'Delfi TV ar Jāni Domburu' atbild Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Sarunas teksts.
Foto: DELFI

Esiet sveicināti, cienījamie Delfi TV skatītāji! Šodien šajā studijā ir Krišjānis Kariņš. Latvijas Ministru prezidents, partiju apvienības "Jaunā Vienotība" valdes priekšsēdētājs, devīto mēnesi vada valdību, ko veido pieci dažādi politiskie spēki. Pats viņš politikā ir bijis gan kā ministrs, gan kā deputāts Latvijas un Eiropas parlamentos vēl kopš tiem laikiem, kad Latvija nebija Eiropas Savienībā un NATO, bet šo valdību vadīt viņš uzsāka ar pozīciju: "Būšu evolucionārs, ne revolucionārs." Labdien, Kariņa kungs!

Labdien.

Par to evolūciju. Vairāk kā 250 dienas jūs vadāt piecu dažādu, teiksim to tā, dažādu, te ir viena bilde no valdības tapšanas janvārī, dažādu partijas saietu, vai ne, kas ir pietiekami ilgs termiņš politikas klasikā, ja rēķina par 100 dienām, piemēram, slavenajām. Jūs varat nosaukt vienu būtisku lietu priekš Latvijas tautas un Latvijas valsts attīstības, kurā, pateicoties jūsu vadītajai valdībai, mums ir būtiska evolūcija?

Kariņš: Nu, politiska evolūcija mums ir finanšu tirgus sakārtošanas jomā. Tad, kad valdību izveidoja, mums šis te Moneyval process ar vērtējumiem bija ļoti stipri negatīvs. Sākotnēji vadot pirmās tā saucamās finanšu sektora attīstības padomes... Nu, kur sanāk visi pieaicinātie, tur bija... teiksim, izjūtams tas, ka nav skaidra virzība, kur un kā...

Un tagad ir evolūcija. Parunāsim detaļās par to evolūciju un tad, kad nonāksim... Sāksim ar politisko, kas skar šo piecinieku un starp politiskajām attiecībām. No pieciem pretrunīgiem politiskiem spēkiem toreiz izveidojot nozaru sadalījumu un izveidojot ministru sastāvu – gan kas ir bijuši, gan kas ir pilnīgi neredzēti, pilnīgi neredzēti Latvijas pārvaldē un politikā, kā mēs zinām. Pat ja jūs neatklājat konkrēti, vai jūs uzvārdos vai nozarēs, vai jūs šajā laikā, pa šiem astoņiem ar pus mēnešiem, esiet aizdomājies, ka ir pieļauta kļūda?

Pieļauta kļūda sastāvā – nē, jo...

Bet nav sastāvā.

... šajā Saeimā, nu, šis ir iespējams labākais valdības sastāvs, kāds varētu būt. Ko katra partija un kuru katra partija virzījusi par ministru, nu, tas tiešām paliek partijas ziņā...

Un tā nebija jūsu, kā Satversmē rakstīts, ministru aicināšanas padarīšana...

Protams, formāli es aicināju, bet mēs visi saprotam, ka dzīvē partijām ir tā galvenā teikšana. Kaut gan bij' sākumā viens ministrs, kur es nepiekritu, tā nemaz nebij'. Es varētu teikt, ka... un jūs kā preses pārstāvis varēt attaisnoti kritizēt, bet faktiski tie cilvēki, kādi ir nonākuši amatos, no mana viedokļa raugoties, nav nemaz tik nepiemēroti un faktiski no kabinetu sastāviem, kādi ir bijuši un kāds varētu būt... Šis nav tas sliktākais... Šis sastāvs ir labs.

Es nejautāju vai tas ir sliktākais, es jautāju...

...Tiešam labs...

...es jautāju, vai jūs redzat: "Šiten mums ir kļūda".

Nē, es faktiski drīzāk redzu, ka pats es esmu nedaudz pārsteigts, ka ir daudz labāk nekā es sākotnēji domāju. Kolēģi ir izrādījuši caur un cauri kompetenci, jebkurā gadījumā vēlmi strādāt kopā.

Vai tā ir atbilde arī uz nākošo jautājumu? Pēc tam kad jūs pats pavasarī piedzīvojāt uzticības balsojumu vai neuzticības ierosinājumu balsojumu Saeimā. Tagad ir oficiālā parakstu vākšana par Šuplinsku, ir no pašvaldības pusēm par Juri Pūci, par demisijām. Nu, viņi tur tā kā ierunājās, tas vēl nav nonācis līdz nozares oficiālai prasībai. Jūs neapskatāt šajos astoņos ar pus mēnešos līdz pat šim brīdim, ka kādam varbūt par kaut ko pienākas vai būtu kaut kas pienācies?

Nē, es tādā veidā neuzskatu. Es izprotu tos cilvēkus vai tās cilvēku grupas, kuras par vienu vai otru jautājumu reizēm ir neapmierināti, to es varu saprast. Tas parasti izpaužas ar to, ka kāds... Saeimas opozīcijai ir goda lieta, tas vienmēr ir. Te ir tāda sabiedrības daļa, kas arī to prasa, bet..

Bet šis nav pamatoti šobrīd.

Demisijai, demisijai es tā nesaredzu, nē.

Ja skatās uz tām savstarpējam attiecībām, kur tā demisiju tēma. No Bordāna kunga puses, kas vakar izskanēja ''ja kāds te pamēģinās paprasīt, ka šitā valdība nestrādā", nu, savstarpējā kritika, manuprāt, katru mēnesi aug augumā. Vai tas nozīmē, ka katru mēnesi stabilitāte, valdības stabilitāte, mazinās?

Nē, no pirmās dienas ir bijuši par atsevišķiem jautājumiem dažādi viedokļi. Tas nav pārsteigums. Varbūt ilgāku laiku sākumā, visi tādi uzmanīgi, ļoti piedomā ko un kā publiski pasaka, bet tagad varbūt viens otrs atļaujas publiski vairāk parādīt.

Jūs arī atļaujaties pateikt.

Jā, acīmredzot. Bet šī koalīcija, viņai tas labums ir tas, ka pauž viedokļus un faktiski runā. Reizēm strīdas viens ar otru, jo tad, kad strīdas vai tad, kad runā, tad ir iespējams atrast varbūt pat labāku risinājumu.

Vai šobrīd šajā strīdēšanās, es neteikšu stadijā, bet toņkārtā, nesāk parādīties, ka vienkārši attiecības starp jums, pasliktinās?

To, kā saka, pēc gadiem varēs atpakaļ skatoties... Es šobrīd to tādā veidā neizjūtu. Es vairāk izjūtu to, ka partneriem... Atceramies - piecas partijas, katra partija... Divas ir salīdzinoši ļoti jaunas. Viena partija Saeimā...

... nu visas ir jaunas, ja tā no būvēšanas viedokļa, neskaitot apvienotās.

..tas, jā, bet ir daudz koalīcijas deputātu, kuri pirmo reizi sēž Saeimā. Nu, nav piedzīvojuši ciklu, nav piedzīvojuši arī būt opozīcijā, nu tas viss dod savu. Es saprotu politiķus. Kaut kur ir uztraukums, ka viņu individuālā identitāte un kāpēc viņi vispār ienāk politikā drusku pazūd, jo katrs tagad ir aizņemts ar konkrētiem darbiem. Un viens veids, kā to paust ar tādu skaidru, dzelžainu, reizēm kaut kādu izteikumu publiskā telpā, tas... Es domāju, ka šis ir vienkārši šīs koalīcijas viens no posmiem, bet kopumā, varētu teikt dienas beigās joprojām...

...diena vēl nav beigusies, Kariņa kungs.

...katras dienas beigās es, kā saka, no dienas uz dienu, katru ņemu par labu. Tomēr koalīcijas partneri izrāda vēlmi kopā strādāt.

Tad es saprotu, ka dzeltenās kartītes no "Jaunās Konservatīvās partijas" tā jūs nopietni neņemat.

Es vispār šādos jēdzienos politikā, es to tā nespēju uztvert.

Kādos jēdzienos jūs domājat, kādās asociācijās politikā?

Asociācijās, viņas ir sporta asociācijas.

Ir sporta asociācijas?

Jā, bet ne tādā ziņā, ka tur viens otru sodīs. Mums ir viens kopīgs mērķis. Tā saucas "valdības deklarācija". Darbi, par kuriem mēs kopā vienojamies, arī budžetu veidojot. Tas, kas beigās izpeldēja ir mums galvenie virzības mērķi, kurus mēs gribam īstenot. Tā stīvēšanās ir par to, ka varbūt... kura joma būtu svarīgāka par otru. Katram liekas tā: "Mana joma ir svarīgāka par kaimiņa jomu. Nu, visu cieņu kaimiņam, man ir drusku lielāka taisnība" un tas ir tas, kā mēs strādājam. Es vairāk jūtu, man būtu...

...vai "Vienotība" līdzīgi neizturas?

Es nešaubos ne mirkli, ka arī mana partija ir pakļauta tiem pašiem spēkiem. Es nesaku, ka viens vai otrs ir labāks vai sliktāks. Es vienkārši stāstu, kā es to redzu. Tikai mana tā atbildība pretī jebkuram citam ministram... Es esmu tas pēc definīcijas, tas, kurš atbild par to darbību kopumā un katrs pārējais atbild par vienu konkrētu jomu. Un tas...

...bet koalīcijā visi atbild par visu, nu tā vajadzētu būt. Nu, lielās līnijās.

Kā visi atbild?

Nu visa valdība koleģiāli atbild par visu.

Protams, tas tā ir, bet jebkurā valdībā – vai tas ir šeit, vai tas ir Lielbritānijā, vai Vācijā, vai Portugālē, ministru prezidents ir tas, kurš, kā saka, tiešā veidā atbild par valdības darbu kopumā.

Vai ministru prezidents atbildot par darbu kopumā, jūt kaut kādus riska punktus, riska tendences, iekšējus vai ārējus, ka šī valdība pārskatāmā nākotnē, no dienas uz dienu nē, bet no mēneša uz mēnesi, ka valdība varētu krist?

Es tādā veidā to neizjūtu. Es drīzāk esmu noraizējies par to, kā mums sokas ar tiem darbiem, kurus mēs veicam un izejot cauri jebkuras maiņas sabiedrībai, nemaz nerunājot par politiķiem... Sabiedrībai tās... tas ir zināms stress, jo nezināšana ir nesaprašana. Faktiski mēs esam apņēmušies diezgan vērienīgas reformas vai uzlabojumus, vai maiņas vairākās jomās un tas vieš tādu nedrošību. Un tātad – cilvēki ir nedroši, tas ir tad, kad parasti kļūst agresīvi, loģiski. Un šis ir tas, par ko es domāju, kā, piemēram, izvest cauri kvalitatīvu administratīvi teritoriālo reformu, ar veselības, ar izglītības jomu, tas ir tas, par ko es...

...pirms mēs nonākam pie šīm jomām...

...es ne par to politiku.

Par to politiku tomēr vēl pāris lietas. Raivis Dzintars, es nezinu, vai tas bija agresīvi, jo tas ir rakstiski atreferēts, bet vasarā, kad bija epopeja par Mežvieta kunga apstiprināšanu valdībā un dzeltenās kartītes, Raivis Dzintars pateica, komentējot šo situāciju, ka "Jaunās konservatīvās partijas" interesēs varētu nebūt sevi valdībā nomainīt ar ZZS. Kas tas tāds ir par mājienu? Arī nav nopietni ņemams?

Es tiešām nespēju komentēt.

Par to ZZS un to gan jums jāspēj komentēt. Mums ir viena deputāte, kas ir mainījusi savu partejisko piederību, Anda Čakša, bijusī veselības ministre, vairs nav ZZS, nu ir "Vienotība". Nu, kur ir tā loģika, politiskā, ja ne cilvēciskā? Lamājam labo darbu čempionātu pirms vēlēšanām uz urā, nepiekrīt un, arī "Vienotība", nepiekrītam viņas konceptiem veselības sistēmas aprūpes reformēšanā. Un tagad viņu ņemam pie sevis. Vienu mandātu, vai tiešām tā vajadzēja?

Vēlreiz. Tas, kādā veidā Saeimas deputāti jūt vai neizjūt lojalitāti savai partijai vai grib iet uz citu partiju... Nu, tas ir, katram jāatbild par sevi.

Es ne par to, ko viņa atbild. Es jautāju no "Vienotības" pozīcijas.

Mūsu pozīcijā es to lietu uztveru vienkāršoti. Durvis ir atvērtas. Ja ir cilvēki, kas tic un grib, teiksim, veicināt to mūsu programmu, es neredzu apriori, kāpēc būtu..

Ei, ei! Nāk visādi Dana Reizniece-Ozola, Māris Kučinskis, durvis ir atvērtas, visi Vienotībā.

Protams, tad skatītos. Tikai šie vārdi, kurus jūs minat, nu es gan būtu gauži, nu ļoti pārsteigts.

Kāda atšķirība?

Nu kā, atšķirība ir indivīdos. Indivīdos, kādu lomu viņi ir spēlējuši, kas ir... Teiksim Kučinska kungs, man Māris Kučinskis kā cilvēku, kā politiķi, es viņu respektēju. Es esmu viens no tiem nedaudziem, kas viņu drusku labāk var saprast.

[Domburs piekrīt]

Ja es sēdētu tajā pašā krēslā... Es saprotu, visu cieņu. Es ar prieku, faktiski, ja es skatos konkrēti uz viņu, es labprāt strādātu kopā nevis pret. Bet, ka Māris Kučinskis, tagad kā bijušais valdības vadītājs, premjers, pāriet no savas partijas, kur viņš ir šobrīd, uz citu partiju, nu man tas pārsteigums. Viss jau Latvijā... Mēs jau Latvijā mācāmies nepārsteigties. Bet mums tās pretrunas starp partijām ir drīzāk un bieži vairāk pretrunas starp indivīdiem. Es uzstādītu tēzi, ka, vismaz Eiropas kontekstā skatoties, mums Latvijā tādas īstas partijas vēl nav īsti izveidojušās, tai skaitā es runāju par savējo. Mums ir virzieni, bet viņas īsti nav izveidojušās. Varbūt tie divdesmit astoņi, deviņi gadi ir drusku par īsu laiks. Viņš veidojās, bet mums vēl ir diezgan šauras, teiksim, maz pārstāvētas, cilvēku ziņā, partijas. Arī mūsu partiju apvienībā, ja es nemaldos, ir nepilni 3 tūkstoši cilvēku.

Formāli. Cik reāli, par to vēl var parunāt.

Bet tas jau arī nekas nav.

Piekrītu.

Trīsdesmit tūkstoši, tā būtu partija.

Piekrītu. Par partiju veidošanos un par individuālām figūrām. Viens video no brīža, kad mēs tikāmies pērnruden šeit pirms vēlēšanām, kur jūs runājāt par politiskiem, teiksim to tā, tā laika konkurentiem, šobrīd partneriem, "Attīstībai/Par" un par vienu, vienas personas loma viņu darbībā, par Edgaru Jaunupu. Paskatāmies!

Teksts no video: "Kā bija pie vienas valdības veidošanas, ko Dombrovskis vadīja pēc vēlēšanām, Jaunupa kungs bija cilvēks, kas ļoti skaļi un uzstājīgi aģitēja, ka mums ir jāveido valdība kopā ar "Saskaņu", kas gandrīz iekšēji sašķēla partiju. Viņš tagad ir aizgājis uz citiem medību laukiem, viņš ir tas, varētu teikt, viens no tiem, kas sēž aiz apvienības "Attīstība/Par", tai skaitā, cik es saprotu, turpina nodrošināt finansējumu. Šī apvienība pati varbūt pie biedru daudzuma, es nezinu, bet šis būs spiediens, ar kuru viņam būs jātiek galā, jo es domāju, kā saka: "Var mainīt kažoku, bet tikums nemainās tik ātri"."

Jūs piekrītoši mājāt ar galvu, tas realizējas?

Es neesmu, es nespēju izsekot, kas notiek citu partiju iekšienē, bet es pieņemu, ka tā droši vien ir. Vai tas ir spiediens, vai tas ir labi vai slikti, to es nespēju komentēt. Šajā laikā kopš es vadu valdību, arī priekšvēlēšanu laikā, es neatceros... Es vienkārši neesmu saticies ar Jaunupa kungu, es šobrīd tā īsti viņa lomu nezinu. Iespējams, ka viņa ir.

Pieņemat, ka ir. Jūs pieņemat, ka ir citas lomas – indivīdu, grupu lobiju lomas, kas nav tīras politikas loma.

Es neteikšu... Katrā organizācijā ir cilvēki...

...nu šī bija baiga kritika toreiz. Būsim reāli, ja.

Baiga kritika.

Nu kā! Sponsori, spiediens, tas, tas, finansējums... Nu kā, acīmredzami.

Šis ir viens no iemesliem, kāpēc tas, ko tagad plāno piedāvāt Saeimā uz nākamgad budžetu...

Partiju finansēšanu?

Jā.

Nu deklarācijā nekā nav.

Kariņš: [stostās]

Nu tā, ka uzreiz, rītā pāriesim. Būtībā, es domāju, ja Egils Levits nebūtu to tik asi uzlicis uz dienaskārtības... Nez vai.

Iespējams. Tā ir viena laba lieta, ka... Ir arī faktiski jāpateicas prezidentam, ka viņš šo lietu ceļ darba kārtībā. Viena grūtība, kas mums ir – nauda politikā vienmēr cenšas spēlēt lielu lomu visās valstīs, neapšaubāmi. Tā viņš vienkārši ir. Protams, ja vada lielu uzņēmumu, tad grib, ka likumi nav uzņēmumam nelabvēlīgi. Ja vada mazu uzņēmumu...

...jūs salīdzināt valsti ar uzņēmumu?

Nē, nemaz.

Bet tikko jūs teicāt...

...nē, nē, nē, no kurienes nāk tie spiedieni. Arī mazs uzņēmums grib, lai likumi ir labvēlīgi, tikai mazam uzņēmumam ir mazāka iespēja naudu ietekmēt un atsevišķās valstīs ir dažādi veidi, kā to samazināt. Eiropā tā pamatatbilde ir finansēt politiķus no valsts budžeta, lai viņi nebūtu atkarīgi no viena vai otra, vai trešā.

Viss pareizi. Bet, Kariņa kungs, būsim reāli. "Jaunie laiki", "Vienotības" un visi to jau sen varēja realizēt, nu sen.

Vajadzēja vairākumu.

Ar Jaunupu, bez Jaunupa... Varēja sen.

Vajadzēja vairākumu un šobrīd šāds vairākums ir.

Labi, pārejam pie budžeta. Ja reiz sākām par naudu, tad parunājam par to budžetu. Pēdējos mēnešos visa tā jezga, nu publiskā telpā un arī politiskā telpā, dominējoši bija par to pāris simts miljonu sadalīšanu, kas nāk klāt, saucamā fiskālā telpa. Es gribu apgriezt to pasākumu pilnīgi otrādāk.

Lūdzu.

9,0 miljardi, izdevumos ir vairāk un ieņēmumos mazāk. Pārvērtēti esošie bāzes izdevumi. Rezultāts, te ir viena bildīte no prezentācijas, ka bija – atrasts, ka mēs pārskatām 93 komats... Viens procents - pie tam tā, tas viss nav atzīts pat par neefektīvu – vai tiešām no 9 miljardiem... Kā jūs pats tā reāli jūtat - mēs nevaram, nav ko atrast, mazefektīvi un nelietderīgi slēdzam vairāk kā viens procents?

Es domāju, ka ir krietni lielāks tas procents.

Kāpēc mēs neesam neko vairāk izdarījuši?

Tas ir mūžsenais jautājums. Tas, ka vismaz šis ir izdarīts...

Tas ir labi?

Jā, tas ir labi. Jūs pareizi...

...tiešām labi?...

...jūs pareizi...

...es kritiski ļoti skatos.

Jūs pareizi nopūšaties. Jūs gribat vairāk no valdības, es gribu vairāk no valdības un no sevis.

Cik stipri jūs gribat? Jo es atceros šo ''Jaunā laika'' - un jūs nācāt tajā brigādē - "nulles budžets, pārskatām" lietu. Tagad jūs tāds vairs neesat. Jūs neesat revolucionārs, jūs esat evolucionārs ar vienu procentu.

Jā, pārmetiet. Nulles budžets nozīmē to, ka sāka visu no gala. Un tas faktiski nozīmē to, ka jāuzbūvē bezmaz divas paralēlas, kas tādā veidā nav. Tas, ko mēs esam vienojušies, šis ir sākums un tā grūtība ir, ka ministrijās iet un skatās. Ministrijas pašas nebūs tās, kuras atzīs: ''Jā, šī programma, ko mēs īstenojam un izmantojam līdzekļus, ir nelietderīga''.

Jūsu tāda sajūtu līmenī, es nezinu, versiju līmenī ir, ka šis neefektīvais īpatsvars ir vairākkārt lielāks, tā es saprotu.

Es nezinu vai vairakkārt...

Vairākkārt nē?

Es esmu pārliecināts, ka viņš ir krietni lielāks un mēs darbu pie tā turpināsim. Kaut vai mēs tagad skatīsimies...

Darbu mēs turpināsim vienmēr, no dienas uz dienu. Tas, kas ir no gada uz gadu bijis, treknos un netreknos laikos, arī tajā laikā, kad jūs bijāt valdībā, decembrī grūž ārā izdevumos katrā resorā pa labi un pa kreisi, lai saglabātu nākamā gadā to pašu bāzi. Vai šogad ir kaut kas novērsts, lai šī gada budžetā neturpinātos tas pats?

Es tagad skatīšu. Ir programmas, kuras neīstenojās un tajā pašā laikā ir programmas, kurām ir vajadzīgs finansējumu, kurš nav saņemts. Piemēram, Ceļu fondā, mūždien tur trūkst naudas.

Nežēlīgi trūkst.

Tātad, ja kaut kur nauda nepildās, mēs varam darīt... netiek izmantots, ir divas izvēles. Viens ir samazināt budžeta deficītu, otrs ir pārdalīt visu vai daļu no tās naudas citiem mērķiem.

Jā, jā, tā ir teorija un teorētiskā pieeja, bet praktiskā - šī gada budžetā decembrī tiks kaut kā revidēts vai viņš aizies tāpat kā citus gadus?

Viņš visu laiku tiek revidēts, mums ir ļoti interesanti ir, ka ir izveidots... Un tas arī, kā saka, starp divām partijām. Mūsu partijai Reira kungs ir finanšu ministrs un viņa parlamentārais sekretārs nāk no partneriem, no KPV, Atis Zakatistovs. Un ko viņš dara Finanšu ministrijā, varētu teikt, šis te cipars, liels vai mazs, bet bez viņa līdzdalības politikā mazāk, esmu pārliecināts.

Jā, nu ir citas versija. Es esmu pārliecināts, ka, latviešu žargonā runājot, viņam visi lika "mīksto". Neviens baigi īsti neiespringa uz tām pārrunām, uz tiem saietiem, kas bija. Nu, respektīvi, parunājās, bet palielam... Atkal, tāda revolucionāra revidēšana nevienam īsti neinteresēja, jo motivācijas nav.

Nevienai sistēmai neinteresē revolūcija.

Arī šai valdībai?

Nē, šai valdībai... Jūs nepārprotiet. Ja mēs spēsim īstenot to, ko mēs esam uzsākuši, atpakaļ skatoties jūs varēsiet konstatēt: "Johaidī? Tā ir tāda zināma revolūcija".

Kariņa kungs, johaidī! Kāpēc valsts kontrole visu laiku kritizē, kā ar budžetu strādā un kritizē milzīgos mērogos. Viņi nesaprot kaut ko?

Tas ir Valsts kontroles uzdevums.

Nu, uzdevums. Ja tev nav ko kritizēt, tad nevar nokritizēt.

Nu, viena no lielākām kritikām, es arī uzklausīju, bija, ka daudzās pašvaldībās nav pareizi uzrādīta zemes vērtība un...

...nē, nē, tā nav viena no galvenajām lietām, bet par visu valsts budžetu ir krustu šķērsu kritika.

Un, ka nav pareizi un pietiekami uzskatītas zemes vērtības zem upēm un ezeriem. Es tā...

...jūs tiešām uzskatāt, ka tas ir galvenais, ko viņi norādīja? Tiešām?

Sarunā ar mani šī bija viena no galvenām lietam, es vēl...

Liek pēdējā slejā kā revīziju un viss.

Es tā prasīju, vai tas ir nopietni un man teica: ''Nē, tiešām ir nopietni''. Tad es no smaida pārgāju nopietnā sejā, jo es nezināju... Ko tu vari iesākt ar zemi zem upēm? Tu nevari ne pārdot, ne...

Skaidrs, tā ir jūsu attieksme pret valsts kontroli?

Nē, tā nav attieksme pret valsts kontroli. Tas ir tas, ka viņi pareizi dara, ka viņi iet cauri cipariem un grāmatvedis skatās, kas ir un kas nav...

Grāmatvedis? Un nevis lietderības principu kontekstā?

Ja viena no kritikām ir tas, ka zemes zem upēm un ezeriem nav precīzi uzskaitītas...

Miljons kritikas viņiem ir!

Nē, bet otra kritika un tā ir pamatota, teiksim, ka arī politikas kritika...

...un arī kā budžetu taisa, viņiem ir kritika nežēlīga.

Jā, es arī par to varu runāt. Es arī ar viņiem par to runāju. Mums ir liels izaicinājums, ka mums nav uzskaitīts, acīmredzot, mūsu kūdras purvi un mūsu grants izraktuves un tā, kur un kā gūst saimniecisku labumu. Tā ir problēma, ka kāds izmanto. Par budžeta veidošanu tā galvenā kritika, ko es sadzirdēju bija tāda, ka, piemēram, atklāj - 93,7 miljoni netiek lietderīgi izmantoti un viņus varētu pārdalīt. Kā saka, tai naudai būtu vispirms jāiet, varētu teikt tā, algoritms atpakaļ augšā uz tām galvenām prioritātēm un jātiek sadalītam tā, kas ne vienmēr tādā veidā notiek. Tas process nav perfekts. To es varu teikt.

Viņš ir labs? Varbūt viņš ir neapmierinošs?

Tas ir diskutējams...

Labi, par to nediskutējam. Dzīšu to tempu uz priekšu, lai mēs izietu cauri jautājumiem. Budžeta ieņēmumu daļas vispirms, kuru visi tad pārdala. 9,0 miljardi, cik nu tur precīzi daudz aiz komata, bet...

Es vienmēr skaitu ap 10, lai vienkāršāk atcerēties.

Ak, šitā jūs skaitāt ieņēmuma daļu! Nopietni? Baigi interesanti. 9,8 pat tur nesanāk, bet nu labi. Ok. Pat ja tie ir 9,8... Pat ja tie ir 9,8 pēc tabulām, iekšzemes kopproduktu nākamgad plāno pāri par 33 miljardiem. Tātad 9,8 nav pat 30%.

Jā.

Tas vēl aizvien ir nežēlīgi mazs pie tās normālās nodokļu sloga, nežēlīgi maza salīdzinot ar citām Eiropas valstīm iekasējamība. Mēs vēl aizvien ejam uz slikto iekasējamību.

Nu, kā mēs ejam... Mums ir objektīvs izaicinājums tas, ka mums joprojām ir paliela ēnu ekonomika.

Protams.

Tajā pašā laikā mums nodokļu sistēmā ir tāda nevienlīdzība, mums ir tādi nodokļu... Legāli maksāšanas režīmi ar ļoti, ļoti zemām likmēm un standartlikmes ir faktiski krietni lielākas. Tas, ko mēs...

...to visu mēs zinām. Bet evolucionāri šeit nekas nav mainījies. Mēs vēl aizvien iekasējam zem 30%. Tas ir slikti pēc vispārējiem parametriem.

Pareizi. Un ko mēs esam izdarījuši šajā budžeta procesā, mēs esam faktiski pirmo reizi ilgā laikā, es neesmu tā vēsturiski skatījies, kad pēdējoreiz bij', atkabinājuši nodokļu politikas no budžeta veidošanas procesa. Kad mēs būsim budžetu pieņēmuši, mēs turpināsim darbu, kas ir jau ilgu laiku uzsākts...

To mēs varēsim parunāt, kad tas notiks.

...kā mēs varam nodokļu sistēmu uzlabot, lai šo te procentu mainītu...

...parunājam...

...Daudzi domā nepareizi...

...Parunājam par esošo budžetu, pirms jūs to darāt.

Labi.

Likums, ko valdība ir iesniegusi, ir pieņemts kā palielināt mediķu algas. Viņš ir spēkā šodien, kad mēs šeit sēžam.

Jā.

Valdība ir pieņēmusi lēmumu, ka mēs to darīsim gandrīz trīskārt mazākā apjomā, teiksim, 20 - 43 miljoni. Tas kā tiesiskā valstī, parlamentārā valstī, tas nav nepieņemami?

Pirmkārt, ja tiesiski...

Jā, tas tiesiskā valstī. Jā vai nē? Tas ir okei vai nav okei?

Nu vēlreiz. Ir jāsaprot viena lieta. Vienmēr budžets kā likums...

Kariņa kungs.

...maina...

...Pavasarī...

...maina...

...Pavasarī jūs redzējāt iespēju, ka rudenī varēs iedot 120 miljonus? Ka varēs izpildīt šo likumu? Redzējāt?

To varētu arī izdarīt tagad. Es to redzu arī šodien.

Bet kurā mirklī jūs pārstājāt to redzēt? Kurā sekundē? Jūnijā? Pēc Jāņiem?

Nē.

12. septembrī? Kurā mirklī? Es jautāju, kāpēc tad jūs godīgi neiesniedzāt vispirms šīs valsts parlamentam likuma grozījumu, viņi akceptē un tad jūs valdībā pieņem šādu...

Ļoti elementāri. Mums nebūtu nekas jāgroza likumā. Mēs varam, mēs varētu iesniegt budžetu ar 120 miljoniem mediķu algām. Tikai tam nav nekāds atbalsts valdībā.

Es nerunāju par atbalstiem valdībā. Es runāju par tiesisku un parlamentāru valsti.

Es vēlreiz atkārtoju. Ja es piedāvāju partneriem, jūs variet tādā dusmīgā balsī arī, laipni lūgti,...

...ko man priecīgā balsī?

...runāt. Mums ir piecu partiju koalīcija. Es varu piedāvāt un ja kolēģi nepiekrīt, viņi tam nepiekrīt. Un kāpēc viņi nepiekrīt? Jo tā nav vienīgā vajadzība, kas valstī ir. Un mēs tagad ar budžetu, kas ir izstrādāts, ir 50 miljoni paredzēti veselības aprūpei.

Labi.

Kā viņš ir tālāk sadalīts...

Es pajautāju, jūs atbildējāt, ejam nākamā fāzē.

No mūsu puses - 1,2 miljardi medicīnai, tas ir 4% no IKP apmēram.

Kariņa kungs, mums paliek spēkā, ka runājam stundu desmit?

Tas nemainās.

Tad es dzīšu nežēlīgi uz priekšu, ir ļoti daudz jautājumu uz kuriem, manuprāt, sabiedrība ir pelnījusi zināt jūsu atbildi. Sociālā tēma. Neapliekamais minimums ir pacelts, minimālā alga nav pacelta. Tas, ko runā eksperti tur sociālās jomās, demogrāfijas jomās, saka - ir virkne mazo algu saņēmēju ar bērniem, kuriem atvieglojumi ir lielāki, sanāktu, bet viņiem nav iespējams visus atvieglojumus, kurus it kā valsts ir piešķīrusi, un jūs tam piekrītat, ka taisnīguma valdība dara netaisnīgumu?

Kariņš: [nopūšas]

Jā vai nē?

Ir viena laba lieta izdarīta, kas ir nepilna. Laba lieta ir, ka mēs atslogojam zemās algas palielinot neapliekamo minimumu. Es nezinu nevienu, kas teiktu, ka tā nav laba lieta. Ko vajadzētu darīt ir nevis, kā saka, nevis ar cirvi, bet ar skalpeli drusku smalkāk tos naudas līdzekļus virzīt tā, lai nebūtu diskriminējoši pret ģimenēm ar bērniem.

Šobrīd ir diskriminējoši.

Man izskatās, ka viņš ir, bet vēlreiz. Lai panāktu kompromisu starp piecām partijām, ir vajadzīgs, lai piecas partijas šim piekrīt. Šobrīd, diemžēl, visi šādā veidā nedomā un tā ir lieta, kas mums būs jāmaina uz 2021. gadu, uz nodokļu maiņu.

Es klausos jūsos un mēģinu līdzības atrast. Es starp šiem pieciem cilvēkiem, man izklausās, ka es runāju ar izpilddirektoru. Tu tāda valde, ja - viņi nolemj, un jūs esat izpilddirektors. Nu tā man izklausās. Jautājums, vai jūs šī budžeta tapšanas laikā aiz tām durvīm, kur mediji neredz, bija viena vai divas vai trīs galvenās lietas, kur jūs uzsitāt to dūri galdā un pateicāt - tikai šitā, pār manu līķi?

Es esmu to atkārtoti darījis dažādās lomās. Mani partneri to ļoti labi zina, kādos jautājumos...

Un jūs tagad sabiedrībai pārmaiņas pēc varētu pateikt to?

Nu, mums bija jautājums par dažādu amatu apstiprināšanu...

Par budžetu, par budžetu, par budžetu!

Budžeta procesā... man ir jāpadomā mirklis. Es tādās kategorijās vienkārši ikdienā nedomāju.

Bet tas parādītu jūsu prioritāšu skalu.

Kariņš: [iesmejas]

Budžeta politikā.

Budžeta politikā ir panākts tas, ka valdības galvenās prioritātes visas ir finansētas. Tas, ka viņš nav ideāls, viņš nav ideāls, bet šis nav arī ideāls gads...

Bet mēs evolucionējam. Labi. Garantētais minimālais ienākums 20 tūkstošiem cilvēku, es sev vēl aizvien sev šito vārdu skaļi saku, garantētais minimālais ienākums no 53 uz 64, ekvivalenti 64 eiro. Tas nozīmē, 2 eiro dienā 20 tūkstošiem cilvēku. Lai nu kādi viņi mums Latvijā būtu, bet tie ir dzīvi cilvēki. Tiesībsargs iet uz tiesu. Eiropas Komisija gadiem Latvijai saka: "Tas ir nepieņemami." Mēs turpinām būt nepieņemami.

Kāds ir jautājums?

Jautājums ir - mēs turpinām būt nepieņemami un pret šiem cilvēkiem izturēties, tā kā mēs izturamies. Tas ir normāli pēc Satversmes?

Es jums pateikšu, ko es saredzu un kas ir grūtības. Un arī savā ziņā tas, kā jūs runājat, ir kā daudzi sabiedrībā. Jūs...

Jā, es runāju kā sabiedrībā.

...jā, es to saprotu. Visi grib tūlīt maiņas un katrs redz to vienu lietu un tad grib visas maiņas vienlaicīgi. Bet tad, kad piedāvā maiņas, tad ir milzu pretestības. Un mans uzdevums ir novadīt to lietu tā, ka mēs virzāmies uz priekšu un mēs virzāmies...

Labi.

...uz priekšu.

Labi. Ilgā termiņā nacionālais attīstības plāns ir viena no lietām, ko valdība ir deklarējusi, kas ir jādara un kas tūlīt aizies sabiedriskā apspriešanā. Akceptēts jūsu Nacionālās attīstības padomē tikko. Vai ne?

Virzīt uz priekšu, jā...

...jā, nu, kā projektu. Nevienlīdzības mazināšana ir viena no valdības centrālām lietām. Ja es paņemu tagad to, ko jūs laižat tautās, tad nevienlīdzības Džini koeficients starp bagātākiem un nabagākiem no 35,6, kas droši vien lielākajai daļai neko neizsaka, mazinās uz 34 2024.gadā. Ja jūs skatāties uz savas valdības pilnvaru laiku, tad 2024.gads, ja jūs nostrādājat četrus gadus, tas ir rezultāts. Jūs no 35, no 35,6 pārejat uz 34. Pēc visām tabulām šis nozīmē, ka valdība ilgtermiņā plāno palikt pēdējā trijniekā kopā ar Bulgāriju un Lietuvu, ja ne viņi mums neaizies priekšā. Nopietni?

Vēlreiz. Viņš viss ir virziens, ko mēs varam sasniegt...

...Ātrāk nevaram.

Es ceru, ka mēs varam ātrāk. Lielā mērā atkarīgs arī no tā, par ko valdība un Saeima varēs vienoties, kas attiecas uz nodokļu politikas maiņām. Ja mēs atceramies pēdējo reizi, kad mums bija lielā finanšu krīze, tad ieviesa tādas lietas, kādas iepriekš nebija kā kapitāla pieauguma nodoklis, vēl citus tādus jauninājumus, ko gadiem ilgi nevarēja darīt. Šobrīd mēs centīsimies iet soli tālāk un pārveidot nodokļu sistēmu, lai viņa būtu taisnīgāka. Ja mums ir nepieciešama... Mums ir tik daudz tās naudas vajadzības, ka mums vajadzētu vairāk.

Bet ja mums nav augstāka, ambiciozāka mērķa par nevienlīdzību, tad jau neko nevaram pārveidot.

Jūs pārmetat to, ka es to nesaredzu.

Labi, ejam tālāk. Kā jūs saredzat situāciju ar finansējumu zinātnes lomā? Ir rīcības plāns? Kas ir jūsu atbildība, kur ir pateikts – 20 miljoni plusā. Melns uz balta. Mums ir iedoti 8, no kuriem liela daļa neaiziet Latvijas zinātnei, Eiropas Kosmosa aģentūrai. Tā ir laba lieta, bet tas nav Latvijas zinātnei. Kas ir atbildīgs? Rīcības plānu uzraksta un tad nepilda. Kas atbild par to un kā?

Jūs varat droši mani vainot nešaubīgi.

Jūs esat pie šitā vainīgs? Nu, varbūt Reirs, es taču nezinu.

Nu izbeidziet. Koalīcijā mēs panācām to, ka vienojās par 8 miljoniem palielināt zinātnes budžetu. Ja es nemaldos, viņš gadiem ilgi nav par šādu summu palielināts.

Tāpēc, ka rīcības plānā rakstīts. Beidziet čakarēt tos zinātniekus. Jūs taču pats zinātnē esat bijis. Jūs taču pats saprotat, ko nozīmē ilgtermiņa process, lai būtu kāda virzība.

Ja nav mērķis, tad vispār nenotiek darbība. Ministrijas rīcības plāns ir tāds izpildplāns, ko izstrādā ministrijas ierēdniecība ar ministru virsvadību. Ja saliekot šo visu kopā, es domāju, ka mēs redzētu ļoti daudz. Es domāju, ka mums Saeimā ir ļoti daudz likumu, piemēram, zinātnei ir, ja nemaldos, pusotrs procents ierakstīts pirms padsmit gadiem. Viņš stāv tāds neizpildīts...

Tas gan.

Tā, ka visas valdības pēc kārtas mēs nepildām pašu, vai varētu teikt, Saeimas pieņemtos likumus. Arī nav tā gatavība mainīt Saeimas likumus. Tur jau tas trakums.

Tas ir trakums.

Mums paliek prasība, kuru mēs nepildām un varētu teikt, nav dūšas mainīt to prasību, bet mēs panācām. Un tā ir viena nozīmīga lieta. Kaut vai tikai, bet 8 miljoni. Tā ir mūsu valsts budžeta ietvaros, tas ir liels...

...es atvainojos, no 10 miljardiem 8 miljoni nav liels pieaugums, nu būsim reāli.

Šai jomā ir. Šai jomā...

Nu zinātnieki pateiktu, vai viņi tam piekrīt. Joma, kurā jums ir dūša, vismaz teorētiski, ir par mācību valodu izglītībā visos līmeņos, kas tagad pēdējo nedēļu būtībā ir viena no skaļākām ziņām izglītības jomā, ja neskaita Latvijas Universitātes rektora vēlēšanas. Ja mēs paskatāmies bildīti, kas ir līdzšinējā saucamā Šadurska reforma - 50% latviešu valodā līdz 6.klasei, tās pakāpes - 80 %, bet vidusskolā - 100% pa gadiem pāreja. Un tas, ko jūs tagad esiet pateikuši – tas nozīmē 100% visur. Tas, ko es neatrodu... Būtu labi saprast, kurā gadā, kur, kādā apjomā, kā šis tiek likvidēts?

Vēlreiz, lai izstrādātu kur un kā, tas ir Izglītības ministrijas jautājums.

Bet kā jūs to redzat?

Es... Ja es būtu ministrs...

Jā, ja jūs būtu ministrs?

Tas loģiskais veids, kā sākt ir... Mēs tā jocīgi. Mēs prasām 100% augstākā un mazākā nē, bet no kurienes izaugs tās zināšanas? Ir jāsāk no bērnudārza.

Nu teorētiski.

12 gados mēs to varētu panākt.

12 gados?

Nu piemēram.

12 gados?

Gads pa gadam. Iesāktu ar vienu grupiņu, kurā latviešu valoda un viņiem vienkārši turpinātos, un tas nozīmē, ka, ja viņi beigtu vidusskolu un ja tagad jau visiem ir, tad nosacīti 10 gados varētu panākt visā valstī bez ļoti radikālām maiņām.

Paldies. Nevar nepieminēt jūsu leģendāro interviju par šīm pašām tēmām "Playboy" žurnālā 2012.gadā, par kurau jūs regulāri atskaitāties, tomēr nofiksēsim. Teksts, citēju: ''Mums vajag, lai tie krievi, kas šeit uzaug, uzaug par latviešiem. Mums vajag saprast, ka integrācija ved uz asimilāciju. Integrācija ved uz asimilāciju," teica Krišjānis Kariņš, ''un tam ir jābūt mūsu mērķim - asimilēt viņu bērnus''. Un tad jūs esat dažādi komentējis, ko jūs bijāt domājis, varbūt ne tā domājis. Bet konceptuāli... šis paliek spēkā?

Jebkurā valstī, arī mūsu nacionālā valstī, kura ir balstīta tieši uz latviešu tautas valodu un kultūru. Ja mēs nespējam integrēt cilvēkus, kuri iebrauc, mēs kā tauta pazudīsim, tātad loģiski. Tā kā Vācijā visi iebraucēji un viņu bērni laika gaitā tiek integrēti Vācijas sabiedrībā, tāpatās Latvijā. Un tas interesantais, ka tas jau notiek. Latvija ir...

Asimilācija notiek?

Protams. Asimilācija ir process, kas ir vēsturiski vērojams, tas nav kaut kas ko kāds var uzbāzt. Nu, kā asimilācija vistipiskāk notiek? Ka pilsonis, kas runā vienā valodā, apprecas ar pilsoni, kas runā otrā valodā un viņu bērni uzaug pārsvarā vienā vai otrā tajā kultūrā.

Neejam detaļās...

Nē, nē, tā tas notiek.

Neejam detaļās, ņemam šito tēmu nost.

Tā ir visās valstīs.

Mainām strauji. Jūsu nosauktā būtiskākā evolūcijas lieta - finanšu sektora tā saucamais kapitālais remonts jeb finanšu sektora uzraudzības reforma, kā tas tiek klasiskāk dēvēts. Neskaitot Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadības maiņu, gaidāmo, un to tendenci, to kursu, ko jūs veicāt gada sākumā... Pēc kā jūs šobrīd vēl mērat, ka mums ir kaut kas kapitāli saremontēts šī gada laikā?

Mums ir arī vairāki likumi mainīti, tai skaitā, legālā prezumpcija ir piekoriģēta un likumos vēl diezgan daudz kas cits. Tā lielā maiņa, un tāpēc es ļoti gaidu, kad mums būs apstiprināts arī Saeimā jaunais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājs vai vadītāja, ka mūsu banku sektors dabūs skaidru signālu no uzraugošā, kā mēs tālāk attīstīsimies. Mums šobrīd ir ļoti nelabvēlīga situācija, kā es to saredzu. Ja mūsu banku sektors viena daļa bija, varētu teikt, svārsts aizgājis uz vienu, ļoti uz vienu pusi. Tranzīts, naudas bizness, tagad tas bizness faktiski ir Latvijā izbeidzies, bet bankas ir aizgājušas pilnīgi pretējā pusē, kur bankām ir bailes atvērt kontus, pārskaitīt naudas...

Precīzi.

Mums šīs sistēmas tāda sacietēšana ir ļoti bīstama mūsu ekonomikai un tāpēc man ir vajadzīgs un valdībai ir vajadzīgs tas vadītājs, kas...

Un tas vadītājs uzreiz visu nomaina. Uzreiz pietiek cilvēku, pietiek budžeta, viss pietiek.

Viss sākas ar ļoti skaidru signālu no augšas. Mums šobrīd ir tā, atcerēsimies. Mums Latvijas Bankā nav vadītāja un mums Finanšu un kapitāla tirgus komisijā šobrīd arī nav vadītāja. Ir vietas izpildītāja, bet tas nav tas pats. Un šādās sistēmās, kas ir visās valstīs, ir ļoti svarīgi, kurš ienāk un kādus signālus tas cilvēks dod uz leju.

Taisnība. Vai signāli, ko jūs redzat no policijas, prokuratūras un tiesas par izmeklēšanām, apsūdzībām un notiesāšanām, ir tādi, ka arī tur kapitālais remonts noticis?

Ja mēs paskatāmies tā tīri statistiski, jo tas ir veids, kā to var mērīt.

Jā..

Tad, jā. Iesaldētais vai apturētais...

Iesaldētais vēl nekas nav.

Tas ir krietni vairāk, savukārt celtās apsūdzības arī...

...krietni vairāk.

Jā, es jums tagad pareizos skaitļus...

Šogad astoņos mēnešos 45 tiesai nodotas lietas. Nevis celtas, bet nodotas apsūdzības. Tas ir labi, tas ir slikti, tas ir viduvēji?

Es...

Nu jūs taču zināt to informāciju, cik ir potenciāli riski?

Cik potenciāli riski, man liekas, to neviens nezina. Tā jebkurā gadījumā ir krietni mainīta situācija. Un grūtības ar finanšu noziegumiem, ka viņa nav tik viegli atklājama un saprotam, kā, piemēram...

Ja jums kā politiķim, šai gadījumā kā politiķim nekā tur kaut kādam nozares cilvēkam prasa: "2019.gadā", un tas ir provokatorisks jautājums, jo tiesa ir neatkarīga. 2019.gadā, šogad, par tām lietām, kurām auga apsūdzības kaut kādas - notiesāti 20, no tiem reāls sods 9, pārējiem 11 nosacīti, tai skaitā, līdzās naudas sodam cietumsodi četriem. Jums ir kāds komentārs par to kā politiķim? Jo, protams, var būt dažādi - varbūt slikti savākti pierādījumi un tiesai nav varianti notiesāt.

Mūsu sistēma mācās un aizvien labāk tiek ar šādiem jautājumiem galā. Viņš ir...

Mēs gadiem runājām un dabūjām FINCEN uz kakla.

Jā, bet pēdējā gada laikā, šie skaitļi, viņi agrāk vispār nebija un tagad viņi ir ievērojami.

Vai viņi būs pietiekami, lai mēs netiktu pelēkā sarakstā?

To mēs šobrīd nezinām, jo pelēkā saraksta vērtēšana var notikt divos veidos. Mēs vienkārši nezinām, kā tie cilvēki to izlems. Varētu tādu fotogrāfiju - konkrēti, kas ir šodien un tad jautājums, ko vērtēs visaugstāk. Piemēram, ja skatīs notiesāto cilvēku skaitu finanšu noziegumos, viņi atradīs šo ciparu, varētu teikt, tas viņiem ir cipars 20 , 10, 8 – tas nav, tātad nav. Tas ir viens veids. Bet, ja paskatās, kā bija pirms diviem gadiem, pirms gada un šodien ar to, kāda sistēma tiek veidota, ko viņa būs spējīgi uz rītdienu, nenoliedzami mēs Latvijā esam apturējuši šo naudas tranzīta biznesu. Viņš jau nepastāv.

Bet viņš pats apstājas, nevis mēs esam apturējuši. Nē, tā nav? FINCENs uztaisīja to traci un viņš apstājās pats.

Kāpēc viņš nav, mēs varam akadēmiski strīdēties.

Bet jūs esat drošs, ka viņš ir apstājies. Tas, par ko runā Džuliāni kā Trampa advokāts, par Baidena dēla darījumiem caur Latvijas "PrivatBank"... Tā ir pagātne. Tā ir vēsture?

Ja mēs paskatāmies uz transakcijām dolāros, kur parasti...

Nu pārejam uz Šveices frankiem, kāda problēma.

Viņi ļoti samazinājušies. Ja mēs paskatāmies uz trešo valstu noguldījumiem...

Piereģistrējam vietējo SIA un laižam caur vietējo.

Es domāju, ka tas tik vienkārši nav, jo mums tagad gadu, ilgāk, strādā jaunā, nu, tā Kontroles dienesta vadītāja Znotiņas kundze, kura ieviesusi arī, varētu teikt, daudz skaidrākus mehānismus. Bankas ziņo par aizdomīgiem darījumiem. Mums ir siets ielikts vietā, kura mums agrāk nebija. Un tas siets jau darbojas. Mūsu uzdevums ir pārliecināt partnerus, starptautiskos partnerus, ka viņš tiešām darbojas.

Kādu uzdevumu jūs, personīgi jūs, esat īstenojis radot un vadot sadarbības grupu 6.martā, sadarbības grupu, kur ietilpst baņķieri.. Te es pavēru to sastāvu, varam arī fonā uzlikt to sastāvu, ja jūs tas interesē. Sadarbības grupa finanšu sektora pārveides procesā, lai veicinātu sadarbību, atjaunotu finanšu sektora starptautisko reputāciju. Nu pusgads mums ir pagājis. Kas tik mums nav - SEB bank, UniCredit leasing, Swedbank, Luminor un Citadele un Blue Orange finanšu sektora pārveides procesā, lai veicinātu sadarbību. Kāds ir rezultāts šai grupai? Jūs skatāties? Citādi nezināsiet, ko es jums jautāju?

Man ir ļoti daudz visādu šāda veida... Es vienkārši skatos, kas tie bija par cilvēkiem. Tas ir pirms kādiem mēnešiem. Es esmu ticies un es tiekos arī ar banku vadītājiem, lai stāstītu, kas tas ir. Kā es, valdības vadītājs, kā es to saredzu, kā mēs darām un ko no viņiem varam sagaidīt, lai dzirdētu no viņiem. Un kas mums ir svarīgi? Mums ir svarīgi, ka bankas, kas Latvijā strādā, grib arī Latvijā turpināt strādāt.

A šitās... es gribu vienkārši saprast to loģiku. Izveido premjers sadarbības grupas, kur ir tās... Nu, viens līzings un tad SEB, SWED, Luminor, Citadele un Blue Orange. Šitās ir tās, uz kuram mēs balstāmies. Pārējās ir otrā līga.

Nu tās ir...

...lai veicinātu reputāciju, šīs to nodrošinās.

Vienkārši tās ir visas vislielākās...

Nu tas gan.

...tās ir visas vislielākās un droši vien arī kādi 95% ar visiem banku aktīviem.

95 varbūt nav, bet daudz.

Viņš ir ļoti, ļoti liels, jo pārējās bankas ir ļoti maziņas un man ir jātiekas ar šīm bankām un es domāju, ka šīs bankas arī ļoti labprāt tikās ar mani, lai vienkārši saprastu...

Par tikšanos. Nesen parādījās ziņa, ka jūs tiekaties ar Markusu Vallenbergu - nevis vienkārši ar SEB vadītāju Latvijā, ja, bet lielās Vallenbergu ģimenes un lielas zviedru industrijas un finanšu sistēmas līdzīpašniekiem. Nu par ko ir jārunā premjeram ar Markusu Vallenbergu? Tas neizklausās pēc ikdienas sarunas.

Jebkuras valsts vadītājs tiekas ar, teiksim, lielu, nu lieliem uzņēmumiem. Šajā gadījumā, lielas bankas grupas, šajā gadījumā, akcionāriem.

Bet jēga, sausais atlikums kāds no šīs tikšanās?

Jēga ir ļoti vienkārša.

Ko jūs gribat no Vallenberga vai ko Vallenbergs no jums?

Saprast viens otru.

Par ko jūs nebijāt sapraties ar Vallenbergu iepriekš?

Es nebiju viņu agrāk saticis. Banka, jebkura, grib saprast, ko valdība dara un kāda būs viņu bankai... Un valdība, šajā gadījumā es gribu saprast, kā bankas saredz visu to, ko mēs darām un tas, ko es atceros no tās sarunas ir ļoti pozitīvi bij'. Viņš bija tīri labi informēts par to, kas Latvijā notiek un pozitīvi vērtēja to, ka mēs paši gribam savu finanšu sektoru uzraudzību krietni uzlabot.

Izklausās...

...Bankas....

Izklausās, ka jūs atskaitāties skolotājam un viņš novērtēja jūs, bet viņus pašus jau vēl pār jūru izmeklē, ka viņi ir bijuši iekšā arī atmazgāšanas lielos procesos. Vai jūs nerunājat arī pretējā virzienā? Tad, draugi mīļie, arī jūs maināt?

Pagaidi, šis ir SEB bankas...

SEB, jā.

SEB banka, ja es nemaldos, nav iesaistīta nevienā starptautiskā...

...Saderam, ka Danijā ir, no Dānijas tas sākās. Saderam, ka SEBu pārbauda, es nesaku, ka tas ir pierādīts, bet pārbauda.

Ja pārbauda, tad tā varētu būt. Par cik es neesmu lasījis, ka viņi būtu iesaistīti skandālā un jūs...Vēlreiz, jūs, nevajag pazemināt situāciju. Mūsu valstī ir svarīgi, es uzskatu, ka mūsu šīs lielās bankas, kas veido mugurkaulu mūsu finanšu sistēmai šobrīd, vai nu mums patīk viņas vai nē, mums ir svarīgi, ka šīs bankas jūtās labi un turpinās savu darbu mūsu reģionā.

Protams, bet no šīm... Līdzās šīm runām jūsu arī atbalstītā Santa Purgaile, kas kandidē uz FKTK vadītājas amatu, pirms pāris dienām LNT intervijā, sakot skaidrā latviešu valodā, saka: "Konkurence starp bankām ir...". Es neatceros precīzi to formulējumu, bet būtība bija - švaka. Jūs piekrītat tam?

Tas, ka mums nav...

..un plus vēl tie teksti, ka nauda, kas stāv Latvijas bankās kreditēšanā nenotiek un tas nenotiek.

Tas, ka mums nav ļoti daudz bankas palikušas Latvijā, nu tādas nozīmīgas izmēra, tas ir fakts. Mums pamatā sektors ir sadalīts pa četram bankām, nu gandrīz viss. Ja topošais banku uzraugs domā, ka tas nav pietiekami... Nu, tas jau būtu labi, ja mums būtu lielāka konkurence. Un tur jau arī ir tā grūtība un tam es varu pilnībā piekrist, ka šīs bankas, kuras Latvijā strādā, negribīgi kreditē mūsu ekonomiku. Un tā ir viena liela problēma.

No jūsu sarunām, diemžēl, nekas baigi nemainās.

Dombura kungs, jūs tā mīlat vienkāršot visu. Kaut dzīve būtu tik vienkārša, cik jūs viņu iedomājaties.

Es šaubos, vai es viņu iedomājos vienkārši. Vienkārši velns ir detaļās, ir tāds teiciens, viņš tur ir. Ja par tikšanām vēl, mēs palūdzām jūsu birojam un pēdējā brīdī mums arī iedeva pārskatu kontekstā par Vallenbergu, tiesa, maziem burtiņiem, bet labs kopsavilkums, ar ko jūs esat ticies. Pirmais, reģionālo vizīšu ietvaros, kur jūs brauksiet arī šodien, tā līdzīgi es pieņemu, "Valmieras Stikla Šķiedra", "Siguldas būvmeistars", "Stiga RM", "Preiļu siers". Tad ir vesels bars ar baņķieriem, kur minētais Vallenbergs ir iekšā. Tad ir 8, ja es pareizi saskaitu, stratēģiski, par stratēģiskiem nosaukti uzņēmumi – "AirBaltic", "Vitol", "Sēlija", "Latvijas finieris", "SAF tehnika", "TET", "LMT", "Latvijas Valsts Meži" un tad vēl daži lauksaimnieki, kas bija uzaicināti vasarā uz Zemgali, kad jūs braucat pie zemniekiem. Nu tad jau aiziet NVO. Kopējs tāds jautājums, neejot detaļās, kas ir tie kritēriji, pēc kuriem ministru prezidents tiekas ar kādu? It īpaši ja viņš, tomēr skatīsies tagad, ministru prezidents un kam atsaka.

Tās tikšanās ir, cik vien laiks atļauj un viņi ir drīzāk tādi tematiski. Es esmu daudz ticies un arī regulāri mums tās finanšu sektoru attīstības padomes tieši par finanšu sektoru kopumā. Jo šis ir viens, teiksim, tāda viena liela rūpe, kas valdībā, jau iepriekšējai valdībai bija, arī šai valdībai tā ir liela rūpe. Mēs tur esam veltījuši, arī es personīgi esmu veltījis tur ļoti daudz laika un enerģijas. Un tad tādā..

Tad skaidru algoritmu tur īsti nevar uzzīmēt? Nosegt sektorus, kaut kā tā.

Nē. Nē, es jums skaidroju. Jūs gribat ļoti īsu un ātru atbildi. Es tādā veidā vienkārši nedarbojos. Tātad, man ir pa sektoriem. Vienkārši, lai es saprastu, kas dažādos sektoros ir galvenās rūpes. Es gribu uz mūsu kuģbūvētavu doties, uz citiem uzņēmumiem. Vienkārši saprast un uzklausīt, ko šie dažādie sektori saka, kā viņi izjūt, piemēram, pasaules ekonomikas tendences. Ir ļoti interesanti, ko rūpniecība izjūt, tādu pavisam citu temperatūru pasaules tirgū, kā, piemēram, kur es biju lielajā pienpārstrādes uzņēmumā Latgalē. Tur es nedzirdēju kaut kādas sūdzības par pārdošanas apjomiem, tur ekonomikai viss bija labi, bet kokrūpniecība mums jau pasaulē ilgstoši ir izaicinājums.

Uz šī fona un temperatūras mērīšanas vēl viens šīs valdības deklarētais mērķis un jebkuras valdības mērķis ir investīciju piesaistīšana. Uz šī fona, ja mēs paskatāmies statistiski, tas, protams, ir drusku strīdīgi, ja tieši kapitālos un tā, bet tiešās investīcijas pat krīt. Otrā ceturksnī pat mīnuss šogad un mums tas neaug tik strauji kā ekonomika un mēs neredzam arī lielu spēku, neskaitot dažu veikalu būvēšanu. Un uz šī fona Krišjānis Kariņš, tas bija virsraksts "Nekā personīga" raidījumā, Krišjānis Kariņš nelaiž Nemiro komandējumā tikties ar indiešu investoriem, kuri pirms tam smuki un mierīgi ir atbraukuši, satikušies ar Latvijas uzņēmējiem, jūsu minētajiem temperatūras mērītājiem. Braukuši kopā ar Indijas viceprezidentu, kurš tikās ar valsts pirmajām amatpersonām un kur visi teica: "Levita kungs, draudzēsimies vairāk ar Indiju". It kā viss uz priekšu. Atbrauc normāli tādi miljonāri un Kariņš saka: "Nē, ar šitiem nē". Izstāstiet man to loģiku. Ja viņi spēkā esoša, te ir tas pats jautājums, spēkā esoša likuma ietvaros ir gatavi ieguldīt vai nu uzņēmumā vai īpašumā vai nu 10 vai 100 tūkstoš naudiņas un par to viņiem pienākas un nevis viņi kaut ko prasa, bet viņiem pienākas pēc Latvijas likumdošanas termiņa uzturēšanas atļauja. Kariņš saka: "Nē, ar šiem nē". Kāpēc?

Termiņuzturēšanas atļaujas ir programma, ko uzsāka krīzes laikā faktiski, lai stimulētu nekustamo īpašumu tirgu.

Pēc tam to nomainīja.

...veicinātu turīgo Krievijas iedzīvotāju...

...nomainīja, uzcēla ļoti augstu slieksni uz nekustamiem un nomainīja pozīcijas uz biznesu.

Es neuzskatu, ka Latvijai būtu jānodarbojas ar savas pseido-pavalstniecības tirgošanu pasaules tirgū.

Visa pasaule normāli atbalsta, ka investori, kas attīsta viņu ekonomiku var dabūt ilgtermiņa uzturēšanās atļaujas. Tā nav tirgošana. Pasu tirgošana, par ko Eiropas Savienība tagad Eiropas Parlamenta deputāti cēla traci par Bulgāriju, Kipru un Maltu. Tas ir par pilsonības tirgošanu, cita lieta.

Jā, un tad ir debate par to, kādas investīcijas un kādu darbaspēku mēs Latvijā gribam piesaistīt. Ir divas nometnes un uzskati. Viens ir tas, par ko es... termiņuzturēšanās arī, bet ievest iekšā darbaspēku, lēto darbaspēku, kas varētu turpināt aktivizēt mūsu ekonomiku, ir virziens, kuru man neliekas, ka tas ir galvenais un arī starp koalīcijas partneriem nav tāda atbalsta veicināt imigrāciju nekvalificētā darbaspēkā... Bet ir intereses veicināt palikšanu tiem, kas šeit, tai skaitā, gūst izglītību. Indija ir viena no valstīm, no kurienes mums nāk studenti.

Studenti. Un tie tūkstoši, kas Latvijā ir studenti, mācību maksās un maksājot par ēdienu un maksās par dzīvokli, nevar atrast šitādas naudas.

Ja mēs varam atrast veidu, kā atvieglot viņiem palikšanu pēc studiju pabeigšanas, mums jau tas darba spēks arī IT nozarē un citās, ir nepieciešams.

Nofiksējam jūsu pozīciju - investīcijas mums neaug būtiski, investīcijas mums vajag, bet ja kāds nāk ar investīcijām komplektā ar spēkā esošo likumdošanu, ar vēlmi dabūt termiņa uzturēšanās atļauju, tad mēs nekādā veidā necenšamies viņu paņemt un dzenam prom.

Nē, jūs atkal...

...nē, es gribu politiķa atbildi.

Viens ir ar kādu konkrētu investoru, bet mēs zinām, ka šīs termiņa uzturēšanās atļaujas nav pamatā izmantotas, kur kāds ir ieguldījis un izveidojis Latvijā uzņēmumu.

Tā ir pagātne. Šitie cilvēki ir fiziski, viņi nav, nekas neliecina, ka ar Indijas viceprezidentu šeit ielaida blēdi.

Nē, bet vēlreiz, runa un tās kritērijs nav termiņa uzturēšanās vai neuzturēšanās...

Kritērijs ir investīcijas.

Jā, te es piekrītu.

Bet politiķis Kariņš tad saka ko? Jūs sniegsiet... Šis, starp citu, ir tas aizdomīgais indiešu cilvēks, tā ir viņa mājaslapa, es vēl papētīju internetā visādas kompānijas...

No kurienes jūs ņemat vārdu "aizdomīgs"?

Nē, es ironizēju. Es ironizēju tāpēc, ka es gribu saprast. Nu jūs taču bijāt tas, kas aizlika kāju priekšā, lai Nemiro brauktu uz Londonu ar viņu tikties. Jūs, nevis kāds cits, tāpēc, ka neakceptējāt komandējumu.

Es tagad nevēlos celt naidu starp politiskām partijām. Tas ir tas, kas...

Runa nav par naidu. Runa ir par politisko spēku.

Bija runa par to, ka es neatbalstu to, ka mēs aktīvi meklējam lēto darbaspēku iebraukšanu...

Bet kāds sakars?

...šim cilvēkam nav, bet...

Tad Nemiro brauks uz to Londonu? Jūs dosiet viņam to komandējumu?

Jūs tā spējat grozīt, tas ir apbrīnojami.

Ko es sagrozu?

Jūs neieklausāties.

Kur es, kur es neieklausos?

Es neatbalstu lēto darbaspēku iepludināšanu...

...es vispār par to nejautāju. Jūs jau nedzirdat, ko es jautāju. Ko es jaucu?

Dombura kungs, mēs vienkārši...

Kariņa kungs, ko tieši es sajaucu?

Nemiro kunga darbība nebija saistīta ar lielu investīciju, jaunu rūpniecību, iepludināšanu.

Ar ko viņš bija saistīts?

Ar, iespējams, par lēta darbaspēka iebraukšanu Latvijā.

Tieši konkrēti šajā projektā?

Kas ir tas projekts?

Konkrētā tikšanās ar konkrētu uzņēmēju, kas pārstāv konkrētu fondu. Kādi Nemiro darbība saistīta ar lēto darbaspēku jūs izstāstiet man?

Šobrīd nekāda.

Super atbilde. Ko nozīmē: "Šobrīd nekāda"? Bija saistīta, kāda?

Dombura kungs, es varu tikai atkārtot. Valdības mērķis ir piesaistīt investīcijas. Valdības mērķis ir piesaistīt izglītotu cilvēku, tātad, kvalificētu darbaspēku piesaisti mūsu ekonomikai.

Labi. Atgriežoties atpakaļ pie politiķiem. "Jaunās Vienotības" valde ar jums priekšgalā ietver divus cilvēkus - Jāni Baiku un Jāni Reiru, kurus mēģina piesaukt būvnieku karteļa sakarā. Jūs kā premjers un tur, protams, ir tā līdzība ar Kučinska kungu, eventuāli varētu zināt vairāk. Jo Kučinskis arī pēkšņi izrādījās, ka zināja vairāk par karteļiem pirms diviem gadiem. Jūs zināt, ko vairāk kā mēs, publika?

Nē, es neiesaistos iekšā operatīvā darbībā. KNAB vadītājs, Straumes kungs, no manis ir saņēmis mutisku morālu atbalstu, lai viņš turpina darīt savu darbu, lai viņam turas laba veselība. Ja tiesībsargājošās iestādes jebkurā gadījumā konstatēs un tiesa atzīs, ka ir noziegums, tad ir noziegums.

Vai šajā brīdī "Vienotības" politiskā morāle situācijā, kad Jānis Baiks ir jau persona, kam ir tiesības uz aizstāvību, bet vēl aizvien ir valdes loceklis, tad politiskā morāle ir "kamēr nav notiesāts, tikmēr ir savējais"?

Ja es nemaldos, vēl nav celta un es nezinu vai tiks celta apsūdzība pret viņu.

Tas statuss "tiesības uz aizstāvi", tas tā kā nešķiet jums būtiski?

Kariņš: [vilcinās]

Nē, es cenšos vienkārši saprast politiskās morāles temperatūru.

Tā nav politiskā morāle. Ja cilvēks nav pat apsūdzēts, viņš nav apsūdzēts.

Labi. Politiskā morāle attiecībā pret Ati Zakatistovu un Juri Jurašu šīs valdības parlamentārā sekretāra amatos divās ministrijās. Viņi ir apsūdzēti. Tas ir labi, no politiskās kultūras viedokļa, tas ir labi?

Labi, vēlami, droši vien, droši vien varētu teikt nē, jo cilvēki to nesaprot. Tā viņš ir.

Un ko premjers? Neko, samierinās ar to. Ja jūs uzskatītu, ka tā nevajag, tad taču jūs būtu kaut ko darījis, lai tā vairs nedarītu un nebūtu.

Pirmkārt, ja man prasa, man liekās tā kārtība, kas ir Eiropas Parlamentā ir tā pareizākā. Tik ilgi, kamēr cilvēks nav notiesāts, viņš tomēr ir nevainīgs. Un nav tur nekādas lielas diskusijas. Jebkurā laikā un arī šobrīd droši ir vairāki Eiropas Parlamenta deputāti, kuri tiek tiesāti, vai nu vajāti vai aptaujāti, viņi neaptur darbību. Mums Latvijā ir tāda prakse, ka izskan presē, ka kāds ir par kaut ko vainīgs, mēs nezinām vai viņš ir vai nav, bet mums jau ir sabiedriskā tiesa. Tas ir tas, kas man liekās nelāgi, jo tas arī nozīmē, ka politiski var jebkurš pārmest jebkuram bez tā pamatojuma.

Bet tur ir tas jaukais formulējums par aizdomu ēnu. Tā vienmēr ir kaut kur gaisā. Un arī Skandināvijā mēs runājam par politisko kultūru, par aizdomu ēnu. Tā vienmēr ir kaut kur gaisā. Arī Skandināvijā, ja mēs runājam, tā politiskā kultūra ir aizdomu ēnas līmenis.

Bet kas ir tā aizdomu ēna?

Šobrīd publiski ir izskanējis.

Un kas tad ir publiski izskanējis?

Tas ir kartelis, ar ko ir sadarbojušies politiķi.

Tas, ka ir kartelis. Tātad, mums ir aizdomas, ka ir kartelis un šis kartelis, iespējams, ir sadarbojies ar kādiem politiķiem. Ja tā ir patiesība, tā ir graujoša lieta.

Taisnība un tāpēc es jautāju...

Tai pat laikā tas ir tas, ko es nezinu, jūs arī nezināt.

Ziniet, kas par paradoksu? Jūs sakiet, ka nezināt un es izlasu Prokuratūras likuma 23.pantu "Ģenerālprokuroram ir jāziņo Valsts prezidentam, Saeimai un Ministru kabinetam par atklātiem būtiskiem likuma pārkāpumiem, kam ir valstiska nozīme". Šitais, velns, būtu kaut kā jānoziņo plašāk un sīkāk, es par to esmu pārsteigts.

Mēs neesam informēti, jo, acīmredzot, tas ir tikai kaut kādā izmeklēšanas stadijā.

Vai saistībā ar izmeklēšanas stadiju, vai saistībā ar ko citu minētais Jānis Reirs, vai taisnība, ka viņam ir pielaide valsts uz valsts noslēpumu tikai līdz gada beigām?

To es nezinu, bet viņam ir pielaide valsts noslēpumam..

...bet jūs nezināt termiņu, bet tā runā tautā. Pārliecinos, lai neizplatītu tās nepareizās runas. Vēl viena lieta – Latvijas Banka. Jūs pats pieminējāt runājot par augšpusi ir svarīgi katrā jomā, ne tikai Finanšu un Kapitāla tirgus komisijā komisijā. Ir izskanējuši publiski četri vārdi, Kārlis Bau..., secībai nav nozīmes, Kārlis Bauze, Mārtiņš Kazāks, Uldis Cērps, Roberts Zīle. Vai tā ir reāla liste, kandidātu liste?

Mums vēl nav vispār nekādas listes. Tas, kas mani nervozi šobrīd, ka mums Saeimai būs...

...o jā!

...jāpieņem..

...divi mēneši!

...decembrī. Mums vēl šāda saraksta nav.

Kas ir jūsu iekšējie kritēriji? Labāk būtu cilvēki no Latvijas Bankas iekšpuses vai no ārpuses, vai vienalga?

Ja man būtu... Kā man liekās, ka mums valstī vajag rīkot atklātus konkursus arī uz šādiem amatiem. Mēs tagad redzam, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāju...

Šobrīd to vairs nevar izdarīt.

Es zinu. Ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju vadību, kur mums bija atklāts process, kas nav politiķu virzīts, varētu teikt, ka tas nav tas, tā aizkadra vienošanās.

Bet strīdi vēl ir.

Un tas ir tas, kas mani dara bažīgu.

Kā jūs plānojat vai neplānojat virzīt šo jautājumu attiecībā uz Latvijas Bankas nākamo prezidentu, jo likums saka, ka desmit deputāti var iesniegt, viss. Jūs kaut kā iniciēsiet, lai koalīcija dabūtu to vienkopus?

Es jau esmu iniciējis pirms vairāk kā mēneša. Es gribēju par to runāt. Ar citiem partneriem vēl nebija runāts, jo nebija vēl kandidātu. Ir tāda vienošanās, ka pabeigsim budžetu, kas tagad daudziem aizņem visiem tiešām daudz laika un atgriezīsimies pie šī jautājuma. Es esmu pārliecināts, ka daudziem ir vismaz kādi kandidāti padomā, jo tie vārdi, kurus jūs minējāt, vai nu viņi ir kandidāti vai būtu kandidāti, to es nezinu. Ir jāatrod un kas būtu labāk...

Jums ir savs kandidāts iekšēji prātā, domās?

Man pašam, jā.

Tas ir starp viņiem?

Man ir pašam kandidāts.

Bet jūs viņu politiskās sarunās vienā mirklī liksiet uz galda.

Redzēsim.

Rīgā sapņo, ka tas varētu būt sens, kopš jaunības kāds draugs, kas turpat finanšu jomā ir strādājis un strādā.

Tas cilvēks, kas man ir padomā, nav mans ne tagad draugs, ne sen draugs.

Nu labi, ne draugs , bet pazīstams. Amerikā auguši kādu laiku.

Cerbulis?

Nē. Minam tālāk. Te ir versija, ka varētu būt par trimdas latvieti runa.

Nu, nē. Tas, kas man bijis padomā nav, bet tagad esmu ieintriģēts, par ko jūs runājat.

Par Nilu Melngaili baumo!

Ā, par Nilu Melngaili!

Jā!

Cerbulis savā laikā izveidoja...

...Nils Melngailis arī nebija tas, ko jūs padomājāt, ne?

Nē, nebija.

Kas ir tas motīvs, kāpēc jūs negribat teikt? Man tiešām liekas, es tam piekrītu, jūs tam... tiešam, ko jūs sakāt, par to šobrīd būtu jārunā. Nu, normāli!

Jā, man jau tāpat kā citiem. Šobrīd visi baidās, kurš vien pirmais parādīsies, pārējie citi teiks nē.

Ā, bet tad vienā mirklī visiem jāsanāk un katram jāsaraksta uz lapas.

Viņš ir... Šī būs viena sarežģīta saruna tādā ziņā, ka līdz šim mums ir bijis vai nu tā, ka cilvēkiem tiešām nav kandidātu. Teiksim, mūsu valsts prezidents. Tur tiešām nebija liela diskusija par daudziem. Izskanēja Egila Levita vārds, citi domāja jā, nē un faktiski tāda īsti konkurence pat iekšienē nebija, ka kāds ļoti gribēja kādu citu. Šajā gadījumā es esmu aizdomās, ka katram ir kāda doma par kādu indivīdu. Varbūt neviens nav tā ļoti cieši par to, bet es domāju, ka šoreiz būs ļoti daudz kandidātu.

Ir milzīgs saraksts ar jautājumiem un ir pāris minūtes, ir jānorezumējas uz pāris jautājumiem. Es ļoti ceru, ka mēs nākamreiz varētu tikties un parunāties vēl pārskatāmā nākotnē, negaidot astoņus deviņus mēnešus. Starptautiskās lietas, divas. Viens - Brexit, sāga visa aizvadītā gada garumā. Džonsona versijas arī vakar ir pagūts nokritizēt. Jums ir jābrauc uz Eiropadomi pēc mazāk kā pusotras nedēļas. Kas ir šobrīd tas jūsu, virsrakstu līmenī, labāk mēģināt dot vēl un vēl pagarinājumu vai vienā mirklī nepārmocīties?

Tas pamatmērķis būtu – ja risinājums der Īrijai, tad viņš droši vien labi der Latvijai, kas vien viņš būtu. Džonsons tagad ir piedāvājis... Es neesmu viņu vēl paspējis izlasīt, tikai caur medijiem izlasījis, kas esot tas galvenais tajā piedāvājumā. Liekas vismaz gana neskaidrs. It kā robežu nav, bet muitas ūnijas arī nav. Pilnīgi neskaidrs, kas tad kontrolēs preces ieejot, izejot no Eiropas Savienības, jo Īrijas Republika daļa no Eiropas, bet Lielbritānija tad vairs nebūtu. Džonsons piedāvā vienu tādu "var ēst saldumus un nepieņemties svarā", izklausās. Tas varbūt ir labs pamats sarunām. Mums jau Latvijai, kas būtu vislabākais? Vislabākais būtu, ka briti paši izdomātu: "Zini, mēs labāk paliksim Eiropas Savienībā".

To mēs šobrīd īsti neapstiprinām.

Bet neizskatās, ka tas notiek. Tātad, ja notiek šī šķiršanās, tad vislabāk ir šķirties ar vienošanās līgumu.

Tas nozīmē ar pagarinājumu? Cenšamies vēl pagarināt.

Nē, es domāju, ka tas pirmais mēģinājums būs censties vienoties, balstoties uz to, ko Džonsons tagad nāca ar pretpiedāvājumu. Ja viņam tas piedāvājums ir ultimatīvs, tad tas neies līdz galam. Bet ja viņš ir gatavs arī, tad viņš mājās varētu teikt: "Lūk, mēs esam atraduši kompromisu" un viņš piedāvā tautai Brexit.

Vai mums Latvijā ir prognozes, kaut aptuvenas, vai nu ar tādu Brexit vai bezvienošanās Brexit, cik dēļ reģistrēšanās statusiem vai citu iemeslu dēļ varētu notikt daļēja piespiedu reemigrācija, respektīvi, Latvijas cilvēku atgriešanās atpakaļ Latvijā? Jūs to apskatāt vai neapskatāt kā premjerministrs šādu scenāriju?

Nē, mēs tādu neapskatām. Arī tad, kad es ar Džonsonu runāju, viņš apgalvoja man to pašu ko Mejas kundze. Jebkurā gadījumā viņš un viņa valdība rūpēsies par Latvijas pilsoņiem, kuri dzīvo Lielbritānijā, jo tie esot Lielbritānijai vajadzīgi. Tie ir vārdi...

Teikt jau var, jā.

Tie ir vārdi, bet tad jāskatās.

Otra lieta. Ukraina, Krievija, Latvija vienīgā palikusi protestējot pret balsstiesību atjaunošanu Krievijai Eiropas Padomes parlamentārajā asamblejā. Zelenskis, savukārt, ir ieguvis pirmos protestus, piekrītot tā saucamajai Šteinmeiera formulai par vēlēšanām Austrumukrainā. Tas ir labi, kas tur tagad notiek, šis pagrieziens, vai tas ir ļoti šaubīgi no Latvijas Republikas viedokļa?

Mums, protams, jābūt vērīgiem. Jauns prezidents un vēl līdz galam nav skaidrs, kas ir viņa politika, kas ir viņa tālejošie mērķi. Mums jābūt uzmanīgiem šādās reizēs, kad notiek maiņas, nu teiksim, partneru valstī. Reizēm ir labāk paklusēt, kamēr ir skaidrs nekā izšaut par agru.

Sanāk teiciens.

Es esmu šobrīd vērīgs. Es vēroju un es skatos, jo Latvijai... Mums ir svarīgi tas, ka Ukrainas kurss paliktu tāds kāds viņš ir. Un šobrīd izskatās, ka nav tāds... nav indikācijas...

..riski var gadīties.

Nav indikācijas, ka tas mainītos, bet ir tādi mazi ziediņi, redzēsim.

Pēdējais jautājums. Atskatoties uz posmu kopš 23. janvāra, kad apstiprināja valdību, ir kāda lieta, ko darītu citādi?

Droši vien visu laiku gribētu darīt citādi un labāk. Es teikšu vienu lietu. Ņemot vērā visus apstākļus, mēs tomēr esam bijuši spējīgi pieņemt likumus, kas saistās ar finanšu sektora reformu. Tagad mēs virzāmies uz priekšu ar administratīvi teritoriālo reformu. Mums veidojās, plāns vēl nav līdz galam, kā skolu tīklu un saturu reformēt, virzīsim uz priekšu. Un veselības aprūpes sistēmā Vinķeles kundzes ar ziņojumu ir parādījusi, ka mēs atbalstam to, kādā veidā mēs varam racionalizēt mūsu slimnīcu tīklu. Ja es paņemu šīs te lielās lietas, mēs tomēr līdz šim, deviņi mēneši, mēs turamies uz tās pašas takas. Ir visādi centieni novērst valdību un arī mani pa visādiem sānceļiem. Jūs reizēm esiet frustrēts un attaisnoti frustrēts, ka es negribu ielaisties sarunās ne pa labi, ne pa kreisi. Tā jau arī mana domāšana. Es turu to skatu uz to galveno. Ir zināmas lietas, kur es esmu gatavs uz kompromisu. Labi, tas man ne līdz galam patīk, bet lielās bildes labad es arī to piecietīšu un ir citas reizes, kad es saku: "Nē, šim ir jāiziet cauri tieši šā un ne citādi." Šobrīd mana lielākā rūpe, kas man šodien ir tas, ka, ja valdība un Saeima nevarēs apstiprināt jaunu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāju, tad tas process, par ko arī man ir atbildība, šis te Moneyval process būs krietni grūtāks. Nevar teikt neiespējams, bet krietni grūtāks. Kāpēc? Ļoti elementāri.

Un tā izvēle šobrīd ir viens no viena kandidāta? Tur vairs alternatīvu nav?

Viņš ir tā. Ja valdība ir teikusi, mēs vienojamies. Neatkarīgs konkurss, tad mums ir jāpieņem konkursa rezultāts. Īpaši, ja viņš ir vienbalsīgs un nav neviena slikta lieta par kandidātu, kas saistīts ar profesionālu kompetenci, interešu konfliktiem vai tā tālāk. Ja mēs to neapstiprinām, tad padomā, kur mēs esam. Kā var izsludināt jaunu konkursu, kurš pieteiksies? Tad ko, mēs brauksim uz zoodārzu un vienkārši izvēlēsimies sev tīkamāko? Man tas liekas nesaprotami. Ja šo te nevarētu izdarīt, tas mūsu valstij varētu diezgan dārgi maksāt, jo tad tas nozīmē, ka nāks tie vērtētāji un viņi, protams, prasīs: "Kurš šeit ir priekšnieks?" Un ja priekšnieka nav, tad... Es atvainojos, par ko ir runa? Kā jūs varat novadīt sistēmu bez vadītāja, ka jūs paši nespējat vienoties par procesu, ko jūs paši izvēlējušies?

Jūs uzvelkaties tieši tāpat kā valdības sēdē.

Jā.

Tā ir galvenā lieta, par ko jūs uzvelkaties šobrīd politiski?

Es saredzu visas iespējamās ļoti negatīvās sekas un tā grūtība ir, ka saprot un ir runāts ar cilvēkiem, kas tiešām saprot, kas var būt. Es redzu, tas pārmetums Moneyval pamatā ir "jūs Latvijā netiekat ar sevi galā". Un ja mēs šo te nepieņemam, tad mēs faktiski daļēji pierādīsim "jā, netiekam". Mēs nedrīkstam, mums ir jāmainās.

Kariņa kungs, ar to mēs noslēdzam. Jūsu grafiks neļauj runāt ilgāk, bet es ļoti priecātos parunāties kameru priekšā ar jums ātrāk kā pēc deviņiem mēnešiem.

Man patīkami ar jums runāt.

Paldies! Paldies par sarunu, par jūsu uzmanību. Turpinājums sekos.

Tags

Jaunā Vienotība Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) Krišjānis Kariņš Latvijas Banka Ministru prezidents SEB

Comment Form