'Delfi TV ar Jāni Domburu' atbild Ieva Jaunzeme. Pilns raidījuma teksts
Foto: DELFI

Esiet sveicināti, cienījamie "Delfi TV" skatītāji, šoreiz studijā tiešraidē šeit ir Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme. Kļuvusi par otras lielākās aiz policijas valsts iestādes vadītāju apmēram tajā pašā laikā aizvadītajā ziemā, kad Krišjāņa Kariņa valdība sāka strādāt un ir pateikusi, ka centīsies darīt visu, lai VID reputācija būtu tīra, ko skaidrs, ka nesaka par iestādi, kurā ar reputāciju viss ir kārtībā. Labdien, Jaunzemes kundze.

Labdien.

Es sākšu ar jautājumu, kas manuprāt ļoti daudzām amatpersonām būtu jautājams, bet jums, es pieļauju, it īpaši. Ir vienas lietas, ko amatpersonas nesaka tāpēc, ka nedrīkst teikt un tad visādas citādas lietas tāpēc, ka viņas tā notiek un ko nu tur par viņām stāstīt. Sarunājam vispirms par šo sarunu, cik daudz jūs man neteiksiet?

Es neteikšu par konkrētiem uzņēmumiem, ja vienīgi man nav dota atļauja to teikt, man ir rakstiski noformēta, es neslēpšu noteikti iekšējās problēmas, kas ir VID, ja tādas ir. Par to es varu runāt, bet par konkrētiem uzņēmumiem es nevaru.

Tikai par to, par pārējo visu teiksiet godīgi.

Par pārējo visu teikšu godīgi.

Paskatīsimies, melu detektoru vajadzēja. Gatavojoties šai sarunai mēs izziņojām arī sociālajos tīklos, ka tas būs jau savlaicīgi, atnāca ļoti daudz vēstuļu, man e-pasta kaste piebira milzīgā apjomā. Ir daži, kas saka labus vārdus, bija laba pieredze, bet tas ir baiss mazākums. Tas vairākums ir racionālas neapmierinātības un bailes. Secinājums, ka mēs baidāmies no tās iestādes, diezgan daudz naida vai riebuma un pāri tam visam diezgan daudz neuzticēšanās. Tik tālu skaidrs, ka visi mīlēt VID nevaram varbūt, bet cik tālu, jūsuprāt, šāds kopiespaids ir adekvāts un cik nav?

Es gribētu teikt tā par šiem 4 mēnešiem, kamēr es esmu amatā, es esmu konstatējusi, ka to, ka naida pamatā, un te man sakrita varbūt ļoti tās kārtis nelabi, jo no 1. marta stājās spēkā regula par deklarācijām un kopumā sanāca tā...

Iedzīvotāju ienākumu...

Jā, ka es esmu ieguvusi 200 tūkstošus neapmierinātu klientu un 144 izdegušus darbiniekus.

Jūsuprāt, tāpēc tas naids?

Es domāju, ka lielā mērā tas ir noticis, jo arī publiskā retorika kļuva tāda, ka VID vajag tos piemaksātos nodokļus, lai viņi paņem tos piemaksātos nodokļus.

Bet tas meilu apjoms ļoti liels ir no uzņēmējiem maziem, ne tik maziem piesaucot "Kinfield" stāstu, piesaucot citus stāstus, tie nav par iedzīvotāju ienākumu deklarācijām. Man liekas, ka kādi divi no tur 52 man uzrakstīja.

Runājot par konkrētiem uzņēmēju stāstiem, es pieņemu, tas, ko es esmu konstatējusi pa šo laiku un man arī ir pat bijušas nopietnas sarunas ar saviem darbiniekiem, es domāju, ka ir pozitīvie stāsti, kas varbūt neizpaužas, bet ir tiešām negatīvie stāsti, kuros darbinieki nav bijuši augstumos, kur viņi nav snieguši pietiekami padziļinātu konsultāciju vai nav uzklausījuši un iedziļinājušies problēmā.

Vai taisnība, ka patiesībā Jaunzeme, ko vispār pazīst kā diezgan skarbu dāmu un pat skarbāku nekā bijušās priekšnieces, ja tā salīdzina cilvēciski, un tomēr raksturs daudz ko nosaka, ka Jaunzeme daudzos vai vismaz vairākos gadījumos iekšēji VID saka − nekādas atlaides, vajag skarbi, mūsu uzdevums ir nedot atlaides, neiet pretī, bet tie, kas ir nodokļos.

Gribētu teikt tā, ka atnāca Jaunzeme un teica: klients ir jāapkalpo godīgi, klientam ir jāsniedz cieņpilna attieksme. Tas ir no pirmās dienas, kad es arī atnācu un teicu, ka man ir šobrīd arī to darbinieku saraksts, par kuriem ir saņemtas sūdzības, un viņi nav maz, kādi 65 ir tādā sarakstā.

65 cilvēki?

Jā, par kuriem ir saņemtas sūdzības par to, ka viņi ir rīkojušies uzņēmējuprāt nepareizi. Tā ir tikai redzamā daļa. Tie ir tie, kas ir pasūdzējušies. Katru pirmdienu un katru dienu saviem kolēģiem saku − mums ir jābūt atvērtiem un korektiem pret klientiem. Ne velti Jaunzeme ir lūgusi ieviest ierakstus tomēr visās sarunās, lai nebūtu vārds pret vārdu un, lai abas puses tomēr ir drošas par to, ko ir runājušas, un ko ir sarunājušas. Tā ka Jaunzeme nav likusi nevienam, pie tam es gribētu piebilst, ka, ja vienā organizācijā ar četriem tūkstošiem cilvēkiem atnāk viens vadītājs un pasaka − jūs darīsiet tā, un visi tā darīs...

Nē, nu jūs pasakāt otrā līmeņa vadītājam un viņi jau izpilda.

Tā nenotiek tik lielās organizācijās....

Jūs neklausa?

Droši vien jau, ka klausa. Tikai varbūt ne jau par to, ko es esmu it kā teikusi, jo uzvedība nemainās tik ātri.

Šīs divas lietas, ko jūs pieminējāt, telefonu sarunu ierakstīšana pilnībā, respektīvi, kur klients runā ar VID inspektoru...Pirmkārt, šobrīd mums ir jāsecina, ka ir diezgan absurda situācija, ka līdz šim ļoti daudz kas nav ierakstīts un līdz ar to viss ir noticis tādā, nu man bail teikt, bet bardakā.

Ierakstītas tika konsultācijas līdz šim, bet netika ierakstītas piedziņas, pārvaldes un arī ne viss, un auditi, bet tas bija pirmais, jo manā iepriekšējā darba vietā Ekonomikas ministrijā mēs ierakstījām visas sarunas. Tas bija pirmais, ar ko es nācu, un kas ir jādara...

Un tagad no otras puses, nu tas sarunu apjoms ir milzīgs, kurš tad tur, tad "čeku" var uztaisīt, lai viņa tad kontrolē.

Jā, ir konkrēts procents sarunu, kas ir jānoklausās, tā tas arī notiek.

Cik tas notiek, cik noklausās?

Šobrīd apmēram vismaz 10% ir jāklausās.

10%!

Jā, tāds ir rādītājs un kā rezultātā, protams, krīzes brīžos, mēs klausāmies vēl vairāk un, ja ir strīds, teiksim, ja uzņēmējs ir uzrakstījis − pret mani izturējās tā, tad...

Tad var klausīties... loģiski. 65 sūdzības ir jau pa šiem 4 mēnešiem, jums kaut kāds secinājumscik pamatoti, cik nepamatoti.

Nē, tās es lūdzu no 2017. gada, tā ka tās ir no 2017. gada.

Ā!

2017., 2018., 2019. gads...

Tad jau nekā tur daudz nav.

Nu, šobrīd es operēju ar tiem skaitļiem, kas ir.

Bet šis nozīmē, ja jūs sakāt, ka ne viss ir uzdevumu augstumos, vai šis šobrīd šeit, kad mēs sēžam, ir aicinājums sūdzēties, es personīgi atbildu par to.

Jā, tieši tā.

Jā?

Protams.

Jo tas nav skanējis no jums līdz šim.

Es esmu aicinājusi gan daudzas reizes − nāciet, un cilvēki ir mani uzklausījuši, jo man arī e-pastā sabirst ļoti daudz jautājumu, arī man vaicā, un...

Nu, bet tās ir šīs sūdzības, būtībā?

Jā, tās ir sūdzības. Jā, tieši tā.

Pietiekami daudz, jūsuprāt?

Es domāju, ka, ja ir vēlme izteikties, noteikti. Es aicinu to darīt, jo tas ir vienīgais veids kā es varu uzzināt par netaisnīgu apiešanos ar klientu. Citu variantu nav.

Bet pagaidām tādas lielas tendences jūs no tā nolasīt nevarat, šobrīd tās ir tādas epizodes.

Es lasu to, kas man ir. Es esmu faktos balstīts politiķis, un, tātad, es redzu, ka ir šādas problēmas. Es uzrunāju personāla pārvaldi ne velti mums ir uzsākts projekts tieši ar katru pārvaldi runāt un ieviest vērtības. Un, ko nozīmē ieviest? Kas ir godīgums? Kā ir jārunā un kāda ir attieksme? Tā, ka šis ir iesākts manā laikā vērtību projekts.

Jūs pateicāt, ne tik ātri mainās uzvedība, attieksme. Es varbūt nepareizi sadzirdēju, šajā gadījumā vārdu, kā jūs gribat, lai nomainās VID darbinieku attieksme un uzvedība?

Es gribētu. Tā, starp citu, ir dilemma daudzās nodokļu administrācijās. Tā nav tikai Latvijas, tātad, serviss vai piedziņa... Šajā gadījumā es gribētu iet Zviedrijas modeli un es eju, es esmu uzsākusi iet Zviedrijas modeli, ka tas ir serviss...

Tas nozīmē, atnāk finanšu policists smalki un teiks: "Lūdzu, mēs jūs tagad gribētu arestēt ar servisu!"

Jautājums ir: tieši par ko ir sūdzības? Es pieņemu, ka jūs arī lasījāt meilus, ka man viss, manā ieskatā vai uzņēmuma ieskatā, viss bija labi... Atnāca VID un principā piekasījās pie lietām, kas nebija nemaz tik būtiskas, un es jūtu tādu pārestības sajūtu, jo es līdz šim piecpadsmit gadus nodokļus maksāju, tagad pēkšņi man ir sākušies pārbaudes pasākumi. Ir jāizvērtē uzņēmuma iepriekšējā pieredze. Ne tikai zelta, sudraba un bronzas klientiem, bet visa iepriekšējā pieredze ir jāizvērtē un jāņem vērā, un par nevienu uzņēmēju mūsu darbinieki savas nezināšanas dēļ, jo viņi nepārzina tehnoloģisko procesu, nedrīkst pateikt, ka viņš ir vainīgs.

Ziniet, kas ir viena lieta, kas diezgan daudz atkārtojas tajos e-pastos, kas man nāca? Ka nevis vienkārši attieksme, bet tā situācija, ka tu esi tāds bezpersonisks visu laiku lūdzējs un kaut kāds taujātājs, tu mētājies, tevi mētā no viena pie otra cilvēka, tev vispār nav viena... Viens man teica par Igaunijas pieredzi, viņš saka tur vispār ir mentora attieksme, ka tur uzņēmumam strādā viens cilvēks, bet viens tev vienlaicīgi vienā brīdī stāsta kaut ko, otrs pa to laiku pieņem pilnīgi pretēju lēmumu, viņš saka, un tu jūties tā kā tāds idiots. Vai tas kaut kādā tādā sistēmas līmenī, jūsuprāt, ir problēma un vai tas ir maināms?

Jā, tā ir problēma sistēmā, jo ir daudzas sistēmas. Katrai vienai pārvaldei tāda, otrai tāda. Jā, es to esmu identificējusi, un šajā brīdī gan ar manām vietniecēm, ka mums ir jābūt vienai sistēmai.

Tad baiga reforma ir jātaisa.

Jā, ir jātaisa, nav variantu.

Liela VID reforma ir jātaisa.

Jā, precīzāk, tas, ko es konstatēju, atnākot februārī, ka katra individuālā struktūrvienība iespējams strādā gana labi, bet sadarbības elementi pietrūkst un tas ir tas, ko es jau no pirmās dienas esmu sākusi vismaz apsēsties pie viena galda un runāt par klientu kopā. Nevis mēs ar vienu pusi tādus pasākumus, otru...vispār jau es nezinu, ko viņi dara un kāpēc, un, ja šāda darbība notiek iestādē ar tūkstošiem cilvēku, tas nav pieņemams.

Tas nozīmē, ka jūs sakāt, ka nedrīkst būt situācija, ka divi atsevišķi VID struktūrvienību darbinieku par vienu un to pašu uzņēmumu lemj un komunicē atsevišķi.

Jā, viņiem būtu jāzina, ka tas uzņēmums šobrīd ir nonācis tādā vai citā redzeslokā, un viņiem ir jāsatiekas un jāizrunā kopēja politika, ko viņi darīs.

Kad tas būs?

Šobrīd es ceru, ka uz rudeni.

Apmēram rudenī.

Jā.

Jūs pieminējāt to tematu kā pirmo, kas jūs sagaidīja − iedzīvotāju ienākumu nodokļu deklarācijas. Tagad tikko pagarināja to termiņu no 1. jūnija uz 9. jūniju. Neejot detaļās, bet pie tās visas masas, kas ir jūsu secinājums? Mums tā kā administrācija kaut ko nedara kā nākas, likumdevējs kaut ko nedara? Jūs varat kritizēt likumdevēju drusku arī, jā... Pie tam pirms jūsu laika šitais bija, ka nodokļu maksātājs ir nepietiekami izglītots...Citi atbilžu varianti, visi kopā?

Visi kopā.

Gan, gan, gan.

Jo es gribu pateikt to, ka UK [Apvienotajā Karalistē– red.piez.] kā vienā no piemēriem un tajās valstīs, kur cilvēki maksā paši nodokļus, ir ļoti starpība starp nodokļu sistēmām vai cilvēks par sevi maksā nodokļus, vai darba devējs par viņu maksā nodokļus, un tajās valstīs, kur cilvēks par sevi maksā nodokļus, tā ir jau simtu gadu tradīcija. Pa vienu gadu nevar sagaidīt, ka cilvēki, kuriem visu mūžu ir grāmatvedis sarēķinājis un nomaksājis, pēkšņi izmainīsies un sapratīs šodien ir cita diena! Tas ir jādara ilgākā laika posmā. Un šajā brīdī, es domāju, ka tādai, tik radikālai... jo tā principā ir pāreja uz citu nodokļu nomaksas sistēmu, ko pa gadu izdarīt nevar.

Bet, respektīvi, es pareizi interpretētu, ja es teiktu, ka būtībā pārnesa, pārlika daudz lielāku atbildību uz pašu darbinieku pleciem.

Jā, tieši tā.

Un, vai tas ir, jūsuprāt, labi, cik var saprast.

Es domāju, ka var pārnest tad, kad ir finanšu pratība un izpratne par lietām, jo pārliekot, teiksim, ....

To tikai mācoties jau var panākt.

Ļoti dārga mācība sanākusi abām pusēm.

Tas gan.

Jā, un dārga gan VID reputācijai ar visiem 200 tūkstošiem, gan ar to darba apjomu un to neapmierinātību. Valstij tas par labu nenāca.

Nu, tad ko tālāk, ja ir slikta mācība? Uz kuru pusi ejam?

Man ir priekšlikums, ko es esmu izteikusi arī Finanšu ministrijai, ka turpmāk lūdzu šādās reformās iekļaut arī tehnoloģisko shēmu, kā tas dabā izskatīsies. Nopilotējam kā tas būs un runājam ar konkrētam nodokļu maksātāju grupām, jo šeit arī ir grupas. Ir grupa, kas iesniedz EDS, tā ir viena grupa, 12% turpināja sniegt. Ir jābūt klāt, kā tas izpaudīsies dabā līdz pēdējam cilvēkam.

Labi, labi, bet, ja mēs pieņemam tagad, ka šī esošā sistēma ar dalīto iedzīvotāju ienākumu nodokli uz nākamo gadu nemainīsies un nākamā gada 1. jūnijs pienāks salīdzinoši pat drīz. Tad kaut ko mēs tagad revidējam, jūsuprāt, vai nerevidējam neko?

Es gribu teikt to, ka Finanšu ministrija ir izveidojusi darbu grupu Zakatistova kunga vadībā. Es neesmu aicināta, es neesmu tajā grupā.

Izveidota Zakatistova vadībā.

Jā, es neesmu...

Un jūs neaicina darba grupā?

Mūs uzaicināja nākamnedēļ izstāstīt par to, kāda būs tā datorsistēmu attīstība, mūs nav aicinājuši tajā grupā.

Un tā darba grupa ir, lai izdarītu ko?

Lai izveidotu droši vien jaunu reformu.

Ai, māte Marija, cik mums tās reformas!

Jā.

Ja skatās uz iedzīvotāju ienākumu kontroli šajā kontekstā kopumā, ik pa vairākiem gadiem uzvirmo un pazūd vispārējās deklarēšanās princips... Nevis tur tam vajag, tam nevajag, tur virs tā, zem tā. Jūs tā kā pretinieks vai neesat pretinieks tam, ka vienkārši visi deklarējas un miers, un visi audzē finanšu pratību?

Es gribu teikt, ka šobrīd, starp citu, te ir atkal divas puses. Iedzīvotāji, droši vien arī uzņēmēji to rakstīja, ka grib, lai viņiem mazāk jādeklarējas, mazāk jādod informācijas VID, lai vairāk ir automātiski. Es gribu pateikt, ka VID ir reāli gatavs, mums informācijas pietiek, tādā ziņā, ka mums ir gan kontu apgrozījums, gan arī visi reģistri mašīnas, zemes un viss pārējais. Principā, ja cilvēks dzīvo ar bankas kontu, mēs par viņu zinām, ja viņam ir virs 15 tūkstošiem apgrozījums

Tad nevajag.

Šajā brīdī es gribētu, lai mums ir automātiska formu aizpildīšana, tas ko man arī saka, ir Zviedrijā, es tikai aizsūtu apstiprināšanai, jo tieši tas, ka katrs no mums... Tie laiki varbūt ir aizgājuši pagātnē, šobrīd administrācija....

Ja tev atsūta un saka: "Mēs par tevi zinām šito, šito, šito. Vai mēs zinām pareizi?"

Vai tu piekrīti, jā.

Kad tas būs?

To gan es ātrāk par 21. gadu nevaru solīt. Iemesls tam ir arī mūsu projekts. Es arī pateikšu vēl vienu lietu, kāpēc tas nenotiks tik ātri. Tas ir saistīts gan ar e-rēķinu, gan e-pavadzīmju ieviešanu vispār kopumā, kas diemžēl ir ļoti iekavējusies. Precīzāk, viņa pat nav sākta.

Tas nozīmē, ka viena no trijām prioritātēm, ko jūs, stājoties amatā, nosaucāt, un tā ir digitalizācija, būs, bet lēni.

Tā notiek lēni, jo ir tirgū spēlētāji, un es arī runājot ar tirgus dalībniekiem... Tur nav ieņēmumu dienests viens. Tur ir gan tie, kuri izraksta šos rēķinu, gan apstrādājot. Tas ir liels projekts − e-kases aparāti, e-rēķini, e-pavadzīmes. Tas ir milzīgs projekts. Un man arī no nozares ir diezgan skeptiski, jo esot viena nianse, ko man teica, ka negrib neviens maksāt par to. Tātad būs jāatrod tam finanses. Ja mēs gribam visu "e un vieglāk", tam būs jāatrod finanses.

Bet e-veselībai mēs atradām finanses un ziepes ir baigas.

Jāsaka, ka varbūt attiecībā uz e-rēķiniem ir nedaudz cita situācija, jo ir jau arī pasaules prakses, un arī izrādās 3 gadus atpakaļ....

E-veselībā man ir pasaules prakse. Mēs varam šajā valstī sačakarēt dajebko, piedošanu.

Jā, nu ko man teikt? Es vienmēr esmu optimiste un izrādās, ka Finanšu ministrijai jau trīs gadus atpakaļ šis e-projekts tika demonstrēts. Diemžēl nebija nekādas rezonanses, un es tā kā paņemu viņu, apdeitošu un skatīšos...

Tika demonstrēts no ieņēmumu dienesta puses.

Jā, ir pasūtīts.

Tas bija Pētersones kundzes laiks?

Jā, jā.

Pieminētā digitalizācija plus ēnu ekonomika, plus analītika, bija 3 prioritātes, ko jūs nosaucāt stājoties amatā. Ar ko tas atšķiras no priekštečiem?

Es domāju, ka ne ar ko. Es domāju jebkurā normālā, modernā nodokļu administrācijā droši vien vadītājs nemaz citādās kategorijās nevar domāt. Tās ir standarta kategorijas. Atverot jebkuru mājaslapu jebkurā no iestādēm jūs ieraudzīsiet šīs lietas. Tas ir trends, tas tā kā...

Ok, neko oriģinālu es te ārā nedabūnu.

Jā, tas ir normāli.

Labi, parunājam par nodokļiem, aizejam vienā no virzieniem. Līdz ēnām arī tiksim, bet paanalizējam bišķi nodokļu iekasēšanu makro un mikro līmenī. Viena bildīte no tām, ko mēs te šodien skatīsimies. Tātad kopējie ieņēmumi pret kreiso pusi, tie miljardi ir, kas ir iekasēti par nodokļiem. Tātad tie ir iedzīvotāju ienākumu nodoklis. Nu labi, ja mēs par pēdējo 2018. gadu skatāmies... Un sociālās iemaksas, un akcīzes, lielākie, te nav tālāk muita un transporta ekspluatācija, te ir kopējās summās mūsu 9, miljardi. Nu tātad, tāda ainaviņa: kā aug dažādi nodokļu veidi un kā aug kopā līknīte. Kā jums kopā vispār tas izskatās? Tā, ka ir labi, ir apmierinoši, ir ne pārāk apmierinoši pret ekonomiku?

Tur, kā es skatos...

Jā, kā jūs skatāties uz šo te bildi?

Tur augšā vajadzētu vēl vienu rindiņu. Tā ir tā plaisa saucamā, viņa būtu jāskaita kopā par dažādiem nodokļiem, cik pēc aprēķiniem vajadzētu būt.

Cik vajadzētu?

Tā ir tā ēnu ekonomika...

Nē, nē, nē, bet tas ir tas jautājums: pret IKP, tieši tā, cik vajadzētu, jo ēnu ekonomika visā pasaulē ir kaut kādos procentos?

Jā, plus vēl tie 20% būtu plusiņā, bet viņi...

2 miljardi gandrīz būtu vajadzīgi vēl plusiņā, jā?

Jo principā, viens miljards iet uz aplokšņu naudu. Tur ir jāskatās vienkārši, kādi ir īpatsvari. Īpatsvaram būtu jānāk klāt pie sociālās apdrošināšanas, no iedzīvotāju ienākumu nodokļa. Priekš šiem, nevis pret kopējo summu...

Nu jā un redzi, viņi te ir auguši, 2017., 2018. tur vispār gandrīz neauga iedzīvotāju ienākumu nodoklis, viņš tā lēnīgāk tur aug.

Jā, jo...

Sociālais gan straujāk uzlec, tas gan jāatzīst.

Nu tā ir, tā nianse, ko mēs runājām par plaisām. Bet tā, ko arī VID pēdējos divus gadus dara, tas ir tas lielā mērā pārliecināšanas darbs ar uzņēmējiem, dēļ kā ir arī lielākie skandāli. Ja tev ir nosacīti daudz zemāka alga nekā nozarē, jo mēs redzam nozares algu, tātad, ir skaidrs aplokšņu algu risks. Un tad mēs arī nonākam pie tām nozarēm, kurām mēs visu laiku redzam, ka ir, un tādēļ mēs arī viņus uzrunājam. Tāpēc viņas ir neapmierinātas.

Tūlīt pieķersimies pie nozarēm un viņu neapmierinātības, bet vēl pēdējais par šo makro bildi, bet gribētos 20, bet tas, ko plāno ieņēmumos valsts budžetā vēl aizvien ir tas lēnais, šis pats kāpumiņš un tad varonīgi iznāk VID, un saka: mēs esam pārsnieguši prognozes par 3, 7%! Kas patiesībā nekas baigs nav.

Nē, es domāju, katrs procents, kas ir nācis papildus ir labi. Es priecājos par brīvprātīgi veiktajiem palielinājumiem. Jā, mēs esam tikušies ar nodokļu maksātājiem, varbūt tie jums neraksta, mēs panākam pieaugumu tajā, ka viņš, OK, bet reāli...

Jā, jā, tas ir process, bet es par to latiņu. Ka tā latiņa budžetā, vai tā nav gana zema?

Es esmu reāliste tajā ziņā, ka es ļoti labi apzinos, ka 20% ēnu ekonomika vienā dienā nekļūs par nulli.

Nē, nē, vienā dienā nē.

Un es domāju, ka biznesa modeļu pārkārtošana prasa laiku. Tas konflikts, kurš mums rodas, mēs noteikti gribētu, lai modeļi mainās ātrāk, bet viņi mainās tajā ātrumā, kā viņi ir. Un, ja mēs viņus centīsimies ar varu izmainīt vēl ātrāk, tad jūs saņemsiet vēl piecreiz vairāk e-pastus par to, kādi mēs esam zvērīgi un nelabi, tā ka es nedomāju, ka tas būtu pareizi.

Nezinu cik es saņemšu, bet saņemot tos e-pastus, viens no e-pastiem, protams, bija gan tiešais no "Kinfield" restorāna saimnieces, gan atsaucoties uz viņu, tas, protams, ir pavēris tādu rezonanses vidi. Lai mēs nebūtu negodīgi pret citām tēmām, detaļās ar to konkrēto "Kinfield" neiesim, redzēs vai tur beigās būs arī juridiska skaidrošanās, jo tur nu tiešām laikam precīzākais virsraksts bija, ka soctīkli arī lauž šķēpus, kuram cik liela taisnība par kuru jautājumu... Bet plašākā kontekstā caur šo "Kinfield" gadījumumēs centāmies, mums nobloķēja kontu, uzlika inkaso, iznīcināja uzņēmumu... Plašākā kontekstā tie jautājumi ir arī citi, kurā momentā tad, pēc kādiem tad kritērijiem tā VID "zvēru" komanda mēra, kad man būs grafiks vispirms, nevis inkaso un nebūs grafiks.

Uzreiz jāsaka, VID vidēji vēršas, nu atkarībā no nozares, pēc grafikiem, tikai 5% no parādniekiem.

Nu labi.

Pārējie visi uzskata, ka tas uzsūksies kaut kādā brīdī un kaut kur pazudīs.

Bet arī pazūd un klusu nobankrotē, un paliek kā parādnieki.

Jā, bet savukārt mūsu gadījumā ir 5%, kas atnāk, atteikumu procents ir 10%, kāpēc...

10% tikai jūs atsakat.

Jā.

90% jūs apstiprinat.

Jā, tieši tā.

Oho!

Un, ja uzņēmums ir atnācis pie mums tajā brīdī, jo "Kinfield" gadījums, tā pamatdoma jau bija ļoti konkrēta, ka pirms tam arī − kā VID pieļauj, ka uzņēmums uzkrāj un taisa jaunas firmas, un pēc tam tāpat viņiem nāk pretī, un dara visādas lietas. Šajā brīdī man jāpasaka uzreiz, Valsts ieņēmumu dienests zina par katru personu − juridisku un fizisku, visu viņas vēsturi. Un tajā brīdī kad nāk uzņēmums pēc kādas atlaides, mēs redzam vēsturi visu.

Tas nozīmē, ka šie 10% "Kinfield" un citos gadījumos balstās uz to, ka viņš kā fiziska vai juridiska persona iepriekš kaut ko sliktu ir darījis.

Tieši tā. Vai arī pilnīgi ir uzņēmums, kurš nav spējīgs demonstrēt nekādas, bet tas ir retākos gadījumos, spējas nomaksāt. Ja pavaicā, ir jābūt reālam grafikam ar naudas plūsmu un tas ir tas, ko mēs darīsim, un šodien sākam ar LTRK par to, ka naudas plūsma tomēr ir uzņēmumam jāspēj sarēķināt. Ne priekš VID, priekš sevis pat vairāk. Šajos gadījumos, jā, mēs paņemam pilnu izrakstu par to, kas ar konkrēto uzņēmumu, viņu īpašniekiem ir noticis, un, ja viņam ir bijusi iepriekšējā firma atstāta ar parādiem, nav maksātnespējas un tā joprojām, tad atteikumam ir pamats. Jo tā jau arī sabiedrība saka: kā jūs pieļaujat? Nē, mēs to nepieļaujam, vienīgais, atšķirībā no "Kinfield", citi līdzīgi gadījumi neiet soctīklos un nesaka: ziniet, man neļāva paņemt pagarinājumu, jo man bija vairākas firmas.

Jūs sakāt − mēs to nepieļaujam! Jūs, es ceru, lasījāt, pirms kāda pusgada Jānis Taukačs, kas ir tomēr viens no cilvēkiem, kas preparē gadiem ilgi nodokļu saimniecību Latvijā, viņš rakstīja šo jauko rakstu par VID auditiem un "fēniksiem". Par "fēniksiem" saucot tieši šīs epizodes, kad viens nobankrotē, atstāj parādus pret piegādātājiem vai klientiem un pret valsti, un nodibina nākamo tajā pašā sektorā. Nākamo, nākamo, un tas arī man nāk tajos meilos ārā, tas aizvainojums, ka: hei, man tepat kaimiņš un konkurents vai kaimiņš, vai konkurents šitā dara un turpina darīt, un nekas nenotiek. Jūs sakāt − mēs to nepieļaujam, Taukačs saka − jūs to pieļaujat.

Jā, tā varbūt arī, tāpēc arī statiska līdzi, ka šobrīd, tātad, pirmais kā cīnās ar "fēniksiem", un to es uzreiz par lēmumu atklātību − viņus izslēdz no PVN reģistra. Ja pagājušogad šādi gadījumi bija, tad viņus arī izslēdza...

Kas tā par cīņu ar "fēniksiem"? Viņu izslēdz, šis nodibina nākamo.

Nē, viņš nenodibina nākamo, jo mēs jau zinām to personu, kas ar to nodarbojas. Rezultātā šobrīd iekļūt PVN reģistrā ir ļoti grūti.

Jā.

Un kopš tiem laikiem, kopš mums ir, atvainojos, administratīvais slogs, bet jānāk ir parādīties pirms, kā rezultātā, daļa neatnāk vispār un mēs skatāmies to, ka, ja agrāk, tas ko runā arī Taukača kungs...Šobrīd mēs skatāmies uz statistiku, tad, ja ir bijuši četri simti, principā ar pirmo piegājienu, es runāju kā mēs izķeram, viņiem uzreiz ir riska profils virsū tur sarkans, tiklīdz ir gulošā firma. Jo, kas ir "fēnikss"? "Fēnikss" ir firma, ar kuru neko nedara, visu laiku sniedz nulles deklarācijas un pēkšņi vienu dienu...

Nē, fēnikss ir arī process, atdzimšana.

...viņš 70 tūkstošus nodeklarē vai kādu citu summu, viņam uzreiz ir sarkanais profils un tie ir tie, kuri savukārt sūdzas...

Pēc cik ilga laika viņam parādās tas profils?

Uzreiz.

Ziniet, man bija viena firma, kas neko nedarīja, man atnāca pēc kāda gada, man liekas teksts par...

Es runāju, ja parādās PVN deklarācija.

Nē, nē, viņš bija PVN maksātājs, bet pārtraucis darbību.

Ja jūs neko nedariet, tad iet paātrinātais likvidācijas process, kas tiešām aizņem gadu, bet, ja jūs iesniedzat deklarāciju vienu dienu...

Jā, nullē viņa tika sniegta un PVN statusu tur neņēma nost.

Jā, bet, ja tev ir 70 tūkstoši, kas ar mazām summām parādās tavā deklarācijā, tad ir sarkanais un...

...un tad viss notiekas. Teorētiski baigi viss tas labi skan, bet tagad paskatāmies, ko te kolēģi no jūsu pašu cilvēkiem atsūtīja. Vispār šitam, man liekas, ka vajadzētu cilvēkiem nepārtraukti katru dienu publicēt kaut kādos topos − nodokļu lielākie parādnieki, pirmais divdesmitnieks, 400 tūkstoši apakšā padsmitajās vietās, pirmajās vietās ir pāri 10 miljoniem un pēc tam aiziet otrais desmitnieks, kas ir no 700 līdz 300 tūkstošiem, un pa vidu, kas baigi svarīgi, pa vidu ir vienīgi "Dzintars" ar tiesiskās aizsardzības procesu, kas tātad, ir tiesa, tā ir cita lieta.

Tā arī ir maksātnespējas procesā.

A pārējiem ne tā kā lēmums par saimnieciskās darbības apturēšanu...

Nē, tur jums iztrūkst viena aile.

Jums iztrūkst?

Nē, man ir.

Jaunzemes kundze, jums iztrūkst! Vakar kolēģi speciāli pēc mana lūguma prasīja: parādiet, kam ir sākta piedziņa, parādiet, kam ir maksātnespējas. Nekā, neko nav iedevuši.

Mēs papildināsim, vienkārši, jo manā gadījumā, manā tabulā ir, jā.

Nevarēja tādu tabulu atsūtīt?

Es nezinu, kāpēc jums neatsūtīja.

Bet vienalga šis jautājums, simti tūkstošu, nu kā to var dabūt gatavu, un viņi ir simtos ar simtiem tūkstošu?

Jā, to var dabūt vienkārši gatavu. Tie ir visi auditi, agrāk kas tika veikti par gariem periodiem. Tie visi ir auditi, tur nav uzkrāts parāds.

Tie ir tie uzrēķinātie.

Tie ir uzrēķini, tie visi, ko jūs skatījāties, visi ir uzrēķini. Es vakar izgāju cauri pirmajam simtniekam, pāris vietās bija deklarācijas, bet pārsvarā tur visi ir maksātnespējīgi uzņēmumi, kuriem audita rezultātā uzrēķini un kur mēs sadarbojamies ar maksātnespējas administratoriem. Ir pa vidu, kur ir arī tiesiskās aizsardzības procesi...

Ļoti nedaudzi, tā "d" ailīte.

Principā šiem uzņēmumiem ir maksātnespējas procesi, piedziņas visiem ir, bet tas arī pamudināja, cik es saprotu, manas priekšteces mainīt to audita politiku un negaidīt, tas nav īsti...

Tātad, jūs gribat teikt, ka lauvas tiesa no tiem parādiem, kas ir šajā, es teiktu, jocīgajā sarakstā, ir tādi, kuriem pēc regulārajām deklarācijām tādu parādu ne tuvu nebija?

Nē, viņiem ir bijuši auditi.

Viņiem sanāca un saskaitīja.

Viņiem sanāca, es zinu tur diezgan daudzus savus klientus arī no veciem laikiem... Jā, atnāca audits un uzrēķināja, bet šie auditi, kas tiešām bija tur simtos miljonu, nebija iespēja vairāk būt, visdrīzāk, tas bija par daudz, jo daļa no viņiem...

Bet, tad no otras puses, es, piedošanu, vispār par vienu komatu iepriekš nokļūdījos, tur miljoni ir visi pirmie desmiti, simti pēc tam aiziet simtos tūkstošu, miljoni te iet ņirbēdami vēl aizvien, re kur virs miljona ir 85., 84. ir zem ceturdaļmiljona.

Ja, nu kā, tajā...

Bet tad pirms tam jautājums...Ko tad, kā tad uzmanīgais, vērīgais VID, kā tad viņš ir skatījies, ka pēkšņi kāds tur ir varējis izpildīt kaut ko tādu, nevis kāds, bet 82 gabali varējuši uztaisīt "dzelas", piedošanu par nelatviskumu, šādos apmēros?

Es gribētu teikt tā, ka daļa no tām vēsturēm ir 2010. gads, 2009., 2008., nevarēšu atbildēt, kā toreiz strādājuši.

Bet daļa taču, nē.

Lielākā daļa.

Jūs gribat teikt, ka šeit pirmajā simtniekā nav neviena 2017., 2018. gada.?

Es vismaz neatradu, ja jūs atradīsiet...

Nē, nē, es jau nezinu, te jau arī šādi datumi...

Tā ka, es domāju, ka te jāskatās ir katram klāt šis ciparus, kad tas ir radies un kāpēc, bet pretī būs audits un vairāk nekā.

Bet labi, tad, ja mēs šito te tabulu ņemam nost, jo citādi acis ņirb, bet paskatāmies vienu citu vienkāršotāku tabulu, tad VID nodokļu parādi, šitā bildīte, ir tā, kur zilais stabiņš krīt. Kopsumma no 1, te ir trīs gadi paņemti, ne tikai jau pa datumiem, te arī 1, 45 ir trīs un drusciņ gadus atpakaļ un šobrīd ir zem miljarda. Jūsu darbības laikā no miljarda, drusku vairāk līdz 940 miljoniem un tad te šitais dzeltenais ir nosaukts par reāli piedzenamiem parādiem, kas ir kaut kādi tur daudzpadsmit procenti, diezgan. Tad kā tad jūs viņu tā izmērāt?

Tātad, tur, kur jūs redziet visu to tabulu, žēl, ka tiešām nav pilna, tur ir vel viena tāda ailīte: bez mantas.

Jā, respektīvi, ka nav nodrošinājumi.

Tas nozīmē, ka bez mantas, kā rezultātā, ja ir ieraksts bez mantas, mēs neesam naivi, mēs saprotam, nebūs tās piedziņas un to, ko es skatos, tur arī nebūs ne inkaso, ne mantas tur nebūs. Mēs skatāmies šobrīd parādus, saskaita katru mēnesi un tas, ko mēs darām un varbūt, kas arī ir tas, kas tiek darīts aktīvāk, ka mēs uzrunājam uzņēmēju jau pirms tam, mēs informējam par to: tev ir parāds, es teikšu, sākam ar tūkstoti. Tev ir parāds, lūdzu samaksā, lai nebūtu jāskatās pēc tam, ka ir jau uzkrājies vai nevar nomaksāt. Šajā gadījumā, es saku, mēs strādājam gan ar maksātnespējas administratoriem. Ir uzņēmumi, iespējams, kas vēl kaut ko samaksās, bet lai mums nebūtu jāgaida, mēs liekam šos nodrošinājumus. Agrāk nebija iespēja likt nodrošinājumu, par to ir vislielākā...

Nu jau tomēr kādu laiciņu ir, jā.

Šobrīd ir un tāpēc tas arī tiek izmantots, jo bez mantas, tas nozīmē, ka tiek nomesta firma, uztaisīta jauna...

Un ir "fēnikss".

Viņš nav "fēnikss".

Nu labi, nu "fēnikss" 2.

Tie pat nav "fēniksi", tie ir uzņēmēji, kas ir visnotaļ cienījami, daži labi no viņiem, kas tieši to arī dara.

Bet tagad, no otras puses, no šī iznāk, ka absolūti lielākā daļa no auditu gadījumiem, ko jūs teicāt, tas pirmais simtnieks uzrēķinātajiem, tas tiek uzrēķināts priekš papīra, tas nav piedzenams.

Tas bija 2011. gads, šobrīd mēs speciāli arī analizējām, principā 67% uzņēmumu turpina darboties pēc audita, ja tas, protams, nav PVN shēmotājs un viņam nav bijusi doma turpināt darboties, un mēs neizvēlamies auditā, tad ir tiešām gadījumi, kad nevar vienoties, ja uzņēmums nemaina savu uzvedību. Mēs neejam uz to, lai mēs auditētu maksimāli daudz. Mēs auditējam...

Tiešām uzņēmumi, kam uzrēķina miljonu vai vairāk, un viņi tupina darboties?

Šobrīd jau periodi ir citi, kā es teicu, vairāk netiek pieļauta situācija, kad tagad mēs sakrājam. Risku sistēma met ārā...

Precizējam to jautājumu: vai ir kaut viens uzņēmums, kurš ir turpinājis darboties ar miljonu uzrēķinu?

Ar simtiem miljonu es neesmu, ar miljonu − jā, ir.

Miljonu plus...

Jā, ir.

Kurš? Nu bet...

Te mēs kādu...

Nu, bet viņam vajadzētu, es nezinu, viņam vajadzētu ziedu klēpi, sarkano paklāju un Triju zvaigžņu ordeni, nu tas ir kaut kas.

Es ļoti labprāt kā teikt, publicētu tos auditus. Tas ir, starp citu, par to atklātību. Es ļoti labprāt publicētu šos auditu rezultātus un pateiktu par to, kuri uzņēmumi turpina strādāt.

Aizlecam uz to atklātības jautājumu, tas izklausās, es pat teiktu, kretīniski! Piedošanu, nekā personīga, par to, ka mēs nevaram nosaukt uzņēmumu vārdu vai mēs nevaram komentēt par konkrēto uzņēmumu, saka VID visos līmeņos, sākot ar jums, un atsaucas tur uz kaut kādu 23. pantu Nodokļu nodevu likumā, un es paņemu, Valsts ieņēmumu dienesta likumu. Tur ir teikts pantiņš, ko pieņēma pirms pāris gadiem − Valsts ieņēmumu dienesta darbības atklātums un tur ir pateikts − Valsts ieņēmumu dienests, tajā skaitā izmeklēšanas iestādes tā sastāvā esošās, dienesta interesēs, kā arī sabiedrības interešu aizsardzības un prevencijas nolūkos var informēt sabiedrību par savu darbību un konstatētajiem pārkāpumiem, un kur nu vēl par labiem darbiem, kāpēc nē?

Es esmu lasījusi šo pantu kopsakarā ar 22. pantu Nodokļu nodevu likumā laikam tik daudzas reizes, lai izsvērtu un runājusi ar saviem juristiem, un tas ko man saka arī mani juristi, viņi saka 22. pants, kurā ir skaidri pateikta aizliedzošā norma, šoreiz tomēr prevalē, tāpēc, ka velti mēs esam iesnieguši, paši izstrādājuši to, man nav vajadzība, bet es negribētu arī....

Citu pantu esat iesnieguši.

Jā, jā, mēs esam iesnieguši to, ka es varu sniegt to informāciju, un sabiedrības interesēs...

Loģiski.

....lai šīs normas būtu harmonizētas, jo es nevēlos iesaistīties un nedomāju, ka tas būs līdzvērtīgi, lietderīgi ilgos tiesvedības procesos, jo 22. pantu... Ne velti ir ļoti grūti no uzņēmēja dabūt parakstu uz tā...

Bet dod! Ir uzņēmēji, kas piekrīt dot publiski, būsim korekti.

Ir, jā, tieši tā.

Un arī zem šī panta viņi varētu parakstīties, kāpēc nē.

Varētu, mēs arī katrreiz piedāvājam, ka viņi varētu.

Un šie, kas ir auditu uzrēķinus samaksājuši, tie ir atteikušies.

Es, godīgi sakot, neesmu prasījusi viņiem vai viņi šodien gribētu, lai es izstāstu, bet es domāju, ka mēs varētu viņus uzrunāt un pavaicāt, varbūt viņi gribētu kā pozitīvie piemēri ar mums...

Jo tas, kas man nāk prātā šādas sarunas epizodes ietvaros, ka arī jūs tagad turpināt atražot to tradīciju godināt lielākos nodokļu maksātājus pēc apjomiem, nu tur pa reģioniem, pa nozarēm, bet šiten jau būtu arī tāds gadījums − godprātīgākos nodokļu maksātājus pagodināt.

Jūs neticēsiet, bet mana pirmā doma šogad, kā es teiktu, atražot, es neteiktu, ka es atražoju, cilvēki ir un uzņēmumi ir pelnījuši cieņu.

Nē, nē, bet summas arī, bet tas...

Bet es domāju, ka man lielāks prieks būtu tad, ja mēs godinātu tiešām tādus, kuram nebija varbūt tik labi ar to nomaksas disciplīnu un pēc diviem gadiem viņš ir kļuvis par lielāko nodokļu maksātāju. Tā nebūtu mums unikāla prakse, principā uz to strādā nodokļu administrācijas.

Straujāk pieaugošai, apjomu pieaugošie.

Jā, un tāpēc, ka ir uzņēmumi, kas jūtas aizvainoti, jo viņi nekad neiekļūst tajā kategorijā, jo viņš varbūt ir mazāks.

Kad būs jaunā ballīte?

Jaunā ballīte... uz nākošo gadu gribam jauno ballīti.

Nākamā gada kaut kādā pirmajā...

Es domāju, aprīlis mums ir.

Pavasarī, jā.

Gribam jaunu ballīti, to, ka mēs novērtējam arī mazo uzņēmumu, kurš ir darījis visu un ir bijis pieklājīgs, un maksājis nodokļus.

Jā, labi. Atgriežamies no tās ballītes uz citām ballītēm, aizķērām to sabiedrisko ēdināšanu, faktiski, sabiedriskā ēdināšana ir tas temats, kas ir gājis. "Kinfield" jau bija tajā sarakstā vai kurš, pirms tam tur bija viens restorānu tīkls un cits restorānu tīkls. Cik lielā mērā, tas ir šobrīd centrālais sāpju bērns jums starp dažādām nozarēm? Vai tas vienkārši skaļi skan?

Runājot par nozares sniegumu, es varu teikt labus vārdus, jo principā , ja mēs skatāmies uz vidējo pieaugumu gan nomaksātajos nodokļos, gan arī algā, ēdināšanas nozare izskatās labi. Tas, ka viņa vēl ir diezgan tālu...

Tas kaut kāds jaunums.

Jā, es pasaku to, bet to arī, esot pie mums, mēs katru reizi sakām. Jā, ka tiešām ir uzlabojumi un būtiski, bet vienīgais tas, ka tā ēnu ekonomika 20% apmērā vienalga tur ir. Es nevarētu teikt, ka tas ir rūpju bērns, domāju šajā gadījumā ir publiskā retorika, ko es vairākkārt esmu teikusi. Ja sabiedrībā pazīstami cilvēki nāk un sabiedrībai saka: es nemaksāju nodokļus un nemaksāšu, tāpēc, ka tas nodoklis ir par lielu, tad tas neveicina brīvprātīgo nodokļu nomaksu.

Vienīgais cilvēks, kas man nāk prātā īpaši, ir Jānis Jendzis, kas vada to restorānu biedrību.

Jā...

Jūs par viņu runājat.

Šajā gadījumā lasu to, es saku: mēs nevaram samaksāt, tāpēc nemaksāsim. "Kinfield" īpašniece teica to pašu, publiski viņa teica: man bija, nesanāca visiem nodokļiem.

Vai viņu, tajā skaitā viņiem pat aprēķini bijuši... Restorānu biedrībai pat te tāds, jūs droši vien, es nezinu, vai jūs esat redzējuši, viņi man tādu slaidiņu man atsūtīja, kad viņi pavasarī te bija par samazināto PVN, taisot te tādu analīzi, es nezinu vai jūs esat redzējuši to prezentāciju.

Es gribētu teikt to, ka...

Viņiem tiešām ir problēmas, jeb viņi blefo?

Mēs vienmēr teikuši, šie dati ir veidoti sadarbībā ar maniem analītiķiem, tas ir kopdarbs.

Tātad, jūs vienlaikus piekrītat, ka viņi nevar legāli izdzīvot un vienlaicīgi kritizējat, ka viņi tā saka.

Šajā gadījumā, es domāju, mēs izmantojam datus, mēs dodam datus, kas mums ir − par nomaksu uz citām lietām, viņi liek klāt interpretācijas no pasaules un pārējiem. Ja mēs skatāmies šādā griezumā, tad, protams, ir arī citas nozares, kurām arī varētu būt problēmas...

Kuras ir līdzīgākās?

Ja mēs runājam, teiksim, pārtikas ražošana vai nu, piemēram, tad par samazināto PVN, tas ir vienmēr bijis stāsts, ko gandrīz visi ir gribējuši. Šajā gadījumā tad, kad mēs tiekamies tieši ar nozari, dzirdu divas problēmas, kuras es sadzirdēju, kas bija vairāk kā PVN. Tas bija "vaučeri", ko varētu izmantot tie, kas strādā neregulāri. Viņiem tas ir svarīgi, jo šobrīd ir grūti ar darbaspēka piesaisti. Otrs, ka tieši šī aprēķināšana sociālās apdrošināšanas iemaksām, tas bija reāli, un sezonalitāte, protams, tās ir lietas, kas mani uzrunāja.

Tādas lietas jūs atbalstītu, samazināto PVN neatbalstītu.

Es neesmu politikas veidotājs.

Jūs varat ierosināt.

Manā gadījumā būtu svarīgi tas, ka, lai uzņēmējiem nebūtu, ja ir tā situācija reāla, viņam nāk tas bankets, viņam vajag to cilvēku uz vienu dienu, es arī pateikšu, no nodokļu administrācijas viedokļa saņemt deklarācijas labotās, labotās, labotās, viņas apstrādāt arī ir laiks un darbs. Tātad, ja ir iespējas ieviest kādas formas, kas atvieglo dzīvi abām pusēm, kāpēc lai mēs to nedarītu?

Respektīvi, jūs mēģināsiet tomēr, es sadzirdu no jums starp rindām, ka jūs mēģināsiet rosināt kaut kādas izmaiņas šajā jomā.

Es esmu uzrunājusi, diemžēl no Finanšu ministrijas esmu saņēmusi diezgan skaidru un nepārprotamu atbildi, ka tādi "vaučeri" nebūs iespējami. Savukārt nākošā norma, kas ir saistīta, starp citu, ar pagarinājumiem, jo, kā mēs esam konstatējuši, teiksim, iedzīvotāju ienākuma nodokļa un sociālās apdrošināšanas iemaksu gadījumā ir ļoti sarežģīti uzņēmējam-mazajam saprast, kad viņam jāprasa pagarinājums. Pagarinājums ir jāprasa mēnesi pirms, tagad mēs vienojāmies par ceļa karti, bet nav tur īsti tas pareizi, to mēs arī esam iesnieguši Finanšu ministrijā kā grozījumu, jāsaka tā, esot iekļauts uz nākamo gadu. Es vēlreiz to akcentēšu, jo tas ir saistīts, nezinu ar ko, nemāku teikt.

Ja par konkrētiem pāris uzņēmumiem, kas tiek publiski pieminēti un komentēti arī no VID puses, šajā pašā nozarē, un tad slēdzam un ejam pie citām. Viens brends, kas jau labu laiku ir apskatīšanai, ir "Gan Bei" restorāni, šopavasar bija tāda situācija, kur tur tāds normāls vidējais lasītājs saprata, ka viņš neko, man liekas, nesaprot. Ir 10. aprīlis, ir ziņa, ka ir jauns nodrošinājums nodokļu parāda dēļ, paiet kaut kāds 15. aprīlis, paiet piecas dienas, atsaukts piemērotais nodrošinājums. Uz šito paskatoties ir skaidrs, ka nekas nav skaidrs. Kas ar viņu epopeju tur notiek?

Es domāju, ka šajā gadījumā mazticams, ka tur notiek...

Es domāju, tas nozīmē, nezināt.

Nē, es gribu pateikt to, ka mēs regulāri saņemam sūdzības par ēdināšanas uzņēmumiem un protams, ka...

No kā?

No klientiem.

Ā, ne no darbiniekiem, ne konkurentiem.

Gan no, gan no.

Aha.

Tātad, tajā brīdī, kad mēs saņemam sūdzību, mēs viņu pārbaudām. Par ko ir sūdzības? Parasti par čekiem, parasti par aplokšņu algām, un, protams, ka "Gan Bei" ir tajā mūsu sarakstā un viņš vienmēr tur arī būs, lai vai kādas....

Viņš vienmēr tur arī būs.

Viņš tur būs arī, vēsture nekad nekļūs tīra, tātad, ja ir kādi signāli par to, ka varētu būt sliktas lietas, mēs ejam un pārbaudām, un tas tā notiks vai tiks skaļi runāts, vai netiks skaļi runāts, vai būs par mani sliktas lietas "Facebook", vai nē. Būs signāli par aplokšņu algām, mēs iesim arī uz prominentajiem restorāniem, kā mēs to esam darījuši līdz šim. Un šajā gadījumā ir skaidrs, ja nav vajadzīgs nodrošinājums, mēs nekad nepiemērojam nodrošinājumu tajos gadījumos, ja redzam, ka tas nebūs nepieciešams.

Nu labi, aizgājāt uz prominentajiem restorāniem, ne jūs, jūs tur vēl ne tuvu nebijāt. Savulaik bija, ne tikai jūs aizgājāt, un "Tokyo City" aizgāja šopavasar uz tiesu par aplokšņu algu maksāšanu, un tur no kolēģiem lielāks varbūt tas nopelns, un tagad pirms gada bija vēl viens lielais skandāls. Tūlīt gada jubileja mums, būtībā mēs jau šodien svinam ar jums gada jubileju kopš šī notikuma.

Šis īsti nebija mūsu bizness laikam.

Ko nozīmē bizness?

Nē, nu jāsaka tā, ka attiecīgi...

Valsts policija tur gāja...

Jā, tieši tā.

Jūs taču bijāt pārī ar viņiem! Nebijāt? Jūs neko neatbildat par šito?

Es vienkārši saku, nevar divas izmeklēšanas iestādes izmeklēt vienu gadījumu.

Šis ir tas jautājums kontekstā, viena un tā pati nozare, vieni un tie paši jautājumi, kase, čeki un tamlīdzīgi, un jūs neko nezināt? Tas ir milzīgajā Latvijas valstī, kur divas planētas riņķo ap nezin ko un vispār neko nezina?

Es nerunāju par to, ka es nezinu par izmeklēšanu. Diemžēl tā varbūt arī ir tāda nianse, ka Latvijā ir vairākas izmeklēšanas iestādes.

Jā.

Ja Valsts policija izmeklē kādu lietu, Valsts ieņēmumu dienests neizmeklē paralēli to pašu lietu, jo, ja prokuratūra uzrauga to Valsts policijā, un es savukārt nezinu, man nav tiesību... Mani neviens arī neinformē par Valsts policijas darbībām attiecībā uz konkrētiem uzņēmumiem.

Respektīvi, ja atkal mēs kā Latvija, šajā gadījumā pilsoņi un nodokļu maksātāji, vērojam "Tokyo City", es speciāli šitās divas lietiņas te noliku garām...Laižam uz ekrāna, tad pa šito jūs zināt, par blakus restorānu jūs nezināt, tāpēc, ka aizgāja policija un publika redz kaut ko, kas notiek...Bet, vai tas ir adekvāti, līdzīgi, atšķirīgi, nezina neko...

Es nevaru komentēt Valsts policijas veiktās lietas, jo pirmām kārtām, es nezinu, un tas ir viņu izmeklēšanas noslēpums. Ja tas būtu mūsu jautājums, šajā gadījumā...

Tas ir normāli, ka mēs pa vienām un tām pašām lietām vienā un tajā pašā nozarē šitā − divos feodālajos resoros.

Atklāti sakot, es domāju, ka būtu ļoti pareizi, un es nevaru komentēt šo sākumu tāpēc, ka es to krimināllietu neesmu redzējusi, es vispār neesmu...

Nē, nē, skaidrs, ka jūs neesat redzējusi.

Es vēlos redzēt, ka tomēr katram sava kompetence ir nodalīta. Valsts ieņēmumu dienestā nodokļu, muitas policija ir atbildīga par finanšu noziegumiem. Jā, tā tas ir, un prokuratūra arī to tā vērtē, jo principā prokuratūra nosaka to. Tātad, ja prokuratūra uzskatīs, ka to izmeklē policija, tad viņiem bija pamats tā domāt.

Pabeidzot, vēl pēdējais par šitiem saimnieciskajiem gadījumiem... Šitā bildīte lai aiziet arhīvā, jūs izziņojāt šopavasar, labi, es to ziņu neatradīšu, bet šopavasar, ka jūs aicināt sabiedriskās ēdināšanas jomu sadarboties, restorānus un uztaisījāt speciālu adresi viņiem "restorani@vid.gov.lv". Nu, un kāda jēga no tās adreses uztaisīšanas bija?

Divpadsmit uzņēmumi pieteicās.

Cik?

Divpadsmit.

Divpadsmit no Latvijas tūkstošiem sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu?

Nē, nu šajā gadījumā es sapratu vienu, es labprāt uztaisītu katrai nozarei vienu kanālu, ja cilvēki savādāk nevar atrast ceļu uz VID. Kā es teicu, tikai 5%! Es tagad domāju, iespējams, ka jātaisa katrai nozarei.

Es tieši tāpēc domāju, nu taču nav grūti, saražojam to katrai jomai, autoservisi.lv, frizētavas, nevis lv, bet vid.gov.lv.

Es domāju, ka šajā gadījumā bija vēlme no nozares uz dialogu starp soctīkliem, mēs radījām alternatīvu, es gribētu teikt, ka man ir prieks par to, ka tie uzņēmumi, kas pieteicās... Bet nav jau obligāti jāpieteicas.

Bet kas viņiem, nu viņi pieteicās... Un?

Viņi saņems to pašu pakalpojumu, ko viņi varētu saņemt jebkurā gadījumā, piesakoties pa parasto VID, tātad, viņi nāks, mēs vienosimies, un ar viņiem jau šīs sarunas notiek par grafikiem, izrunāsimies, izdarīsim...

Tad es atgriežos pie tā, ar ko es sāku šo epizodi - tad tā nozare tomēr ir ar īpašāku attieksmi no jums?

Vienkārši neviena cita nozare saprotot, ka nozare cīnās par samazināto PVN, šajā gadījumā nozare ir ļoti redzama un viņu mērķis ir... Es gan nesaprotu kāpēc tajā mērķī tiek iekļauta cīņa ar ieņēmumu dienestu, ja notiek cīņa par PVN. Šajā gadījumā bija masīvs spiediens, masīva kampaņa par to, kā VID rīkojas nepareizi, kaut gan īstenībā runa ir par samazināto pievienotās vērtības likmi.

Labi, bet atgriežoties pie tās attieksmes pret nozarēm, mēs retrospektīvā paskatāmies aizvadītos gadus, kad bija kampaņveidīgi izziņojumi − mēs tagad autoservisus, mēs tagad tur tās frizētavas un kādas tur kosmētikas un tādu pakalpojumu jomu arī, tajā skaitā, ēdināšanu... Man nav varbūt tik ļoti empīriska sajūta, kurā nozarē cik, kurš saka, cik viņējos, es atvainojos par tādu skarbu žargonu, bet "drāž" VID, bet kaut kādas balsis dzird. Vai šobrīd vēl turpinās šis īpašo nozaru aktualizēšanas jautājums vispār VID stratēģiskā attieksmē, vai nē?

Tādas nozares ir, jā, šobrīd mums ir trīs nozares − būvniecība, taksometri.

Ā, taksometri.

Taksometri.

Un?

Apsardze.

Un apsardze.

Un ēdināšana, jo kāpēc....

Joprojām.

Jā, jo kāpēc viņus...

Bez apstājas.

Jo kāpēc viņi tur ir? Tāpēc, ka viņu aplokšņu algu riski ir virs 20%, tātad, jo tajā risku sistēmā vienkārši viens no būtiskiem riskiem ir aplokšņu algu risks.

Bet tas ir vēl viens jautājums, kas man nāk, pat arī vairākās jomās, ne tikai ēdināšanas jomā... Viņi saka: nu kāpēc tas VID man sūta to paziņojumu par to riska zonu pret vidējo algu valstī, ja vidējo algu valstī rada Rīgas centrs un pierobeža nu nebūt ne tā labākā? Skaidrs, ka vidējā alga ir kaut kur tur, bet šeit mums ir zem tiem 20%.

Nevienam nesūta vidējo algu valstī, sūta nozares algu.

Jā, jā, bet nozares algu valstī, un šajā nozarē Vecrīga un, nezinu, lai man piedod Latgale atkal mūžīgi piesauktā, nu atšķiras būtiski.

Jautājums ir konkrēti, ja uzņēmums uzrāda algas, kas ir zem minimālās jebkurā šajā valsts daļā, tad jautājums, vai tur ir aplokšņu alga, vai nē, vai tas riska procents tomēr nepieaug krietni virs 50? Jo likumi šajā valstī ir vieni, mums nav reģionālā minimālā alga, jo minimālā alga visā valstī ir vienāda. Tad kā var būt uzņēmumi, kuros alga ir 150 eiro?

Man arī liekas, ka nevar.

Tieši tā.

Bet ir kas atnāk te un pie šī galda saka, ka var.

Jā, mūsu risku sistēmu, mūsu dators nesaprot šo fenomenu.

Pat bez datora, pat cilvēciski var nesaprast.

Viņš nesaprot un tajā brīdī viņš izmet ārā šo risku sarakstu, uzņēmumu skaitu un tur viņi iekšā ir, un tajā brīdī, kad mēs ar viņiem tiekamies, jo parasti pirmais nav inkaso, tā ir tikšanās.

Vispirms vēstules sūta dators.

Jā, vēstules sūta dators.

Un, ja nav tikšanās, tad inkaso nav.

Nē, šajā brīdī mēs uzrunājam vēlreiz...

Ja kāds dzird un bijis pretējs, daudzsēriju var uztaisīt, tieši tā.

Jā, tieši tā un šajā gadījumā jautājums cik reizes Valsts ieņēmumu dienestam ir jāatgādina: " Lūdzu, iesniedz savu deklarāciju, lūdzu, samaksā savus nodokļus!" Te mēs varam strīdēties par to, droši vien, vai tā ir viena vai piecpadsmit reizes, jo tas ir nodokļu maksātāju resurss, ko mēs tērējam. Tad, droši vien, mums ir jāvienojas, ka principā trīs brīdinājumi, un tad viss ir viennozīmīgi.

Starp nu jau dažādām nozarēm skatoties, ar vienu kāju tajā parādnieku jomā, kur ir arī šie gadījumi, jo viņi visi ir ar kaut kādiem parādiem, kaut kādām problēmām, kuri grib tā vai citādāk kaut ko risināt, daži varbūt ka negrib. Uz šī fona, kas ir jūsu vērtējums par nodokļu amnestijām, nu vismaz tiem procesiem, kas Latvijā tika nosaukti par nodokļu amnestijām, es tā to teiktu, 2012. gadā un 2017. gadā? Viens tāds, viens šāds no sērijas: samaksāts tev tur viss tas, sankcijas atlaidīsim. Man te kolēģi arī analizēja tos skaitļus, nu, nekas tāds baigi kosmisks tur nav sanācis.

Jā, starp citu, par amnestijām man īru kolēģis ļoti precīzi noraksturoja, es varētu vienkārši citēt viņu. Viņš teica: ja jūs izsludiniet amnestiju, jums ir jābūt absolūtai pārliecībai, ka, beidzoties amnestijai, jūs visus sliktos noķersiet, jo tajā brīdī, kad izsludina amnestiju, ir jābūt skaidrai pārliecībai, ka tie, kuri nedarīs pa labam, viņus noķers. Un to nesaku es, to saka īri, un viņi tieši pēc šīs metodes, un tad ir tiešām tā pa skarbo.

Šeit ir tā, ka milzīgs bars tur nepilda tos nosacījumus, un tas pamatparāds tur daži desmiti miljardi.

Nē, manā gadījumā tas, ko es redzu šobrīd, ir brīvprātīgā nodokļu nomaksa. Es pat biju patīkami pārsteigta, es biju par 50%, mums šobrīd 57% ir brīvprātīgā nodokļu nomaksa, nu labi, Zviedrijā 90%.

Jūs tagad runājat par to 2017. gada amnestiju? Vai par ko?

Es runāju vispār par šī brīža situāciju, ko droši vien veicināja arī kādas iepriekšējās amnestijas. Mums būtu jāsasniedz normālas nomaksas līmenis ar to, ka mēs dodam signālus. Lietuviešiem ir amnestija šobrīd, viņa nenotiek ļoti tā skaļi, bet vispār visiem ir dotas iespējas sakārtoties, bet viņi arī pateica − tūlīt beigsies, tūlīt mums sāksies ļoti daudz darba.

Jo pēc amnestijas ir jāseko reālai darbībai.

Tad es saprotu, ka šīs jūs kritizējat, ka te nebija saplānots līdz galam tas process.

Ja mēs 2019. gadā esam ar 57% brīvprātīgo nomaksu, nu tādu laicīgu, savlaicīgu, tomēr diezgan tālu no 90%...

Vai jūs savas turpmākās darbības laikā redzat par nepieciešamu, lietderīgu taisīt jaunu, citādu amnestiju? Ja jā, tad kādu?

Man šķiet, ka, izmantojot mūsu analītiskos resursus, mēs varam strādāt koncentrētāk uz

konkrētām nozarēm, ko es arī teicu. Audzināt lielos nodokļu maksātājus. Es domāju, ka tas, ka mēs informējam nodokļu maksātāju par to, ko mēs par viņu zinām un cik būtu labi, ka viņš mainītu savu uzvedību, būs labāks instruments nekā amnestija šajā brīdī. Bet es neizslēdzu iespēju, ka mēs nonāksim līdz tam punktam, kad, jā, ka mēs varētu runāt par amnestiju, bet jautājums....

Neizslēdzot amnestiju.

Es neizslēdzu, bet amnestijai jābūt iemeslam. Tātad, ir jābūt, uz ko mēs tiecamies. Ja mēs tiecamies uz aplokšņu algu samazināšanu, kā es teicu, man ir sapnis − 15%... Tad ir jābūt tai atdevei, ja es jau tagad redzu, ka nebūs, tad labāk strādāsim ar citām metodēm.

Nu, ja mēs tiecamies uz aplokšņu algu samazināšanu, krimināllikumā ne pārāk sen ieviesto 217. pantu, kas ir kriminālsods par aplokšņu algām, kolēģi te paskatījās statistiku atkal, atkal bildīte, tā ir jūsējā statistika. Nu, viņa izskatās milzīga, tie stabi, bet patiesībā tās ir vienpadsmit lietas gadā, gabali, nevis simti... Divpadsmit, piedošanu, uzsākti kriminālprocesi. Pagājušogad seši uzsākti, šogadviens uzsākts par aplokšņu algām. Viens! Nodoti vajāšanai pa gadiem – viens, viens un šogad trīs! No tiem iepriekšējiem, acīmredzot. Vai nu tas pants ir galīgi neriktīgs ,vai nu galīgi neriktīgi tur notiek darbs.

Jā, man ir jāsaka to, ka es laikam esmu unikāla ar to, ka Valsts ieņēmumu dienests ir vienīgā iestāde, varbūt KNAB, kurā tiek piemērots gan kriminālprocess, gan administratīvais process. Man šobrīd ir iespēja apskatīties, ar ko viņi atšķiras, un es varu pateikt, ka kriminālprocess ir ļoti prasīgs, un tagad arī daudz izskanējis, kāpēc tik lēni iet pierādījumu nostiprināšana.

Tas ir par aplokšņu algām.

Jā, ir milzīgs darbs, kas prasa no izmeklētājiem... Šajā brīdī, tas viens kriminālprocess, tas, ko mēs tagad arī esam nodevuši, viņš ir prasījis vairākus gadus, jo katrs pierādījums ir jānostiprina. Tās prasības pret kriminālprocesu ir ļoti augstas, un es ceru, un Juraša kungs arī teica, ka Tieslietu ministrija ir gatava uz diskusiju tieši par kriminālprocesu. Es saprotu, kriminālsods ir smagākais no sodiem, protams, ir jābūt augstām prasībām, bet varbūt, ka tomēr ir kaut kāds pārspīlējums šajā visā lietā.

Labi, ejam plašāk, ja aplokšņu algu epizode ir, kaut gan viens konkrēts segments, tad ir 218. pants Krimināllikumā, kas ir vispār izvairīšanās no nodokļu maksāšanas... Paņemam, šeit ir Tiesu administrācijas dati, tur gan ir vēl kaut kādas nianses par to, ka ir pārkvalificētas lietas, kolēģi te pētīja, vai izbeigtās lietas, bet nu tur būtību tas nemaina... Tātad, notiesāto skaits ir krities no 73 2016. uz 44 2017. un 51 2018. Šogad vienkārši pusgads, bet nu arī pieci mēneši, bet arī nekas neliecina, ka viņš kaut kur augtu atpakaļ. Šo arī ir grūti pierādīt, nekas nenotiek? Vai vispār administratīvais process un sodīsim tikai administratīvi? Es vienkārši gribu saprast.

Nē, kriminālprocess ir prasīgs visos...

Jā.

Tātad, vispārēja norma jau nenozīmē, ka tiem jābūt konkrētiem pierādījumiem, šajā gadījumā mums ir plāns, ja tā var teikt uz sešdesmit izmeklētājiem, kas mums ir, šogad nodot vismaz kriminālvajāšanai 100 procesus. Tas ir liels apjoms, jebkurš kriminālists jums pateiks, pagājušogad bija...

Jā, jā, jā, tas jau pēc kaut kā izklausās.

Pagājušogad bija 113, mani kolēģi teica, ja būs...

Galvenais, lai aiz ausī nepievelk.

Jā, nu tur, es nedomāju, ka tas būtu tā skatāms, bet šajā gadījumā, ja mēs tos simts un... Šobrīd mums ir 44, kas jau ir nodoti kriminālvajāšanai, nav atgriezti. Līmenis ir ļoti pieaudzis un ,protams, ka visi mēs gribētu, lai tās ir tādas pamatīgas lietas. Bet šajā valstī ir kriminālprocesa obligātums un te mēs savukārt ar narkotiku sūtījumiem pastā esam iekrituši kā..... Jo mums ir milzīgs apjoms kriminālprocesu, tieši narkotikas pastā. Un šobrīd, paldies Dievam, pagājušonedēļ ir pieņemts lēmums, ka tomēr ir jādara kaut kas, jo kriminālprocesu obligātums, tas...

Tad jūs to statistiku uztaisīsiet ar narkotikām pastā.

Nē, mums ir sadalīts.

Simts lietas bez narkotikām.

Jā, bez narkotikām, tās ir finanšu. Tā, ka, tādā ziņā, es domāju, es redzu pēc pagājušās nedēļas, ka... Un kā mani kolēģi arī pasaka − tas, ko mēs šobrīd uzsākam, kur bija šīs kratīšanas, tās lietas nonāks tiesā ne ātrāk kā 2020. gada beigās, 2021. gadā.

Jā, nu labi, bet tas, kas ir nonācis tiesās no tiem minētajiem notiesātajiem? Te ir nākošā bildīte. Tā nākošā bildīte mums stāsta par soda veidiem, un es vienkārši gribu saprast... Kā jūs redzat, klāt tie notiesātie ir, bet tad ir lielākā daļa nosacītie, tad ir tur kaut kas, kaut kādu sodi, tur naudas sodi, vēl kaut kastrīs gados. Mēs apskatām šobrīd − trīs gados reāls cietumsods ir vienpadsmot personām. Man liekas, ka es neesmu šausmīgi nežēlīgs cilvēks, bet es tomēr domāju, nu, ja mēs runājam par to, ka, nu, ja tas burkāns un pātaga, burkāns ir tas, ko jūs visu skaisti stāstījāt, kā jūs sadarbosieties un tā, tad, ja mēs gribam atkal apkarot kaut kādu melno galu, un trīs gados mums ir vienpadsmit reāli cietumsodi, tad man liekas, neiet kopā.

Es varētu pateikt, ka maniem izmeklētājiem ir noteikti vēl sāpīgāka sajūta kā jums.

To es nezinu.

Šajā brīdī mūsu darbs nosacīti beidzas tajā brīdī....

Jūs veļat uz tiesu, ka tiesa vainīga.

Es neveļu, es vienkārši uz to, ka mūsu darbs beidzas tad, kad mēs nododam Ģenerālprokuratūrai kriminālvajāšanai.

Jā.

Pēc tam mūsu ietekme šajos tiesas procesos ir tieši tik daudz, ka mēs sniedzam zaudējuma apmēra aprēķinu.

Respektīvi, jūs noraidāt, ka tas ir slikti savāktu pierādījumu rezultātā.

Es zinu to, ka ir bijusi tiesu prakse, ko es zinu, ka, ja process ir ievilcies ilgāk par pieciem gadiem, tiesnesis nedos reālu cietumsodu. Tas, kas mani uzrunāja, bija pirms pāris nedēļām, Augstākā tiesa bija atgriezusi iepriekšējā instancē vienu šādu gadījumu. Es ceru, ka ūdens būs sakustējies, bet mēs ietekmi varam tikai tajā brīdī nodot, jo, ja viņam būtu sliktas kvalitātes darbs, tad viņu jau prokuratūra atdotu mums atpakaļ. Šajā gadījumā maniem izmeklētājiem ne uz mirkli nav labāka sajūta kā jums.

Tad jūs sakāt, ka tiesai būtu soda politika jāmaina?

Es nevēlētos norādīt, kas tiesai darāms, vienkārši te ir fakti, kurus mēs redzam.

Labi, ja mēs ejam tālāk, bet paliekam tajā kriminālajā pusē, vēl viena lieta, ko man liktos interesanti saprast... Ļaujiet man atrast. Bija, tātad, viena ziņa, kas bija tik tikko pirms jūs stājāties amatā. "VID nosauc lielākos noziedzīgo grupu ķērienus", nu te kolēģi "Latvijas Avīzē" uzlikuši tādu virsrakstu, janvāra beigas ap 2018. gadu. Viņi saka − septiņpadsmit organizētu noziedzīgu grupējumu darbību ir izdevies atklāt, astoņus valsts ieņēmumu jomā, četrus narkotisko un psihotropo vielu apritē, piecus akcīzes preču jomā. Jaunzemes kundze, cik mums ir noziedzīgu grupu šajās jomās visās?

Vai, jūs ziniet, ja es to zinātu!

Jūs to nezināt?

Nē, es domāju, kā teica, nu, ja mēs precīzi varētu uzskaitīt, droši vien mēs pie katra aizietu un viņus arestētu, šajā gadījumā, tas, ko mansaka mani kolēģi, ka vēl pa kādai jāpiemet klāt, bet šobrīd...

Es neprasu, vai jāpiemet klāt... Šis ir baigi svarīgi, šito es esmu sajutis policijas šobrīd situācijā, ka deviņdesmitajos gados, un es atceros, pats klāt būdams un runādams, tomēr, tas operatīvais darbs un tikai, uz kura bāzes var būt analītika, bija tāds, ka pārzināja cilvēki nu, ka ar mašīnām, to ar dzīvokļiem... Šito es domāju par to tā tipa kriminālu. Šobrīd ir sajūta, ka nepārzina, kas notiek valstī.

Kāpēc ir tāda sajūta?

Un man ir jautājums, ja jūs sakāt: "Ja es to zinātu." Tas nozīmē, ka jūsu dienestā nepārzina, kas vispār ir grupas? Vai arī jums nesaka.

Sāksim ar to, ka operatīvā informācija ir noslēpums.

Konkrēta, jā, bet vispārīgais rezultāts.? Nosaukt šeit septiņpadsmit grupas un nosaukt, ka mums ir dati vēl par 117, tā nav operatīva informācija, tā ir statistika.

Es gribētu teikt tā, ka es varbūt neesmu sagatavojusi šo informāciju un tieši tādā veidā paprasījusi. Šogad mums ir plāns un operatīvajā izstrādē mums ir astoņas grupas. To es domāju, korekti atbildēšu, mums ir astoņas, jā. Ja kāds jums ņemas apzināt, ka visiem ir operatīvā informācija par jebkuru iespējamo grupu, es šaubos.

Nē, nē, nav runa par jebkuru, bet nu kaut kādu ainavu saprast.

Mums − jā, pēc operatīvajiem datiem, kā es jau minēju, mums ir plānots un mēs zinām par astoņām, kuras mums ir izstrādē.

Mēs esam aizskāruši šajā sarunā sabiedrisko ēdināšanu, aizskāruši tur būvniecību, takšus nosaucām vēl kaut ko. Paralēli tam aprīlī vienā intervijā LNT jūs teicāt, ka īpaši, jūs teicāt rūpnieciskos apjomos pieaug nereģistrētā nodarbinātība un ēnu ekonomika internetā. Jūs ar nevienu vārdu te nepieminat, ka augsta prioritāte, tad kaut kas neiet kopā.

Nē, runājot par internetu, mums ir atsevišķa vienība, kas ir. To norisi Sauka kungs parāda, ka pieaug.

Sauka kungs ir akadēmisks pētnieks, liekat viņu mierā.

Viņš nav, nē, nu viņš ir.... Bet, jā, mums ir vesela struktūrvienība, kas nodarbojas ar komerciju internetā. Jā, viņa pieaug, bet es vēlreiz saku: ja mēs runājam par procentiem, mēs runājam, ka prioritāte sākas mūsu gadījumā, nu tas ir virs desmit. Šajā gadījumā, ja pieaugums interneta biznesā ir, tad resursi ir jādod tur, kur mēs varam panākt lielāko efektu.

Labi.

Mēs monitorējam.

Tad tur tas apjoms vēl nav, tāds īpatsvars.

Nav tik kritisks, lai... Bet monitorings tam visam ir, bet ne tajā līmenī, kā ir šīm četrām lielajām nozarēm.

Nu, būvniecība tiešām ir tāds milzīgs apjoms, pie tam viņš strauji aug un tur mēs atgriežamies pie mūžīgā stāsta. Bet tā nav tikai būvniecības nozare, to es arī gatavojoties šai sarunai parunājos, tajā skaitā par "fēniksiem" un grupām, un tamlīdzīgiem, ka tā problēma, ko redz cilvēki tajā pusē, privātajā sektorā, ka VID attiecībā uz tā saucamo PVN shēmošanu ar viņu saistītām pelēkmelnām, bet pārsvarā melnām, bet nu pelēkmelnām, nosauksim to tā, darbībām, tomēr iet ļoti bieži vieglāko ceļu. Respektīvi, viņi sagaida un nopikē uz to maksātspējīgo tajā PVN ķēdē, pat iespējams, ka viņš nav līdz galam līdzvainīgs vai līdzatbildīgs, un noslauc viņu, es lietošu gandrīz tos vārdus, kā cilvēki runā... Un tālāk tur visu to tīmekli, kurš iespējams ir ļoti organizēts, un ļoti liels, tā arī neaiztiek, un viņš pārmigrē uz nākamo gadījumu. Piekrītat?

Jā, es gribētu teikt to, ka tas varbūt ir interesantākais šajā stāstā, ka, ja 2016. gadā par šiem tīmekļiem, tādi bija apmēram 120 mēnesī tika konstatēti, tad šobrīd tādu ir ap divdesmit, tas nozīmē, ka tas tīmekļa apmērs ir samazinājies sešas reizes.

Jūs gribat teikt, ka sešreiz mazāka ēnu ekonomika ir būvniecībā?

Nē, es runāju par, jūs teicāt par PVN shēmām,...

Jā.

.....ka šajā brīdī iespēja, ka tu nokļūsi, uzdursies uz šāda veida ir sešas reizes mazāka kā 2016. gadā. Bez tam tādos gadījumos, kā jūs minējāt, kur ir vērojams tas, ka viņš ir uzdūries, godīgais uzņēmējs. Un tos, kam jau šobrīd ir uz simts tūkstošiem mēs brīdinām − te ir šaubīgs darīju partneris. Mēs brīdinām iepriekš. Es gribētu to latiņu pazemināt, bet mēs brīdinām lielos uzņēmumus, ka tev ir šaubīgs partneris, pievērs viņam uzmanību.

Nu labi, bet tad pēc šitās loģikas, ja ir no simtu divdesmit uz divdesmit un "pvnščiki", tā saucamie pēc jūsu versijas, zināt, ir tik ļoti izskausti, tad šajā te tabuliņā, ko mēs pirmo skatījāmies, tur taču būtu jābūt tad PVN pieaugošam? Nevis no 2 miljardiem uz 2,5 miljardu − tas ir pie augošas ekonomikas...

Mh.

Bet viņam būtu jābūt..... tur 3 miljardiem.

PVN ir tā īpatnība, ka ne jau vienmēr tas sliktais saņem to naudu tieši no budžeta, viņš jau neļauj viņam atskaitīt to priekšnodokli. Vai arī tikai pēc tam mēs neļaujam, neapmaksājam. Tāpēc jau arī ir šīs sūdzības, droši vien arī bija par to... Kāpēc man tik ilgi neapmaksā PVN, es jau biju iesniedzis deklarāciju? Man tik ilgi neapmaksāja. Tāpēc, ka konkrētais, īpaši pie lielajām summām, tiek izriskota visa deklarācija ar visiem partneriem, un tiem, protams, kas ir zelts, sudraba, bronzas saraksts, tas ir viens. Bet, ja ir parādījies "fēnikss", tad viņam ir lielas problēmas. Un tajā brīdī viņam tiek pavaicāts un tiek arī izskatīti visa šī ķēde.

Tas nozīmē, ka tas cilvēks, kas man rakstīja, ka tā vietā, lai labticīgos brīdinātu par sliktiem partneriem, VID pagaida, kad būs pastrādāts ar kādu PVN shēmā iesaistīto un tad vēršas pret godīgo?

Nē, tie ir, jāsaka tā, atsevišķi gadījumi mums.

Rakstiet vēstules Jaunzemei.

Jā, Jaunzemei vajag rakstīt vēstuli, bet tas, ka tas tā notiek, es varu pateikt, bet tajā brīdī mēs pieķeramies arī pie tā, izslēdzot viņu no PVN reģistra, pēc tam viņš sūdzas, raksta par to, ka tas ir bijis nepamatoti, bet mēs pieķeramies arī tam, ne velti tā PVN reģistra iekļuve ir kļuvusi grūta, izkļūšana daudz vieglāka un būs jaunie grozījumi, būs vēl grūtāk.

Labi, vienu gan grūtu, gan vieglu jomu vēl paskatāmies − akcīzes precēs, nu, izliekot visu, es sapratu, ka baigi detaļās trūkst tā sarunas laika, lai ieietu daudzās detaļās. Tomēr, ja mēs skatāmies tādu gaišo daļu un tumšo daļu, deklarēto un nedeklarēto, vai fiktīvi deklarēto, kas ir jūsu kopskats? Nu, tur ir tas arī ēnu stāsts, ieved vienu, deklarē citādi, akcīzi nenomaksā, ieved, neizved, it kā aizved, patiesībā − neaizved.

Es gribēju teikt, tieši šodien labi sakritis ir kontrabandas konference šodien. Tajā skaitā tiks publiskoti jaunākie Nilsena pētījumu rezultāti tieši par kontrabandu. Manuprāt, to es varu teikt no aprites un arī to, ko saka eksperti, tāpēc žēl, ka nav vēl tie pēdējie dati, ka akcīzes preču šī kontrabanda, lai nenokoncentrējas uz cigaretēm lielākā mērā kā uz citiem produktiem. Dažādu iemeslu pēc, teiksim, spirta kontrabanda, iespējams, vairs nav tik aktuāla, ne tik interesanta, ir palikušas cigaretes ļoti lielā mērā. Tāpēc es ļoti gribētu redzēt svaigākos datus, kas ir. Savukārt par cigaretēm man ir labais stāsts par "Track & Trace",

un es kā arī teicu kolēģiem, Akcizēto preču padomei, es teicu: es gribētu, lai visām akcīzes precēm ir "Track & Trace". Tas ir, ka mēs atsekojam un tieši ražotājs ir ieinteresēts atsekošanā un tas ir ļoti labs instruments.

Jūs teicāt: spirts nav tik aktuāli. Mums te ražotāji, nē, tirgotāji te palīdzēja dabūt vienu avotiņu. Jūs esat redzējusi šādu te izstrādājumu?

Jā, es neesmu redzējusi, godīgi sakot.

Esat dzirdējusi.

Es esmu dzirdējusi un tieši, ziniet, kas man uzreiz bija acu priekšā − kā laiki ir uzlabojušies! Jo agrāk bija jādzer tas trīskāršais odekolons, ja jūs gribat man to vaicāt, tagad jau ir gandrīz kā tīra manta.

Nu, speciālisti gan saka, ka šitā manta esot reāls draņķis un bīstams dzīvībai.

Jā? Tad droši vien Vides dienestam... Es saprotu, ka tur bijusi tāda klasiski ierēdnieciska sarakste par šo tēmu: vai tas ir tas produkts, vai nav tas produkts. Šajā gadījumā es domāju, ka visu, ko var iedzert, droši vien, akcizēt nevarēs, un šeit, ja viņš ir draņķis, tad PVD varētu par to draņķi parūpēties vairāk. Es nedomāju, ka katram draņķim....

Ja tur tas stāsts ir, cik es paguvu iedziļināties, tas stāsts ir, ka viņam ir nu smuks uzraksts − kosmētiskais spirts! 60% tev acu priekšā maksā katastrofāli lēti un kaut kāda zināma publika, varbūt ne tikai tā, kas ir trīskāršā odekolona publika, esot tādas tendences, ka raujot iekšā. Un lai kā mēs zinātu, bet tur viens solis līdz kaut kādām lielām nelaimēm ir? Tad tā nav jūsu saimniecība?

Es domāju, ka PVD... Es nedomāju, ka mēs varam akcizēt jebko, ko var iedzert.

Nē, nē, nē, akcizēt nē, bet jautājums, kādai ir jābūt etiķetei, kam, kur uz kā, ja ir jēdziens spirts, kas ir akcizēts produkts?

Jā. Es nedomāju, ka VID ar to būtu jānodarbojas.

Tā nav jūsu darīšana? Labi, Dievs ar viņu. Pieminētā kontrabanda, viss tā vai citādāk reducējas, pirmkārt, uz muitas darbību, un, ja citās jomās tās kustības varbūt nav bijušas, tad jau pie jūsu vadības ir apstiprināts jums jauns vietnieks šajos mēnešos.

Jā.

Muitas pārvaldes direktors, līdzšinējais direktora vietnieks, nav no ārpuses kā Jaunzeme un strādā muitā ilgi, ļoti ilgi. Un tas ir tas, ko es gribēju saprast par to kadru politiku jums iekšienē. No malas skatoties, tas liek domāt, ka nu savējie kadri nonāk līdz augstākajam amatam, tas nozīmē, ka iekšējā pretendentu resursā viss kārtībā. Muitā aug labi spēcīgi kadri, ja Jaunzeme akceptē.

Jā, es gribētu teikt, ka Zubkova kungs ir ne tikai strādājis muitā. Viņš ir guvis pieredzi citās pārvaldēs.

Arī.

Kā rezultātā viņa pieredze ir dažādās lietās, kas nav mazsvarīgi, un pēc personālpolitikas nav svarīgi, vai cilvēks ir guvis pieredzi dažādās darba vietās vai vienā. Šajā gadījumā mums bija iekšējais konkurss un, izvērtējot Zukula kunga redzējumu tieši par muitas attīstību un arī viņa iepriekšējo darbību, es arī pieņēmu šo lēmumu, ka viņš var un viņam vajadzētu to darīt. Viņš ir bijis klāt pie tā, manā ieskatā, ļoti svarīgā darba, ka mums ir centralizēta uzraudzības sistēma pār visiem muitas punktiem. Mēs no centra šobrīd, no Rīgas... Vairs nenotiek uz vietām, mēs redzam, kas notiek katrā muitas punktā. Zukula kungs bija tas, kurš virzīja šo, viņš virza arī šo maiņu komplektēšanas nejaušības principu. Viņš saprot to kā, kādā veidā un kur var notikt šī noplūde, un viņam ir absolūta netolerance pret negodīgiem muitniekiem. Tās ir varbūt trīs galvenās lietas...

Vienkārši viņam nav sanācis viņu izrādīt. Ir vēl negodīgie muitnieki sistēmā?

Jā.

Cik?

Šobrīd, kamēr es esmu, es esmu atlaidusi 10 cilvēkus, jo es pieņemu, ka vēl joprojām ir muitnieki, kas neapzinās, ka mēs skatām cauri ierakstus. Mēs skatām cauri ierakstus.

Video ierakstus.

Jā, ierakstus.

Un tās kameras nemaitājas vairs.

Jā, un tās kameras vairs nemaitājas.

Un tie svari strādā.

Un tie svari arī strādā, kā rezultāta ir tā... Iespējams, ka cilvēkam ir kāda korupcija bijusi pirms tam, un noziedzīgie grupējumi viņu turpina izmantot. Es nesaprotu, kāpēc citādāk tas cilvēks to darīja, ja viņš zina, ka viņam būs kriminālatbildība par to. Es vienmēr lasu šīs disciplinārlietas un arī pēc tam ierosinātās krimināllietas. Ja ir bijis pārkāpums, viņam ir video pierādījums - nulle tolerances.

To frāzi lietojot, ko jūs pieminējāt, izvērtējot Zukula kungu, apstiprināja viņu par vietnieku muitas jautājumos... Ko izvērtējot jūs apstiprinājāt, ka ārējs atklāts konkurss ir uz VID Iekšējās drošības pārvaldes vadītāju?

Ļoti svarīgi attiecībā uz drošības pārvaldi bija, jā... Jūs ziniet arī, kas ir komisijā šajā brīdī? Komisijā ir gan Valsts drošības dienests, gan Iekšējās drošības birojs, gan prokuratūra, gan KNAB. Ir ļoti svarīgs cilvēks, kurš spēj sadarboties ar visām šīm struktūrām. Tādēļ ir arī ārējs. No otras puses, vienmēr, ja tas būs iekšējs konkurss attiecībā uz sodošu, jā, tā ir sodoša institūcija, vienmēr kāds varēs pārmest, ka viņš nāk no kādas, viņš kādu pazīst. Šajā gadījumā man bija svarīgs konsensus gan starp tiesībsargājošām iestādēm, ka viņš sadarbosies, ka viņi dos informāciju un akceptēs, gan arī iekšēji man bija svarīgi, ka tas ir cilvēks, kurš nav strādājis VID, kurš ir tālāk no tā, lai neviens nevarētu pārmest, ka viņš pret kādiem vēršas vairāk vai kādiem mazāk. Tāpēc.

Paturpinot to desmit muitnieku tēmu un paskatoties tos pēdējos gadus, kad bijis ļoti daudz runas par iekšējo netīrību, kas rada minēto reputācijas jautājumu, ko mēs sākām, astoņkāji tur ir, piesegšana, saites. Arī jūsu patiesībā priekštecis par to savulaik runāja. Nu, cik VID vēl aizvien, jūsuprāt, ir netīrs, astoņkāju, saišu, jumtu, informācijas nopludināšanu un tā tālāk jomā?

Es varu teikt, ka mēs izriskojām, tā žargonā sakot, visas amatpersonu deklarācijas, mums ir pietiekami daudz informācijas šobrīd par saviem darbiniekiem. Mums bija 1. saraksts, 2. saraksts, kur mēs arī runājām ar konkrētiem cilvēkiem un iztaujājām kā šīs neatbilstības varēja rasties. Tagad mums, balstoties uz tiem 15 tūkstošiem banku apgrozījumiem, ir vēl cilvēki, kuriem mums būs uzdodami jautājumi. Ja viņi uz šiem jautājumiem nevarēs atbildēt, droši vien mēs šķirsimies. Tas ir par to, ko es esmu izdarījusi līdz šim brīdim.

Ir vēl viens saraksts, kas, es saprotu, ir stipri garāks par desmit?

Jā, bet, ja cilvēks var paskaidrot un viņam ir konkrēti dokumenti, kā, kur un kā, kas ir radies, tad mēs tomēr... Ne jau visi ir noziedznieki. Nevajadzētu būt šaubām par to. Ja mēs runājam par, es negribētu ( man jāpiesit pie koka), trīs realizācijas un viena noplūde, tas nozīmē...

Respektīvi, tiem kas varbūt neuztver to žargonu, respektīvi, tātad, paņēmāt ciet tādus vai citādākus blēžus, kuri iepriekš nebija brīdināti.

Mh.

Varbūt 33, tad varētu mierīgi uzelpot.

Es nē, tāpēc es saku, es situ pie koka...

Bet paskaties cik interesanti, ka par trīs jūs jau priecājaties, ka nav noplūde.

Nē, jo manā dzīvē, ziniet kā, man jau Konkurences padomē nebija šādas situācijas, man pat nebija jādomā. Mani jau brīdināja par to, ka šeit vispār nekad nekas nevar notikt, tāpēc, ka viss jau tur tā un šitā, tāpēc vienkārši no sava viedokļa es skatos, ka nav tā. Jā, es saku, ka Konkurences padomē mums nekad nebija par to jādomā, jo tādas lietas nebija. Šajā gadījumā struktūras ir daudz lielākas.

Jūs teicāt : mani brīdināja. Kas jūs brīdināja, iekšpusē vai ārpusē?

Man tajā brīdī, kad es taisījos stāties amatā man bija ļoti daudz brīdinātāju par to, baidītāji, cik viss būs briesmīgi un kā arī.... nu pietika, bet es ...

Nu, viegli jau nav.

Nē, viegli jau nav, neviens jau nesolīja, ka būs viegli.

Par tiem darbiniekiem... Atkal es visu laiku eju starp to burkānu un pātagu, to balto un to melno pusi. Labi, jūs sakāt, ka jūs vērtējat šeit trīs realizācijas no noplūdes. Ja mēs atgriežamies atpakaļ pie tiem servisa darbiniekiem, un tas tomēr kopā ir par kadru kvalitāti kā tādu. Pat, ja viņš nav negodīgs, kas viņam ir, negribas tā nekad par dzīviem cilvēkiem teikt, bet tomēr darbiniekam-vidējam ir konkrēta motivācija sabalansēt, es lietotu šo vārdu sabalansēt, to valsts un VID interesi iekasēt nodokļus ar biznesa ilgtspējas interesi, kas arī ir valsts interese, bet ne tik ļoti VID?

Te man atkal jāatgriežas pie paša sākuma par tām servisa organizācijām. Es, lasot grāmatu par, zini, par zviedru VID, kāpēc viņi sāka transformāciju, tas notika 1976. gadā, jo atnāca divi puiši ādas jakās un aizturēja Ingmāru Bergmani. Un Ingmārs Bergmanis pēc tā pateica, ka viņš šajā valstī vairs ne minūti nedzīvos, ka viņam šāda valsts ar tādu ieņēmumu dienestu nav vajadzīga. Un 1976. gadā viņi sāka savu ceļu uz servisa organizāciju. Un es saprotu, ka man nav doti trīsdesmit gadi, mēs nevaram atļauties trīsdesmit gadus, bet viņi pierāda, ka tas ir iespējams. Pie tam, kad viņi saka, ka viņiem VID tagad ir progresīvākā no iestādēm visā Zviedrijā. Es ticu, ka mēs varam to izdarīt ātrāk un par to sabalansēšanu, tas ir pirmais un galvenais, ko es arī kolēģiem saku: mēs redzam kokus, kokus mēs redzam, mēs neredzam mežu.

Mums vēl ko tajā mežā? Vēl kādu vajag aizturēt, mums ar tur kaut kādiem, nezinu, Raimondam Paulam uzrēķinātajiem nodokļiem un vēl kaut kādiem skandāliem nepietiek?

Nē, es domāju ka, noteikti, ka mums pilnīgi pietiek šī brīža evidenci. Jautājums ir, atvainojos par anglicismu, šajā brīdī ir svarīgi, ka mēs redzam mežu, nevis kokus. Jo, iespējams, ka iepriekš risku sistēma ir novedusi pie tā, ka viņa ir ļoti precīza, tikai neredz to mežu, un ir jāvērtē šī uzņēmumu iepriekšējā pieredze. Varbūt tas viens melnumiņš tajā brīdī nenoved pie tā, ka viņam sākas visi iespējamie pārbaudes procesi?

Viena uzņēmuma gadījumā jūs runājāt par mežu, runājāt par valsts pasūtījumiem. Respektīvi, bija "Alpha Baltic" gadījums par valsts iepirkumu, kur jūs tā kā pateicāt, ka ir cilvēki, kas ir ar nodokļu parādu vēsturi, es pareizi lietoju šo jēdzienu, jā?

Jā.

Viņiem nevajadzētu tikt pie pasūtījumiem?

Jā.

Nu, pāris mēneši pagājuši, kaut kas ir virzījies tajā jomā?

Ir iesniegts, un Finanšu ministrija teica, ka pie pirmās iespējas mūsu priekšlikums tiks nests uz Saeimu. Es jau iesniedzu uzreiz...

Labi, labi, es pārprasu tikai.

Ja es solu, tad es daru. Es teicu − iesniegšu! Iesniedzu.

Tā visi saka, šito ziniet, visi šitā saka.

Bet es iesniedzu.

Labi, labi, es paprasīju, jūs atbildējāt.

Jā.

Vēl viena sāga, kas ir viens tāds riktīgs mežs, tā ilustrācijai var uzlikt to Valsts kontroles revīzijas bildīti par kases aparātu reformu... Viņi to nosauca par nebeidzamo stāstu. Definējot šā gada sākumu, ar 59% uzņēmumu tikai ir kaut kāda gala skaidrība, lai gan VID jau pagājušogad stāstīja, ka 90%. Nu, kaut kādā īsajā versijā pēc tam, kad jūs pati atzināt, arī kontekstā ar Valsts kontroles secinājumu, ka, iespējams, būs jātaisa vēl viena reforma, jo šitā ir aizbraukusi grāvī... Tad kur mēs esam ar visiem tiem aparātiem, hibrīdaparātiem, pielāgošanām, pārlāgošanām, pārtaisīšanām? Un vai mēs vispār esam sasnieguši kaut ko?

Esam pie 75%, kas nav slikti, bet fakts kā tāds, ka tai reformai jau bija jābūt. Man vienmēr acu priekšā atceroties, tāds pelēks ar podziņām aparāts. Tāds droši vien nevarētu būt. Ir jaunie modeļi, un viņiem ir jābūt...

Jā, jā, bet tad kaut kam jāpārtaisa, un tad CHD firmas šefs atkal lamājas, ka atkal neadekvātos termiņos kaut ko prasa, un visu laiku griežas nebeidzamā stāstā.

Es domāju tā reforma, kas ir desmit gadus, jau vairs nav reforma, tas ir tāds ciešanu, moku ceļš.

Šī nav reforma, tas ir ciešanu, moku ceļš?

Un pa desmit gadiem es domāju, to varēja jau pabeigt. Šajā brīdī CHD arī ir sarosījies. Es domāju, ka tas aparāts, šobrīd jau mēs runājam par pliku aparātu, tas, par ko mums vajadzētu runāt un tas, kas bija tajā 3 gadus atpakaļ, tajā prezentācijā, ko rādīja VID...

Kopējo digitalizāciju no aparāta līdz...

Tieši tā.

Jā, līdz visām noliktavām, visam.

Es domāju, kad mēs pabeigsim, jo tam aparātam var pieslēgt visu ko, šitam jaunajam aparātam var pieslēgt jebko. Tas ir nākošais, ko es redzu, tā ir digitalizācija. OECD ir uztaisījis, ir veicis pētījumu, un izrādās, ka mums ir kur smelties, un ir, kur sakustas tās lietas.

Bet tad jau ir konstatēts tas, ko jūs teicāt pirms pāris mēnešiem, jūs teicāt: gadījumā, ja tiks konstatēts, ka pašreizējās prasības ir novecojušas, tad būs jādomā kaut ko jaunu. Tad ir konstatēts, ka nav novecojušas?

Nē, šo visu moduli ieviest var. Jautājums ir tikai par to, kā tos datus transmutēt citādāk. Šie aparāti nav novecojuši. Arī kases sistēmas, tās vēl jo mazāk ir novecojušas, bet jautājums ir kā tos datus nodot straujāk, ātrāk un onlainā, jo šobrīd drīzāk ir novecojis veids, kā mēs varam viņus saņemt.

Labi. Vēl viena lieta, vairs ne par kases aparātiem. Tāpat Valsts kontrole pirms nu jau vairākiem gadiem secināja, ka no daudziem desmitiem tūkstošu valsts amatpersonu deklarāciju VID pārbauda smieklīgi maz. Nevis VID darbinieku deklarācijas, bet vispār valstī, un ka tas ir neadekvāti. Vai šajā jomā ir kaut kas labāks?

Es gribētu teikt, es kā iestādes vadītājs daudzus gadus esmu burtiski uztvērusi to, kas ir rakstīts, ka es atbildu par savu darbinieku deklarāciju pārbaudi, nevis Valsts ieņēmumu dienests. Tik lielā mērā man kā iestādes vadītājam ir jārūpējas par to, ka es zinu, kas strādā.

Ak, šitā.

Un tā norma nav nekas jauns! VID var pārbaudīt, bet viņi jau neredz uz vietas to gadījumu. Principā, es kā iestādes vadītājs visu savu dzīvi esmu uzdevusi savai personālpārvaldei baudīt deklarācijas.

Respektīvi, lai katra iestāde izdara savu darbu.

Jā.

Tā ir tā nostāja?

Tieši tā!

Bet VID... Tā ir vēl viena lieta, kas man atnāca arī meilos, VID pienākums ir definēt un pie vajadzības koriģēt, kuras ir amatpersonas, kam ir jāiesniedz deklarācijas un kuras nav. Un tur man stāstīja tādus piemērus, piemēram, tur ar mēru biroja vadītājiem, ar vēl kaut ko, ka tur VID tā kā to bumbu "futbolējot" projām.

Gribu teikt atkal: politika un izpilde! Es nevarēšu komentēt par mēru. Es zinu to, ka, savukārt te mēs arī ieguvām nedraugus, jo mēs tiešām atkal atgādinājām, un tiešām sanāca tā, ka cilvēks ir iesniedzis jau deklarāciju, un pēc divām dienām viņš saņem atgādinājumu. Es nevarēšu komentēt par mēru...

Tur bija stāsts par to, ka aizraksta KNAB, KNAB aizraksta atpakaļ, ka VID par to atbild, VID saka: nē, mēs ziniet, nē.

Es nevarēšu...

Labi. Tuvojoties noslēgumam šai sarunai ir viena lieta, kas šajā sarunā vai nu atkārtojas, vai jūtams tāds pavediens, piesaucot Finanšu ministriju. Jūs sakāt: kaut ko iesniedzu, turpinājuma nav, uz darba grupām neaicina. Nu, tādu ļoti lielu atzinību par Finanšu ministrijas darbību es tā kā nejūtu no jūsu puses. Finanšu ministriju vada cilvēks Jānis Reirs, kurš, būdams labklājības ministrs, ar jums vienojoties nonāca līdz tam, ka jūs aizrotēja uz citu ministriju. Kas liek tā domāt arī, ka tādas droši vien, ka ļoti labas sadarbības nav. Kādas ir jūsu attiecības šobrīd ar Finanšu ministriju?

Jā, es varbūt, lai to pirmo daļu, ka, principā es pati pieņēmu lēmumu aiziet no Labklājības ministrijas.

Tur jau pie kādiem apstākļiem, tādus lēmumus pieņem, vai ne?

Jā, nu apstākļiem... Tu piecus gadus esi bijis valsts sekretārs vienā no grūtākajām ministrijām valstī, droši vien ar trešo reizi uz politikas pavērsienu ir grūti saņemties.

Labi, lai tā būtu.

Jā, bet par attiecībām... Ir, kur mums ir laba sadarbība, viennozīmīgi, bet es pirms tam nebiju strādājusi ar Finanšu ministriju. Katrā ministrijā ir savas īpatnības, kā tiek organizēts darbs un es pieņemu, ka vienkārši, teiksim, manās iepriekšējās ministrijās, kur vienmēr iestādes tiek iesaistītas no sākta gala, un varbūt nav tādu tradīciju... Es nezinu, man nav tādas pieredzes. Šajā gadījumā tas, ko es redzu, ka mēs sniedzam un darām, ir atgriezeniskā saite, citreiz nav. Finanšu ministrija ir liela iestāde, salīdzinot varbūt ar citām man zināmajām.

Labi, es par iestādēm tikai to cepurīti apskatīšu. Vienu lielu rezonansi guva ziņa, ka ministra birojā par padomnieku kļūst kādreizējais VID darbinieks, nu ne tik sen, darbinieks Kaspars Čerņeckis. Un te ir viens virsraksts, ko es izcēlu - viņš man pateica, ka viņš grib pārrunāt skaļāko lietu virzību. Cits virsraksts bija, ka viņš vispār vēlas izvērtēt VID efektivitāti. Bet šobrīd no Finanšu ministra puses Čerņecka personā notiek VID revidēšana un caurskatīšana? Vai nenotiek?

Vienīgais, ko mēs kopā ar Čerņecka kungu darām, un tas ir Zakatistova kunga vadībā, ir darbs pie ombuda institūta izveides...

VID?

Nē, es saprotu, ka tas ir domāts Finanšu ministrijā, tātad. Un mēs šobrīd strādājam pie nodokļu maksātāju kartes, tur mēs arī tiekamies katru otro pirmdienu un runājam. Nevis runājam, mēs jau ejam uz priekšu par to, kā...

Skaļo lietu virzība?

Neesmu runājusi, nav arī prasības.

Tad tikai gribēja 31. martā pārrunāt, nu labi. Vai taisnība, ka jums jau ir bijusi, kā to sauc, atestācija Finanšu ministrijā? Jā?

Jā, ir bijusi.

Komisija kaut kāda tur sēž un tā kaut kā.

Komisija bija, jā.

Vai taisnība, ka tur esot bijušas diezgan skarbas sarunas pēc kurām te tā kuluāros runā, ka vispār esot pacēlies jautājums, nu ne visiem, ne komisijai, bet pacēlies jautājums varbūt to Jaunzemi jāatlaiž no darba.

Komisijā tādas runas nebija.

Komisijā nē, pēc tam.

Komisijā mēs izrunājām, trīs galvenie virzieni bija komisijas locekļiem. Pārsvarā runāja darba devēju pārstāvis, kas ir Līga Menģelsone. Mēs tiešām runājām tieši par tām pašām sāpēm, par piedziņas procesu, par tādām lietām. Par to, ko runā kuluāros, es tiešām nezinu.

Neesat dzirdējusi tādas runas?

Publiskā ziņa LETA bija ļoti konkrēta, kuru es arī izlasīju, sapratu − jā, nu tā tas ir.

Mēs taču sākumā vienojāmies, ko jūs man teiksiet un neteiksiet.

Bet es tiešām nezinu!

Neesat dzirdējusi?

Nē, nu man bija jāzina?

Es jautāju vai neesat dzirdējusi? Vai bija jāzina tas jau....

Un ko tad izlēma, ja nav noslēpums?

Nē, nē, nē, jūs jau esat amatā, kā mēs redzam, jā. Noslēdzot šo sarunu, jums ir šī pieredze valsts sektorā ilga, dažādos resoros. Sen bija tas laiks, kad jūs bijāt darba devēju pusē, vai cik sen... Tas bija Konkurences padomē, viens resors, tad otrs resors un tagad VID. Jūs, pirmkārt, varat salīdzināt kā ir dažādos sektoros. Un tomēr jāatgriežas, vai pie planētām, vai feodālajos kaut kādos segmentos... Kā mēs attīstamies kā valsts, kā valsts pārvalde, kā serviss, kā valsts, ja vajag, represiju pārvalde, kā valsts pašattīrojusies, valsts kā taisnīga vai taisnīgāku dzīvi griboša, nevis valsts augšā, pilsonis apakšā? Kas ir jūsu pieredzes vai mācību stāsts? Kā mums iet ar šo visu procesu? Un kāpēc daudzās jomās mums neiet?

Es gribētu teikt, mēs attīstāmies, un, ja man jāsalīdzina 1993. gads pret 2019.....

Nu, Dievs pasarg.

Tad mēs attīstāmies pietiekami strauji, jo, ja mēs skatāmies uz tīri tehnoloģisko līmeni, tehnokrātisko līmeni, mēs esam labā līmenī. Tas, kur mums ir problēmas, un tur, kur privātais sektors iegulda milzīgus līdzekļus, ir apmācības − apmācības, komunikācija, kā runāt ar klientiem. Valsts pārvaldē šis jautājums nav bijis skarts gadiem. Mēs gājām uz tehnokrātiju - vairāk datoru. Pārāk maz ir ieguldīts tieši darbinieku izglītošanā, kā komunicēt. Cilvēkam nevar uzteikt, ja viņš neattīstīts vai dumjš, ja viņš mācās, bet tieši uz šo mēs mācāmies, dažādus priekšmetus. Mēs ejam maģistri, bakalauri, bet, kā komunicēt ar klientu, to mēs valsts pārvaldē esam sākuši mācīt pārāk vēlu. Un ne visi. Jo principā tas, ko es arī vēroju, ka bieži arī mani kolēģi iet uz jebkuru sarunu kā uz cīņu, kā uz pēdējo kauju, jo, protams, ka ir saņemti, iespējams, arī kādreiz pazemojumi, un nevis kā uz sarunām. Mums ir jāiet uz sarunu vešanu, kur mums ir, atkal latviski sakot, jāiziet uz viens-viens situāciju, un tas ir tas ko es redzu, kas ir jādara.

Bet ideāla pasaule neeksistē, kā mēs zinām.

Ideāla pasaule neeksistē, bet viņa var būt labāka.

Uz šīs nots šo sarunu noslēgsim! Cerams, ka tiksimies vēl. Paldies skatītājiem par uzmanību. Paldies, Jaunzemes kundzei par dalību. Turpinājums sekos.



Tags

Finanšu ministrija Ieva Jaunzeme Jānis Reirs PVN Valsts ieņēmumu dienests VID

Comment Form