa saucaspadziļinātas izpētes klienti, kuri ir gan čaulas, gan cita līmeņa riski.

Tur vairs nav tikai čaulas, tur ir...

Cik 2018. gadā ir bijis apgrozījums caur padziļinātas izpētes, tie nav tādi klienti uz kuriem var skatīties vispār bez problēmām.

Padziļinātai izpētei ņemot vērā tos kritērijus, kas ir tur, tas jau nav tā tik vienkārši, kaut kāds tur, es nezinu, Kipras oforts tagad, labi, tas var būt arī ir padziļinātas izpētes, bet tik par labi pēc zināmiem parametriem jums padziļināti varbūt ir jāpēta arī Latvijas SIA.

Protams un Latvijas SIA var būt slīpa, kreisa un rūtaina.

Protams, līdz ar to, tas viss ir tagad saplūdis kopā, vairs jau nav tāda, nezinu, tur nerezidentu bizness vai īpaši pēc tiem notikumiem, ko mēs tagad novērojam, tā tendence ir tāda, ka tas viss saplūst kopā, līdz ar to šeit tagad pateikt, kāds ir bijis vakar apgrozījums vai šodien, to vienkārši nevar. Es jums nevaru atbildēt, kāds bija, nezinu, tur vakar apgrozījums starp čaulas kompānijām un padziļinātas izpētes kompānijām.

Un par 2018. gadu nevarat pateikt.

Ja jūs man būtu pateicis es būtu paņēmis datus.

Jā, pēc tam salīdzināsim.

Es visu galvā nevaru paturēt.

Jā, bet salīdzināsim, apsolāt, ka salīdzināsim, ka pateiksiet − pareizi vai nepareizi.

Varam, varam.

133 ar komatiem miljardi 2018. gadā padziļinātas izpētes klienti.

Nezinu, tas ir jāpārbauda, es jums saku, ja jūs man būtu pateicis es būtu tos...

Jā, jā, jā, es domāju, ka jūs pārredzat tirgu, izrādās, ka es pārredzu tirgu.

Es pārredzu tirgu, bet man ir ne tikai šis skaitlis viens jāzina.

Bet tas ko man šie skaitļi, ko es nosapņoju, ko man viņi rāda. Man viņi rāda, ja pa gadu ir 133 miljardi, ja ceturksnī ir 34 miljardi, pēdējā ceturksnī...

Jā, ko jūs gribat ar to teikt...

...Ka tas kritums baigi nenotiek un 133 miljardi, ceturksnī 34, pret 2017. gadā 208 miljardiem ir kritums par trešdaļu, bet ABLV, kura ir ļoti liels tirgus vēlētājs bijis 2017. gadā vairs nestrādā, es gribu jautāt jums vai šis kritums nav tāds, kur vēl aizvien, tas par ko mēs runājām pirms gada, ka ir milzīgi lieli riski.

Jā. Es jums pateikšu izejas datus. Redzat, es nevaru tagad komentēt pa pus skaitli, tas man ir jāpārbauda, bet, tātad, mēs esam pāris gadu laikā no nerezidentu noguldījumiem, kas ir pamats nerezidentu apgrozījumam un kas ir tā riskantākā daļa, mums tur bija 12 vai 13 miljardi, kā saka, tajos pīķa periodos, tagad tie atlikumi ir kaut kādi trīs miljardi palikuši, ES un Latvijas noguldījumi ir tur jau 91%. Aizgājuši ir deviņi miljardi...

Bet tas ir tikai tajos konta atlikumos.

Jā, jā, jā...

Bet es jau jautāju par šo.

Ja es jums saku, bet jūs jau nevarat, jo jūs tagad gribat pateikt, ka ir pieaudzis apgrozījums, kā jūs varat...

Nevis pieaudzis, bet viņš proporcionāli nekrīt...

Labi, labi, kā var, kā jūs varat, un nauda ir kļuvusi daudz lēnāka Latvijā, tādi pārskaitījumi, kādi mums gāja turpatpakaļ un tā tālāk. iepriekš, tādas sistēmas jau vairs nav.

Bet vēl aizvien vienas dienas laikā var nostaigāt.

Var, var, var, bet...

Nulle dienas beigās, nulle dienas sākumā.

Es pārbaudīšu to, ko jūs man sakāt, bet es jums dodu tos izejas datus ar to atlikumu, kas ir palikuši, tie trīs miljardi, pat pieņemsim, ja viņi tiktu izmantoti tāda paša rakstura transakcijām, kā tas bija iepriekš jūs nevarēsiet uzdzīt to apjomu, vienalga kā jūs to gribētu. Dolāri no spēles vispār faktiski ir izslēgti.

Un netīras lietas var darīt arī citās valūtās.

Var, var, var, bet es vēl vienu reizi atkārtoju, tie rādītāji, kas ir tie izejas bāzes skaitļi, tie norāda, ka pamats tagad kaut kādiem apgrozījumu lēcieniem, kāpumiem nav absolūti nekādi, jūs varat skatīties kādus skaitļus, apgrozījuma cipari ir kritušies, pilnīgi noteikti.

Par to nav šaubu. Ja paskatās retrospektīvā, tas kritums ir pret to momentu, kad viņš kāpj augšā, tas ir tas 2018. gads pilns vēl nav, tā ir tā pati bildīte, ko es demonstrēju pirms gada.

Jā.

Tātad, kā viņi sāka 2011., 2012. gadā kāpt, tā viņa uzkāpa līdz 2016., 2017. faktiski identiski, tajā skaitā nerezidenti, zilā bildīte, kas krīt no 2015. gada.

Jā.

Nu viss ir baigi relatīvs, šobrīd vēl aizvien mēs esam nokrituši tajā pirms krīzes līmenī, nav jau tā, ka mēs esam nokrituši galīgi pa nullēm. Nu labi, nerezidenti ir mazāk, tas gan ir taisnība, bet nu, teiksim, mēs tikai tam kalniņam esam pārgājuši pāri.

Nu jā, bet ko jūs, teiksim, kāds ir šī jautājuma zemteksts, jūs gribat... Mēs jau varam, piemēram, nezinu, valdība var pieņemt lēmumu un aizvērt vispār visas bankas un jums būs nulle, tad būs labi?

Valdība nevar.

Nē nu, es tagad tā. Un tad būs labi, ja nebūs vispār nekādas kustības vai kāds ir jautājuma zemteksts?

Mans zemteksts un virsteksts ir tajā, ka viss ir relatīvs pret salīdzinājumu, jo kā zināms no nulle uz viens ir 100% pieaugums. Mēs esam atgriezušies kaut kādā tādā 10 vai 12 gadu pagātnes līmenī.

Jūs saprotiet, nevar izraut vienu kaut kādu rādītāju un ar viņu sākt operēt, bankas ir zaudējušas, ja mēs par nerezidentu bankām runājam, šī visa rezultātā 50% nebūs, bet nu tuvu tam no saviem aktīviem...

Labi, pēc brīža...

...līdz ar to visam ir robeža, jūs nevarat, teiksim, es domāju, ka mēs zināmos apstākļos neesam ieinteresēti to situāciju tik tālu novest, lai bankas vienkārši dēļ, nu es nezinu, absolūti nožuvušas likviditātes nespēj funkcionēt.

Par banku funkcionēšanu pēc viena cēliena, kas būs ABLV cēliens, bet pirms tā cēliena pie šīs bildītes iespējams atgriezīsimies, tagad ņemam viņu nost.

Tā bija laba bildīte, viss pareizi.

Pie viņas mēs atgriezīsimies, tagad par sektoru runājot, tagad vispirms šodienas svaigā ziņa − Ilmārs Rimšēvičs atgriezies Latvijas bankas vadītāja amatā pēc Eiropas tiesas lēmuma. Latvijas bankas vadītājs un Finanšu ministrs ir divas amatpersonas, divas figūras arī pēc likuma un FKTK likuma, ka šie ir jūsu tuvākie partneri un ir bijuši tuvākie partneri, nu tur saskaņošana, informācijas apmaiņa un tā tālāk.

Jā.

Kā jūs vērtējat Rimšēviča kunga atjaunošanu amatā?

Es nevērtēju, tas nav mans kompetences jautājums.

Kā jūs grasāties tālāk sadarboties ar Latvijas Banku, tāpat kā pirms tam vai kaut kā citādāk, ņemot vērā, ka tā situācija ir duāla, tomēr ir bez piecām minūtēm apsūdzētais.

Mans uzdevums nav vērtēt Ilmāra Rimšēviča, kā lai saka, statusu kaut kādos kriminālprocesos, ja viņam ir tiesības atrasties savā vietā strādāt, ja viņam ir attiecīgi, nezinu, tur visas pielaides un viss ir kārtībā, mēs protams strādāsim tā kā tas ir bijis līdz šim gan ar Zoju Razmusu vai arī ar viņu pirms tam. Ja tur būs kaut kādas izmaiņas, es nezinu, un tā situācija nebūs tāda, tad acīmredzot strādāsim ar to cilvēku, kas būs bankas priekšgalā, tas ir pavisam vienkārši.

Bet cilvēki ir dažādi.

Kaut kādu situāciju komentēt es netaisos, jo tas...

Cilvēki ir dažādi, šajā gadījumā, tomēr ir konkrēts cilvēks, kurš ir kriminālprocesu figurants gan KNAB, gan policijas aspektā un tiek turēts aizdomās, no vienas puses par vienas bankas tur lietu kārtošanu, no otras puses, ja mēs skatāmies Berņa kunga dažādās intervijās, tajā skaitā pie šī galda, pretenzijas par ABLV bankas apmelošanu. Vai jūs paliekat pie tā, ko jūs skaļāk runājāt pagājušajā pavasarī un pēc tam, tas jautājums nav tik daudz celts, ka jūs neredzat nekādas šaubu ēnas, ka Ilmārs Rimšēvičs varētu būt mēģinājis kaut ko ietekmēt, tajā skaitā attiecībā uz jums, tajā skaitā uz FKTK, attiecībā uz atsevišķām konkrētam bankām − neko, nekā, nekādā veidā.

Es varu runāt tikai par sevi. Es varu runāt par komisiju tajā posmā kopš es komisiju vadu un tur es varu atkārtot to pašu − man nav tādas negatīvas pieredzes, kas attiecas par darbību ārpus šī te visa, atkal es nevaru neko šeit paskaidrot, ne es esmu tur bijis klāt, ne man ir tādas informācijas, līdz ar to...

Bet to, ko varat paskaidrot, to jūs esat paskaidrojis arī abos kriminālprocesos abās iestādēs.

Es savu, kā lai saka, šo rīcību es jums te nevaru komentēt, ne plašāk.

Neteiksiet pat vai esat liecinājis vai nē, to jau nav aizliegts teikt.

Neteikšu, nē.

Neteiksiet kādas iestādes, kādus jautājumus jums uzdeva, kāpēc, nē?

Neteikšu, nē.

Kāpēc, nē?

Negribu.

Jo?

Vienkārši negribu.

Nu ko nozīmē − vienkārši negribu, amatpersona, FKTK darbības princips − atvērtība, atklātums, kur tad šitais pazuda?

Mēs varam runāt par komisiju, kāpēc man ir jārunā par...

Jūs taču tur negājāt kā privātpersona vai gājāt, kā privātpersona uz šīm iestādēm.

Es tiku uzaicināts un es tur biju, bet tam nav absolūti nekāda sakara, es domāju, ne ar mūsu šīs dienas tēmu. Kā es jums teicu, es par to, ko es esmu darījis vai neesmu darījis šajā sakarā es atbildēt vienkārši nevēlos.

Vai jūs vēlaties vai uzskatāt par savu pienākumu atbildēt, vai aizvadītā gada laikā jūs esat tiecies un ja − jā, tad cik un kur, kāpēc ar Ilmāru Rimšēviču?

Pagājušogad droši vien, ka esmu ticies kaut kad, jā.

Laikā kad viņš ir bijis atstādināts, nav varējis tur būt Latvijas Bankā...

Nē, pēc tam gan nē.

Pēc tam neesat ne reizi nekur, nekad ne kādā veidā. Nu tad tagad jums satikšanās, šampānietis jāiedzer.

Nu, es neesmu ielūgts.

Neesat ielūgts, labi, gaidīsim, varbūt jūs ielūgs. Pārejam pie sāgas, aizvadītā un šī gada centrālās sāgas − "ABLV Banka" darbība, apturēšana, slēgšana, likvidācija, metodoloģija un tā tālāk. Vispirms, tātad, gads atpakaļ, ir paziņojums, kuru jūs vēl aizvien saucat par pārsteigumu, tātad "FinCEN" paziņojums ASV valsts kases struktūrvienības paziņojums, vai es pareizi zinu vai saprotu, ka FKTK nav sniegusi nekādus komentārus "FinCEN", kas bija pēc procesa iespējami par notikušo.

Jūs domājiet...

Nu tur bija 60 dienu laikā var sniegt komentārus.

Nē. Mums ar "FinCEN" pastāv profesionālas saites, mēs esam informējuši viņus gan par lēmumu sekām, mēs viņus informējam arī par likvidācijas gaitu.

Bet savu kaut kādu novērtējumu, pašu paziņojumu.

Nē, tur mums nekāds novērtējums nav jāsniedz, tāpēc, ka Amerikā saskaņā ar viņu likumiem, un Amerikā neatkarīgi no tā, kā viņi skatās uz likumu ievērošanu citās valstīs, amerikāņi savus likumus ievēro ļoti stingri.

Nav runa par to, ir runa par to, ka...

Ļaujiet man pateikt. Un pēc procedūras ir tā, ka "FinCEN" nav tiesību sadaļā par AB un viņu lēmumu nekādā veidā būt, nekādos kontaktos, ne ar mums, ne ar vienu citu.

Pag, pag.

Izņemot ar pašu AB.

Tagad es citēšu, pag, pag, un mēs zinām vēl dažus cilvēkus, kas saka − pag, pag. 2004., 2005. gadā, kad, piemēram, "Multibankas" gadījums ir, regulators uz ko "FinCEN" oficiāli ar dokumentiem atsaucās, sniedz savu komentāru.

Varbūt toreiz bija citi likumi vieniem, varbūt bija cita situācija, tagad mums ir "FinCEN" skaidra atbilde, ka viņi tādā informācijas apmaiņas procesā ar mums un, es pieļauju, arī ar citām Latvijas valsts iestādēm iesaistīties nevar.

Nu labi.

Ar citiem varbūt, kuriem tā interese ir mazāka, bet...

Pat ja nav oficiālā līmeņa...

...ar mums tas nepastāv.

Jūsu rezumējošā...

Viņu ierobežojumu dēļ mēs pat varbūt gribētu, bet no viņu puses...

Ko jūs gribētu viņiem pateikt?

Pateikt es tur neko daudz negribētu, es gribētu drīzāk no viņu puses vairāk tādu viedokli un ciešāku, tādu domu apmaiņu par to, kā mums tagad virzīties uz priekšu likvidācijas gaitā, lai nebūtu tādu divdomīgi traktējamu apgalvojumu, jo mums šeit ir daudz dažādu viedokļu.

Pašu paziņojumu, par to paziņojumu, ko Ernests Bernis turpina saukt par to, ka iznīcināja vienu Latvijas vietējo banku.

Nu šis paziņojums neapšaubāmi bija pamatā tam, ka bankas vairs nav.

Tas bija pamatots paziņojums, daļēji pamatos, vēl aizvien apšaubāmi pamatots, kas ir Pētera Putniņa pēc gada viedoklis.

Mans viedoklis ir tāds, ka jo mēs ātrāk sāksim bankas likvidāciju, jo mēs ātrāk nonāksim pie tiem secinājumiem.

Tad sapratīsim.

Protams, tad, kad mēs visu, kā teikt, to ūdens līmeni tajā dīķī nolaidīsim, tad mēs arī redzēsim, kādas zivis ir tur apakšā.

Gadu jau nevaram nolaist līmeni.

Mēs esam gatavi sākt jau sen...

Pirms līmeņa nolaišanas...

...no komisijas puses.

...pirms, un Znotiņas kundze tieši to pašu saka otrādāk, pirms mēs tūlīt par to parunāsim, tūlīt, tūlīt...

Labi.

Izejam soli pa solim. Pirms tam kā galvenais arguments, kāpēc notiek "FinCEN" šāds paziņojums ir FKTK lēmumi par Ziemeļkorejas sankciju noteikumu pārkāpšanu, tātad, virkne bankas, kas dabū sodus, "ABLV Banka" 2017. gadā nedabū sodus.

Kurš to teica?

Nesapratu.

Kurš to ir teicis, ka "FinCEN" ir pieņēmis lēmumu.

Ir tādi viedokļi, ka šī 2017. gada novembra lemšanas dēļ.

Es tādus viedokļus nezinu.

Nu labi, es jums pastāstu, ka tādi viedokļi izskan. Lai kā nebūtu runājot par šo epizodi, jūs droši vien redzējāt Ernesta Berņa interviju šeit.

Es esmu, jā.

Tur ir tā epizode, kad es Ernestam Bernim jautāju par prezentāciju, par Ziemeļkorejas sankciju pārkāpšanu, ko demonstrē FKTK, viņš komentē, kā viņš to prezentāciju nav dabūjis un pēc tam, kā viņi ir pārbadījuši pirms prezentācijas, pēc prezentācijas, un pavisam īsā epizodē viņš saka sekojošo, ātri mazs video.

Video fragments ar Ernestu Berni:

Bernis: "Un pēc tam par to prezentāciju regulatora vadītājs atvainojās par to, ka viņa darbinieki tādu materiālu izveidoja."

Taisnība?

Atvainojies es droši vien, ka neesmu, bet man ir jāsaka tā, tas ko Ernests Bernis sauc par prezentāciju, tas ir tāds iekšējs materiāls, ko komisija sagatavoja vienai no tikšanās reizēm, kas bija ar banku, lai vienkāršotā veidā tur norādītu. Protams, par to cik šis materiāls ir kvalitatīvs es tagad nekomentēšu.

Bet atvainojies neesat.

Nē, es atvainojies neesmu, bet tas nenozīmē to, ka es varētu, ja tā varētu teikt, mana attieksme droši vien ir sarežģīta pret šo materiālu, es vienkārši tajā sēdē toreiz nebiju uz vietas, bet lai vai kā būtu, tas ir mūsu iekšējais dokuments, ideja. Idejiski šis dokuments tika sagatavots, lai bankai vienkāršotā veidā parādītu, kur ir šie pārkāpumi. Nu un šeit pieliksim punktu.

Ja vienkāršotā veidā starp juridisko valodu un tādu publisko valodu mēs runājam, tad manuprāt vēl aizvien par šo epizodi ir divējāds novērtējums vai nu ABLV, kā saka, viņi vai viņu, teiksim, nu puse vairāk atbalstošie cilvēki saka − viņi pierādīja savu nevainīgumu Ziemeļkorejas sankciju pārkāpšanā vai arī FKTK nevarēja pierādīt viņu vainu tiešā pārkāpšanā un tāpēc notika. Kurš?

Otrais variants.

Otrais variants.

Otrais variants.

Respektīvi, jūs noraidāt, ka viņi pierādīja savu nevainīgumu.

Nu redzat, tur atkal nav tik vienkārši, bet ja jūs zināt ir viena prezentācija vai, teiksim, tas materiāls par ko runāja Berņa kungs. Ir arī tāds pats līdzīgs materiāls, kas nāk ar oponējošu viedokli no ABLV puses un par to kā, kādos apstākļos mums bija jālemj vai jāizlemj Ziemeļkorejas jautājums. Pirmkārt komisija nevarēja pierādīt, nebija pietiekamā kvalitātē sagatavots materiāls, lai varētu pierādīt tiešu sankciju pārkāpumu. Es nevaru jums apgalvot bija vai nebija, to es domāju, neviens šeit nezina. Varbūt ja tie, kuriem ir kaut kādi pierādījumi tiešām galā vai kaut kādas tās operācijas, kas tika finansētas, vai tas kuģis, tad tur beigu beigās iepeldēja kaut kādā tur Korejas, nezinu, Ziemeļkorejas ostā un tika izkrauts, kas bija šo kuģu tilpnēs.

Paliekam pie tā.

Vai tur bija ogles vai tur bija ieroči.

Nevarēja pierādīt, bet nav pierādīts nevainīgums, nav prezumpcija.

Pretējais arī nav pierādīts, bet mums kā komisijai ir pienākums pierādīt.

Taisnība.

Un tāds ir administratīvais process.

Taisnība.

Un to mēs nevarējām izdarīt, mūsu materiāls nebija pietiekami kvalitatīvs, lai varētu izdarīt šādus secinājumus.

Vai taisnība, ka jums traucēja kaut ko izdarīt arī tas, ka vairāk kā gadu iepriekš tika noslēgts pie iepriekšējiem pārkāpumiem vēl, kas bija saistībā ar Moldovu un tika noslēgts administratīvais līgums, kurā faktiski bija segmenti, nu kur nevar otrreiz sodīt.

Nē, sankciju gadījumā tas netraucēja, ja būtu bijis tiešs sankciju pārkāpums, tās ir sankcijas, tas ir pilnīgi cita veida pārkāpums kā tas par ko mēs sodījām banku iepriekšējā gadā.

Šajā gadījumā par dajebko saistībā sodīt?

Un tagad es pateikšu, jā un savukārt šeit tie pārkāpumi, kurus mēs, protams, nokonstatējām, tur bija defekti un viss kas. Bet, ja tās nav sankcijas, tad faktiski tā vienkāršoti izsakoties, tas ir AML pārkāpums un tas lūk ir tas, kas pārklājas ar iepriekšējā gada līgumu. Jūs nevarat banku nosodīt un pateikt − labi, tagad jums ir gads laika sakārtoties un tagad iet ,un katru nedēļu turpināt viņus sodīt. Tas tā nenotiek, tā ir dubultā sodīšana.

Bet varēja noslēgt tādu līgumu, kas netraucē, varēja vispār neslēgt līgumu.

Jā, bet ja mēs varam iegūt no šī līguma sistēmai daudz lielāku labumu, nekā vienkārši pieņemot kaut kādu trulu lēmumu un uzliekot naudas sodu, kas nav tas labākai. Jūs saprotiet, jūs jau varat...

Un tagad dabūjāt netrulu lemšanu par Ziemeļkoreju un netrulu "FinCEN".

Tā nav mūsu vaina, ka kaut kur ārvalstīs kaut kas tiek traktēts, varbūt atšķirīgi kā mēs to darām šeit. Bet es gribu, pagaidiet, tomēr saprotiet, jūs varat likt personu cietumā kaut vai 10 reizes, vai kāds recidīvists piemēram ir ticis tādā veidā, nostājies uz kaut kāda labošanās ceļa, ļoti maz.

Visi nav, nevar teikt.

Lūk, daži varbūt ir, bet lielākā daļa tomēr paliek uz tā ceļa. Tas, ko mēs centāmies un arī AB jau nav vienīgā, mums ir virkne, lielākā daļa ar bankām mēs strādājam tādā veidā. Protams, mēs liekam to naudas sodu, tas ir skaidrs, ir jābūt arī tai prevencijai, tādā veidā nodrošinātai. Bet mēs prasām un tāpēc arī šos līgumus slēdzam, mēs prasām ļoti lielas summas, lai tiktu guldīta sistēmu uzlabošanā, lai tā nauda nonāktu bankā, nevis akcionāru kabatās.

Kas jums liek apgalvot, ka tās ir ļoti lielas summas, kas ir tas iemesls, tāpēc, ka šīs summas nav maksimālās, pat nav puse no maksimālajām.

Nē, nu pagaidiet, ir jau kaut kāda jēga, es nezinu, uz IT sistēmām jūs varat izdot tikai tik cik jūs varat izdot...

Kāpēc "Moneyval" saka, ka jūsu pasākumi nav bijuši pietiekami, kāpēc tad viņš to saka?

Nē, "Moneyval" jūs izlasīsiet "Moneyval", piemēram to slēdzienu, kas ir bijis pēdējais, es atvainojos, FKTK tur ir vislabāk novērtētā organizācija no visām.

Baigi relatīvs apgalvojums.

Izlasiet.

Es lasīju.

Un tur ir salīdzinoši, ja mēs paskatāmies uz...

Jūs gribat teikt, ka tur nav pateikts, ka jums ar uzraudzību ir problēmas.

Nē, nu pag, problēmas ir, uzlabot var visu un jebko, bet tur nav uzrakstīts, ka mēs būtu kaut kādi pēdējā organizācija valstī, ...

Tur nebija organizāciju tops.

...kas nekontrolē, teiksim, situāciju, tā tur nebija.

Arī par šo Ziemeļkorejas gadījumu AB gadījumā nebija tā, ka komisija pieņēma lēmumu. Komisijas vairākums pieņēma lēmumu, domas dalījās, vai ne?

Lai vai kā ir bijis es jums to nevaru ne noliegt, ne apstiprināt. Man nav tiesību izpaust balsojuma rezultātus.

Pat ja mēs vienu balsojumu neapskatām, bet kopumā − ir viedokļi, ir ziņas, runas vai saucam kā gribam, ka domas dalās padomē. Vispār, starp pieciem padomes locekļiem domas dalās par daudziem jautājumiem.

Normāla situācija.

Normāla?

Nu es domāju, ka komunistiskais periods Latvijā ir beidzies. Vienbalsīgi, tādi balsojumi kongresos, kā visi tur balsoja kādreiz − nebūs. Katrs arī, vienalga vai tā ir FKTK padome, vai tā ir Latvijas Bankas padome, vai tas būtu Saeima, katrs cilvēks tur atrodas savā personiskā kapacitātē. Katrs vērtē jautājumus izejot no savas pieredzes un saprašanas.

Jā. Bet iznāk, ka Pēters Putniņš ir maigāks nekā viens otrs cits grib pielemt.

Es neesmu pieņēmis nevienu lēmumu vienpersoniski, visi lēmumi komisijas padomē tiek pieņemti ar balsu vairākumu.

Tāpēc ka vairākums padomē ir jūsu virzītie kandidāti.

Nē, tā nav.

Kā tad nav, jūs esat viņus skaņojis, bet jūs rosināt..

Es esmu virzījis tikai vienu, savā darbības laikā tikai vienu padomes locekli − uzraudzības departamenta direktoru.

Labi, ja mēs būsim precīzi vairākums padomes locekļi pēc esošā statusa ir tādi, kurus jūs varat tālāk virzīt vai nevirzīt kā padomes locekļus.

Viņi nekur nav jāvirza, viņi ir savās vietās.

Jā, bet ja mēs runājam par to iespēju kādam nokļūt jūsu vadītās komisijas padomē, tad vairākumu...

Vispirms ir jāatceļ kādus.

Jā, jā protams vai arī jāatceļ pirms termiņiem.

Lai atceltu, tas atkal nenotiek ar manu vienpersonisku parakstu, tas tiek saskaņots gan ar Finanšu ministru, gan ar "Latvijas Bankas" prezidentu, tāpēc tā kārtība tur ir pietiekami daudz, vēl līdzsvara sistēma iekļauta. Komisijas priekšsēdētāja vara par padomes locekļiem nav vienpersoniska.

Ja līdzsvara sistēma ir pietiekama un Krišjānis Kariņš tagad saka savā kapitālā remonta paziņojumā vienā no četriem pīlāriem, ka ir jāmaina pārvaldības sistēma, tajā skaitā no viņa var saprast, ka nu varētu būt, ka visa padome ir jāapstiprina Saeimā, nevis ar šiem diviem parakstiem, tad tas, jūsuprāt, ir nepareizi?

Nu redzat, es esmu sarežģītā situācijā, jo es no vienas puses negribu un man nav tiesību iejaukties ne valdības, ne Saeimas lēmumos.

Viedokli var izteikt.

Kā viņi nolems tā būs, bet es tikai gribētu lūgt aizdomāties par tādu situāciju pašreiz un tas nu gan, lai kā mēs skatītos uz lietām, tā ir "Latvijas Bankas", nezinu, bijušā − esošā prezidenta Ilmāra Rimšēviča, tas ir viņa nopelns visus šos gadus vai pat par gadu desmitiem varam runāt, viņš ir noturējis gan Latvijas Bankas struktūru, gan arī FKTK lielā mērā prom no politiskas ietekmes.

Viņš, personiski viņš?

Nu redzat, viņš tomēr izvēl, tātad, kopā ar ministru gan FKTK vadību, gan arī viņa loma ir pie bankas padomes izvēles un tur nav ne deputātu, tur nav, es nezinu, ar politiskām partijām tur īpaši saistītu personu, un tas manā uztverē ir bijis labi. Tanī brīdī, ja jūs sāksiet vēlēt, nu tā absolūti politiski šādās iestādēs cilvēkus, jo tagad mēs tur esam nu tā, var visādi runāt, bet tie ir tomēr speciālisti, kas ir ļoti cieši saistīti, visu savu darba mūžu bijuši ar sistēmu − banku vai apdrošināšanu, vienalga. Ja sāks pēc politiskajām kvotām kaut kādām dalīt šos posteņus, tad man ir pirmkārt jautājums tāds, kurš tur strādās un jautājums, protams, ir par to kvalitāti, kā tas viss izskatīsies un tad vēl ir uz kādiem pamatiem un kur tiks pieņemti lēmumi vai tas notiks komisijas telpās, vai tas notiks partiju birojos tālāk. Jo tā būtu jau, tāda atgriešanās, es nezinu, tas būtu kaut kāds 1998. gads.

Putniņa kungs, jūs jūtat, es jūs nepārtraucu, es daru to tāpēc, ka es ceru, ka mēs, jo ir interesanti parunāties, bet tad runājam pusotru stundu, labi?

Labi.

Pie šī, ja jūs sakāt, jo šitais ļoti interesants punkts, jo tas būtībā parāda, tādu atšķirīgu skatu uz to FKTK pārvaldības to statusu, par ko mēs runājam. Vai sakot, ka Ilmārs Rimšēvičs to nosargāja no neadekvātām politiskām ietekmēm, vai mēs varam tad to attiecināt arī uz gadījumu, ka jūs tiekat no Rimšēviča kunga puses virzīts uz "Latvijas Bankas" padomes locekļa amatu, Saeima jūs neapstiprina un tad iznāk, ka tajā epizodē Ilmārs Rimšēvičs nenosargāja jūs no politiskajām ietekmēm?

Nē, es jau nerunāju par to. Tas, ka mani neievēlēja toreiz, tā bija vienkārši Saeimas griba, lūk − viss pareizi, bet viņš nav...

Bet kurā mirklī, tas vairs nav pareizi un kurā mirklī pie FKTK padomes būtu nepareizi?

Nē, ne par to, runa ir par to, ka ja jūs caur politisku procesu tagad pilnīgi samaināt situāciju un vairāk nav, ne tur ir Finanšu ministrs, es nezinu, ne tur "Latvijas Banka" nespēlētu nekādu lomu, vienkārši Saeimā tiktu vēlēti kaut kādi kandidāti, tagad šādai padomei..

Bet "Latvijas Banka" arī kaut kādus kandidātus vēlas Saeimā.

Nē, nē, nē, tur vienmēr bija kāds virzītājs.

Protams, ka virzītājs.

Vai ne, un tad ir ārkārtīgi svarīgi vienā gadījumā jums ir, pieņemsim cilvēks, kas spēj no tā politiskā visa norobežot, tik pat labi jums var būt prezidents, kurš saliks, es nezinu, tur uztaisīs tādu vietu, kur salasīsies, nezinu, tur bijušie, esošie deputāti, vēl tur kaut kas, un tas nebūs labi, tāpēc ka šīs struktūras ir tādas, kas politiski nebūtu jāpārvalda. Politiskā ietekme šeit ir graujoša un tas nebūtu vienkārši pareizi. Es nezinu, man jau nav tā informācija, kāds konkrēti modelis tiks virzīts tālāk.

To mēs nezinām, jā.

Tāpēc es saku, es varēšu kaut cik kompetenti vispār savu viedokli, bet arī tikai viedokli, no manis tur nekas nav atkarīgs, es viņu varēšu izteikt tad, kad būs skaidri un gaiši mums uzrakstīts uz papīra lapas − ir tā un tā. Tagad tikai es varu brīdināt un vērst uzmanību, ka ja tā dalīšana notiks caur kaut kādam partiju kvotām, un tad pēc tam viņi tur būs koalīcijas padomē novienojušies...

Tad būs slikti.

Tad būs slikti un tas būs beigu sākums.

Atgriežamies pie ABLV, pieķeroties pie šiem vārdiem, tajā posmā, kad bija "FinCEN" paziņojums, pēc tam lēmumi soli pa solim, darbības ierobežošana, pašlikvidācijas pieteikums un tā tālāk un tā tālākm līdz pat pašlikvidācijas apstiprināšanai. Bija politiskā ietekme uz jums un komisiju?

Bija, bija.

Kāda? Samērīga, pareiza, nepareiza, apšaubāma?

Es domāju, ka... Nu redzat, es nezinu par motīviem, kāpēc tas viss tika ievilkts tajā politiskajā procesā, jo es uzskatu, ka to visu var izdarīt daudz ātrāk.

Kurš, ko ievilka?

Nu redzat, kad mēs lēmām par, tātad, pašlikvidācijas, tātad, akceptēšanu..

Jā.

...mums saskaņā ar likumu, ja es nemaldos, bija 30 dienas laika.

Jā un tad garinājāt papildus informācijas pieprasīšanai.

Jā, jā, jā, un mēs to lēmumu pieņēmām, man liekas tur, es nezinu, 90 dienu laikā vai kaut kas tamlīdzīgs. Komisija, ja es runāju par savu padomi, mēs būtu gatavi lēmumu pieņemt termiņā. Termiņš ievilkās, jo bija tieši šis politiskais process.

Kas ieilga?

Es pateicu no paša sākuma, ka ņemot vērā, ja reiz tās lietas ir tā un, ja iesaistījusies arī valdība tik dziļi, es to lēmumu likšu uz balsošanu padomē tikai tad, kad es saņemšu no sava premjera zaļo gaismu, ka nav valdībai iebildumu.

Jūs sakāt, ka Māris Kučinskis par dziļu iesaistījās, tajā lemšanā?

Nē, es gribētu teikt tā, ka es Mārim Kučinskim esmu ļoti pateicīgs, ka viņš vispār iesaistījās, jo pretējā gadījumā...

Tātad, labā politiskā ietekme.

Teiksim tā, tajā sadaļā es gribētu teikt, ka labā.

Ir jau cilvēki, kas saka, ka nevis Mārim Kučinskim bija ietekme uz Pēteru Putniņu, bet otrādāk, ka Putniņam bija ietekme uz Māri Kučinski.

Vai, nu es domāju jūs ļoti pārvērtējat manas spējas ietekmēt premjerministru.

Varbūt vēl kāds cits palīdzēja, nevar jau nekad zināt.

Neko par to nezinu, bet..

Sākot no pirmām dienām...

Gribēju vēl vienu lietu pateikt.

Lūdzu!

Un jautājums ir tā, ja reiz nu varētu kāds prasīt, ja reiz jūs esat komisija, jūs tur esat autonoma un tā tālāk, kāpēc, tad jūs nepieņemat šos lēmumus, un tur ir ļoti tāda smalka lieta, līdzīgi kā tagad ar to metodoloģiju. Ja mēs runātu par kaut kādu licenzēšanas lietu, ja mēs runātu, nezinu, par amatpersonu apstiprināšanu, tādiem jautājumiem, tur es noraidītu jebkādu šādu iejaukšanos un es pateikšu − tā nav jūsu darīšana, tas ir mūsu mandāts, un mēs to lemtu paši, tur jūs varat būt droši. Bet šīs ir tādas lietas, kas iziet it kā ārpus komisijas, mēs faktiski pielīdzināmies jebkurai citai valsts iestādei, jo tas ir kaut kas tāds, kas ir ārpus tā mūsu tiešā mandāta.

Tas ir svarīgi un tomēr..

Un tieši tāpēc, tas ieiet politiskajā procesā un mums ir jārēķinās.

Tad tomēr pasakām skaidri vai jūs tad dabūjāt tiešu apstiprinājumu no Latvijas Republikas Ministru prezidenta un šķērssvītra vai Finanšu ministres tālaika "jā, Pēter, pašlikvidāciju", nevis cita veida ceļu uz likvidāciju, licences atņemšanu un cita veida bankas finišu.

Tātad, piedāvājums par pašlikvidāciju nāca no bankas akcionāriem.

Jā.

Mēs viņu izvērtējām.

Jā.

Likums to atļauj.

Jā.

Tā pie tam arī ir ES kontekstā.

Var akceptēt var noraidīt.

Tas tā saucamais "private solution" ir kā tāds privāts risinājums, tās ir pirmais, kas ir jāpiemēro, tur viss ir kārtībā, bankas bilance to atļauj, mēs ECB apstiprinājām.

Kučinskis un Dana Reizniece-Ozola.

Un tālāk sākās politiskais process. Un šajā politiskajā procesā es pateicu, ka "ja reiz jūs esat tik tālu iesaistījušies, tad − lūdzu, arī esat tik labi un pasakiet man vai nu jā, vai nu nē un tad es domāšu tālāk."

Un viņi pateica?

Un es saņēmu − jā, mēs ar premjerministru izrunājāmies un viņš teica: "Jā, nu tad principā man nav iebildumu, darām." Un ..

Jūs teicāt − mēs esam par pašlikvidāciju, premjerministrs sakajā, man nav iebildumu.

Jā.

Finanšu ministre?

Ar finanšu ministru nebija saruna.

Nebija saruna.

Nē.

Atgriežamies pirms tā pašlikvidācijas ierosinājuma, kas bija 26. februārī.

Jā.

13. februāris − "FinCEN" paziņojums.

Jā.

18. februāris, kas ir svētdiena ir maksājumu ierobežošanas lēmums. Pa šīm dienām, nu pēc tā, kas publiski ir izskanējis aiziet ap 600 miljoniem, aizplūst nauda no bankas. Kāpēc jūs ļāvāt aizplūst 600 miljoniem?

Nu pirmkārt nekāda ierobežojuma tāda nebija, otrkārt...

Tas jūsu tiešs mandāts uzlikt nākamajā dienā ierobežojumus.

Kāpēc?

Nē, nē − kāpēc, tas ir mans jautājums jums, kāpēc neuzlikāt?

Ja ir mūsu uzskats, ka bankā ir pietiekami daudz naudas, ja bankai likviditāte atļauj, protams, ir loģiski, kāpēc tāds kāpums bija izmaksām. Pēc tāda lēmuma, tas ir pilnīgi skaidrs, sākās bankas tāda, kā tas angliski saucas "bank runs", un tas ir tikai pilnīgi normāli.

Viens "runs" pirms 10 gadiem bija "Parexā" un tieši tas pats gadījums.

Jā, jā.

Vai pietuvināti čaļi un meitenes nedabū dažas dienas vai tajā laikā vairāk kā dažas dienas ar iespēju "aizranoties" ar savu naudu projām un pēc tam pēkšņi pārējiem var nepalikt.

Nē, nu kā, redzat, ABLV bija ECB uzraudzības banka un lēmumu par darbības ierobežojumiem arī pieņem attiecīgi ECB.

Bet varējāt nākamajā dienā jau ierosināt. Varējāt?

Kad ECB pieņem šādu lēmumu, tad arī mēs viņu izpildām. No mūsu viedokļa, lai mēs tur kaut ko iniciētu vai darītu mums ir jābūt pamatojumam. Mums tanī brīdī nekāda juridiska pamatojuma nebija ierobežot banku, jūs paši saprotiet, šāds lēmums nozīmē bankas aizvēršanu.

Vai tajās dienās jūs personiski uzskatījāt, ka ir jāpacenšās Latvijas valstij, lai banka turpina strādāt?

Mūsu rīcība zināmu laiku bija vērsta uz to un pieņēmums bija tāds, ka banka varētu izdzīvot.

Bet vajadzētu viņai izdzīvot?

Un kāpēc nē?

Es jums jautāju.

Nē, nu...

Nu kā, ir "FinCEN" paziņojums, ko var tulkot dažādi.

Nē, nu ziniet...

Vai cūkas amerikāņi vai arī − hei, tas ir par traku, netīrums, ir baigi jāuzmanās.

Tagad, tad izanalizēsim "FinCEN" paziņojumu, mums pusotra stunda tagad.

Man vēl ir šis tas ko pajautāt.

Labi, labi, bet es gribu pateikt, tas ir svarīgs jautājums. Pirmkārt, "FinCEN" paziņojuma daba ir projekts.

Jā.

Otrkārt, projektā ir sadaļa, kurā ir izvērtēts, tātad, tur ir pateikts citiem vārdiem tas, ka šī paziņojuma mērķis nav bankas likvidācija vai licences atsaukšana. Ir speciāli analizēts, ka bankai ir pieeja citām valūtām un, ka bankas norobežošana no ASV tirgus automātiski nenozīmē bankas sabrukumu, tas nozīmē to, ka "FinCEN" ar savu paziņojumu nevienā brīdī nav domājis, ka tas ir kaut kas tāds, kas banku likvidēs. Protams, ir neformālā situācija un tirgus reakcija, kas noveda pie tā, ka banka nonāca izolācijā un tur vairs nebija divu domu, pēc kaut kādas nedēļas, pusotras bija skaidrs, ka faktiski banka ir likvidējama.

Tad jūs ar šo gribat pateikt ko, jūs gribat pateikt, ka bija ceļš iziet ārā no dolāra norēķiniem un saglabāties bankai?

Amerikāņi savā paziņojumā to paredz, tādu iespēju.

Jūs šādu iespēju apspriedāt ar Ernestu Berni vai Oļegu Fiļu, vai kādu citu?

Ziniet, tur tajā laikā pamatā jautājumi, ko apspriest bija, kā nodrošināt likviditāti un kā savākt situāciju slēdzot konkrēto dienu. Bet to es varu jums pateikt − jā, ka sākotnēji mēs tomēr strādājām tādā virzienā, lai banka varētu turpināt darbu.

Nu tas ir acīmredzami, no tās vēstules, ko jūs sūtījāt Latvijas Bankai, jūs rakstījāt, ka banka ir atzīta kā cita sistēmiski nozīmīga banka. Jūs zināt to vēstuli, es jau viņu pirms gada demonstrēju, tikai Dana Reizniece-Ozola viņu nebija nez kāpēc redzējusi, lai gan varbūt bija, bet nu labi.

Bet nu jūs jau arī viņu ieguvāt tādā interesantā ceļā.

Es viņu ieguvu tādā ceļā, kā es uzskatu sabiedrībai par vajadzīgu.

Vai ne.

Bet jūs sakāt, ka darbības stabilizēšana ir svarīga, lai saglabātu finanšu sistēmas stabilitāti kopumā. Nu redz un nenotika tas, un nekas taču slikts finanšu stabilitātei nenotika, ne?

Nu par laimi.

Ak, par laimi?

Un tas varbūt ir arī nu pat nedaudz, bet nu tomēr arī mūsu nopelns, ka nenotika. Jūs gribētu, lai notiktu?

Jums tāda interesanta retorika. Es neesmu FKTK, es neatbildu par šiem lēmumiem un vēstulēm.

Nu, es no tava jautājuma zemteksta.

Nē, nē, es jautāju par to, kurā mirklī jums ir pamatojumi, argumenti un kritēriji. Mums šitā šķiet sistēmiski nozīmīga banka, jo tās stabilizēšana varētu būt tāda un tāda, tas nenotiek − ai, nu forši, ka nenotiek, nu pag.

Nē, sistēmiska viņa nav, tas ka viņa tur pie tām...

Statusā.

Jā, bet viņa glābjama nebija un tā.

Tas baigi interesanti, jo šajā − cita sistēmiski nozīmīga banka šobrīd ir, pēc tiem juridiskajiem statusiem, jau ir vēl viena banka − "Rietumu Banka", kura ir tajā pašā bēdu ielejā un ir aiztaisījusi dolāru norēķinus pilnībā ciet, cik var saprast šobrīd.

Daudzas bankas ir maksimāli slēgušas dolāru pozīcijas, jo Latvijā vienkārši nu mums nav tādas infrastruktūras, lai mēs varētu ar dolāriem strādāt un tas ir loģisks ceļš tālāk bijis, protams.

Tad jūs, lai viņiem iet labi. Ja kaut kas slikts notiek ar "Rietumu Banku", tad jūs pret viņiem attiecaties identiski, kā pret ABLV tajā laikā?

Principā, jā, bet es domāju, ka šeit nevajadzētu minēt ne vārdus, ne kaut kā vēl turpināt sabiezināt tās krāsas, jo redzat, mēs esam komisijā nu tagad gadu pielikuši. Jūs pat nevarat iedomāties kādas pūles...

Varu, varu.

...lai to situāciju noturētu, te pat par stabilitāti, ja mēs cik varam vispār runāt, bet lai to noturētu daudz maz kaut kādos rāmjos, pieliekam lielāku pietāti.

Labi, paliekam, aizmirstam šito, paliekam pie tā mirkļa, kas notika pagājušogad, tā un ne citādi un ar premjerministra piekrišanu, kā jūs sakāt tagad.

Jā.

Vai taisnība, ka tajā mirklī, kad sākās runas par pašlikvidāciju bija arī versija no bankas vadības un akcionāriem par reorganizācijas scenāriju?

Nezinu tādu...

Neesat tādu dzirdējis, nekad nevienam neesat ieminējis kaut ko tādu.

Nē, es par reorganizāciju neko nezinu.

Nu tur pārveidi, tur ieguldījumu brokeru sabiedrībā, piemēram, vēl kaut ko tādu.

Viņiem meitas sabiedrības tāpat ir.

Jā, caur to kaut kā, kaut ko veidot.

Nu ko tur var reorganizēt, tur jau...

Neko nevar?

Ko tur var, tur jau tas nav reāli.

Vai taisnība, ka tad, kad bija "FinCEN" paziņojums par "Latvijas Banku", Luksemburgā , kur ir ABLV meitas banka...

Jā.

Viņu FKTK, viņu regulators pēc dažām nedēļām iegāja bankā ar pārbaudi.

Jā. Tur pārbaude ir bijusi, jā.

Kāpēc jūs to nedarījāt? Jūs to varējāt darīt mierīgi tajā pašā februārī uzreiz.

Nē, nu mēs varējām visu ko darīt, bet redzat, ir jau dažāda situācija, Luksemburgā ir, tātad, sāksim − funkcionējoša banka, licencēta banka, viņai ir jāturpina darbu un tas ir tikai loģiski, ka Luksemburgas...

Tas bija atvērts jautājums vai viņai ir jāturpina, viņi iegāja iekšā un jautājums, kas tur tālāk varēja notikt, neviens nezina.

Un loģiski, ja banka turpina darbu, tad tāda pārbaude visdrīzāk vietā.

Un pie mums nebija vietā.

Pie mums vairs bankas nebija, Dombura kungs, līdz ar to, kāda jēga iet tagad šķiest resursu un iet kaut kādā pārbaudē, institūtā, kurš vairs nav ar licenci.

Putniņa kungs, jūs esat jurists...

Mēs to visu izdarīsim tagad jau pie likvidācijas.

Jūs esat jurists.

Jā.

Jūs saprotat, ka nav tā, ka bankas nav − banka ir, tajā mirklī februārī viņa pavisam ļoti ir, viņai vienkārši ir maksājumi apturēti.

Nu nedēļu viņa ir.

Un tad iestājās šī stadija, kad jautājums, kā nolaiž tajā dīķī ūdeni, ir jautājums ar ļoti dažādiem variantiem, bet ne meliorācijas ceļā, vai pašlikvidācijas procesā kontrolēts, mazāk kontrolēts, vairāk kontrolēts vai citā ceļā, tajā posmā arī jūs varējāt ieiet iekšā un tas, kas ir jautājums, kas nāk arī internetā, tajā skaitā nāk sekojošs. "Putniņa kungs ar vieglu roku apstiprina", es te citēju vienu no interneta komentāriem: "Pašlikvidāciju ar un pēc tam arī likvidatoru personālijas vēl ir ar bijušajiem bankas meitas uzņēmumu darbiniekiem kā likvidatoriem, tas starptautiski izskatās kliedzoši − piekrīt visam, ko banka dara." Tas ir tas jautājums, varēja iet pārbaudē, varēja uzreiz dīķi nolaist ar jūsu spēkiem?

Nevarēja.

Kāpēc?

Tāpēc ka mēs nevaram bez likvidācijas procesa veikt izmaksas, dīķi jau var nolaist tikai tad, kad jūs sākat izmaksas.

Es jau saprotu, ka dīķa nolaišana ir skatoties ko var nopludināt, ko nevar ar tiem filtriem sānos, bet tas ir pārbaudes laikā.

Nē, nu skaidrs, bet jūs jau to dīķi nolaižat veicot izmaksas un tad jūs sortējat to naudu, kas ir labā, kas ir sliktā, bet es pateikšu tā, pirmkārt, mēs bankā bijām iepriekšējos divus gadus gan Korejas kontekstā bija mūsu grupa iekšā, AKD vadītāja Maija Treija vadīja šo visu pasākumu. Tieši tas pats notika vēl gadu iepriekš, kad bankai tas lielais sods tika uzlikts naudas izteiksmē. Kad tika sākts lielais kļūdu novēršanas plāns, kur bija, es nezinu 20 vai 30 miljoni bija paredzēts ieguldīt, un tad visi tie plāni..

Un tagad soli pa solim, ko jūs teicāt...

Pag, pag, es pabeigšu..

Soli pa solim...

Tātad, komisija bija bijusi tur iekšā jau pietiekami...

Soli pa solim.

Pēc tam vairs bankas nebija.

Komisija bija tematiskajās pārbaudes, pareizi?

Bet ļoti plašās.

Pilna pārbaude pēdējo reizi ABLV bija kurā gadā?

Tās pārbaudes, kas tika veiktas, tās bija ļoti plašas pārbaudes.

Pilna pārbaude pēdējo reizi bija kurā gadā?

Nu es jums tagad no galvas jums nepateikšu.

Vairākus gadus atpakaļ.

Jā.

Nebija pilnās pārbaudes bijis vairāku gadu garumā.

Bet katru gadu pilnā pārbaudē neviens neiet vienā un tajā pašā bankā, tāda sistēma nepastāv nekur.

Vai taisnība, ka tad, kad sākās skandāls jūsu darbinieki komisijā teica: "Priekšsēdētāja kungs, ejam pārbaudē iekšā tagad."

Man nav tāda piedāvājuma bijis nevienā brīdī uz galda.

Neviens.

Neviens.

Un tas bija kāds cits cilvēks, nevis jūs, kas teica − gulošos nesit?

Nezinu neko, neko tādu neatceros.

Tie visi cilvēki, kas to ir dzirdējuši un tas nebija viens un divi, tekstu − gulošos nesit, viņiem visiem ir halucinācijas?

Nu lai tie cilvēki atnāk pie manis, pasakiet viņiem, un lai viņi atnāk pie manis uz kabinetu un paskatās man acīs.

Un ko tas dos?

Es domāju, ka neko nedos. Tikai vajag ņemt vērā to, ka es jums aprakstīju tehnisko situāciju un nav nekāda jēga taisīt kaut kādu pilnu pārbaudi bankā, kura vairs nav banka.

Un par ko amerikāņi pateikuši, ka tur ir sistēmiska atmazgāšana.

Bet tagad jau notiks daudz lielāka pārbaude nekā jebkura FKTK pārbaude to būtu varējusi izdarīt, tad kad jūs likvidējat banku, jūs izdarīsiet daudz vairāk.

Pirms tā kas notiks vēl pēdējā epizode starp momentu, kad ir pašlikvidācijas pieteikums un lēmums par pašlikvidācijas apstiprināšanu,..

Jā.

..,premjera piekrišanas vēl kaut kas, vēl kaut kas. Ir arī Latvijas medijos daudz apspriestā maksātnespējas administratoru grupējumu cīņa.

Jā.

Jā, cik daudz jūs šo − jā, izjutāt attiecībā uz sevi vai sev apkārt.

Nu tas ir tas jautājums par ko es sev vienmēr uzdodu vai, teiksim, mūsu stratēģisko partneru cīņa ar naudas atmazgāšanu nav apseglojuši kādi cilvēki, kas varbūt vēlas atsevišķās situācijās izmantot naudas atmazgāšanas karogu, lai panāktu varbūt savus kaut kādus citus mērķus.

Kas ir jūsu atbilde uz šo jautājumu?

Ziniet, man dažreiz tādas aizdomas rodas, jo es nespēju izskaidrot kaut kādu oponentu loģiku. Vai, ja es redzu, ka pieņemsim kaut kādi procesi kavējas man ir jautājums, ko tad jūs gribat.

Tajā pagājušajā pavasarī, kas, ko gribēja, jūsuprāt, kas, kā un ko.

Tas, lai pagaidām paliek pie manis, bet man ir zināmas pārdomas un otra lieta ir, tad kad es noskatījos to, tas bija laikam TV3 raidījums par to, kas ir noticis viss pagājušā gada pavasarī un vasarā, kad tur zināmi maksātnespējas tajā scēnā aprindās pazīstami cilvēki ir mēģinājuši starptautiskā līmenī kaut ko tur lobēt.

Jūs runājat par Mārtiņu Bunkus braucienu uz Ameriku?

Jā, jā. Piespiest komisiju citu valstu vēstniecībās, lai tiktu komisija piespiesta pieņemt kaut kādus lēmumus par kaut kādiem neordināriem...

Jūs nezinājāt par tādiem braucieniem?

Es to nezināju un tad, kad es šo noskatījos man jāsaka tā, par dažām lietām acis atvērās, un es domāju, ka šeit būtu darbs, es nezinu, kā minimums tiesību aizsardzības iestādēm, lai noskaidrotu, kas ir noticis, kas, ko ir runājis, kas, kādās kafejnīcās ir ar ko ticies, jo ja tā ir taisnība, tad tas ir vienkārši... nu jūs pats saprotiet, kas tas ir.

Atkarībā, kas un kā ir noticis, tur tās nianses ir ļoti...

Jā, jā, jā.

Bet jūs ne ar vienu maksātnespējas administratoru pagājušogad tajā posmā vai viņa pārstāvi netikāties?

Nē, es speciāli centos izvairīties visiem spēkiem no kaut kādiem maksātnespējas scenārijiem.

Mēģināja kāds pieteikties?

Nu mums jau ir cilvēki, kas mums ļoti interesējas par maksātspējas pozīciju.

Bet jūs jau Māri Sprūdu vispār tā kā pazīstat.

Nē, nu tas ka es viņu esmu redzējis protams, jā.

Arī runājis ar viņu.

Esmu runājis arī.

Bet ne par šo jautājumu.

Nē, es jau senāk, bet tas par citām lietām.

Par Trasta banku?

Nē, par Krājbankas jautājumu viņš bija, bet tas bija sen.

Par Krājbanku jūs runājāt, ko tad izrunājāt ar Sprūdu par Krājbanku, arī interesants temats.

Ziniet, es vairs neatceros, bet bija tāda viena saruna, jā.

Bet šo jūs tikai pēc tam noskatījāties televīzijas sižetos, bet tur tajā visā procesā, teiksim, jums nu tādas tiešas informācijas nebija.

Nē, es noskatījos to sižetu un tas man bija ļoti liels atklājums un tas manī vienkārši to maksātnespējas problēmu tā kā pacēla augstāk, varbūt es uz daudzām lietām, kas toreiz notika tajā pagājušajā ziemā es sāku skatīties arī citām acīm. Es protams negribu tam ticēt, bet ja tiešām kaut kas tāds ir bijis, ka speciāli nogāzt to banku tādā virzienā, lai tur varētu vai nu ielikt kaut kādus starptautiskos likvidētājus, kuri pēc tam liktu tālāk jau šeit vietējos vai, nezinu, tur pa taisno ķertos klāt, tas būtu tas sliktākais laikam, kas varētu notikt.

Jūs gribat man tagad pateikt, ka jūs gājāt uz lēmumu par pašlikvidācijas apstiprināšanu tāpēc, lai izvairītos no tā saucamās, uzsveru, tā saucamās maksātnespējas administratoru mafijas dalības.

Nē, mēs lēmumu pieņēmām tikai ņemot to, ka tas likumā ir paredzēts, likumā noteiktie nosacījumi tika izpildīti un viņiem bija tiesības uz pašlikvidāciju.

Tiesības, nav šaubu, jūs vienkārši domājat...

Bet tas, ka es varbūt kaut kur zemapziņā varbūt pat biju priecīgs, ka tas tādā virzienā varētu iet, nu to es nenoliegšu, jā. Jo vienmēr labāk ir, ja mums tagad ir vienreiz 30 gados mums ir banka, kurai tiešām ir izredzes, ka varēs pilnībā nerēķināties ar saviem kreditoriem, kāpēc to neizmantot.

Bet sakiet lūdzu, taču pret visām tām milzīgajām bailēm...

Labāk ir atkārtot to, kas ir bijis.

Varēja pilnīgi mierīgi neatkārtot tos sliktos piemērus, kas ir bijis, ja mēs par slikto piemēru saucam "Trasta Banku".

Jā.

Un ātri pieņemt likumu grozījumus kredītiestāžu vai visos citos likumos, ko piemēram par atlīdzībām ātri pieņēma un ātri pieņemt lēmumus tajā pavasarī, tajā 90 dienu posmā un neko nepieļaut.

Nu tie kas var pieņemt, tie arī var pieņemt.

Kāpēc tad jūs neierosinājāt?

Man nav likumdošanas iniciatīvas tiesības.

Pa, pa, normatīvo aktu ierosināt, jūs varat viskautko...

Tā ir Finanšu ministrija.

Nu pagaidiet.

Nu paskatieties likumos.

Tad man jājautā ir, jūsu sestajā pantā astotajā apakšpunktā analizēt regulējošos normatīvos aktus, sagatavot priekšlikumus normatīvo aktu pilnveidošanai, tas ir kas?

Mums nav likumdošanas iniciatīva, tas ka mēs esam runājuši...

Šitais ir kas, tas nav priekšlikums likuma grozījumam?

Mūsu priekšlikumi, ja mēs esam runājuši par maksātnespējas lietām ar Finanšu ministriju mums ir sarunas bijušas jau gadiem dažādas, tur jau ir pat arī nu lai kompetences, teiksim, varbūt kaut kā pagrozīt un tā tālāk., tas viss ir darīts. Bet, ja kāds gribēja kaut ko uzlabot, to visu varēja sen izdarīt.

Es jautāju, ko jūs gribētu.

Man ir jāpiemēro likumi primāri.

Nevis jāierosina, nu labi, uz to šis astotais punkts neattiecas. Pienākot pie likvidācijas uzsākšanas, kura vēl aizvien līdz galam nav uzsākusi dīķa nolaišanu gada laikā.

Jā, vispār nekas nav uzsākts pašreiz.

Ir garantiju fonds, ir izmaksāta liela daļa..

85%.

Bet daļa ir iesaldēta.

Apmēram 5%, jā.

5% no 400...

480 miljoniem.

Nu, tātad, no pusmiljarda 5% ātri rēķinot 20 un daži miljoni.

Jā.

Nav maz, tas jau izskatās cienījami.

Nu atkarībā, kā jūs uz to paskatāties.

Es paskatos, ka šiem pašiem klientiem kuriem ir iesaldēts, tas kas viņiem pienācās līdz 100 tūkstošiem, viņiem taču ir vēl lielākas naudas bankā iekšā.

Nav izslēgts, jā.

Tas nozīmē, ka tie paši cilvēki vai, respektīvi, firmas šajā gadījumā var dabūt nākamo līdzekļu iesaldēšanu lielāka apjomā.

Arī nav izslēgts, jā, taisnība.

Līdz ar to, tas apjoms tur jau briest plus vēl, ko Berņa kungs arī nenoliedz, ka "Euroclear" tie vērtspapīru vērtētāji vēl aizvien tur uz pārbaudēm un nav līdz galam pateikuši, ka ir tīri vērtspapīri.

Jau kopš pagājušā gada, faktiski, kopš, nu labi no pirmās dienas nē, bet nu jā...

Ka viņi vāca to likvidatorus.

Viņi jā, teiksim, "Euroclear" strādā nu ar rokām, katru, katru atsevišķi lietu viņi pārbauda.

Tas nozīmē, ka no tiem diviem drusciņ vairāk kā diviem miljardiem bilancē, kas ir palikuši bankā, tur ir tomēr nu jau kaut kādi daži procenti, daudz vai maz, bet daži procenti, kas jau ir zem lielās jautājuma zīmes, jau iesaldēti.

Tas, es domāju, tur pat šaubu nevar būt par to, ka būs iesaldēti līdzekļi, vai viņi būs 5% vai viņi būs 10% vai 20% to mēs redzēsim, kad dīķis būs nolaists. Bet...

Un vai viņi tiks konfiscēti mēs arī nezinām.

Nu, es uzskatu tā, ka protams, tur jau ir nākamais, iesaldēts vēl nenozīmē atņemts...

Jā, bet ja no 100% 85 ir izmaksāti, 5% iesaldēti, 10% kuri nenāk pakaļ.

Nu, grūti pateikt, jā, varbūt nenāk pakaļ...

Iznāk, ka nenāk pakaļ.

Varbūt...

Varbūt viņi nekad neatnāks.

Varbūt pats dokuments, nu grūti pateikt, redzēsim.

Bet, respektīvi, viņi arī ir zem tā jautājuma.

Bet ir tā, ka ja, es saku vēlreiz, ir jāskatās cik tie 5% no vienas puse var būt daudz, no otras puses, ja mēs skatāmies, kādi ir bijuši apvainojumi, tad būtu jābūt manā uztverē tuvu 100, līdz ar to, nu kā, ja visa banka ir veidota tikai vienai vienīgai samazināšanai.

Te mēs nonākam pie metodoloģijas.

Jā.

Te mēs nonākam pie metodoloģijas.

Un tad mums būs jāpaskatās, kā tas viss ir bijis.

Jā, kas. Un te ir tas jautājums, ka tuvu 100% varētu būt tad, ja tajā sekundē banka būtu aiztaisīta ciet, kad "FinCEN" to paziņoja. Ja jau pirms tam ir 600 miljoni aizgājuši projām.

Bet neviens jau nekavē to izpētīt atbildīgām iestādēm.

Tieši pirms septiņām dienām tika paziņots, ka pēc septiņām dienām, tas nozīmē, nu jau astotā...

Jā.

Uz šo brīdi būs, nevis konceptuāli saskaņota metodoloģija starp FKTK un kontroles dienestu, bet līdz galam. Putniņa kungs sēž, dodiet šodienas ziņu, ir saskaņota metodoloģija?

Man nav tāds apliecinājums pašreiz.

Kāpēc?

Nu ko jūs man prasāt, es taču neesmu tas, kas saskaņo.

Jūs esat viena no pusēm

Mūsu puse darbs ir izdarīs, mēs esam gatavi, ja mums nebūtu jāsaskaņo šo metodoloģiju ar kontroles dienestu mēs visdrīzāk, pirms šķietami, es to varu teikt, bet padomē noteiktu lēmumu būtu pieņēmuši un būtu gājuši uz priekšu.

Bet vai tomēr no malas skatoties un lasot paziņojumus ir visus šos pusgadus sajūta, ka tātad, likvidatoru virzītais "Ernst&Young" Polijas birojs gatavo, Znotiņas kundze kā Latvijas kontroles dienests iebilst, saka, ka nevis tikai tos 3000 ar kapeikām izejošos, bet uz atpakaļ tādus kontus, kas ir tukši vēl kaut ko, vēl kaut ko.

Droši, droši, nav problēmu.

Atnāk "Krolls", viss pārējais un, kad Putniņa kungs nesaka, ka Znotiņas kundzei ir taisnība un "Kroll" taisnība. Putniņa kungs saka, kaut kā tā, nu varbūt pa vidiņu kaut ko te tā kaut kā.

Kad es to esmu teicis?

Es jautāju jums kā izskatās, pasakiet man, kā ir bijis.

Tad es jums pateikšu.

Jā.

Redzat, mēs no pirmās dienas esam koncentrējušies uz likvidācijas praktisko pusi, tātad, 3700 konti, attiecīgi divi miljardi, tas ir viss jāpārbauda, ieskaitot vēsturi, par ko te mīl visi runāt,

Šo kontu vēsturi?

Šo kontu vēsturi, kas ir kaut kaut kādi 12 tūkstoši vēl klāt. Tātad, kopā mēs tur pētīsim apmēram 15 tūkstošus klientu. Ja mēs skatāmies tos piecus gadus atpakaļ, nu cik tur var būt, 20 tūkstoši konti, tad ja mēs paņemam, ja tie 10, 12 jau tur ieiet iekša, tad kas paliek pāri, mazākā daļa. Ja ir nepieciešamība to mazāko daļu vēl pārbaudīt, mums ir pietiekami daudz dienesti, kas ar to var nodarboties, tā ir vēsturiskā informācija, tā ir finanšu izlūkošanas, principā, darbība, kas ir jāveic un tie dati ir pieejami, likvidatori ir visiem paziņojuši, ka viņi ir gatavi atdot visus vēsturiskos datus, protams, saskaņā ar likumu, bet tas viss ir izdarāms, viņi ir pieejami. Tātad, un es aicinu atbildīgās iestādes, patiesību sakot, es to aicināju darīt jau pagājušā gada vasarā. Arī pie metodoloģijas vislabāk būtu bijis, ja kontroles dienests būtu iesaistījies un man ir pierādījumi, mēs esam aicinājuši viņus jau pagājušā gada vasarā nākt strādāt ar mums visiem kopā, ar likvidatoriem un tad varbūt mēs būtu varējuši metodoloģiju apstiprināt jau pagājušogad oktobrī, novembrī.

Vai Znotiņas kundzei nav taisnība, kad viņa saka runājot par "Ernst&Young" projektu − kas maksā, tas pasūta mūziku, respektīvi, ka likvidatoru pasūtītais projekts ir iespējami sašaurināts, cik var būts sašaurināts.

Nē, tāpēc ka, nezinu, kas pasūta mūziku, bet jebkurā gadījumā kādam to ir jādara.

Bet, kur Znotiņas kundze tad kļūdās?

Es nedomāju, ka mums vajadzētu, teiksim, ārzemju speciālistus, kas pat nav viņiem ar Latviju, nu kāds sakars, tur ir poļi, tur dažādi cilvēki, tur ir amerikāņi arī "Ernst&Young" cilvēki. Nu vai tad kāds grib pateikt, ka tie tagad arī ir noziedznieki?

Kuri?

Nu tie "Ernst&Young".

Nē, nē, nē. Znotiņas kundze saka, ka nenoziedznieki atnāk un uzraksta tādus minimālos kritērijus, kādus grib likvidācijas pasūtītāji, tas ir akcionāri.

Bet kādi tur var būt minimāli kritēriji, ja mums ir 70 pāri filtri...

Vai taisnība, ka "Kroll" amerikāņu kompānija prasa plašāk nekā...

Es nezinu, ko prasa "Kroll".

Jūs nezināt, jūs neesat bijis tajās sanāksmēs.

Pagaidiet, pagaidiet, es pabeigšu. Ir ielikti, tagad pa šo pusgadu vairāk ir ielikti, vairāk kā tūkstotis ierosinājumu un uzlabojumu no mūsu puses tajā metodoloģijā. Tur ir visi arī no kontroles dienesta, ko mēs varējām saņemt, saprast, esam iestrādājuši iekšā, es nezinu, ko vēl. Jautājums ir arī vispār kāpēc tagad visi ar lielam acīm skatās uz komisiju. Komisijas prāt viss ir kārtība tagad un mēs vienkārši gaidām konstruktīvu rīcību, konstruktīvu saskaņojumu un mans ierosinājums ir − virzāmies visi kopā tālāk, sākam praktisko likvidācijas ieviešanas fāzi un strādājam.

Jā. Un Znotiņa ir tā, kas ir kavējusi kopā ar "Kroll" pusgadu to pasākumu, jā?

Es nezinu vai tur ir...

A kā tad jums tā gadījās visiem kopā?

Lai kas tur ir, tas nav mans jautājums, mēs uzņēmāmies strādāt ar likvidācijas daļu...

Putniņa kungs, tas nozīmē...

...un tad pa laikam... Nu pagaidiet, ja jūs man nedodat atbildēt, es nespēju...

Es visu laiku dodu atbildēt, runāsim stundu un 45 minūtes, viss kārtībā.

Nu labi.

Labi, lūdzu.

Un mēs esam strādājuši pie likvidācijas fāzes, mūsu izpratnē, viņa ir kārtība, ja kāds grib nodarboties ar vēsturisko izpēti savas kompetences robežās, uz priekšu, tāda iespēja ir, es atbildu par to, ka likumā noteiktā kārtībā likvidatora datus atdos tam, kurš gribēs ar to strādāt. Es ar "Kroll" pats personiski esmu ticies. "Kroll" man...

Jūs zināt, ko viņš saka, pirms brīža teicāt, ka nezināt.

Nē, es nezinu, ko jūs teicāt, to es nezinu.

Tūlīt nocitēšu, kādu interpretāciju es esmu izvēlējies.

Un manās sarunās "Kroll" nav nekādā veidā iebildis, ka tāds modelis var pastāvēt, likvidācija strādāt ar tiem kontiem, kuros ir nauda, protams, arī vēsturiski viņus skatoties un iedziļināties vēsturiskajās peripetijās kaut vai līdz 1993. gadam. Un viņi pat ir gatavi, protams, ja viņus tam liktu, tādu darbu darīt, cik saprotu ar kontroles dienestu viņiem ir sadarbība, tas viss ir iespējams, viņiem ir metodoloģija, viss pārējais.

Tieši tā, viņiem ir pieredzes Ukrainā, Moldovā, visur.

Jā, arī toreiz bija vēl Kučinskis premjers, viņš arī bija ticies, mēs arī runājām, kāpēc nē, ļoti labi.

Bet tas ko "Kroll" ierosina ir vairāk nekā lika priekšā "Ernst&Young".

Nu redzat, tā man ir pirmā dzirdēšana, ka "Kroll" ir piedāvājis alternatīvu risinājumu...

Es nesauktu viņu par alternatīvu.

Likvidācijas, tai sadaļai par ko mēs...

Nē, nē, es runāju par šo vēsturisko pārbaudi, tajā skaitā arī ne tikai varbūt bankas, bet arī visa koncerna kaut kāda saistītu lietu pārbaudi, jo viss tur var iziet, aiziet, atnākt atpakaļ...

Jā.

Un tas ko man ir teikuši cilvēki, "Kroll" ir, tātad, nu viņa tie speciālisti ir teikuši, mums vajag dažus mēnešus.

Jā.

Dažos mēnešos mēs visu šito, krustu šķērsu...

Es uzskatu, ka tas pat būtu labi un es domāju, ka tur ir pēdējais laiks salīgt...

Jā.

...tos konsultantus un tām iestādēm, kuras atbild par tādu vēsturisko datu, teiksi, izpēti, to arī izdarīt.

Kavēšanās notiek nesaprotu dēļ, jā?

Bet tieši tā, jā.

Ok. Kādiem jūsuprāt jābūt saprātīgiem termiņiem tālāk uz šīm pārbaudēm, izmaksām, jo no vienas puses, te ir runa par dažiem mēnešiem, ir runa par "Moneyval" bubuli, jo kaut kā tomēr jāparāda, ko mēs esam, neesam izdarījuši. Jūsu grimase neliecina, ka jūs esat iedvesmots no "Moneyval" vārda piesaukšanas. Un no otras puses, tika runāts jau iepriekš par likvidāciju daudzu gadu garumā. Kas ir normālais termiņu rāmis, jūsuprāt?

Pēc plāna izmaksas ir, nu tas pamatposms izmaksājamās naudas izvērtēšanai ir divi gadi, jo ir arī tur Znotiņas kundzei taisnība, viņa arī pamatoti baidās, ka viņai varētu tie dati visi tur vienā dienā nonākt uz galda un tā tālāk, nu ne dati, bet teiksim, ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem. Un arī pašā "Ernst&Young" nav iespējams to visu apjomu tik ātri izkontrolēt, tas nozīmē, ka tas process ir pakāpenisks. Un to arī var mainīt, ja piemēram nepaspēj, nu var trīs gadus ar to visu nodarboties, bet nu tas ir apmēram divi trīs gadi ir paredzēts process, kurā nauda tiks vērtēta un pakāpeniski arī viņa nonāks gan kontroles dienestā, ziņojumi, gan pakāpeniski arī tiks maksāti pa kārtām ārā. Es domāju, ka tas arī ir, nu droši vien jau, ka pēc iespējas ātrāk, labāk, bet nu ir jārēķinās ar tām iespējām, tā ka nu man nav nekādu iebildumu, tie divi, trīs gadi, tas ir normāls laiks.

Labi, liekam mieru "ABLV Bankai" un atgriežamies atpakaļ pie finanšu sektora un komisijas, un pie tās, tajā skaitā tās bildītes, ko mēs skatījāmies par noguldījumiem un visu pārējo. Tātad, ja tā bildīte tagad, tā vai citādāk nošļūk uz leju, tas nozīmē − skaidrs, bankās resursi mazāk, darījumi mazāk, peļņas līdz ar to potenciāla mazāk.

Jā.

Nu tad piemēram tās komercbanku asociācijas, tagad viņas saucas citādāk...

Finanšu asociācija.

Finanšu asociācijas tajā listītē te pēdējie trīs ceturkšņi nu tur it kā pelnoši viss ir, bet tur daži ar mīnusiem jau "Baltic International Bank"un "PrivatBank", nu te tās peļņas izmaiņas, tas ir varbūt tāda statistika, bet te jau ir redzams pa pēdējiem gadiem, lielās bankas ir pelnošas, mazākās bankas nu jau soli pa solim, jau vairāku gadu garumā tad, kad sākās visi tie kalni un plusi, un mīnusi.

Tas nav nekāds brīnums, jā.

Jā. Pirms gada, tajā skaitā no jūsu puses bija runa par to tā − tagad revidēsim, visi iesniedzam, nerezidentu bankas saucamās, iesniedzam nu vai 10 vai 12, vai 13 cik nu mēs viņus te pēdējos gados kā esam skaitījuši, iesniedzam jaunus biznesa modeļus...

Taisnība.

Pārskatam modeļus.

Jā.

Nu un tagad dzīvosim jaunu dzīvi. Kaut kā tas ir pieklusis tagad...

Nē, nē, nē.

Publiski pieklusis, jā. Vai šobrīd, ir gads pagājis, jūs varat novilkt kaut kādu strīpu un pateikt tā − no bankām, kurām mēs, teiksim, vērtējam, nu te viss pie luksofora, zin, zaļā gaisma, braucam vispār bez apstāšanās, viss ir labi, es pieņemu, saucamās Skandināvu bankas un varbūt vēl dažas vai filiāles, vai tamlīdzīgi, kaut kāda nākama grupa − ar šitiem mēs ar tiem modeļiem nu esam kaut kur te pāri pusei vai te mirgo kaut kur dzeltenā lampiņa, vai kaut kas un ar šitiem nu vēl aizvien tas Damokla zobens te karājas un būs jātaisās ciet, jo negrib mainīties un riska par daudz. Ir kaut kāda bilde?

Jā. Klusāk tas viss ir palicis tāpēc, ka tas viss ir pārgājis uzraudzības fāzē un tur tālāki ir grūti runāt, jo tas ir darbs ar katru atsevišķo, konkrēto banku un to grūti ir komentēt, principā, neiespējami, bet kopumā ņemot ir noslēdzies tas biznesa plānu rakstīšanas un sākotnējās izvērtēšanas process, tas viss noguļas attiecīgi katrai individuālajai bankai tādā dokumentā, kas saucas, tāds "vispārējais riska izvērtējums", kas ir pamatā tam, lai noteiktu kapitāla likviditātes prasību. Tas ka mēs šos procesus esam pabeiguši visām bankām nozīmē, ka visi arī ir šos plānus sarakstījuši, pat pirmšķietami mēs esam, ja tā varētu teikt, pamājuši ar galvu, ka tas tā varētu būt, bet no otras puses, tas neko nenozīmē, tāpēc ka plāns ir plāns, bet pats svarīgākais vienmēr ir tā plāna īstenošana dzīvē.

Varētu būt kas, kas ir tā maiņa Latvijas banku sektorā?

Maiņa ir tāda, mēs redzam tendenci, ka banku bilances saspiežas pašreiz, nu labi, tagad tā kā bišķiņ iet atpakaļ, bet nu tas ir tā, vēl jāvēro. Skaidrs ir arī, ka mūsu bankas, tās kas, nu tās bijušās nerezidentu bankas...

Bijušās?

Nu, kā mēs viņas saucām, bijušās.

Bet viņas pēc būtības vai tad ir bijušās?

Ir bankas kurās ir liels īpatsvars ar ārzemju klientiem, tā ir taisnība un tas atkal ir jautājums, ko mēs neizrunājām vēl tur iepriekš. Redzat, process jau nav beidzies, tā nauda vai tie līdzekļi un tie klienti, kas no Latvijas ir tā teikt aizvadīti prom, tas nenozīmē to, ka tas process atsevišķās bankās neturpināsies, jo pats modelis, ja jums tas īpatsvars ir ļoti liels bankā tiem ārzemju klientiem, kas jau apriori jau, viss jau tur ir...

Vispār, ka jūs uz transakcijām, nevis uz kaut ko citu strādājiet.

Transakcijas arī vairs tas nav īsti, tas bizness, tāpēc, ka es saku, nauda Latvijā ir kļuvusi daudz lēnāka.

Nu labi.

Tas vairs nav tas, kas bija iepriekš. Mēs esam piedzīvojuši tagad, te burtiski gada laikā, tiešām, tās ir nozīmīgas pārmaiņas, tas ir tāds vēsturisks gads bijis. Bet ko tālāk, vai nu bankas būs spējīgas ieņemt tur tās savas nišas, kas nu tur ir paredzēts, jo redzat ir ļoti liela atšķirība starp Skandināvu bankām un to pieeju resursam par to cenu, kā tas ir viņiem, un kā tas ir šādām bankām.

Bet jūs varat raksturot par kādām jaunām nišām un kādām slēdzamām nišām ir runa?

Jā. Slēdzama niša noteikti būs ģeopolitikas apsvērumu dēļ, viss kas ir saistīts ar tomēr šo Austrumu klientu.

Respektīvi, minimizēt NVS daļu bilancēs.

Noteikti un tas nav saistīts ne ar tur kādas mūsu valdības vēlmi, ne ar ko citu, tas ir vienkārši saistīts ar tiem riskiem, kas izriet no ģeopolitiskās situācijas, labi vai slikti, neizsakos, bet tas ir fakts, vienkārši nebūs iespējams strādāt, jo tirgus to nesapratīs, bankām partneri nesapratīs šo biznesu vairāk. Tieši tāpēc arī no tā finanšu attīstības plāna ir arī izņemts ārā Rīga kā finanšu centrs. Atgriešanās notiks pie klasiskiem produktiem visdrīzāk.

Ko tas nozīmē?

Tā ir pārsvarā kreditēšana, dažādi kreditēšanas veidi.

Vietējam tirgum?

Vietējā arī ārpusē, galu galā mēs esam ES, bet es atkārtoju vēlreiz, to visu ir jāspēj īstenot un to mēs tagad redzēsim, tie plāni tagad mums visi ir salikti rindiņā un mēs skatīsimies, šis gads jau nu tur būs pirmais, kurā mēs vērosim to situāciju.

Bet vai jūs redzat argumentus un līdz ar to no savas puses, ja jūs sakāt, ka jūs esat akceptējuši, lai viņi gadu vēl turpina pierādīt kaut ko, ka Latvijā var šīs 15 bankas un trīs filiāles pilnvērtīgi funkcionēt bez tiem riskiem, kādi bija agrāk.

Atļaujiet man uz šo neatbildēt, jo to nebūtu labi, ja es sniegtu atbildi pašreiz.

Labi. Divi jautājumi uz atpakaļu pa šo pašu segmentu. Jums pārskatāmā pagātnē, tad kad izveidoja to struktūrvienību ar netīras naudas kontroli AML kontrolē FKTK. Apmēram tie darbinieki, nu pie 100 uzraudzībā un ap 20 AML.

Nē, uzraudzības departaments 60 cilvēki, apmēram.

Jā.

Un AML tagad vēl ir vakances klāt, nu 20 cilvēki ir visu laiku un tagad, man liekas ir trīs vakances.

Cik šie cilvēki šādā proporcijā un ne citā, tur varētu diskutēt kāpēc šādi, bet cik šie cilvēki jūsuprāt no visas tās vēstures, mēs pirms mirkļa runājām, piecgadu vēsture par vienu banku, bet par pārējām cik jūs apzināties, ka jūs zināt, nu tādā kritiski nopietnā apjomā, kas lācītim vēderā un līdz ar to, ko viņš ēdis un varbūt, kas viņu saista, un cik jūs neko nezināt.

Es domāju tā, ka nav tādas sfēras, kur mēs nezinātu neko, bet ir tā, ka tā sistēma, kas strādā FKTK komisijā ir tāda, ka īpaši jau pēc tam, kad ir attiecīgi atbilstības kontroles departaments nodibināts, tā ir šīs struktūrvienības atbildība mūsu padomes priekšā, riskus vērtēt katrā bankā, protams, arī izejot no tām prioritātēm, kas ir viņu plānos arī mūs informē. Un tas ko es sagaidu, ka jo banka varbūt ir ar lielāku risku, jo mums par šīm bankām vairāk būtu jārunā, līdz ar to arī vairāk būtu jābūt informācijai.

Kāpēc, Burkāna kungs būdams amatā pirms gada man pateica, ka tieši no komisijas par aizdomīgiem darījumiem tiek saņemti tikai daži desmiti ziņojumu gadā, vispār pa visu sektoru, pa bankām un vēl citiem. Kāpēc tik maz?

Nu redzat, pirmkārt ir jāziņo pašām bankām, tas ir banku uzdevums, komisija var ziņot...

Viņš ir jāuzrauga.

Nu jā, bet uzraudzība jau nav nekas mistisks, uzraudzība ir konkrētas darbības. Mēs varam ziņot, tad kad mēs iegūstam informāciju, informāciju mēs iegūstam tad, kad mēs esam pilnajā pārbaudē...

Mūsu pieminētajā pilnajā pārbaudē.

Vai nu pilnā pārbaudē, arī tematiskajā un ja mēs redzam, ka ir kaut kas tāds vai kāds darījums par kuru nav noziņots, mēs noziņojam.

Vai taisnība, ka jebkuras pārbaudes ietvaros vai apstrādājot pēc tam datus, ko jūs paņemat no bankas, jūsu šim atbilstības departamentam vienkārši trūkst elementāru, nu labi, nesauksim par elementāru, bet trūkst pienācīga informācijas tehnoloģiju nodrošinājuma, lai sistēma uzzīmētu visu to zirneklīti, kura firma ar kuru varētu būt saistīta, ko zīmē arī policija un, vienkārši, tas ir manuāls darbs, un vienkārši, to profesionāli ātri nevar izdarīt.

Taisnība, ka manuālais darbs ir ļoti laikietilpīgs, tajā pat laikā, protams mums iekšējie procesi ir arī tā organizēti ka es zinu, ka ir departamentā tā vēlēšanās un viņiem ir vadītāja, tajā skaitā mums vadītāja ir Maija Treija. Viņa ir no padomes, ir arī vairākkārtīgi sniegts, tas apliecinājums, un arī vietniece Razānes kundze, kas arī tur ir piedalījusies, tajā projektā. Ir viņiem sniegts apliecinājums, ka − lūdzu, ir jābūt priekšlikumiem, padome darīs visu...

Kāpēc gadiem ilgi tas nav īstenots?

Paklausāties, tas piedāvājums ir uz galda jau gadiem, līdz ar to, kad šīm struktūrām būs nepieciešamība, nu tad viņas arī acīmredzot vērsīsies un tā nauda tiks...

Viņām nav bijusi nepieciešamība... jums nav nepieciešamība radīt normālu, modernu IT sistēmu.

Pagaidām mēs strādājam tā kā mēs strādājam, nav tā, ka IT nepastāv šajā struktūrvienībā, bet ja mūsu struktūrvienību darbs ir uzbūvēts tā, ja kādam ir vajadzība, tad šie cilvēki, vadītāji vēršas padomē un tas savukārt ir mans uzdevums nodrošināt līdzekļus un naudu, lai mēs varētu nopirkt vienu vai otru risinājumu, tas arī ir viss.

Nu labi. Vēl viens konkrēts bankas jautājums, kas tika apskatīts pagājušogad, tajās sarunās ar tiem cilvēkiem, kas pie manis toreiz nāca, bija jautājums par "Norvik Banku", respektīvi, "Norvik Banka" krita ārā no visas ainavas, tāpēc ka viņa būdama uzraugāma banka 2015. gadu bija pabeigusi, bet gada pārskatu auditori bija atteikušies izauditēt...

Jā.

Ko Dana Reizniece-Ozola šeit sēžot novērtēja kā pilnīgi nepieņemamu un uz manu jautājumu, ko tad jums Putniņa kungs ir atbildējis, viņa teica – neko. Ko jūs varat šajā sakarā pateikt, kā jūs varat pieļaut, ka funkcionē banka, kuru atsakās auditēt, cita starpā kā tikko auditēt ABLV par 2017. gadu.

Jā. Redzat, nav tā, ka es neatbildēju, bet tā atbilde ir tāda ka, protams, tas ir slikti un tas ir likumpārkāpums, tā nedrīkstētu būt, tas arī ir protams zināms signāls, ja auditors atsakās auditēt, kādu kredītiestādi. Un tālāk jau ir, ja tā varētu teikt mūsu darbības, tur es atkal nedrīkstu individuālas bankas kontekstā jums neko tālāk stāstīt, bet tā rekcija ir bijusi un ja jūs redzat, tad tomēr tālāk tie auditori viņiem ir, es arī ceru, ka...

Likumpārkāpums vienkārši ir piedots?

Nē, likumpārkāpums nav piedots, bet es nedrīkstu jums tagad tā detalizēti, mēs individuālas bankas nekomentējam. Nekas nav piedots...

Bet komentēt nevarat.

...un tas nav tā pagājis nemanot garām.

Un droši vien, ka jūs teiksiet, ka tā ir pilnīga nejaušība un sakritība, ka tieši "Norvik Banka" ir tā, kura vissmagākā tajā kredītportfeļa pozīcijā ir "Sinergy Veikpark", kur ir kriminālprocesa figurants Andris Linužs ar kuru kopā jūs esat bijis kuģniecības padomē savulaik, pirms pārdesmit gadiem un kur jūsu sieva ar viņu ir bijusi vai nu Bunkeraldē, tas viss ir nejauši sakritis.

Nu kas tieši tur varētu būt sakritis?

A nē, nav sakritis? Tad tas ir kaut kā saistīts?

Nē, nu jūs tagad esat paņēmuši vienu cilvēku ar kuru es esmu bijis tur, es nezinu, pirms 15 gadiem kaut kāda padomē.

Būtiskos amatos.

Nu ja.

Daudz apspriesto Ventspils uzņēmumu...

Nu jā, nu es esmu tur bijis, es Linužu pazīstu, protams, mēs esam bijuši savā laikā vienā padomē, bet kāds tagad...

Sakara nekāda ar to, ka tieši "Norvik Banka" ir izgājusi cauri caur to likumpārkāpumu un nav viņai atņemta licence.

Bet Linužs nestrādā "Norvik Bankā", viņam kāds sakars?

Nē, nē, nē, "Norvik Bankas" audits jau nenotika tieši tāpēc, ka nespēja novērtēt "Winergy", ne man jums stāstīt.

Bet kāds sakars Linužam ar "Winergy" tur kaut kādiem īpašniekiem?

Kriminālprocesā viņam nav nekāda sakara ar "Winergy"...

Es nepārzinu Linuža kriminālprocesu.

Skaidrs.

To es nevaru pateikt.

Ja mēs par likumību un licenču atņemšanu kopumā, viens no tiem Krišjāņa Kariņa virzieniem, ko viņš iezīmēja pirms nedēļas ir banku licenču stingrāka atņemšana pēc naudas atmazgāšanas pārkāpumiem. Vai tas, nu ja mēs patītu filmu atpakaļ, kā jūs to saprotat, man jāsaka, man nav iespēja pajautāt Kariņa kungam, viņš arī nenāk pie manis tik ātri kā gribētos, vai tas nozīmētu to, ka visas tās bankas, kas dabūja lielākas vai mazākus sodus aizvadītajos gados pie šādiem pārkāpumiem, ja viņi notiek nākamie uzreiz šķiras no licences, bez kādiem administratīviem līgumiem un ja − jā, vai tas jums šķiet pareizi?

Nu pie pirmā... nu tā, skatoties uz tādu normatīvo kontekstu, var gadīties, ka pie viena pārkāpuma arī licences var atņemt, bet tad tam pārkāpumam jābūt tādam, ka nu tur, es nezinu, kam tam būtu jābūt.

Nezināt ko?

Jā.

Milzīgam?

Nu jā, nu milzīgam tur kaut kam, es nezinu.

Par piemēru "Rietumu Bankas" 80 miljonu ir pietiekami milzīgs, nu viņš ir priekš Latvijas riktīgi milzīgs.

Nu jā, bet nu pirmkārt, teiksim, tāds tas ir Francijas stāsts, paskatīsimies, kā tas viss noslēgsies, bet es negribu tagad uz atsevišķām bankām koncentrēties.

Nē, bet saprotiet, šie likuma grozījumi iespējamie...

Ļaujiet pabeigt vēl to pirmo jautājumu...

Lūdzu!

Jā.

Es par to pašu.

Jā. Tas būtu nu kaut kāds tāds gadījums, pretējā gadījumā tomēr Eiropā, cik es zinu, tomēr uz pirmo pārkāpumu licences netiek ņemtas nost, mums ir jāskatās tomēr kontekstā.

Uz daudziem gan jau ir iepriekšējie pārkāpumi.

Jā, un vai mēs arī esam gatavi, piemēram, pēc otrā pārkāpuma, piemēram, runāt par licences atsaukšanu.

Jūs esat gatavi?

Atkarībā no tā, kāda ir pārkāpuma daba. Vai tur ir samērīgums ievērots, tas viss ir, un vai mēs paši vēlamies no sava, teiksim tā, turēt savu banku sektoru tādā režīmā, kas nu no tādiem konkurences apstākļiem ļoti atšķiras no tā, kas notiek citur Eiro zonā, jo tam visam nāk klāt, saprotiet, katru gadu, tagad arī mums būs tikšanās ar starptautisko valūtas fondu, šie cilvēki atkal runās, tur kreditēšana par maz notiek vēl kaut kas, bet tās jau ir visas savstarpēji saistītas lietas. Es negribētu teikt, ka tagad ir jāmazgā nauda un par to jākreditē kādu, tas nē, bet klimats.

Es teiktu, jūs izklausāties diezgan šaubīgs rezumējot šo viedokli.

Es esmu ļoti uzmanīgs, jo es tomēr redzu to bildi kopumā, es zinu kā tas izskatās praksē un tāpēc es esmu, jā, rezervēts pašreiz.

Labi. Neatkarīgi no licenču nost ņemšanas tēmas vēl viena konkrēta banka, kas ir pēdējo nedēļu virsrakstos ir "Swedbank"...

Jā.

...pēc tam, kad pāri pār jūru kolēģi bija aprakstījuši viņu saistību ar "Danske Bank" visādus tur šaubīgos darījumus posmā no 2007. līdz 2015. gadam. Jūs pateicāt īsā komentāra, nu tādā vienkāršā valodā runājot, tas ir tas pats stāsts par ko jau mēs viņus pārbaudījām un uzlikām sodu 2016. gadā.

Mūsu "Swedbank" gadījumā, pilnīgi noteikti, jā.

Mūsu "Swedbank" gadījumā jūs tiešām pārbaudījāt no 2007. līdz 2015. gadam?

Mēs redzam tās darbības, ka protams mums bija pārbaude bankā...

Putniņa kungs, saderam, ka nevajag man melot, saderam ka jūs nebaudījāt līdz 2007. gadam un atpakaļ.

Es jums pat neko neapgalvoju, ka mēs esam līdz pat, arī pārbaude notiek izlases kārtībā, nu taču, tāpēc es saku, šeit garantija nav vispār nekāda. Bet tas ko es jums gribu pateikt, ir notikusi pārbaude bankā, tas risks, kas bija, vislielākais risks par ko mums arī bija faktiski pretenzijas, tātad, divi punkti, viens ir pati kontroles sistēma pārāk vaļīga.

Jā.

Un pārāk zemu novērtēts tas risks, kas bankā bija iekšā, tātad, tas nerezidentu portfelis, kas bija, bija pietiekami liels...

Un viņi aiztaisīja ciet.

Un tālāk, visas tās mūsu rezultātā − sods, kļūdu novēršana, tā visa rezultātā banka pieņēma lēmumu 100% vispār aizvērt nerezidentus un sistēma tika pārtaisīta atbilstoši mūsu vēlmēm, un viņa strādā labi. Man pašreiz nav tādas informācijas, ka būtu kāda problēma.

Bet būsim precīzi, ka šajā pārbaudē jūs nepārbaudījāt visu to par Zviedrijā šobrīd uzrakstījuši.

Nē, nē, tur var, protams, izlekt kaut kādā brīdī kaut kāda firma ārā, kaut kāds pārskaitījums, nu tas nav par to, par to mēs šeit nerunājam, un neviens jums nekad dzīvē nevarēs iedot pat ne "Swedbank" prezidents tādu garantiju, vēl jo mazāk es. Bet ja mēs skatāmies to skandālu kontekstu un šeit es gribu skaidri un gaiši, un tas būtu arī tomēr mums Latvijā jānovērtē, ka kopumā Rīga uz visa šī fona izskatās vislabāk un varbūt ka šoreiz ir pienācis laiks drusku tādā igauņu manierē, nu mēs paskatīsimies, kas pie jums tur notiek, bet redziet mums ir tā un tā.

Pēc kādiem kritērijiem Rīga vislabāk izskatās.

Es piemēram esmu noskatījies tās filmas, kas tiek Zviedrijā rādītas un no tā, ko es redzu, es redzu kaimiņvalstis zināmā iesaistē, es nezinu, kas vēl tur tajā Zviedrijā ir, šeit ja es varu vērtēt, tad uz tā fona, man jāsaka tā, varbūt ka tomēr.

Pēc filmām spriežat, Putniņa kungs?

Es skatos arī filmas.

Krievu filmas neskatāties?

Dažreiz skatos arī krievu filmas.

Krievi varbūt par sevi tādas filmiņas netaisa, ziemeļkorejieši noteikt netaisa.

Nu labi, labi, bet šeit tā tomēr ir zviedru žurnālistika, tās nav nekādas krievu filmas. Jūs gribat teikt, ka tā ir propaganda, varbūt arī pa daļai, jo ja mēs skatāmies, kas tur ir tie runātāji, tur arī protams jāvērtē kritiski, bet no tā visa izriet, ka tomēr Latvija izskatās salīdzinoši stabili un mums nav, pagaidām, vismaz mēs nevaram teikt, ka mēs būtu tagad, nezinu, nospiesti uz ceļiem un tagad būtu ļoti jātaisnojas. Mēs esam laicīgi noreaģējuši, saprotiet, tas jau ir tas pats svarīgākais, mēs laicīgi, varbūt mēs ne tajā kontekstā to izdarījām, bet mēs sistēmas trūkumus nodefinējām.

Kā noreaģējām laicīgi, ja tika ziņots gan no jums, gan no tā laika Komercbanku asociācijas, mēs ar tiem trim aizrobežu konsultantiem, jūsu padomnieku Lagzdiņu, ieskaitot − pārbaudām, auditējam, visu satīram, 2017. gadā viss beigsies, viss būs sakārtots, izrādās nekas nav sakārtots, pēkšņi, mēs tikai tagad.

Nē, nē, nē, tā nebija, paņemiet preses konferences manējās tā laika, tā ir pirmā reize, kad mēs sākam to darīt un tā tas tiks darīts uz priekšu.

Un plānojām darīt daudzus, daudzus garus gadus.

Tieši tā.

Un tagad dzīve piespieda.

Jā, bet tik un tā, tas jau nenoņem nost to, ka AML auditi ir jādara un tiks darīti arī uz priekšu.

Par to, kas uz priekšu...

Jā.

Ja atver jūsu mājas lapu,

Jā.

Tad stratēģiskās prioritātes FKTK beidzās aizpagājušajā gadā un visu, ko mēs te smuki norunājām, cik Rīga labi izskatās, un uz ko mēs skatīsimies, un ko jūs varat neatbildēt ar − nē, viss iegrimst tādā pelēkā masā, jo jūsu uzstādījuma nav un lai kā jūs teiktu, ka jūs izpildāt likumu, bet likums jums saka − attīstība un stabilitāte un jums ir jādefinē, kas ir stratēģiska attīstība un stabilitāte, nu šite mājas darbs neizdarīts.

Jā, tas ir aizkavējies, bet es jums teikšu tā, ka pirmkārt, tas nenozīmē, ka mums iekšēji tās pārrunas nenotiek un arī tas būs. Nav bijis laika, redzat, komisija pēdējo kaut kādu pusotru gadu strādā tādā režīmā, ka es vispār brīnos, kāpēc izdienas pensijas arī uz mums netiek attiecinātas, jo tas ne ar ko neatšķiras no policijas režīma vai režīma prokuratūrā un ja man ir jāizvēlas vai tagad atvērt diskusiju padomē par, nu tur kaut kādu vīziju un stratēģiju, vai atrisināt jautājumu, ko mēs darīsim, mums ir 15 minūtes laika izlemt tādu un tādu jautājumu par to, kur, nezinu, vienalga, jūs varat iedomāties, kāda ir specifika, es izvēlos otro, tas ir spiestā kārtā. Tas nav vienīgais jautājums, kas mums palicis ir novārtā iekšējā organizācijā.

Tātad, gaidīsim stratēģiju.

Ir jāpagaida − jā, es ceru, ka varbūt kādreiz būs mierīgāks periods, kurā varēs ar to nodarboties.

Ja reiz piesaucāt izdienas pensijas, nu jāsaka paskatoties uz jūsu to ienākumu deklarāciju pagājušā gada jau, pagājušā gada vēl nav, nu nevarētu teikt tā, ka jums tur baigā rūpe par pensiju pašam personīgi būtu jārūpējas, tomēr atalgojumā pāri pār 100 tūkstošiem, tur tā nav tik traki, kā ugunsdzēsējiem, vai ne, nu bišķiņ labāk ir.

Es nesūdzos.

Nesūdzaties. Tas kas interesanti, vienkārši, tā saprast, astotajā punktā darījumu veidos jūs par to 2017. gadu ar dāvinājumiem esat nodarbojies.

Jā.

Šveices franki 150 tūkstoši dāvinājums, 250 tūkstoši eiro dāvinājums, dāvinājums vēl kaut kādas daļas, izstāstiet vienkārši publikai, jūs apdāvina vai jūs dāvināt prom un kas tu notiek.

Es esmu apdāvinājis, jā.

Jūs apdāvināt, ko jūs apdāvināt?

Savu māti, jo mums ir kopīgi projekti un vienkārši, man nav laika ar to nodarboties, viņa to darīs, bet tā ir mana personiska darīšana.

2017. gadā, vienkārši iestājās moments, kad jūs tā kā kļuvāt aizņemtāks.

Mums bija atsevišķas lietas, ko mēs kopā gribam darīt un tā, bet tā ir mana nauda es arī tur neko neslēpju, tā nav absolūti nekāda problēma, vienkārši, mammai ir vairāk laika ar to nodarboties, bet mēs kopā izlemsim, ko mēs tur iegādāsimies un tā.

Atpakaļ noslēdzot par FKTK un tās priekšsēdi.

Jā.

Pirms gada tika skaļi pateikts no politiķu puses − auditēsim FKTK un arī Kontroles dienestu un visu to nozari kā tādu. Šonedēļ dažās institūcijās OECD audits ir saņemts vai ne. Nu kāds ir?

Arī mums bija atsūtīts uz komentāriem, konstatējām virkni apzinātu, neapzinātu kļūdu un trūkumu, nokomentējām, un es ļoti ceru, ka Finanšu ministrija ir OECD nosūtījusi visus mūsu komentārus, un ja visi mūsu komentāri ir nosūtīti, tad es domāju, ka tur visam ir jābūt kārtībā.

Respektīvi, šobrīd ir situācija, ka par to kritiku, kas par jums tur ir izteikta, jūs esat snieguši pretviedokļus un jūs gaidāt kāds būs vai nebūs rezultāts.

Ja viņi ņemtu vēra un es ļoti ceru, ka neviens nav slēpis šos mūsu komentārus un ja šie visi mūsu komentāri ir nosūtīti ar OECD, lai viņi nepaliktu tādā informācijas vakuumā kaut kādā, es domāju, ka tad tām vietām, kas tur bija tādas...

Skarbas varbūt par.

Jā, un kur mēs konstatējām absolūtu neatbilstību, ka viņiem tas būtu jāpalabo.

Uz šī visa fona uz OECD kritikas, kura tiks labota, netiks labota, "Moneyval", kuru mēs varam tulkot tā vai citādāk, tā visa ko mēs šodien izrunājām, kas ir noticis ar vienu banku un ar visām bankām, un kas notiks ar remontēšanu, krāsošanu un visu pārējo. Kā jūs pats pēc tiem trim gadiem, nezinu, piecu līdz desmit ballu vai citās sistēmās vērtējat sava darba kvalitāti un pēc kādiem kritērijiem?

Ziniet, es jums teikšu tā, tad kad es savu kadenci pabeigšu, tad arī es droši vien vērtējumu pateikšu, tagad es esmu tādā ceļa vidū un es negribu, kā lai saka, tik daudz darba ir iesākta un nepabeigta, ka man negribas, lai jūs pēc tam man pēc kāda laika atkal teiktu − klausieties, bet tad jūs teicāt tā un tā. Es gribu tomēr tā, es gribu šo posmu noslēgt un tad es labprāt arī to vērtējumu iedošu.

Jūs gribat viņu noslēgt?

Nu jā, protams.

Vai jums ir tādā iekšējās tabulas iekšējo kritēriju skalā kaut kāds kritērijs, kur jūs teiktu − jā, pie šāda kritērija man ir jāiet prom ātrāk par kadences noslēgšanu, lai kā negribētos?

Nu droši vien, ka ir, jā, droši vien ka ir.

Bet neformulēsiet.

Nu nē, es negribu tagad tādas lietas teikt, tie jau vairāk tādi personiski lēmumi, jā.

Tad to darīsim nākamajā reizē.

Varam arī nākamajā reizē.

Paldies jums, paldies jums par laiku, cerams, ka mēs tiksimies nākamreiz ātrāk nekā pēc gada. Paldies, skatītājiem par uzmanību, turpinājums arī par šo tēmu sekos.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Pēters Putniņš ABLV Bank Baltic International Bank Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) Ilmārs Rimšēvičs Luksemburga Ziemeļkoreja
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form