Nacionālā apvienība – teniss ar Sorosu un Gerharda izvēle. Sarunas teksts
Foto: DELFI

Cienījamie "Delfi TV" skatītāji! Turpinām raidījumu ciklu "Par ko balsot" Saeimas, nu jau 13. Saeimas, vēlēšanu nedēļas laikā. Pēc tam, kad šeit ir notikušas debates, diskusijas, finālposmā šeit ir interviju cikls ar līderiem no tām partijām vai apvienībām, kuras septembra (nu jau) aptaujās ir pārsniegušas divarpus reitingu robežas, tātad pusceļu uz pieciem procentiem. Aicinājām šeit partiju vai apvienību vadītājus vai premjera kandidātus vērtēt akcentus vai pretrunas, kas ir bijušas kampaņās, kas ir bijušas piedāvājumos, pašiem par sevi, par konkurentiem, pret konkurentiem, lai visu to kopā liktu un jūsu vēlētāji vai nu varētu neizlēmušie tik daudzie izdarīt savu izvēli, vai arī izlēmušie varbūt pat kaut ko pārvērtēt. Šodien darba kārtībā šajā raidījumā ir Nacionālās apvienības divi līderi – Nacionālās apvienības valdes priekšsēdētājs Raivis Dzintars.

Dzintars: Labdien!

Un izvirzītais no Nacionālās apvienības (ne pirmo reizi) ministru prezidenta amata kandidāts ar piebildi svarīgo, ka 13. Saeimas vēlēšanās nekandidē – Roberts Zīle.

Zīle: Labdien!

Sāku visiem identiski – ar skatu uz trim septembra reitingu bildītēm. Aizvadītās nedēļas nogalē publiskotā bildītē Nacionālajai apvienībai vispozitīvākā – 3. vieta, iepriekš "Delfi" pasūtītā TNS aptaujā – Nacionālajai apvienībai 5. vieta. Vēl kādu brīdi iepriekš "Norstat" publiskotā aptauja – arī 5. vieta. Nu, ja rēķinātu visu to kopā, vidējais iznāktu dalīta 4./5. vieta ar Jauno konservatīvo partiju uz... Pat diviem cipariem aiz komata identisks rādītājs – 5,53. Nav tā kā... Salīdzinoši ar četrpadsmito gadu, neizskatās tik labs tas skats. Tā vieta varbūt jā, bet tas apjoms neizskatās tik labs, kaut kur nevelkat līdzi.

Dzintars: Jā, es, paredzot šādu jautājumu, salīdzināju, ko tad mums SKDS piemēram, paredzēja četrpadsmitajā gadā.

Mhm.

Dzintars: Četrpadsmitajā gadā mums paredzēja ar divu procentu starpību. Divi procenti vairāk, rezultātā mēs ieguvām septiņpadsmit vietas. Protams, mēs katrs izvēlamies, ar kurām kompānijām sadarboties, bet tomēr tas, kam Nacionālā apvienība vairāk uzticas un seko līdzi, ir tās kompānijas, kas tieši ar partiju reitingu pētīšanu nodarbojas visu četru gadu garumā, tie ir SKDS un "Latvijas fakti", un, nu, mēs redzam, ka tie dati, kuri bija publicēti "Delfos", šie TNS un arī "Norstat", un "Factum" un kādi vēl visādi dati nebija parādījušies, nu, mēs sevišķi būtiski tos neesam analizējuši. Mēs esam pasūtījuši...

"Factum" es te nepieminu, jo tās ir tikai interneta aptaujas, to mēs tā kā skatāmies kritiskāk par to.

Dzintars: Nu, mēs arī šos pārējos skatāmies kritiskāk, mēs esam paši pasūtījuši arī savus pētījumus, kur esam vairāku mēnešu garumā pētījuši situāciju un diezgan droši mēs varam teikt, ka ar mazu nobīdi pēc Artusa Kaimiņa aresta, kas viņam izrādījās laba vēlēšanu kampaņa, mēs droši turamies trešajā vietā un salīdzinājumā...

Jums nav sajūta, ka jūs atpaliekat no četrpadsmitā gada sava rezultāta?

Dzintars: ... salīdzinājumā... Situācija ir sarežģītāka.

Nu, katru reizi ir sarežģīta!

Dzintars: Nē, nē, šoreiz situācija ir sarežģītāka, ja jūs vēlēsities, padiskutēsim, kāpēc.

Zīle: Ja mani atmiņa neviļ, nupat bija SKDS salīdzinājums, kā bija nedēļu pirms, un kādi bija aktuālie vēlēšanu rezultāti 2014. gadā visām trim valdību veidojošām partijām – "Vienotībai", ZZS un mums. Diezgan proporcionāli aizgāja uz augšu. Tas ir par vairākiem procentiem...

Uz to jūs cerat?

Zīle: Nē, es domāju, ka tas arī loģiski, tie divdesmit pieci procenti, kas nav izlēmuši balsot, es domāju, ka tie ir lielāki... Tie jau nav "Saskaņas" vēlētāji – tie jau sen ir izlēmuši, par ko viņi balsos. Tātad, tie ir tie vēlētāji, kas ir mazliet apmulsuši...

Tas jau ir pieņēmums.

Zīle: ... vairāk sadrumstaloti. Es domāju, ka tā daļa ir tie divdesmit pieci procenti, un arī tie, kas jau it kā ir izlēmuši, bieži vien līdz galam vēl nav izlēmuši. Es domāju, situācija ir sarežģītāka, kā Raivis teica, bet viņa ir... Nacionālajā apvienība tomēr, es domāju, tiks novērtēta ar to darbu, ko mēs esam... Mums nav kauns par to, ko mēs izdarījām, mēs izpildījām astoņdesmit procentus no programmas.

Tieši par to mēs parunāsim!

Zīle: Labi!

Bet paliekam tagad vispirms pie kampaņas. Tajā KNAB publiskotajā – arī mans jautājums visiem – pēdējā atskaitē Nacionālā apvienība līdzīgi, man jāsaka, tā vieta gan ir šeit līdzīga pēc apjomiem ar 2014. gadu, būtiski atpaliek pēc deklarētajiem kampaņas apjomiem. Nu, viens otrs kritiķis saka – nu, ko tad jūs šitā, ja jūs šitā nekonkurējat, tad arī nekas jums tur labs nevar sanākt. Tā kā naudiņa vairāk nevar sanākt vai apzināti esat tur ļoti tālu līdz apjoma limitiem?

Dzintars: Nē, nu tā kā tajā brīdī, kad mēs redzam, ka bieži vien noteikti lēmumi izriet no sponsoru interesēm politikas procesā, mēs varam justies ar brīvām rokām un neatkarīgi, nu. Te arī ir atbilde uz tām dažādām sazvērestības teorijām par visādām mafijām un tā tālāk... Var paskatīties...

Jūs jūtaties tagad neatkarīgāki kā pirms četriem gadiem?

Dzintars: Nē, tie dati jau ir līdzīgi kā pirms četriem gadiem.

Jā, un tur bija arī minēto, jūs pats lietojāt vārdu "mafijas" vai, citādāk, maksātnespējas loka sponsorējumi.

Dzintars: Jā, nu tad, lūdzu, parādiet, kur tas izpaužas, ja. Mēs varam salīdzināt, ka tie, kas mums ir šo pārmetuši, šīs mafijas un dažādas citas lietas, paši tērēja krietni lielākas summas kampaņām, tā ka...

Bet jūsu kampaņa ir šaurāka – nu, skaidrs, ka ja tur ir trīskārt mazāk naudas, tad nevar uztaisīt trīsreiz vērienīgāku – tāpēc, lai jums nepārmestu, vai tāpēc, ka nav naudas, vai tāpēc, ka uzskatāt, ka tā vajag?

Dzintars: Nē, ticiet man... Tātad, pirmkārt, mūsu uzdevums ir saglabāt kampaņai, savākt kampaņai tik daudz līdzekļus, kurus mēs varam saglabāt, saglabājot pilnīgi brīvas rokas un neatkarīgi no jebkādiem sponsoriem. Tas ir uzdevums viens, un šos līdzekļus savākt, nu, nav viegls uzdevums. Mēs ļoti priecātos, ja mums izdotos savākt vairāk, es domāju, jebkura partija kampaņas laikā pateiktu, nu, izdot avīzi...

Tad jūs esat bēdīgi, ja jūs priecātos, ja savāktu vairāk?

Dzintars: ... izdot avīzi un izplatīt pastkastītēs...

Nē, nu avīzītes jau jūs te izdodat, kaut ko jau esat sadrukājuši!

Dzintars: Nē, nē, bet izdot avīzi un izplatīt visās pastkastītēs šogad maksā simt piecdesmit tūkstoši, nu, apmēram.

Ir piebilde par to vēl?

Zīle: Es domāju, ka būtība ir tas, ka mēs nedzenamies pēc lielāka budžeta, mēs apzināmies to, ka mēs gribam piedāvājumu balstīt nevis uz naudu, bet uz saturu un to komunikāciju, ko mēs spējam izdarīt ne tikai pēdējā finiša taisnē, bet arī visu četru gadu garumā.

Nu labi, paskatāmies uz saturu! Šitā ir tā titulbilde, nu, kas ir pieejama internetā, arī mājaslapā, "Facebook" lapā. [rāda titulbildi, kur ir apvienības logotips un uzraksts "Valstiski atbildīga izvēle" Nacionālā apvienība Nr. 4 – red. piez.]. Nu, es uz viņu skatos, un, tāpat kā vairākiem par citiem viņu saukļiem, mans vienīgais jautājums ir – un? Nu, es ieraugu šādu vēstījumu, viena partija man saka, divi varianti – vai nu visiem pārējiem nav valstiska atbildīga, vai vēl kaut kādam pusducim, un tad jūs ne ar ko neatšķiraties no pusduča, bet man katrā ziņā, nu, vēstījums nav skaidrs. Būtu "Latvieti, nepadodies!" – tas vismaz skaidrs vēstījums.

Dzintars: Nu, par "Latvieti, nepadodies!" – tas Nacionālajai apvienībai kā vienotai organizācijai lozungs nav bijis, tā kā es domāju, ka tā ir pagātne, par to mēs šobrīd nediskutēsim.

Labi!

Dzintars: Kāpēc "Valstiski atbildīga izvēle" – tāpēc ka attiecībā par galveniem stratēģiskiem jautājumiem, kas izšķiras šajās vēlēšanās, Nacionālā apvienība ir vienīgā, par ko šaubu nav.

Par visiem ir šaubas?

Dzintars: Lielākas vai mazākas.

Par VISIEM ir šaubas?!

Dzintars: Par visiem salīdzinoši, jā.

Paklau, pieticība grezno. Nopietni?

Dzintars: Nē, bet es varu pamatot ar argumentiem, ja jūs to vēlēsities.

Es ļoti vēlos, nu vismaz paņemam to koalīcijas partneru un konkurentu tuvāko to virzienu.

Dzintars: Paņemam... Nu labi. Iepriekšējā Saeima bija Ukrainas notikumu zīmē, es domāju...

Nē, nē, nu, šaubas par ZZS. Nu, sākam. Šaubas par ZZS.

Dzintars: Tad ļaujiet paskaidrot, ja, tātad iepriekšējās vēlēšanas, 12. Saeimas vēlēšanas bija neilgi pēc Ukrainas konflikta, manuprāt, "Saskaņai" nopietnas iespējas iekļūt valdībā tolaik nebija.

"Saskaņu" neaiztiekam. Šaubas par ZZS.

Dzintars: Vēlēšanas iepriekš, vienpadsmitais gads, tās bija vēlēšanas, kur valdības veidošanas procesu ļoti labi mēs atceramies, tolaik visas – no "Vienotības" līdz ZZS – partijas bija gatavas veidot "varavīksnes valdību".

Tā ir pagātne. Šobrīd ZZS, vairāk vai mazāk šaubas ir kādas?

Dzintars: kā mēs varam prognozēt nākotni, ja ne skatoties, kā organizācijas uzvedušās...

Ā, šaubas tāpēc, ka ZZS it kā arī varētu būt gribējusi ar "Saskaņu" uztaisīt vēl pirms Ukrainas, vēl pirms tam kaut kad valdību, tāpēc šaubas?

Dzintars: Nevis kaut kad, bet tas, kā partija ir darbojusies pagātnē, tas ļauj, tas ir viens no būtiskiem argumentiem, kas mums ļauj izdarīt secinājumus par nākotni.

Labi, sapratu! Par "Vienotību" tādas pašas šaubas?

Dzintars: Nu, Valdis Dombrovskis bija tieši tas, kas aģitēja mani personīgi, ka šī "varavīksnes koalīcija" jāveido...

Jā, sapratu, sapratu.

Zīle: No "Vienotības" ļoti daudzi politiķi pašlaik ir "Saskaņā".

Nu, "ļoti daudzi" būtu pārspīlēti teikts...

Zīle: Nu, diezgan daudz. Nu, redzami politiķi.

Daži.

Zīle: Un arī ja mēs uzskatām Vjačeslavu Dombrovski kā nevis "Vienotības" biedru, bet...

Mazliet "Vienotības", jā, jā.

Zīle: ... virzītu ministru, protams, divas reizes. Tā kā es domāju, ka tā būtība, ko mēs gribējām ar šo akcentēt, tā ģeopolitiskā, valstiskā izvēle šoreiz ir tāda, ka jums jāakcentējas uz to, jāskatās mazliet ar vienu aci atpakaļ un ar vienu uz nākotni. Mēs esam, es domāju, ka Nacionālā apvienība ir tā partija, kas visu laiku kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas esam nostājušies pret Krievijas interešu pārstāvniecību Latvijā.

Labi, ejam tagad tālāk. Šitās ir divas, skatoties uz vēsturi – "Attīstībai/Par!" un Jaunajai konservatīvajai partijai šādas vēstures nav. Kur viņiem vairāk vai mazāk šaubas?

Dzintars: Es atvainojos, "Attīstībai/Par!", mēs redzam, arī ir kandidāti, kuri pavisam nesen ir aģitējuši par šādu scenāriju, punkts viens. Punkts divi...

Kurš jums rada šaubas no viņu apvienības?

Dzintars: Nē, nu, mēs atceramies – pavisam nesen gan Ilze Viņķele, gan Edgars Jaunups, bija arī citi kandidāti sociālajos tīklos, kas šādu viedokli pauduši...

Sapratu, sapratu, bija Jaunā konservatīvā...

Dzintars: Un tagad atceramies: protams, ka šobrīd visi ir solījuši, līdzīgi kā Zatlers pirms 11. Saeimas vēlēšanām, ka, nu, ar "Saskaņu" koalīciju neveidosim...

Labi, labi, šitos pieliekam pie tām pašām šaubām...

Dzintars: ... bet jautājums ir tad, vai neveidosim uzreiz, vai tādā situācijā, ja tiek izveidota koalīcija bez "Saskaņas" un tai ir grūtības nostrādāt piecus, deviņus mēnešus, redzam, ka ir strupceļš, tāpēc ka ir ļoti sadrumstalota valdība, vai tad nevar parādīties jauni mēģinājumi? Tas ir viens. Otrs – partijai jābūt viengabalainai...

Bordāns, Strīķe, Jurašs – reku, viengabalaini! Kādas šaubas par viņiem?

Dzintars: To mēs redzēsim tad, kad viņi tiks pārbaudīti ar varu, cik viņi ir viengabalaini...

Kādas šaubas?

Dzintars: To mēs redzēsim tad, kad viņi tiks pārbaudīti...

Paga, paga, bet es jautāju jums šobrīd! Jūs sakāt – vienīgie jūs esat, par visiem ir šaubas!

Dzintars: Jā, šaubas ir, tāpēc ka ļoti pretrunīgi viedokļi būtiskos nacionālpolitiskos jautājumos...

Tieši kurā būtiskā jautājumā viņiem ir pretrunas, kas rada šaubas?

Dzintars: Piemēram... Piemēram tad, kad Jutai Strīķei pirms Rīgas domes vēlēšanām tika jautāts par skolu pāreju uz mācību valodu latviski, viņa pacēla gan "jā", gan "nē". Šobrīd, kad šis jautājums ir pieņemts, un tādus jautājumus var virkni nosaukt, ja... Nav konsekvences, nav konsekvences.

Labi. Nu, tad pēdējais, tad pēdējais – KPV LV. Te pie šī galda jau vakar, šodien ir ļoti dažādas versijas, kāpēc viņi ir šaubīgi dažādos aspektos. Tad jūsu šaubu versija par viņiem...?

Dzintars: Tātad, ne tikai par KPV LV...

Zīle: Nē, nu... Ja es drīkstu tagad... Es vienkārši tikko biju divās debatēs Latvijas Radio dažādos formātos, abos kopā ar Aldi Gobzemu, kurš nepārprotami uzsvēra, ka viņi redz... Ka viņš sadarbosies kā premjers ar visām partijām, ar visiem pārstāvjiem, kas būs ievēlēti Saeimā, slēgs atsevišķus līgumus ar viņiem visiem, ministriem un Saeimas deputātiem. Arī "Saskaņu".

Mhm. Līdz ar to – šaubas.

Zīle: Nu, es domāju, ka tur...

Nu, ar Gobzemu mēs parunāsim šeit, ē, rīt...

Dzintars: Vienu piezīmi gribētu, Dombura kungs, lai jūs ļautu, jo nodrošināt disciplīnu organizācijā, vienotu stratēģisko kursu ir diezgan sarežģīti pat organizācijai, kas darbojas ilgstoši, daudzus gadus. Vienmēr rodas problēmas. Organizācijai, kuras saraksts ir sastutēts, trīs mēnešu laikā savācot cilvēkus, tā iespējamība, ka daļa no viņiem kaut kur pārbēgs, kaut kur var tikt izmantoti...

Divus gadus partija jau ir.

Dzintars: Kā, lūdzu?

Divus gadus partija ir!

Dzintars: Viena lieta ir pastāvēt ārpus parlamenta, otra lieta ir nokļūt parlamentā un saskarties ar reālo varu.

Tas ir jūsu viedoklis.

Dzintars: Nu, atceramies kā Zatlera Reformu partijai sanāca.

Ui, atceramies, "tēvzemiešiem" vēsturiski... Pārbaudes ar varu visiem Latvijā ir interesantas bijušas. Bet labi, sapratu, paldies, jūsu šaubas, tagad uz visa šī fona vēl viena bildīte, ko jūs, kampaņojot virtuālajā pasaulē, uzzīmējāt. Nu, ja iepriekšējā bija baigi vienkāršā, nu šitā ir tāda, ka acis var izmežģīt. Mēģiniet iztulkot, kas te tagad ir, jo ir "otreiz pārstrādāti "jaunie" glābēji", ir "videi draudzīgi?" (nu, ar šaubu jautājumu zīmi, visticamāk), "Latvijai bīstamie", nevis draudzīgie; figurē "Jaunā laika" kaut kāda, nu, tāda sena atblāzma, jo "Jaunais laiks", kā zināms, ir vēsture nu jau gandrīz desmit gadus, Reformu partija bišķi mazāk, bet arī baigā vēsture, nu, banāns, kas liecina, ka vispār tur Zīgerista ēna kaut kāda ir, un savukārt virkne partiju, kuras mēs tikko pārskaitījām – tie nav! Kas te ir uzzīmēts?

Dzintars: Jā. Nu, droši vien, ka jāsāk būtu ar to, ka konkrēto bildi ne es, ne, es pieļauju, arī Roberts Zīle veidojis nav, bet vēstījums, manuprāt, ir pietiekami skaidrs, ka šobrīd šis piedēklis "jaunais", ka to izmanto ļoti daudzi, bet jaunas partijas ir ļoti, ļoti nosacītas. Nu, tie ir tie paši cilvēki, piekabinot vecajai partijai nosaukumu "jaunais" vai pārkombinējoties, radot jaunu organizāciju. Šajās jaunajās organizācijas ir cilvēki, kas ir ideoloģiski pārstaigājuši visu spektru no ultraliberāļiem līdz šobrīd konservatīvajiem, kas pašlaik uzdodas par...

Kas ir otrreiz pārstrādāti un bīstami, saprotu domu.

Zīle: ..motorzāģi "Husqvarna"

[visi smejas]

Ā, to jau daži citi jau ir pasteigušies! Jūs sakāt, ka jūs neesat... Jūs zināt, kas to bildi ir uztaisījis tad? Jūs varat pateikt, kurš ir tas kreatīvais autors, kurš liek zem tā akceptu?

Dzintars: Nu, es...

Konkrētajai bildei autors, ja jūs neesat akceptējuši viņu?

Dzintars: Es neakceptēju katru radošu izpausmi, kuras rada. Varbūt jaunatnes organizācijas...

Aha. Nezināt, kas šito ir sazīmējis?

Dzintars: Nē, es noteikti nenorobežojos no tā, jo man šķiet, ka tas vēstījums ir pareizs.

Labi, labi, labi! Ir vienkārši interesanti, kas ir to uzzīmējis, jo tad es gribu saprast – "Videi draudzīgi? Latvijai bīstami!" stāv akurāt pie Jaunās konservatīvās partijas. Viņi ir tie it kā draudzīgie, bet Latvijai bīstamākie?

Dzintars: Es domāju, tā varētu būt arī sakritība, jo ne par Konservatīvo partiju, ne par KPV LV mēs nevaram neko daudz zināt. Visas partijas, sākumā arī Šlesers, iesaistoties politikā, ir teicis – viņš nāk cīnīties pret oligarhiem, pret vecajiem zagļiem, un viņa laikā būs kārtība. To saka arī tagad jaunās partijas. Ko, kāds būs saturs pēc vēlēšanām – tas ir eksperiments, un to mēs redzēsim pēc tam.

Labi. Ņemam šito bildi nost, skatāmies tālāk, ko jūs darāt kampaņā, un šiten, nu, pārejam uz to video žanru. Es visiem te analizēju video žanru. Te būs dažādi video žanri: gan klipu, gan arī uzstāšanās žanrs. Viens ir klipiņš, kas ir garš – četrarpus minūtes, bet, nu, es nospēlēšu sākumā sākumu, kas tā kā raksturo to žanru, man liekas.

[tiek demonstrēts videoklips]

[fonā skan kokle, pludmalē satiekas divi jaunieši]

- Sveiks, Jāni!

- Čau, Anna!

- Kā tev gāja šodien?

- Šodien bija brīnišķīga diena!

- Jā, tik silts laiks un tik skaisti! Starp citu, šodien redzēju, ka uz Ādažiem ved smagās armijas tehniku. Domā, varētu būt karš?

[kadri, kuros pa šoseju brauc smagā armijas tehnika]

- Nedomāju vis. Katrā ziņā, ja mums ir NATO, varam justies daudz drošāk.

- Jā, citādi būtu kā Ukrainā...

- Ukraiņiem nepaveicās, jo nebija neviens, kas viņiem nāk palīgā.

[videoklipa fragmenta beigas]

Es, abstrahējoties no sava subjektīvā skata šiten... Skaidrs, ka uz jauniešiem orientēts, ja jaunieši tajā epizodē, ja. Es pajautāju iespaidu cilvēkiem, nu, kas ir tajā vecuma grupā. Ē, nu, viņi saka – nu, tiešām mūs par tik infantiliem tur? Nu, tiešām? Nu, it īpaši meitenes, nu, kuras vispār – pludmalē satiekas nejauši, nesaprot vispār, kāpēc pārvietojas tehnika pa ceļiem, un vispār. Nu, vai nešķiet, ka, nu, ir reāli tā iedomāt, ka tā cilvēki domā un izturas? Kas tas tāds ir?

Dzintars: Lai atbildētu uz jautājumu, kā cilvēki domā un kāds ir vēstījums, droši vien tad būs jānoskatās viss četru minūšu klipiņš.

Nē, tālāk klipiņā iet normāli... Šito nospēlē un tad pa vienam runā. Bet es jau nerunāju par to, es runāju par šo epizodi, ka jūs esat uztaisījuši mizanscēnu ar diviem jauniešiem, nu, jauniem cilvēkiem (nezinu, līdz cik gadiem kurš ir jaunietis), nu, kuri šitādā stilā, piedošanu, tusē! Nu, čau, šodien forša, saulaina diena, ā, šodien brauca bruņutehnika uz Ādažiem, varbūt rīt karš! Nu, nopietni?!

Zīle: Nē, nu, katrā ziņā mums no trim pamatpunktiem mūsu programmā ir droša Latvija, un šis te NATO jautājums bija akcents. Var strīdēties varbūt par šo māksliniecisko izpausmi, bet katrā ziņā tas ir domāts jauniem cilvēkiem par to, ka droša Latvija būs, un NATO spēku atrašanās šeit, Latvijā, ir ārkārtīgi būtiska.

Un tas ir tas viņu līmeņa jautājums, ka, paklau, es nesaprotu, kāpēc braukā pa ielām kaut kas, pa šosejām...

Zīle: Nē, nu tas ir ievads tematā, par ko es, kā teicu, var strīdēties, vai tas ir veiksmīgākā versija vai nē, bet tā doma, protams, bija parādīt šo drošuma aspekta svarīgumu.

Labi, labi. Ejam tālāk. Cits klips, šito novācam nost. Nē, respektīvi, nevis cits klips, šajā klipā cita, nākamā epizode, kur jaunieši atkal turpat Jūrmalā, nu, tagad bišķi savādāk, iet gar jūru. Vispār mums Latvijas klipu vēsturē tā jūra ir iemīļota. Šie iet, runājas tālāk, nu, karš nebūs, tagad runājam tālāk, kā vispār.

[tiek demonstrēts videoklipa fragments]

[tie paši jaunieši, puisis un meitene, iet pa liedagu gar jūru]

Meitene: Kā tev patīk šeit, Jūrmalā?

Puisis: Pēdējā laikā tāda dīvaina sajūta. Liekas, ka tu esi kādā Soču kūrortā, jo tik daudz cittautiešu visriņķī. Šlesera uzturēšanās atļauju tirgošanas buma laikā ne viens vien ieguva tiesības šeit dzīvot.

[videoklipa fragmenta beigas]

Te jau ir par faktoloģiju bišķi. Tātad Nacionālā apvienība ar šo pasaka (nu skaidrs, ka tā ir jūsu redakcija vai jūsu jaunieši, vai abi divi), ka ir krieviskāka... Ka Jūrmala vispār kā Soči un Latvija – krieviskāka. Uz kā balstīti šādi apgalvojumi? Latviešu īpatsvars palielinās, latviešu valodas statuss pēc visiem pētījumiem...

Zīle: Ne Jūrmalā. Es dzīvoju Jūrmalā.

Tas ir empīriski? Robertam Zīlem likās, ka neuzlabojas...

Zīle: Nē, es nē... [smejas] Es nebiju tas autors. Bet tas ir...

Pie tam jūs esat starp Briseli un Jūrmalu!

Zīle: Nē, bet es jau katru nedēļu esmu atpakaļ!

Nuja, un tad jūs visu laiku riņķojat pa Jūrmalu un noskaidrojat...

Zīle: Es skrienu tur vai soļoju, vai kaut kādas citas sportiskas...

Un sajūtaties kā Sočos!

Zīle: Man arī ir kaimiņi. Es neesmu bijis Sočos, es nemaz tur nevaru aizbraukt.

Nu tagad vairs nē!

Zīle: Un negribu arī, un negribu arī! Nekad neesmu bijis un negribu.

Bet, paga, nu, nu, nu, vēl faktoloģiju!

Dzintars: Roberts Zīle nav vienīgais jūrmalnieks. Nacionālajai apvienībai Jūrmalā ir pietiekoši sena, tradīcijām bagāta nodaļa, un šīs uzturēšanās atļauju biznesa radītās sekas ir viena no galvenajām lietām, ko viņi kā cilvēki izjūt. Tas ir tas, ko mēs no viņiem saklausām un kur viņi uzskata, ka tas ir tiešām bijis Nacionālās apvienības liels panākums, ka šo programmu mēs esam nobremzējuši.

Ā, tad tie ir jūsu iekšējie, teiksim, temperatūras mērījumi? Iekšējie, partijā?

Dzintars: Nē, nu pagaidiet, to, cik ir iegādājušies šos īpašumus, tā ir statistika un...

Zīle: Pamatā Jūrmalā un Rīgā.

Nē. Īpašums un krieviska pilsēta – tās ir divas atšķirīgas lietas!

Dzintars: Nu, bet kas tad iegādājas, kas tad iegādājas?

Zīle: Jūs paskatieties uz svētkiem – Masļenicu un citiem... Es vienkārši esmu redzējis, kā tas ir Jūrmalā. Tad ir pieplūdums, pilnas ielas.

Jūs paskatieties uz statistiku viesnīcās! Samazinās!

Zīle: Tie dzīvokļi stāv tukši, tie dzīvokļi bieži vien stāv tukši.

Nuja!

Zīle: Viņi parādās tad, kad brīvdienas ir Maskavā (nu, Krievijā) vai Pēterburgā, un tad viņi salido, un tad jūs redzat tiešām...

Un mēs paliekam pie tā, ka uzturēšanās atļaujas neko labu nekustamā biznesa krīzē nedeva vispār?

Zīle: Dažiem jā – nekustamā īpašuma biznesmeņiem. Dažiem.

Latvijai neko?

Zīle: Latvijai nē.

Latvijai neko. Labi, ejam tālāk. Vēl viens video, kas nav kampaņas video, lai gan, no otras puses, visas runas, kas skan priekšvēlēšanu mēnesī vai nedēļās, nu tā vai citādāk varētu saukt arī par kampaņu. Tātad ievadam temats, kas šobrīd ir aktualizējies saistībā ar tā saucamajiem tikumības grozījumiem Izglītības likumā, pagājušā nedēļa, Saeimas sēde, deputātu pieprasījums attiecībā uz "Papardes ziedu", uz viņu kampaņām, uz viņu finansējumiem un tā tālāk, un tā joprojām, kam paralēli šobrīd notiek arī Nacionālās apvienības, nu, tā kā iebildes pret Sabiedrības integrācijas fonda, nu, tā kā darbu un atbalstu nevalstiskajā sektorā, bet tomēr, nu, divas paralēlas lietas. Ingūnas Rībenas, jūsu deputātes, runa, runas fragments parlamentā pagājušonedēļ, runājot nu vairs ne tikai par "Papardes ziedu", bet par lielām nacionālās, nu, būtībā nacionālās politikas lietām starptautiskā kontekstā.

[tiek demonstrēts video fragments]

[Ingūna Rībena runā no Saeimas tribīnes]

Rībena: Īstai demokrātijai, protams, ir jāiztur daudzi pārbaudījumi. Šoreiz tas ir pārbaudījums ar Sorosa naudu. Šodien globālisma ideoloģija ar politkorektuma, genderisma, kosmopolītisma, multikulturālisma, hipertolerances un citām līdzīgām idejām cilvēktiesību aizsegā faktiski nojauc līdzšinējo tikumisko vērtību sistēmu, noārdot cilvēka būtiskās identitātes.

[video fragmenta beigas]

Tā ir Nacionālās apvienības pozīcija?

Dzintars: Tieši ko jūs no Ingūnas Rībenas teiktās...

Tieši to, ko es nospēlēju. Tā ir Nacionālās apvienības pozīcija?

Dzintars: To var pateikt tādiem vai citiem vārdiem, bet šī sadursme starp tradicionālām vērtībām un starp ultraliberālo, nu, tādu mēģinājumu pārskatīt to, kas mums gadsimtiem ir bijis svēts un svarīgs – tā tas ir. Ja konkrēti...

Izaicinājums Latvijas politikas... Latvijas suverenitātei, piedošanu, ir Sorosa nauda šobrīd, ja?

Dzintars: Atsevišķas organiz...

Ja?

Zīle: He-he, nu redziet, kā tas ir... Skaidrs, ka viņa darbība ir bijusi pret... Un, lai gan es... Man bija tas... Es pat esmu ar viņu spēlējis tenisu īstenībā finanšu ministra laikos deviņdesmito gadu beigās...

O, viņam laba veselība bijusi ir! Viņam tomēr nav maz gadu!

Zīle: Jā, viņš gan bija jaunāks, es arī, bet varbūtās... Bet ne jau tas ir tas būtiskākais. Pats par sevi skaidrs, ka Sorosa darbība ir ļoti pretrunīga vērtējama ļoti daudzās Eiropas valstīs. Viņa darbība gan finanšu tirgos, kā tas ir Lielbritānijā...

Pretrunīgi?

Zīle: ... gan arī Ungārijā un daudz kur citur...

Labi.

Zīle: ... kur var, protams, no vienas puses lamāt Orbāna politiku, bet no otras puses neredzēt arī lietas, kas tiek ietekmētas šādā veidā.

Un tad šobrīd Latvijā? Nu, šis tomēr interesanti!

Zīle: Cita lieta... Nu, tas ir Ingūnas Rībenas izteiksmes veids, kādā veidā viņa šo lietu saprot. Raivis pateica tās lietas, kas mums ir kopīgas Nacionālā apvienībā...

Kā jūs to saprotat, vai šobrīd globālisma ideoloģija "nojauc līdzšinējo tikumisko vērtību sistēmu, noārdot cilvēka būtiskas identitātes"?

Zīle: Nuuu, daļēji varētu būt, ka tur ir bīstamība.

Tieši kas vēl bez Sorosa šādu bīstamību rada?

Dzintars: Es domāju, ka viena lieta ir Soross, bet šeit jau netika runāts par Sorosu kā personību, bet organizācijām, kas saņem finansējumu...

Sorosa "Open Society Foundations", nu skaidrs, ka tika runāts par Sorosa visu kursu divdesmit, cik gadu garumā...

Dzintars: Es domāju, ka Džordžs Soross neizseko katrai kustībai un katrai organizācijai, kas darbojas Latvijā. Tas ir tas, ko mēs sajūtam. Mēs sajūtam, kā, piemēram, organizācija "Providus", izmantojot jauno, kompetencēs balstīto izglītības saturu, kur, protams, vairāk tiek runāts par vērtībām, cenšas ielobēt savas vērtības, kas Nacionālajai apvienībai nav un nebūs pieņemamas.

Paga, es... "Providus" arī apdraud Latvijas suverenitāti?

Dzintars: Mmm...

"Providus" arī ir globālisma ideoloģijas kareivis, kas noārda cilvēka būtiskās identitātes?

Dzintars: Katra atsevišķa organizācija un katrs atsevišķs pasākums varbūt nenoārda, bet kopumā ideoloģija, kas ir vērsta, piemēram, uz nācijas, piemēram, uz tradicionālās izpratnes par ģimeni nojaukšanu, tas ir drauds mūsu turpmākai pastāvēšanai.

Zīle: Nē, nu, skaidrs, ka nevalstiskās organizācijas spēlē būtisku lomu modernā sabiedrībā, par to nav runa, un skaidrs, ka viņas ir ar ideoloģisku un politisku platformu...

Bet, Zīles kungs...

Zīle: ... neatkarīgi, kas viņas finansē. Bet tas ir acīmredzami. Līdz ar to – viņām ir jāpastāv, par to nav runa, bet nevajag arī būt ar rozā brillēm politiskajā līmenī, ka ietekmēties tikai no viņu viedokļiem.

Jā, bet te ir ļoti svarīgi, un es lūgtu jums tomēr, nu, kā Eiropas parlamentā ilgstoši jau strādājošam un līdz ar to atbildot par to pozicionēšanos arī tajā starptautiskajā līmenī, tātad runa šobrīd ir par to, ka (nu, arī te ar kolēģiem parunājot) noklausoties šādu Nacionālās apvienības politiķa tekstu, nu, principā pirmā paralēle ir, ka līdzīgi runā arī Ungārijā...

Zīle: Un?

... un daļēji varētu arī līdzības Polijā pievilkt.

Zīle: Un?

Jautājums ir: vai tad jūsu nacionālā politika šobrīd mums ir jānolasa, ka viņai vislielākā radniecība ir Ungārijas un Polijas politika?

Zīle: Nē, bet daudzos jautājumos – jā. Ungārija un Polija ir demokrātiski ievēlētas valdības...

Jā.

Zīle: ... abas ir konservatīvas. Teiksim, ungāru valdība ir ļoti simpatizējusi Kremlim, kas mums nepatīk, mēs to atklāti arī zinām, un mēs ar Kučinska partiju vienā politiskajā ģimenē Eiropas Savienībā, un mēs ar to arī...

Jā, bet pirms ģimenēm saprotam, kur jums tajā ģimenē sakrīt ar Orbānu un Moravecki, un kur jums nesakrīt.

Zīle: Nē, nu mēs esam arī konservatīva partija, Nacionāla apvienība ir arī konservatīva partija. Skaidrs, ka mēs droši vien neesam tik konservatīvi, vismaz es personīgi neesmu tik konservatīvs kā, teiksim, Kačiņskis vai viņa vadošie politiķi Polijā. Polijā ir citas, katolicisma tradīcijas, viņi ir daudz, daudz konservatīvāki daudzos jautājumos nekā mans personīgais viedoklis un, es domāju, arī lielai daļai nacionāļu. Tajā pašā laikā tie pamata stūrakmeņi – ģimene, valsts, tātad, nacionālā valoda, un tas ir būtisks, es domāju, jebkurai konservatīvajai partijai, vai tā ir poļu vai latviešu.

Jā, bet aiz šī karodziņa, vai, precīzāk, līdzās šim karodziņam, bet šobrīd, mūsu sarunā, viņš izbīdās drusku ārā, ir virkne citu tēmu, sākot ar bēgļiem, beidzot ar tiesu neatkarību, virkne jautājumu, kur Eiropas līmenī, nu, pirms dažām nedēļām Eiropa nostājās... Eiropas Parlamentā uzstāda jautājumu...

Zīle: Strasbūrā? Jā, tas ir tīri politisks jautājums.

... ka Ungārijai pienāktos sankcijas.

Zīle: Par to nobalsoja absolūtais vairākums kreiso plus daļēji Eiropas Tautas partija, kas ir...

Un jūsu ģimene? Jūs kā ģimenes loceklis?

Zīle: Mēs visi nobalsojām pret iejaukšanos Ungārijas lietās...

Jūs uzskatāt, ka Eiropa iejaucās...

Zīle: ...gan briti, gan konservatīvie, gan daudzi citi...

... Orbānam taisnība?

Zīle: Tā ir ievēlēta valdība poļu pilsoņu, oi, es atvainojos, ungāru pilsoņu vidū. Tātad šajā gadījumā Eiropas – Briseles vai Strasbūras...

Tad iznāk, ka jūs atbalstāt Orbāna visu to vadības stilu un uzstādījumus?

Zīle: Jā, mēs uzskatām, ka nevajag Eiropas... Šonedēļ tur Rumāniju ņem priekšā, kas varbūtās atkal ir citā politiskā ģimenē, sociāldemokrāti viņu valdība priekšā. Faktiski tomēr šie te jautājumi par izvēli – tā ir poļu vai ungāru pilsoņu izvēle. Un īstenībā no tā, ka Brisele sāk teikt: jūs slikti vēlējāt, jūs ievēlējāt nepareizo valdību, mēs šito valdību sodīsim un arī jūs sodīsim! – vai tas palielina Eiropas Savienības, tā sakot, tēla pozitīvo domu Polijā vai Ungārijā? Nē, viennozīmīgi nē! Un tāpēc es arī vienmēr būšu pretī šādām situācijām – iejaukties citu Eiropas Savienību... Tajā pašā laikā par Spāniju – klusums. Par politiskajiem ieslodzītajiem Spānijā.

Ja Latvijas vēlētājs, nacionāli noskaņots vēlētājs, kurš meklē savus orientierus, tajā skaitā skatoties uz jums, un seko līdzi Eiropai, un viņš redz, ka nacionāļi, ne tikai pieminētajās divās valstīs, bet vēl dažās, – nacionāļi daudz kur ir būtībā kļuvuši par tādu, nu gan, ja ne sinonīmu populismam, ja, tad nacionālisms...

Zīle: Populismi ir visos flangos.

Jā, bet nacionālisms ar populismu draudzējas ļoti. Arī Orbāna, arī Orbāna gadījumā. Kur ir robeža?

Dzintars: To saka tie, kam nepatīk nacionālisms. To šādā veidā... Nu, piekārta tiek šāda birka. Nacionālā apvienība...

Vai jūs varat definēt robežu?

Dzintars: Nacionālā apvienība ir eiropeiska partija, bet būt eiropeiskiem nenozīmē nejusties pašiem kā līdztiesīgiem eiropiešiem. Arī mēs varam...

Zīle: Mēs redzam kā valstu savienību.

Vai jūs varat nodefinēt saviem vārdiem?

Dzintars: Mēs vēlamies, lai Eiropa būtu konservatīvāka, jā, mēs vēlamies arī lai Eiropai būtu cita attieksme, piemēram, bēgļu politikā...

Vai jūs varētu noformulēt saviem vārdiem, kur jūs redzat robežu starp konstruktīvu nacionālismu, kas ir eiropeisks...

Zīle: Bet ko nozīmē "eiropeisks"?

Vot, tas jau ir... Lūk, tas ir jau nu vārds, ko jūs lietojat, ko Dzintara kungs lieto! Un robežu, kad viņš kļūst destruktīvs un pret Eiropas pamatprincipiem vērsts...

Zīle: Viņi tiek locīti... Ja es dzirdu Eiropas Parlamentā biežāk kā galveno argumentu "Eiropas vērtības", tad es redzu, ka citu argumentu nav.

Bet pasakiet jūs – kas ir nacionālās vērtības?

Zīle: Mēs redzam, ka Eiropas Savienība ir nacionālu valstu savienība. Un nevar būt tā, ka tas, kas ir slikti dalībvalstij, ir labi Eiropai, un otrādi. Tikai tad, ja tas ir labi dalībvalstij un viņas pilsoņiem, tad tas var būt labi Eiropai.

Zem šitāda karoga var izšķīst Eiropa ātri.

Zīle: Nē.

Jā.

Zīle: Nē. Nevajag darīt to, kas nav vajadzīgs, ko nevajag darīt Eiropas...

"Brexit" arī bija uz nacionālisma bāzes!

Zīle: Nē, Breksits bija daudz garāks stāsts, tur, protams, bija iekšpolitiskais jautājums, bet tas, ka Deividam Kameronam, tā laika premjeram, neiedeva labu mandātu uz referendumu Eiropas Savienība, tas arī ir skaidrs, kāpēc rezultāts ir tāds.

Jūsu atbildes versija?

Dzintars: Protams, katrā atsevišķā situācijā tās robežas ir citādi meklējamas, bet viens princips, kas man šķiet ļoti svarīgs, ir humānisma princips, uz kā ir balstīta arī Eiropas Savienība, un jebkura tradicionālu vērtību – tautas, ģimenes – aizstāvība nevar iet pretrunā humānisma principam, tātad cilvēcībai, korektai attieksmei pret otru cilvēku. Tas ir tas, kas, manuprāt, arī Latvijā vērtējot dažādas organizācijas, kas sev piedēvē nacionālu raksturu, ir ļoti būtiski pateikt, vai mēs neatbalstām partnerattiecību likumu, jo tas rada, var radīt zināmas konsekvences, vai arī iet praidos, mētāties un būt agresīvi noskaņotam pret citu cilvēku...

Un no tā es, lai nebūtu pārpratumu, no tā es saprotu, ka jūs virkni lietu šobrīd sakāt, ka tas ir nelabs nacionālisms Ungārijā vai Polijā. Nepieņemams. Jeb viss ir pieņemams?

Zīle: Nē, Ungārijā mums nav pieņemama Orbāna koķetēšana ar Kremli, bez šaubām.

Dzintars: Tieši tā.

Un viss? Un viss pārējais ir pieņemams?

Zīle: Migrācijas politikā jā, jautājumos, kas attiecas uz viņu izglītības sistēmām vai, teiksim, attieksmē pret nevalstiskām organizācijām... Kamēr tur nav tādu izteiktu pārkāpumu pret brīvu, teiksim, vārda brīvību vai demonstrācijām... Tur nesit demonstrantus. Ne Polijā...

Tur nekas slikts par vārda brīvību nav noticis?

Zīle: Bet Katalonijā sita tos, kas gāja vēlēt! Spānijā. Un Brisele klusē!

Ungārijā nekas slikts pret vārda brīvību nav noticis?

Zīle: Un Brisele klusē!

Un Ungārijā nekas slikts nav noticis par vārda brīvību?

Zīle: Varbūt, ka varēja būt labāk, mēs neidealizējam šo situāciju, bet šajā gadījumā tā ir ungāru tautas darīšana, pirmām kārtām.

Aha.

Dzintars: Mums nav jākļūst ne par Ungāriju, ne par Ungārijas valdošās partijas dalībniekiem, mums nav jāpasaka, vai mēs par absolūti visu, ko viņi dara, vai absolūti pret, ko viņi visu dara. Ir lietas, kas ir pareizas, ir lietas, kuras mēs atbalstām un kas sakrīt ar mūsu nostādnēm.

Labi, ejam tālāk! Pie programmām skatoties, un es teikšu – šajā gadījumā iepriekšējo un esošo, un jūsu pieminētie astoņdesmit procenti ir akurāt mans jautājums. Tātad, nu, ja nu ir viena lieta, kur jūs programmās atšķiraties no visiem, tad šī ir tiešām kardināla. Melns uz balta uzrakstīts, jā, aktuālajā programmā: "Esam sasnieguši 80 % no mērķiem, kurus izvirzījām iepriekšējo vēlēšanu programmā." Kā jūs sarēķinājāt?

Zīle: Nu, tas nebija tikai mūsu rēķins. Es biju intervijā pirms mēneša, pusotra, kad kampaņa tikai sākās, vienā biznesa laikrakstā Latvijā, kurš nebūt nav mums simpatizējošs, kā jūs varat iedomāties, un žurnālists teica...

Ā, "Dienas Bizness" sarēķināja! Ā!

Zīle: Nē, viņi tai skaitā. Tas jau... Mēs jau bijām programmu uzrakstījuši un iesnieguši, tas bija pēc tam. Bet viņi teica, ka viņiem pat iznāca vairāk, viņi bija noalgojuši ekspertus un paskatījušies...

Ā, "Dienas Bizness"...

Dzintars: Šobrīd jau arī ir vairāk, šobrīd pirmajā lasījumā nobalsots arī par Darba likumu.

Labi, labi.

Zīle: Bet tas bija ļoti zolīds žurnālists. Nav jau tā, ka tur tikai viens žurnālists.

Jā. Tagad es...

Zīle: Pagaidām vēl. Vismaz.

Tagad es gribētu, ka mēs paskaitām alternatīvi. Tātad, pirmkārt, tur ir vesela virkne frāžu (man ir jālieto šis vārds, varat strīdēties), ka palielināsies kaut kas, vairāk par maksu būs kaut kas, paplašināsies kaut kas, kam nav nekādu izmērāmu kritēriju...

Zīle: Progresivitāte nodokļu sistēmā. Ir izmērāma.

Nav, nav jautājums vai liela, vai maziņa, vai traģikomiska. Jā, bet izmērāms nav. Bet tas, ko es gribēju teikt...

Dzintars: Ir ļoti konkrēti izmērāms – ir vai nav. Tas tāpat kā stāvoklī...

Zīle: Publiskie iepirkumi, ir ofšora kompānijām aizliegums piedalīties.

Saliekam. Es salikšu atsevišķās... Tātad, viena lieta, ka palielināts tāds pabalsts, palielināts tāds finansējums, palielināts vēl kaut kas. Augšupejošā ekonomikā, kur ienāk valstij vairāk naudas, nu pēc definīcijas tas nav grūts uzdevums.

Zīle: Jā, bet ir akcenti konkrēti uz demogrāfijas programmām, kas...

Tur visiem bija akcenti.

Zīle: Mums bija ļoti precīzi akcenti.

Nu, arī ZZS un "Vienotībai" bija akcenti. Nu nebija tā, ka jūs baismīgi teicamnieki.

Zīle: Tad viss ir slikti. Viss ir slikti, viss ir nepareizi politiskajām partijām.

Pa, pa, pa. Respektīvi, nu bet jūs piekrītat, ka principā ekonomiskā augšupejā...

Zīle: Nu bet ko, kā jūs iedomājaties – 4000 zīmju programmā rakstīt konkrētus skaitļus? Tas ir vieglprātīgi, tas pat nav nepieciešams, tas ir nepareizi.

Es nesaku. Es saku, ka grūti izmērīt, bet ekonomiskā augšupejā skaidrs, ka tas ir diezgan pašsaprotami, ka kaut kas kaut kur palielinās. Tālāk – pāris konkrētas lietas, ko es gribētu saprast, un es... Nav jau šaubu, ka puse vai vairāk par pusi jeb skaitliski tās rindiņas izejot cauri, ka viņas ir piepildījušās. Runa ir par akcentiem dažiem. Varbūt par divdesmit procentiem. Es vienkārši nezinu, vai var samērīt ar burtu skaitu vai kā citādāk, tāpēc mani tie 80 procenti drusku uzjautrina. Bet divas ir svarīgas lietas, kas man liktos, nu, kā piemēru, vai trīs, precīzāk. Viena lieta, kas pašās beigās bija četrpadsmitajā gadā [lasa no ekrāna – red. piez.]: "Publiskajā pārvaldē veikts funkciju audits, kā rezultātā izglītības, kultūras, veselības, iekšlietu darbiniekiem var nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu, sociālās garantijas un profesionālās pilnveides iespējas." Viss, kas šajās nedēļās ir runāts par šīm un līdzīgām nozarēm debatēs, visi saka, ka nevar, nav viņiem algas labas, atalgojums, garantijas, viss ir švaki. Auditu tādu es neesmu pamanījis, ne tikai uztaisītu, bet pat ierosinātu.

Dzintars: Manuprāt, tieši uzreiz pēc iepriekšējām vēlēšanām tā bija pirmā reize, kad arī pēc Nacionālās apvienības ierosinājuma ministrijas tika aicinātas (arī no Finanšu ministrijas puses) ļoti rūpīgi pārskatīt arī savus izdevumus...

"Aicinājām pārskatīt" – tas nav audits! Audits ir kaut kas pilnīgi cits, tur nu ekonomists man neļaus samelot, audits – tas ir nopietni!

Zīle: Nu, tas jā, varētu šajā gadījumā iet uz nulles budžetu vai kaut kā citādi metodoloģijas ziņā. Bet būtiski, es domāju, ir tas, ko Raivis droši vien arī gribēja pateikt – kultūras jomā, ko mēs pārvaldījām visus šos laikus, ir šis pieaugums. Un arī izglītībā...

Ir beigts funkciju audits...

Zīle: Nē, ne...

... un ir konkurētspējīgs atalgojums – nopietni?!

Zīle: Nu nē, viņš ir pieaudzis; viņš varbūt nav konkurētspējīgs, bet viņš ir krietni izaudzis salīdzinoši ar to...

Funkciju audits kur ir kultūras jomā redzams?

Zīle: Es domāju, ka ir...Nu, bet tad man jāprasa ir...

Ā, "es domāju", ā, okei.

Zīle: Piedodiet, nu, mums ir Dace Melbārde...

Nu, bet premjera amata kandidāts, nu taču jāsaprot, nu!

Zīle: Piedodiet man, premjera amata kandidātam pamatā ir jāskatās lielās attiecības un tādā veidā, kā valsts attiecas un kā var visu...

Ā, izglītības, kultūras, veselības, iekšlietu darbiniekiem konkrēti – tas ir mazs.

Zīle: Mums ir Dace Melbārde, kultūras ministre, kurai ir lieliska pieredze, kura jums varētu šeit izstāstīt.

Bet te jau četras nozares bija nosauktas!

Dzintars: Visās šajās...

Zīle: ... jomās...

Dzintars: ... visās šajās jomās ir atalgojuma pieaugums.

Ir audits. Ir funkciju audits.

Dzintars: Tātad, audits nav bijis, bet šie izdevumi ir pārskatīti...

Bet konkurētspējīgs atalgojums – nez vai!

Dzintars: Nu tāpēc mēs jau arī nesakām, ka simtprocentīgi, ja, bet pieaugums ir.

Labi, bet šiten ir tā kā šaubīgi. Otra lieta – tradicionāli enerģētika. Enerģētiskā neatkarība, četrpadsmitajā gadā jūs sakāt, melns uz balta [lasa no ekrāna –red. piez.]: "Novērsta Latvijas atkarība no Krievijas enerģētikas."

Zīle: Gāze pamatā. Mums izdevās...

Jūs saucat divas lietas: "Nord Stream" un "Latvijas Gāzes" monopolstāvoklis.

Zīle: Jā, bet tas ir ārkārtīgi būtiski – beidzot izdevās pārraut šo te un ieviest Latvijā šo direktīvu, kas bija 2009. gada Eiropas Savienība, par to, ka atdalīt tirgotāju no piegādātāja un uzglabātāja. Tas ir ļoti grūti gājis, atcerieties...

Ir novērsta ar to atkarība?

Zīle: ...lielā mērā, un Naudiņa kungs, kurš vadīja Tautsaimniecības komisiju Saeimā; bija ārkārtīgi grūti brīži...

Ir novērsta atkarība?

Zīle: ...un gan es, gan daudzi citi nāca palīgā, lai mēs varētu šo...

Ir novērsta ar to atkarība?

Zīle: Jā, viņa ir krietni savādāka. Krietni savādāka. Mums ir alternatīva...

Savādāka vai novērsta?

Zīle: Tagad jūs varat uzglabāt Inčukalnā Lietuvas sašķidrinātās gāzes...

Savādāka vai novērsta?

Zīle: Principā novērsta.

Principā, jūs sakāt, novērsta.

Zīle: Principā novērsta. Ja ir ļoti kritiska, piemēram, situācija ar to, ka no "Gazprom" puses netiek pumpēta iekšā sezonā gāze Inčukalnā, viņu var dabūt citādi.

Kāpēc mums radās tāda briesmīga atkarība uz divdesmit gadiem?

Zīle: Tāpēc, ka mēs mantojām Padomju Savienību! Mēs bijām lieliski... Joprojām mēs esam transporta sektorā vai enerģētikā, mums jau nav dzelzceļa, lai savienotu ar Eiropas Savienību.

Ā! Mums radās nevis tāpēc, ka mums "Latvijas Gāzes" privatizācija bija tāda un tie līgumi tādi, tai skaitā ap Inčukalnu?

Zīle: Bet tas bija jautājums tai brīdī, lai jūs vispār varat to padomju laikā uzbūvēto apkures sistēmu, kas bija ārkārtīgi neefektīva, bet viņa sildīja cilvēku mājas un pavardus, lai viņu saglabātu, tāpēc arī daļēji bija no šīs privatizācijas... Cita lieta, kāpēc tur vajadzēja iesaistīt "Iteru" un tamlīdzīgi, to būtu jājautā Jānim Naglim ar Privatizācijas aģentūru...

Redz...

Zīle: ... bet skaidrs, ka bija jāatrisina ar vācu investoriem...

Bet, tātad...

Zīle: ... un tajā laikā, protams, ka nebija, lai varētu to darīt.

...atkarību radīja šī privatizācija vai neradīja?

Zīle: Privatizācija...

Saglabāja. Saglabāja.

Zīle: ... bija solis risināt – prom no Padomju Savienības šo te...

Privatizācija bija laba?

Zīle: Viņa bija varbūt neprecīza dažos... Investoru sadalījumā, par to es...

Bet viņa radīja šo ilgo atkarību?

Zīle: Nē, mēs būtu vēl sliktāk! Kā jūs iedomājaties...

Ā, viņa bija labākais iespējamais variants, šī privatizācija?

Zīle: Nē, bet jūs iedomājaties, kas būtu noticis ar to brīdi, ja tagad tajā brīdī nebūtu rasts risinājums, lai būtu Inčukalnā gāze!

Nē, es runāju par monopolu! Monopols tika ar privatizāciju noteikts uz šiem divdesmit gadiem.

Zīle: Bet viņš jau bija, viņš eksistēja no Padomju Savienības, monopols, caur Inčukalna gāzes krātuvi...

Pa, pa, pa, no Padomju Savienības neeksistēja monopols līdz 2016. gadam, nu bet, nu, nu, nu...

Zīle: Tur bija vispār.... Nē, nu es atvainojos.

Privatizācijas līgumā netika noteikts monopols.

Zīle: Nē, bet tieši tāpēc, ka akciju sadalījums privatizācijas bija kļūdains. Tam es... To es jums saku atklāti, Dombura kungs, jūs jau arī to zināt, kā tur gāja, tātad jums vajadzētu saprast... Kāpēc tieši iznāca tā, ka "Gazprom" ar "Itera" bija tieši, bišķi virs piecdesmit procentiem?

Un mans pretjautājums ir uz šo jautājumu – kur bija nacionāļi (vēl "Visu Latvijai!" nebija radušies), bijāt valdībā, Guntars Krasts, jūsu biznesa partneris, bija ministrs...

Zīle: Bet mēs zaudējām šoreiz šo te pieeju...

... un sēdēja tajā valdībā, un palika, un prom nekur negāja, un durvis necirta.

Zīle: Bet ja mēs aizietu prom, no tā jau "Latvijas Gāzes" privatizācija nebūtu savādāka, viņa būtu vēl sliktāka!

Bet priekš kam jābūt tādam ministram tad?

Zīle: Nu, piedodiet man...

Es piedodu! Par ko?

Zīle: Bet, bet, bet... Kā jūs apmēram... Sakiet, apmēram tā – ja mums nesanāk tā, kā ir, tad mēs aizejam ārā, aizcērtam durvis un mēs esam brīvi?

Es, Zīles kungs...

Zīle: Mūsu mērķis ir izdarīt, lai arī grūti, lai arī bieži vien neiespējami, tāpēc ka partneri ar tādu politisko spēku apveltīti, kā vēlēšanas to viņiem devušas, – darīt katrā brīdī labāko iespējamo variantu un nekad nepadoties.

Jā. Es, Zīles kungs, šo visu jautājumu uzstādu tai kontekstā, vai ir diez ko korekti pasludināt, ka mēs darām varonīgu cīņu ar problēmām, kuru radīšanā mēs esam līdzatbildīgi, ja ne līdzvainīgi!

Zīle: Dombura kungs! Neatkarīgi no privatizācijas vai neprivatizācijas tai laikā, infrastruktūra ar gāzi pastāvēja tāda, kāda viņa pastāvēja. Tikai tāpēc divtūkstoš devītajā... Pat Eiropas līmenī likumdošanu bija tik grūti radīt, lai vispār veidotu tirgu gāzes sektorā. Tas nebija tā, ka Latvija kaut kādā unikālā stāvoklī bija. Visa Eiropa...

Latvija tika...

Zīle: Visa Eiropa bija...

... tika pasniegta kā vissliktākā, visatkarīgākā situācija.

Zīle: Visa Eiropa... Nē, mēs bijām kopā...

Parlamentā diskutējot tas notika, Latvijas Republikā!

Zīle: Nē, mēs bijām kopā ar Igauniju, Lietuvu, Somiju, kurā mēs objektīvi bijām pilnīgi atsieti no jebkādām citām iespējām piegādāt citu gāzi, kas nenāk no "Gazprom". Un tajā brīdī, kad lietuviešu valdība saņēmās uz šo, nu, tādu riskantu soli, bet ļoti pareizu soli par sašķidrinātās gāzes terminālu, tas mums deva iespēju iet uz priekšu uz šiem soļiem, un to mēs arī izdarījām.

Labi, pastrīdējāmies un ejam tālāk.

Zīle: Katram laikam ir sava iespējamība.

Vēl viena lieta, kas, nu, atkal ir procentos vai nav procentos, bet man liekas tomēr fundamentāla. Par maksātnespējas tēmu mēs izstrīdējāmies maijā šeit pie šī galda, mēs debatēs... Tur pietika cilvēku, kas strīdas ar Rasnača kungu, bez manis, to visu, kam interesē, var noskatīties detaļās, tas ir interesanti. Bet tas fundaments tomēr ir, ka četrpadsmitā gada jūsu programmā vispār maksātnespējas problēma un viņas novēršana, lai ko tagad stāstītu Rasnačs, kas ir izdarīts, – vispār nebija minēta. Un vai ir forši teikt – mēs esam 80 procentus izpildījuši, bet mēs jau neielikām daudzas lietas vēl, kas jādara!

Dzintars: Ā, paga, pagaid', tagad ir otrādāk – tas nozīmē, ka mēs esam izdarījuši krietni vairāk nekā mēs bijām solījuši 4000 zīmju programmā!

Nē, jūs tur nesolījāt konkrēti, ko un kad jūs izdarīsiet ar maksātnespējas administrētājiem.

Dzintars: Tieši tā, tieši tā. Tātad, ja mūsu mērķis būtu bijis priekšvēlēšanu periodā atskaitīties tikai par dokumentu, kuru mēs esam iesnieguši pirms vēlēšanām, tad skaidrs, ka mēs varējām ierakstīt arī šo, bet tā reālā politika bija darīt to, atbilstoši mūsu principiem un mērķiem svarīgās lietas, ko mēs spējam konkrētā situācijā izdarīt. Tad, kad mēs...

Jums nešķiet...

Dzintars: ... tad, kad mēs rakstījām programmu, mēs nezinājām, kuras ministrijas mums izdosies iegūt tajā brīdī, tas viens.

Ā, un tad jūs četrpadsmitajā gadā, nezinot, ko jūs iegūsiet...

Dzintars: Tajā brīdī, tajā brīdī...

... nerakstījāt par maksātnespēju tāpēc, ka varbūt neiegūsim, ja? Tāpēc?

Dzintars: Nē, tāpēc ka ir lietas... 4000 zīmju programmā jūs labi zināt, ka visu nevar ierakstīt, bet, manuprāt, svarīgākais ir nevis tas, vai mēs bijām ierakstījuši vai nebijām ierakstījuši, vai mēs pašlaik varam pateikt, ka ir sperti būtiski soļi un situācija ir uzlabojusies, ja ne sakārtojusies.

Jums neliekas, ka maksātnespējas joma bija pietiekami būtiska problēma, kas vispār bija jāieraksta arī 4000 zīmēs, kas nemaz nav tik maz, kas ir pāris lapas, nu, tādā normālā izvērsumā!

Dzintars: Kas ir ārvalstu investoram vai Latvijas pilsonim vajadzīgs: atrisināta problēma, vairāk nekā simt trīsdesmit administratori, kas ir zaudējuši savu amatu...

Zīle: Simt piecdesmit četri, es te vakar minēju kā reiz...

Dzintars: Šobrīd jau simt piecdesmit četri; daudz bargāki nosacījumi pāreksaminācijas un amatpersonas statusa...

Jā, vai tas ir atrisinājis problēmu, vai vienkārši maksātnespējas procesu ir mazāk un tāpēc administratori iet prom?

Dzintars: Tas ir būtisku, tas ir būtisku lūzumu... Ko ir novērtējusi arī Ārvalstu investoru padome, par to, ko es domāju, ka...

Par to strīdi turpinās – kad to vajadzēja novērst, vai pirms diviem gadiem, vai pirms trijiem...

Dzintars: Jā, tātad, bet... Bet nē, Dombura kungs, Dombura kungs! Jautājums, jā... Bordāna kungs nenovērsa, Nacionālās apvienības ministrs to novērsa, nu. Bordāna kungs to runāja un izmantoja kā politisku...

Par to ir dažādi viedokļi.

Dzintars: Protams, jā.

Mans jautājums bija tikai – vai četrpadsmitā gada programmā, rēķinot procentus, to nevajadzēja ierakstīt?

Dzintars: Nē, man svarīgāk... Man šķiet, ka svarīgāk ir izdarīt, nevis ierakstīt programmā.

Man šķiet, ka, ja jūs nerakstītu – 80 procenti izdarīti, un neatsauktos uz iepriekšējo programmu, tad varētu padiskutēt par to, bet, ja jūs atsaucaties, tad jautājums, ko jūs tur, piedošanu, neierakstījāt?

Dzintars: Ja mēs šo būtu ierakstījuši, tad mums būtu 90 procenti izdarīti, tāpēc ka ar to mēs varam teikt...

Oooh!

Dzintars: ... ka tieslietu jomā, lai ko teiktu...

Jautājums, ko jūs tur būtu ierakstījuši, un tad mēs padiskutētu, vai tas ir izdarīts un vai tas bija adekvāts solījums.

Dzintars: Nu, ja tantei būtu riteņi...

Akurāt! Un tāpēc jūsu programma četrpadsmitajā gadā šajā aspektā ir "ja tantei būtu riteņi", nevis visa spektra programma.

Dzintars: Nē, Dombura kungs, visu cieņu, bet man liekas, ka mēs diskutējam par nebūtisko. Būtiskākais ir tas, vai ir sperti konkrēti soļi jomas sakārtošanai, vai nē. Mēs esam trīskāršojuši nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem atbalstu, ko mēs arī nebijām rakstījuši programmā. Nu, vai tas ir grēks to izdarīt? Radās iespēja – mēs to darījām, mēs to uzskatījām par savu pienākumu. Tāpat daudzos citos jautājumos, ko mēs 4000 zīmju programmā nebijām rakstījuši.

Nu, akurāt tas tad jums bija aktuālāk tajā brīdī, cik es saprotu, nekā maksātnespējas administratoru lietu ierakstīt?

Dzintars: 4000 zīmju programmā tu izvirzi mērķus, bet tas nenozīmē, ka nevar būt citu mērķu.

Nav šaubu. Vēl viena lieta, kas ir – "jomas un cilvēki" konteksts. Neiesim plašās detaļās cilvēku jomā, bet viena tomēr ir lieta svarīga. Ir viens vienīgs ministrs no šīs valdības, kas nekandidē šajās vēlēšanās – Kaspars Gerhards. Visi pārējie ministri kandidē no esošām partijām, kā lai to strukturētu, vai mainītām partijām. Vai jums nešķistu loģiski, ka, ja jūs viņu pieminat, un jūs pieminat viņu ka potenciālo atkal ministru, un tātad viņš ir politisks ministrs, nevis, tur, nozares profesionālis, ka viņam arī vajadzētu iziet šo te testu caur vēlētāju uzticību? Nu, no sērijas – iebalsojam, neiebalsojam.

Zīle: Nē, nu katrā ziņā, cik es zinu, tā ir Kaspara Gerharda paša izvēle, mēs viņu esam novērtējuši kā ministru gan satiksmes ministra jomā, ekonomikas ministra jomā un VARAM ministra jomā, un mēs redzam...

Tagad no partijas vadības un no premjera potenciālā amata kandidāta...

Zīle: Bet mēs nevaram šajā gadījumā piespiest Kasparu Gerhardu iet uz Saeimas vēlēšanām. Mēs rēķināmies ar vēlēšanu rezultātu un iespējām vadīt arī šīs saimnieciskā rakstura ministrijas...

Bet vai no politiskās loģikas viedokļa jums nešķiet, Zīles kungs, ka tas būtu loģiski, ka vēlētāji novērtē?

Dzintars: Es drīkstu oponēt?

Protams!

Dzintars: Jo man... Cik vismaz es esmu mācīts, tad Latvijā un ne tikai Latvijā, bet demokrātiskās sabiedrībās ir trīs šķirtas varas: tā ir lēmējvara, izpildvara, tiesu vara.

Jā?

Dzintars: Un, ja tu esi gatavs iesaistīties un darīt savu darbu izpildvarā līdzīgi, kā tas ir šobrīd, tas neuzliek par pienākumu...

Nē.

Dzintars: ... obligāti būt gatavam darīt darbu lēmējvaras institūcijā.

Absolūti!

Dzintars: Balsojot par Nacionālo apvienību kā organizāciju, kā mēs piedāvājam vēlēšanās, vēlētājs balso arī par mūsu nosauktajiem gan premjera, gan ministru kandidātiem, kurus mēs nekad neesam slēpuši.

Tas nu gan ir absurds! Viņš balso par deputātu, viņš par Zīli nebalso, nu, nebalso!

Dzintars: Viņš balso par Nacionālās apvienības piedāvājumu.

Zīle: Nu tad jau nevajag saukt partijām premjera kandidātus, tad jau balso tikai par Saeimas deputātiem.

Dzintars: Viņš jau arī par Egilu Levitu kā prezidenta kandidātu nebalso.

Tas ir tas jautājums! Vai viņam nevajadzētu kandidēt. Tas ir Eiropas arī jautājums.

Dzintars: Tādā gadījumā pēc šādas loģikas sanāk, ka arī prezidenta kandidātam būtu jākandidē?

Nē.

Dzintars: A kur atšķirība?

Nē, tāpēc ka viņš nav partijas prezidents, viņš ir valsts prezidents.

Dzintars: Nu, viņš ir ministru kabineta vadītājs.

Zīle: Te ir jautājums, cik mēs partiju demokrātijā pie proporcionālas vēlēšanu sistēmas esam samaitājuši to situāciju, kāpēc mēs esam tik sadrumstalotā situācijā ar potenciāliem vēlēšanu rezultātiem.

Arī. Arī.

Zīle: Tāpēc, ka mēs esam izdarījuši to situāciju, ka pie partiju... pie proporcionālās sistēmas mums jāiet uz jaunāko ievēlēto amatu. Es gribu pildīt savu solījumu tur, kur es esmu ievēlēts – Eiropas Parlamentā, kur es esmu četrpadsmit gadu garumā iekarojis autoritāti...

Labi. Lai būtu tā.

Zīle: ... un es varu izdarīt. Mans vēlētājs kopā ar Nacionālo apvienību vēlas mani redzēt par premjeru, bet premjers ir tikai viens no šiem astoņiem potenciāliem, ar kuriem es tagad te sacenšos ik vakaru. Un skaidrs, ka tie pārējie septiņi nebija... Viņu vēlētājs nebija domājis, ka viņam obligāti jāpamet iepriekšējais darbs un jāiet sēdēt Saeimas solā. Jo es vairāk varu izdarīt ar savu pieredzi un savām zināšanām šajā brīdī Latvijai Eiropas Parlamentā, nekā sēdēt opozīcijā Saeimā. Vai tam vēlētājam arī. Un vēl alternatīvi principi arī, ja, tātad ...

Nestrīdoties par šo versiju...

Zīle: Vai jūs varat iedomāties, ka Einars Repše, kura pieprasījums 2002. gadā ar "Jauno laiku", ja būtu nojaukts lokomotīvju princips, mēs neredzētu viņu kā premjeru, mēs neredzētu "Jaunā laika" ienākšanu, jo viņš saņemtu kādas piecpadsmit balsis tikai.

Kā būtu, ja būtu...

Zīle: Jā, bet tad mēs nonākam pie šāda sadrumstalota parlamenta.

Bet. Bet. Es atgriežos. Nav identiskas situācijas jūsu situācija un Gerharda situācija, savukārt es jautāju to jautājumu ne tikai pēc teorētiskās, ko jūs sakāt – esmu mācījies, pienākums, nepienākums, bet arī pēc praktiskās loģikas par to mūžīgi daudzināto tautas neuzticēšanos varai. Nu, par to, ka no sērijas – a mēs te tā kā par kaut ko, a viņi pēc tam tur kaut ko paši par sevi un tas viss tā kā nodistancējas. Nu, vai šis nebūtu normāls tests? Izsvītrojam, neizsvītrojam.

Dzintars: Tas ir viens no testiem, tai pat laikā, man šķiet, sliktāka situācija būtu, ja mēs savu ministra kandidātu nenosauktu un izvilktu pēdējā brīdī nevienam nezināmu. Mēs atklāti pasakām – jā, ir Kaspars Gerhards ar saviem plusiem, saviem mīnusiem, saviem padarītajiem darbiem, saviem – varbūt kāds teiks – nepadarītajiem darbiem. Vērtējiet, vērtējiet!

Tas ir jūsu subjektīvais vērtējums, objektīvāks jums būtu vēlēšanās.

Dzintars: Jā, nu, bet vēlēšanas būs.

Bet par viņu nē.

Dzintars: Par viņu nē.

Vēl viena lieta. Skatoties uz līdzībām un atšķirībām kopsummā, es viņu apvienoju tādā vienā jautājumā bez tur daudzu sīku citātu vilkšanas no debatēm, kas šeit ir bijušas aizvadītās nedēļās. Es mēģināju sev atbildēt uz jautājumu: ar ko Nacionālā apvienība, būdama visus šos gadus kopā koalīcijā ar abām pārējām partijām, ar ko tad viņa būtisku, nevis nelielu, bet būtisku atšķiras no abiem līdzšinējiem koalīcijas partneriem, no ZZS un "vecās Vienotības", kā tautas valodā tagad saka. Es atradu, nu, ja tā ļoti rūpīgi skatās, nu, viena atšķirība ir ostu pārvaldības maiņa, nu, kur Nacionālā apvienība saka – visu valstij, simts procenti vienā iestādē, otra, nu, es nezinu arī, cik tas bija baigi precīzi pateikts no jūsu pārstāvja budžeta debatēs, ka pirmā prioritāte, ja citiem tur bija veselība, izglītība, jums bija tā kā labklājības joma, ģimenes ar bērniem. Īsti neko vairāk es tādu būtisku, ar ko jūs būtiski atšķirtos, nevis tā paša, kura ietvaros tur pa labi, pa kreisi, bet būtiski. Vai es varbūt kļūdos?

Zīle: Jūs domājat izvērstās programmas?

Es domāju da jebkādas programmas.

Zīle: Viņiem jau nemaz nevarētu salīdzināt, ZZS viņas nav.

Ir!

Zīle: Izvērstā programma?

Jūs neesat pamanījis ZZS garo programmu?!

Zīle: Izvērsto?

Jā!

Zīle: Es tikko biju vienā debatē, kurā...

Es jums pārsūtīšu, palasiet!

Zīle: Nē, nu, ir daudzi materiāli, lietas, ko varētu lasīt, bet...

Ir, ir, ir!

Zīle: Nu jā, jums ir savs darbs, man ir savi pienākumi.

A jūsu darbs nav lasīt konkurentu un potenciālo partneru programmas?

Zīle: Nē, nē, ne visas, ne visas, protams, jo mēs viņus pazīstam.

Nu labi tad! Ko jūs esat palasījis?

Dzintars: Mans pieņēmums un īstenībā arī pārliecība ir tāda, ka priekšvēlēšanu programmas un debatēs teiktais ir būtisks apstāklis, bet tas nav galvenais raksturojošais lielums, kas atšķir partijas. Partijas atšķir tas, vai tu ikdienā... Vai tev ir skaidra uzskatu sistēma, ko tu nemaini un kuru tu nemainīsi nekādos apstākļos, un skaidra filozofija, atbilstoši kurai tu pieņem lēmumus. Un, manuprāt, tas ir tas, kas Nacionālo apvienību atšķir no jebkuras iepriekš pieminētās. Tas ir skaidrs, ka mēs vēlamies, lai latvieši dzīvotu arī pēc simts gadiem, attīstītos, lai īstenotos tas, kas ir Satversmes...

Bet vai tā ir atšķirība no šiem diviem pāriem? Nav!

Dzintars: Jā, ja tas ir tas...

Viņi ko – negrib?

Dzintars: Viņi grib, bet tas ir tas, ko mēs darām mērķtiecīgi. Ir lietas, protams, piemēram... Es pamatošu...

Zīle: Nu kaut vai par darbaspēka tirgu un latviešu valodas prasībām!

Dzintars: Divi procenti aizsardzības izdevumiem – tas bija tas, par ko mēs visi bijām vienprātībā un skaidrs, ka tur nebija būtiskas diskusijas. Par demogrāfiju, par to, ka ir jāpanāk lūzums valsts atbalstā ģimenēm – ja Nacionālās apvienības mērķtiecīgs spiediens, bieži vien ļoti agresīvs, nebūtu bijis, tas vienkārši nenotiktu. Tieši tāpat, kā...

Kā būtu, ja būtu, mēs nezinām, mēs nezinām.

Dzintars: Es vienkārši saku savu viedokli, man ir tiesības uz savu viedokli un pārliecību, esot klāt šajos procesos.

Jā, bet to nevar izmērīt – kā būtu bijis. Es runāju šobrīd.

Zīle: Politikā ir savādāka attieksme, mums un "Vienotībā".

Jā, bet šobrīd tātad jūs nevarat man nosaukt tai listē, ko es pieminēju, divas...

Zīle: Darbaspēka tirgū latviešu valodas prasības profesijām, kurām tas nav nepieciešams. Mums ir atšķirības ar mūsu partneriem un reizē konkurentiem.

Tāpēc es jautāju, cik plaši jūs konkurējat, tāpēc ka es izlasu jūsu īso programmu...

Zīle: Nē, ja jūs gribat redzēt ļoti būtiskas atšķirības...

Jā, es gribu saprast, vai ir.

Zīle: ... no mūsu pašreizējiem partneriem un, iespējams, nākotnes partneriem, tad būtu ļoti slikti, jo tad mēs nevarētu strādāt, bet skaidrs, ka mums ir akcenti, kas ir atšķirīgi mums un kas ir atšķirīgi citiem.

Jā.

Dzintars: Ir virkne. Nacionāla apvienība pasaka, ka no bērnudārza un visos pārējos izglītības līmeņos izglītība valsts valodā. Es neesmu lasījis...

Nujā, Šadurskis jūs apzaga bišķi, to ideju, paņēma to karogu un aizgāja.

Dzintars: Brīnišķīgi, brīnišķīgi!

Zīle: Labi, ka viņš nonāca līdz tam.

Dzintars: Tas nav, tas ir nākamais mērķis, un cerams, ka viņš mūs apzags vēlreiz nākamajās vēlēšanās!

Zīle: Ja šādas ir tās zādzības, tad viss kārtībā, mēs tikai priecājamies!

[visi smejas]

Tādas zādzības der, ja? Informācijai, nu, varbūt pēdējā nedēļā noder, ja, pirms vēlēšanām – ZZS ir garā programma astoņpadsmitajā gadā uz 13. Saeimas vēlēšanām...

Zīle: Jeb "Jaunai Vienotībai" laikam nebija garā?

Jā.

Zīle: Vienam no viņiem nebija, jā, es atvainojos.

ZZS ir uz trīsdesmit septiņām lapām...

Dzintars: Mums ir uz simts, jā.

Jums ir tā izrakstījušies, ka tur jāatliek kāds romāns nost, lai izlasītu, bet nu uz trīsdesmit septiņām ar' nav slikti, viņiem ir diezgan solīdi, jautājums par kvalitāti, bet no apjoma viedokļa, no detalizācijas viedokļa ir. Labi. Ja mēs caur šo noslēdzot ejam uz pēdējo sadaļu, uz tām partnerībām un uz scenārijiem pēc vēlēšanām, skatoties uz esošām izejas pozīcijām, tad viena bilde, ko es gribētu likt kā izejas pozīciju jūsu, nu, skatam, ir atkal viena kampaņas bilde, es nezinu atkal, kurš ir zīmējis. Zināt šito bildi? "Virves vilcēji" saucas. Nu, es saucu viņu "Virves vilcēji". Tātad: "Gribi būt drošs, ka "Saskaņa" netiks valdībā? Balso par Nacionālo apvienību!" Un ir sagrupētas, ne visas no sešpadsmit, ne puse no... Jā, gandrīz puse no sešpadsmit ir sagrupētas, septiņas. Vienā pusē "Saskaņa", otrā nacionāļi, un izskatās, ka tie ir tie smagsvari, tie tur to virvi velk, un tad ir baigi interesanti: tātad esošie partneri – ZZS un "Jaunā Vienotība", kas droši vien domāta arī vecā "Vienotība", ir tuvāk Latvijas drošībai un latviskumam, un "Attīstībai / Par!", KPV LV, Jaunā konservatīvā, tieši šādā secībā, ir no centra tuvāk uz Krievijas imperiālismu, rusifikāciju un pagrimumu. Izskaidrojiet man šito bildi... Un kremlismu. Kā jūs šitā esat izrēķinājuši?

Dzintars: Jā, nu, paskatīsimies... Es jau jums iepriekš minēju – lai visās pastkastītēs izplatītu vienu avīzi, mēs rēķinājām, tie ir apmēram 150 000 eiro. "Dienas Biznesa" speciālizlaidums, kas faktiski nogānīja visas partijas, bet izcēla divas – "Saskaņu" un KPV LV, šādu signāleksemplāru izlaida pavisam īsi pirms vēlēšanām, tas ir tikai viens no piemēriem.

Tas ir kremlisms, "Dienas Bizness" tad ir kremlisms?

Dzintars: Nē, ir daudzas pazīmes, kas liecina, ka tiek gatavots "Saskaņai" scenārijs, kurā viņi iegūst vairākumu. Kopā ar KPV LV.

Bez "Dienas Biznesa" ir vēl kaut kāda pazīme?

Dzintars: Kaut vai tas, ka paši atsakās...

Zīle: Nē, nu arī ka viņi nenorobežojas no "Saskaņas"...

Dzintars: Tieši tā.

Bet tad jums to KPV LV vajadzēja piestumt tur pie tā otrā melnā cilvēciņa, stipri tālāk!

Dzintars: Mēs tā līdz bezgalībai varam analizēt, "Attīstībā / Par!" arī ir, kā jau minējām, ir cilvēki, kuri ir bijuši ar ļoti elastīgu pozīciju, un skaidrs, ka jā... Man... Ja jūs runājat par prognozēm, vismaz Zīles kungam būs cita prognoze, mana prognoze tāda, ka pirmajā piegājienā uzreiz "Saskaņas" valdība, bet situācija, kurā ir ļoti grūti valdībai strādāt, kas krīt pēc kāda laika, sadrumstalota ar iekšējām pretrunām, un tad tiek piedāvāts kāds "varavīksnes" modelis vai nepolitiskā valdība, kas de facto ir tā pati "Saskaņas" valdība – tas ir ļoti reāls scenārijs, un kurš būs izpildītājs un kādā secībā viņus jāliek, to uzminēt ir ļoti grūti. Tas ir nezināmais. Un tāpēc...

Bet es jautāju, kāpēc jūs salikāt, kāpēc jums Jaunā konservatīvā partija, neskaitot to, ka jūs vienkārši te tajās debatēs katrs otrais nenormāli skarbi te kliedzāt viens uz otru vai vismaz balsi pacēlāt, kāpēc viņi ir vistuvāk?

Zīle: Mēs nepaceļam. Viņi varbūt.

Jā, jūs... Viņi bija skaļāki, tas jāatzīst. Bet no satura viedokļa jums tur bija diezgan vairākos gadījumos diezgan skarbas vārdu apmaiņas. Kāpēc viņi ir vistuvāk tiem melnajiem spēkiem?

Dzintars: Es domāju, ka tas nav jāskata...

Ā, tas nav tā, viņi visi trīs vienādi?

Dzintars: Tā kā tas ir mākslinieciski, to mēs varam minēt.

Zīle: Kurš tur tuvāk tai viduslīnijai, kas ir pa vidu starp mums un "Saskaņu", un tas varbūtās tiešām tur nav tik ļoti akcentēts. Tas, ka mēs ar tiem pašreizējiem koalīcijas partneriem, mēs viņus pazīstam labāk sadarbībā, mēs rēķinājāmies, tāpēc mēs viņus uzskatām, ka mums tomēr panākot tos 80 procentus, viņi ir tai pusē.

Dzintars: Mēs zinām viņu labās puses, mēs zinām viņu sliktās puses, bet mēs viņus zinām un kaut cik viņi ir prognozējami. Ļoti liela daļa ir šis nezināmais, un, mūsuprāt, ja ir kaut kas, par ko pilnīgi droši apgalvot, ka Latvijas vēlēšanās vienīgā formula ir tāda – jo vairāk balsu būs Nacionālajai apvienībai, jo mazākas iespējas ir "Saskaņai" iekļūt valdībā.

A jums par ZZS un "Jauno Vienotību" viss ir baigi zināms?

Dzintars: Kā, lūdzu?

Jums ir viss baigi zināms, lai...

Dzintars: Vai tad mēs sakām?

Nu, jūs sakāt, ka "mēs te kopā strādājam, mēs visu baigi labi saprotam".

Zīle: Mēs redzam tos cilvēkus, kuri droši vien turpinās darbu, Saeimā ievēloties no viņiem, kas ir redzami no sarakstu... Mēs viņus pazīstam.

Dzintars: Par visiem viss nekad nav zināms

Tieši tā!

Dzintars: Mēs dzirdējām, ko Daudzes kungs vienā intervijā teica...

Vai ne?

Dzintars: ... mēs zinām, kas bija oligarhu sarunās no Lemberga puses, bet tai pat laikā mēs redzam, ka pagaidām pietiekami liels svars ir Augustam Brigmanim, kurš uzskata, ka tā nevajadzētu darīt.

Zīle: Jā, bet katrā ziņā mums ir ārkārtīgi būtiski, ka mēs esam viena juridiska persona, apvienota partija, Nacionālā apvienība. ZZS un īpaši "Jaunā Vienotība" sastāv no ļoti daudzām partijām.

Sešām.

Zīle: Bet mūsu pieeja ir tāda, ka tagad tā būs ZZS problēma, kā tikt skaidrībā ar vienu politisku pozīciju par būtisku jautājumu savu partiju starpā. Tā nav mūsu darīšana. Un tāpatās mēs gribam redzēt "Jaunai Vienotībai" un tā mēs arī strādāsim, līdz ar to nav tā, ka Nacionālajai apvienībai jābūt vidutājam starp "Jaunās Vienotības" dažādām partijām vai Zaļās...

Oi, nē, to gan jums viņi neļautu darīt!

Zīle: Tā nu mēs negribam, bet līdz ar to tā situācija...

Bet pabeidzot to bildīti – nu pat ja tie trīs, kas ir no centra pa kreisi, ja viņi ir liekami vienā kolonnā, lai gan tad iznāk atkal citādāk, tad vai nu KPV LV paliek tā kā gaišāki, vai nu tie abi divi ietonējas vēl tumšāki. Bet nu jūs viņus jau novērtējāt. Vai jūsu antireitingā, augstāk vai zemāk, bet atšķirīgi vērtējumi ir par Jauno konservatīvo partiju un "Attīstībai / Par!" kā potenciāliem partneriem?

Dzintars: No tā, kas ir definēts ideoloģiskā ziņā šobrīd programmatiski, Jaunā konservatīvā vērtība mums ir tuvāka, pēc atsevišķām vienkārši nostādnēm skatoties.

JKP tuvāka.

Dzintars: Jā, JKP. Kā tas ir izpildījumā, to mēs, protams, redzam tikai pēc vēlēšanām

Sapratu. Labi, noslēdzam šo sarunu ar vienu tādu... Es katram mēģinu noformulēt tādu kritiskā, nezinu, vērtētāja, ja ne vēlētāja, tad kritiskā vērtētāja jautājumu, nu, tad atkarībā no jūsu aizvainojuma, retorikas vai jebkāda cita formulējuma. Es šodien skaitīju gadus, kuras partijas vai apvienības mainīgos vai līdzīgos sastāvos ir bijušas pie varas Latvijā. Nu, paņemot par atskaites punktu to "pēc "Jaunā laika"" uzrāvienu, paņemam par atskaites punktu trekno gadu, 2006. gadu, nu, kad ir vēlēšanas kārtējās, jauna Saeima un tad sākas tur: Kalvīša valdības, Godmaņa valdības, Dombrovska valdības, Straujuma un Kučinskis. Un, jāsaka, es nebiju tā īsti apdomājies, nu, tur var uzlikt reitingu, kurš visīsāko vai ilgāko laiku no esošiem trim, respektīvi, Nacionālā apvienība, ZZS un "Jaunā Vienotība", kuri cik ilgi nav bijuši pie varas. Kā jums šķiet, secību, jūs zināt to secību?

Zīle: Nu, mēs varētu būt visvairāk pie varas, izņemot, man liekas, pirmo Kalvīša valdību, mēs bijām opozīcijā, "Jaunais laiks" bija pozīcijā ar Kalvīti, un mēs nebijām.

Jā, bet...

Zīle: Un pārējos visus laikus mēs bijām pozīcijā.

Izņemot vienu Dombrovska valdību...

Zīle: Ā, vienu gadu, jā, Dombrovska valdība, jā. Līdz ārkārtas vēlēšanām.

Respektīvi, jūs esat bijuši visīsāk... Jums ir ārpus varas pēdējos divpadsmit gados Latvijas Republikā ir visīsākais laiks. Pārējiem tur ir divi, divi komats. Man liekas, ka, nu, jebkuram, it īpaši, nu, šai gadījumā nevis tādam, nu, totāli centriskam, bet nu bišķiņ maliņu, kādu gabaliņu nost no centra, šajā gadījumā nacionālai partijai, nu, skaidrs, nu, līdzīgi ko visi ir ironizējuši par "Visu Latvijai!", nu, kad bija ārpus parlamenta, bija radikālāki, nu, tad ieintegrējās parlamentā, palika mierīgāki, redz, tur nebija vairs tās aprakstītās krūtis, bija tagad smuks apģērbs un tamlīdzīgi. Tas mans jautājums ir – kā jūs vērtējat, vai tā varas partijas ilgā stāža esamība nav padarījusi jūsu nacionālismu, nu, arvien tomēr mērenāku, un vai neveidojas kaut kāda tāda situācija, ka jūs, nu, tā kā vienā mirklī... Nu, tā vara padara jūs tādus, ja ne divkosīgus, es varbūt nevaru atrast to īsto vārdu, tad tomēr tādus, ka jums jābūt ir it kā iekšējā opozīcijā, bet vienlaicīgi nevar vairs noturēt nekādu alternatīvu pozīciju, jo tu visu laiku esi varas elite?

Zīle: Nē, ja ir būtisks jautājums, kā, piemēram, bija par migrantu jautājumu pirms dažiem gadiem, 2015. gadā, es domāju, mūsu stingrā pozīcija toreiz neļāva iet to virzienu, ko vispār tajā brīdī Eiropas Savienība gribēja pieņemt, sadalot šīs kvotas kā pastāvīgas, nevis tikai šīs brīvprātīgās, kas pats par sevi bija, tajā brīdī es domāju, ka mūsu pozīcija... Ka mēs bijām valdībā, palīdzēja Latvijai saglabāt to situāciju, kādā mēs tagad esam un turpinām, un tagad jau arī mums ir partneri gan "Vienotības" sejā ar ārlietu ministru pozīcija arī ir līdzīga...

Es neapšaubu, ka atsevišķos jautājumos jūs esat noturējuši kaut kādu līniju; es jautāju, vai jūs kopumā, esot varā, neesat palikuši, nu, runāsim prasti tautas valodā, nu, esat aizrāvušies ar to varu varas pēc?

Zīle: Tiem, kuriem vairāk politika liekas kā populistiska vai šova elementi, tiem tad droši vien mēs varam radīt vilšanos ar šo te, jo šova ir mazāk. Ir darbs, kas... Ir politiķa pienākums darīt valstij un sabiedrībai to iespējami labāko, kas izriet no viņa uzskatiem politiskajiem, un to jūs varat izdarīt tikai caur valdību. Tātad tāpēc jums jācīnās par varu, jums ir jāatrod maksimāli daudz, cik jūs varat izdarīt, un tas, ko jūs arī minējāt vienu sarunu iepriekš...

Un jābūt varā un jāiet uz kompromisu.

Zīle: Jā, bet tu nevari tā, ka man tikko kaut kas neizdodas, es aizcērtu durvis, es izeju ārā. Nu un? Es esmu nodevis savu vēlētāju, tāpēc ka es vispār neko vairs nevaru ietekmēt.

Vēlētāja nodošana ir tikai iziešana? Nevis neiziešana?

Zīle: Jā, ja jūs izejat pie pirmām grūtībām, pie tā, ka jūs nevarat panākt simtprocentīgu rezultātu.

A pie otrām? A pie trešām?

Zīle: Parasti ir jāizsver politikā, cik tālu jūs ejat uz kompromisu.

Dzintars: Pirmkārt, es gribētu teikt, ka Nacionālā apvienība ir bijusi gatava, es nezinu, vai vēl kāda partija ir gatava bijusi idejas vārdā iziet no valdības, piemēram, demogrāfijas jautājumos, valodas jautājumos, imigrācijas jautājumos, kur koalīcijas partneri tieši šī iemesla piekāpušies. Es piekrītu, ka mēs ļoti, ja vēl rēķina "Tēvzemei un Brīvībai" laikus klāt, mēs esam ilgstoši bijuši valdībā; mēs neesam bijuši valdošā partija šajā laika posmā, ko jūs skatījāties, bet tas, ka mums ir vēlētāji devuši šo iespēju, manuprāt, viņi tomēr novērtējuši, ka mēs esam izdarījuši to maksimumu, ko mēs esam spējuši pie šiem apstākļiem. Tas ir galvenais princips Nacionālai apvienībai – saprast, kas ir maksimums, ko mēs savu ideju vārdā varam izdar īt. Vai varētu vairāk – mēs vienmēr aicinām jaunus biedrus, jaunus cilvēkus iesaistīties, un mēs ar katru nākamo... Mēs augam, mēs mācāmies, mēs analizējam kļūdas, un mēs izdarīsim vairāk.

Nē, es ne par to, vai varētu vairāk, es par to, vai vara nav samaitājusi Nacionālo apvienību, ilgstoši esot viņā?

Dzintars: Jūs saprotat, to mēs paši nevarēsim atbildēt.

To vērtēs vēlētājs! To mēs redzēsim...

Dzintars: To vērtēs vēlētājs, bet es gribu teikt, ka mēs cenšamies attaisnot mūsu cilvēku cerības un darām to, cik labi vien izdodas.

Visi uz 6. oktobri to cenšas izdarīt. Paldies jums par sarunu!

Zīle: Paldies!

Dzintars: Paldies!

Šī bija saruna ar Nacionālās apvienības līderiem, raidījumu sērija "Par ko balsot?" turpinās.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Džordžs Soross Kaspars Gerhards Raivis Dzintars Roberts Zīle
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form