2017. gada 6. decembra raidījuma transkripts.

Esiet sveicināti, cienījamie "Delfi TV" skatītāji! "Delfi TV" studijā šodien veselības ministre Anda Čakša. Veselības aprūpe līdzās aizsardzībai ir divas tēmas , kas Latvijā pēdējā gada laikā ir definētas kā prioritātes, kurām ir iedots vairāk naudas, simtos miljonu nodokļu maksātāju naudas pieaugums rēķināts uz nākamo gadu no valsts budžeta. Veselības aprūpē ir arī deklarētas reformas, bet arvien ir ļoti daudz jautājumu, kas no iegūtā finansējuma reāli iegūs - pacienti vai viņu ārstētāju pusē, un kāda vispār nākotnē būs veselības aprūpes sistēma, jo likumprojekts par veselības aprūpes finansēšanu vēl aizvien ir Saeimā. Tikmēr ministre pirms nedēļas no bezpartejiskas ministres ir kļuvusi par partejisku ministri, iestājoties Latvijas Zaļajā partijā, pirms uz ilgāku laiku viņa pārtrauks ministrēt, kas jau zināms kopš vasaras, dodoties bērna kopšanas atvaļinājumā. Līdz ar to mūsu jautājumi pirms tam, kas ir un kas nav izdarīts. Labdien!


Labdien!

Es sākšu ar šo jautājumu, lai mums nebūtu pārpratumu par to jūsu ekskluzīvo pirmoreiz Latvijas valdību vēsturē gadījumu, kad ministre dodas bērna kopšanas atvaļinājumā. Rīgā runā, ka esot tādi gadījumi, kad ļoti augstos kabinetos, ļoti augstu amatpersonu un politiķu sarunās - tad, kad ar Čakšas kundzi strīdoties vai viņu kritizējot, tad viens otrs, piemēram, tagad jau partijas vai apvienības biedri saka: nu, kā tu tā pret grūtnieci? Es gribētu saprasties tagad uzreiz ar jums, vai amatpersonai un politiķei Čakšai šobrīd saistībā ar viņas stāvokli ir kādas atlaides.

Es teiktu, ka absolūti nē. Ņemot vērā to pirmreizējo stāvokli, ka tas tā valdībā nav bijis, ir dažas situācijas bijušas, kur tas tiek uzsvērts, nevis no manas puses, varbūt cilvēkiem reizēm ir grūti uztvert, ka tas ir fizioloģisks stāvoklis, tā nav saslimšana, es ļoti apzināti saprotu, cik daudz es varu strādāt un cik nē. Līdz ar to diskusijas ar mani vienmēr ir pēc būtības, nevis, ņemot vērā kādas atlaides tāpēc, ka es gaidu bērniņu.

Runājam pēc būtības. Pēc dažām dienām, pēc nedēļas un pāris dienām apritēs pusotrs gads, kopš jūs esat amatā. Tas ir pietiekami liels apjoms, lai varētu kaut ko vērtēt. Statistikas rādītāji, visa veida starptautisko vērtētāju rādītāji, mediju visa veida apraksti runā par to, kā dažādās jomās Latvija ir starp sliktākām Eiropā, arī pasaules mērogā ne tā ka baigi spoži līdz ar to. Dzīves ilgums, viss tas, kas saucas par priekšlaicīgas nāves novēršanas lietām, sirds asinsvadu slimības, insulti, sirdstriekas, viss tamlīdzīgais, onkoloģija, viņas identificēšana, viņas novēršana, vienkārši saslimšanu apjomi, hepatīti, AIDS, tā tālāk un tā tālāk. Kas ir uzlabojies, kas pusotra gada laikā ir uzlabojies?

Ir viena lieta, kas ir ļoti skaidri uzlabojusies. Tā ir mātes mirstība, mātes un bērna mirstība, kas mums 2015. gadā tika definēta pat Eiropas zonā ne tikai Eiropas Savienības valstīs kā viena no augstākajām, kur mēs jau sākām līdzināties trešās pasaules valstīm. Šogad ļoti skaidri ir mazinājusies, tur es varu runāt pat absolūtos skaitļos - tur bija 15, tad šogad mēs varam runāt par trīs, labi, gads vēl nav beidzies, bet tur bija ļoti skaidri darbi, kas tika darīti, ieviesti kvalitātes kritēriji, skaidras apskates, pārbaudītas slimnīcas, ar slimnīcām tika runāts.

Labi. Viens punkts - mātes veselība. Kas vēl?

Otrs, ja mēs runājam par dzīvildzi. Veselībā vispār tā interesantā lieta ir tas, ka mēs ļoti strauji rādītājus nevaram uzlabot, jo dzīvildzi ietekmē ļoti daudz dažādi faktori. Bet otra būtiskā lieta, teiksim, ir pieejamība onkoloģijas pacientiem. Ja mēs runājam par zaļo koridoru, ko ļoti daudz ir runāts, bet tomēr ir skaidri nodefinēts, ka primārajiem izmeklējumiem ir jānotiek desmit dienu laikā un līdz diagnozei ir jānonāk 30 dienu laikā.

Pieminējāt, uzreiz ķeramies klāt pie šīs tēmas. Kolēģi man te daudz ir palīdzējuši "Delfi" redakcijā, kas strādā un fiziski pēta tās lietas. Viņi saka - zaļais koridors ir relatīvi zaļš, labi, ka viņš ir tik tālu, cik ir, bet pēc tam... Jautājums, vai tālāk ir ķirurga pieejamība, tālāk ko tas cilvēks saprot, ko viņš var, ko viņš nevar, ko vēl pats par maksu varbūt var izdarīt, skaidrības nav. Jūsuprāt, tas koridors ir pietiekami zaļš?

Es teiktu, ka viņš šobrīd ir tik zaļš, cik viņš var būt. Ķirurgu lietu mēs esam jau arī sakārtojuši, tas notika šī gada vidū, kad tika pielikts sarežģītajām operācijām vēl papildu tarifs klāt.

Ko jūs saucat par "esam sakārtojuši", kā to izmērīt?

Izmērīt tajā, cik ilgi ir jāgaida uz operāciju.

Cik ilgi ir jāgaida?

Šobrīd uz operāciju nav jāgaida ilgāk par, ja tajā mēneša laikā ir noteikts, ka jābūt operācijai, tad operācija notiek.

Mēneša laikā. Visi piesakās, kam ir kaut kas vairāk par mēnesi.

Jā, tātad nākamais stāsts, tas, kas vēl nav atrisināts, kas mums jārisina ir nākamajā gadā, ir pēc onkoloģijas ārstēšanas uzraudzība, un tad, ja mēs runājam tiešām par šiem jaunajiem medikamentiem vai par ārstniecības iespējām, kas nav tikai ķirurģija. Tur ir staru terapija, tur ir ķirurģija, tur ir medikamenti.

Tas vēl nav zaļš.

Tas vēl nav, es arī atzīstu - tas nav vēl pilnībā zaļš.

Mātes veselība, mātes mirstība, puszaļš vai iezaļgans onkoloģijas koridors, kas vēl?

Par kvalitātes prasībām vispār ārstniecības iestādēm, par pacientu drošību. No šī gada 1. oktobra ir aizgājuši, stājās spēkā noteikumi, sagatavoti bija jau gada sākumā, bija pārejas periods. Par pacientu drošību - tas nozīmē, ka nevar notikt kļūdas, sajaukšanas notikumi slimnīcā...

Tie ir noteikumi, es prasu par rezultātu.

Arī kā rezultāts, to ir grūti šobrīd izmērīt vēl, tie ir ziņojumi par to, cik daudz ir tādi notikumi, kurus mums pēc tam analizējot, ir jāmaina kaut kas vēl sistēmā.

Par to veselības statistiku tas ir āķis, ka izmērīt ātri nevar, bet tomēr pusotrs gads ir kaut kādas tendences. No otras puses skatoties, ko pacienti un ko dakteri dara. Vakar jūsu padotie atsūtīja statistiku, es ceru, ka mēs viņu tūlīt ieraudzīsim uz ekrāna. Deviņos mēnešos, kas notiek ar Latvijas tautu, es teiktu tā - ko viņa dara jūsu ministrēšanas laikā. Viņi šā gada deviņos mēnešos drusku mazāk iet vizītēs - pāris procenti, bet mazāk - pie ģimenes ārstiem, viņi padsmit procentus vairāk saņem speciālistu konsultācijas, un viņi būtībā minimāli vairāk dabū diagnostiskos izmeklējumus. Tas ir kaut kas, kas ir jūsu politikas rezultāts?

Par speciālistu konsultācijām - noteikti, par ģimenes ārstu pakalpojumiem jāatceras, ka mums bija streika periods, nu, vai tātad akcija, kad ģimenes ārsti nepieņēma, un mēs to nosedzām ar neatliekamajām palīdzībām, kas vairs nav ģimenes ārsta konsultācija. Bet, par speciālistu konsultācijām runājot, šajā gadā bez zaļā koridora otrs lielais finansējums tika novirzīts, lai konsultācijas būtu pieejamas ātrākā laikā. Tāpat arī izmeklējumi, kur viena no sadaļām ir arī radioloģiskie izmeklējumi gan magnētiskā rezonanse, kompjūter tomogrāfija, bet es pat vairāk teiktu, tie primārie, kas ir rentgens un tādas lietas, salikti līdzīgi kā zaļajā koridorā šie algoritmi.

Bet redzi, ja mēs runājam par ģimenes ārstiem, jūs sakāt - paši vainīgi, streikoja, tāpēc nevarēja tikt pie viņiem, tas nozīmē, pirmkārt, neatliekamā palīdzība būs lielāka statistikā šogad...

Šogad noteikti.

... otrkārt, a kā vajadzēja būt, jūsuprāt, ja nestreikotu.

Vajadzēja būt tā, ka lielāks apmeklējumu skaits ir tieši pie ģimenes ārsta.

Vai ne?

Un konsultāciju skaits, mēs šobrīd nevaram sagaidīt, ka viņš uzreiz kristos tādēļ, ka tā rinda gaidīšanas pie dažādiem speciālistiem pārsniedz sešus un deviņus mēnešus, un mums jādabū tas, ka ir šie trīs mēneši gaidīšanas laiks. Tas nav ilgs laiks, ja tā ir hroniska slimība ar plānotu konsultāciju. Jāņem vērā, ka mums ir gan ģimenes ārsts, gan neatliekamā palīdzība akūtai situācijai. Tādas hroniskas slimības gadījumā jau konsultācija pie speciālista ir vajadzīga, iespējams, reizi gadā vai divas reizes gadā, bet tad to var ieplānot un tas nav tā, tas vairs nav gaidīšanas laiks deviņi mēneši. Jūs vienkārši zināt, ka jums tā konsultācija ir nepieciešama, teiksim, gada otrajā pusē.

Sakiet, vai jūs esat definējusi, vai jūs varat pateikt cilvēkiem, tātad, vizīšu skaits 3,6 deviņos mēnešos, tas nozīmē, ka 4,8, tuvu pie pieci miljoni vizīšu pie šīs tendences gadā, Latvijas iedzīvotājiem pieci miljoni vizīšu pie ģimenes ārsta gadā. Cik vajadzētu?

Te ir vēl viena nianse. Mēs bieži vien kā pacienti ejam pie ģimenes ārsta arī pēc receptes katru mēnesi, kam nevajadzētu būt, jo recepti var izrakstīt uz ilgāku laiku. Un mums tur ir viens sociāls faktors, kāpēc mēs... nevis mēs varbūt, bet ir iedzīvotāju daļa, kas diezgan bieži iet pie ģimenes ārsta arī bez tādas vajadzības, kas ir medicīniska vajadzība. Līdz ar to tas skaits, kāds ir šobrīd, es teiktu, ka viņš ir diezgan optimāls, ja tajā vietā...

Tikai ģimenes ārstiem kaut kas cits jādara un pacientiem kaut kas jāprasa no viņiem.

Jā, tā būtu tā nianse.

Labi, noņemot šo bildi un vēl paskatoties uz to pusotru gadu. 2016. gads, kad jūs saņēmāt jau saimniecību, valsts finansējums no budžeta bija jau 800 miljoni eiro veselības aprūpei, nu, tur plus mīnus. 2013. gadā, dažus gadus atpakaļ, no latiem tajā mirklī vēl pārrēķinot, budžets ir 700. 100 miljoni klāt, padsmit procenti klāt trijos gados, nav slikti īstenībā. A kur padsmit procentu pieaugums bijis no 2013. uz 2016. gadu, ja tās pieminētās statistikas, ko rēķina OECD, Pasaules banka, Pasaules veselības organizācija, visi iespējamie un Latvijas statistiķi arī . Visi rāda, ka mēs kā esam sliktās problēmās, tā esam.

Uz ko aizgāja tā nauda tajā laikā?

Nav svarīgi, kur aizgāja nauda, jautājums ir par 15%, plus, mīnus 15, uzlabojās Latvijas iedzīvotāju veselība?

Es domāju, ka nē.

Kāpēc 15% pieaugums naudā un nav rezultāta veselībā?

Es domāju, ka ne mērķtiecīgi investēta šī nauda ir bijusi, jūs jau nosaucāt sākumā visas šīs problēmas, kuras vajadzētu risināt. Kaut vai sirds asinsvadu saslimšanas, onkoloģiskās saslimšanas, es domāju, ka nauda ir daudz gājusi tehnoloģijās, mazāk ir domāts par cilvēku, kurš ir tajā pakalpojuma viducītī un ap kuru tad jābūvē būtu šī sistēma.

Cilvēks pirmajā vietā. Kā teica klasiķe.

Jā, bet uz abām pusēm, te ir gan cilvēks, kurš saņem ārstēšanu, gan cilvēks, kurš ārstē, tā ir tā sadaļa par algām, kāpēc es tik ļoti iestājos.

Par algām runāsim, par cilvēku vienā pusē, otrajā pusē. Tikai vadmotīvs par šo runāt - intervija ar Māri Kučinski, jūsu valdībā priekšnieku un nu jau politisko līdzgaitnieku ZZS ietvaros, viņa formulējums bija, kādi ir Andai Čakšai mājasdarbi jāizdara līdz Jaunajam gadam.

"Trīs lietas - skaidrs finansējums, pārvaldība veselības aprūpē un kopumā sabiedrībai izstāstīt, kādas tad pārmaiņas nākamajā gadā. Šie ir trīs vēl Čakšas mājasdarbi līdz..."

Esat izpildījusi mājasdarbus?

Es domāju, ka jā...

Sabiedrībai izstāstījusi. Jums tiešām liekas, ka sabiedrība .... Mani ir apgāzuši ar meiliem un zvaniem "neko nesaprotam, 200 miljoni - nesaprotam, reforma? Kur reforma? Kāds ir slimnīcu kartējums? Nesaprotam". Jums šķiet, ka esat izstāstījusi.

Es esmu izstāstījusi, vai es esmu pietiekami skaidri izstāstījusi, droši vien, ka mums ir ļoti atšķirīgas sapratnes par to, ko nozīmē, ka pilnīgi visiem ir skaidrs. Tas ir sarežģīts jautājums, kuru mēs, iespējams, no ministrijas puses par maz komunicējam, nepārtraukti stāstot, kādi tiešām būs tie ieguvumi no papildu finansējuma nākamajā gadā. Tas, ka mēs stāstām...

Vienkāršs jautājums. Jūs stāstāt, un cilvēkiem vispār ir arī jāstrādā ārpus šīm interesēm, ko jūs darāt. Vai jūs varat nosaukt vienu interneta adresi Veselības ministrijas mājaslapā vai jebkur, kur tas ir cilvēkam... viņš paņem, atrod kaut vai pusstundu, kas arī jau daudz ir, bet pusstundu, un izlasa, kādas reformas un ko mēs tālāk darām.

Tas plāns ir, ka Veselības ministrijas mājas lapā, bet es pieņemu, ka šobrīd viņš joprojām nav vēl aktīvs. Ka cilvēks izlasīs...

Ā, top kaut kāds tāds plāns, ka cilvēks varētu izlasīt un saprast.

Lai var izlasīt un saprast, kuras lietas viņam pienākas, kas no jaunā finansējuma kādi ieguvumi, un arī kā mēs šos rezultātus sasniedzam. Konceptuālajā ziņojumā mēs jau paši esam uzlikuši ļoti skaidri sasniedzamos rezultātus gan ārstniecības jomā, gan pārvaldības jomā, gan dažādos efektivitātes jautājumos, ka tam tad arī var sekot līdzi. Pie tā šobrīd tiek strādāts, bet tas pilnībā nav.

Par veselības veicināšanu, tur ir mājaslapa šobrīd jau gatava, kur ar visiem veselības veicināšanas pasākumiem var iepazīties pašvaldībās, bet tieši par šiem nav šobrīd.

Labi, tad mēģināsim pārstāstīt vēl vienreiz, caur tādu vai citu jautājumu griezumu. Kolēģi salika "Eurostat" tas, kas ir savācams šobrīd, ir tā, ka par 2014. gadu ir visi dati, par 2015. gadu valstīm lielākajai daļai arī, par 2016. viņi nāk iekšā, bet vienalga tā dzeltenā līknīte ir Latvija. Un tā līknīte, ka mēs esam augšā, augšpusē - tā ir sliktā ziņa. Tāpēc procents cilvēku, kas nesaņem pienācīgu medicīnisko palīdzību attāluma, dārdzības vai rindu dēļ, ir vissliktākais no tām valstīm, par kurām dati ir ienākuši par 2016. gadu. 2017. un 2018. - a kas mainās?

Tas, ko dos papildu finansējums, ka valsts pakalpojuma būs vairāk atbilstoši.... Tad, kad mēs runājam, ka mums, Latvijā, ir viens no lielākajiem pacientu līdzmaksājumiem, ir jānodala divas lietas: viens ir pacientu līdzmaksājums un otrs, ja mēs to varam saukt par pacienta tiešmaksājumu, kad viņš ir spiests doties pie privāta ārsta, tātad uz privāto sektoru tādēļ, ka nav valsts pakalpojums pieejams vispār. Tas, kas būs nākamajā gadā, pieaugot tieši valsts pakalpojumam, cilvēks var izvēlēties saņemt šo ārstniecību - vienalga valsts, pašvaldības vai privātajā iestādē, kura ir nopirkusi valsts pakalpojumus, nevis maksāt pilnu cenu. Tas nozīmē ko...

Tas nozīmē, jūs gribat teikt - un šis ir otrs statistikas cipariņš, tas ir tas, ko jūs sakāt - dzeltenais ir privātie un zilie ir valsts. Tad, jūsuprāt, šitie samazināsies.

Vai viņi noteikti... Samazināsies tā vajadzība cilvēkam pašam pirkt, jo pieaugs valsts pakalpojumu skaits, jā. Tieši tā, gan konsultācijas, gan izmeklējumi. Tā atšķirība ir tajā, vai jūs ejat pie konsultanta un maksājat 4,27 vai jūs ejat pie konsultanta un maksājat 30 līdz 50 eiro.

Šobrīd nekur nav pateikts, ka pacienta maksājumi, līdzmaksājumi, pacienta iemaksas samazinās. Tas arī šobrīd nemazināsies.

Nē, pacienta līdzmaksājumi nemazināsies. Bet tātad šis tiešmaksājums, jūs izvēlaties valsts pakalpojumu pret to, ka jūs maksājat pilnu maksu, tādēļ ka valsts pakalpojums nav pieejams. Tā diskusija parasti ir - kāpēc tur sēž ārsts, viņš pieņemt tikai piecus pacientus par valsts finansējumu un pārējā laikā ir maksas pakalpojumi. Tādēļ, ka finansējums ir pietrūcis, lai viņš pieņemtu pilnu darba laiku. Šobrīd tas mērķis ir, lai mēs varam nodrošināt pilnu darba laiku, nevis pacientam jāpērk maksas pakalpojums.

Bet šis tomēr nav tikai par maksas pakalpojumu, šis ir par vienu mazturīgu cilvēku vai mazturīgu ģimeni, vai pat nesauksim viņu tajā juridiskajā vārdā - mazturīgu -, bet vienkārši ģimene, kam tās pacienta iemaksas un pacienta līdzmaksājumi sastāda būtisku daļu pret elementārām citām dzīves lietām. Un mēs uzrāvām augšā kā valsts krīzē 2009. gadā - astoņus gadus atpakaļ mēs uzrāvām augšā šo summu tāpēc, lai vispār aizlāpītu visus budžetus. Un tagad turam, kāpēc?

Nē, patiesībā pacienta līdzmaksājums tika samazināts.

Jā, nu bišķiņ.

Sistēmai tas nozīmēja diezgan lielu naudas summu, jo vietā sistēmā papildu finansējums netika ielikts. Tie ir aptuveni 30 miljoni, kurus nomazināja pacienta līdzmaksājumos, neieliekot sistēmā. Tātad jānodrošina par to pašu naudu. Es piekrītu, ka ilgtermiņā arī šiem pacienta līdzmaksājumiem būtu jāmazinās, tikai ir jāsaprot, kurā brīdī mēs to varēsim realizēt.

Un kurā brīdī varēsiet realizēt?

Tad, kad tas nebūs uz tā rēķina.... Jo tanī brīdī, kad samazina pacienta līdzmaksājumu, ja mēs pretī neliekam, vienalga, pakalpojumu skaitu atbilstošu, tad pacients tā vietā, lai samaksātu tos, kā es teicu, 4,27, viņš sāk dabūt maksāt 30 vai 50.

Tas ir tikai viens tarifs, ir vēl citi - operācija 30, vēl kaut kas.

Slimnīcā tātad. Par operāciju līdzmaksājums ir 30, par katru stacionēšanās dienu un diena stacionārā septiņi eiro. Protams, tur savācas pietiekami liela summa pie nopietnas saslimšanas, kas ir. Bet, ja jūs ejat maksas sektorā, tas ir vēl vairāk.

Jā, jā, bet tas, ko es gribu saprast, ko saka ministre šobrīd publikai. Ministre saka, ka, neskatoties uz to, ka nozarei nāk klāt 200 miljoni, tai skaitā no tā, ka cilvēki maksās sociālajā nodoklī, saucamajās sociālajās iemaksās, procentu vairāk - daba devēji, darba ņēmēji. Viņi sāks maksāt vēl pārējie no minimālās algas tie, kam nav sociālā nodokļa, un plus vēl ir valsts nodokļa tiešais finansējuma palielinājums. Ministre saka, ka uz 2018. gadu līdzmaksājumi, pacienta iemaksas nemazinās, viņi vēl aizvien paliek būtiski augstāki nekā 2009. gadā, un mēs viņus samazināsim līdz pirmskrīzes laikam kaut kad.

Tas, ko ministre saka, ka jums nebūs jāizvēlas maksas pakalpojums, jo jums būs pieejams valsts apmaksāts pakalpojums.

Es par to nejautāju.

Es saprotu, bet, ja mēs šobrīd pirmais, ko darītu, mazinātu šo līdzmaksājumu, tad iedzīvotājiem nebūtu iespēja pie šī pakalpojuma nokļūt.

Jūs taču dzirdat, ko es jautāju. Es jautāju par līdzmaksājumu.

Es dzirdu, jā.

Vai otrs variants - vai politiķe Čakša saka: dārgā tauta, tik zemi līdzmaksājumi kā 2007. gadā pirms krīzes nebūs vairs nekad.

Es domāju, ka pie konsultantiem un pie ģimenes ārsta tas līdzmaksājums tāds saglabāsies.

Kāds? Tāds, kāds ir šobrīd.

Kāds ir šobrīd.

Tas, jūsuprāt, ir jāsaglabā, labi.

Es pieņemu, ka stacionārajā etapā, kur mēs runājam par operācijām un katru stacionēšanās dienu, tanī brīdī... Es negribu solīt to, ko es nevaru šobrīd apsolīt. Ja tas finansējums aug ar tādu soli, kā mēs esam ieplānojuši, tad pēc 2020. gada mēs varam skatīties to samazināt, bet ne ātrāk.

Nē, nu, ar solīšanu šobrīd jūs sākat solīt, ja jūs kandidēsiet uz tām nākamā gada vēlēšanām, tad jūs jau to sākat darīt. Būsim reālisti.

Tā ir taisnība, bet no otras puses es pārāk labi varbūt saprotu to realitāti, kas notiek veselības aprūpē, un tā ir mana vājā vieta. Tieši caur šo saprašanu.

Jums šķiet, ka jūs visu labi saprotat, jūs pārāk labi saprotat. Jūs tikko pateicāt, pārāk labi.

Kā strādā sistēmā iekšēji, es teiktu, ka es varbūt pārāk labi saprotu.

Ja jūs tik labi saprotat, parunājam, kas tur notiek un kā jūs to saprotat, un vai tas redzējums jums varbūt neatšķiras no citiem. Vispirms kopaina - tātad vēl aizvien. Jaunais budžeta palielinājums, 200, ņemsim rupji, 200 miljoni. Viņš aiziet: nepilni 100 algām, pārējais - kur, kam, kā?

Pacientam.

Kur jāsaņem nauda? Kur aiziet...

Pakalpojumā.

Kur? Ko tas nozīmē?

Tātad, pirmais, onkoloģija...

Apmaksāt vairāk fiziskas lietas. Ne nekustamiem īpašumiem.

Ne nekustamiem īpašumiem.

Ne dzelžiem.

Dažiem dzelžiem būs.

Kuriem dzelžiem? Cik dzelžiem?

Lineārie paātrinātāji, onkoloģijā staru terapijai, konkrēti aiziet, jo mums ir 2009. gadā iegādāti dzelži, kā jūs sakāt, lineārie paātrinātāji - Liepāja, Daugavpils, Rīgas Austrumu universitātes klīniskā slimnīca, kuri pakāpeniski būtu jānomaina, tad viņus valsts programmā ir pirkuši ...

Bet tādās lielās līnijās, jo cilvēki atkal raksta, cilvēki saka - mēs neko nesaprotam. Mēģinām pateikt, jūsu publiskā paziņojumā: 74 miljoni darba samaksas palielināšanai, tālāk te kaut kādi vēl staigā miljoni. Tā vienkārši uz pirkstiem. 74 darba samaksām ārstiem un māsām, un palīgiem...

Tātad nē, ārstiem, māsām un māsu palīgiem 85 miljoni, tā pārējā sadaļa, kas ir 113 miljoni, tie aiziet pakalpojumā, tur ir tātad bērniem zobārstniecības tarifa pieaugums par 32%, konsultāciju skaita pieaugums, izmeklējumu skaita pieaugums...

No 115 cik aparatūrai daudz pirktajai un daudz apspriestajai Latvijas Republikā.

Pieci miljoni? Pieci miljoni.

Respektīvi maza daļiņa.

Maza daļiņa. Medikamentu, kompensācijas medikamentu pieaugums, kur mēs runājam gan par HIV, gan par C hepatītu, gan par Krona slimību, gan par psoriāzi.

Paiesimies pa šiem punktiem, pa konkrētām pozīcijām cauri gan par diagnozēm, gan par līmeņiem. Šitā bilde arī vairs nav aktuāla, ejam konkrētās pozīcijās. Sākam ar daudz apspriesto, jau pieminēto ģimenes ārstu darbību. Nu, labi, bija streiks, kāds viņš bija, nebija, kā jūs ar viņiem runājāt, nerunājāt, netērēsim tam laiku. Rezultātā streiks ir kā ir beidzies, it kā kaut kādi parametri uzlabojās, bet tas, kas šobrīd izskan publiski, tas, ko Latvijas Televīzija arī "Aizliegtajā paņēmienā" tikko nopubliskoja ar visām garām tabulām, ka vairāk nekā puse no ģimenes ārstiem no 13 noteiktajiem indikatoriem izpilda četrus vai mazāk. Tas ir tas, kas reāli notiek šajā valstī. Un?

Tas ir tas, pret ko es laikam visvairāk arī iestājos, jo mums ir kvalitātes kritēriji, kurus mēs nosakām par būtiskiem, un šiem kritērijiem ir jābūt saskaņā ar to, ko mēs gribam izmainīt cilvēku veselībā.

Kāpēc tas ir pusotra gada laikā turpinājies, Čakšas ministrēšanas laikā, naudas bija par maz vai cits iemesls?

Es domāju, ka tas nav tikai naudas jautājums. Tur ir gan veci aizvainojumi par to, ka tajā laikā, kad šie kvalitātes kritēriji tika izveidoti, šī nauda tika izņemta ārā no kapitācijas un nosacīti brīvprātīgie kritēriji ir uz tās naudas rēķina, kas jau bija tā kā skaidri solīta. Tādēļ mēs šobrīd ejam to soli, ka kapitācijā atgriežam to kvalitātes naudu, kas kādreiz tika izņemta ārā, un tie tiešām ir brīvprātīgi, skaidri noteikti kritēriji, kur arī bija mērīšanas problēmas, ne viss tika...

Arī mērīšanas problēmas.

Arī mērīšanas.

Jūsuprāt, tā situācija nemaz tik dramatiska, kā izskatās, nemaz nav.

Es domāju, ka viņa nav daudz labāka, bet ir atsevišķas lietas, kur ir saistīts arī ar mērīšanu. Vismaz tas, kas nācis no ārstiem.

Bet tā būtība - pusei ārstu četri no 13 kritērijiem. Pat, ja pieliekam koeficientu tas, ko jūs sakāt, pat ja būtu seši. Puse no tiem indikatoriem, ko valsts ir izvirzījusi, pusei ģimenes ārstu darba netiek izpildīti. Tieši divi varianti - vai nu puse no ārstiem ir, piedošanu, ārsti, garām, vai nu valsts ir garām, kas ir salikusi neadekvātus kritērijus, un ārsti cenšas un dara savu darbu pēc labākās sirdsapziņas.

Klausoties to raidījumu un noklausoties tās atbildes no cilvēkiem, kuri nav izpildījuši kritērijus, man liekas, iezīmējās viena tendence par to ieinteresētību darīt darbu. Tādēļ man bija ļoti svarīgi, ja mums nāk klāt papildu finansējums, ka šis finansējums - tas, kas aiziet tieši ārstiem - nāk ar jauniem darbības nosacījumiem.

Čakšas kundze, vispirms par pagātni. Vai nu šiten brāķis vai šiten brāķis.

Es domāju, ka abās pusēs ir brāķis.

Abās pusēs brāķis.

Es negribētu teikt, ka viena vai otra puse ir vairāk vainīga. Abās pusēs ir brāķis, ne līdz galam izrunāts un izprasts, un, ja kaut kas nāk ar lielu spiedienu, tad ne vienmēr to pilda.

Un no jaunā gada brāķis nenovēršas, nav nekur redzamas tādas kardinālas izmaiņas šajā jomā.

Nē, mums bija darba grupas vairākas.

Cik tik darba grupu jums nav bijis.

Taisnība.

Jūs esat saskaitījuši, cik darba grupas Veselības ministrijā, kopš jūsu ministrēšanas sākuma, ir bijušas un ir?

Nē, bet ar ģimenes ārstiem kopā ir bijušas vismaz astoņas tikšanās sesijas, ja tā var teikt. Un tur viens no galvenajiem jautājumiem tiešām bija par šiem kvalitātes kritērijiem, lai kopā izrunātu, kuri no tiem tiešām dos ieguvumu, un lai būtu izpratne abās pusēs, ko mēs mēram, un ka tas ir kā ieguvums tālāk mērīt arī tos mūsu rezultātus.

Jums šķiet, ka jūs esat vienojušies par šiem kritērijiem ar ģimenes ārstiem.

Vismaz ar tiem cilvēkiem, kas nāca, aktīvi piedalījās, es noteikti teiktu, ka jā, bet, protams, vēl tas darbs mums tālāk turpinās, stāstīt. Kā jūs teicāt, vai mēs esam pietiekami informējuši. Ar vienu reizi parasti nepietiek, ir jārunā par to vēl un vēl. Tas, ko es gribētu, arī ka cilvēki - tie, kas iet pie ģimenes ārsta, - saprastu, ka viņi var kaut kādas konkrētas lietas prasīt. Lai viņus pārbauda, lai sūta.

Atkal - kur ir tā adrese. Kur ir tas viens buklets vecam cilvēkam pa pastu izsūtīts.

Tā nav, taisnība.

Pēc pusotra gada, tas ir skumji.

Bet mēs esam tikko vienojušies par kritērijiem, tas nenotika ...

Arī par veco varēja uztaisīt tādu.

Droši vien.

Ja mēs paplašinām par kvalitātes jēdzienu. Es, gatavojoties šai sarunai, mēģināju sev uzdot jautājumu, līdzīgi, ar kaut kādu pieredzīti internetā. Vai es varu ieraudzīt, kur ir apkopojums par kvalitāti Latvijas medicīnā, veselības aprūpē. Ir Veselības inspekcija, ir Slimību profilakses kontroles centrs, ir ministrijas mājas lapa, Nacionālā veselības dienesta mājaslapa, statistiķi - vis kaut kur kaut kas. Kopumā saprast ainavu es nevaru, jūs varat? Jūs sakāt, pārāk labi zināt, kas notiek. Jūs zināt, kas notiek ar kvalitāti?

Jā, es zinu, kas notiek ar kvalitāti. Bet, lai iezīmētu, lai varētu saprast šobrīd Veselības ministrijas mājas lapā ir koncepcija attiecībā par...

Koncepcija - super. Es runāju nevis par koncepciju, bet par reālo kvalitāti.

Par reālo kvalitāti šobrīd...

Veselības ministrijas mājaslapa, sakiet kur...

Veselības ministrijas mājaslapā nav.

Ā, nav. Kur ir?

Nacionālā veselības dienesta mājaslapā, bet es tagad jums nepateikšu, kā atrast, jo tur ir dziļi noslēpts tas stāsts par salīdzinājumu.

Dziļi noslēpts stāsts...

Tieši tā, mēs tieši par šo runājām, ka arī sadaļa būtu jāvelk atsevišķi ārā, lai var salīdzināt gan šos rādītājus, kādi ir...

Kamēr es meklēju šo dziļi noslēpto Nacionālā veselības dienesta mājaslapā atrasto kvalitātes sadaļu, kuru es arī vakar meklēju un neatradu...

Sadarbības partneriem, man liekas...

Ak, sadarbības partneriem...

Tas nav viegli atrodams, iebildumus pieņemu.

Kamēr es meklēju, stāstiet, bet nopietni, kā jūs redzat kvalitātes situāciju, jo ir sūdzības, cilvēki tiesājas, tiesājas par nāves gadījumiem, dažādās jomās par sliktu veselības aprūpi, un tas ir tas līmenis. Ir sūdzību līmenis, ir pacientu neinformētības problēma, kura es domāju, ja mēs būtu pat pusamerikas, pat trešdaļamerikas līmenī, būtu pilnīgi cits apjoms ar sūdzībām, tai skaitā, protams, gan nepamatotām, gan pamatotām. Kas ir jūsu kopaina? Kāda ir kvalitāte un kādi - kas ļoti svarīgi - nekvalitātes īpatsvari kaut kādos smagajos punktos?

Es līdzīgi laikam dalītu tajos blokos. Viena mums ir diezgan svarīga lieta - nerunāšana ar pacientu, viņa neinformēšana, neizstāstīšana, dažādo iespēju un rezultātu, arī tajā skaitā, neizstāstīšana. Sākot jau no neatliekamās palīdzības, kur nu vēl runājot par tādām ļoti sarežģītām diagnozēm, kur nav skaidri atrunāts, cik biežam ir jābūt tam kontaktam, lai cilvēkam ir sajūta, ka ar viņu ir runāts. Jo bieži vien, teiksim, radinieki saka - ar mums neviens nerunāja, neviens neko neizstāstīja, kamēr, runājot ar ārstniecības pusi, tur atkal ir citādāks viedoklis. Tā ir tā komunikācijas sadaļa.

Tas ir viena sadaļa, labi. Ejam tālāk.

Tā ir viena sadaļa. Otra sadaļa ir, ja mēs runājam par algoritmiem vai par vadlīniju ievērošanu.

Vienkāršāk, lūdzu, vienkāršāk. Algoritmi, vadlīnijas - cilvēkiem vienkāršāk.

To, kādai ārstēšanai jābūt pie konkrētas diagnozes. Tādam vidēja gadījuma standarts, kas pienākas pacientam, ārstniecībā ir mazliet māksla un brīnums, bet ir kaut kas, kas ir ļoti skaidri jāizdara. Tādas analīzes... Labs piemērs, ko var apskatīties, ir NICE vadlīnijas, ko Lielbritānijā izmanto, kur ir ļoti skaidri pa soļiem, kam ir jānotiek.

Čakšas kundze, vai nu es neprecīzi uzdevu jautājumu vai jūs peldat prom no atbildes. Es pilnīgi konkrēti gribēju saprast, mums ir Veselības inspekcija, viņai ir jākontrolē, jāstaigā, jāinspicē, piesakoties, nepiesakoties. Kas notiek un kur ir nekvalitatīvas lietas. Šitā visa ir tāda lirika - vajadzēja smukāk pastāstīt.

Nē, ja mēs skatāmies, kaut vai insults. Mums ir vadlīnijas, kas nosaka, ka stundas laikā ir jānotiek tam, tam un tam.

Mans jautājums ir, cik Latvijā ir pārbaudītais īpatsvars, un cik ir definētais, ka nav noticis, un cik ir sankcijas.

Sankcijas... Labi, pārbaudītais.

Ir X apjoms, ko izdara, cik pārbauda.

Klīniskie auditi ir notikuši ļoti maz, mēs šobrīd sākām dzemdību pārbaudes, tās uztaisījām. Tagad aizgājām insultus pārbaudījām. Baudīsim tieši tāpat šobrīd, vai atbilstoši...

Līdz šim par maz.

Par maz. Arī tās zināšanas, kā tieši to klīnisko sadaļu baudīt, nav bijušas pietiekamas. Mēs vairāk esam baudījuši iepriekšējā periodā naudas izlietojumu.

Nākamgad būs vairāk.

Nākamgad noteikti būs vairāk. Arī jaunā Veselības inspekcijas vadītāja strādā tieši to, lai mēs pēc būtības baudītu, skatītos šo kvalitāti - kā tiek izpildīts tas, ko mēs runājam par klīnisko rezultātu.

Un tagad ir otrs āķis. Labi, skrienam, labi, pārbaudām, labi, ir šaubīgas lietas. Bet mēs taču labi saprotam - ārstu nav, māsu vēl vairāk nav, mēs jau viņus no turienes prom netrieksim. Mēs viņiem varam augstākā gadījumā pakratīt ar pirkstu, a viņš, pa trim darbiem staigādams, saka: paklau, davai, ej no šejienes un nekad vairs atpakaļ nenāc.

Tā nav, mēs, pirmkārt, varam mācīt cilvēkus, jo tur viena no sadaļām ir iekšā arī par to, kā mēs apmācām savu personālu, ko ārstniecības iestāde prasa no savām māsām un ārstiem, kādam ir jābūt šim izpildījumam. Cik daudz ir jāievēro, pat sākot no komunikācijas, bet beidzot arī ar pašu ārstniecību. Tā kā tas nav tā, ka uzreiz... Mēs nevaram tāpēc pievērt acis, ka mums kaut kā trūkst.

Vai ministre, kas pārāk labi zina, kas notiek veselības aprūpē, zina, cik cilvēki...

Jūs man piekombinējāt tagad klāt to "pārāk labi zina".

Jūs tā teicāt.

Jā, es to teicu, es atzīstu.

Ko nozīmē, es piekombinēju.

Es atzīstu vienkārši.

Ministre, kas labi zina, kas notiek. Cik ārsti vai ārstniecības personāls ir sodīti un kā - jūsu ministrēšanas laikā pusotrā gadā, šogad - Latvijas Republikā par nekvalitatīviem pakalpojumiem vai par nolaidību, vai jebko.

Es nevarēšu pateikt, cik ārsti ir sodīti. Tas, kas mums ir pie Veselības inspekcijas, ir Ārstniecības risku fonds, kur pacienti var pieteikties, ja viņiem ir ārstniecības rezultātā radies kāds veselības traucējums patiesībā. Tā viena no galvenajām lietām patiesībā... jo tāpat kā jebkurā sfērā arī medicīnā var būt kļūdas, un mēs varam sodīt tiešām ļaunprātību vai neizdarību.

Arī nolaidību.

Nolaidību, jā. Ļaunprātību, nolaidību konkrētās lietās.

Bet jūs nepārzināt ainavu.

To bildi, cik ir sodīti par nolaidību, es domāju, ka visdrīzāk par nolaidību nav sodīts gandrīz neviens.

Tad jautājums ir, kas ir mērīts, vai vispār objektīvi ir izmērīts par to, cik ir... Mēs atgriežamies pie tā jautājuma, vai tā kvalitāte vispār ir definēta un vai viņa ir normāli izmērīta. Un, ja nav sodīts gandrīz neviens, tad jautājums, vai mums viss ir kvalitatīvi, vai arī mums ir liela pelēkā zona, ko mēs nemonitorējam.

Bet es nesaku, ka mums viss ir kvalitatīvs, tāpēc jau mēs tik ļoti daudz strādājam pie kvalitātes. Bet, ejot caur pacienta drošības prizmu, mācot ārstniecības personas, kādā veidā kas ir jāievēro, lai pēc iespējas vairāk izslēgtu šo cilvēcisko aspektu, kas var gadīties ārstniecības procesā, lai tiešām nenodarītu kaitējumu pacientam.

Ja mēs nākam atpakaļ caur naudu. Tas mācītais cilvēks saņem tagad kā nu kurš tos 85 miljonus summāros atalgojuma pieaugumus pa Latviju. Saņem ārsti un saņem pa kategorijām tālāk fizioterapeiti un māsas, un palīgi, un visi pārējie. 85 miljoni tā uz ausi pirmajā mirklī skan milzīga summa, bet, ja tā izšķīdina uz to masu, tur patiesībā nekas baigi daudz nav. Vai, jūsuprāt, tas ir pēc būtības liels palielinājums, kas pietiekami tuvu pietuvina, lai no tiem cilvēkiem var paprasīt to kvalitāti?

Tas ir lielākais, kāds līdz šim...

To mēs zinām.

Jā, jā, tas ir lielākais, kas ir bijis, bet tas nav pietiekams.

Cik būtu pietiekams? Tagad mēs ejam uz to, ka ārsts - tagad es runāšu par to zemāko līmeni, ko jūsu profesionālajās aprindās izplatāt, bet oficiāli valdība vēl nav apstiprinājusi. Tātad, runāsim rupji, 900 - minimālā likme, bruto, uz papīra ārstam, 600 kvalificētai māsai, tur vēl ir ar niansēm, tad māsu palīgi tālāk, apakšējais gals vienalga ir 437 māsas palīgs. Cik vajadzētu šajā trepē būt, lai būtu normāli?

Es teiktu tā, ka māsai būtu jābūt tūkstotim un ārstam - divarpus, lai mēs varētu runāt par tādu kaut cik samērīgu atalgojumu par to darbu.

Tātad tas nozīmētu, ka būtu vienam būtu vairāk nekā jādubulto, otram gandrīz jādubulto. Cik naudas papildus vajag, lai šādu lietu izpildītu?

Vienā gadā, lai mēs visu šo uzrāvienu...

Nav svarīgi, cik gados, cik naudas vēl vajadzētu.

Papildus vēl?

Jā, lai sasniegtu šādus atalgojuma līmeņus.

400 miljoni.

Jūs to rēķināt, izejot no tā, ka viņi visi tā saņem, jo daudzi saņem vairāk, būsim korekti.

Tāpēc mēs arī nodalām to, ko mēs skatāmies caur tarifu, kādā veidā ir šī alga šobrīd ielikta iekšā. Un otrs ir tas, ko jau šobrīd saņem atsevišķi vairāk, daļa kaut ko pa vidu un tad ir daļa, kas saņem tiešām šīs mazās algas. Šobrīd būtiski ar to pieaugumu, lai mēs no tā zemākā gala izietu ārā. Šis pieaugums - tas, ko es arī gribētu skaidri pateikt, - tie, kuri saņem šobrīd pāri pār pieci tūkstoši vai četri tūkstoši, lai negaida tādu pašu pieaugumu, kā tas ir paredzēts zemākajā atalgojuma daļā.

Protams. Bet, ja jūs sakāt, ka līdz optimālām algām, ar to mēs saprotam, ka varam paprasīt kvalitāti un varam sagaidīt neemigrāciju masveidīgu. Šobrīd tiek izpildīta, rupji runājot, piektā daļa, varbūt ceturtā daļa, kā mēs tur rēķinām. Un trīs ceturtdaļas paliek. Tad tas nozīmē, ka būtībā šis 2018. gadā nevienu no šīm minētajām tendencēm ne kvalitātē, ne kadru aizplūšanā nerisina.

Es domāju, ka pilnībā noteikti, ka nerisina. Bet daļēji tas ir - man nepatīk vārds signāls, bet tā ir zīme par to, ka pie tiem atalgojumiem strādā un ka ir ieraudzīta kā prioritāte, lai tiešām noturētu gan ārstus, gan māsas te Latvijā, un, otrs, arī strādāts pie viņu kvalitātes. Jo te ir arī par tiem ģimenes ārstiem jautājums. Ja mēs gribam, lai viņi visas tās lietas izpilda, tad manā skatījumā tā ir viena no visgrūtākajām profesijām, kur ir nepārtraukts kontakts ar ļoti dažādiem pacientiem, kur šim atalgojumam ir jābūt krietni lielākam.

Šobrīd, skatoties uz tiem cipariem, vismaz uz zemāko atalgojuma slieksni, runa par to, ka ārstiem tas pieaugums ir straujāks nekā māsām.

Tā ir vienošanās ar arodbiedrību, un patiesībā ar nozari par to, ka mēs aizejam uz proporciju 160:40, kas šobrīd tāda nav, un, ņemot vērā, ka tas ir lielākais pieaugums, kāds ir bijis, šajā brīdī mēs nostabilizējam šo proporciju.

Jā, jā, es saprotu. Proporcija, tas viss ir skaisti, bet praksē - jūs taču saprotat, māsa 595 pat ja viņa nākamgad saņem uz papīra, kāds signāls ir 595, ko tur var uzsignalizēt?

Stacionārā māsa...

621.

Nē, vēl vairāk būs, ņemot vērā, ka tur ir 24 stundu nakts piemaksa, kas nāk par svētkiem un nakts stundām, vidēji 34%, tad, strādājot stacionārā, šis atalgojums ir lielāks. Protams, ka mēs vienlaikus arī motivējam to, jo lielākais aizplūdums ir tieši no stacionāriem gan māsām, gan ārstiem. Tur ir grūtākais darbs, plus šīs 24 stundas, tādēļ arī šī piemaksa, kas nav bijusi.

Tas nozīmē, ka cilvēki, kas dežūrē stacionārā, tas nozīmē slimnīcā, tas nozīmē ar smagiem gadījumiem 24 stundas, visa dzīve ir pakārtota lielā mērā tam, viņi saņem uz rokas 500 eiro, 550 varbūt saņems.

Māsa?

Tas ir neadekvāti.

Nē, māsa saņems stacionārā noteikti virs 600, bet es nesaku, ka tas ir pietiekami. Es nevienā brīdī nesaku, ka tas ir pietiekami.

Nu ja, bet es jau runāju par to, kas šobrīd ir šis jaunais kumoss, ko viņš īsti dod vai ko viņš nedod. Es runāju ar, sarakstījos te arī ar vairākiem gan ārstiem, gan māsām sazvanījos pēdējās dienās, ironija pretī no vairākiem cilvēkiem ir, kur tie norvēģu valodas kursi un ka tas nav signāls daudziem cilvēkiem. Un vēl viena lieta, kas tur parādījās, jo, kāpēc es pieķeros pie tām māsām, tāpēc ka māsas visos dokumentos ir atzīts, ka tur ir visakūtākā problēma, jo mums viņas jau trūkst, mums viņas jau par maz ir pret ārstiem, viņu aizplūšana ir būtībā vēl lielāka bīstamība nekā ārstu bīstamība. Tā ir, vai ne?

Taisnība. Tāpēc jau - kad mēs runājām par proporciju, tā proporcija izlīdzinās tarifā. Es nezinu vienkārši vai tas ir sarežģīti, bet tālāk jau, kad nauda nonāks stacionārā vai ārstniecības iestādē un mēs saprotam, ka ārsti jau šobrīd saņem vairāk, tas ārstniecības iestādes uzdevums ir tādēļ motivēt tur, kur viņiem visvairāk tas ir nepieciešams. Un visa šī nauda, kas ienāks iekšā atalgojumiem, tiešām tiek novirzīta atalgojumiem, nevis viņi lineāri visiem tagad pieliek, nezinu, vienādu summu klāt ārstiem un māsām, bet ir skaidrs, ka ir daļa, kas jau šobrīd tiek pirkti gandrīz par tirgus cenām, kas nozīmē pielikt var klāt tur, kur tas ir vairāk nepieciešams.

Pirms pieķeramies tarifiem, vēl pēdējais par māsu atalgojumu. Tas, ko man norādīja, un jums esot tāda vēstuļu sērija, ja ne uz galda, tad pie jūsu sekretāres. Ka ir tas kategorizējums, ir sertificētas māsas un reģistrētas māsas.

Jā.

Tas, kas ir no tās puses signāls, ka šī brīža kategorizējums neveicina un nenovērtē to pilnveidošanās, izglītošanās un kvalifikācijas celšanas darbu, ko viens vai otrs cilvēks dara un otrs nedara. Respektīvi, pašreizējais jūsu piedāvājums, kas arī vēl valdībā nav akceptēts, šo kategoriju dalījumā neiedod motivāciju, ka man vairāk jāizglītojas un jāattīstās, un jādabū augstāka kvalifikācija.

Te ir runa par šiem Ministru kabineta noteikumiem, kur mēs samazinājām no 13 kategorijām, aizejot uz sešām. Šajā darba grupā piedalījās gan Māsu asociācija, gan arodbiedrība, gan dažādi vēl speciālisti, kur tiešām tika izvērtēts katra tā amata prasmes, vajadzības...

Jums šķiet, ka tur viss ir kārtībā.

Es domāju, ka mēs panācām vienošanos, kāpēc ir tieši šajās kategorijās tā salikts. Tas, ka mums ir jādomā un šobrīd māsas diezgan daudz strādā vispār pie sava amata tālākās nākotnes, kādā veidā to attīstīt un motivēt. Jo, protams, ka visur Eiropā iet uz to, ka māsas ir vēl vairāk izglītotas un viņām tiek lielāks darba apjoms arī uzticēts. Pie tā turpināt strādāt, es nedomāju, ka tur ir kaut kādi šķēršļi.

Labi, tur jums ir jāatbild detaļās, iespējams, ka kolēģi varēs aprakstīt par detaļām. Tarifi. Ieskatam... Es domāju, ka 99% cilvēku nekad nespētu saņemties un izlasīt MK noteikumus 1529, jo viņu apjoms ir vienkārši kosmisks, tur ir 37 pielikumi, tur ir vairāki, laikam nepilni 4 tūkstoši šie manipulāciju saraksti ar manipulācijas kodiem, cik eirocentos un eirās apmaksā. Jūs tikko pieminējāt, ka mēs tur to iekļausim tarifā, to, un daļa gandrīz sedz vērtību un nesedz vērtību. Tarifi ir sāga, kas ir gadiem, es teiktu nu jau gadu desmitiem sāga, ka šī ir lielākā tautas, pašiem sevis un sistēmas krāpšana, tāpēc ka tarifi nesedz to, cik tas reāli maksā. Kas ir jūsu šobrīd pozīcija? Nekur nav dzirdēts, ka šie noteikumi fundamentāli, paziņojot reformas, tiek pārskatīti un tarifi tiek pārvērtēti. Kas ir jūsu pozīcija - mēs turpinām krāpt paši sevi ar tarifiem, kas neatbilst realitātei?

Tas nav tik vienkārši atbildams, jo taisnība, ka... Vislabākais veids, kā vienmēr ir bijis atbildēt, tas ir tarifos un tālāk neko nesakot.

To, ko jūs darījāt pirms brīža.

Nē, nē, algas daļa... Tā arī bija vienošanās, kādā veidā visskaidrāk šis finansējums nonāk līdz visiem, tātad tur ir D un S elements, kas skaidri nozīmē "par atalgojumu". Jo katrai tai summiņai...

Bet šī problēma nemainās.

Jā, jā, katrai tai summiņai pretī vēl ir izvērsums, no kādām mazām daļiņām vai no kādiem klucīšiem tā sastāv, un tas ir tāds vēl viens nākamais izaicinājums - ko darīt ar šo tarifu grāmatu vai šiem notiekumiem 1529, kā pārskatīt, jo tur ir viena sadaļa, kas ir saistīts ar slimnīcām, un otrs, kas ar ambulatoro, un kā veikt visus šos pārrēķinus, lai tur būtu realitāte. Mēs dažus tarifus ņēmām un pārrēķinājām. Radioloģijas, kuri bija augstāki, kur šis tarifs kļuva zemāks.

Nu un? Čakšas kundze, jūs zināt.. Es vienkārši publikai gribu parādīt.

Nu, vairāk pakalpojumus varēs dabūt. Es zinu, jā.

Tas ir murgu murgi. Tie ir simtiem un tūkstošiem tiešām fiziski tarifi ar manipulāciju kodiem. Es piezvanīju dažiem saviem vakar draugiem, kuri strādā dažādās jomās. Viņi starp histēriskiem smiekliem... viņi paši nebija iemetuši aci, viņi saka bezjēdzīgi, es vienkārši statistikai to dodu... starp histēriskiem smiekliem un ļoti rupjiem vārdiem bija viņu komentāri par to, kas te ir sarakstīts.

Nē, kāpēc? Ņemot vērā to, ka katram speciālistam ir sava...

Tiem bija speciālisti, kam es zvanīju. Viņi ņirgājās par savu grupu. Ņirgājās vienkārši atklāti.

Šo tarifu grupu iesniedz šo speciālistu asociācijas.

Cik sen pēdējo reizi viņas iesniedza un atbild par šiem cipariem? Kad pēdējo reizi?

Ir asociācijas, kuras ir aktīvas, kuras ir iesniegušas.

Pa, pa, pa. Tagad nē, tagad sadalām. Pirmkārt, jūs sākāt atbildi ar nav vienkārši atbildēt, pēc tam jūs teicāt, tas ir liels izaicinājums. Izaicinājums - jūs varējāt runāt 2016. gada vasarā. Ir pagājis pusotrs gads, neveliet uz asociācijām, jautājums ir, vai ministre Čakša pusotra gada laikā, piesakot visa veida reformas, ir paprasījusi visām asociācijām - dajoš, piedošanu par krievu valodas žargonu, precīzus tarifus un pārskatām šito listi no A līdz Z, visu.

Visām es neesmu pieprasījusi, bet ļoti daudzām es esmu lūgusi sagatavot pacientu ceļus, tātad, kas tam pacientam ir vajadzīgs, pretī liekot arī izmaksas, kuras var aprēķināt. Līdzīgi mēs darījām tajā pašā onkoloģijā, lai pārskatītu līdz ar to arī tarifus. Ministrija viena to nevar izdarīt.

Tāds puskroplītis tagad.

Tā ir taisnība, jā.

Un šobrīd jūs, piedošanu, aizejat dekrētā ar šo fundamentāli neizdarīto mājasdarbu.

Nē, zināt, šos nerēķinu es, un tas uzdevums Nacionālajam Veselības dienestam ir tāpat nākamā gadā turpināt strādāt pie tarifiem.

Paklau, ko nozīmē "nerēķinu es". Jūs esat Latvijas Republikas valdībā?

Jā, jā, bet fiziski jau tos nerēķinu es.

Jūs esat Latvijas Republikas valdībā?

Jā.

Esat. Ir deklarācija jums saistoša?

Jā.

Deklarācijas 129. punkts. Pārskatīsim veselības aprūpes pakalpojumu tarifus. Esat pārskatījuši?

Visus neesam. Daļu esam, mazāko daļu, taisnība. Bet uzdevums jau to turpināt darīt tāpat ir.

Pustukšīts, sanāca pustukšīts. Ir kaut kas. Jo rezultāts ir tas, ka veselības ekonomika nefunkcionē. Rezultāts ir tas, ka šī rezultātā slimnīcas, nu, jūs taču to atzīsiet, ar maģistra grādiem un kas tik jums nav.

Nē, es jums nepiekritīšu gan. Tāpēc, ka, protams, ka tas, ko runā slimnīcas... Mums šobrīd slimnīcas iesūta savas pašizmaksas par dažādām lietām. Tā atšķirība ir reāli par kārtām. Mums bija, mēs bijām uzaicinājuši ekspertu no Nīderlandes, kādā veidā tad pareizi veidot šo pašizmaksu uzkrāšanu un izmaksas, kas varētu veidoties slimnīcām, lai nonākta pie vienota kopsaucēja. Tas darbs jau notiek, tas nav tā, ka vienkārši kāds apsēžas un sāk pārrēķināt kaut kādus...

Iespējams, ar to būtu jāsāk.

Bet ir jāsaprot apakšā tas pamatiņš.

Nu, protams, ka jāsaprot, bet tā ir vajadzības izteiksme, jums ir jau profesionāla politiķa iemaņas. Ir izaicinājums un ir jāsaprot.

Nē, nē, nē.

Tad ir jāstiprina, jāpapildina un jāuzlabo.

Nē, ir jābūt vienošanās gan starp Nacionālo Veselības dienestu, gan slimnīcām, ka pēc tam nebūs atkal kaut kāda ņemšanās - jūs nepareizi rēķināt, dati nav pareizi, jūs nezināt, ko jūs darāt. Šobrīd patiesībā tas darbs notiek, lai vienotos, kas tad ir atkal tajos klucīšos iekšā, pirms mēs sākam kaut ko rēķināt. Mums tā pirmā pieredze radioloģijas terapijā nebija ļoti vienkārša, bet mēs viņus pārrēķinājām, es domāju, kā tāpat tālāk arī stacionārus pārrēķināsim.

Kad? Labi, jūs tagad kaut kādu mirkli neesat. Ja jūs kaut kādā pavasara vai kaut kādā posmā atgriežaties darbā, tad jūs atbildat par šiem vārdiem šobrīd. Kad šis tiek pārrēķināts?

Par stacionāra apmaksas sistēmu mums ir ļoti skaidrs mērķis uz 2019. gadu jau iet pēc jauna aprēķina. Tas nākamais gads, mēs vienkārši šajā gadā nepaspējām to vairs izdarīt.

Uz 2019. visu pārrēķināt, pa tīro.

Es nesolu, ka pilnīgi visu, es runāju par hospitālo etapu, par slimnīcām.

Labi, nāksim atpakaļ no naudas pie konkrētām jomām, ko es iepriekš atliku un kur mums vajadzētu paieties cauri vismaz dažām lietām, kuras man te āri kolēģi apkopo, kā akūtas nosauksim nevis klīniskajā, bet žurnālistiskajā izpratnē. Vispasaules AIDS diena bija svaigi pirms dažām dienām, pieķersimies pie tā. "Nekur baigi plaši par to nerunā, " es citēju kolēģi, "bet Veselības ministrijas pārstāve man apstiprināja, ka nākamgad terapija būs pieejama tad, kad CD4..." CD4 ir skaitlis, jūs zināt, informēsim tos, kas nezina, imūnšūnu skaits "... CD4 būs 500, kas ir uzlabojums pret pašreizējiem 350, bet citur Eiropā dod uzreiz." Respektīvi Latvija vēl aizvien grib AIDS, HIV ārstēt tad, kad cilvēks bišķi saslimst vairāk.

Naudas dēļ.

Bet mēs tā darām.

Tā ir taisnība, jā.

Un to mēs tā negribam vairāk.

Mēs gribam nākošgad pāriet, tātad tur papildu summa nāk klāt vairāk nekā četri miljoni, lai varētu nosegt šos ... agrāk varētu sākt ārstēšanu, lai mums nebūtu jāpārtrauc ārstēšanu, kā tas ir līdz šim bijis, kura ir viena no būtiskām lietām. Nākamajā solī iet uz to, lai mēs varam sākt uzreiz. Tā ir taisnība, es piekrītu, tā tas ir.

Otrs stāsts, par C hepatītu. Vairāki gan kolēģi, gan man meilos nāca vēstulēs šodien, ka arī tā vai citādāk tā sūdzība ir, ka tu vēl neesi pārāk slims, mēs vēl tevi nesākam ārstēt, vai mēs tur kaut ko varam vai nevaram, rezultātā cilvēki pasūta zāles no Indijas un citām valstīm ārpus Eiropas Savienības, kas ir lētākas. Atzīstat, ka tur ir bardaks?

Tur ir problēma ar to, lai mēs tiktu lētāka... labākas cenas, tad, kad parādās sistēmā klāt finansējums, lai būtiski pēkšņi nepieaugtu zāļu cenas. Par C hepatatītu runājot, jā tā ir viena no tādām grūtajām vietām, kā dabūt to cenu zemāku, lai mēs vēl vairāk pacientus varētu aptvert, kuriem tas ir nepieciešams. Pie tā tiek darīts.

Bet kurš tieši to nav izdarījis? Tieši kurš personiski, vārds, uzvārds, dzimšanas gads, personas kods. Kurš?

Tie, kuri negrib dot zemāku cenu? Tas ir visu laiku tāds, man jāsaka, mēģināšana tikt pie zemākas cenas, jo, kompānija nākot, var piedāvāt savu cenu. Jā šobrīd pacientam ir lētāk pasūtīt no trešajām valstīm, tiešām no Indijas.

Un mēs nevaram.

Kā valsts nevaram. Mēs esam meklējuši iespēju iet vienotā iepirkumā ar lielajām Eiropas valstīm, tādā veidā... Šobrīd pirmās sarunas tiek vestas. Nav tādas pieredzes, mums ir pirmā pieredze ar lietuviešiem vakcīnas iepirkt, bet vēl tā kā kopīgi Baltijas valstu ietvarā pirkt dārgos medikamentus, kas varētu vairāk tirgū nostabilizēt uz leju, nav vēl tāds.

Ja reiz par vakcīnām, vai tas ir tāds kopīgs ar leišiem iepirkuma rezultāts, ka B hepatīta vakcīnas Latvijā nav jau, nu pat jau ne nedēļām, bet mēnešiem?

Nē, tas nav ar to saistīts, tas ir ar lielo pieplūdumu Eiropā un piegādes problēmām. Es esmu par to informēta un Zāļu valsts aģentūra...

Pa, pa, pa, jūs gribat teikt, ka citās Eiropas valstīs arī mēnešiem nav B hepatīta vakcīnas.

Jā, es nevaru pateikt, ka mēnešiem, bet ar vakcīnām laiku pa laikam dažādās valstīs ir problēma, un mēs neesam izņēmums no citām Eiropas valstīm.

Labi, tad tur viens vainīgais Latvijā nav jāmeklē. Labi, pārbaudīsim. Kas ir kopējais jūsu vērtējums par zāļu cenām un caur to, protams, ir tas mūžīgais jautājums par zāļu tirgu, monopoliem, karteļiem vai kaut ko tamlīdzīgu. Oficiālā statistika, tai skaitā valsts statistika saka, ka reģistrētās recepšu, bezrecepšu zāles aug no gada uz gadu, bezrecepšu zāles no 2012. līdz 2016. gadam pieauga no 2,76 - nu tas vidējais rādītājs - uz 3,38, recepšu zāles no 10 uz 11,97, tātad būtībā par 20%, viss summāri kopā no 6 uz 8,21. Nu, ievērojams tas pieaugums. Šitais turpināsies?

Es gribētu teikt, ka nē, bet tad mums...

Visi mēs gribētu.

Jā, bet kāpēc. Tas priekšlikums ir, ka mēs varētu mainīt sistēmu attiecībā pret to, ja mums ir viens medikaments, kas ir references, un šobrīd mums starp to medikamentu, kas ir references un pārējiem medikamentiem tirgū ir ļoti liela pieļaujamā cenas starpība, un iet uz tādu zināmu cenas koridoru, kā tas jau ir izdarīts kaimiņvalstīs, tādā veidā neļaujot šai cenai kāpt uz augšu, tas ir viens, un otrs - mums ir tirgū vēl joprojām daudzi medikamenti, kas ir gadiem ilgi un kuri uztur cenu, ienākot arī ģenēriķim. Es teiktu, ja jūs man jautājat, tas spriedums ir, ka kā valsts mēs neesam bijuši ar pietiekami stipru mugurkaulu, cīnīties ar zemākām cenām.

Jūs esat valsts.

Jā, tāpēc es šobrīd par to tā saku, un man gribētos tomēr...

Kas jums traucē jūsu mugurkaulam?

Ļoti lielais, plašais problēmu loks, es eju soli pa solim, es visus darbus vienlaicīgi, atverot visu fronti vaļā, neizdarīšu.

Bet esat atvērusi, būsim reāli.

Esmu, tāpēc arī šobrīd par to runāju, par cenu koridoru, par to, kādā veidā mēs varētu iet uz zemākām cenām.

Tad ko jūs sakāt, nevis ko jūs gribētu teikt, bet ko jūs sakāt bez gribēšanas? 2017. būs turpinājies pieaugums, pēc visa spriežot?

2017. es domāju, ka būs vēl turpinājies.

Jūs sakāt, ka jūs esat izpildījusi mājasdarbu.

Nē, es par zālēm neesmu izpildījusi mājasdarbu.

Jūs kā cilvēks, kas farmācijā, privātā farmācijā un saistībā ar farmācijas izplatību, pati nostrādājāt, regulāri dabūjāt tad, kad jūs stājāties amatā, aizdomas par šo faktu, gluži nejauši neesat izdarījusi mājasdarbu šajā jomā, lai gan cilvēkiem zāļu cenas un zāļu pieejamība ir akūts jautājums visdažādākajos vecumos, dzimumos un dvēseles stāvokļos. Pavasarī - man te atkal kolēģi paraka augšā - tika izveidota viena no daudzajām darba grupām par tēmu, vai būtu nepieciešamas Farmācijas likuma izmaiņas, un šobrīd vairs neatrodas nekādas ziņas, vai darba grupa ar kaut ko beidza savu varonīgo darbu.

Darba grupa beidza savu varonīgo darbu. Un tur viens no priekšlikumiem ir par šo... patiesībā darba grupa šādu priekšlikumu nedeva, bet, runājot ar saviem ministrijas kolēģiem, mēs ejam uz šo priekšlikumu par zāļu cenu koridora izveidi. Šajā darba grupā ļoti plaši bija pārstāvēti arī industrija, daudzi dažādi spēlētāji...

Varbūt nevajadzēja.

Es arī tā domāju šobrīd, bet demokrātiski aicinājām visus piedalīties, līdz ar to varbūt, ka tādi labi lēmumi daudz tur neiznāca ārā, bet tas netraucē pie tā turpināt strādāt.

Bet tas nozīmē, ka rezultāts ir daudz labu lēmumu nebūs, turpinām strādāt kaut kad nezin kad, gadu.

Es vienkārši gribu pateikt, es farmāciju nebiju ielikusi kā savu prioritāti, ņemot vērā, ka pie tā daudzi iepriekšējie bija strādājuši, lai varētu izdarīt to, kas saistīts ar sistēmas sakārtošanas jautājumiem, bet šobrīd es redzu, ka es no tā nekur nevaru... es nevaru no tā izvairīties, redzot, kā mums atsevišķās jomās aug cenas, ka pie tā būtu vairāk jāstrādā.

Kā jums šķiet, korupcija cik izplatīta ir veselības aprūpes sistēmā Latvijā?

Korupcija - kura? Tā, kas ir tāda sistēmiskā? Es par to esmu daudz domājusi jau slimnīcas laikā strādājot. Tā, kas ir tā uz pacientu orientētā no ārstiem, pret pacientu vai tā kā sistēmiskā? Es domāju, ka ir daudz neapjaustā. Man ir ļoti grūti nosaukt šo skaitli, es esmu runājusi...

Nē, nē, es nerunāju par skaitļiem, es domāju, cik liela visdažādākās jomās, vai kur vairāk vai kur sistēmiski, ja jūs pati lietojat šo vārdu.

Sistēmiski, es domāju, ka ir iepirkumi, kur droši vien, ka tiek kaut kādas intereses pārstāvētas.

Būvniecība, tehnika, zāles - visur sistēmiski?

Būvniecība - varbūt šobrīd mazāk, tehnika - mēs arī mēģinām skaņot visu un skatīties līdzi iepirkumiem, zālēm - ne tik daudz, bet, skatoties, kā slimnīcas neizpilda to finanšu disciplīnu un cik ļoti daudz aiziet medikamentos, man nav tādu skaidru pierādījumu, lai es teiktu, ka tas tā ir, bet...

Bet sajūta ir, ka sistēmiski.

Jā, sajūta ir, ka sistēmiski.

Par to nozari, kas ir farmācija, jūs vienalga viņu neliekat augstā prioritātē, lai gan tā ir joma, kur ir sistēmiska korupcija, jūsuprāt.

Ja mēs skatāmies uz kompensējamo zāļu sarakstu, es nevaru teikt, ka tur ir sistēmiska, ja mēs runājam par iepirkumiem, tur ir katras valdes atbildība par to, kādā veidā viņi kontrolē savās ārstniecības iestādēs iepirkumus.

Un tur...

Tur es no valdēm varu prasīt atbildību, lai sekotu līdzi, tas veids, lai viņi tiešām būtu budžetā iekļāvušies. Ja mēs runājam par kompensējamo zāļu sarakstu, tad tas, kas mums, atkal jāsaka, būtu... kas mums ir arī tajā reformu plānā iekšā, ir izvērtējums, kādā veidā kurš medikaments nonāk kompensējamo zāļu sarakstā, mērot ieguvumu pret izmaksām.

Labi, vēl pāris jautājumi par sistēmiskām lielām lietām, bet ne sistēmiskām tajā izpratnē. Slimnīcu kartējums vai slimnīcu tīkls ir jēdziens, kas parādījās kārtējo reizi darba kārtībā pirms gada. Pasaules Bankas pētījums, pēc tam visāda veida komentāri - atbalstoši, nē - , tai skaitā jūsu ziņojums valdībai par to, ko ar to kartējumu iesākt 2016. gada beigās. Tad tas kaut kā smuki, nu, četru līmeņu slimnīcas un vēl kaut kas, tas viss ir kaut kā drusku noklusis. Parādās tas, ka tagad burbuļi kā tādā purvā parādās, te viņas padomniece kaut kur tajā reģionā kaut ko interesējas, te tas faits privātais ar valsti Alūksnē cīniņš, te vēl kaut kāds - Straupi taisām ciet, varbūt ka par nekustamajiem īpašumiem cīniņš, lielās abas Rīgas slimnīcas tagad pēkšņi apvienosim, par ko daudzi ņirgājas pēdējās dienas, ka ideāls politisks gājiens uztaisīt jaunu lielu topiku, lai nepievērstu uzmanību citiem topikiem. Vai jūs varat definēt šobrīd, kas ir reformas uzstādījums ministrei Čakšai, jo ministram Šadurskim, lai kā viņš pa kaklu par daudz ko dabūtu, bet viņam vismaz tagad pēc tā viņa kartējuma par tām vidusskolām ir skaidrs, ka varētu tik un tik vidusskolas reducēt uz pamatskolām vai sākumskolām. Jūsu plāns tā līdz galam šobrīd nav definēts.

Ir. Tātad mums ir skaidri nodefinēti šie slimnīcu līmeņi, un tie līmeņi ir saistīti ar to, kādu pakalpojumu šajā slimnīcā varēs saņemt iedzīvotājs. Pirmkārt, lai ātrā palīdzība zina, ar kādu saslimšanu kur viņam jāved, ja tā ir akūta situācija, un skaidri iezīmējot šīs reģionālās slimnīcas, kur diennakti jāspēj sniegt konkrēta līmeņa pakalpojumi, un tālāk ap šo reģionu veidojas teritorija, kurā ir iekšā atbalsta slimnīcas, kur ir pakalpojumu skaits krietni mazāks.

Es pārfrāzēšu jautājumu. Tātad pirms vairāk nekā gada Pasaules banka pateica, ka mazākās slimnīcās, un jūs pati būtībā nenoliedzāt šo secinājumu, mazākās slimnīcās kvalitāte ir par kārtu mazāka, tāpēc ka ārstiem nav pietiekami biežas pieredzes vienu vai citu lietu darīšanā, un līdz ar to pēc loģikas izriet secinājums, ka no turienes ir jāņem, piemēram, šīs operācijas ārā, jo tur viņas nav jāturpina vairs darīt. Šobrīd līgumi uz nākamo gadu ar slimnīcām nav noslēgti no Nacionālā veselības dienesta, viss ir gaisā, kurš ar ko kā darīs, pa vidu mums bija epopeja ar Kuldīgas slimnīcu tad tādā līmenī, tad tādā līmenī, bišķiņ kaut kā palobējām kaut ko, tas pats cīniņš, es pieminēju, Alūksne, viņi te nāk arī gāž ar visādiem komentāriem. Šobrīd jau nav skaidri definēts ne vienā dokumentā, ne simts dokumentos, vai mēs būtiski samazinām tos apjomus mazākām slimnīcām vai nesamazinām.

Nē, definēts ir skaidri. Ja mēs pasakām, ka zemākā līmeņa slimnīcā diennakti ir viens speciālists, kas nozīmē - tur ir terapeits, lai pacienti, kam ir hroniska saslimšana un viņš ir izsaucis ātro palīdzību, nevestu projām 100 kilometrus no mājām, jo viņš, iespējams, pēc divām dienām vai nākamajā dienā varēs doties atpakaļ mājās un ambulatori ārstēties. Tieši šī iemesla dēļ mēs skaidri pateicām, kurā vietā notiks onkoloģisko pacientu ārstēšana sakoncentrējot, tālāk, nākamais stāsts, kur notiks lielās operācijas, tieši šī aspekta dēļ, ka reģionālajās slimnīcās tiek ielikti profili jeb tās slimības, kuru ārstēšanai ir nepieciešama lielāka pieredze, un tālāk jau nākamajā tajās slimnīcās paliek hronisku pacientu ārstēšana, paliek bērnu ārstēšana, ir atsevišķas slimnīcas, kur paliek dzemdību palīdzība, bet ļoti skaidri tiešām sagradējot to, kur drīkst tas notikt, un tas notiek caur stratēģisko iepirkumu tālāk jau no Nacionālā Veselības dienesta.

Respektīvi jūs sakāt, ka tagad, decembrī notiekot šim iepirkumam, uz 1. janvāri tas viss būs skaidrs un redzams.

Nē, tas pārejas periods vēl ir viss nākamais gads.

Viss nākamais gads.

Jā, tāpēc, ka slimnīcu dzīves cikls... mēs nevaram noraut, tur jau ir speciālisti un vairākas lietas, tad mēs dabūt vēl lielāku trādirīdi.

Bet uz nākamā gada vēlēšanām mēs varam jau definēt līdz galam šo uzstādījumu.

Droši vien, jā.

Šajā kontekstā, ko dara slimnīcas, mēs pacēlām augšā sāgu, kas arī burbuļo veselības aprūpes sistēmā regulāri, klīniskās universitātes slimnīcās ir bomžu un alkoholiķu ārstēšana ar dārgām tehnoloģijām, ar dārgiem ārstiem hroniski. Respektīvi, viņi tur ierodas, viens bija rekordists, kas tur bija pirms dažiem gadiem sasniedzis 100 reizes. Šī situācija vēl aizvien ir nerisināta gadiem, un viņa tā arī ir, ka ved - tas ir ciniski, bet tomēr - cilvēkus, uz kuriem iztērē lielu naudu, un pēc tam mums pietrūkst naudas cilvēkiem, kas to būtu pelnījuši vairāk, un šie varētu būt tiešām tajā lauku slimnīcā vai trešās šķiras slimnīcā, nu, nevis pēc tie jūsu līmeņiem, bet nosacīti. Šī problēma vēl aizvien ir gaisā, vakar pārprasīju.

Taisnība, bet tie ir pacienti, kuri ir no Rīgas. Tā situācija vistrakākā ir tieši saistībā ar Rīgu.

Loģiski.

Man patika, kā viena no slimnīcu vadītājām teica: jebkurš pacients, kas tiek atvests uz neatliekamo palīdzību jebkurā gadījumā ir pacients. Jautājums ir par to, cik daudz tajā neatliekamajā palīdzībā viņam tiek izdarīts un kā viņš tiek sagrupēts, jo tur ir speciālas gultas vietas un šis pacients, īpaši ja mēs zinām, ka tur ir kaut kādas sociālas lietas, pie kam viņš atgriežas jau ašdesmito reizi, nav jāvirza cauri visiem izmeklējumiem un jāliek slimnīcā. Te ir varbūt tāds iekšējs slimnīcu jautājums - viens vecs pacients vienmēr ir labāk nekā viens jauns pacients, tas tā ārstu žargonā. Viens zināms pacients.

Jūs tagad uzbraucāt tiem ārstiem?

Ārstiem nē.

Ko nozīmē labāks?

Ārstiem noteikti nē. Mēs tāpēc ko darām, šobrīd tas algoritms, kādā veidā sagrupēt šos pacientus, lai viņi neietu cauri visai sistēmai, ir darba procesā, kā jau viss.

Viss darba procesā.

Jā, viss darba procesā. Un mēs meklējam sadarbību arī ar pašvaldību, jo, ja mēs runājam tiešām par alkohola lietā, tad tur mums ir cieša sadarbība ar pašvaldību.

Labi, ar pašvaldību mēs vēl... visi termiņi ir nākamajā gadā. Neatliekamo palīdzību jūs pieminējāt. Šiten ir tā statistika, kas parāda izsaukumu skaitu, nerunājot atteikumu skaitu, kas pēc krīzes uzšāvās gaisā, bet būtībā neatliekamās palīdzības izsaukumu skaits 400 un daži desmiti tūkstošu - viņš nemainās desmitgades laikā. Iepriekš jūs ģimenes ārstu streika sakarā teicāt, ka viņš varbūt šogad varētu palielināties šogad, bet jebkurā gadījumā, vai jūs redzat, ka šis ir adekvāts skaitlis, jo it kā, ja mēs savlaicīgi ārstētu un novērstu, tad viņam vajadzētu kristies.

Jā.

Un, otrkārt, vai jūs varat... Tas ir jautājums, ko man arī pazīstamie ārsti gadiem saka, viņi saka, kur ir definēts, cik tālu līdz galam neatliekamā palīdzība ved un cik tālu palīdz.

Palīdz uz vietas?

Vai ceļā, jā.

Pirmais par skaitu. Es domāju, ka skaits ir par lielu, jo mums ir ļoti augsts atkārtoto izsaukumu skaits. Tātad tie pacienti, kuriem būtu jāvēršas pie sava ģimenes ārsta, tomēr izmanto primāri neatliekamo palīdzību, un te mēs runājām arī ar neatliekamo palīdzību tajā gadā, kad bija vairāk kampaņa par to, ka ir primāri jāvēršas pie sava ģimenes ārsta, nevis ātrā palīdzība ir situācijā...

Šis ir par augstu vēl aizvien, viņu neizdodas samazināt.

Neizdodas samazināt, jo tas pirmais ir zvanīt uz neatliekamo palīdzību, kur arī vēl viena lieta, ka reizēm cilvēkiem liekas, ka, ja viņš ir aizvests uz slimnīcu ar ātro palīdzību, tad viņš kaut kādā veidā rindā prioretizēsies pirmais, kas nav taisnība, jo slimnīcā ir jāizvērtē pēc stāvokļa, pēc akūtuma, nevis pēc tā, ar kādu transportlīdzekli jūs esat atbraucis.

Jā, un tagad ir otrs, no tā izriet otrs jautājums, ko es varbūt paplašināšu. Tas, ko saka slimnīcu dakteri, un tas, ko saka arī cilvēki... te, piemēram, vienā meilā raksta - bērnam laringīta lēkme, viņi varētu izdarīt kaut ko ātrajos, bet nē ātrie vienkārši ved. Tas saistās ar to, ka ātrajiem pašiem vajag neatliekamo palīdzību jau gadiem ilgi un tā palīdzība līdz galam nav bijusi. Līdz ar to viņi pārvēršas par transporta kompāniju.

Jā, kas nav pareizi, bet mums nāk līdzi tas, ka mēs, pirmkārt, sagaidām, daļa iedzīvotāju sagaida, ka uz ātrās palīdzības brauc ārsts, kas sen vairs nav taisnība, tur ir ārsta palīgs, kurš tiešām brauc vai nu pārvest vai sniegt neatliekamo palīdzību. Vadāt brigādē ārstu - tās ir neadekvātas izmaksas. Runājot, teiksim, par tādu akūtu laringīta situāciju, ja ir saukta ātrā palīdzība, viņiem ir jāved, un tas parasti ir mazs bērns un tur viņiem ir skaidri stāvokļi, pie kuriem viņiem ir jāved.

Bet jūsu tas konceptuālais stāsts, velkot funkcijas vairāk uz reģionu centriem, Rīgu un reģionu centriem, ka ātriem vairāk ved nekā palīdz.

Vairāk ved kā palīdz, bet pie konkrētiem stāvokļiem, jā.

Vai no 1. janvāra, šobrīd šī finansējuma palielinājuma un pēc tiem akūtiem stāstiem, ka ātrie kā ķēde jau, sākot no mašīnām, mašīnu aprīkojuma un turpinot ar to, kā sagaida uzņemšanās, vai no 1. janvāra ir par kārtu kvalitātes uzlabojums?

Neatliekamajā palīdzībā?

Jā.

Es domāju, ka no 1. janvāra noteikti, ka nē vēl. Tas nenotiek tādā...

Respektīvi, tas 200 miljonu pielikums neko tur būtiski nemaina.

Tas vienkārši nevar tādā ātrumā mainīties. Jo cilvēka domāšana mainās daudz lēnāk, es arī gribētu...

Es nedomāju par domāšanu, bet no tiem 200 miljoniem tur kaut kas būtiski šobrīd pieaugs?

Ja mēs skatāmies, ka ģimenes ārsts vairāk informēs savu pacientu un pacients būs izglītotāks... Bet tas viss ir sasiets ķēdē, tas ir sasiets ķēdē.

Labi.

Tas sākas ar ģimenes ārstu, tas sākas ar katru iedzīvotāju, tad tālāk mēs jau redzam pēc tiem atkārtotiem izsaukumiem, kur bieži vien viņš tā arī nav aizgājis pie sava ģimenes ārsta samazināt asinsspiedienu vai atrisināt citu jautājumu un to risina vienmēr caur ātro palīdzību.

Jūs sakāt, ka ģimenes ārstam jāizglīto, viņam e-veselība jāapgūst. Vai jūs pirms dažām dienām lasījāt Ilmāra Poikāna, viņš arī Neo, aprakstu, kā viņš kopā ar ģimenes ārstu mēģināja testēt e-veselības sistēmu?

Lasīju.

Kā jums patika tas apraksts, ka cik tur tās stundas, cik tur tās minūtes uz katru funkciju, cik tur tās sekundes, kas tur tālāk notiek kā lapa ik pa brīdim vispār nefunkcionē? Drausmīgi, mēnesi, mēnesi pirms e-veselības pilnas palaišanas. Traģēdija.

Jautājums ir, kādu ģimenes ārstu viņš izvēlējās, jo...

Tad ģimenes ārsts vainīgs.

Pagaidiet, apskatieties, cik šobrīd ir noslēguši līgumus, cik ir izrakstījuši.

Es ne par līgumiem.

Cik ir izrakstījuši.

Viņam bija taisnība?

Es domāju, ka nē.

Respektīvi, viss tehnoloģiskais, ko viņš teica, cik ātri strādā, pie kādas optikas, pie kādiem kabeļiem - nē, viņš bija izdomājis to.

Es nesaku, ka viņš visu bija izdomājis, bet es nedomāju, ka viņam bija taisnība, ņemot vērā, ka katrs ģimenes ārsts, nu, ne pilnīgi katrs, bet tur ir vairākas programmas viņu lokālās, kurās viņi strādā, un šajā e-veselības stāstā ir ļoti svarīga viena sadaļa, kas ir tas e-veselības portāls, kas ir šis mūsu bērns, un jau tālāk, kā notiek visi saslēgumi.

Mūsu bērns, jūs viņu atzīstat par...

Es ļoti labi atzīstu, es saprotu, ka tā izvēle tanī brīdī, kad es sāku strādāt, vai tam būt, dzīvot, un mēs tiešām ļoti cītīgi strādājām, lai tas arī notiktu. Tātad tur ir tālāk saslēgums ar lokālo programmu, kā ir sainstalēts dators, visas tās tehniskās lietas, kurās es nemaz nemēģināšu teikt, ka es saprotu.

Paldies, ka jūs pateicāt, ka jūs nemēģināt teikt, ka saprotat. Bet par šo jūsu bērnu, arī jūsu bērnu, e-veselību, kurā mēs visi esam ieinvestējuši daudzpadsmit miljonus, vai jums šobrīd starp Poikāna taisnību, savu taisnību un nesaprašanu un vēl simts citām taisnībām, vai jums ir viens neatkarīgs, sistēmisks IT cilvēku, dakteru un vēl kaut kāds sistēmisks audita novērtējums, ka tas viss ir gatavs kvalitatīvai palaišanai no 1. janvāra un nenoslogo ārstus nesamērīgi ilgi, un no visu programmu savietojamības viedokļa viss ir kārtībā?

Bet mums ir vairāki auditi bijuši, tai skaitā no Pasaules Veselības organizācijas.

Kad pēdējais bija?

Pēdējais bija vasaras beigās, kur viņi ļoti skaidri mums iedeva to ceļamaizi, kuras vēl lietas vajadzētu precizēt un kārtot, un tas darbs jau pie e-veselības notiek tiešām visu laiku.

Par to es jautāju, svaigākais audits pusgadu vecs.

Nu, droši vien, es nepateikšu...

Jums nešķiet, ka jums vajadzētu tagad decembrī uztaisīt tādu vienu ātro ar Ilmāru Poikānu vai bez viņa, ar tiešām dzelžu zinātājiem, kabeļu zinātājiem, programmatūru zinātājiem, dakteriem...

Mēs varam uztaisīt vēl vienu auditu, bet to auditu tiešām ir bijis ļoti daudz.

Publisku, uztaisiet vienu publisku komisiju.

Labi.

Nē, bet es nopietni.

Es arī nopietni atbildu, jā, labi. Pateikšu e-veselības cilvēkiem, lai viņi saorganizē publisku tādu izskatīšanu.

Jā, bet tieši, ka nevis viņi atlasa, bet uztaisa tādu publisku pūlu, kur tiešām savācās cilvēki, kam arī ir vēlme to darīt gan no ārstiem, gan no IT cilvēkiem.

Bet jūs ļoti precīzi minējāt - tie, kam ir vēlme, jo, paskatieties, ir ļoti daudzi ģimenes ārsti, kuri sāk strādāt, un šobrīd izmanto tikai e-veselības sistēmu un saka, ka viss ir kārtībā.

Tieši tā, super, es tieši runāju par to, lai ir arī tie ārsti. Bet man liekas, ka šobrīd tas sabiedriskais noskaņojums par e-veselību, visu laiku nepārtraukti šī kritika...

Bet jūs varat pateikt man vienu sistēmu, kas sāka strādāt, nepieslēdzoties datoram?

Tāpēc vēl vienu tikpat sūdīgu sistēmu uztaisīsim?

Bet pagaidiet, tie, kas šobrīd runā par sistēmas sliktumu, viņiem nav pat datora uz galda darbā.

Ilmār Poikān, tev nav datora.

Es nerunāju par Ilmāru Poikānu. Es domāju, ka ir ļoti daudz ekspertu, kuri šobrīd ir novērtējuši, ka tā sistēma strādā.

Labi, vēl viena lieta. Konceptuāli sasaistē ar Veselības aprūpes finansēšanas likumu, kuru es apzināti aizstūmu uz sarunas beigām, šobrīd tas uzstādījums ir, ka 200 miljoni ir pielikti, pāri pār miljardu ir finansējums, tai skaitā viens procentiņš no sociālā nodokļa tiem, kas maksā sociālo, un tad nāk likums, kur tiem nezināma skaita cilvēkiem, bet par to notiek nenormāla cepšanās, vai tie ir 300 tūkstoši vai 200 tūkstoši, vai 100 tūkstoši, vai tas ir daudz vai tas ir maz, vai tie ir mikrouzņēmumi un patenti un tamlīdzīgie maksājumi, vai vienkārši tie ir deģenerāti un deklasificēti elementi, ka no viņiem mēs mēģinām izspiest dilemmu, vai nu tu maksā 1, 3 un 5% pēc tam no minimālās algas, vai, vienkāršāk runājot, 50 nākamgad, 150 aiznākamgad un 250 aiz aiznākamgad gadā eiro un tad tu esi apdrošināts par visu, vai arī tu dabū kaut ko nezin ko. Vai tā rezultātā patiesībā tas pienesums pie miljarda no šī likuma, kurš ir tagad padarīts par kaut kādu lielo panaceju drusku, drusku viņu tā sludina, ka viņš baigi sistēmu maina. Viņš pievelk klāt tur plus, mīnus 10%. Fake law. Tas nav Veselības aprūpes finansēšanas likums, tas ir piefinansēšanas likums. Viņš neko neatrisina.

No tā aspekta, ka naudas pienesums klāt...

Jā.

... absolūti piekrītu. Tas, ko šis likums skaidri iezīmē, ir par to sadalījumu šajos grozos. Un tas ir bijis, man jāsaka, ja jūs patītu atpakaļ savukārt, ko es teicu līdz tam brīdim, kamēr nonāca līdz tam lēmumam, ka tomēr dala grozos, visu laiku runājot par "universal health coverage", kas ir Eiropas ceļš manā skatījumā. Bet esošās situācijas kompromiss, saprotot, ka iet tālāk sistēma bez papildu finansējuma nevar, tas bija kompromiss, kādā veidā iet uz šo dalīto grozu.

Ziniet, par "European health coverage", es baigi visu vīkendu nokaveredžoju. Un apguvu tagad Bismarku un Beveridžas sistēmas, nu, tā ka kopš 19. gadsimta. Un atsauce likumā, ka šis likums ir uz starptautisko praksi balstīts...

Šis likums nav.

Tur ir rakstīts likumā tāds teksts. Tur ir tāds teksts.

Nē, tur ir mērķis. Likuma mērķī...

Es tūlīt pameklēšu.

Likuma mērķī ir, lai mēs panāktu kopīgo finansējumu tādu, lai būtu laba šī prakse, jā. Bet viņa nav kā atsauce uz to, ka tas ir...

Bet tas, ko es gribu teikt, ka šobrīd mēs taisām tādu hibrīdu starp valsts tiešo finansējumu un pieapdrošināšanu, jo šī ir pieapdrošināšana.

Jā.

Vēl pa vidu mums turpina dzīvot privātā apdrošināšana. Pa lielam es uzskatu, ka šobrīd pat, ja jūs uztaisīsiet to vienu vietni mājaslapā, šeit nevarēs īsti līdz galam pateikt, kas tas hibrīds ir kā sistēma.

Es teiktu, ka tas likums ļoti skaidri mēģina piesiet veselības aprūpes pakalpojumu sociālo iemaksu veikšanai vai neveikšanai. Tas, kas nāk no tiem iedzīvotājiem, kas nav sociālo iemaksu veicēji un neatrodas arī valsts aizsardzības grupā, tā summa tiešām klāt nav liela, bet tas ir vairāk kā motivators, ka labs valsts pakalpojums var būt pieejams tad, ja tu veic pilnu nodokļu nomaksu.

Jā, jā, bet es jau visu laiku runāju par to, ka šis saistās ar tiem, ka šī ir tā lielā cīņa pret tiem salīdzinoši varbūt ne tik daudzajiem cilvēkiem, kas nav apdrošināti, kas ir nodokļu nemaksātāji, un ka mēs visu laiku runājam, ka tas ir tas lielais risinājums. Bet es jau runāju, ka pārējiem vienalga risinājuma nav. Tas, par ko es saku, ka, ja es maksāju, es personīgi maksāju... publiski pateikšu - es maksāju sev minimālo algu un pārējo ņemu ārā dividendēs, reāli no savas firmas, un, es maksājot 4,3 no 1. janvāra no minimālās algas, piemēram, un, samaksājot gadā 50, pēc tam 150, 250, es jau būtībā neko neapdrošinos pēc būtības.

Ja jūs maksājat minimālo algu, tad jums automātiski jau ir, jūs automātiski jau no maksājat...

Es runāju, ka tas, ko es nomaksāju, tas nesedz manu apdrošināto risku pēc būtības, tas ir tā kā OCTA polisei.

Tā ir taisnība.

Līdz ar to, tā ir "fake" apdrošināšana. Viņa pēc būtības nav apdrošināšana.

Bet veselības... Tā jau arī nav tādā izpratnē veselības apdrošināšana. Ja mēs ejam uz to, ka katrs sevi apdrošina, tā kā pats ar savām konkrētām iemaksām, tad vai nu tas procents ir krietni lielāks vai katrs maksā kaut kādu jau konkrētu summu, un tā summa, teiksim, Igaunijā, lai iestātos sistēmā, maksā divi tūkstoši. Jautājums ir, vai mēs dabūnam uzreiz to līdzestību, ka tad cilvēki ir gatavi sākt maksāt. Un tad būs vēl lielākas problēmas.

Un pieminējāt Igauniju, un Igaunijā ir lielas problēmas ar mazturīgajiem, lai viņi tiktu klāt sistēmai.

Jā, tieši tā, tas ir tas, ko es visu laiku saku. Tāpēc jau mēs runājam, ka arī tas, ko mums Pasaules Veselības organizācija norādīja, kad mēs taisījām jūnijā to konferenci, ir par to, ka mēs ejam uz to, ka veselību nevar tā sadalīt, ir no valsts segums. Bet, ja mēs gribam risināt vairākas problēmas vienlaikus, viena no tām nodokļu nomaksa, tad šis ir tāds kompromisa stāsts.

Tas ir tas āķis, otrais pants. Atradu. "Lai veicinātu labai starptautiskai praksei atbilstošu veselības aprūpes finansējumu." Nu, paga, būsim reāli, šobrīd tad likuma mērķī bija jāraksta: "Mērķis ir cīnīties pret nodokļu nemaksāšanu." Tas te nav ierakstīts, un labā starptautiskā prakse nav viena, nav divas. Nosauciet man, lūdzu, top trīs valstis, kas ir labākā starptautiskā prakse veselības aprūpē.

Manā skatījumā tā būtu Dānija, es noteikti minētu, tad noteikti, ka Somija. Es laikam uz skandināviem orientēta. Somija un man patīk arī britu sistēma, bet tur ir arī šobrīd...

Interesanti, ka starptautiskos dažādos avotos ir topā pavisam citas valstis. Tātad jūsu labā starptautiskā prakse un tie topi, kas ir starptautiski, ir citi. Tad kāpēc mēs ejam - jums vieni patīk, mums otri. Re kur ir svaigais Pasaules Veselības organizācijas stāsts - Francija, Itālija, Sanmarīno, Andora, Malta, Singapūra, Spānija, vispār tuvumā nav jūsu pieminētās valstis.

Bet tā ir efektivitāte.

Tā ir efektivitāte. A tas nav saistīts ar labumu?

Paga, ko nozīmē... Bet tad, ja vērtētu, cik ir pieejama pacientiem, iedzīvotājiem attiecībā uz maksāšanu, jo Francijā ir apdrošināšana, kas ir jāmaksā pašam. Itālija starp citu arī ir labs piemērs, Spānija līdzīgi īstenībā Dānijai, nezinu, kur tā Dānija tad ir tālumā.

Meklēsim Dāniju. Bet tā traģika, vēl šito piemēru pieminot, labi, es nezinu, kāpēc jums nešķiet, ka efektivitāte nav labas prakses sastāvdaļa, man liekās...

Nē, tā arī ir, bet jautājums ir, protams, ko mēs mēģinām novērtēt sistēmā. Jūsu viens no pirmajiem jautājumiem man uzdevāt, kāpēc ir tik liels līdzmaksājums. Ja es nemaldos, tad Francijā ir diezgan liels šis līdzmaksājums. Jautājums ir par to... Es vērtētu noteikti pieejamību un cik daudz tad cilvēkam ir jāmaksā no savas kabatas, lai viņš saņemtu šo pakalpojumu.

Un tas, kas nemaksās, tas būs nevienlīdzīgāks.

Jā, tādā ziņā.

A mēs valdības deklarācijā un rīcības plānā runājām par vienlīdzīgumu.

Tieši tā, ir svarīgi, lai...

Tad tas ir atcēlies.

Es domāju, ka nē.

Bet kā tagad ir, vienlīdzīgums tiem, kuri maksā. A tiem, kuri nemaksā, tiem nav vienlīdzīguma.

Pagaidiet, nodokļu maksāšana vai nemaksāšana man liekas nav vienlīdzīgums vai nevienlīdzīgums. Mēs jau runājam par nodokļu nomaksu, ja viņš ir nomaksājis kaut vai no minimālās algas šobrīd sociālo iemaksu, tad viņam automātiski ir pilns pakalpojumu klāsts.

Jā, es runāju par tiem, kas nav.

Bet jautājums, kāpēc viņš nav nomaksājis.

Vēl vienu fragmentiņu uz sarunas noslēgumu nokonfrontēsim jūsu skatījumu. Ilgi vairs nemocīšu, piedodiet. Ilmāra Rimšēviča refleksija, arī var strīdēties par Latvijas Bankas ieteikumiem, bet te ir viens tāds formulējums, kas bija viņa formulējums, ko grib Latvijas Banka. Man liekas svarīgi saprast, ko jūs gribat.

"Ļaujiet man izstāstīt, ko piedāvā Latvijas Banka. Latvijas Banka piedāvā, ka mēs ļoti precīzi nodefinējam to grozu, ko Latvijas valsts šobrīd ir gatava, spējīga apmaksāt. Mēs konstatējam, cik ir delta, cik mums nepietiek, lai mēs varētu segt tos apsolītos pakalpojumus, kas ir ierakstīti šajos Ministru kabineta noteikumos, un izdomāt, kā šo te iztrūkstošo naudu atrast..."

Šobrīd mēs atrodam naudu, cīnoties ar nodokļu nemaksātājiem. Man jautājums ir nāvīgi vienkāršs: vai jūs varat pateikt - esošais grozs, esošais, neskaitot zobārstniecību, neskaitot plastisko ķirurģiju, kas tur vēl, viss pārējais mums skaitās, ka vajadzētu būt valsts apmaksātam. Un jūs teicāt, ka miljardam klāt tur algām vēl vajadzētu 400 miljonus, vēl kaut ko. Cik mums vajag vēl, lai strādātu esošā sistēma, cik mums vajag kopumā veselības aprūpes sistēmā.

Ja jūs ņemat ārā algas...

Nē, es neko neņemu, viss summāri.

Ja summāri skatāmies, tad es teiktu, ka mums ir papildus vajadzīgs atalgojumiem sadaļa un pakalpojumu apjomam varētu būt pavisam jau vairs neliela daļa, jo šobrīd tas, ko mēs redzam, kā mēs mazinām rindas, un šajā gadā, nākošajā gadā tā nauda, kas nāks klāt, ļoti būtiski mazinās rindas, ja pietiks ārstu, kas to pakalpojumu varētu sniegt.

Nu apmēram pie esošā miljarda vēl pusmiljards?

Nē, pakalpojumiem tieši?

Nē, visam, kopējam finansējumam.

Visam kopumā, mēs lēšam, ka kopējā summa, kas būtu vajadzīga, lai sistēma labi strādātu, ir 1,6 - 1,7 miljardi eiro.

0,6 - 0,7 miljardi klāt pie esošā.

Kopā, bet 400 ir algām.

Kādu jūs - arī ļoti konceptuāli, jo tur ir daudz cīņas, cik aiziet privātam sektoram no šī valsts budžeta, vai tas ir pareizi, kurās jomās pareizi, kur vajag konkurenci, kur nevajag, kur ir pareizi atdots privātajiem, kur nevajag, vesela sāga, dienu var runāt - kopumā jūsu redzējums par privātās medicīnas - slimnīcu, speciālistu, laboratoriju - vietu sistēmā, valsts naudas pārdalē, sadalījumā un konkurencē.

Es teiktu, ka mums ir pakalpojumi, kuri jau ir kļuvuši par privātajiem, un tur nevajag izdomāt velosipēdu un mēģināt viņus raut atpakaļ, jo tas efektīvi strādā. Ja mēs skatāmies uz slimnīcām, tad tur, kur mums ir skaidras valsts programmas, kur jāsasniedz šie rezultāti, sākot ar universitāšu un reģionālā līmenī tam noteikti vajadzētu būt valsts pakalpojumam. Par ambulatoro, tas vienmēr ir jautājums nevis, kāds ir pakalpojuma sniedzēja īpašnieka statuss, bet par to kvalitāti un cenu, ko viņš tad varētu tad, kad mēs tajā jūsu rādītajā tarifu listē esam nonākuši līdz tādam normālam tarifam, vēl cīnīties par labāku cenu, ievērojot visas tās prasības, ko valsts prasa. Tur varētu sākties tā konkurence par šo pakalpojumu. Valsts skaidri nodefinē stacionāra līmenī, ko viņa skaidri redz kā savu pakalpojumu.

Noslēdzam šo sarunu ar to, kas notiks tālāk ar Veselības ministrijas vadīšanu turpmākajos eventuāli mēnešos. Visas pazīmes, visas runas un visi komentāri liecina, ka veselības ministrei būs p.i. vai v.i., varētu būt, ka tas būs Ministru prezidents, bet tas acīmredzot, kamēr mēs nesagaidām valdības lēmumu vai premjera paša lēmumu, mēs varam tikai minēt un ne jūs iecelsiet sev aizvietotājus, bet jums ir ministrijas vadības aparāts, un tas nu gan ir tas jautājums, ar kuru es gribu noslēgt šo sarunu. Jūs atstājam ministriju saimniecībā, kur ir jauns valsts sekretārs, kurš ir visu savu ierēdņa karjeru taisījis - nu, visu, ne visu, bet taisījis - Zemkopības ministrijā, ja jūs internetā komentārus palasītu, tur latviešu asprātība ir uz urrā par Lapiņa kungu, bet tiešām - viņš ienāk komplicētā sistēmā no pavisam citādi organizētas ekonomikas un ekonomikas, kur ar cilvēkiem un dzīvniekiem, un laukiem attiecas pilnīgi citādi nekā šeit attiecas ar cilvēkiem, kuri ir pirmajā vietā. Un ir valsts sekretāra pāris vietnieces, šajā gadījumā bez dzimuma dalījuma, bet runājot par konkrētām personām, no kurām viena it kā atbild par stratēģisko plānošanu, no otras puses jau gadu pilda amatu, kuram nav atrasts pastāvīgs amata pildītājs, tātad Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētājas amatā Egita Pole ir. Tā ir spēcīga ministrijas vadība ar spēcīgu komandu, ko jūs stāstījāt, ka jūs atstājat?

Tātad Lapiņa kungs ir ļoti spēcīgs administrators.

Kā jūs izmērījāt?

Tajās atsauksmēs par to, kā viņš... un arī tajās pirmajās divās nedēļās, kā viņš organizē darbu ministrijā.

Kas jums deva atsauksmes?

Gan no Zemkopības ministrijas...

Kas jums deva no ministrijas?

Es runāju gan ar pašu ministru..

Pats Dūklavs deva atsauksmes.

Tas ir kaut kā slikti?

Nē, es jautāju.

Jā, arī Dūklava kungs pats deva atsauksmes. Gan no Briseles, es zinu, ka arī premjers bija interesējies par atsauksmēm par to spēju administratīvi organizēt darbu un zināmā mērā mēs esam cīnījušies ar termiņu ievērošanu un daudzām citām lietām tieši ministrijā. Tad ir politikas veidošanā cilvēks ar lielu pieredzi un labām zināšanām Daina Mūrmane- Umbraško, un Egita Pole pavisam tuvākajās dienās atgriezīsies, jo mums tūlīt būs jaunais valdes priekšsēdētājs.

To jūs teicāt jau pirms pāris mēnešiem, ka tūlīt būs.

Jā, bet ir tā kā paziņojums, es saprotu, no nominācijas komisijas, ka ir...

Un tad kas ir?

Tūlīt arī būs.

Tagad neteiksiet?

Neteikšu, es jau tāpat mīlu vienmēr visu pa priekšu pateikt.

Labi, tad nesakiet vairāk pa priekšu neko. Lai jums laba veselība, lai mums visiem arī laba veselība. Paldies par sarunu! Paldies par uzmanību!

Source

www.DELFI.lv

Tags

Anda Čakša Jānis Domburs Veselības aprūpe
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form