'Delfi TV ar Jāni Domburu' atbild FKTK vadītāja amata kandidāte Santa Purgaile. Sarunas teksts
Foto: DELFI

Esiet sveicināti, cienījamie "Delfi TV" skatītāji! Šodien šajā studijā ir Santa Purgaile– kandidāte uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājas amatu. Tātad uz amatu, kas nosaka to, kā tiek pārraudzītas un regulētas primāri bankas, bet arī apdrošinātāji, pensiju fondi un vēl visādi citādi finanšu tirgus dalībnieki. Komisijas vadību vasarā, kā zināms, atstāja Pēteris Putniņš, simts dienas komisiju vada pienākumu izpildītāja, septembrī paziņoja, ka konkursā uz jauno banku uzraugu amatu uzvarēja Santa Purgaile, kura visu savu līdzšinējo karjeru ir pavadījusi komercbankās. Un valdība pēc atkārtotas izskatīšanas ieteica Saeimai apstiprināt viņu priekšsēdētāja amatā, bet pēc nedēļas ir gaidāms balsojums, un partijas turpina spriest un iztaujāt. Iztaujāsim arī mēs. Labdien!

Labdien!

Sāksim ar tām partijām, pie kurām jūs otrreiz jau tagad viesojoties. Tā kā Saeima gatavojas lemt. Divas ziņas ir vakar un šodien, "Attīstībai/Par!" frakcija un "Nacionālā apvienība" ir apmeklēta. Daniels Pavļuts no "Attīstībai/Par!" aģentūrai LETA teica "Purgaile deputātiem sniedza pārdomātākas un detalizētas atbildes." Vēl viņš saka: "uz šodienas frakcijas sēdi bija gatavojusies rūpīgāk, sniedzot saturīgākas atbildes." Taisnība?

Jā, mums bija ļoti konstruktīvas diskusijas.

To viņš nesaka!

Jā.

Viņš saka pārdomātākas un detalizētākas.

Jā, es varu piekrist.

Ko jūs nebijāt pārdomājusi iepriekš?

Nu ziniet, šis ir jauns izaicinājums arī man. Un virknē jautājumu, ko es arī pašā sākumā atzinu, ir joprojām tāda mazliet pelēka zona. Un es veltīju pietiekoši daudz laika, lai iedziļinātos virknē jautājumu, kuros jutu, ka deputātiem ir specifiska interese, un es domāju, ka mēs vakar labi izdiskutējām.

Labi parunājāt. Kas ir deputātiem specifiskā interese?

Dažādi. Ir gan, teiksim, mans redzējums par to, kas ir tie darāmie darbi. Tur mums arī droši vien sākumā nebija daudz tādu diskusiju, jo nu, teiksim, vairāk vai mazāk man ir skaidri tie īstermiņa un ilgtermiņa darbi. Mēs runājām par tirgu kopumā, par vienoto uzraudzības mehānismu, par citiem tirgus dalībniekiem, tā kā diezgan plaši.

Kas bija tā pelēkā zona, kā jūs pati sakāt, kas jums bija, kas tagad kļūst gaišāka?

Kā jūs minējāt, 25 gadi banku nozarē. Mazāk vai gandrīz ar ļoti limitētu saistību ar apdrošinātājiem, ar vērtspapīru tirgus emitentiem, ar vērtspapīru tirgus uzraudzību kā tādu, ar alternatīvajiem ieguldījumu fondiem. Zinu, kas un kā, bet kā šis mehānisms strādā, kā viņi integrējas vienotajā uzraudzības mehānismā, nu tās bija jaunas lietas, kas man bija jāpalasa.

Par tiem 25 gadiem mums tie stāži tādi salīdzināmi ir, ja. Sākot no sekretāres "SEB" bankā, kā mēs publiski nu jau esam lasījuši, ilgu posmu "SEB" līdz augstajiem amatiem un vēl augstākiem amatiem bankā "Citadele". Kāds jums pašvērtējums ir, kas ir tas nospiedums, ka vispār neiziet ārā karjerā ārpus bankām.

Es vispār nokļuvu bankās nejauši. Es gribēju būt zobārste. Bet tā sanāca, ka es netiku uz iestājeksāmeniem un sāku strādāt vienkārši par sekretāri, lai kaut ko to gadu darītu un jau vasarā, sākot strādāt, sapratu, ka ir ļoti interesanta tā banku vide.

Tas ir deviņdesmit kurš?

Deviņdesmit ceturtais gads.

O, tur bija ļoti interesanti.

Jā, ļoti interesanti. Un tas viss tikko nāca. Man pirmajai bija dators, un es sapratu, ka tas kaut kas būs šeit un vienkārši ievilka. Un es jau rudenī iestājos augstskolā, kas nebija saistīta vairs ar medicīnu.

Tā zobārstniecība. Baigā asociācija uzreiz jau fuktuks un zobārstniecība, kaut kur tur ir tāda asociācija. Zobārstniecība vairs neinteresē?

Nu ja vien jāizrauj kāds zobs kaut kur.

Tieši par šo asociāciju es runāju, jā.

Jā, es sapratu jūsu asociāciju.

Jā. Atgriežoties pie politiķiem un kas jūs tagad izvaicā. Intervijā žurnālam "Ir" jūs par to konkursa posmu teicāt: "Man nebija īsti ticības, ka konkursa gaita būs tiešām caurspīdīga un profesionāla bez kādām politiskām aizkulisēm." Un te Jūs stāstāt, ka jums tā domāšana uzlabojās. Nav politisko aizkulišu šobrīd? Nav, tiešām nav?

Protams, ka ir, protams, ka ir. Bet tas uzstādījums – tātad tad, kad mani uzrunāja, viens no argumentiem, kāpēc man noteikti vajadzētu piedalīties, ir tas, ka beidzot šī nominācijas komisija kopā ar "Amrop", kas ir starptautiska personāla atlases kompānija, grib izveidot nepolitisku, profesionālu atlases procesu.

To likums nosaka.

Tieši tā. Un tā apņemšanās bija. Bet, protams, tajā brīdī izlasot tālāk Ministru kabineta noteikumos, ka šo te kandidātu, kas būs gala kandidāts, kuru izvēlēsies komisija, apstiprinās ministri, un pēc tam Saeima, protams, uzreiz tapa skaidrs, ka bez politikas mēs neiztiksim. Bet pats process, es teiktu, tiešām bija ļoti profesionāls, vairākās kārtās, un es, godīgi sakot, tiešām biju patīkami pārsteigta, cik ļoti iedziļinoties un ar dažādiem instrumentiem, rīkiem tika testēti šie kandidāti.

Pastāstiet, jo, izlasot tās vispārīgās frāzes – vadītāju atlases testi, analītika, stresa noturība, komandas vadība – tas neko neizsaka. Kā pārbauda, kurš labākais FKTK vadītājs, kas ir jādara? No tukšas, aizslēgtas telpas jāmēģina izkļūt laukā?

Nu, gluži nē, bet tiešām bija vairākas pieejas. Nu kas bija – normālais process ar intervijām, nominācijas komisija, katrs varēja uzdot jautājumus. Tā bija varbūt tāda, nu ļoti vieglā sadaļa.

Nu...

Bet tā smagā sadaļa bija tā, ka tātad pirmais tests bija tieši intelektuālās kapacitātes notestēšana...

IQ mērīja?

...augsta līmeņa... Es domāju, ka tā ir cita metodoloģija, ar to mani neiepazīstināja, bet es domāju kaut kas ļoti līdzīgs, jo tests ir ļoti ierobežots laikā, ar ļoti daudz jautājumiem, kur ir jāatbild ļoti īsā laikā, lai paspētu tos visus atbildēt. Ļoti dažādi – sākot no elementāriem matemātikas teksta uzdevumiem, ģeometrisko figūru izklājumiem, sarežģītiem, tiešām komplicētiem tekstiem, no kuriem ir jāizdara secinājumi.

Tā kā valdības dokumentos rakstīta, ka teikums nebeidzas un nebeidzas...

Jā. Tieši tā, tieši tā. Un tas viss ir, saprotot, ka uz vienu jautājumu ir krietni zem minūtes laika, lai atbildētu, un tur droši vien ir tā stresa noturība, spēja sagrupēt un saprast, kas ir tie jautājumi, kuros es iedziļināšos un darīšu, vienalga arī pārtērējot laiku. Tā metodoloģija, es domāju, diezgan daudz ko parādīja.

Bija kaut kāda epizode, par kuru jūs vēl tagad atceraties, ka "Hei, Santa, šo vajadzēja izdarīt, velns, ka es šitādu neizpildīju.

Man grūti pateikt ko es izpildīju un ko es neizpildīju pareizi.

Ā.

Mums, teiksim, tos galarezultātus neprezentē, mums tikai iedeva gala vērtējumu.

Bet vai es pareizi saprotu, ka visa tā vērtēšana bija, nu, stress tāds, analīze tāda, tur matemātika, ģeometrija, bet ne par bankām un finanšu tirgu.

Šis konkrētais nebija par bankām. Šis konkrētais bija vispārējo noteikti šo te, kā saka, spriestspēju, vai smadzeņu blīvumu, kā nu kurš to sauc.

Tad jūs esat konkursā atlasīts labi spriestspējīgs vadītājs. Nevis ļoti kompetents finanšu un kapitāla tirgus menedžeris.

Tie nākamie bloki, kuros tika testēti, tur bija vairāk. Kā es minēju, šis bija viens no tiem. Tad bija tests par dažādām personības iezīmēm un raksturu, droši vien. Un trešais bloks bija piecas sadaļas, kur tika šīs kompetences izvērtētas, kas ir pārmaiņu vadība, lēmumu pieņemšana, komandas vadība.. Tagad neatceros, kas vēl bija tie pēdējie divi, bet tie bija pieci dažādi bloki, kur ļoti garās, man liekas virs četrām stundām mēs pavadījām diskusijās ar konkrētiem piemēriem no manas prakses, kas ir liecinājis par to, ka es atbilstu konkrēti vai spēju pieņemt lēmumus, piemēram. Jā, es piekrītu, šeit neatlasīja finanšu un kapitāla tirgus vadītāju pēc šiem konkrētiem testiem, šeit atlasa vadītāju. Finanšu un kapitāla tirgus vadītāju atlasīja, es domāju, nominācijas komisija tad, kad viņiem bija iespēja uzdot tieši konkrētus jautājumus, kas attiecas par finanšu tirgu.

Vēl vienreiz atgriežoties pie tiem politiķiem un pie tā politizētā vai politiskā procesa. Jūs jūtat, jūs lietojat vārdu politiskais tirgus pāris intervijās. Bet to politisko tirgu var dažādi interpretēt – viens ir politiskais tirgus, ka mēs apstiprināsim Purgaili, ja jūs apstiprināsiet šito tajā amatā. Tas ir viena līmeņa tirgus. Otrs tirgus ir ka mūsu sponsors, mēs jums nesakām to, patiesībā viņu negrib tāpēc, ka. Un tāpēc mēs tagad iztirgosim jebkādu stāstu, bet viņu nē. Kurš līmenis te strādā vai abi?

Abi.

Abi. Jūs jūtat, ka ir sponsoru ietekmes vai aizkulišu ietekmes, kuri nesēž pie tā galda?

Es domāju, ka jā.

Pateiksiet kaut drusku vairāk?

Nē.

Nemaz, nemaz.

Nē.

Kāpēc?

Tāpēc, ka tas ir tikai mans subjektīvais viedoklis, manas sajūtas un es negribu popularizēt, iespējams, kaut kādas baumas, kuras nemaz varbūt tā nav.

Bet sajūtas tajā smadzeņu blīvuma rezultātā saka, ka tas nāk no, nu teiksim tā, privātā biznesa un finanšu sektora aprindām.

Gan, gan. Es domāju, ka dažādi jā. Mēs zinām, ka arī politiķiem un politiskajām partijām ir virkne dažādu atbalstītāju un tur var būt gan personīgas, iespējams, kaut kādas varbūt nepatikas vai arī tīri, nu, kā saka, nedaudz baiļu sajūta par to nenoteiktību, kas sekos, ja es stāšos tajā amatā.

Taisnība! Gan – gan. Nu tie lielie partiju sponsori vai ietekmētāji, vai lobētāji, viņi jau tādi patiesībā ir zināmi, nu, te pa vēlēšanām. Viņi ir uz roku pirkstiem un failos uzskaitīti. Tad, kad jūs strādājāt par privātu baņķieri "SEB" un vadījāt privātu banku biznesu, jums taču ar viņiem arī ar vienu otru bija darīšana.

Nu jā, es domāju, ka visā šajā manā baņķieres karjerā nu nav tāda Latvijas vadoša uzņēmēja, kuru es nepazītu.

Un tad viņiem varētu būt arī kaut kādas ne pārāk labas atmiņas par jūsu kaut kādiem sadarbības sliktiem gadījumiem tai laikā.

Es nedomāju, ka tā, varbūt, nu, teiksim, ir cilvēki, ko jūs satiekat uz ielas, vai vienalga, kādā pasākumā, jūs sākat runāt un jums neizveidojās, nu, tāds patīkams kontakts. Jūs jūtat, ka tas nav mans cilvēks.

Nē, nē, es ne par pasākumu. Tagad es runāju par baumām, kas staigā. Un tās runāt tieši par to Purgaile bija privāta baņķiere un priekšniece. Un ar šo konkrēto pilsoni viņiem ir kašķis kopš tā laika. Un viņš negrib, lai viņa te kaut kur vēl uzrastos. Nevarat iedomāties par ko varētu būt runa?

Šobrīd nē.

Tai laikā, kad jūs strādājāt "SEB", tas ir tātad vēl pirms krīzes laiks.

Līdz 2012.gadam.

Jā, bet no...

No 1994.

Nē, bet es domāju, tā ir privāta...

No...

...baņķiera lomā...

...2009. gada.

Tas ir posms, kad arī tur ir nerezidentu apkalpošana. Tās visas šaubīgās Krievijas NVS naudas.

Nu ļoti minimāli.

Nu bet bišķiņ ir.

Nu kāds no nerezidentiem, jā, tika, es pat teiktu, bet nu ļoti, ļoti maz. Tā SEB bankā principā tā bija pilnīgi tāda, kā saka, zona, kur neviens nebija...

Visi jau tā saka, nu skaidrs. Bet tagad, ja mēs paskatāmies tos virsrakstus, kas ir. Viens par piemēru, tagad "Baltic Times" savilkuši kopā Letas, BNS un savas ziņas augustā, kas saka, ka zviedri regulāri tajā atzarā no dāņu bankas, čeko visas bankas, es domāju, zviedru bankas. Otrs gabals, kas arī man liekas tāds uzmanības vērts, ja mēs tā pārmetamies pāri okeānam, no "Bloomberg" viens gabals – ka Ņujorkā izmeklēšana, tas ir marta gabals, kas arī ir par zviedru bankām. Pie tam, šai gabalā, tas nav kaut kāds abstrakts gabals par kaut kādiem zviedriem. Tas ir gabals, kurā parādās stāstiņš arī par Latvijas bankām. Trasta banka mums pazīstama, ABLV banka vēl jo vairāk pazīstama, kas nozīmē, ka arī SEB ir ar viņām bijis darījumos iekšā, varbūt kaut kādos pavedienos. Nu kā jūs tagad skatāties uz to laiku? Nu visi bija iekšā vairāk vieni, mazāk otri.

Vairāk vai mazāk, tieši tā. Bet SEB toreiz bija ļoti, ļoti minimāli.

Bet visi tā saka. Bernis te sēdēja, teica tieši to pašu, loģiski. Es vienkārši uz ko velku – es velku uz to, ka par to posmu izmeklēšana jau nav galā. Arī par jums, ja tā paskatās. Jūs stādāties priekšā, par ko viņi šobrīd Zviedrijā, Ņujorkā, izmeklē par sevi. Jo tie ir tie gadi, tas ir tai skaitā par Panamas papīriem, Monseca papīriem, kas nāk ārā, kas būtībā ir tas pats posms, kad jūs esat SEB.

Protams, ka strādājot, kā saka, sistēmā, kur naudas kustība notiek no vienas bankas uz otru, un tā pat, iespējams, tur no tās pašas ABLV uz SEB un visādi citādi. Iespējams, ka ir kaut kur kaut kas noticis, bet es domāju, ka ir bijušas pārbaudes. Zinu, ka gan SEB bankā, gan Swedbank...

"Swedbank" samaksāja sodiņu...

Jā, tieši tā...

...pirms dažiem gadiem.

Un visticamāk, ja tādas ir bijušas, tad tās ir konstatētas un par to jau noteikti sods ir saņemts.

Bet šitie turpina izmeklēt.

Tad jāskatās kādi būs rezultāti. Bet protams...

Jūs sīkāk nepārzināt par ko te ir stāsts?

Nē.

Bijušie kolēģi, jums nestāsta?

Nē.

Baigie. Tālāk. Ja šito mēs noņemam nost un pārejam pie Citadeles, kur jūs sākat strādāt vēl kā valsts bankā, kā valsts amatpersona, tai skaitā paguvāt būt, būdama valsts valdes locekle. Nu tai mirklī no Parex Citadelē ir pārņemts, tomēr, nu nebija tā, ka viss nerezidentu bizness un viss ar to saistītais palika Revertā, liela daļa tika pārņemta. Un netīrīja viņu tik ātri tur ārā.

Nu pamazām, jā.

Tā riktīgi beidza pagājušogad, taisnība?

Nu tā riktīgi tas bija jā, aizpagājušajā un pagājušajā gadā, tā es gribētu teikt.

Pavisam pagājušogad. Man likās, ka man tur nemeloja cilvēks, kas to teica. Tas nozīmē ko, ka jūs, būdama valdes locekle, tai skaitā s jau tur nevarējāt apiet šo jautājumu. Tas nozīmē, ka jūs redzējāt arī šo posmu, nu tādu pelēko posmu, nosauksim, latvju banku daļā.

Nu jā, mēs varam viņu saukt par pelēku, bet tai pašā laikā mums, kā vadībai, bija pilnīga pārliecība, ka tās sistēmas un procesi un arī, teiksim, tehniskās iespējas, kādas bija tajā laikā un ir joprojām, vēl un ir vēl labākas, spēja atšķirt, kā saka, graudus no pelavām. Un ne velti, teiksim, ir arī tādi bijuši klienti, mēs jau redzējām, kur, ja kaut kur parādās kaut kāda nesaprotama transakcija tiem pašiem, varbūt nerezidentiem, sauksim viņus tā, jeb, teiksim, Austrumu bloka klientiem, kuri šeit izmanto. Uzreiz tie konti tika slēgts ciet. Jo principā jau ir kā, nav jau tā, ka visi klienti un arī tie, kas, visticamāk, ir pieķerti tagad un par kuriem iet papīri un valda dažādas diskusijas, jau nav tā, ka viņi darīja tikai un vienīgi nelegālas naudas atmazgāšanu vai iesaistījās kaut kādās darbībās ar teroristiem. Viņi, iespējams, 99% veica kaut kādu darbību, kas ir pamatdarbība..

Nu bišķi apzagt Krievijas valstij vai Moldovas valstij, vai Ukrainas valsti, ja, nu tā bišķi.

Jā, un tad, protams, tajā brīdī, kā saka, starp to pamatdarbību ir jāspēj izķert kurā brīdī kāda ir tā dīvainā transakcija, kas ir pamatotas aizdomas raisošā transakcija. Un tā, man liekas, ir tā, nu kā saka, tā sāls, ja kur ir jāspēj to visu. Jā, tur ir jāveic investīcijas, ja grib to darīt, ja. Bankas vispār nevar pastāvēt, neuzņemoties risku, jo tā ir banku būtība, pēc definīcijas. Risks ir jāmāk menedžēt, monitorēt un adekvāti cenu likt.

Jūs, skatoties uz šo savu pieredzi, ar to, nu, kāpēc es to aizķeru, protams tāpēc, ka tas ir mūsu pēdējo divu gadu sāpīgākā tēma. Tad jūs redzat ko? Šīs bankas, kurās divās jūs bijāt iekšā, spēja to kontrolēt pienācīgi un daudzas citas...

Jā.

...nespēja.

Jā.

Kur ir tas āķis? Cilvēkā?

Cilvēki.

Pirmais cilvēki?

Jā. Pirmais ir cilvēki, viņu prasmes, profesionalitāte, spēja...

Vai morāle?

...pēc būtības izprast. Un tai skaitā arī morāle.

Vai kārdinājums.

Nē. Nē.

Ko nē?

Konkrētiem cilvēkiem, komandā kāds viņiem kārdinājums? Viņiem ir viņa klienti, viņa bizness, un viņam ir pretim viņa...

Prēmija tur. Nu paklau, šitie te treknie gadi, nu nebūtu Latvijā treknie gadi, kur SEB nebija pirmā vietā, viena cita banka bija pirmajā vietā. Ja tur nebūtu prēmijas vadošajiem cilvēkiem, vēl iedodam kredītus un vēl iedodam un vēl, vēl, vēl par puķēm un vēl par mēbelēm, vēl kaut ko. Nu tur taču bija motivācija.

Protams, krīze jau mums iemācīja ļoti daudz ko. Tai skaitā...

Nu bet "PrivatBank" nebija motivācija?

...pārvērtēt arī tās motivācijas sistēmas un pareizi viņas pielāgot. Tā kā es negribu varbūt atgriezties vēl 10 un vairāk gadus atpakaļ, kā tas bija, bet mēs esam ļoti, ļoti daudz ko mainījuši, transformējuši, un tas noteikti nav tā, kā tas bija pirms iepriekšējās krīzes.

Šie klienti, cik jūs daudz zināt, kam slēdza kontus Citadelē? Jo tā līdzība ir ar veciem laikiem Parex, svaigiem laikiem un gaidāmiem laikiem ABLV un varbūt vēl vienā otrā, citā bankā mazāk. Viņi palika Latvijā un aizgāja uz citām bankām? Vai viņi aizgāja prom no Latvijas?

Es domāju, ka dažādi. Es nemācēšu pateikt, jo man Citadelē ar privātbaņķieriem tāds ļoti nosacīti bijis, tikai pastarpināta saikne. Es zinu, ka aizgāja arī uz citām bankām Latvijā un viena daļa aizgāja projām uz citām, arī Eiropas valstīm. Kipra mums ir Eiropā, Malta, mums ir Eiropā...

Tieši tā...

...primāri, vai ne?

Tieši tā.

Kādreiz gan bija veca versija, ka tos, kas tos, kurus nelaiž Šveicē, tie iet uz Kipru, Maltu, tos, kurus nelaiž arī Kiprā, Maltā, tie atnāk uz Latviju.

Es domāju, ka tas ir mainījies.

Nē, nē, tas ir tai posmā.

Nu varbūt tajā posmā tā bija.

Vēl viens jautājums par karjeru, un tad ķeramies klāt pie tā, kas Latvijā šodien notiek, ne pagātnē. Jums ir skaists tas ieraksts tajā CV, līdzās tur studijām vienā augstskolā, otrā, ir Vallenberga institūts. Mēnešus, kaut kādu pusgadu, ja?

Jā.

Ko māca Vallenberga institūtā līderisma? Nu tā tad tiem, kas vēl neapzinās, zviedru SEB bankas nu, paaudžu paaudzēs finansisti, industriālisti un multi–multi–multimiljonāri.

Tā ir viena no labākajām programmām, ko es zinu. Man ir tiešām liels gods toreiz un tagad vēl joprojām, ka vienu cilvēku no Latvijas katru gadu izvirza dalībai šajā institūtā...

Purgailes kundze. Neejam uz godu. Mums ir sorosisti, Vallenbergisti nav tik daudz. Bet ko iemāca?

Tās ir dažādas līderības prasmes. Attīsta šo te, iespējams, varbūt kaut kur guļošo līdera talantu.

Nu tāpat kā ar to konkursu, es gribu saprast, kā attīsta to līderi?

Tā ir vesela metodoloģija, to varam pielīdzināt kaut kādam augstskolas kursam, varbūt. Bet tas ir daudz padziļinātāk tāpēc, ka tur strādā psihologi, strādā vadības konsultanti. Runājam par stratēģijām, par mārketingu, par diezgan tveramām lietām. Tai pašā laikā tas tiešām ir darbs ar sevi kā ar cilvēku, ar saviem plusiem un mīnusiem, saprast viņus, saprast kā tos visus likt lietā. Tā kā tā ir tāda ļoti vispusīga programma.

Miljonāra institūtā. Labi. Ja mēs skatāmies, tagad nonākam pie šodienas. "Moneyval" slavenais ziņojums ar riskiem par pelēko sarakstu, kas turpina Dāmokla zobenu izskatā pie mums karāties, nu, kopš 2018. gada vasaras viņš mums ir Dāmokla zobena formā. Tagad viens ziņojums ir iesniegts augustā, nākamais ziņojums jāsniedz ir novembra vidū. Nu un tad viņi tur dažus mēnešus vērtēs. Ko Santa Purgaile, kļūstot par Finanšu kapitāla tirgus komisijas vadītāju, vairs var tur izdarīt?

Es domāju, ir lietas, ko var vēl paspēt izdarīt. Un Kariņa kungs nosauca šo te par kapitālo remontu finanšu sistēmā, un es domāju, ka tas remonts nav pabeigts. Mums ir skaidri jāparāda, ka mēs viņu grasāmies pabeigt un konkrēti kas ir tās lietas, kā mēs pārliecināsimies par to, ka Latvijas bankās nav neviens caurums palicis, pa kuru var notikt naudas atmazgāšana.

Nu konkrēti, ko šajās tuvākajās nedēļās mēs varētu pabeigt tai kapitālajā remontā?

Tātad šobrīd noteikti ir, jau maniem kolēģiem, topošajiem, cerams, komisijā, ir bankas saklasificētas pēc iepriekšējiem auditiem, kurā riska kategorijā viņas ir, cik tālu viņas ir tikušas ar šo transformāciju...

Galīgi bez riska bija nulle, pareizi es atceros?

Nevar būt.

Ja? Tad varbūt es skatījos kaut kādu citu gradāciju, bet nu labi. Nu ir, jā.

Nu lūk. Tātad. Un primāri skatoties no TOP prioritātēm, no tām bankām, kur bija varbūt vissmagākie mājas darbi jāaizpilda, un to tur jau arī mēs jau esam dzirdējuši par tiem, iespējams, sodiem, kas tika uzlikti, kas nāca komplektā ar skaidru vēl pasākumu plānu, kas ir jāizdara, lai novērstu iespējamo naudas atmazgāšanu...

Nu bet ko tagad divās nedēļās tur var izdarīt? Trijās.

Nu pārliecināties, vai tie mājasdarbi ir izpildīti!

Jūsuprāt, viņi nav pārliecinājusies?

Es nezinu, man ir jāpārliecinās.

Tad jūs neuzticaties tiem, kas tur strādā.

Nu.. Man ir jāpārliecinās.

Bet uzticaties vai neuzticaties?

Es nevaru uzticēties, jo es tos cilvēkus nepazīstu.

Ja paskatās to, kopbildi, pirms mēs atgriežam pie konkrētajām bankām ar mājasdarbiem. Nu, piemēram, vasarā, jūlijā, tad, kad jūs kandidējāt, FKTK nāca klajā ar šitām te bildītēm, un tiešām tur ir jūtamas izmaiņas, ja. Tur tiešām ārvalstu klientu noguldījumu, jeb konta atlikuma summa nogāžas nežēlīgi. Un īpatsvars līdz ar to nogāžas un maksājumi dolāros nogāžas. Un tas viss patiesībā kā viņš pagājušogad nogāzās, tā arī ir nogāzies. Tad es gribu saprast, skatoties uz tām bildītēm, tas jūsu redzējums uz to tirgu, ka šī struktūra tirgū jau ir normāla, tikai tur kaut kādas procedūras un tā ķeršana jāaizpilda, jeb šī vēl aizvien nav normāla struktūra kaut kādos parametros?

Ir atsevišķas bankas, kurām, es uzskatu, ka nav vēl normālas struktūras. Es domāju, ka vēl nedaudz ir jākrītas tiem rādītājiem...

Kuriem?

...saistībā ar ārvalstu klientu, gan skaitu, gan transakcijām, gan aktīviem šeit. Tieši šiem rādītājiem.

Respektīvi, Jūsu versija, ka katrā no bankām ir jābūt kaut kādam mazākam ārvalstu klientu...

Ir jau atsevišķas bankas, kur jau praktiski ir sasniegts, iespējams, kaut kāds maksimāli, ja tie ir pāris procenti no banku bilancēm jeb kopējā skaita, es uzskatu, ka tas ir pilnīgi, kā saka, sakarīgi dati, ja tas īpatsvars un īpaši jāskatās, kas ir tajos klientos. Tur jau ir tā lieta, ko tad darīt, ir jāiedziļinās. Es šobrīd joprojām esmu vērotājs no malas. Lai es atbildētu "Moneyval" ekspertiem par to, ko es esmu izdarījusi, vai kādus secinājumus, man ir tur jānonāk un jāiegūst pieeja tai informācijai.

Bet viena cita bildīte, kas ir par to noguldījumu struktūru iekšzemes, ārzemes, dalot divu grupu bankās, nu, nosacītās lielās, kas ir rezidentu bankas un pārējās. Tad vai jūs ar to gribat pateikt, ka tas zilais, kas ir ārvalstnieki, visās Latvijā strādājošajās mazajās bankās, kurām visām tas klientu skaits ir samazinājies, vēl tā proporcija ir jānomaina, jeb tas ir katrai bankai individuāli?

Es domāju, ka tas ir katrai bankai individuāli, bet protams, mēs skatāmies, ka tā proporcija mainīsies tajās bankās, kurās šobrīd joprojām notiek tas saucamais transformācijas process. Tātad palielinot iekšzemes klientu skaitu un apjomu, protams, ka proporcija ar ārvalstu klientiem mainīsies.

Ja mēs skatāmies to kopbildi par "Moneyval" un visu to saistīto organizāciju kritikām. Nu kritikas tur ir ne tikai FKTK un viņiem pat varētu proporcionāli teikt, ka ne tik ļoti daudz atmazgāšanas novēršanas vai legalizācijas novēršanas jomā. Tur viss kaut kas – kā stiepsies vergiem, tām iestādēm. Kas ir jūsu skats, nu, es tagad īsti nezinu, cik tālu no malas un cik tālu no iekšpuses? Kur citās jomās, ārpus Finanšu kapitāla tirgus komisijas funkcijām, ir vai nav izdarīts kapitālā remontā vai tikai špaktelēšanā? Es citēju Pēteri Putniņu, viņš bija tas, kas formulēja, es neesmu tikai špaktelējis.

Jā, jā. Es gribētu teikt, ka noteikti vairāk tiek sagaidīts tieši no tiesībsargājošām institūcijām...

Ko jūs sagaidītu vairāk no viņām?

Notiesājošus spriedumus.

Jūs saprotat, ka tas izklausās baigi neviennozīmīgi. Šorīt es skatījos Znotiņas kundzes interviju, Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieces interviju, kur saka, ka mums bija svētki, mēs svinējām svētkus kopā ar kolēģiem tā kā tiesa nosprieda 29 miljonus Reģionālā investīciju bankā konfiscēt. No vienas puses, var saprast viņas svētkus, bet, no otras puses, vienā mirklī tas kļūst par politisku uzdevumu tiesām, kuras vispār tā kā ir neatkarīgas.

Nē, tas nedrīkst būt politisks uzdevums, viennozīmīgi, bet. Tas, ko mēs arī redzam, visi šeit, sabiedrībā, kāds tiek aizturēts, kaut kā, kaut kam, kaut kas, kaut kur KNAB meklē, un tad lēnām tas viss izčākst, arī attiecībā par šiem pašiem naudas atmazgāšanas pasākumiem. Vai tā ir neprasme savākt pietiekoši daudz pierādījumus vai neprasme saformēt viņus pareizi, ja, es neesmu juriste pēc izglītības, man grūti spriest, bet kaut kas tajā visā ir. Kāpēc, mēs paskatāmies tepat uz kaimiņiem, tur tā darbība ir daudz aktīvāka. Tajā pašā reizē, kad notika Danske gadījums Tallinā – tur aktīva darbošanās, tur uzreiz tika skaidri pateikts kas ir vainīgs, kur jau bezmaz lai gatavojas sēdēt un tas process visu laiku mēs jūtam, ka tas notiek. Šobrīd viss tā kā tādā tukšā mucā kaut kur iekrīt un tumšā caurumā pazūd.

Jūsuprāt, šeit vairāk kā gada laikā būtisku pārmaiņu, tieši tiesībsargāšanas jomā, nav šajā sfērā?

Rezultātu jomā es neredzu. Es zinu, ka ir veikti ļoti daudz, arī izmaiņas dažādās likumdošanās, iespējams kaut kādos procesos vai vēl kur, bet atkal paskatoties no malas, es neredzu, ka tur būtu kaut kas būtiski uzlabojies.

Atgriežoties pie Finanšu kapitāla tirgus komisijas un tām dažām nedēļām līdz ziņojumam "Moneyval". Iepriekš minētajā intervijā žurnālā "Ir" par svarīgākajām lietām, kad jūs sākāt atbildēt, jūs teicāt "pirmām kārtām tā saucamā ugunsgrēka dzēšana". Kas deg? Tā, ka jūs 24. oktobrī apstiprina, kas degs?

Deg tas pats, "Moneyval" ziņojums.

Nē, nu ko nozīmē deg, mēs gadu jau dzēšam viņu...

Jā. Deg konkrēti termiņi, konkrētu rekomendāciju ieviešanā.

Nu...

Un tas ir tas svarīgākais, kas ir jāspēj saprast, cik ātri mēs varam katrs savā mājā pabeigt to darbu un skaidri pateikt, vai, pirmkārt, mēs esam pabeiguši, vai mums ir skaidrs redzējums kad mēs viņu paveiksim un ko mēs darīsim, lai mēs viņu pabeigtu.

Nē, bet konkrēti. Tāpēc, ka es, gatavojoties mūsu sarunai, izgāju krustu šķērsu, apskatījos, paskaties, Finanšu kapitāla tirgus komisiju – vieni noteikumi augustā pieņemti. Par tur vienām iekšējām kontroles sistēmām, proliferācijām. Šausmīgi patīk šitā jaunvaloda. Proliferācijām. Otri noteikumi, 135, par padziļinātām izpētēm, jauni. Nu cik tur ir jauni, tur var strīdēties, cik tur ir kas tur jauns, kas vecs, bet nu principā pieņemti. Nu pagaidi, taču apdzēsts ir. Vai nav?

Nav apdzēsts. Es saku, ir vairākas lietas, kas tiek darītas – ir likumi pieņemti, tas pats likums par finanšu un kapitāla tirgus komisiju ir mainīts. Ir daudz dažādi normatīvie akti, bet, ja mēs paskatāmies, ka "Moneyval" ir pateicis, ka uzraudzība ir tā, ja mēs tā pasakām vienu sadaļu, banku uzraudzība. Un tur ir daudz dažādas lietas, kas ir jādara. Tātad jā. Mēs pieņemam vienus noteikumus, otrus noteikumus, trešos noteikumus, bet tai pašā laikā tas viss ir jāsavelk kopā, jāizveido konkrēts manuālis, metodoloģiskais materiāls un jāsaka tā, ka mēs tagad iedodam bankām skaidru redzējumu. Tātad kas ir – kā tiek kvalificēti augsta riska klienti, augsta riska darījumi, kas notiks tad, ja notiks tā vai tā, kas notiks tad, ja notiks tā vai tā. Tā ir tā saucamais skaidri definēta karte, kurā ir jādarbojas. Jo tagad, un to ļoti daudzi sarunās man arī min un pat kā saka, iezīmē un vaicā arī deputāti, jo šobrīd tautsaimniecība, sabiedrība, uzņēmēji kopā ar tām pašām bankām ir nonākuši tādā stresa situācijā, tādā nelielā panikas situācijā, jo, lai pēc burta izpildītu visus šos normatīvus, kas ir pieņemti, bankas dara visu iespējamo. Tai skaitā slēdz ciet arī tādus klientus, kurus, visticamāk, varētu paturēt un ar viņiem saprātīgi darboties.

Citadele tai skaitā.

Citadele tai skaitā, tieši tā. Bet tāpēc ir vajadzīgi skaidri metodoloģiskie noteikumi.

Tas nozīmē, ka...

...un procedūras!

...es gribu saprast, tad šie izdotie, piemēram, pāris noteikumi, ko es te parādu, zem viņiem, tad droši vien iet metodoloģija, bet viņi ir pareizs ceļš...

Nē, tas ir pareizs ceļš...

...jeb tur kaut kas trūkst?

Nē, nē, tas ir pareizs ceļš. Bet tie ir kā tādi atsevišķi stāvoši bloki, kuri visi būtu jāsavelk kopā, jānoformē skaistā manuālī un jāsaka, tagad mēs darīsim šādi.

Man jautājums. Jūs bijāt valdē, Citadelē, un esat, tikai atstādināta, tā tas saucās. Jūs bijāt un esat vēl aizvien finanšu sektora asociācijā. Un, ja bankām šī sāpe bija šogad, pagājušajā gadā, viņas taču gāja pie kaut kā, runāja, teica mums šis jāizdara!

Jā, protams.

Kāpēc tas nebija izdarīts?

Man grūti spriest, kāpēc esošā komanda vai bijusī vadība to nedarīja un neuzklausīja, neieklausījās, tāpēc droši vien ir skaidri redzams, ka tas ir tas mans pirmais un galvenais uzdevums.

Respektīvi, jūs sakāt, ka līdzšinējā Finanšu kapitāla tirgus komisijas vadība, ar Pēteru Putniņu priekšgalā, neuzklausīja banku konstruktīvas pretenzijas par to, ka, nezinu, augsta riska klientu izvērtēšana, tur kaut kāda gradācija, pārbaudīšana, vēl kaut kas, ir neskaidra un problemātiska.

Tieši tā. Tā ir tāda vairākos, es domāju, diskusijās izteikta sāpe par to, ka ir vispārēji dažādi dokumenti, bet nav īsti skaidrības, kas nu, kā saka, kā tos dokumentus piemērot.

Vai šī ir visu banku, respektīvi, es domāju nosacīti, gan lielo, gan mazo, gan vietējo klientu, gan...

Es domāju, tā ir pilnīgi...

...ne-vietējo klientu sāpe...

...pilnīgi visu banku sāpe.

Slikti. Un tagad simts dienās, kopš Černaja–Mežmale vada kā pienākumu izpildītāja Finanšu kapitāla tirgus komisiju kaut kas ir mainījies?

Es domāju, ka jā. Viņa ir parādījusi sevi kā tādu uz rīcību orientētu cilvēku...

Ir metodoloģija viena uztaisīta?

Nē, viņa nav metodoloģija, tāpēc, ka es domāju, ka cilvēks, pirmkārt, viņai ir plaša pieredze tieši prudenciālā uzraudzībā, ne AML...

Runājam latviski.

Un attiecīgi viņa atbild tieši par to, kā uzraudzīt bankas no banku stabilitātes un finanšu darbības viedokļa. Un to es arī neesmu slēpusi, ka, tiekoties ar Černajas–Mežmales kundzi, es arī iezīmēju, ka šobrīd tas, ko viņa dara, un tas viņas redzējums man, kā saka, vienots mums abām ir skatījums, un es labprāt arī viņu potenciāli uzrunātu kā vienu no šiem trīs padomes locekļiem.

Pie tā mēs vēl beigās nonāksim. Bet par to, kas ir vai nav darīts – sodi. Jūs ar intervijās līdz šim jau tā vispārīgi runājat kritiski par sodiem, ko komisija ir likusi bankām. Bet drusku konkrētāk gribētos saprast. Nu šogad arī, aizvadītā gada, ja mēs tā summāri skatāmies, gada laikā trīs sodi, visi virs miljona ir, nu par tādiem vai citādiem ar atmazgāšanu saistītiem jautājumiem. Bija "BlueOrange" decembrī, bija "Rigensis bank" vasarā un "Privatbank" tik tikko septembrī. Nu virs miljona normāli sodi, vai arī par mazu sodi?

Tur jau tā lieta, ka sodi, tas nav risinājums, tā ir vienkārši... Kā saka, sods par kaut ko, ko tu esi izdarījis pagātnē.

Bet sods ir preventīva darbība.

Tai skaitā tai skaitā, bet lai pārliecinātos, ka, jā, mēs varam sodīt, nu, visticamāk, tur arī tās bankas ir sodītas, es nezinu, tas ir jāpārbauda, vai tas ir sodīts par lietām, kas notiek šodien...

Nē, protams, ka nē.

Vai tas sodīts par lietām, kas notika gadus atpakaļ.

Protams.

Un tad ir jautājums...

...un viss tas saistās atkal tāda sistēma nav kārtībā, tāda sistēma un tad vēl...

Jā, tieši tā. Un kur jau ir tā problēma, ka mēs sodam, sodam un sodam, bet vienalga Latvijā joprojām notiek netīras naudas atmazgāšana.

Joprojām notiek, saka kandidāte. Cik daudz notiek?

To es nezinu.

Nu tā apmēram pēc sajūtām?

Nu es zinu, ka ir pāris bankas, kurās noteikti vēl ir nopietni jāizvērtē viņu darbība, procedūras un viss pārējais.

Kā jūs zināt, ka ir pāris bankas, nevis piecas?

Nu es negribu teikt piecas – četras – trīs. Varbūt septiņas, nezinu. Man ir jāpārbauda.

Pag, nu jūs jau otro reizi, visas jūsu intervijas rūpīgi pārlasītas. To vārdu "pāris" jūs lietojat ne pirmo reizi. Nu šitā mētāties ar vārdiem, pāris ir pāris.

Ir pāris bankas, par kurām man ir diezgan pārliecinošs viedoklis, bet tas nenozīmē, ka tas skaits nevar būt lielāks par pāri.

Par divām jums ir pārliecinoši negatīvs viedoklis.

Jā.

Kuras, protams, mēs nenosauksim. Bet pabeidzot par tiem sodiem, tad, ja jūs sakāt, ka sods ir viens no, tad tai jomā arī kaut ko varēja vairāk un varētu nākotnē, ja jūs nonākat šajā amatā, darīt?

Es domāju, ka noteikti, jo arī sodu piemērošanas mehānismam ir jābūt skaidram un saprotamam.

Viņš nav skaidrs un saprotams?

Nē.

Kas jums nav skaidrs un saprotams?

Banka šobrīd, arī tas pats pieminētais manuālis vai metodoloģija, tajā skaitā ir jāietver skaidra sapratne par kādu pārkāpumu ir potenciāli kāds sods. Jo nu man liekas, ka visā sabiedrībā ir pilnīgi skaidrs..

Nu kā, procentu apgrozījumu, nu tur taču..

...Bet jebkuram, nu, kā saka, ir jābūt spējai novērtēt. Man ļoti simpatizēja, protams, mana kolēģa Gunta Beļavska intervija "Dienas biznesā", kur viņš ļoti labu salīdzinājumu veica ar ceļu satiksmes noteikumiem. Jo nu nevar piemērot... arī tur ir konkrēta sistēma, par cik lielu pārkāpumu kādu sodu piemēro un šādas sistēmas nav. Šis ir subjektīvi, šobrīd es uzskatu, ka ir kaut kāds procents no apgrozījuma par kaut ko. Bet par ko tieši? Cik tas pārkāpums ir liels? Vai viņš klasificējās un pēc kādiem parametriem, kā būtisks, to neviens nav pateicis.

Tur gan tas piņķeris bišķi trakāk nekā uz ceļa, jo tur tas pazīsti klientu kurā pakāpē...

Jā, bet tajā pašā laikā ir ļoti būtiskas atšķirības vai tu esi vienkārši, kā saka, pēc būtības sapratis, tu esi pārliecinājies un saproti, jā, tur notiek, viss kārtībā, bet tu esi piemirsis pievienot lietai kaut kādu vienu nebūtisku papīru. Vai tu tiešām esi, kā saka, saķeksējis, skaisti saformējis papīrus, kur tev viss ir kārtībā, bet pēc būtības tu neesi sapratis, vai tas konkrētais klients neveic naudas atmazgāšanu. Tāpēc šeit ir ļoti nozīmīga tā izpratne par to, kas ir un kas nav naudas atmazgāšana.

Lai stiprinātu cīņu pret naudas atmazgāšanu, viens no virzieniem, kas bija jau vairākus gadus atpakaļ, arī starptautiskā mērogā, bija tas politiski nozīmīgo personu jeb pepu, ja viņu tā baņķieru slengā sauc. Pareizi, vai ne?

Pepi.

Pepi. Definēšana un pastiprināta uzraudzīšana. Tas, ko mani kolēģi noskaidroja, gatavojoties šai sarunai, ka savulaik prognozēja, ka Latvijā sareģistrēšot un identificēšot nu, ļoti plašā spektrā prognozēja, no 50 līdz 100 tūkstošiem. Ziniet cik šobrīd ir?

Precīzu skaitli nezinu, nē.

Neprecīzu?

Es domāju, ka kaut kur zem 100 tūkstošiem arī vajadzētu būt.

Komisija ir atbildējusi kolēģei, ka kredītiestādes esot identificējušas nedaudz vairāk kā 11 000. Izskatās, ka jūs arī tas pārsteidz.

Jā.

Mani arī tas bišķi pārsteidza. Ir kaut kāda versija, kāpēc? Kā Citadelē jums tur iet, cik jums tur no šitiem 11 tūkstošiem ir?

Es nevaru pateikt konkrēti, bet mēs zinām arī to, ka ir ļoti plaša tā politiski eksponētās personas definīcija un jā, tas mazliet pārsteidz, ka tas skaits ir tik mazs, tiešām.

Vai jūs arī šajā segmentā, jo tas ir stāsts, ka tur vairs nav tikai ārzemnieki..

Nē nu protams...

...te runa ir arī par vietējiem un viņu darījumiem – vietējiem. Ar karteļiem, bez karteļiem, ar kukuļiem, bez kukuļiem. Vai jūs redzat arī ka šeit ir viena problemātikas zona?

Visticamāk, ja tas skaits ir tik mazs šobrīd, tad tam būs jāpievērš pastiprināta uzmanība.

Labi, skatoties uz priekšu. Kam pievēršam uzmanību un kā – viens video fragments ar Krišjāni Kariņu mēs te runājām, par jums, tai skaitā, ne tik sen. Viens fragments, kur viņš runāja par to, ko viņš sagaida no jaunās FKTK vadības.

Video fragments: Un tāpēc es ļoti gaidu, ka mums būs apstiprināts arī Saeimā jaunais Finanšu kapitāla tirgus komisijas vadītājs vai vadītāja, ka mūsu banku sektors dabūtu skaidru signālu no uzraugošā, kā mēs tālāk attīstīsimies, jo mums šobrīd ir ļoti nelabvēlīga situācija, kā es to saredzu. Ja mūsu banku sektors, nu viena daļa, bija, varētu teikt, tā kā svārsts aizgāja ļoti uz vienu pusi, nu, tranzīta naudas bizness. Tagad tas bizness ir faktiski Latvijā izbeidzies, bet bankas ir aizgājuši pilnīgi pretējā pusē, kur bankām ir bailes atvērt kontus, pārskaitīt naudu...

Izskatās, ka piekrītat?

Jā.

Kāds potenciāli ir jūsu skaidrais signāls, ko dot cilvēkiem?

Skaidrais signāls, atkal mēs atnākam atpakaļ pie šī te saprātīgi skaidrojošā manuāļa, kas ir bankām, lai novērstu šo stresu, kas šobrīd valda bankās.

Stress ir klientos, būsim...

Tai skaitā!

...ļoti precīzi. Nabadziņi nav bankas, viņas pelna visas vēl aizvien, gandrīz visas.

Es arī atļaušos nepiekrist tāpēc, ka banku galvenais mērķis ir apkalpot klientus.

Nē, pelnīt.

...un pelnīt.

Pelnīt.

Bez klienta...

Pelnīt. Purgailes kundze nu šito gan nē.

Bez klientiem bankas nevar pelnīt.

Taisnība, bet nevajag daudz.

Vajag. Pietiekoši.

Nu labi.

Tāpēc ir ļoti, ļoti svarīgi, ka mums jāsaprot, ka ne jau bankas grib tos klientus izmest. Bet tātad ir bijis kaut kāds šis nesapratnes, stresa vilnis, un it sevišķi mēs zinām arī to, ka pēc šā paša likuma, kas jau bija arī kādus divus gadus atpakaļ vismaz pieņemts, ka katrā bankā ir jābūt vienai atbildīgai personai, kura ir, kā saka, vienpersonīgi atbildīga par to, ka bankā notiek pareizs šis te uzraudzības process. Un, protams, ka tam cilvēkam ir, kā saka, objektīvi un arī subjektīvi viedoklis labāk sevi pasargāt no jebkāda iespējamā riska kurš var būt, ja gadījumā izrādīsies, ka es tomēr neesmu noķēris to klientu.

Nekļūdās kas neko nedara.

Tieši tā, tieši tā.

Klasika!

Un tai pašā laikā es zinu un esmu bijusi klāt tajās pašās valdes sēžu diskusijās, kurās tomēr ir jāsaprot kā sabalansēt to. Jā, protams, ka mēs gribam gulēt naktīs mierīgi un gribam, lai mums visa Latvija ir tīra no netīras naudas, bet mums ir jāstrādā.

Vai es no šī pareizi sadzirdu, ka lielā mērā jūs apzināti un atklāti deklarēti ejat un kandidējat uz Finanšu kapitāla tirgus komisijas vadīšanu ka ne tā kā zobu dakteris tikai bankās, bet kā banku advokāts.

Nē, es domāju, ka advokāta loma tā nav...

Nu tikko jūs sakāt – bankām tāds stress, jāmazina!

Jā, bet tas ir sabiedrības interesēs. Mums ir vajadzīgas bankas – mēs nevaram teikt, ka mēs tagad visas aizvērsim...

Nē nu to jau arī neviens nesaka!

...kā visu muti no zobiem izrausim ārā, ja. Jāēd arī ir un...

...nu ja normālas protēzes...

Nu... Bet tas nav pašmērķis. Mērķis ir veidot saprotamu, skaidru, prognozējamu vidi, kurā šīs bankas var strādāt, un tas ir diskutēt, ieklausīties, saprast to problemātiku un kopīgi viņu risināt, tai skaitā ja ir jārauj, tad ir jārauj.

Bet ja nav jārauj, tad?

Tad ir jālabo.

Nu jā. Un ar šo jūs gribat pateikt, ka jūsu mērķis varētu būt arī daudzus klientus, kuri ir izmesti no bankām minētā stresa un labākas gulēšanas iemeslu dēļ, atgriezt atpakaļ?

Es domāju, ka jā.

Ar vienu vai citu tur manuāli, vai kā nu viņš tur sauktos.

Es domāju, ka jā. Es domāju, ka te ir arī plaši medijos bijuši daudz un dažādi stāsti par Latvijā labi zināmiem uzņēmumiem, ar ļoti labu reputāciju, ar lielām eksportspējām.

Jā, jā, jā!

Bet tas, ka tās eksportspējas, piemēram, aizved līdz kaut kādām Dienvidāfrikas Republikām vai vēl kaut kur...

Tur taču arī kaut kas jāeksportē.

Tieši tā, ja. Un tad ir uzreiz sarkanās lampiņas visur riņķī, un tad ir panika, jo kā tad īsti. Un tāpēc, ka nav skaidrības. A kā mūs tagad vērtēs par to, ka mēs nevaram varbūt saprast un kaut kur kaut kādu informāciju nav līdz galam.

Bet šajā momentā, tas ir baigi interesanti, šai momentā, kad ir tā panika, nu vai tad nav normāli, nevis zvans draugam šī vārda sliktā nozīmē, bet zvans FKTK uzraugam labā nozīmē. No sērijas mums ir šitāda situācija. Konsultē vispirms, kā teica klasiķi.

Tieši tā, tas ir mans mērķis.

Un tas nenotiek šobrīd?

Nē.

Nenotiek. Zvana FKTK, met klausuli nost.

Nē, es domāju, ka tādā veidā droši vien mēs pārspīlējam, bet...

Nē, bet es gribu saprast no iekšpuses.

Bet bankas visticamāk nesaņem to skaidro atbildi.

Nevis visticamāk, bet "mēs Citadelē nesaņēmām".

Nesaņēmām.

Nesaņēmām konkrētās pozīcijās konkrētas atbildes.

Es negribu teikt, jo es nezvanīju, es zinu, ka ir kolēģi, kas ar to nodarbojas, visticamāk, ir bijuši kontaktā un, visticamāk, nav saņēmuši šīs atbildes tādas, kādi viņi gribēja saņemt.

Jūtama melnā līstīte tur tāda veidojās. Nē, tas labi, ka ir no iekšpuses kaut kas, galvenais, lai tas nav subjektīvi. Ja plašāk skatās uz to pieminēto, Kariņa kunga vārdiem runājot, signālu došanu. Un mēs paskatāmies jūsu drusku jau kritizēto komisiju, kurai ir tāds smuks papīrs, lai man piedod, visi ir papīri, stratēģija uzrakstīta jau uz vairākiem gadiem. Nu zināt to dokumentu?

Jā, jā, jā.

Nu, tad kas ir jūsu signāls tagad attiecībā uz šo dokumentu? Viņš ir okey, tikai manuālistiski labi jāimplementē, tā latviešu valoda pazūd, vai arī te ir kaut kas fundamentāli, konceptuāli un stratēģiski jāmaina stratēģijā?

Ziniet, pamatdokuments ir labs. Es viņu apskatījos un tad, kā saka, uz papīra viss izskatās diezgan labi.

Stratēģiski.

Bet jā. Jautājums vienmēr ir kā stratēģiju mēs realizējam. Un kā mēs saliekam tos uzsvarus un prioritātes un tā tālāk. Un es teicu, ka tam dokumentam nav ne vainas, viņš varbūt ir nedaudz vēl pielāgojams, varbūt vairāk uz to attīstību jāpaskatās vairāk, bet jā, es domāju, ka stabilitāte un attīstība ir tie pamatakmeņi visnotaļ.

Labi. Pamata akmeņus, es pieņemu, nelika arī iepriekšējie vadītāji, bet, ja mēs paskatāmies uz to, ko tirgus izdara priekš, būsim banāli, priekš tautas, tautā ietverot gan fiziskas, gan juridiskas personas, tad, ja mēs skatāmies uz banku, viena no lielām darbībām, par kredītiem, tad kā nogāzās mums tas kredītportfelis, tā krīze pagāja, un kredītportfelis turpināja gāzties 2017. gadā un pagāzās tā mazā astīte tur tagad ir. Par 2019. gada pirmo pusgadu ir šis rezultāts, bet vienalga viņš ir nu tāds, ka nu neatbilst visām kolosālajām stratēģijām un tam nav nekāda tieša, it kā, sakara ar naudas atmazgāšanas problemātiku. Tas saistās tomēr ar...

Tieši, bet netieši ir, jā.

Nu tad izstāstiet, jo tagad man pretī sēž cilvēks, kurš divus gadus un vairāk vada kreditēšanas komiteju kā līdzpriekšsēdētāji, finanšu nozares asociācijā. Tātad ir arī jūsu atbildība. Vai arī jūs darījāt visu, bet atkal kāds kaut kur necēla klausuli un atkal jūs atšuva.

Nē, es domāju, ka šis ir tāds spogulis tam vispārējam noskaņojumam, kas valda bankās. Tur, kur...

Es skatos, es neredzu, kas tur atspoguļojās?

Vairākus gadus tur ir vairāki faktori bijuši, tas nav tā vienkārši, ka bankas ir pārstājušas kaut ko kreditēt. Mēs zinām, ka tirgu pameta ABLV banka, kur bija portfelis, kur vajadzēja klientus kaut kādā veidā pārņemt un...

Nu ne viss ir pārņemts, viņi jau tur sen ir iekšā.

Jā, protams, protams. Tāpatās "Danske Bank" paziņojums par to, ka viņi iet ārā no Baltijas. Atkal tirgū parādās iespēja, kā saka...

Pārdalīt.

Pārdalīt tirgu. Un tas atkal paņem laiku, resursus un tā tālāk.

Tagad PNB ir jāpārdala uz Citadeli.

Jā, tagad atkal ir kaut kas jāpārdala. Bet tai pašā laikā tas saucamais tirgus sentiments.

Tas noskaņojums arī tajā, nu teiksim, nestabilitāte attiecībā par tiem klientiem, kurus tad tās bankas met ārā, tas jau arī ietekmē kredītportfeli, jo ne mazums droši vien tiem klientiem, kam ir slēgti konti, ir bijuši arī kredīti bijuši.

Ja Purgaile kļūst par FKTK vadītāju, ko viņa var ietekmēt šajās līknēs, sentimentos un visā pārējā pārdalē?

Tātad pirmām kārtām tas ir, jā, palīdzēt atjaunot to, kā Kariņa kungs teica, to svārstu dabūt atpakaļ un nolikt uz ceļa vidus. To sapratni par tām AML un uzraudzības lietām, kuras ir ievedušas kaut kādā mērā šobrīd stresā bankas.

Bet tas nav tieši saistīts...

Tai pašā laikā...

...ar kreditēšanu.

Ir. Nākamais ir tas pats "Moneyval" ziņojums. Ja mūs iekļaus tajā pelēkajā sarakstā, es domāju, ka to pašu skandināvu banku akcionāri būs ļoti lielā stresā par to, kā tas viņu ietekmēs.

Vai tad viņi līdz šim nav stresā?

Nu, es domāju, ka tas stresa līmenis droši vien ir svārstīgs dienu no dienas.

Kāpēc Markuss Vallenbergs braucu pie Latvijas Republikas premjerministra tikties?

Tas jājautā droši vien viņiem abiem.

Vienam jautāju, bija vispārīgas frāzes. Labi, un tas, jūsuprāt, tādu kopējo vidi rada un tad tā vide uzrauj augšā to...

Arī tai skaitā, tai skaitā...

...portfeli.

Jā. Un, kas, protams, es arī atzīšu, ka līdz ar to, ka tas tirgus pārdalās, vienalga un līdz ar to, ka bankas palikušas, godīgi sakot, tādas universālas. Lielās bankas ir četras šobrīd...

"Swedbank", SEB banka, "Luminor" un "Citadele".

Un Citadele, jā. Un es joprojām redzu, ka visas tās pārdales rezultātā, protams, ka lielie un spēcīgākie var paņemt lielākos un spēcīgākos, kā tas arī notiek. Atbrīvos ļoti daudz nišas, kas ir mazais vidējais bizness, un tāpēc man ļoti simpatizē šobrīd vismaz tie ārējie paziņojumi, kas ir "Baltic International bank", "Signet Bank", "BlueOrange", un to arī es jutu personīgi strādājot bankā, ka tās bankas tiešām cenšas. It sevišķi "BlueOrange". Viņi iet uz to, viņi vāc komandu, redzu, ka cilvēki cenšas tiešām realizēt to stratēģiju, būt vietējā tirgū.

Sajutu, ka šīs nenosaucat starp divām, par ko jums ir slikta sajūta, nu tā neizklausās. Bet trīs minētās, kas iznāca ārā ar publisku paziņojumu pie medijiem arī pavisam nesen – "Baltic International bank", "Signet Bank" un"BlueOrange", teica "Hei, mēs varētu labāk kreditēt, ja Finanšu kapitāla tirgus komisija samazinātu mums prasības par kapitālu.

Tas ir nākamais jautājums.

Un?

Kapitāla akcionāri – ko viņi vērtē – viņi sagaida atdevi uz savu ieguldīto kapitālu. Lai to atdevi tādu labu ģenerētu ir skaidrs, cik kapitāls tiek prasīts un kā saka, atlikt maliņā jeb rezervēt pie konkrētu segmentu kreditēšanas. Šīm bankām tāpēc ir ļoti svarīgi nebārstīties ar tādiem vispārīgiem kaut kādiem paziņojumiem, bet tas, kas noteikti ir jādara – šīm bankām vēsturiski ir bijušas augstākas kapitāla prasības dēļ tā, ka viņiem daļa biznesa bija šie te augsta riska klienti, jeb nerezidenti.

Bet tagad?

Bet tagad ir jāseko līdzi, kādā veidā un cik ātri notiek šī transformācija un jāpielāgo tās kapitāla prasības reizē ar šī te, kā saka, klientu segmentu maiņa un šo stratēģiju.

Tas nozīmē, jūs redzat par iespējamu tas, par ko viņi runā, arī pārskatīt šīs prasības pret viņiem.

Jā.

Ja paskatās no otras puses. Un šobrīd, kopš vasaras, var tā vai citādāk apskatīt visus 2018. gada, transformācijas gada, banku gada pārskatus. Ja mēs tagad runājam par tiem, kas transformējās, īpaši nerunājot par to lielo četrinieku. Nu tā, ja savelk kopā visas tās bankas, kam komisija prasīja tos jaunos biznesa modeļus, jaunos biznesa plānus un vienlaicīgi visas, kas ir tikušas tā vai citādāk sodu sarakstos, agrāk vai vēlāk un vēl turpina kaut kur tiesāties vai vēl vērtējumus gaidīt. Vairākām bankām tur ir revidentu atzinumi ar iebildi, kas ir jau būtisks pasākums. Tur ir, es apzināti tagad nesaucu konkrēti, bet varam arī sašķirot konkrēti. Tur ir teikts "Būtiska nenoteiktība par spēju turpināt darbību", tai skaitā vienai, ko jūs tikko pieminējāt, "vai neskaidrība, vai spējas īstenot jauno biznesa modeli." Vai tad ir tas formulējums jaukais "auditoru apstākļu uzsvērums vai apstākļu akcentējums", kas ir varbūt bišķi maigāks, bet arī ir tā, ka ir riski, kas ir vēl vienai bankai, ko mēs tikko pieminējām, un plus vēl pat nerunājot par to, ka viņas kavēja tos gada pārskatus uztaisīt un nepublicēja un vēl dabūja mazus administratīvos sodus. Skatoties uz šo ainavu, kas nu nav tā kā tīra, atšķirībā no lielajām bankām, jums ir kaut kādi secinājumi par to? Jeb no tiem auditiem jūs nekādas lielas konsekvences neizdarāt?

Es šobrīd runāju kā vērotājs no malas ar to informāciju, kas mums ir pieejama.

Jā!

Visticamāk, ka tur ir iebildes par, iespējams, par kaut kādu uzkrājumu veidošanu, cik ir uzveidots, cik nav uzveidoti. Jo tas arī ļoti būtiski ietekmē, kā mēs redzam, izdara pareizi visu tā, kā vajag, brīžiem tie uzkrājumi un sliktais kredītportfelis to banku var nogremdēt, kā saka, uzreiz. Tajā pašā laikā, jā, es pieļauju, ka tajā transformācijas procesā, nu, tas nenotiek, kā saka, dienas laikā, tam ir vajadzīgs laiks. Un tas ir tikai jautājums, cik mēs to laiku varam vēl atļauties dot un cik mēs vēl varam atļauties gaidīt. Tāpēc šeit ir svarīgi sekot progresam. Un tādus, kā saka, turēt tādu ļoti ciešu, rokas stiepiena attāluma kontroli, lai uzraudzītu un pārraudzītu, kā tas notiek, kā saka, ne tikai tā vienreiz gadā paskatoties auditu pārskatus.

Runājot par šo pārraudzīšanu un kontrolēšanu par šīm bankām ar tiem jaunajiem biznesa modeļiem. Vēl viens video jāpaskatās. Jūsu eventuāli priekštecis – Putniņa kungs, kas šeit bija vēl ziemas beigās. Un toreiz viņa atbilde par biznesa modeļiem:

Video fragments:

Atgriešanās notiks pie klasiskiem produktiem, visdrīzāk.

Ko tas nozīmē?

Tā ir pārsvarā kreditēšana, dažādi kreditēšanas veidi.

Vietējā?

Vietējā, arī ārpusē, nu, galu galā mēs esam Eiropas Savienībā. Bet es atkārtoju vēlreiz – to visu ir jāspēj īstenot. Un to mēs tagad redzēsim, tie plāni tagad mums visi ir salikti rindiņā, mēs skatīsimies, šis gads jau nu tad būs pirmais...

Mēs skatīsimies? Vai jūs redzat argumentus un līdz ar to no savas puses ja jūs sakāt, ka s esat akceptējuši, lai viņi gadu vēl turpina pierādīt kaut ko, Latvijā var šīs 15 bankas un 3 filiāles pilnvērtīgi funkcionēt.

To, ka skatīsimies, jūs sakāt absolūti identiski. Nu, banku skaits mazliet ir samazinājies, uz to brīdi bija 15 + 3. Kāda ir jūsu atbilde uz šādu jautājumu šobrīd? Vai var funkcionēt?

Es domāju, ka globāli banku skaits kā tāds samazināsies. Bet pieaugs konkurence, tāpēc ka tās bankas, kas veiksmīgi izies to transformāciju, sāks konkurēt ar lielajām bankām atsevišķos, konkrētajos fokusu segmentos, uz kuriem tad viņas ies. Te Putniņa kungs min, ka tai skaitā kreditēšana, bet es domāju, ka, man nav informācijas un to es labprāt iegūtu sarunās ar tām konkrētajām bankām. Te ir jāiet soli uz priekšu, te ir jāapsteidz kaut kas. Vienkārši tā, ņemt un kreditēt – tas nebūs atrisinājums. Visticamāk tam ir jābūt sasaistītam vai nu ar kaut kādām digitālajām tehnoloģijām, mākslīgā intelekta spēju riska modeļos viņu ieviest. Es tagad vienkārši...

Fantazējat.

...fantazēju, tieši tā. Bet tai pašā laikā tam ir jābūt kaut kam diezgan reālam, kas norāda uz iespējamo, kā saka, konkurences priekšrocību arī pret pārējiem. Vai tie ir kaut kādi konkrēti segmenti, vai kaut kādas konkrētas nozares, reģioni. Ir jāpaskatās...

Bet kā jūs varat...

Bet teikt, ka mēs vienkārši kreditēsim, nu tas...

...bet ka jūs varat iedomāties tagad, viņiem visas tās prasības tagad ir niknākas tām mazajām bankām, vēsturiski izveidojušās, dēļ tiem visiem aizrobežu klientiem, ne–Eiropas zonas tai skaitā. A kāpēc lai lielās bankas atdotu kumosu?

Tāpēc, ka lielajām bankām, kā es saku, šobrīd ir četras bankas. Tas tirgus ir vairāk. Ir lietas, kur lielām bankām, kā vienkārši saka, rokas par īsu.

Piemēram? Par īsu. Viņām ir garas rokas!

Nē, ir tiešām varbūt jomas, tā pati mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšana. Tā ir mūsu, kā visi saka, ka tā ir mūsu ekonomikas asinsrite.

Un kur tad kam rokas par īsu un kāpēc?

Jā, tāpēc ka es saku, lielajām bankām primāri ir lielāki aizdevumi, lielāki klienti. Un tie mazie klienti kaut kā netiek līdz tai prioritātei. Un ja ir kāds tirgus spēlētājs, kas tiešām iedziļinās, izveido modeļus, kas padara šo kredītu pieejamu piemēram tur reģionu lauksaimniekiem vai kādam mazam vidējam uzņēmumam ar jau jaunu pieeju risku novērtēšanai un iecenošanai, es domāju un to es zinu no pieredzes, ka mazam uzņēmumam ir svarīgi pirmkārt vispār to finansējumu dabūt. Otrkārt dabūt viņu pietiekoši ātri un tad, vai viņš maksā 4 vai 7% viņam nav liela starpība.

Nu... pieņemsim.

Un tur ir tā niša, kur es redzu, ka var šobrīd tās bankas savus modeļus attīstīt.

Tad es saprotu pareizi, skatītāju jautājums bija pretējā virzienā – par to, ka lielie jau būtībā tagad kļūst vēl lielāki, pateicoties tai pārdalei, to, ko mēs runājām, pārdalām "ABLV", pārdalām "PNB", pārdalām "Danske Bank". Tad tas svārsts aizies pretējā virzienā, tā jūsu prognoze ir. Ka mazie takā ņems atpakaļ, tie, kas izdzīvos?

Es domāju, ka atsevišķus segmentus noteikti, jā.

Ja jūs prognozējat banku skaitu samazināsies, bet viņas tur tās, kas spēs, darīs tā un tā, vai jums ir vēl viena fantāzija – vai varētu būt situācija, ka no lielā četrinieka, kur vispār "Citadele" gluži nejauši akcionāri ir tieši tik ilgu laiku iekšā, ka viņiem ka investoriem būtu laiks pārdot. Nu tā, pēc vispārējiem investīciju standartiem. Un "Luminor" tie amerikāņi, kas ienāca, nu viņiem taisni būtu baigi loģiski nopirkt tādu "Citadele" un uztaisīt lielāko spēlētāju tirgū. Viens fantāziju scenārijs. Nu, droši vien, ka jūs arī kādā sapnī taču esat to redzējusi. Otrs, kas īstenībā tiek runāts pat bez sapņiem par Skandināviju, ka vienreiz tur varētu beigties tas stāsts un ka tas "SEB" apēdīs to "Swedbank" tur, kur "SEB" ir lielāks. Un Latvijā ir divas lielās bankas. Tādu fantāziju mēs varam iztēloties?

Nu, es domāju, ka diezgan nereālas tās fantāzijas...

Nereāli?

Nē.

Tas būtu risks Latvijas tirgū? Es nedomāju bankām risks, bet Latvijas klientam.

Protams.

Vai ne?

Protams.

Bet jūs uzskatāt, ka tas nav reāli, tā ir tikai fantāzija? Nu labi. Ne fantāzija, bet realitāte – "ABLV" banka. Tas, ko jūs pateicāt intervijā "Nekā personīga" – par "ABLV": Es gribu pārbaudīt faktus. Ja fakti liecinās, ka tur ir atpakaļceļš, pašlikvidācijas kontekstā, kur mēs kaut ko varam darīt labāk, tad mēs to darīsim.". Tagad ļoti konkrēti – kādus faktus un ko darīsim?

Primāri man nav mērķis šobrīd īpaši izcelt tur "ABLV" procesu..

Izcēlāt riktīgi.

Bet, ja man vaicā, kāda man ir nostāja šobrīd, tad es atbildu uz šo jautājumu. Un tā atbilde tieši tāda arī ir – tātad es varēšu spriest tikai tad, kad man būs pieeja pilniem datiem, pilnai informācijai. Un tie dati, visticamāk, un tā informācija, būs par to. Tātad vietējais regulators veica analīzi, darbības, sagatavoja, kā saka, lietu, uz kā Eiropas Centrālā banka pieņēma lēmumu. Šobrīd lēmumu par regulētu pašlikvidāciju, kuru kontrolē šobrīd...

Ar auditoru atzinumiem.

Jā, tieši tā. Tāpēc, ja tas izrādīsies, ka tas ir labākais veids, mēs esam izdarījuši un komisija ir izdarījusi visu, kā vajag – ļoti labi. Mēs saņēmām, mēs darām to, kas mums ir jādara. Turpmāk sekojam, lai šī kontrolētā pašlikvidācija notiek un veicam uzraudzību šim procesam. Ja pēkšņi tajos dokumentos kaut kas atklāsies, es nezinu, es neesmu viņus redzējusi, tad, protams, arī vērtēsim, skatīsimies, domāsim un analizēsim.

Bet ļaujiet saprast, jūs kā ne jurists un jūs, kā finansēs zinošs cilvēks, atklāties var kas? Kas var kalpot par pamatu pārskatīt.

Man tiešām ir grūti teikt, kas ir šobrīd bijuši tie lēmumi, dokumenti un viss pārējais, mums nav, mēs nezinām.

Ko mēs, jūs zināt, es zinu, tur var, iespējams, ka ļoti atšķirties tas zināšanu apjoms.

Nu, jā, bet es nezinu.

Jo es, vienīgais, ko spēju iztēloties, un tā nav fantāzija, bet racionāla modelēšana, ka, ja Znotiņas kundzes vadībā tiek saarestēti un nokonfiscēti tik daudzi miljoni, ka tas jau ir vairāk nekā kapitāls, ar ko banka aiztaisījās ciet, tajā mirklī viņa kļūst maksātnespējīga, un tad automātiski mainās vienkārši bilance un spēles noteikumi. Bet es nespēju iedomāties nekādu citu šobrīd scenāriju.

Nē, tur...

Man fantāzija švaka, bet nu, palīdziet, lūdzu.

Bet es domāju, ka varbūt tiešām nav vērts pārāk šajās fantāzijās iedziļināties, jo izfantazēt mēs varam jebko, bet svarīgākais ir balstīties uz faktiem, uz to, kas ir bijis un redzējumu, kā tam tiešām arī jābūt, bet no tās informācijas, kas šobrīd nav pieejama citiem, kā vien tiem, kas šobrīd uzrauga.

Bet jūsu uzstādījums, ja jūs tiekat klāt pie tās informācijas savā jaunajā amatā, tad jūs pārskatāt kas tur ir bijis un pārvērtējat ar kritisku aci, vai tas viss ir kārtībā, nevis paļaujaties uz pagātni, ka tur saskaņoja metodoloģijas, auditēja, viss vienkārši okey.

Tātad šobrīd ir vairāki signāli saņemti un to šobrīd arī gan Znotiņas kundze, gan vēl kāds cits, tāpat, teiksim, šobrīd "FinCens", ka ir vajadzīgs varbūt vēlreiz apskatīties un tur ir dažādi, pretrunīgi viedokļi, vai tas ir bijis labākais variants un tā tālāk. Tāpēc, lai es izdarītu kompetentu spriedumu par šo, tātad ir jāapskatās. Protams jāpaļaujas arī uz to komandas darbu, ir jāizpēta, tāpēc arī droši vien ir jāpaskatās, kas ir bijuši tie cilvēki, kompetences līmenis un viss pārējais, kas šo darbu ir veikuši un kāds ir tas darba rezultāts. Bet ja tur ir kompetenti auditori, kompetenti ziņojumi un tur viss ir kārtībā, tad viss ir kārtībā.

Bet jums ir signāli no iekšzemes?

Nē, es...

No ārzemēm?

Nē, no iekšzemes, šeit.

A kāpēc jūs "FinCen" pieminējāt?

Tas, man liekas, bija arī tajā sarunā, kas bija ar "FinCen" vai "Moneyval", es negribu kļūdīties, bet kāds no starptautiskajiem partneriem noteikti uzsvēra šo, ka īsti kārtībā tur varbūt nav bijis līdz galam.

Un jūs ieklausāties šādos signālos un tāpēc reaģējat.

Es ieklausos visos šobrīd signālos.

Ja mēs ieklausāmies vienā signālā, ko Berņa kungs, likvidējamās bankas akcionārs, šī gada pavasarī šeit runāja tad paskatāmies, vai jūs redzat par pamatu ieklausīties šajā viņa teiktajā par likvidācijas scenārijiem, tas bija pašās intervijas beigās.

Video fragments:

Bernis: Man šķiet, ka galvenais mērķis visām tām aktivitātēm, metodoloģiju, apspriedei par finanšu stāvokli, kaut kādām baumām, visu šito. Vienkārši panākt bankas piespiedu likvidatoru pārņemt to procesu. Un tad sēdēt uz lielas kaudzes naudas, un to var likvidēt, piemēram, 20 gadus, 30 gadus, pat varbūt nevajag aplaupīt. Tur var nopelnīt.

Protams, ka ir, kā saka, likvidācijas dažādi arī šīs te, jāsaka, maksātnespējas procesa piekritēji, kuri noteikti gribētu nopelnīt, bet tie ir dažādi viedokļi, un sabiedrībā šie dažādie viedokļi joprojām pastāv, tāpēc ir svarīgi, man vienmēr ir svarīgi pašai nonākt pie kaut kādiem saviem secinājumiem.

Bet jums ir arī tie signāli, kas bija gadu atpakaļ par to, kāds bija karš šī vārda burtiskā nozīmē, kas notiks un kurš administrēs. Vai jums ir šobrīd signāli, ka tas turpinās?

Nē.

Varbūtību līmenī, iespējamību līmenī.

Nē.

Tāda nav.

Nē.

Daudz par bankām izrunājām, pāris jautājumi par nebankām, kuri, protams, neskan tik skaļi, bet tomēr vispārējā finanšu saimniecībā ir kopā. Vai līdzās bankām, kur jārisina, tas jāpārskata, tur man vajag tādu, tas, tas, tas. Skatoties uz apdrošinātājiem, kuriem jums bija jāapgūst vairāk kaut kas jauns, pensiju fondiem, brokeriem, ieguldījumu sabiedrībā. Tur ir kaut kas tāds, ko jūs šobrīd pie savas sagatavošanās un zināšanu bāzes redzat, ka te ir kaut kas, jāpārslēdz ātrumi, jāmaina manuālis, kaut kas konceptuāli.

Nu man visvairāk uzmanību piesaistīja tieši kapitāla tirgus, kas ir birža, emitenti, vērtspapīri. It sevišķi pēdējā notikumu gaisotnē, kad, man liekas, arī vismaz koalīcija ir sākusi diskutēt par potenciālo valsts kapitālsabiedrību, kā saka, atvēršanu publiskajam piedāvājuma tādējādi.

Baigi viņi diskutēja tur vairākus gadus, tas kaut kur stumda, bet nevienam baigi neiet...

Jā, bija šī stratēģija izstrādāta...

Nu jā.

...vēl Kučinska laikā, bet tad viņu kaut kādā veidā apturēja, bet šobrīd viņa atkal ir uz galda. Un to es redzu kā tādu pozitīvu signālu. Jo kas ir vajadzīgs, ir vajadzīga ekosistēma, ir vajadzīga vide, radīt labvēlīgāku vidi šeit, ar šiem piemēriem, ka biržā nonāk, teiksim, investējami uzņēmumi, aktīvi...

Gribat veicināt, lai..

Jā, es gribētu veicināt, lai arī kapitāla tirgus..

...biržas...

...attīstās un tieši arī tā attīstība, arī ne tikai par bankām, bet arī par to pašu kapitāla tirgu ir viena no Komisijas pamata pamatuzdevumiem.

Labi, birža. Vēl kaut kas?

Te es zinu, ka ir par tiem regulējumiem daudz un dažādi darbi iesākti, tur ir arī par tām pašām investīcijām, pensiju jeb pensiju fondu pārvaldniekiem. Kā stimulēt vairāk to, lai tā mūsu pensiju nauda reinvestējamās tepat Latvijā, nevis aizplūst projām, jo, kā mēs zinām, tikai, man liekas tikai 17% no pensiju naudas šobrīd ir Latvijā...

Nu, ko izdarīsiet? Ko jūs ierosiniet izdarīt?

Nu, tagad arī tas viss ir saistīts ar Finanšu tirgus instrumentu likumu, ar dažādiem regulējumiem, kuriem visticamāk ir jāsēžas pie galda ar pārējiem tirgus spēlētājiem. Jāieklausās, kas ir tā sāpe, visticamāk, es zinu vienu, piemēram, ir tā, ka ar likumu ir noteikts, un tā ir Eiropas direktīva, kur atkal ir jāsaprot, kā piemērot, bet ir noteikts, ka pensiju naudu nedrīkst investēt nelikvīdos vērtspapīros. Bet atkal no otras puses, ja mēs uzskatam, ka pensiju nauda ir ilgtermiņa nauda, tad cik ļoti būtisks ir šis likviditātes aspekts. Un te ir, man liekas, ļoti, ļoti būtiski pacelt šos gadījumus un dot iespēju tam valsts kapitālam, saglabājot valstij kontrolpaketi noteikti, bet dot iespēju piesaistīt papildu kapitālu, tādējādi ļaujot un, kā saka, paplašinot un audzējot...

Slēptā privatizācija, ja? Nu tur ir, protams, tas privatizācijas un privatizācijas risks atkal uzrodas...

Protams! Bet atkal ja tas ir pareizi izdarīts ar prospektu, ar visu, ar biržu...

Mums viss ar prospektiem ir izdarīts. Mums visas privatizācijas ir pareizi izdarītas, vai tad ne? Ar biržu. Nu piekrītat taču!

Nu jā, tieši tā.

Viss bija likumīgi nozagts, viss kā nākas. Ja mēs aplūkojam jēdzienu finanšu sektors un pēdējos divos gados bija slavenā epopeja, ka finanšu sektora stratēģijā izņēmu to teikumu ārā, ka mēs vairs neesam tas reģionālais finanšu centrs, kas tur, protams, saistībā ar "ABLV" bankas skandālu bija. Kā jūs redzat, cik tā Latvijai paliek vai nepaliek, un, ja paliek, tad kādā virzienā kaut kāds potenciāls kaut kādiem jauniem izrāvieniem, starptautiskā konkurētspējā?

Es domāju, ka tas potenciāls ir joprojām, un tas arī saistās ar to, kā saka, mājas sakārtošana un visu pārējo, jo nu nav jau nekāda raķešu zinātne kāpēc attiecīgie uzņēmumi vai finanšu tirgus dalībnieki izvēlas reģistrēties vienā vai otrā valstī.

Nu nu? Izstāstiet raķešu zinātni.

Tā ir sadarbība. Tā ir iespēja sarunāties, tā ir prognozējamība, skaidra metodoloģija. Tās ir kaut kādas rekomendācijas, tai skaitā...

Respektīvi, jūs redzat par pamatu cīnīties, lai tur kas, kur reģistrējas...

Jā, lai pārreģistrējas uz Latviju.

Nevis "Luminor" aizreģistrējās...

Protams! Protams, tas ir viens no galvenajiem mērķiem.

Un tas ar labāku komunikāciju?

Nu tai skaitā. Protams, ir tā vide jāveido tāda, ka tā ir atbalstoša ne tikai, protams, strikti regulējoša un tā tālāk, jo gala beigās mums ir jāaizsargā ieguldītāja interese, bet ir jādomā kopīgi, kā viņu padarīt par labvēlīgu tiem jaunajiem spēlētājiem un arī esošajiem, protams.

Un tad, ja mēs ieraugām visu to kopā, tur tajās bankās tur vairāk vai zobus raut vai labot, vai ko, tas šite runā, tad to, tad manuāļus sastādīt, tad vēl kaut ko, vis kaut ko darīt, tas viss ir jādara komisijas budžeta ietvaros. Kurš, paldies Dievam, nav konkurencē ar skolotājiem, mediķiem, nav no valsts budžeta, bet viņš nāk no tā sektora. Un sektors mazinās un budžetu mazinās. Nu, ne pārāk, bet ir mazinājies. Un ir tie maz–padsmit miljoni tur summāri viss, ja. Nu ko patiesībā var un ko patiesībā nevari izdarīt, ja mēs vispār, citastarp, atgriežoties atpakaļ pie bankām, redzam, ka tajā atbilstības departamentā vēl aizvien ir tur pāris duči cilvēku.

Ziniet, ja mēs runājam par komisiju, par regulatoru...

Jā.

Tur šobrīd strādā vairāk kā 180 cilvēki. Nu mana tāda, kā saka, intuīcija, saka, ka, ja kaut vai to pašu skaitu cilvēku ekspluatējot pareizi un efektīvi, var daudzas lietas izdarīt. Te jautājums arī ir varbūt ne jau citreiz par kvantitāti, bet par kvalitāti.

Cik skaisti vārdi!

Cik tas cilvēks viens var, varbūt tiešām trīs cilvēku vietā varbūt ir viens ļoti spējīgs.

Un ja tur neiet tie spējīgie? No bankām pārvilināsiet? Ņemsiet līdzi no Citadeles?

Diez vai ka no Citadeles, bet ir dažādi, ir bankas, ir auditorkompānijas. Es ļoti skatos arī uz cilvēkiem ar starptautisku pieredzi.

Respektīvi, jūs redzat, ka tas naudas resurss ir pietiekams, cilvēkresursā varētu būt uzlabojumi.

Jā.

Vai jūs redzat lietas, ko šobrīd Finanšu kapitāla tirgus komisija šobrīd neuzrauga un neregulē, bet kur ir patiesībā jāķeras aizvakar klāt?

Es domāju, mēs runājam par tiem pašam droši vien, kas ir jautājums visu laiku par nebanku aizdevējiem un kreditētājiem. Kurš, cik un kāda tad tā regulācija ir, tā kā droši vien ir tas vienīgais jautājums...

Jūs redzētu, ka komisijai vajadzētu pārņemt ātro kredītu, cik nu viņa tur atlikusi tai saimniecībā, protams, viņa stipri samazinās, bet to pārņemt, uzraudzīt?

Nu es domāju, ka tas ir diskusiju objekts šobrīd. Vai pārņemt, vai dot skaidrākus vēl kaut kādas, teiksim, vadlīnijas, ko mēs sagaidām, jo tāpat jau šobrīd arī tie paši nebanku kreditētāji, viņi ļoti daudz ir arī atkarīgi no tiem pašiem likumiem, kas attiecas par AML un visu pārējo, ja, bet...

Bet jādiskutē.

Bet jādiskutē.

Labi. A kāpēc jūs man neko nesakāt par nu, piemēram... Tāda kartiņa ir jums pazīstama?

Jā.

Jā. Šitāda?

Dzirdēta.

Trešo mēs tad ātri neizcēlām, bet uz ekrāna kadrs "Westeincard" nu un tad te varētu iet vēl tālāk. Un paralēli ir šitais – anonīmas kartes, anonīma saimniecība ar anonīmām naudām.

Vairs jau nē. "Revolut" piereģistrēja banku licenci Lietuvā. Un tagad Lietuvas centrālā banka viņus uzraudzīs.

Un tagad viss kārtībā, tie, kas Latvijā tagad kaut ko dara, tad Lietuva baigi atnāks un te noregulēs visu, ja?

Nē, Latvijā vietējais regulators regulē tās finanšu iestādes, kas ir tajā valstī konkrētajā.

Nu ja.

Bet protams, ka cilvēkiem ir iespēja šobrīd Eiropas Savienībā un pat ārpus tās, kļūt par dažādu banku klientiem, viņu darbības regulēs tas regulators, kas atbild par konkrēto banku.

Bet, ja mēs kopumā cīnāmies ne jau dēļ "Moneyval", bet dēļ sevis...

Protams.

...lai mums būtu tīrāka finanšu sistēmu. Šis ir riska zona?

Es negribu teikt, ka tā ir riska zona. Bet tajā brīdī, it sevišķi viņa...

Jo ir ērti, ir ātri, darbojas cilvēki, viss kārtībā.

...varbūt ir tajā brīdī, kamēr viņas darbojās kaut kā...

...ieiet kioskā...

...kā vienkārša maksājumu sistēma. Bet tajā pašā laikā arī maksājumu sistēmas kļūst regulētākas arvien vairāk un vairāk. Arī šīm konkrētām iestādēm ir, tātad ir vajadzīga infrastruktūra, kurās viņas piedalās, lai veiktu tos norēķinus.

Respektīvi izķerami, ja tur ies iekšā kaut kādi melnie pasākumi, ir izķerami.

Ir izķerami, jā.

Neredzat tur problēmu. Labi. Apsveicu visas karšu lietošanas, jūs esat izķerami. Noslēdzot to, ko jūs jau pieminējāt, ja jūsu apstiprina amatā, jūsu funkcijā ir ierosināt vēl divas padomes locekļus, kur jūs esat trešā un tas jums ir jāsaskaņo ar finanšu ministru un Latvijas Banku. Un jūs nu tā kā atkārtoti, šai sarunai jau atkārtoti sakāt, ka Černaju–Mežmali jūs tā kā redzat, esošo pienākumu izpildītāju, kā potenciālu...

Jā.

...kandidātu.

Vienu no.

Vienu no. Nu atliek tikai viens no. Es pieņemu, ka uzvārdu jūs nesauksiet.

Nē.

Bet uzvārds jums ir galvā?

Man ir vairāki uzvārdi galvā.

Vairāki uzvārdi. Vai jums ir konceptuāls redzējums, vai tas cilvēks ir no iekšpuses, vai no ārpuses, no kurienes...

No ārpuses.

No ārpuses. No kādas ārpuses? Tāpat kā jūs – vakar bankā, šodien uzraugā?

Ir dažādi kandidāti, tai skaitā arī no bankām, jo šobrīd ir vairāki tādi, teiksim, profili, ja jūs man vaicājat. Viens profils ir ar ļoti labu pieredzi tieši AML jomā. Otrs, ko es šobrīd lieku klāt tam sarakstam, ir ar ļoti labu pieredzi citu kapitāla tirgus, ne tikai banku uzraudzībā, bet kapitāla tirgū, vērtspapīros, piemēram, vai vēl kā citādi. Kas, manā skatījumā, ja mēs gribam vairāk attīstīt un skatīties uz tādu nākotnes redzējumu, tad tas ir arī ļoti būtiski, ka šī kompetenču joma ir labi nosegta. Vēl mums, protams, būs tās diskusijas priekšā, gan ar finanšu ministru, gan ar Latvijas Bankas padomi. Nu tad mēģināsim vienoties, kas tad ir labākais šobrīd komisijai, kāds tas sastāvs šodien ir visvēlamākais.

Arī tas ir politizēts process, jo veto var uzlikt politiķis.

Tieši tā.

Tad tā kā ir normāli vai tas tā kā nav diez ko labi?

Nu protams, ka es gribētu labāk, ka tas nebūtu politisks process, un tomēr man būtu tā iespēja vairāk ietekmēt šo kandidātu atlasi un gala apstiprināšanu. Bet nu, ja reiz likums šobrīd ir tā uzrakstīts, nu tad, kā saka, jāpaļaujas un jācer uz politiķu saprātu un iesaisti.

Bet jūsu prioritāte, ka tās ir svaigas asinis no ārpuses?

Jā.

Attiecībā uz jūsu svaigajām asinīm. Jūs uzreiz sākumā, tad, kad sāka apspriest jūsu interešu konfliktu, vienu dienu bankā, nākamajā dienā uzraugā, jūs pateicāt, ka jūs nepieņemsiet lēmumus attiecībā uz Citadeles banku šai sakarībā, ja jūs būsiet padomē. Un tad vakardien, pēc su ziņām, kas ir LETĀ, pēc jūsu tikšanās ar "Attīstībai/Par!" parādās vēstījums, ka pēc "Attīstībai/Par!" politiķu versijas, pēc tam, ka jūs nepiedalāties lemšanā par Citadeli, bet ja jūs tur esat, bet, ja domas dalās atlikušajiem diviem padomes locekļiem, tad, citēju: Nu, tātad jums būtu jāinformē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs par to, ka tomēr nākas piedalīties šajā procesā.

To nosaka likums "Par interešu konfliktu" un Tieši tā arī ir, ka, ja ir šāda situācija, kad man ir jāieslēdzas, jo ir divi cilvēki...

Jā.

...un viņiem ir atšķirīgi viedokļi...

Tad gala vārds par "Citadele" arī ir jūsu.

Nē. Tajā brīdī ir tā kā ir ziņa KNAB. KNAB ir klāt un uzrauga un pāraug katru, zem lupas, katru manu kustību.

KNAB papildus darbiņš var sanākt. Nākotne Finanšu kapitāla tirgus komisijai ir tieši divos scenārijos – vai nu viņi paliek ka neatkarīga iestāde turpmākajos pāris gados vai arī viņi kļūst par Latvijas Bankas sastāvdaļu. Lēmums, protams, atkal mūsu daudz pieminētajiem politiķiem. Bet nu tomēr ir jautājums par jūsu redzējumu, līdzīgi kā par tirgu, tāpat arī par uzraudzību, regulēšanu un visu pārējo. Mēs vispār šai valstī, pirms iestāšanās Eiropas Savienībā, sākām ar to, ka mēs atbalstām šīs funkcijas un šīs divas iestādes. A kāpēc mums viņas vajag apvienot? Vai arī nevajag, vienkārši tā ir izdomājuši, var arī tā.

Es domāju, ka viens no argumentiem, kāpēc apvienot ir sava veida tāda, kā saka, muskuļu un spēka iegūšana tajā vienā, konkrētā institūcijā. Jo šobrīd, ja tā paskatās, tad nu kaut vai no talantu piesaistes viedokļa un visa pārējā, visticamāk, tādai, kā saka, divām nelielām organizācijām veidojot vienu, viņi varbūt efektīvāka. Protams, es piekrītu, ka ir jāpapēta atpakaļ, kāpēc tajā brīdī, kad tika pieņemts lēmums par atdalīšanu, kas bija tie svarīgākie argumenti. Kāpēc toreiz nolēma to darīt. Viens no argumentiem, cik es zinu, ir tas, ka šobrīd netiek pakļautas visas Latvijas Bankas rezerves un viss pārējais, ja notiek kaut kāda tiesvedība pret valsti, bet kā mēs redzam, ir kas tiesājas pret valsti, un tas nekādā veidā neaptur šobrīd šo procesu.

Bet kopējā jūsu sajūta ka tas būtu vajadzīgs, lai stiprinātu Finanšu kapitāla tirgus komisijas muskuļus?

Es domāju, ka jā.

Skaidrs! Pēdējais jautājums. Kā jums šķiet dzīvē, ņemot vērā, ka jūs esat taisījusi karjeru abās bankās, bet jūs neesat bijusi pirmā persona un tagad jūs būsiet, ja Saeima apstiprinās, nepolitiski politiskajā procesā. Jūs esat savā dzīvē jau izturējusi pārbaudījumu ar naudu un varu, vai tas vēl ir priekšā?

Ar varu es domāju, ka jā. Ar naudu es īsti šinī kontekstā neredzu tādu tiešu sakaru. Tas, ka lēmumi būs jāpieņem par daudz dažādiem lielas naudas apmēriem, ja jūs ar to domājat. Tad es uzskatu, ka nav svarīgi tas, kā saka, lēmuma lielums, ir vienkārši cik pareizi un izsvērti ir lēmumi, tāpēc būs man šī pieredze ar naudu un varu tādā gadījumā.

Paldies jums par sarunu. Paldies skatītājiem par uzmanību, turpinājums sekos.

Tags

FKTK BlueOrange Citadele Danske Bank Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) Latvijas Banka Privatbank SEB Swedbank

Comment Form