Esiet sveicināti, cienījamie "Delfi TV" skatītāji! Šodien "Delfi TV" studijā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Latvijas Bankas prezidenta aizturēšana, aizdomās turēšana par kukuļņemšanu, notikumi ap "ABLV" banku, Latvijas finanšu sektora stabilitāte, valsts reputācija – četras pamattēmas šai ierobežota laika sarunai. Labdien!

Labdien!

Sāksim ar Rimšēviča kunga aizturēšanu un kriminālprocesu. Tas, kas, savelkot kopā dažu dienu notikumus: KNAB pasaka, ka lieta ir ierosināta 15. februārī, KNAB pasaka, ka nav saistīs ar esošām bankām, starp pusvārdiem visi sāk virpināt versiju par darbību pārtraukušām bankām, tai skaitā par "Trasta komercbanku". Advokāts Saulvedis Vārpiņš pasaka, ka saistīts ar vairākus gadus seniem notikumiem, atsevišķi politiķi pasaka, ka pierādījumu pietiek.

Vai jūs kā finanšu ministre, ministrs numur viens, ja mēs tā skatāmies valdībā, vai jūs zināt līdz galam, par ko ir lieta, par ko tiek turēts aizdomās Latvijas Bankas prezidents?

Mēs no KNAB puses esam informēti principā par lietas būtību, bet, protams, nekādas nianses mums nav tiesības zināt, un jāuzticas šajā gadījumā ir mūsu tiesībsargājošām iestādēm. Un to valdība arī dara. Mēs uzticamies KNAB, ka process tiks virzīts arī profesionāli un arī salīdzinoši īsā laikā, lai varētu nonākt līdz rezultātam.

Vai jūs arī sakāt, ka pierādījumu pietiek?

Nu, to es nevaru apgalvot, bet tas ir tas, ko apliecina mums tiesībsargājošās iestādes, un mēs uz tām arī paļaujamies, bet šobrīd tiešām arī publiskajā telpā ir ārkārtīgi svarīgi ne tikai Latvijā, bet arī starptautiskajā vidē skaidrot, ka šis gadījums, un tas, kas notiek ar Rimšēviča kungu šobrīd, nav saistīts ne ar ABLV, ne ar ''Norvik'', ne arī ar kādu krievu propagandu potencioālo.

Kā jūs to zināt? Jūs sakāt - principā. Kā jūs to zināt?

To mums ir apliecinājis KNAB, ka šī lieta nav saistīta ar to, kas paralēli notiek, un tas jau ir tas sarežģītākais.

Kā viņš to zina? Viņi ierosina lietu 15. datumā...

Mums šobrīd ir sarežģīta situācija, ka visi šie trīs pasākumi jūk cilvēkiem kopā, ir ļoti grūti to nošķirt.

Reiznieces kundze, KNAB ierosina kriminālprocesu 15. datumā, Amerikas noziegumu apkarotāji 13. datumā ir izplatījuši paziņojumu par ABLV, kāpēc šīs lietas varētu nebūt saistītas?

Tādēļ, ka šis jautājums ir uzdots KNAB, un tas ir arī izskaidrots, ka tā ir apstākļu sakritība, ka gan ASV paziņojums ir bijis šobrīd, gan arī KNAB aktivitātes veiktas gandrīz vienlaicīgi.

Kas notika 14. datumā – februārī - jauns, lai ierosinātu lietu piecpadsmitajā?

Nu, es neesmu iekšlietu ministre, es neesmu KNAB vadītāja, es esmu finanšu ministre, līdz ar to, to man ir grūti komentēt, kas tieši ir noticis, acīmredzot ir bijusi pietiekama gatavība, lai veiktu savas operatīvās darbības.

Vai tas, kas ir noticis, vai tas ir būtisks likuma pārkāpums, kam ir valstiska nozīme?

To es arī nevaru komentēt. Es varu komentēt, ka tas ir būtisks faktors, kas ietekmē finanšu sektora reputāciju. Tas ir tiesa, jo es redzu, ka strarptautiskajā vidē tiek daudz vairāk jautājumu uzdoti par to, kas notiek ar Centrālās bankas vadītāju, nevis par to, kas notiek ar ABLV, jo speciālisti iedziļinās un saprot, ka banku sektors kopumā mums ir stabils, ar pietiekamu kapitālu un likviditātes struktūru, ka ar to var tikt galā.

Vai par notikušo jums ir informāciju sniedzis tikai KNAB vai arī ģenerālprokurators?

Gan, gan, bet, protams, bez detaļām. Informējot tik tālu, cik to drīkst no procesuālā viedokļa.

Prokuratūras likumā ir teikts, ka ģenerālprokuratoram ir jāziņo Valsts prezidentam, Saeimai, Ministru kabinetam, tam skaitā – jums. Par to, ko es nolasīju, par atklātiem, būtiskiem likuma pārkāpumiem, kam ir valstiska nozīme. Jūs sakāt, ka jūs īsti nezināt, vai tas ir atklāts, būtisks likuma pārkāpums, kam ir valstiska nozīme.

Ir atklāts būtisks likuma pārkāpums, kam ir valstiska nozīme. Par to mēs esam informēti, bet ne par detaļām, tas būtu pārkāpums.

Loģiskā versija, kas saliekās tajā puzlē, ir, ka šis notikums sakrīt ar maksātnespējas administratoru lietā viena no apsūdzētājiem – Māra Sprūda - atbrīvošanu, un parādās tās versijas, ka kukuļošana varētu būt bijusi saistīta ar to, vai kāds ir mēģinājis panākt, lai Finanšu un kapitāla tirgus komisija 2016. gadā, kad jūs esat finanšu ministre un tiek slēgta "Trasta komercbanka" vai tiek lemts par viņas iespējamo slēgšanu, varētu to lemt, varētu virzīt vai nevirzīt administratoru, kas ir apsūdzēts. Vai sabiedrībai nepienāktos zināt, tā vienkārši, tāpat visa valsts par to runā, tas ir saistīts vai nav?

Es domāju, ka droši vien pareizi būtu arī izstāstīt no KNAB puses vai no tiesībsargājošo iestāžu puses varbūt nedaudz vairāk vai precīzāk iezīmēt, lai sabiedrībai būtu skaidrs, bet arī jāsaprot viņi, ka viņiem ir jādara profesionāli savs darbs. Jebkurš vārds, kas ir pateikts par daudz, var tam kaitēt.

Jā, bet valdībai varbūt arī derētu kopā ar viņiem sanākt. Kopā sanākt, izdomāt, ka mēs kopā izstāstīsim, lai nekaitētu, bet, lai sabiedrībai būtu jēga. Lai plašai sabiedrībai, "Blumbergam", "Associated press", "CNN'', visiem būtu skaidrs, jo "CNN'' Straume, atbildot uz Ričarda Kvesta jautājumu: ''What is going on in Latvia?'' Atbildēja: ''Viss kārtībā, esiet mierīgs.'' Neko nepateica. Es domāju, ka starptautiskā sabiedrība nebija mierīga. Nav mierīga.

Nu, jā, varbūt nevar iemācīt jebkuram vadītājam tādu lielu talantu un runātspējas, bet es domāju, ka, no otras puses, KNAB vadība arī ļoti skaidri demonstrēja, ka spēj rīkoties un ka viņi ir profesionāli un uzticami, un tas ir arī svarīgi. Starptautiskajā vidē, kā es teicu, ļoti būtiski šobrīd nošķirt un uzsvērt to, ka tas, kas notiek ar Rimšēviča kungu, nav kāda ārēja sazvērestība, jo tā to daļēji arī uztver.

Jūs sakāt, ka vajadzētu vairāk izstāstīt. Tas nozīmē, ka jūs varētu arī iniciēt šo vairāk izstāstīšanu?

Jā, un tieši to es arī daru no savas puses. Katru dienu sniedzu informāciju arī starptautiskajiem medijiem, lai šo skaidrību vestu. Un ne tikai medijiem, bet arī starptautiskajām institūcijām.

Vairāk par šo lietu, vairāk ar ko viņa saistīta. Redziet, man liekas, kāpēc tas jautājums ir svarīgs. Gadiem ilgi, tai skaitā visus šos gadus kopš jūs esat politikā, divus sasaukumus, runa par tēmu maksātnespējas administratori. Ka viņu darbība Latvijas ekonomikā, Latvijas tiesiskumā ir zem lielām jautājuma zīmēm. Tagad rezultāts ir, ka tajā laikā ieceltais FKTK, kuram jūs uzticaties, virzītais šobrīd apsūdzētais Ilmārs Krūms ir kopā ar Māri Sprūdu visā tajā stāstā. Un visi šie cilvēki tiek saistīti ar stāstu, ko tieslietu sistēma nu jau oficiāli ir atzinusi kā sistēmisku problēmu. Šī lieta rada jautājumu, vai tā nav bijusi sistēmiska problēma un varbūt arī aizvien mazliet vēl ir finanšu sistēmā?

Es domāju, ka tas ir viens no iemesliem, kāpēc ļoti svarīgi, cik ātrā tempā šobrīd tiesībsargājošās iestādes virzīsies ar procesu, jo atbildes uz šo jautājumu arī varēs labāk redzēt tad, kas būs konkrēti fakti, ko varēs izskaidrot.

Jums nav vēl šīs atbildes uz šo jautājumu.

Man arī nav šīs atbildes uz šo jautājumu.

Tas nozīmē – jūs neizslēdzat, ka šī varētu būt sistēmiska problēma.

Ir dažādas norādes, bet atbildes gan nav. Un tas ir tas, kas man pašai arī ir svarīgi.

Bet mēs nevaram izslēgt.

Protams, ka nevaram izslēgt.

Ko mēs varam vai nevaram izslēgt attiecībā uz to, kas tagad oficiāli arī no KNAB puses ir apstiprināts, ka otrs figurants Rimšēviča kunga lietā ir Māris Martinsons. Slavens, bagāts. Nu, slavens salīdzinoši. Nupat ļoti slavens kļuvis, bet bagāts, turīgs cilvēks dažādos biznesos bijis Latvijas Republikā. Ja KNAB jūs pārliecina, premjeru pārliecina un virkni cilvēku pārliecina, ka pierādījumu pietiek. Tas nozīmē, ka pierādījumu pietiek par abiem. Tagad iedomājamies situāciju – Māris Martinsons ir bijis figurants vairākos kriminālprocesos. Par krāpšanām, nodokļu lietām, vēl kaut kur, un tagad ir arī šeit. Tas nozīmē, ka cilvēks, ar kuru dažādas partijas, dažādi politiķi ir bijuši kopā dažādos pasākumos, sākot no saviesīgiem un beidzot ar visādiem citiem, viņš ir bijis regulāru, sistēmisku nelikumību sastāvdaļa. Varbūt tad zem tā tepiķa, zem tā aisberga ir vēl daudzas lietas, ko mēs pat nezinām?

Es domāju, ka tas, kas šobrīd ir vērsts, darbības gan pret biznesa cilvēku, kurš tiek neformāli uzskatīts par ietekmīgu, gan pret oficiālu amatpersonu, kas ir viena no ietekmīgākajām amatpersonām valstī. Ka tiek vērstas šādas aktivitātes. Ja tās arī ir tiešām uz pierādījumiem balstītas, tas tomēr apliecina, ka varbūt kā valsts mēs esam sasnieguši tādu demokrātijas līmeni, kad likuma vara tiek vērsta pret personu, kas ir izdarījusi kādu nopietnu pārkāpumu neatkarīgi no tā, vai tu esi parasts iedzīvotājs vai pat ļoti ietekmīga un svarīga persona.

Māris Martinsons ir ietekmīga un svarīga persona, jūsuprāt, zināmās aprindās.

Bet es runāju pamatā par Rimšēviča kungu.

Bet es jautāju par Martinsona kungu.

Nu, to es nevaru zināt. Es arī tāpat kā jūs, kā cilvēks lasu, klausos un izdaru secinājumus.

Bet tagad izdaram secinājumus par Martinsona kungu plašāk, jo atšķirībā no Rimšēviča kunga, kur tagad gan daži saka: "Ai, mēs jau gadiem ilgi zinājām.'' Bet tādas lietas nefigurēja. Martinsona kungs bija figurants eiro fondu un nodokļu krāpšanas lietās, kuras, pirmkārt, notika ar Eiropas fondu līdzekļiem, kas tika ņemti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā, kur vadītājs ir jūsu vīrs. Nu, jūs tā kā varējāt, garām ejot, pamanīt, ka tas vispār saistās un apdomāt, es pieņemu. Otrkārt, tika nodokļu lietas izmeklētas Finanšu policijā, kas jau jūsu kā ministres pārziņā bija un arvien ir. Tātad Martinsona kungs zināmās demokrātijas ietvaros ir figurējis šajās lietās ilgu laiku. Šīs lietas ne ar ko nav beigušās.

Tā nav, ka nav beigušās. Cik man zināms, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, kuru vada mans vīrs, kā jūs minējāt, ierosināja krimināllietu, respektīvi, iniciēja to, ka ir šis kriminālprocess par Eiropas fondu potenciālo izkrāpšanu. Otrkārt, VID Finanšu policija joprojām turpina kriminālprocesu tā sauktajā būvnieku lietā, un es ceru, ka arī novedīs to visu līdz galam. Profesionāli novedīs to līdz galam kopā ar pārējām tiesībsargājošām iestādēm. Nu, šī ir acīmredzami jauna epizode, un ļoti svarīgi, lai KNAB no savas puses tiešām demonstrē precīzu, profesionālu darbu un noved to līdz galam. Mums ir ārkārtīgi daudz procesu valstī, kuri, procesē, procesē, procesē gadiem. Šobrīd, ņemot vērā, ka visa finanšu sistēmas reputācija ir uz kārts, es ļoti paļaujos, ka tā šobrīd būs tuvāko mēnešu prioritāte numur viens ne tikai KNAB, bet arī policijai un prokuratūrai.

Paļaušanās ir tāda īpašība, kas dažreiz ir pluss un dažreiz ir mīnuss. Tur ar to paļaušanos tā ir, kā ir.

Ir ne tikai paļaušanās, bet arī precīzs lūgums šīm institūcijām strādāt maksimāli intensīvā formā.

Allaž esam lūguši, ne vienmēr sanāk. Jūs piekrītat, ka tomēr ir tas vecais teiciens: ''Viens gadījums nejaušība, divi - likumsakarība, trīs - sistēma.'' Iespējams, ka arī Martinsona kunga gadījumā ir zem tā ūdens vēl daudz citu lietu, līdzīgi, kā tas jautājums bija par maksātnespējas administratoriem, ka iespējamas sistēmiskas problēmas saistībā ar finanšu un ekonomikas sistēmu, ir sistēmas. Tie ir atvērti jautājumi šobrīd.

Ja tā ir, tad ir svarīgi pamazām šķetināt. Vismaz no viena gala un ar vienu diedziņu.

Nav šaubu.

Un šī es domāju, ka ir iespēja.

Es jautāju, vai jūs kā finanšu ministre apliecinat, es gribu saprast to jūsu nostāju. Vai jūs apliecinat, vai jūs piekrītat šādam interpretējumam, ka šie ir atvērti jautājumi. Šie ir jāskata kā sistēmas jautājumi.

Tie ir atvērti jautājumi, var piekrist, ka ir jāskata kā sistēmas jautājumi, bet, kas ir vēl svarīgi, ka tie ir jāsāk šķetināt, nevis tikai jārunā par jautājumiem.

Bez šaubām. Ja viņi ir atvērti, un, ja viņi ir sistēmas jautājumi, tad abos gadījumos - maksātnespējas gadījumā, ieceļot administratorus, to ierosina Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Ja ir jebkāda veida citas ietekmes, kukuļošanas, izspiešanas, vēl kaut kas. Tajā skaitā saistībā ar netīrām naudām vai vienalga kaut ko. Atkal tas viss reducējas uz Finanšu un kapitāla tirgus komisiju. Ja ir atvērti jautājumi par šīm lietām, tad ir atvērts jautājums arī par to, kas ir noticis Finanšu un kapitāla tirgus komisijā, par kuru jūs jau sakāt: ''Es viņai uzticos.'' Kāpēc neatvērt jautājumu par viņiem?

Jebkurā gadījumā gan FKTK, gan Latvijas Bankas, gan Finanšu ministrijas, gan visu pārējo finanšu nozares pārstāvju jautājums ir atvērts tādā ziņā, ka arī ASV paziņojumā ir minēts vai vismaz apgalvots, ka visu cauru 2017. gadu AB ir it kā kukuļojusi kādas amatpersonas. Tieši tāpēc arī no savas puses es esmu lūgusi ASV partnerus dot mūsu tiesībsargājošajām institūcijām visu informāciju, kas ir to rīcībā, lai mēs varētu pārliecināties, ka mēs tiešām varam uzticēties visiem tiem, kas šobrīd turpina strādāt.

Tātad arī tas ir atvērts jautājums, vai var uzticēties FKTK?

Šobrīd jā, var uzticēties, kamēr vien nav jaunu faktu. Man šobrīd nav nekādu faktu, kas apliecinātu, ka ir pretējais. Šobrīd ir svarīgi arī viņu darba stabilitāti nodrošināt, nevis raustīt un apšaubīt, kamēr nav cita situācija, lai viņi var strādāt un uzturēt stabilitāti.

Parunāsim nākamajā reizē par to. Atgriezīsimies pie Latvijas Bankas prezidenta, kurš ir statusā kriminālprocesā, bet vēl aizvien ir Latvijas Bankas prezidents, jo nav atcelts saskaņā ar likumu. Kas ir šajās dienās izskanējis. Ir izskanējis: ''Viņam ir jāatkāpjas.'' Jūs un virkne politiķu. Ir izskanējis: ''Vismaz uz izmeklēšanas laiku būtu jāatkāpjas.'' Figurē arī tāds formulējums. ''Saeima varētu lemt kaut ko, grozīt likumu, atsaukt, neatsaukt.'' Vakar jau parādījās tā, ka īsti Saeimā neko vairs nevirzām, tur viss apstājas. Vai ir plāns, šajā gadījumā jums un koalīcijai, jums un varas elitei, ko darīt ar šo situāciju?

Jā, ir plāns. Protams, ka daudz vienkāršāk būtu, ja Rimšēviča kungs pats labprātīgi atkāptos no amata, jo citādi likums saka, ka, ja vien nav notiesājošs spriedums, to praktiski izdarīt nav iespējams bez paša iesnieguma. To zināmā mērā arī garantē tas, ka Eiropas Centrālā banka ir neatkarīga institūcija un vienmēr ir uzsvērusi to. To sargā pārnacionālas normas.

Piedošanu, likumā nav nekas tāds rakstīts. Tur ir rakstīts, ka ir izdarījis smagu pārkāpumu. Tur nav rakstīts noziegums. Tur nav rakstīts tiesas spriedums.

14.2 panta izpratnē.

Jā, nu, tur ir noziegums? 14.2 ir noziegums? Tas ir Eiropas Centrālās bankas, lūdzu. Ir noziegums vai nav 14.2 tur uzrakstīts?

Drīkst tikai tad, ja ir jau notiesājošs spriedums, persona kļūst neatbilstoša, par ko notiek diskusija.

Tur ir rakstīts.

Es jums tagad neveikšu juridisko analīzi ēterā.

Es veikšu. Es veikšu. Nav – ir izdarījis smagu pārkāpumu. Nav tiesas spriedums šeit minēts.

Dombura kungs, mēs speciāli sasaucām ministriju, arī Saeimas Juridiskā biroja juristus, lai analizētu šo situāciju. Un saprotam, ka šobrīd efektīvākais līdzeklis ir drošības līdzeklis, ko ir piemērojis KNAB, lai šīs funkcijas nepildītu pilnvērtīgi.

Reiznieces kundze, atbild politiķi, nevis Juridiskais birojs.

Dombura kungs, mums ir jārēķinās arī ar to, ka mēs esam starptautiskas sabiedrības locekļi. Jebkurā gadījumā ECB no savas puses vēl vērtēs kādu lēmumu pieņemt, vai Rimšēviča kungs ir, kā lai saka, pamatoti ierobežots.

Kurš jums teica, ka viņi vēl vērtēs?

Es esmu vakardien sazinājusies ar Dragi kungu.

Personiski?

Personiski, protams. Skaidrs, ka ECB šobrīd publiskajā vidē nav pauduši nostāju. Neskatoties uz to, ka Kušnera kungs no rīta paziņoja, ka ECB ir neapmierināta. ECB tieši otrādi ir ļoti atturīgi.

Ko jūs teicāt Dragi un ko viņš atbildēja?

ECB ir atturīgi, jo viņi veic iekšēju analīzi. Lai viņi šo analīzi varētu pilnvērtīgi veikt, viņiem ir vajadzīga precīza informācija no mums. Mēs esam vienojušies, ka KNAB nodos ECB rīcībā vairākus faktus. Viens, kāda precīzi ir apsūdzība, kāds precīzi ir piemērotais drošības līdzeklis. Apliecinājumu par to, ka procesa laikā nav skarti ECB materiāli.

Dragi, Eiropas Centrālās bankas prezidents, jums teica, ka pēc tam, kad viņš šo saņems, viņš darīs ko?

Viņi pieņems lēmumu par to, vai nav pārkāpts ECB neatkarības princips.

Ja viņi pieņems šo lēmumu, ka ir pārkāpts, tad viņi Latviju vispār pasūtīs ratā?

Tad viņi šādu kriminālprocesa virzītāja lēmumu var pārsūdzēt Eiropas tiesā, tādi precedenti jau ir bijuši citās valstīs.

Ja viņš neatzīs, ka tas ir pārkāpums, tad vienalga es nedzirdu no jūsu teiktā, ka viņš lems jautājumu, ka Rimšēvičs nepiedalās vai, respektīvi, zaudē savu statusu Eiropas Centrālās bankas padomē. Viņš sargā Rimšēviču, es dzirdu.

Vienlaikus šobrīd statuss viņam nav mainījies, bet jūs redzat, ka banka pilnībā funkcionē un uz ECB sanāksmēm arī brauc bankas vadītāja vietniece, un pilda šīs funkcijas.

Respektīvi, jūs uzskatāt, ka Latvijas Republikas parlaments pie šādiem likuma pantiem nevar, balstoties uz Ģenerālprokuratūras un KNAB atzinumu, teikt: ''Mēs uzskatām, ka viņš ir izdarījis smagu pārkāpumu likuma izpratnē, mēs nobalsojam. Ja viņš grib tiesāties, ka tas nebija smags pārkāpums, lai viņš tiesājas līdz komunisma uzvarai, bet mēs nobalsojam. Tas ir mūsu politiskais lēmums.''

Politiski to, protams, var izdarīt, daudz ko var izdarīt politiski, demonstrējot arī savu attieksmi, bet, ar ko ir jārēķinās, pēc tam ar tiesvedību pret Latvijas valsti, ka ir pārkāpta ECB neatkarība, jo likums arī paredz, ka jebkāda veida likumi par Latvijas Banku, izmaiņas vai grozījumi ir vispirms jāsaskaņo ar ECB.

Tas nozīmē, ka viens no reāliem jūsu scenārijiem ir, ka mums gadiem var būt vai daudzus mēnēšus vismaz, var būt nacionālā banka, kurai ir prezidents, bet viņš nevar būt prezidents.

Iespējams, bet es uzskatu, ka šajā situācijā KNAB ir pareizi darījis, ka ir uzlikuši šos amata ierobežojumus, jo mums ir jārūpējas arī par savām nacionālajām interesēm, dažkārt nacionālo interešu aizstāvība nonāk pretrunā ar starptautiskajām.

Labi, ejam tālāk. Pieminētais FinCEN - Amerikas finansiālo noziegumu apkarošanas birojs - pirms nedēļas un divām dienām izplata paziņojumu, ka ABLV banka būtu jānorobežo no visiem dolāru darījumiem...

Kas arī ir noticis.

... kas praksē izpaudās tirgus reakcijās. Viņi izpilda šādu pasākumu, kas ir izpildīts pēc ļoti nedaudzām bankām, tai skaitā vēsturiski pret ''VEF banku'' un ''Multibanku'', kuru tagad sauc citādāk. Tagad tā saruna ir par to, ka FKTK saka, tur pārsvarā daudz vecas lietas, mēs jau viņas esam pārbaudījuši. Citi saka, ka mēs neko nesaprotam, ko viņi tur raksta par kukuļošanu. ''Mēs esam sašutuši,'' saka ABLV. Visi tā skatās - vai, ko tad tie amerikāņi kaut ko te sasapņojušies. Pēc tam ABLV saka, ka ''vispār viņiem piespēlējuši nepareizu informāciju, vispār viņus ir maldinājuši''. Valdība un finanšu ministri īsti par šo nesaka neko. Mēs uzticamies amerikāņiem vai neuzticamies?

Es esmu vairākkārt teikusi, ne tikai teikusi, mēs jau reāli vairāku gadu garumā strādājam kopā ar Amerikas partneriem, lai sektoru sakārtotu, lai samazinātu nerezidentu biznesa apjomu un samazinātu riskus, ka Latvijas finanšu sistēmu izmanto potenciāli kriminālām darbībām.

Mēs uzticamies, ka viņi uzrakstīja pamatotu tekstu?

Viss ir jāpārbauda.

Tad neuzticamies, tad ir jāpārbauda? KNAB uzticamies, amerikāņiem neuzticamies?

Ļaujiet pabeigt. Mēs uzticamies amerikāņiem, ka viņiem ir kopumā labi nodomi par to, ka ir jāsakārto šeit sektors, bet par faktiem, kas ir minēts materiālā. Pirmkārt, protams, ka tie visi ir jāpārbauda.

Jūs pieļaujat, ka amerikāņi ir maldināti?

Un tieši tāpēc ir jāpajautā precīza informācija, jo...

Jūs pieļaujat, ka amerikāņi ir maldināti?

Šobrīd arī, tiekoties ar Amerikas puses...

Jūs pieļaujat, ka amerikāņi ir maldināti?

Ļaujiet man pabeigt, es došu jums piemēru.

Es jautāju, mums ir ļoti maz laika. Ja mēs varam ilgāk runāt, es ļaušu.

Es došu jums piemēru. Tiekoties ar Amerikas puses oficiālām personām, redzu, ka tiešām arī pat atsevišķiem jautājumiem nav pilnīga informācija.

Jūs pieļaujat, ka viņi ir maldināti?

Piemēram, viņiem šķita, ka mēs plānojam noņemt naudas līdzekļu mazgāšanas funkciju no regulatora. Tas ir arī viens konkrēts punkts, kur ir neprecizitātes.

Ministres kundze, jūs pieļaujat, ka amerikāņi ir maldināti?

Ne jau ilgstoši un lielos apmēros.

A mazos apmēros?

Ne jau tā, ka tikai no stāstiem vien var pieņemt šādus lēmumus iet publiski ar paziņojumu. Noteikti ir pamats, uz to var paļauties. Visas nianses noteikti ir jāpārbauda.

Neizslēdzat, ka ir maldināti?

Jūs kaut kā mēģināt likt tā – melns vai balts.

Jā, protams.

Nē, nav melns vai balts. Ir noteikts iemesls, kāpēc šis paziņojums ir dots, un tas nav galējs dokuments, kas arī ir jāsaprot. Paši amerikāņi uzsvēra, ka šis ir piedāvājums, kur bankai un arī visām iesaistītām pusēm ir laiks dot argumentus, informāciju, kur šķiet, ka viņiem arī nav precīzas informācijas.

Ministres kundze, turam tempu, labi?

Protams.

Putniņa kungs, FKTK vadītājs, ir pateicis, ka FinCEN ziņojumā minētā rindkopa par FKTK darba novērtējumu ir apliecinājums, ka korupcijas risks FKTK nepastāv. Vai jūs piekrītat, ka tas ir apliecinājums, ka FKTK korupcijas risks nepastāv?

Tam gan es nepiekrītu, ka tas būtu obligāts apliecinājums, ka otrs apgalvojums par to, ka ABLV ir, iespējams, korumpējis kādas amatpersonas, ir izslēdzošs. Taisnība, ka FKTK darbu tiešām ir uzlabojuši, bet viens otru neizslēdz.

Bet tik kategoriski nepiekrītat. Ejam tālāk par naudām. Un daudz arī epastos nāk, gāžas jautājumi par to, kāpēc mēs, valsts piedalamies, kas ir riski, kas notiks, ja viņi bankrotēs un tā tālāk. Izejam tempā cauri. Aizvadītajā nedēļas nogalē, vēl pirms apturēja operācijas ECB un pēc tam FKTK ABLV. Bija vispirms ziņa – 13 miljonu aizdevums, pēc tam 97 miljonu aizdevums pret vērtspapīru ķīlu, tad sekoja darījumu apturēšana. Tad sekoja ziņa, ka 600 miljoni ir aizplūduši. Vakar parādījās ziņa, ka ir jauns aizdevuma lūgums Latvijas Bankā pret vērtspapīriem. Šorīt no rīta ABLV paziņoja, ka viņi tirgo vērtspapīrus paralēli par nenosauktu summu tirgū, un paralēli, ka viņiem ir noguldītāju 1000 pieteikumi par 420 miljoniem. It kā varēja saprast, ka vēl jauni. Vai jūs varat definēt šobrīd valsts intereses. Ko mēs gribam panākt? ABLV banku veco, savādāku un, cik, jūsuprāt, valstī, nacionālās bankas personā, ir jāiesaistās šajā pasākumā?

Pirmkārt, mēs šajā situācijā gribam dot iespēju bankai nodrošināt tās īstermiņa likviditāti, lai tā var turpināt darboties, ja tā to var izdarīt ECB noteiktajos termiņos.

Kādi ir ECB noteiktie termiņi?

ECB noteiktie termiņi ir šodien, rīt, kad bankai ir noteikti pasākumu jāizdara, lai pārliecinātu, ka ir īstermiņa likviditātes līdzekļi sagādāti.

Cik?

Es to nekomentēšu. To var darīt tikai ECB vai pati banka.

Jūs apstiprināt, ka tā summa ir tuvu miljardam?

Summa ir liela. To var diezgan labi izsecināt, ja redz kādi ir ikdienas maksājumi bankai.

Nē, to var izsecināt no bilances. Tur bija pirms 600 miljonu aizplūšanas. Noguldījumi bija 2, 6 miljardi. Ja 600 ir aizplūduši, divi miljardi ir noguldījumi, tai skaitā dominējoši nerezidenti.

Ne tikai pēc noguldījumiem, bet pēc tā, kāda arī ir maksājumu dinamika, to visu ņem vērā ECB kā regulators. Bankai ir jāpierāda, ka šobrīd tā būtu funkcionēt spējīga, ja tai būtu pilna darbība iespējama, jo, kā jūs zināt, šobrīd visi izejošie maksājumi ir apturēti, lai dotu šo laiku bankai savākt līdzekļus.

Cik Latvijas valstij jāpiedalās, kādas summas ietvaros? Līdz miljardam?

Latvijas valsts ar savu naudu nevienu eiro neriskē un neriskēs.

Nacionālās bankas personā, es teicu.

Ir liela atšķirība, un es domāju, kāpēc cilvēkiem ir bažas. Tās bažas ir saprotamas, jo visiem atmiņā ir svaigi ''Parex'', ''Krājbanka'' un citi gadījumi.

Cik lielas summas ietvaros? Reiznieces kundze, turam tempu. Cik lielas summas ietvaros? Ir atbilde, nav atbilde.

Latvija nevienu eiro neieguldīs ABLV bankā, lai to glābtu.

Nacionālajai bankai, jums ir viedoklis, cik būtu jāaizdod?

Latvijas Banka ir profesionāļi, ja ABLV banka vēršas ar kādu īstermiņa aizdevumu lūgumu, nodrošinot ļoti vērtīgu vērtspapīra ķīlu, tad Latvijas Bankai kā profesionāļiem ir jāspēj vērtēt, vai tas šobrīd ir lietderīgi un vai tas ir valstij izdevīgi.

Jums nav tas jāvērtē?

Tas nav jāvērtē Finanšu ministrijai. Tas būtu, manuprāt, neprātīgi, ja politiķi iejauktos Latvijas Bankas profesionālos biznesa lēmumos. To nedrīkst darīt. Vienīgais, uz ko Latvijas Banka šobrīd balstās, ir regulatora atzinums, tas gan viņiem ir nepieciešams, vai tas būtu lietderīgi vai nē. Finanšu ministrijai ir pienākums stāvēt malā un neiejaukties profesionāļu lēmumos. Tas ir tas, ko Rimšēviča kungs mēģināja publiski pateikt, ka kāds mēģina ietekmēt Latvijas Banku, lai glābj ABLV banku.

Nesāksim tirzāt Rimšēviča tekstus. Stundām var. Vai ABLV ir sistēmiski nozīmīga banka Latvijas Republikā?

Nē, ''ABLV'' nav sistēmiski nozīmīga banka Latvijas Republikai.

Kā jūs man varat paskaidrot to, ka FKTK oficiāli ir publicējis sistēmiski nozīmīgas iestādes un alfabēta kārtībā ABLV ir sistēmiski nozīmīga.

ABLV nav uzskatāma par sistēmiski nozīmīgu banku.

Kas šitas tāds ir?

ECB kā regulators regulē un uzrauga ABLV, ņemot vērā, ka tā ir liela banka. Tā ir trešā lielākā banka, bet ABLV nav sistēmiskas ietekmes uz Latvijas tautsaimniecību.

Citēju par tautsaimniecību: ''Sistēmiski nozīmīgas iestādes ir iestādes, kuru darbības traucējumi var radīt sistēmisku risku.'' Tas ir rakstīts Kredītiestāžu likumā. ''Sistēmisks risks'', citēju tālāk, ''ir finanšu sistēmas darbības traucējumu risks, kam var būt būtiska negatīva ietekme uz finanšu sistēmu un tautsaimniecību.'' Mums ir traucēta sistemiski nozīmīgas iestādes darbība. Viņa rada sistēmisku risku, ar risku būt negatīvai ietekmei uz finanšu sistēmu un tautsaimniecību.

ABLV nav sistēmiskas ietekmes uz finanšu sektoru. Jebkurā gadījumā mēs esam gatavi visiem scenārijiem.

Sakiet lūdzu... kādiem scenārijiem?

Ja banka turpina darbu, tas ir viens scenārijs.

Ja neturpina?

Ja bankai neizdodas turpināt darbu, tad, protams, arī ir jābūt gatavībā.

Jā, kā jūs vērtējat vērtējumu, ka, ja banka neatjauno darbību, tai skaitā dolāros, tad tas var radīt domino efektu. Un sākas nerezidentu naudas aizplūšana, tai skaitā vēl no vairākām Latvijas komercbankām.

Šis ir viens jautājums, kas, protams, ir svarīgs. Tieši tā iemesla dēļ mēs esam lūguši FKTK veikt regulāru monitoringu ar to, kas notiek citās bankās, kur ir liels ārvalstu klientu īpatsvars. FKTK ir apliecinājusi, ka katrai bankai ir savs koordinators un regulāras naudas plūsmas, pārējās darbības tiek novērotas. Ja būs kādas aktīvākas kustības vai pārmērīgas darbības un riski, tad ir iespēja arī iecelt šajās bankās pilnvarniekus, lai varētu kontrolēt situāciju. Tas arī tiks darīts.

Tātad tiek apskatīts scenārijs iecelt citās bankās pilnvarniekus?

Tikai tad, ja tiešām radīsies kāds nopietns domino efekts. Pagaidām tādu un šobrīd tādu nenovērojam.

Es nejautāju, ko mēs novērojam. Es saku, vai jūs piekrītat vai nepiekrītat tekstam, ka šobrīd ir ievērojami riski par nākotni, ka, ja neatsāk norēķinus ABLV banka, tai skaitā dolāros, tad citās bankās var būt šis domino efekts un var būt līdzekļu aizplūšanas no vairākām bankām.

Balstoties uz tādu informāciju, kādu šobrīd dod regulators, šobrīd nav ievērojami riski šādai situācijai.

Šo tekstu, ko es jums nocitēju, regulators raksta vēstulē Latvijas Bankai. Svētdien. Jūs neesat redzējusi tādu vēstuli?

Es neesmu redzējusi. Esmu informēta par to, ka regulators Latvijas Bankai sniedza atzinumus, bet regulators vienlaikus... Katru dienu mēs tiekamies ar Finanšu vadības uzraudzības komisijā.

Sabiedrības interresēs es laikam publiskošu to, ko varbūt teorētiski es nedrīkstu publiskot. Šeit ir šis teksts. Vēstule, ko raksta Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Kur raksta, ka ''komisija saredz ievērojamu risku, ka, ja nekavējoties ABLV nesāk pildīt maksājumus, tas var ietekmēt nerezidentu klientu uzvedību, provocēt naudas līdzekļu aizplūdumu no citām bankām, kas var eskalēt situāciju, izraisot noguldījumu aizplūdi pēc Komisijas aplēsēm vismaz no četrām bankām''. Tas ir kas? Jūs, finanšu ministrs, nezina, ka šis notiek vai man melo tagad?

Finanšu ministrs nezina. Finanšu ministrs regulāri prasa informāciju regulatoram. Regulators apliecina, ka situācija ir stabila.

Skaidrs, tad viņš melo jums.

Nu, to mēs pārrunāsim šodien.

Kas šodien tālāk notiks? Kas rīt notiks? Jūs turpināt pārrunāt, šīs sēdes notiek katru dienu. Jūs sakāt, ka rīt ir termiņš no ECB, lai ABLV būtu funkcionēt spējīga. Ko jūs tajās sēdēs lemjat?

Mēs apmaināmies ar informāciju, lai būtu lietas kursā par to, kas notiek gan Latvijas Bankas pusē, gan regulatora pusē, gan Finanšu ministrijas pusē. Kāda ir situācija ar ECB, un, lai mēs būtu gatavi reaģēt.

Pāris īsi jautājumi. Respektējot to, ka man tika noteikts tas īsais laiks, es ceru, ka mēs nākamnedēļ runāsim tālāk. ''Norvik'' banka. Jūs paziņojāt, premjers paziņoja, ka tā ir provokācija, visa epopeja ar fotogrāfiju – Rimšēviča kungs medībās. Vēršanās pret valsti. Aizsardzības ministrija paziņo, ka hibrīdkarš. Pēc tam izrādījās, ka nedaudz pārcentās ar to paziņojumu. Tā cilvēciski, kur jūs redzat, kur tur ir provokācija? Kurā mirklī viens ziņojums KNAB var nebūt provokācija pat Latvijas Bankas prezidentu, viena cita cilvēka paziņojumi par Latvijas Bankas prezidentu ir provokācija?

Tur jau tā lieta, ja tiešām tiesības ir pārkāptas, tad vajag vērsties tiesībsargājošās iestādēs, tas ir viens. Šobrīd izskatās, ka publiski tiek radīts fons, lai pielietu eļļu ugunij, kura šobrīd jau tā mazliet deg finanšu sektorā. Pat ne mazliet, nopietni. Lai ar visiem tiem pārējiem faktoriem ABLV banka, Rimšēviča kungs, lai vēl lielāku nestabilitāti radītu, liktu saprast starptautiskajai sabiedrībai, ka šī ir valsts, kur nevar uzticēties, kas teorētiski varētu nospēlēt par labu tiesvedībā ''Norvik'' pret valsti, kur arī ir tāds apgalvojums, ka šeit ir bijusi korupcija.

Eļļu ir ugunī un ''Norvik'' laista eļļu. Tas ir tāpēc, ka ''Norvik'' eksistē. 2015. gadā ''Norvik'' pabeidza gada pārskatu, un audits nedod atzinumu. KPMG saka, ka mēs atsakamies dot atzinumu par šo gada pārskatu. Un šī banka turpina funkcionēt. Man ir jautājums, tai skaitā tā ir finanšu ministres atbildība par finanšu stabilitāti. Tad tas ir normāli, ka mums valstī strādā komercbanka, kurai auditori ir atteikušies dot pārskatu, viņa turpina strādāt?

Tas ir tiešām nopietns jautājums regulatoram, jo Finanšu ministrija ne redz tādus auditus...

Jūs neesat pajautājusi regulatoram?

...ne arī ikdienā uzrauga ''Norvik" vai kādu citu banku. Ja regulators redz, ka ir riski, tad regulatoram ir jārīkojas.

Tie pat nav riski, vienkārši audits atsakās auditēt banku, jo viņš nevar caurskatīt visu viņu saimniecību. Viņš saka, ka mēs neredzam, mēs nesaprotam.

Tie ir nopietni jautājumi, kas ir arī uzdoti regulatoram.

Ko viņš atbildēja?

Pagaidām neko.

Viņš pie manis nenāk kopš pagājušās piektdienas. Regulator! Viņš atsakās, viņam nav laika. Viņš iet pa visiem medijiem, šeit viņam nav laika atnākt.

Regulatoram šobrīd ir saspringts brīdis. Es ceru, ka arī atradīs laiku atnākt pie jums.

Es arī tā ceru. Ko viņš jums atbildēja?

Pagaidām neko.

Pagaidām neko par 2016. gadā nenotikušo pasākumu? Interesanti. Redziet, kāpēc es to jautāju, mums ir ''Trasta komercbanka''. Slēgta pirms nepilniem diviem gadiem. ''Norvik'' pie šīs situācijas strādā. Dabūjuši sodus par Ziemeļkoreju, par ko. ''Baltic International'' sodi. ''Privatbank'' – sodi. "Baltikums" bijušais, ''BlueOrange'' – sodi. Visiem. Tur tas saraksts ir kādas sešas, septiņas bankas. ''Latvijas Pasta banka'', tagad to sauc par LPB. Kur ir objektīvais kritērijs? Kāpēc viena ''Trasta komercbanka'' ir ciet, bet pārējās nav ciet?

Acīmredzot viņu finanšu stāvoklis ir atbilstošs regulatora vērtējumā un tās turpina darboties.

Jūs esat kā finanšu ministre kādreiz, nevis teikusi: ''Es uzticos regulatoram,'' bet ''Paskatāmies bilances, aktīvus, iedodam Valsts kasei pavērtēt.'' Tieši paskatāmies, kas te notiek?

Ko nozīmē, iedodam Valsts kasei pavērtēt? Regulators regulāri sniedz informāciju par kopējo situāciju, par finanšu sektora stabilitāti. Tā informācija, kas ir dota mums, ir pietiekama, lai redzētu, vai ir vai nav kādas būtiskas problēmas. Ja būtu redzams, ka ir kādas problēmas, tad, protams, rīkojamies.

Problēmas bija, visu laiku bija. Visu laiku bija sodi, amerikāņi auditus taisīja ne tāpēc, ka nav problēmu.

Nu, bet, protams, bet tas jau ir svarīgi. Ja ir problēma, ka tā tiek ieraudzīta un tie sodi tiek piemēroti, kas daudzus gadus vispār netika darīts. Tieši pēdējos divos gados... Jāsaka arī tā, ka mēs arī no savas puses grozījām likumus, lai dotu lielāku ricības brīvību un, piemēram, sodus palielināja no nieka 100 tūkstošiem uz desmit procentiem no apgrozījuma.

Kas ir rezultāts?

Rezultāts ir, ka tomēr sektors lēnām, bet sakārtojas, nerezidentu banku noguldījumi no vairāk kā 50 procentiem jau ir nokritušies uz 40. Tam būs arī jāturpina samazināties.

Tad arī ar šiem procentiem noslēdzam. Man liekas, ka šī bildīte Latvijas tautai. Viņi īsti neapzinās. Tātad mums ir ar noguldījumi Latvijas bankās. Danu Reiznieci ievēl par deputāti 2010. gadā, šeit viņa ir kļuvusi par Ekonomikas ministri. Pie varas tas pats ZZS, visa tā pati koalīcija plus, mīnus. "Vienotībai" tad vēl bija ziedu laiki. Nerezidentu noguldījumi – redzat, seši jardi, septiņi, astoņi.

Tad paskatieties, kad Dana Reizniece-Ozola ir finanšu ministre, kā nokrītas nerezidentu noguldījums.

Dana Reizniece ir finanšu ministre tad, kad amerikāņi no OECD saka: ''Pietiek.'' Jautājums ir, kāpēc Latvijas valstī notika sešus gadus šis pasākums?

Tāpēc, ka Dana Reizniece kļuva par finanšu ministri un arī piekrita beidzot arī amerikāņiem.

Tas ir Rimšēvičs divi. Es vienīgais cīnījos.

Nē, nav tā, ka vienīgā. Pilnīgi ne, bet ir jāpasaka, ja arī no politikas veidotāju puses un šie 2016., 2017. gads nozīmē to, ka tika regulatora vadība mainīta, kas daudz aktīvāk pieņem lēmumus. Arī likumi sakārtoti, lai to varētu izdarīt.

Kāpēc mēs uzbraucām no 6 līdz 12?

Līdz 2015. gadam bija pārāk liela riska apetīte finanšu sektoram, un arī visi pārējie to ļāva darīt.

Kāpēc viņi neviens neapturēja šo sektoru?

Tāpēc, ka izskatījās acīmredzot pārāk labs bizness un nenovērtēja riskus.

Labs bizness izskatījās ZZS, "Vienotībai" un nacionāļiem?

Kāpēc ZZS?

Tāpēc, ka jūs bijāt pie varas.

Jā, bet jums bija kaut kādas bažas? Jūs 2013., 2014. gadā satraucāties arī publiski par to, ka ir riski?

Man bija bažas. Jā, es varu pat pacelt ierakstus.

Kopējais noskaņojums noteikti nebija tāds. Jāsaka, ka labi, ka mēs kaut kad esam arī attapušies un beidzot reālas darbības darām, lai tas nerezidentu bizness samazinātos.

Ja nerezidentu bizness ir nokritis uz astoņiem miljardiem, kas vēl aizvien īpatsvarā banku sistēmā Eiropā ir līderos rezidentu, nerezidentu proporcijās. Mēs esam tepat atpakaļ.

Nerezidentu biznesa apjoms arī turpmāk samazināsies, valdība arī darīs, es arī darīšu visu, kas ir manos spēkos, lai tas turpinātos, bet loģiski, ka tu nevari vienā dienā nocirst veselu sektoru.

Kas ir finanšu ministres mērķis šobrīd uz gadu, četriem gadiem, astoņiem. Jauna, perspektīva politika. Tas, kur mums ir jānonāk.

Dažu gadu laikā vēl vismaz uz pusi ir jāsamazina, bet tiešām ļoti īsā termiņā. Es domāju, ka tas arī dabiski, ne tikai dabiski, bet arī ar mūsu valdības atbalstu, papildu pasākumiem.

Četru gadu laikā uz pusi?

Jā, noteikti.

Ar to mums ir jānoslēdz jūsu laika rāmja dēļ. Es būtu ļoti priecīgs, ka mēs šo sarunu nākamnedēļ turpinātu.

Mēs varam turpināt. Paldies par uzmanību, turpinām sekot.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Baņķieru drāma Dana Reizniece-Ozola Eiropas Centrālā banka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) Jānis Domburs Latvijas Banka
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form