embedded_article_video:50329378

Esiet sveicināti, cienījamie "Delfi TV" skatītāji. Šodien "Delfi TV" studijā ir Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Šovasar apritēja trīs gadi, kopš viņš kļuva par Valsts prezidentu, tātad pilnvaru termiņā ir palicis nepilns nu jau viens gads, un šoruden pēc Saeimas vēlēšanām Valsts prezidentam būs jāpilda Satversmē noteiktais pienākums — nosaukt personu, ko prezidents aicina sastādīt jauno Latvijas valdību. Labdien, Vējoņa kungs.

Vējonis: Labdien.

Pagājušajā nedēļā jūs bijāt atvaļinājumā, es sākšu jautājumu par to. Nedzirdēju nekādas ziņas, ko prezidents ir darījis, kur bijis...

Vējonis: Prezidents atvaļinājumā bija.

Ko darījāt? Var izpaust?

Vējonis: Varu izpaust, jā, es biju aizlidojis uz Sardīniju atpūsties vienu nedēļu, jo, ja tu parasti atrodies Latvijā, nu tad ir ļoti sarežģīti, tad vienmēr var sazvanīt, un man pašam tīri personīgi vienmēr liekas, ka tad, okei, es varu ātri atskriet uz Rīgu, kaut ko izdarīt, palīdzēt varbūt, ja kaut kas ir jāpalīdz, līdz ar to, ja tu esi ārpus, nu tad tu esi ārpus.

Baudījāt sauli, jūru ar mērķi, nedomāt par to, kas notiek Latvijā?

Vējonis: Kā tad nedomāsi? Tu jau jebkurā brīdī domā par to, vai tad, teiksim, atpūties kaut kur, vai naktī pamosties no kāda trokšņa, ja, un pēc tam ir grūti aizmigt, jo sākās kaut kādi domu viļņi.

Izdomājāt kaut ko jaunu no attāluma?

Vējonis: Nu, no attāluma nē, nu, protams, tagad tas galvenais izaicinājums būs attiecībā uz pēc vēlēšanu periodu, kad man būs otro reizi, kā teikt, prezidenta darbā esot, jāizvēlas jaunais valdības vadītājs.

Pie tā mēs nonāksim sarunas otrajā daļā. Es gribētu sākt ar dažām tādām lietām, kā jūs skatāties uz aizvadītajiem trīs un drusciņ gadiem. Kā jums šķiet, vai jūs esat attaisnojis uz jums liktās cerības?

Vējonis: Tas, protams, ir jāprasa tiem, kas kādas cerības ir uz mani likušas. Es katrā ziņā uzskatu, ka tas, ko es sākotnēji plānoju, to pakāpeniski daru un eju uz priekšu.

Nejūtaties pievīlis kādu?

Vējonis: Nekādā mērā.

Vai jūs varat tā mērīt, kas varētu būt kaut kāds augstākais līdzšinējais jūsu prezidentūras punkts vai zemākais krituma punkts?

Vējonis: Augstākais, zemākais. Uzreiz tā pat grūti atbildēt.

Labi, citādāk pajautāšu. Ir kāda lieta, ar ko jūs esat īpaši lepns vai/un par ko jums ir nožēla vai pat kauns?

Vējonis: Nu, pirmām kārtām, protams, ja tā, par ko ir patiess prieks, ka, esot prezidentam, un sadarbībā ar Aizsardzības un Ārlietu ministriju mums ir izdevies panākt daudz plašāku NATO spēku klātbūtni Latvijā, jo tas ir tāds nepārtraukts, ārpolitisks darbs, kur dažādos līmeņos jārunā ar cilvēkiem, lai pārliecinātu pieņemt pareizos lēmumus no mūsu izpratnes, teiksim, no mūsu vajadzībām pareizus lēmumus, un tas, manuprāt, ir tas labākais, kas ir izdarīts. Par ko varbūt nav liels prieks, protams, ka es, būdams labticīgs cilvēks, esmu piekritis uz kaut kādām lietām, un varbūt tas ir zināmā mērā pēc tam vismaz sabiedrībā dažādi traktēts, jo varbūt, zini kā, esmu iekritis uz savu labestību.

Uz ko jūs esat piekritis kā labticīgs cilvēks?

Vējonis: Nu, piemēram, tas pats, kad es biju Apvienoto Arābu Emirātos, es piekritu satikties ar šeihiem, tas, protams, ir prezidenta uzdevums — tikties ar potenciāliem investoriem un tā tālāk. Jo mans viens no uzdevumiem ir arī uzrunāt cilvēkus un aicināt uz Latviju investēt, un tu atnāc, un jā...

Par to ir tā kā nožēla un kauns?

Vējonis: Nē, nu man nav kauns par to, ka es tiekos ar cilvēkiem, bet tas, kādā veidā tas tika šeit, Latvijā, atspoguļots, protams, man tas bija nepatīkami.

Bet iekritāt. Jūs atzīstat, ka iekritāt?

Vējonis: Nu, principā jā.

Ir citi gadījumi, kur arī esat iekritis?

Vējonis: Nu, es sākotnēji Dziesmu un Deju svētku koncertā sākotnēji nebiju plānojis runāt. Un piektdienā piekritu, un tad, jāsaka tā, ka būtu vismaz tehniķi noregulējuši normāli mikrofonus, lai varētu normāli runāt, nu tā sanāk, es piekritu runāt, un beigās atkal sabiedrībā tas tiek traktēts dažādi...

Tehniķi vainīgi, ja?

Vējonis: Nē, nu bet noregulēt arī vajag. Un, protams, ka mani tas izsit no līdzsvara, ja ir kaut kādas šīs atbalsis, kā cilvēks es jau arī reaģēju uz kādiem ārējiem faktoriem, un katram cilvēkam ir sava rīcība.

Vienam lielas valsts prezidentam vienā intervijā bija jautājuši, nu tā tieši tulkojot latviski, vai tas bija sirmo matu vērts? Nu, jūsu gadījumā...

Vējonis: Nu, man sirmie mati ir parādījušies pa šiem trim gadiem.

...ir kaut kādi parādījušies, jā. Es droši vien teiktu, ka varbūt varētu arī tēlaini jautāt, kas ir bijis sirds sāpju vērts?

Vējonis: Nē, nu, es, nākot strādāt prezidenta amatā, liku uzstādījumu, neapšaubāmi, ka līdzsvarot šīs visas intereses, kas ir valstī, ja, jo ir jāstrādā sabiedrības un valsts interesēs, ja, un, protams, ka partijām ir daudz dažādas varbūt arī savas intereses, un prezidentam ir jāmēģina izlīdzsvarot, lai nekas, nekad varbūt sīku interešu virzienā nekas nenotiktu. Es uzskatu, ka tas arī ir viens no prezidenta uzdevumiem, un tas man bija tāds izaicinājums.

Tas sirmo matu vērts?

Vējonis: Tas ir sirmo matu vērts, jo tomēr, manuprāt, arī šajos trijos gados ir daudzas lietas izdevies nolīdzsvarot, un, protams, arī uzturot, teiksim, arī, bet tas... jo prezidentam vienmēr ir jāsadarbojas gan ar valdību, gan ar parlamentu. Uzturēt to, kā, piemēram, uzsākt reformas izglītībā, veselībā, nodokļu jomā utt.

Iesim tūlīt cauri tam sarakstam.

Vējonis: jā.

Vēl viens jautājums par kopskatu. Vai ir kaut kas būtisks, ko jūs reāli neparedzējāt, 2015. gadā stājoties amatā?

Vējonis: Es domāju, ka tas, ko es neparedzēju, neapšaubāmi, ka tā kā prezidentus ievēl parlaments, un jebkura lēmuma pieņemšana, kas sasaistās, nu kā, piemēram, ar ātrāku reformu virzību vai, teiksim, arī kaut kādu sociālās drošības jautājumu risināšanu, piemēram, tas, ka vienmēr tev ir jāuztur kontakti gan ar esošo koalīciju, gan ar parlamentu, lai varētu vispār virzīties uz priekšu. Es nebiju domājis, ka tas var būt tik sarežģīti.

Tik sarežģīti uzturēt kontaktus ar valdību?

Vējonis: Nē, kontaktus uzturēt nav sarežģīti, bet, ka tik sarežģīti ir dabūt uz priekšu kaut kādas lietas, jo esmu bijis otrajā pusē, tā kā izpildvaras pusē, un prezidenti ir nākuši un man ir bijusi tā pieredze. Es esmu tagad bijis prezidenta ādā, sajutis, ko nozīmē tas, ka politiskās partijas ne vienmēr piekrīt tam, ko prezidents uzskata, ka būtu pareizi virzīt uz priekšu, un, ka ne visu izdodas. Un, protams, ka no sabiedrības aspektiem skatoties, sabiedrība ļoti bieži gaida no prezidenta ļoti daudz, liek lielas cerības, bet bieži vien prezidents nevar kaut kādas šīs barjeras pārvarēt, tāpēc, ka pretī ir politiskās partijas ar saviem viedokļiem, saviem uzskatiem, savām programmām un tā tālāk. Un bieži vien kā mēs redzam arī no valsts attīstības aspekta, ne vienmēr viss partiju programmās ir paredzēts, ja, un ne vienmēr viņas ir gatavas balsot, nu, piemēram, nepilsoņu bērnu...

Ejam cauri pa konkrētiem tematiem. Tajā skaitā temati ir saistībā ar minēto sabiedrību, vesels kalns, man ir vēstules atnākušas ar visādiem jautājumiem, daļa, protams, ir klāt manu un kolēģu jautājumi. 2015. gads. Pirmā runa parlamentā, nu, programmatiska runa.

Vējonis: Jā...

Jūs sakāt, ka, domādams par to, kas ir sekmju kritērijs politikā un pēc kā mēs mērīsim savu darba rezultātu, jūs sakāt, ka svarīgākais ir tas, ka esi sekmējis savas valsts attīstību. Ar ko un ko, jūsuprāt, jūs esat sekmējis Latvijas valsts attīstību visvairāk?

Vējonis: Nu, šeit jau tieši ir tas, ka man, esot kā prezidentam, uzturot šo pastāvīgo kontaktu ar valdību, valdības pārstāvjiem, arī ar parlamentu, es turu to rūpi, lai atsevišķi jautājumi virzītos uz priekšu. Es jau pieminēju kaut vai pastiprināto NATO spēku klātbūtni, tas nav viena paša prezidenta darbs, tas tiek darīts kopā, mums, protams, valdība un parlaments ir pieņēmuši lēmumu par dažādām reformām, bet es esmu arī no savas puses to spiedis, ka tām reformām ir jābūt, jāiet uz priekšu un tā tālāk. Un vienā brīdī, kad mēs arī runājām par iestāšanos OECD, tur bija tāds nedaudz atslābums un nevarēja zināt, kāds būs OECD valdes, komisiju lēmums, par to vai Latvija pievienosies vai nepievienosies. Un tur jau varbūt brīžiem bija tāds politiski... rokas laidās daudziem cilvēkiem nost, un vajadzēja uzturēt to, lai tas process iet uz priekšu, un mēs tur esam.

Ja jūs sakāt, ka esat lepns vai jums ir prieks par NATO spēku klātbūtni...

Vējonis: Jā man ir prieks.

Ja jūs sakāt, ka reformu jomā jūs nebijāt gaidījis, ka būs tik grūti ar parlamentu un valdību strādāt, kas man liek secināt, ka tur tā attīstība nu nav tā kā ļoti laba, jūsu skatījumā.

Vējonis: Nu kāpēc, kāpēc nav?

Vai ir laba? Ko jūs esat vai neesat sekmējis?

Vējonis: Es esmu sadarbībā ar valdību nepārtraukti uzturējis šo, lai tās reformas notiku. Reformas notiek. Protams, mēs varam vienmēr strīdēties par reformu saturu un atsevišķas lietas ir gājušas uz priekšu. Man nav pieņemams, ka, piemēram, izglītības jomā mēs daudzus lēmumus vēl atliekam laikā, bet te ir tas, par ko es runāju jau iepriekš, ka diemžēl prezidentam ir tā, ka tos lēmums pieņem ne vienpersoniski prezidents, bet pieņem valdībā vai parlamentā, ja, un ne vienmēr viņi piekrīt pilnīgi visam tam...

Tas diezgan normāli arī demokrātiskā valstī, vai ne?


Vējonis: Protams.

Ja skatās uz tiem trīs gadiem, ir lietas kas attīstās, un var bezgalīgi diskutēt cik viņas ātri attīstās un cik pareizi vai nepareizi, un ir absolūti, nu vismaz absolūti lielākajai daļai, neparedzēti notikumi, kurus saukt citādāk kā par skandāliem būtu diezgan grūti. Viens no tiem bija tā saucamais oligarhu sarunu skandāls. Jūs toreiz secinājāt, ka tādas sarunas, nu, vai viņu publiskošana, tur īsti līdz galam varētu vēl pārprasīt. ko jūs domājāt, ka tas neveicina uzticību politiķiem, jūs aicinājāt skaidrot. Es īsti tā neredzēju, ka baigi kāds skaidroja...

Vējonis: Nebija jā, piekrītu.

...aicinājāt Saeimu pārvērtēt Ingūnas Sudrabas atbilstību komisijas vadītājas amatam, palika komisijā tā kā palika. Un komisijas ziņojums un viss tas darbs bija tāds kāds viņš bija. Kā jūs redzat, kas ir tas kā mēdz teikt, sausais atlikums pēc visas šīs epopejas?

Vējonis: Pēc visas šīs epopejas, un tomēr es domāju, ka par daudziem jautājumiem mēs runājam daudz atklātāk, nekā tas ir bijis pirms tam.

Par kuriem?

Vējonis: Nu vispār kopumā, kā notiek lēmumu pieņemšana un tā tālāk.

Parunājam kaut ko atklātāk. Man nav tāda sajūta, pasakiet, lūdzu...

Vējonis: Man gan ir tāda sajūta, teiksim, jo vienmēr jau ir viena lieta, kas izskatās varbūt publiskota, otra lieta, kā notiek dzīvē. Līdzīgi kā mēs, teiksim, varam par ASV prezidentu Trampu tiekt, ka tas publiskais tēls ir nezin kāds, bet tajā pašā laikā, teiksim, no lēmumu pieņemšanas aspektiem, ja mēs runājam kaut vai par Baltijas valstīm, vēl labāku ASV administrācija, tā kā, nu, šeit jau ir tas, kāda ir tā publiskā retorika un kas notiek īstenībā.

Jūsuprāt, oligarhu sarunu skandāla rezultāts ir lielāka atklātība starp ko?

Vējonis:.Jā...arī no politiķu puses.

Piemēram?

Vējonis: Nu, bet tie lēmumi, ko pieņem politiķi, viņi tiek plašāk diskutēti un tas nenotiek varbūt vairāk kaut kādās tur pirtīs vai kaut kādos viesnīcu numuros, vai kaut kur citur.

Jūs to tagad sakāt kā Nacionālās drošības padomes vadītājs, kas zina visu, visu informāciju no visiem, visiem dienestiem?

Vējonis: Nu, ko nozīmē zina visu, visu informāciju?

Es nezinu.

Vējonis: Jo mums valstī ir princips, ka tu zini to informāciju, kas tev ir jāzina.

Nu prezidentam ir jāzina visvairāk pēc definīcijas.

Vējonis: Nu, prezidentam ir visvairāk neapšaubāmi jāzina, bet tāpat paliek kaut kādi informāciju logi, ko, es pieļauju, prezidents arī var nezināt. Jo tāpat, nu, ir, nu, kaut vai operatīvās lietas, nu, viņas ir un viņas ir...

Un, ja viņas ir pa pirtīm?

Vējonis: Nu...

Nu tad jūs nezināt.

Vējonis: Tad es nezinu.

Bet jūs tad nevarat apgalvot, ka tādu sarunu vairs nav!

Vējonis: Nē, nu, bet, ja mēs sekojam tam, kas publiskajā telpā parādās, viņas jau ir, cik es saprotu, ir kaut kādas vecas sarunas, ja, un mēs jau runājam par tiem periodiem, jo arī oligarhu sarunas bija 2011. gads un tā tālāk, bet mēs esam 2018. gadā. Tas, ka iepriekš kaut kādos formātos kaut kādas sarunas ir notikušas, protams, ka tas ir noticis, un arī tagad, iespējams, šādas sarunas notiek, bet es vismaz no tāda lēmumu pieņemšanas aspekta, nu, kas valdībā tiek pieņemti, es tā neredzu, ka tagad būtu kaut kas, kaut kur šausmīgās aizkulisēs pieņemts, ja, jo tomēr tie lēmumi, kas tiek valdībā pieņemti, viņi ir redzami kā uz paplātes.

Pirms nepilna gada intervijā LTV, runājot par visām šīm valsts nozagšanas, varas sagrābšanas, oligarhijas lietām, nu, kas ir par šo pašu tematu, jūs teicāt precīzi sekojošo: "Ļoti iespējams, ne visās jomās var teikt, ka varas sagrābšana ir beigusies." Tad jūs tagad sakāt ko, ka tagad ir beigusies? Vai vēl aizvien to pašu?

Vējonis: Arī tas pats... Ļoti iespējams, atsevišķās jomās tas turpinās. Jā, es nesaku, ka tagad viss ir pilnīgi klārs 100%.

Kurās jomās? Jums ir versijas? Jums ir šaubas, bažas?

Vējonis: Nu, mēs, teiksim, redzam kaut vai pēc pēdējo dienu kaut vai tieslietu padomes atzinumiem, nu, tieslietu jomā mums vēl joprojām ir problēmas, protams, mēs atkal runājam par 2008. gadu...

Tie ir veci spriedumi.

Vējonis: ... tie arī ir veci spriedumi, jā, bet, ja mēs skatāmies atkal kaut kādi aktuālie spriedumi, par ko arī mediji ik pa brīdim raksta, tur parādās arī jaunāki spriedumi, kur, protams, rodas bažas un aizdomas, ka joprojām nav kaut kas kārtībā, un tāpēc, manuprāt, arī nākamajai valdībai ir ļoti būtiski vienu no galvenajām prioritātēm tiešām, nu, turpināt šīs reformas tieslietu sistēmā, lai tās tiesas tiešām būtu taisnīgas.

Ko tur jāreformē valdībai?

Vējonis: Nu, tur, manuprāt, vēl ir daudz ko darīt.

Piemēram? Jo jēdziens "reforma tiesu sistēmā" ir tik abstrakts, cik vien viņš var būt.

Vējonis: Nē, nu tur jau ir tā pati tiesnešu profesionalitāte, viņu izglītošana, papildus izglītošana, jo diemžēl tiesnešiem varbūt atsevišķās jomās pietrūkst to zināšanu, tāpēc te ir runa par...

Blēdi izglīto. Viņš nepaliek godīgāks. Viņš ir izglītotāks.

Vējonis: Nē, nu tāpēc arī jānotiek šim pašattīrīšanās procesam. Un pēdējo arī mēnešu laikā mēs jau arī redzam, ka paši tiesneši nav apmierināti ar to situāciju, kas ir viņu kolēģu vidū, un viņi paši jau sāk daudz skaļāk runāt par tām situācijām, par tiem gadījumiem, kad viņiem pašiem liekas, ka viņu kolēģi ne īsti godīgi strādā. Tā kā tie procesi iesākās, bet tas nenotiks vienā dienā kā arī burvju nūjiņas mājiņu.

Jautājums vēl ir, vai tas nebūs bezgalīgi?

Vējonis: Nu, tāpec jau es arī teicu attiecībā uz valdības darbu, ka man atsevišķās jomās nepatīk tas, ka mēs pienākam pie kaut kādiem lēmumiem ļoti lēni. Tāpēc šis ātrums ir svarīgs.

Vai par valdību vai nē, bet lieta, kas ir notikusi, nevis 2011. vai 2009., vai 2013, vai pirms x gadiem, bet šogad. Jūsu, es teiktu, ka aizbildnis jūsu politiķa karjerai — Indulis Emsis...

Vējonis: ...jā...

...zvana... jo viņš bija tas, kas jūs aicināja, kā saka, uz Rīgu, visādā veidā... Indulis Emsis zvana Saeimas deputātam Askoldam Kļaviņam, stāsta, ka briest krimināllieta, kā te viens medijs atreferē, un nākotnē briest lūgums Saeimai sākt kriminālvajāšanu saistībā ar degvielas kompensācijām. Premjers taisnojas, ka viņš tur neesot vainojams, lai gan vispār viņam kaut ko KNAB vadītājs esot pateicis. Līdz galam nevar saprast ko.

Vējonis: Nu diez vai viņš varēja kaut ko pateikt, jo, kā jau es teicu, par operatīvām lietām jau nekad neviens neko nerunā.

Bet Kučinska kungs nesaka, ka galīgi nebija viņam nekādas informācijas...

Vējonis: Nu labi tad prasiet viņam, jā.

Jā, bet es jums prasu šobrīd. Kā jūs redzat šo situāciju. Nu viņa ir absolūti no tās pašas sērijas, ka notiek kaut kādi procesi, kur kāds ir informēts, iespējams, pret likuma normām, kur viņš nedrīkstēja būt informēts, kāds informē nākamo, kur vispār, nu, tas neatbilst, nu, nekādiem principiem. Un tamlīdzīgi. Kas notiek valstī šai situācijā?

Vējonis: Nu, te, pirmkārt, vai tādas informēšanas ir notikušas, nav notikušas, to lai arī tās institūcijas tiek skaidrībā.

Jūs vēl aizvien nezināt, kas ir un kas nav noticis?

Vējonis: Kā es varu zināt? Viņi jau paši veic izmeklēšanas, un tas ir viņu operatīvais darbs, lai viņi noskaidro, jā, gan KNAB, gan SAB un visas citas institūcijas, kas ar šādām lietām nodarbojās, lai, teiksim, pierādītu, vai nepierādītu kaut kādu...

Nē, jautājums ir, vai prezidents ir devis viņiem šobrīd uzdevumu? Iedodiet man pilnu informāciju – kas, kuram, ko?

Vējonis: Nu...Dienesti strādā paši autonomi un šīs lietas arī izskata, un arī tāpēc SAB ir sācis savu pārbaudi, lai varētu izdarīt secinājumus kādus, par to, vai ir vai nav kāds nopludinājis, nu... ir runa par valsts noslēpumu.

Vai Induļa Emša zvans, pats šī zvana fakts, ar apmēram šādu informāciju, jūsuprāt, ir kā vērtējams?

Vējonis: Es domāju, ka, ja kādam cilvēkam ir kaut kāda, teiksim, šī slepenā informācija pieejama un par to, teiksim, kādu informē. Nu tāda situācija, manuprāt, nedrīkstētu būt, ir jautājums, vai šī informācija ir bijusi vai nav bijusi, bet to var tikai sniegt šie cilvēki...

Bet, ja Indulis Emsis ir zvanījis, tad Valsts Prezidents saka — viņš tā nedrīkstēja darīt, pēc definīcijas nedrīkstēja.

Vējonis: Nu, bet...

Ja viņš ir šādi teicis...

Vējonis: ...ir šeit jautājums, kā viņš ir ieguvis informāciju.

Kāda starpība?

Vējonis: Nu... kāda starpība? Mums te pastaigā pa pilsētu, mums te ir dažādas vietas pilsētā. Es kā prezidents šādas vietas neapmeklēju, un, kad pastaigā pa dažām vietām pilsētā, tur ļoti daudz dažādas informācijas var dzirdēt, un, protams, tad ir jautājums, kur šajās vietās tā informācija, kādā veidā nonāk.

Tātad, ja Indulis Emsis ir autobusa pieturā dzirdējis to informāciju, tad viņš var to darīt.

Vējonis: Nu, autobusa pieturā, es pieļauju, ka tur neviens tā gluži nerunā, ja, teiksim tā...

Vai ne. Bet tad jūs pieļaujat kaut kādu situāciju, ka šāda telefona saruna, kur ex-premjers zvana savam partijas biedram un Saeimas deputātam, brīdina, ka pret viņu varbūt kriminālvajāšana būs, lai viņš bažās, vai tas ir attaisnojums?

Vējonis: Nu, bet te jau es saku, ka ir jautājums, no kurienes šāda veida informācija ir iegūta, ja tā ir patiesa informācija. Otrām kārtām, kā jau es teicu, dažādās vietās pilsētā, visu ko cilvēki runā, un, ja tu tālāk dalies ar šo informāciju, tad tas ir pavisam savādāk.

Bet jums līdz galam skaidrs nav šobrīd. Jūs gaidāt.

Vējonis: Es gaidu ko dienesti teiks.

Labi.

Vējonis: Bet, protams, šeit vēl paliek tā otra puse, ja pat tās telefona sarunas ir noklausītas, un ir kaut kādas šādas lietas notikušas, tad ir jautājums, kā arī šīs lietas nokļūst publiski, jo, tomēr tā ir operatīvā lieta, un viņai jau nu nevajadzētu parādīties tā kā publiskā jomā, jo tie, kas strādā to darbu, viņiem jau tas darbs ir jāpabeidz, vai nu jāpierāda vai nu lieta jāizbeidz.

Taisnība. Vēl viena lieta, kas notika 2018. gadā, nu, kolēģi viņu nokristīja par baņķieru drāmu, respektīvi, gan ABLV, gan Rimšēviča kunga aizturēšana, pēc tam apsūdzēšana. Nedēļu apmēram, nu tur pret vienu, pret otru notikumu, vēlāk notiek Nacionālā drošības padome jūsu vadībā, pēc kuras jūs iznākat ārā, pasakāt faktu, ka Maizīša kungs ir nominēts atkārtoti vadīt SAB, nu, pāris minūtes pasakāt dažas frāzes par šīm banku lietām un aizejat, neatbildot uz nekādiem jautājumiem. Es toreiz intervēju Ainaru Latkovski, kas bija arī pēc sava amata NDP loceklis, un viņš, aicināts komentēt to jūsu teikto, uz jautājumu, vai viņam šķiet, ka cilvēki saprata, kas valstī notiek no prezidenta. Viņš teicanesaprata. Viņš teica, ka trūka pienācīgas informācijas, tas paziņojums varēja būt daudz izvērstāks un precīzāks. Un paziņojums vispār, viņaprāt, bija sagatavots nolasīšanai vēl pirms sēdes, lai gan sēdē bija vairāk informācijas. Vai viņa šī te kritika ir pamatota?

Vējonis: Tagad es precīzi neatceros, ko es tajā brīdī teicu, bet, protams, tās ir divas seperātas lietas, teiksim, Maizīša nominēšana uz otro termiņu un tās sēdes.

Par to vispār nav runa.

Vējonis: Nē, es saku, bet tās NDP sēdes primārais jautājums, protams, bija par SAB iespējamo nākamo kandidātu un tā tālāk, ja.

Tiešām, ja? Bankas otršķirība.

Vējonis: Nu, bet tās sēžu darba kārtības jau tiek plānotas jau iepriekš un, protams, ka viņas tiek papildinātas ar tiem aktuālajiem jautājumiem, kas tajā brīdī ir, un tas tajā brīdī bija aktuālais jautājums, un NDP tas tika papildināts.

Es vienkārši...

Vējonis: ...protams, ka tajā mēs runājām, bet atkal ir, teiksim, ka dienesti, kas veic operatīvās darbības, ja viņi sniedz informāciju, bet tā ir informācija, kuru nevar bieži vien publiski teikt, kas tur notiek, ja. Un...

Mans jautājums ir, un tā ir līdzība ar šo te epopeju ap Kļaviņu, Emsi, Kučinski un visu pārējo, jo vairāk ir baumu, aizdomu un šaubu, jo mazāk publiski skaidras informācijas, jo būtībā, nu, tā publiskā telpa un sabiedrība līdz ar to tiek dezinformēta. Ja prezidents tagad saka, ka jūs vēl nezināt skaidrību par Kļaviņa lietu, tad es jautāju, vai jūs...

Vējonis: Kā es varu zināt, ja tā ir operatīva lieta?

Es konstatēju faktu, ko jūs sakāt...

Vējonis: Droši vien, jā, jā, protams, jā.

...ka pirms pus gada, vai jums šķiet, ka Jūs NDP zinājāt visu, kas notiek, un vai jūs pietiekami daudz informējāt sabiedrību?

Vējonis: Pirmām kārtām, es vienmēr esmu uzskatījis, ka primāri informācija ir jāsniedz tiem, kas veic, šajā gadījumā, operatīvo darbību, vai valdības gadījumā, kad valdība pieņem, valdība vai attiecīgā ministrija. Prezidentam vai jebkuram citam jau nav jābūt starpniekam šai informācijai, protams, ka arī prezidentam ir jādara zināmas tās lietas, bet primāri, protams, ir dienesti, jo viņi var precīzi nodefinēt to, kas var vai nevar ietekmēt konkrēto lietu izmeklēšanā. Un kādi pareizie vārdi, ko var lietot.

Balstoties, uz to, ko jūs zinājāt vai nezinājāt no dienestiem vai jebkā cita, jūs toreiz izteicāt aicinājumu Ilmāram Rimšēvičam atkāpties no amata.

Vējonis: Jā.

Vai tas aicinājums vēl arvien ir spēkā?

Vējonis: Neapšaubāmi.

Neapšaubāmi?

Vējonis: Es viņu neesmu... es toreiz izteicu un viņš ir.

Nē, es domāju, varbūt kaut kas ir mainījies pēc lēmumiem tur Eiropas tiesās, tur Latvijas institūcijās, viņš bija un paliek?

Vējonis: Nē, nē, nē... Jo jebkurā gadījumā mēs, protams, ka mēs saprotam, ka šādu lietu izmeklēšana, pierādīšana, pēc tam tiesvedība kā tāda, tas prasīs daudzus gadus, bet mums jau jādomā ir kopumā par banku sistēmas reputāciju un, tas, ja šeit krīt aizdomas uz Latvijas Bankas prezidentu par iespējamām koruptīvām darbībām, tad, protams, manuprāt, vispareizākais būtu paiet malā. Ja, okei, protams, tiesiski cīnīties par to, vai esi vai neesi tur vainīgs un tā tālāk, ja, tas, protams, mēs esam tiesiskā valstī...

Par to jau nav runa, bet jūs jau esat informētāks, nekā citi cilvēki, tāpēc es jautāju jums.

Vējonis: Nē, bet, es jau nevaru būt informētāks par operatīvo lietu, jo operatīvo lietu jau veic tie cilvēki, kas konkrēti izmeklē katru konkrēto gadījumu, ja, un tā informācija...

Tajā mirklī vairs nebija operatīvās, tajā mirklī bija kriminālprocess.

Vējonis: Nav jau lieta nodota uz prokuratūru, ja...

Prokuratūra uzrauga.

Vējonis: Nu, prokuratūra uzrauga, jā, bet tajā brīdī, kad visa tā epopeja iesākās, tajā brīdī vēl nebija ne prokuratūrai nodota lieta, nekā...

Prokuratūra jau.... Jūs gribat teikt, ka prokuratūra tajā mirklī neuzraudzīja, kas notiek?

Vējonis: Nē, viņi uzraudzīja...

Uzraudzīja.

Vējonis:...viņiem ir uzraugošais prokurors, neapšaubāmi, jā.

Par to jau ir runa. Un tāpēc šī ir ļoti interesanta vieta, ko es savulaik esmu saskāries jau daudzu skandālu gadījumos. Kad prokuratūras likums skaidri pasaka, ka ģenerālprokuroram ir jāziņo Valsts prezidentam, Saeimai un Ministru kabinetam par atklātiem, atklātiem, nevis notiesātiem, bet atklātiem, būtiskiem likumu pārkāpumiem, pat nav pateikts, kādā stadijā, kam ir valstiska nozīme. Jūs tagad visu laiku atrunājatiesto dienesti, es tur nē. Paga, epopeja, Emsis, Kļaviņš, varbūt Kučinskis, ir valstiskas nozīmes lieta vai nav, ja Saeimas deputātu aizved šitā? Vai situācija, kad arestē nacionālās bankas prezidentu, nu, ir valstiskas nozīmes lieta?

Vējonis: Ir valstiskas nozīmes.

Tātad, tomēr jautājums ir tāds, vai nu jūs pilnībā informēja vai arī neinformēja.

Vējonis: Tas jau princips... kā jau es teicu, valstī ir "need to know" princips. Jāzina ir tikai tas, kas ir jāzina...

Nu?

Vējonis: Un, protams, ka ģenerālprokurors informē par to, ka ir tāda lieta attiecībā pret kādu cilvēku un viss. A par ko ir — tā jau ir operatīvā lieta, kamēr operatīvā lieta notiek, neviens jau neinformē tieši precīz,i par kādiem jautājumiem, ja. Tā jau būtu iejaukšanās izmeklēšanas procesā.

Būtisks likuma pārkāpums. Jums jāsaprot, kas ir tas likuma pārkāpums, vai ne?

Vējonis: Nu, būtisks... nu ir jāuzticas arī prokuratūrai un izmeklētājiem, ja. Tāpēc jau viņi arī ir, un tāpēc jau viņi arī strādā, ja, nu nevar jau būt tā, ka prezidents, premjers vai jebkura cita, teiksim, amatpersona tagad sāks tur sāks jaukties iekšā kaut kādās operatīvajās lietās, kur pret kaut kādiem cilvēkiem notiek kaut kādas izmeklēšanas un tā tālāk, jo tas jau uzreiz paralizēs to procesu, un to procesu jau nevarēs noslēgt.

Kā jums šķiet, Latvijā saucamās augstā līmeņa korupcijas apjoms ir būtiski mazinājies? Viņš allaž ir runāts, ka mums viņš ir augsts. Viņš ir būtiski mazinājies šajos trīs gados?

Vējonis: Nu, man grūti to komentēt, ja. Tas jau ir jautājums, ko, manuprāt, neviens tur tā nevar precīzi pateikt. Tas, ka mēs... ar to notiek šī cīņa, ja, teiksim, nu, piemērs kaut vai ir ar Latvijas Bankas vadītāju, ja, ka, teiksim, tur netiek šķirots, ka es te esmu Latvijas Bankas vadītājs vai varbūt tas ir kāds ierēdnis kādā pašvaldībā vai ministrijā un tā tālāk. Ja tur ir aizdomas par korupciju, nu, dienesti strādā, un tad tas ir viņu uzdevums pierādīt....

Tie jau ir dienesti, kas ir kriminālprocesa ietvaros nonākuši, bet zināt par korupciju, bet nespēt pierādīt, tas ir specdienestu darbs. Un viņu pienākums ir ziņot valsts augstākām amatpersonām.

Vējonis: Nu... Nu, ko nozīmē ziņot valsts augstākām amatpersonām? Nu, SAB uzdevums jau nav sekot šādā izpratnē kaut kādām koruptīvām darbībām. Katram dienestam ir savas funkcijas, ja, un, ja Finanšu policija zina par kaut kādiem vai Ekonomisko noziegumu... novēršanas birojs...laikam, ja? Ja viņi zina par kaut ko, tad viņi jau tālāk tās lietas attīsta, bet viņiem jau nav pienākums un nekāds uzdevums kādam informēt par to, ka viņi ir kaut kādās operatīvas lietas ierosinātāji.

Rezultātā, nu, tad būtībā prezidentam nav diez ko daudz informācijas, lai tā sistēmiski novērtētu šo te korupcijas mazināšanās procesu?

Vējonis: Nu, es jau varu vadīties tikai no tās informācijas, kas nonāk līdz prokuratūrai, tālāk līdz tiesai, ja, teiksim, to, ka ir kādas krimināllietas ierosinātas, kuru ietvaros notiek kaut kādas izmeklēšanas, par to, protams, ka ne prezidents, ne premjers, neviens cits nezina.

Labi, tēma, kas it kā ir arī izmeklēšanās, bet viņa kopš ABLV bankas skandāla, ir daudz plašāka, nekā tikai izmeklēšanasnetīra nauda Latvijas finanšu sistēmā. Mēs esam pēc pus gada brīvi no netīras naudas?

Vējonis: Vai esam brīvi, to es domāju, vai kāds varēs pateikt ja... precīzi, vai mums ir Latvijā vai nav tīra vai netīra nauda, jo tāpat ir uzsākta, teiksim, šī cīņa pret nerizedentiem, par to, lai mēģinātu izsekot viņu naudas izcelsmi un tā tālāk, un, labie, sliktie nerizedenti un tā tālāk, ja. Tas process notiek. Tas process notiek, un bankas savu biznesu pārkārto.

Mums viņš notiek jau gadu desmitiem. Un kā notiek, tā notiek.

Vējonis: Nu...

Un tad uzsprāgst viena banka.

Vējonis: Nē, nu, tas ir jautājums... ABLV bankas gadījums parāda to, ka tiem dienestiem, kuriem ikdienā varbūt bija jākontrolē šīs...pietrūka tās kapacitātes, lai visu varētu pilnībā nokontrolēt, un tāpēc jau arī jautājums, ka mums ir tagad Znotiņas kundze iecelta par šī dienesta vadītāju, ir valdība atradusi arī līdzekļus, kā palīdzēt stiprināt kapacitātes šajā Kontroles dienestā, nu, tie ir tie reālie soļi, kas tiek darīti, lai arī novērstu tās problēmas kas ir, un, protams, ka šo mēnešu laikā ir daudz kas izdarīts vēl vairāk, vēl ātrāk, nekā tas bija sākotnēji plānots.

Bet, vai mēs esam tīra valsts? Nu, ja jautāju nevis es, bet jūs aizbraucat uz Vašingtonu, Briseli vai līdzīgām vietām, un jums uzdod šo vienkāršo jautājumu. Tad jūs sakāt, ka "kurš to var pateikt''?

Vējonis: Nē, es vienmēr aizstāvēšu Latviju, teikšu, ka mēs strādājam pie tā, lai šādas lietas nenotiktu.

Labi, pie tā paliekam. Vēl viena lieta, pilnīgi konkrēta. Apžēlošanas funkcija — viena no daudzām Valsts prezidenta funkcijām. Absolūti lielākā rezonanse, jo būtībā, tas apžēlošanas gan pieteikumu skaits, gan lēmumu skaits ir samazinājies, salīdzinot pret iepriekšējiem prezidentiem, būtiski, pat jāsaka, bet jautājums ap Ansi Ataolu Bērziņu — par viņa sodu un vispirms ne-cietumsodu un pēc tam jau cietumsodu saistībā ar 2009. gada notikumiem. Viņš faktiski protestēja arī pret valdību, kurā jūs bijāt, citstarp. Vēl aizvien ir atvērts. Pavasarī, jūs pateicāt, nu, tā kā nē.

Vējonis: Jo, prezidentam ir divas iespējas, vai nu viņš pēc savas iniciatīvas tad saka...

Jā. Jā.

Vējonis: ...jā, es gribu šo situāciju izvērtēt un pieņemt lēmumu vai, protams, tie, kas var iesniegt apžēlošanās rakstu, tie iesniedz apžēlošanās rakstu.

Jā, tie, kas var iesniegt apžēlošanās rakstu, šai gadījumā Bērziņa advokāts Mucenieks, ir iesniedzis Valsts prezidenta kancelejā uz vairākām lapām dokumentu, 10. maijā. Viņš ir saņēmis divas, nu es pat teiktustarpatbildesun tas būtu pats pieklājīgākais, ko es pēc vienas lapiņas, papīra varu novērtēt, ka lēmums būšot atkarībā no prezidenta dienaskārtības un tur apžēlošanas procedūrām un visas tādas frāzes, kas nepasaka tieši neko. Atbildiet pēc būtības, jūs turpināt vērtēt šo jautājumu?

Vējonis: Pirms vispār man pie...es to katru konkrēto lietu, par kuru, teiksim, ir uzrakstīts apžēlošanas lūgums, vērtēju, pirms tam juristi savāc daudz plašāku informāciju...

Protams.

Vējonis:....nekā ir tajā lūguma rakstā, jo lūguma raksts ir tikai lūguma raksts — lūdzu apžēlojiet. Labi, tur, ja kāds ir nolīdzis kādu juristu, tad, protams, ir nedaudz plašāk, bet tāpat ir jāpārbauda visi fakti, un tas prasa laiku, lai uzrakstītu uz citiem dienestiem un iegūtu informāciju, lai pēc tam būtu daudz plašāka informācija...

Par procedūru nav strīda.

Vējonis: Nē nu jā, pirms pieņemam lēmumu...

Jūs turpināt vērtēt.

Vējonis: Es turpinu pašlaik vērtēt, neapšaubāmi. Jo mēs vēl gaidām šīs atbildes no citiem dienestiem, un tad, kad man tā paka būs gatava, tad es arī pieņemšu lēmumu.

Bet lēmums ,tas vienalga ir pēc pārliecības, ne jau pēc trīs juristiem.

Vējonis: Nē, bet es jau tajā pavasarī teicu, ka es neredzu pamatu apžēlošanai, ja...

Un vēl aizvien neredzat?

Es neredzu, jā.

Tāpēc, ka viņam tur ir pirms 10 gadiem administratīvie sodi un viņš neaizgāja uz probācijas dienestu.

Vējonis: Nu bet... nē, nu saprotiet, mums ir noteikta kārtība valstī. Mēs gribam dzīvot tiesiskā valstī.

Jā, bet tiesiski jūs varat viņu apžēlot rīt.

Vējonis: Es tiesiski varu apžēlot, protams.

Rīt. Tehniski, jūs varat viņu šodien.

Vējonis: Nu...

Pēc idejas varētu.

Vējonis: Nu iesniegums no advokāta ir, protams.

Tehniski var.

Vējonis: Tehniski varu, neapšaubot to ideju...

Tātad — politiķa, valsts prezidenta lēmums...

Vējonis: Bet tomēr katra konkrētā situācija tiek izvērtēta.

Jā,un tāpēc es jautāju. Jūs izvērtējat, ka tāpēc, ka viņam ir veci administratīvie pārkāpumi un neaizgāja tāpēc viņam ir vēl jāsēž mēneši.

Vējonis: Arī tajā skaitā, ka ir veci administratīvie pārkāpumi, un, protams, man pašam nepatīk tas, ja cilvēks nav likuma paklausīgs. Labi, mēs varam strīdēties par to, ka patīk, nepatīk lēmums un tā tālāk, ko tiesa pieņem. Bet tiesa pieņēma lēmumu, kur viņam bija nosacītais sods un viņš...

Jā, jā, jā....un viņš neaizgāja uz probācijas dienestu.

Vējonis: Nē nu jā...

Es gribu vienkārši saprast...

Vējonis: Nē nu jā, un tāpēc, teiksim, nu jā, ja tev ir no valsts puses, ja tev ir dota iespēja, ņemot vērā visus tos apstākļus un visu tādu... Valsts ir devusi iespēju, kā tiekt, okei, tu esi tur varbūt kļūdījies likuma izpratnē, ja, un tev nāk tā kā pretī, un, ja tu to pilnībā sāc tā kā ignorēt, ja, arī, ja nu...

Valsts, tā ir arī visa tauta.

Vējonis: Jā...

Un šis ir tas gadījums, kad no tautas, nu, tomēr publiski zināmi cilvēki ar zināmu autoritāti ir griezušies pie jums ar vēstulēm, ar publiskiem vēstījumiem — nu, klau, nu izbeidzam to visu pasākumu, aiztaisām viņu ciet. Sēdējis viņš ir Čehijā, Latvijā, ja tur un tā tālāk... Jūs šiem cilvēkiem šobrīd pasakāt, ka jūs aizstāvat likuma nepaklausīgu pilsoni.

Vējonis: Es saku, ka es pašlaik vācu vēl šo papildus informāciju un tad pieņemšu lēmumu.


Bet būtībā man jau tagad pasakāt, ka lēmums nav mainījies.

Vējonis: Nē, nu es tā teicu, nu es nezinu, kas...

Vai tomēr...

Vējonis: ...kas ir tie būtiskie apstākļi, kas, kopš, kas tas bija aprīlis, vai kad, kas pa šo periodu ir ļoti būtiski mainījies, ja. Ja es tajā brīdī nekādu šādu darbību neveicu, ja, tad būtu, manuprāt, no manas puses diezgan muļķīgi veikt šādu darbību, ja tas informācijas apjoms nosacīti būs varbūt plus/mīnuss tieši tāds pats. Varbūt kaut kas ir mainījies, es tiešām nezinu.

Nosēdētais laiks mainījies.

Vējonis: Nu, labi, nosēdētais laiks... protams, laiks tas ir mainījies, bet...

Tas nav faktors?

Vējonis: Nu tas arī ir viens no faktoriem, neapšaubāmi.

Tātad faktori ir mainījušies?

Vējonis: Nē, nu ir, tāpēc es saku, ir jāsavāc visa informācija un tad arī jāpieņem lēmums.

Kad būs lēmums?

Vējonis: Es saku, es jau neesmu...

Nu apmēram?

Vējonis: Nē, nu, es jau nevaru apsolīt...

Kopš 10.maija iesnieguma pagājuši...

Vējonis: Nē, es saprotu, bet, ja mainās kaut kādi lietas apstākļi, man ir no Valsts prezidenta kancelejas jāsūta vēstule uz kādu citu dienestu, un man ir jāgaida no viņiem ir atbilde, ja.

Šie jums vēl neatbild laicīgi?

Vējonis: Nu, bet... Nē, nu bet mums taču ir...

Bardaks valstī, Vējoņa kungs.

Vējonis: Kāpēc bardaks valstī? Katram dienestam ir noteikts termiņš, cik ātri ir jāatbild. Ne jau tāpēc, ka prezidenta kanceleja uzrakstījusi un tūlīt ir jāraksta atbilde.

Nu labi, pētīsim kancelejā šito tālāk. Ejam tālāk! Zvērestā, tātad Satversmē noteiktajā zvērestā, prezidents zvēr: "Darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību." No vienas puses mums ir trīs gadi, kas ekonomiskā ciklā iet augšā, un IKP iet augšā, un vidējās algas iet augšā, un bezdarbs samazinās, no otras puses, nevienlīdzībā mēs vēl aizvien esam bēdu ielejā, nabadzības riskos mēs esam milzīgā bēdu ielejā, emigrācija vēl aizvien ir lielāka, nekā atpakaļ atbraukšana vai imigrācija, lai kā viņu rēķinātu.

Vējonis: Jā, diemžēl tā ir.

Cik tālu, jūsuprāt, ir sekmējusies, es nezinu, vai jūs tieši personīgi sekmējāt un atteicāties no savas algas un izdalījāt visiem pa eiro, bet cik ir sekmējusies labklājība pret to, kas ir mūsu spēkos?

Vējonis: Nē, nu, te jau sekmēt labklājību, to jau nekādā gadījumā nevar izdarīt vienā dienā, un tas varbūt iluzori liekas, paaugstināsim tikai algu un tagad viss notiks. Mums jau jāskatās ir daudz kompleksāk. Arī, pirmkārt, tā nauda kaut kur ir jānopelna, un tāpēc mums ir ļoti būtiski, lai valstij daudz kur notiktu tās reformas, kaut vai nodokļu jomā, lai būtu šī stabilitāte gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem un tā tālāk.

Ir pietiekami labklājība augusi?

Vējonis: Nu, labklājība pakāpeniski aug, bet pietiekami, es katrā ziņā negribētu teikt, ka viņa būtu pietiekami augusi.

Jūsu instruments, kas attiecas uz valsts varu, ir likumdošanas instruments, būtībā divi instrumenti: likumdošanas iniciatīvas vai arī atgriešana Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Otrreizējā caurlūkošanā jūs esat atgriezis vairāk kā trīs gadu, nu, trīs gadu, ņemsim rupji, jo tur vasara, brīvdienas, vienpadsmit.

Vējonis: Vienpadsmit, jā.

Šogad vienu. Likumdošanas iniciatīvas ir trīs gadu laikā bijušas sešas. Šogad neviena. Tas ir pietiekami?

Vējonis: Ko nozīmē pietiekami vai nepietiekami?

Es jautāju, kā jums šķiet?

Vējonis: Es, saprotu. Attiecībā uz atgriešanu atpakaļ, es domāju, ka arī Saeima daudz cītīgāk tagad piestrādā pie tā, lai nebūtu tās kļūdas, kuru dēļ es kādu virkni likumprojektus esmu atgriezis atpakaļ, un tiek juridiski korektāk viss tas noformēts un tā tālāk. Attiecībā uz jaunām iniciatīvām, jā, šajā gadā iniciatīvas nav bijušas, jo es arī negribētu šo priekšvēlēšanu laiku izmantot, jau te viss iet tādā priekšvēlēšanu gaisotnē un ir ļoti sarežģīti vest tādu normāli..

Tad jums ir kaut kāda paciņa, ko jūs iesūtīsiet Saeimai novembrī?

Vējonis: Novembrī jau būs jaunais parlaments un jaunā valdība.

Tāpēc jau es jautāju, jaunajam parlamentam?

Vējonis: Nē, nu tā, ka paciņa tagad stāv tur ļoti liela, nē.

Bet neliela?

Vējonis: Nu teiksim, kaut vai nepilsoņu iniciatīva viņa stāv.

Tas jau atkārtoti, uz nākamo.

Vējonis: Jā, jā

Bet vēl bez tās?

Vējonis: Bez tās pašreizējā brīdī nav. Protams, cilvēki strādā pie tā, jo man arī ir Tiesiskās uzraudzības komisija, kas arī strādā pie kaut kādiem priekšlikumiem, un ik pa brīdim mēs iesniedzam parlamentā, tā kā notiek arī darbs pie kādu jaunu priekšlikumu izstrādes, bet tagad uzreiz, nē.

Tas ir ļoti labs jautājums, būtībā, viņu precīzi sauc nevis uzraudzības, bet Tiesiskās vides pilnveidošanas komisija, ja?

Vējonis: Jā,jā.

Nu ko tad viņi tādu baigi iepretim tam visam, ko mēs iepriekš runājām, ko tad viņi tādu baigi pilnveidojošu ir iesniegusi?

Vējonis: Viņi ir sagatavojuši, iet runa par Tieslietu padomes pilnvaru stiprināšanu. Ļoti nozīmīgs jautājums. Un, tomēr, lai arī par kādiem priekšlikumiem mēs runātu no prezidenta puses, pirmkārt, jau ir jāstrādā nozares ministrijas, kāda velna pēc tad mums vispār ir nozares ministrijas?

Kāda velna pēc viņas ir?

Vējonis: Viņas ir, lai viņas arī iesniegtu priekšlikumus parlamentā.

Tāpēc jau es jautāju, ja jums ir šie seši un vienpadsmit gadījumi. Vai tad viņi strādā normāli vai pat labi, un jums vairāk nav jāiesniedz, vai arī viņi strādā, kāda velna pēc, bet jums vienkārši trūkst resursu ar visām komisijām un padomniekiem, bet patiesībā iekšēji sajūta, ka vajadzētu 111 un 106 gadījumus.

Vējonis: Nē, nu, saprotiet, Valsts prezidentam un jebkurai viņa komisijai nav jāpārņem valdības un parlamenta darbs, jo, kāpēc tad mums ir valdība un kāpēc mums ir deputāti, kuriem arī ir likumdošanas tiesības iesniegt likumprojektus un tā tālāk. Un prezidents iejaucas kaut kādās kritiskās situācijās...

Tur, kur ir jālabo.

Vējonis: Jā, kur ir jālabo kļūdas, ko parlaments ir atļāvies izdarīt vai prezidents vai prezidenta paspārnē kāda esoša komisija ir radījusi kādu briljantu ideju, kas varbūt nav bijusi valdībai un kas varbūt nav bijusi parlamentam.

Par kļūdām runājot, jūs kā kļūdu novērtējāt OIK jeb obligātā iepirkuma komponentes ieviešanu un tad, kad mēs Latvijā ieviesām OIK, jūs arī viņu ieviesāt.

Vējonis: Jā, es biju valdībā.

Kā ministrs.

Vējonis: Jā.

Tad jūs arī kļūdījāties?

Vējonis: Līdzīgi kā visi mani pārējie kolēģi.

Viņi visi tikai kļūdījās? Tā bija tikai kļūda Latvijas Republikā?

Vējonis: Nu to, vai tur kāds, teiksim, no tās situācijas nav kaut kādus labumus guvis, tāpēc jau arī Ekonomikas ministrija nodevusi materiālus tālākai izvērtēšanai attiecīgās institūcijās, un tad viņas lai arī meklē, vai tur kādas saistības nav.

Nē, jūs jau pateicāt, ka tikai kļūda, es tikai pārprasu, vai tikai kļūda vai kaut kas vairāk?

Vējonis: Nē, nu to es nevaru apgalvot.

To jūs nevarat apgalvot.

Vējonis: Nē, nu, es uzskatu, ka tā ir kļūda, ka tā ir nepareiza, līdzīgi kā ir liela kļūda, ka kaut kādā brīdī, atklāti runājot, es pat arī neatceros, kā tas paslīdēja garām valdībai, ka mēs par gāzes koģenerāciju, normālās dabas gāzes koģenerāciju, maksājam kā par zaļo enerģiju.

Jūs pat neatceraties!

Vējonis: Es neatceros tādas...

Šitāds stāsts! Zaļie rakstīja vēstules, jums tai skaitā kā ministram, un tas jums ir paslīdējis garām. Tur bija par reālas vēstules, viņas ir internetā atrodamas.

Vējonis: Nu, es tad neatceros.

Ka nedrīkst atbalstīt tālāk TEC-2 paplašināšanu.

Vējonis: Nu, TEC-2 paplašināšana tas ir cits stāsts.

Bet tā ir atbalsta palielināšana.

Vējonis: Nē, nē, TEC-2 paplašināšana ir vajadzīga un bija vajadzīga un tā tālāk, bet, kurā brīdī par dabasgāzes izmantošanu koģenerācijā parādījās šie maksājumi OIK veidā? Par to gan neviens nerakstīja, jo tas kaut kā paslīdēja tiešām gan valdībai, gan parlamentam garām.

Labi. Par valsts iekārtu pāris jautājumi. Jūs esat iestājies šajā prezidentūras laikā par prezidenta ievēlēšanas maiņu, tātad tautas vēlēts prezidents, un par pilnvaru maiņu.

Vējonis: Bet komplektā ar Ministru prezidenta pilnvaru maiņu.

Komplektā, jā. Un tagad to tā neviens izskatās baigi neatbalsta.

Vējonis: Jā, nu, to pirms iepriekšējām vēlēšanām visi bija gatavi atbalstīt...

Savukārt atšķirībā no citiem, kas saka atklāta prezidenta ievēlēšana, jūs nesakātatklāta prezidenta ievēlēšana esošā kārtībā Seimā. Kāpēc?

Vējonis: Es vispār neesmu atklātas ievēlēšanas piekritējs, jo es kā vēlētājs, dodot uzticību kādam politiskam spēkam, es tā kā dodu mandātu viņam uzticēties, un šajā situācijā, zinot arī to politisko virtuvi, nebūvēsim ilūzijas, ka tā atklātā ievēlēšana kaut ko šausmīgi mainīs, jo, ja mēs gribam, lai katrs cilvēks varētu tiešām pieņemt lēmumu tā kā viņš domā, tad mums vispār ir jāmaina vēlēšanu sistēma.

Vai, cik interesanti, zinot politisko virtuvi, sakiet, ko prezidents Vējonis zina par politisko virtuvi prezidenta Vējoņa ievēlēšanā?

Vējonis: Bet es esmu bijis arī otrā pusē. Un es zinu, ka, ja ir slēgtais balsojums...

Tad ir virtuve.

Vējonis: Nē, nu virtuve nav, bet tad cilvēki var, jo tas ir slēgtais balsojums un tad tie cilvēki, kuri varbūt ne vienmēr piekrīt frakcijas vadītāja vai konkrētās partijas viedoklim, un pauž varbūt to viedokli savādāk, nesaņemot par to kaut kādu šo sodu.

Jā, bet var būt tieši pretēji.

Vējonis: Nu, var būt arī tieši pretēji. Jā, bet mēs redzam dzīvē no tām, teiksim, iepriekšējās vēsturiskās pieredzes, ka dažādās situācijās kāds tur kaut ko nav nobalsojis tā kā frakcija nolēmusi, un tur varbūt arī ir pieņemti dažādi pozitīvi lēmumi.

Tad, jūsuprāt, šie sirdsapziņas labie iespējamie ieguvumi ir lielāki, nekā tie riski, kas var būt virtuves riski?

Vējonis: Jā, jo jebkurā gadījumā pie atklāta balsojuma tāpat ne jau tas deputāts viennozīmīgi izlems to, ko viņš atbalstīs, neatbalstīs, protams, frakcijās tiek uzklausīts deputātu viedoklis, bet lēmumu jau pieņems kaut kādā citā formātā, kuru kandidātu atbalstīt vai neatbalstīt, un tad frakcijai būs tā jābalso, lai nodrošinātu attiecīgi tās balsis, un tu vairs nevarēsi izpausties, ka varbūt man personīgi tas cilvēks nepatīk, un tāpēc es negribu par viņu balsot.

Lai kāvēlam Latvijā prezidentu ar esošajām pilnvarām, nu, mēs vēlam viņu ar nelielām pilnvarām, un mēs vēlam Saeimu ar lielākām pilnvarām. Saeimas vēlēšanu kārtību jūs pa šiem trīs gadiem nav nekad likusi aizdomāties, ka tur ir kaut kas, kas ir jāmaina?

Vējonis: Saeimas vēlēšanu kārtību varētu mainīt, bet te parādās tā problēma, ka par Saeimas vēlēšanu kārtību jābalso būs pašiem deputātiem...

Bet prezidents var ierosināt.

Vējonis: Prezidents var.

Bet nav ierosinājis.

Vējonis: Ziniet, jāsaka tā, ierosināt jau var, bet pēc tam pa muti dabūt no deputātiem , ka viņi vienkārši neatbalsta...

Baidāties pa muti dabūt? Vējoņa kungs!

Vējonis: Es nebaidos un kaut vai nepilsoņa iniciatīvu virzīju, kaut gan bija nojausma, ka tas varētu dabūt pa muti, bet nav patīkams process, teikšu kā ir.

Neviens arī nesolīja, ka būs patīkami.

Vējonis: Nē, protams, ka neviens nesolīja, bet nav patīkams process.

Bet tātad jūs neredzat to kā akūtu?

Vējonis: Es redzu, manuprāt, ir jāmaina, bet, manā izpratnē, diezgan muļķīgi virzīt šādu iniciatīvu, ja viņi kategoriski ir pretī. Es vēl nogaidu laiku, nu, tādā izpratnē, tagad arī būs vēlēšanas, būs savādāks Saeimas sastāvs.

Bet redzat, ka tas ir temats.

Vējonis: Tas ir temats, neapšaubāmi.

Labi. Daži jautājumi valsts drošības un starptautiskās reprezentācijas un starptautisko lietu sakarā. Pēc tās pašas pieminētās Satversmes, citēsim tajā vecajā valodā, jūs esat "augstākais vadonis bruņotajiem spēkiem".

Vējonis: Jā.

Un te viens otrs komentētājs ir teicis, ka, paklau, nemana īsti, ka tas vadonis kaut ko vada, nu, tur runas norunā parādēs, bet tā īsti nemana. Vienlaicīgi, ko galīgi publiski netiražē, protams, jūs vadāt arī veidojumu, kas saucās Militārā padome, kur ir visas atbilstošās nozares amatpersonas, kuras uzdevums ir, citu starpā, sekot aktualitātēm aizsardzības un militārās sagatavotības jomās un identificēt problēmjautājumus, un izstrādāt priekšlikumus to risināšanai. Un es īsti neredzu, ka jūsu vadītā Militārā padome ir identificējusi problēmjautājumus un izstrādājusi priekšlikumus. Neredzu tāpēc, ka slēpjat?

Vējonis: Nē, nu...

Vai nav problēmjautājumu?

Vējonis: Problēmjautājumi ik pa brīdim parādās neapšaubāmi, un arī viņi militārajā padomē tiek apspriesti, bet tad arī tiek dots uzdevums konkrēti NBS ar šo problēmu strādāt, un tālāk jau NBS sadarbībā ar Aizsardzības ministriju ar tiem priekšlikumiem vai risinājumiem nāk. Nav jau tā, ka tagad Militārā padome, kur sēž dažādu NBS vienību komandieri, ka tad viņi izstrādās kaut kādu, ka tagad ir identificēta problēma, ir izrunāts, kāds varētu būt iespējamais risinājums, kam visi piekrīt, un tālāk tehniskais darbs ir NBS.

Bet tā ideja ir, ka jūs redzat, ka jūs esat šīs valsts bruņoto spēku vadonis šādā darbā nevis publiski kaut kādos lielos vēstījumos tautai regulāri?

Vējonis: Es redzu vairāk to, ka ir jānovērš tās problēmas, kas varbūt ikdienas dzīvē veidojas, un to mēs arī runājam, un viņas tiek arī novērstas, un bieži vien ir tās problēmas, jo mēs tagad runājam bieži vien par to līmeni, kas atkal nav tas publiskais līmenis, jo tas notiek kaut vai par dienestu savstarpēju sadarbību, kā reaģēt, kā piemēru, ko visi uzreiz sapratīs, kaut vai, kā reaģēt uz zaļo cilvēciņu problēmu, labi, tas nebija gluži pašlaik, bet par to, kādā veidā tie procesi notiek, tas jau nav publiskais jautājums. Tas nav publiskais jautājums. Publiskais jautājums ir, ka mēs esam gatavi uz šādām situācijām reaģēt, un katrs zina, kas viņam būs jādara.

Atceraties par zaļajiem cilvēciņiem, ka mēs ar jums citas televīzijas studijā 2014. gadā runājām? Jūs bijāt Aizsardzības ministrs. Jūs runājāt publiski par zaļajiem cilvēciņiem, vēl vairāk, jūs skaidri pateicāt, ka vajadzētu nošaut!

Vējonis: Jā, mans viedoklis arī nemaz nav mainījies.

Tā, ka tur bija arī publiskā daļa.

Vējonis: Nu, publiskā daļa, nu, protams, šī ir publiskā daļa, bet nošaušana jau nemainās. Mainās tās darbības...

Mainās, kā tauta to redz.

Vējonis: Jā, es jums nepiekrītu.

Viens jautājums, ko es jums gribu nocitēt, kas bija no viena trimdas, cik varēja saprast, emigrācijas, būsim precīzi, emigrācijas cilvēka, kas atrakstīja: "Kā jūs kā Valsts prezidents atbildētu tiem, kuri baidās savu nākotni saistīt ar Latviju Krievijas iespējamas agresijas dēļ?"

Vējonis: Krievijas militārās agresijas iespējamība ir ļoti zema un, tai pašā laikā, gan Latvija individuāli, gan Latvija kolektīvi kopā ar pārējām NATO valstīm ļoti daudz ieguldās, lai nevienam te pat tādas domas nebūtu, lai kaut kāda šāda veida uzbrukumus pret Latviju vai jebkuru citu Baltijas valsti vērstu.

Bet, ja mēs izņemam vārdu militāri, tad Krievija ir lielākais iespējamais apdraudējums Latvijas Republikai?

Vējonis: Krievija ir mūsu kaimiņš un, protams, mēs esam ieinteresēti ar viņu turpināt arī sadarboties, jo tas ir svarīgs uzņēmējiem, tai pašā laikā mēs, protams, redzam arī dažādus riskus...

Apdraudējumus.

Vējonis: Apdraudējumus, mūsdienu riskus un te jau, pirmām kārtām, ir gan jautājumi par dezinformāciju, iejaukšanos vēlēšanās, iespējamās iejaukšanās vēlēšanās, kaut kādu kritisko infrastruktūru apdraudējumi, datoru uzbrukumi un tā tālāk. Tās ir tās jomas, kur mums vēl arī ir ļoti nopietni jāstrādā.

Apdraudējuma risku Valsts prezidentam Putinam jūs pēc zināmas domāšanas un konsultēšanās nosūtījāt apsveikumu pēc pārvēlēšanas prezidenta amatā ar cerību uz abpusēju labvēlību Latvijas–Krievijas kaimiņattiecību attīstību. Tieši ko jūs... Edgars Rinkēvičs pirms dažiem mēnešiem man teica: "Stāsts par tiltu ir izstāstīts un izsapņots." Kādu tieši attīstību?

Vējonis: Attīstību jebkurā gadījumā. Es teicu, ka mums ir nepieciešama laba sadarbība ar Krieviju, jo tas ir svarīgi arī mūsu uzņēmējiem, jo mums joprojām ekonomiskās attiecības ir tajās jomās, kas nav pakļautas sankcijām.

Ir, ir, bet attīstība kāda?

Vējonis: Attīstība? Labi, mēs šajā gadā esam noslēguši procesu, kas bija robežas demarkācija. Tas arī ir daļa no šīs attīstības, ka mums ir skaidra robeža dabā, kas ir apstiprināta no abām pusēm. Tas ir ļoti konkrēts darbs, kas nu jau jāsaka tagad viņš jau ir izdarīts. Bet tas ir ar šīm labo attiecību gaisotnē. Tas, ka mēs viņus nevarēsim izmainīt un viņi savu šo ideoloģiju izmantos, lai kaut kādā mērā joprojām mēģinātu mūsu sabiedrību ietekmēt jā, nu tas, manuprāt, vēl būs un būs, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk mēģinās šo atkal izmantot, un mums ir jābūt pietiekami gudriem, lai uz šādām banānu mizām nepaslīdētu.

Ja mēs pagriežamies uz Rietumiem, dažādiem Rietumiem. Eiropa šobrīd ir vieni Rietumi un Amerika drusku citi Rietumi, nerunājot vēl par atsevišķiem virzieniem un segmentiem. Daļēji pārtransformējot vai pārfrāzējot vienu skatītāja jautājumu vai paplašinot, bet būtībā viņš ir tāds aptverošskā jūs redzat savu personiski kā mazās, bet ņiprās Latvijas prezidenta lomu kopējas Eiropas vai kopējas Transatlantikas politikas nākotnes veidošanā? Tieši savu.

Vējonis: Nē, nu, tas jau arī ir viens no prezidenta uzdevumiem, starptautiski pārstāvot Latviju, cīnīties par to, un tas ir attiecībā uz Eiropu tas jau, pirmkārt, ir prezidenta un valdības kopdarbs, jo mums ir jābūt aktīviem, Eiropā aizstāvot Latvijas intereses un cīnoties par Eiropas Savienības vienotību, jo tikai vienoti mēs spēsim būt spēcīgi. Un tas ir ļoti būtiski...

Primārais ir Eiropas vienotība? Kas ir mūsu individuālās stratēģiskās attīstības kaut kādas nacionālo interešu prioritātes, nezinu, viens, divi punkti? Eiropas vienotība, labi, bet?

Vējonis: No Eiropas Transatlantiskā kontekstā skatoties vai...?

Abiem.

Vējonis: Nē, nu, mums, un tas arī būs mans uzstādījums, kad sāksies pēc vēlēšanām darbs pie iespējamās nākamās koalīcijas, ka mums ir ļoti būtiski saglabāt šo Eiropas un Transatlantisko virzienu, un ka te nevar būt nekādas atkāpes un nevar būt nekādas runas par kaut kādu, kā atsevišķām politiskām partijām programmās ierakstīts, ka tagad mēs stāsimies ārā no Eiropas Savienības vai no NATO vai arī samazināsim NATO izdevumus un tā tālāk, un neko tādu es kā prezidents nepieļaušu.

Respektīvi, vadmotīvs ir iespējami monolītāka Eiropa.

Vējonis: Jā.

Bet Eiropas federatīvās valstis, tur sākās jau variācijas...

Vējonis: Nē, tur jau pašlaik, es domāju, pēc visiem Brexit šādas runas lēnām vispār noplok un, ja agrāk varbūt runāja par divu ātrumu Eiropu un tā tālāk, tagad vairāk tās runas tik aktīvi nenotiek, jo visas Eiropas Savienības valstis saprot to, ka, ja mēs gribam būt spēcīgi, mums ir jābūt saliedētiem. Un, ņemot vērā to, ka, jā, protams, arī ASV ne vienmēr attiecībā uz Eiropas Savienību ir tāds prognozējams partneris, tādā izpratnē kā, piemēram, sākt šos tirdzniecības karus, runājot par tērauda tarifiem vai auto tarifiem un tā tālāk, protams, ka Eiropa ar to nekad nav... un tāpēc Eiropai ir jābūt vienotai, lai varētu runāt kā vienots spēlētājs, nevis tad katrs cīnīsies par savām interesēm.

Labi, vēl viens jautājums par ārējām lietām, tad nākam atpakaļ pie iekšējām un pie vēlēšanām. Vienotajā vai ne tik vienotājā Eiropā Latvijas jaunā vēstniece ItālijāSolvita Āboltiņa. Tikko jūs esat viņai visus attiecīgos dokumentus izsniedzis. Es domāju, ka jūs nevarētu būt palaidis garām, ka ir milzīga sabiedrībā rezonanse par šo jautājumu.

Vējonis: Bet, protams, publiskajā telpai es sekoju...

Vai tas ir adekvāti? Nespekulējot par to, ka viņa bija starp tiem līdz ar ZZS deputātiem, kas jūs izvirzīja, nespekulējot par visu pārējo, bet kopumā šī situācija, ka viens politiķis, kas ir daudz darījis no vienas puses un no otras puses izpelnījies ļoti daudz kritikas, arī pati atzina, ka daļu arī pamatotas. Vai no tādas politiskās kultūras, diplomātiskās morāles, es nezinu visus šos vārdus, ko varētu piesaukt, vai tas ir kārtībā, ka tas nākamais karjeras solis pēc tagad nepilna gada ir šāds?

Vējonis: Es vados pēc tām procedūrām, kas valstij ir noteiktas, un primāri tas ir...

Politisko kultūru nenosaka procedūras.

Vējonis: Es zinu, ka nenosaka, un tā ir arī, protams, mums jautājums, pie kā mums ir jāturpina strādāt valstī, bet mums arī ir noteiktas procedūras. Un viņa ir izgājusi pilnīgi visas procedūras un līdz ar to man nav gluži tāda arī pamata tik vienkārši pateikt, ka man nepatīk tas un tas.

Principā, jūs varat teikt savu pēdējo vārdu gan par Ansi Ataolu Bērziņu, gan Solvitu Āboltiņujā vai nē. Tā ir jūsu Satversmē noteiktā iespēja.

Vējonis: Protams, ka Satversmē noteiktā iespēja pastāv, bet Solvita Āboltiņa, es jau teicu, ir izgājusi visus šos procesus attiecībā uz izvirzīšanu...

Un jūs sevī iekšēji neredzējāt...

Vējonis: ...viņa ir jomas speciāliste, viņa Ārlietu ministrijā ir strādājusi ilgstoši, un viņa jomu pārzina. Ja viņa nebūtu jomas pārzinātāja, ja viņa būtu tikai tīri politiskā persona, es visdrīzāk nekad nepiekristu. Un tādi gadījumi, ka mums tīrie politiķi, kas kļuvuši par vēstniekiem, ir ļoti maz, bet viņi tāpat ir apstiprinājuši to uzticēšanos tajā brīdī, viņi ir labi vēstnieki joprojām.

Labi. Jomas pārzinātāji vēstnieki. Atpakaļ pie prezidenta. Prezidentam nav jābūt jomas pārzinātājam, nevienas...

Vējonis: Viņam ir jābūt par visām jomām ieskatam.

...bet viņam ir jābūt reprezentētājam. Cik tālu, jūsuprāt, Valsts prezidentam Latvijā ir jābūt līderim un jūs, cik tālu jūtat sevi kā līderi?

Vējonis: Prezidentam neapšaubāmi ir jābūt līderim, tas ir pats par sevi saprotams.

Cik tālu sevi jūtat kā līderi aizvadītajos trīs gados?

Vējonis: Ko nozīmē līderis? Es esmu centies visu šo laika periodu gan tiekoties ar cilvēkiem daudz vairāk izprast visas tās problēmas, kas viņiem ir, lai varētu viņiem sniegt kaut kādā mērā risinājumus, bet, kas skar arī pilnīgi visus pārējos. Tas arī ir daļa no tā līderisma, bet skriet un runāt kaut kādus patētiskus saukļus un tā tālāk, tādā izpratnē es neesmu gatavs, jo man patīk praktiskas lietas. Es runāju to, ko es esmu arī gatavs izdarīt, protams, es runāju arī par vērtībām un tā tālāk, varbūt biežāk jārunā, bet es esmu izvēlējies šo jomu, tieslietu jomu, kur mums ir jāieved kārtība, un tāpēc es arī varbūt daudz biežāk veltu savu uzmanību tieslietu jomai.

Jā, jā, bet viena lieta ir saturs un otra ir forma vai arī dažreiz abi kopā un, ja nav abi kopā, tad ir problēmas. Ja runā par to publisko daļu, tā kritika ir vairākkārt bijusi par angļu valodu, tā kritika ir, ko lasa, ko runā no galvas, tā kritika ir, nu labi, te viena pārteikšanās mums ir kļuvusi par slavenu kritikas momentu. Tālāk jau spēles ap uzvārdu un tā interpretācijām. Un, no otras puses, protams, ir daudz cilvēku, kas jūs vērtē pozitīvi pēc reitingiem. Uz to visu skatoties, cik kritika, jūsuprāt, pret jums no, sauksim viņutauta,ir pamatota vai nav pamatota? Ko jūs pieņemat kā kritiku un ko nepieņemat?

Vējonis: Nē, nu, kritika tas jau ir ļoti labi un pozitīvi, tas vienmēr liek cilvēkam kādas savas neveiksmes, to, kas varbūt nav izdevies un, protams, strādāt pie tā, lai pilnveidotu, lai vairāk tādas lietas neatkārtotos. Tajā pašā laikā, protams, ir jāskatās, kas ir tie nosacītie kritizētāji un tā tālāk...

Visus neatradīsiet internetā.

Vējonis: Nē, nē, visus neatradīs un brīžiem ir tas, ka tur tiek uzpūsts tāds burbulis, un tā burbuļa ietvarā cilvēki ņemas un tā tālāk.

Redzat kaut ko par pamatotu kritiku?

Vējonis: Nē, nu, angļu valodas izrunu vienmēr var uzlabot, un to es arī daru, bet ir lietas, ko tāpat, ja tev izloksne ir, tu viņu... Es netaisos viņu mainīt un vai vajag viņu mainīt?

Vēl kaut kas?

Vējonis: Protams, uztaisīt šādus maksas sižetiņus, saliekot no garās divdesmit pāri minūšu runas kaut kādu divu minūšu vai cik tur sižetiņu, tieši tās vietas, jā, nu, tur lielu māku nevajag.

Citas kritikas?

Vējonis: Tā kā angļu valodu, uzstāšanās to, ko pārmet, ka teiksim, neprot uzstāties...

Neiedvesmo! Tie ir tie vārdi, kas man arī šodien...Neiedvesmo, viņš neiedvesmo.

Vējonis: Jā, jā. To jau tik vienkārši iemācīties arī nevar.

Droši vien, jā.

Vējonis: To tā nevar tik vienkārši iemācīties. Tas nav tā, ka uzreiz tu izej vienu kaut kādu apmācību, un tagad tu pēkšņi sāksi kļūt ļoti iedvesmojošs un tā tālāk. Un kas man arī kopumā vēl liekas, bieži vien jau arī cilvēki velk kaut kādas paralēles, mēģina ar kaut ko salīdzināt un tā tālāk, bet tas jau arī ne vienmēr ir pareizi, ka tagad tas vai cits prezidents ir kaut ko vairāk izdarījis vai tur pareizāk.

Nē, salīdzināšana ir spekulācijas.

Vējonis: Tāpēc es saku, ka kritikas arī bieži vien izskan, arī runājot par iedvesmošanu un tā tālāk.

Viena lieta pie kritikas, ko cilvēki, kas ir gudrāki par mani sociālo tīklu moderno komunikāciju jomā saka — prezidenta profili gan Twitter, gan Facebook ir garlaicīgi. Rutīnas apsveikumi, paldies sportistiem, sveiciens svētkos.

Vējonis: Es neesmu sociālo tīklu piekritējs.

Bet sociālie tīkli ir tādi, kur var savus uzskatus ļoti bieži paust.

Vējonis: Protams, un Trampa kungs to ļoti izmanto.

Jūs vienkārši neesat piekritējs?

Vējonis: Neesmu piekritējs, tāpēc man varbūt vairāk ir tas, ka parādās manas personīgās emocijas tajā brīdī tas ir pozitīvākas, negatīvākas, bet es neesmu tāds, kurš ikdienā sēž tvitterī, jo man ir pietiekami daudz citu darbu, lai es reaģētu uz katru kustību, kas notiek valstī, pasaulē vai kā savādāk. To es vakarā varbūt, mājās mierīgi esot, tā pārskrienu dienai pāri un varbūt kaut ko iemetu, bet es neesmu aktīvais lietotājs.

Viens jautājums pirms, es vienkārši skatos pulkstenī, lai mēs iekļautos tajā laikā, ko kanceleja noteica, viens jautājums par kanceleju un tad par vēlēšanām. Komanda, jebkurā darbā vienmēr komanda ir tā, kas kaut ko nosaka. Un jautājums ir, vai jūsu komanda ir pietiekami spējīga un kaut kādu laika pārbaudi izgājusi, skatoties no tā viedokļa, ka ir trīs gados trīs kancelejas vadītāji nomainījušies un trīs preses sekretāri nomainījušies, kas, protams, ar Trampu nevar sacensties viņa pirmajos divos gados, bet tomēr tas īsti labas indikācijas nerāda. Vai arī es kļūdos?

Vējonis: Es domāju, ka jūs kļūdāties.

Tas ir tā normāli, ka gadā reizi pamainās loceklis pozīcijās?

Vējonis: Nē, nu tas, ka reizi gadā pamainās vai kā, bet katrs cilvēks, kad nāk arī, pirmkārt, uz kādu darbu, viņam varbūt ir vienas ekspektācijas, dzīvē ir nedaudz varbūt savādāk un tā tālāk. Domā par vienu režīmu, varbūt sanāks cits režīms, jo nav jau viegli Valsts prezidenta kancelejā strādāt, jo arī Valsts prezidents nav tāds, kas strādā no tikai pus deviņiem līdz pieciem, viņš arī sestdienās, svētdienās, un virknei darbinieku ir jābūt līdzās, jānodrošina un tā tālāk un ne visiem tas varbūt ir pieņemams, jo katram cilvēkam arī ir sava dzīve, un tāpēc tā ir, ka reizēm liekas ekspektācijas vienas, bet tā ikdienas rutīnas dzīve ir nedaudz savādāka. Protams, par kancelejas vadītājiem runājot, jā, es no sākuma atstāju iepriekšējo, jo man vajadzēja, kas darbojās, tad es atradu, kas varētu būt kancelejas vadītājs, bet viņam arī bija vienas ekspektācijas un cita dzīve.

Jautājums, vai tas nav viens no faktoriem, kur varbūt tauta visos līmeņos sagaidītu vairāk, bet tas arī kavē?

Vējonis: Tas, ka, ja cilvēki nepārtraukti strādā vienā vietā, tas jau arī nav rādītājs, ka tagad tas ir baigi labi vai kaut kā.

Labi, atbilde apmēram skaidra. Skatāmies uz vēlēšanām. Un es sākšu tomēr ar to premjera jautājumu, ko jūs pats jau uzrunājāt, par to, ka jūs lūkojoties, kurš varētu būt nākamais premjers, jūs teicāt, ka viņš turēs ģeopolitiski Rietumu kursu.

Vējonis: Jā, tas būs viennozīmīgi mans uzstādījums.

Uzstādījums. No tiem tagad savirzīti ir no visām partijām, kas kandidē nu jau mazliet pāri desmit kandidāti, kas ir premjera kandidāti. Tā apmēram, uz prezidenta aci, no tiem pārdesmit kandidātiem, cik būtu apskatāmi, jūsuprāt, kā reāli premjera amata kandidāti?

Vējonis: Es domāju, pirmkārt, mums ir jādod iespēja vēlētājiem nobalsot.

Viņi jau par premjera amata kandidātiem nebalso.

Vējonis: Nē, viņi nebalsos...

Lielākā daļa tur pat nekandidē!

Vējonis: ...tāpēc, manuprāt, partijām ir muļķīgi vispār izvirzīt par premjera kandidātiem cilvēku, kas vispār nepiedalās vēlēšanās.

Tad viņi ir muļķīgi izdarījuši?

Vējonis: Mans personīgais viedoklis ir, ka pareizi ir, ka arī premjera kandidāts iziet cauri tai visai vēlēšanu, priekšvēlēšanu mašīnai.

Tad būtībā jūs jau nosaucat Zīles kungu un Kariņa kungu un vēl vienu vairāk jau kā muļķīgas shēmas dalībnieku.

Vējonis: Es nenosaucu, es tikai saku, ka man viedoklis ir, ka, pirmkārt, vajadzētu būt tā, ka partiju vadītāji arī, ņemot vērā Rietumu praksi, visbiežāk ir kā potenciālie premjera kandidāti.

Mums vispār tikai viens tāds partijas vadītājs ir, Bordāns. Vairāk nav neviens.

Vējonis: Mums vēl šī tradīcija nav Latvijā iegājusies. Nākamais faktors, kas man ir ļoti svarīgs, lai, protams, ka premjera kandidāts, lai ko tur partija izvirzītu, pats piedalās vēlēšanu procesā, lai viņš sajūt to drēbi, ko nozīmē iet cauri, jo būt no malas, noskatīties, kā tie procesi notiek, piedalīties diskusijās, uz tām kurām tev ir jāiet, tas ir pavisam savādāk. Es esmu vairākas reizes gājis cauri vēlēšanu gaļas mašīnai, tas nav vienkārši. Tas zināmā mērā ir arī pārbaudījums tiem kandidātiem, vai viņi vispār ir gatavi tādām situācijām.

Labi, kritika skaidra, bet tomēr, cik no šiem, jūs apmēram varat raksturot? Ir potenciāli jūsu acīs savstarpēji konkurējoši kandidāti un cik ir izslēdzami no tiem, kas ir nosaukti.

Vējonis: Es pašreizējā brīdī negribētu nevienu ne izcelt, ne pateikt, ka viņš nav konkurējošs un tā tālāk, jo kā jau es teicu, visu noteiks vēlētājs. Viņi nobalsos, un tās īstās sarunas jau sāksies 7. oktobrī. Un tāpēc es negribu ar savu spriedumu, pasakot kaut ko, ietekmēt vēlēšanu rezultātu nekādā mērā.

Nē, bet pasakot par ģeopolitiku un pasakot par programmām, jūs jau to darāt šobrīd.

Vējonis: Tas jā, bet tie ir ļoti vispārīgi horizontāli jautājumi, kas priekš manis ir ļoti būtiski.

Ir viens kritērijs jums, vērtējot, kurš tiek nominēts, ir viņa atbalsts minētajām Eiropas un NATO struktūrām vienotībā, mūsu integrācijā viņās. Ir kaut kāds otrs, trešais?

Vējonis: Man jebkurā gadījumā ir svarīgi, lai nākamā koalīcija un nākamās koalīcijas valdības vadītājs ar to komandu, kas tiks piedāvāta, būs gatavi turpināt reformas, kuras jau ir iesāktas, šeit mēs runājam par veselību, izglītību, kas ir jāturpina.

Visi viņi teiks, ka ir gatavi. Kā jūs izvēlēsieties, kurš labāks?

Vējonis: Man viens no principiem katrā ziņā ir arī, ko es vienmēr esmu skatījies, ko cilvēks vispār savā dzīve ir savā iepriekšējā dzīvē sasniedzis, vai viņš nav tikai tīrais runātājs vai viņam ir arī kaut kādi dzīvē sasniegumi. Nav starpības, vai tas ir politiķis vai uzņēmējs un tā tālāk, jo kritizēt jau ir ļoti vienkārši. Kritizēt, izteikt...

Ko tu pats esi izdarījis, ja?

Vējonis: Ko tu pats esi izdarījis, jā. Jo pateikt "pacelsim pensijas par tik un tik eiro", ļoti labi, bet un tad ir vesels BET. Es vienmēr arī cilvēkus vērtēju pēc tā, ko tu esi izdarījis.

Vērtējot sevi, pēc tā, ko jūs esat izdarījis, un skatoties uz priekšu, jūs turpināt izvairīties no jautājuma, vai jūs esat gatavs kandidēt vēl uz četriem gadiem.

Vējonis: Pāragri par to runāt.

Tas ir jautājums, kad tad ir ne-agri? Nupat jau visas partijas un apvienības, ieskaitot ZZS, vairs neviens nav atbalstoši Raimonda Vējoņa otram termiņam. Kā tad jūs redzat, varbūt, ka tas pat valstij nāktu par labu, ka jūs tagad te sēžat un pasakāt. A variants: "Zini, Dombur, es esmu izlēmis, ka es būšu atvērts kandidatūrai, tāpēc, ka man ir pieredze un es esmu kaut ko izdarījis." B variants: "Ja viņi nenovērtē, tad es nemaz neiešu vairs uz otro termiņu, bet, patiesībā, ar to es būšu brīvāks, es būšu īstenībā spējīgs vairāk, neiesaistoties prezidenta priekšvēlēšanu pasākumā. vairāk izdarīt."

Vējonis: Zini, Dombur, nevarēšu pateikt.

Jo?

Vējonis: Es jau teicu, vēl pašlaik tas nav manas dienaskārtības jautājums.

Kad tas būs? Kad tas būtu jāpasaka no valsts politiskā procesa jēgas viedokļa?

Vējonis: Protams, ja skatās pēc procedūrām, tad vispār tikai būtu jāsaka nākamā gada pavasarī, bet, protams, es domāju, ka tas visdrīzāk būs nākamā gada sākumā, jo man pašlaik primārais uzstādījums, ka tomēr mums ir vēlēšanas, kur ir ļoti būtiski cilvēkiem aktīvi piedalīties vēlēšanās, izdarot savas izvēles par vienu vai otru partiju, un mans aicinājums katrā ziņā būtu vērtēt tiešām cilvēkus un partijas pēc reālajiem darbiem, bet, protams, tas ir mans princips, ko es izmantoju dzīvē, bet...

Katram savs.

Vējonis: ...katram var būt arī savs princips. Un tad, protams, būs, es domāju nebūt ne vieglas, vismaz pēc pašreizējām socioloģiskām aptaujām, izskatās, ka nebūt nebūs vieglas koalīcijas veidošanas sarunas. Par šo jautājumu, kas attiecas pretendēšanu, nepretendēšanu, varēs runāt pēc tam, kad būs šie jautājumi atrisināti valstī.

Jā, protams, ka tas būs ļoti interesants process.

Vējonis: Tas būs interesants process.

Un iespējams, ka smags. Noslēdzot pāris īsas lietas. Ja būtu viena lieta no prezidentūras līdzšinējās darbības, ko varētu atgriezties ar laika mašīnu atpakaļ un izdarīt citādi, jums ir tāda?

Vējonis: Nu, es katrā ziņā nerunātu Dziesmu svētkos. Deju svētkos.

Deju svētkos. Dziesmu svētkos runātu?

Vējonis: Dziesmu svētkos runātu.

Tikai tās lapas kaut kā pielīmētu.

Vējonis: Es jau tās lapas neizmantoju, viņas drošībai stāvēja priekšā. Protams, es nebiju rēķinājies, ka būs tāds vējonis, ka aizpūtīs. Tāda indikācija bija, baigais vējš jau bija, bet par to es mazāk. Jo es saku, tīri tehniski, es pēdējā brīdī piekritu.

Nu jā, kā ir tā ir.

Vējonis: Ir kā ir, jā.

Un pēdējais, aizsteidzoties drusku uz priekšu, bet tomēr, kas zina, kad satiksimies, kad pajautāšu. Kas, jūsuprāt, ir tas, ja būtu vēstures grāmata jāierauga pēc 20 gadiem, kur apraksta katru Latvijas Valsts prezidentu, kas ir tas, ko jums gribētos, ar ko jūs esat iegājis vēsturē un kāds ir jūsu būtiskākais mantojums?

Vējonis: Man katrā ziņā, līdzīgi, kā es arī teicu pašā sākumā, kad mani ievēlēja par prezidentu, es pateicu, ka es esmu tautas prezidents, un es arī cenšos savu darbību tā arī veikt, lai tāds arī būtu. Izdosies, neizdosies, to laiks katrā ziņā rādīs, bet es tiešām gribu būt tas prezidents, kas ir spējīgs izlīdzsvarot tās arī partiju kaut kādas sīkās partejiskās intereses, tomēr mēģināt, lai tie lēmumi, ko arī pieņem politiskās partijas, kad spriež par valstiskiem jautājumiem, ka viņi būtu tikai un vienīgi valsts un sabiedrības interesēs. Tas, manuprāt, ir ļoti, ļoti būtiski.

Par tām interesēm. Pēdējā atvadu runā, ko jūs Saeimā teicāt pirms Jāņiem, jūs teicāt "vēlēšanas ir mūsu iespēja veidot jaunu politisko vidi Latvijā, kur priekšplānā vienmēr tiek izvirzītas sabiedrības kopējās intereses, un kur politiķi uzņemas atbildību par saviem vārdiem un darbiem", tad šobrīd tas nenotiek?

Vējonis: Mēs tāpat redzam, ka arī parlamentā ir kaut kādas situācijas, kad kaut kādas intereses tiek lobētas, kaut kādi priekšlikumi tiek atnesti uz Saeimas trešajiem lasījumiem, un ko Saeima nekādā gadījumā negrib arī varbūt vienmēr pārtraukt. Situācija uzlabojas, bet tāpat šīs tendences ik pa brīdim parādās, tāpēc ir jāturpina strādāt.

Es ļoti ceru, ka mēs parunāsim par to, kas notiek Latvijas politikā pēc vēlēšanām.

Vējonis: Es domāju, tas būs interesants periods, tā, ka ļoti iespējams, ka mēs par to runāsim, jo šajā situācijā, kas ir pašlaik līdz vēlēšanām, es vēlreiz gribētu teikt, būsim aktīvi un piedalīsimies vēlēšanās, aizejot, nobalsojot, jo katra nodotā balss, tā ir mūsu izvēle par kādu konkrētu politisko partiju, neatstāsim šo mūsu izvēli kāda cita rokās, ka kāds cits tagad noteiks to, kā Latvija attīstīsies, kā parlaments strādās un tā tālāk, tomēr katra balss ir ļoti svarīga un vajadzētu to paturēt prātā.

Ar to šoreiz noslēdzam, paldies jums liels par sarunu!

Vējonis: Paldies.

Paldies par uzmanību skatītājiem, turpinājums sekos.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Brexit Edgars Rinkēvičs Eiropas Savienība Indulis Emsis KNAB Krievija Latvijas Banka NATO OECD Raimonds Vējonis Saeima Satversme Solvita Āboltiņa Valsts prezidenta kanceleja Valsts prezidents
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form