Esiet sveicināti, cienījamie "Delfi TV" skatītāji. Šodien "Delfi TV" studijā šeit sākas priekšvēlēšanu debašu, diskusiju un interviju cikls "Par ko balsot?" un pirmajā posmā trīs septembra pirmajās nedēļās starppartiju debatēs mēs aicinām šeit to partiju vai apvienību pārstāvjus, kas augustā sabiedriskās domas aptaujā tika virs 2,5%, tātad tuvāk 5% barjerai, nekā tuvāk nullei. Un tādas ir astoņas, kā visiem zināms. Būs 13 tematiskās debates turpmāk katru darba dienu, bet pirmās ir starp tiem politisko spēku izvirzītajiem līderiem, kas ir izvirzīti ministru prezidenta kandidāta amatam un līdz ar to šī ir vienīgā reize, kad šeit var piedalīties tie, kuri nekandidē Saeimas vēlēšanās.

Astoņi kungi studijā. Es sākšu ar tajā pašā minētā SKDS reitinga secībā. "Saskaņa"' divu partiju sarakstos iepriekšējās Saeimas vēlēšanās kandidējis bijis gan deputāts, gan divkārt ministrs, šobrīd deklarēts kā pašnodarbinātaisVjačeslavs Dombrovskis. Arī ZZS pārstāvis, premjers vairāk kā pusi no līdzšinējās Saeimas sasaukuma, iepriekš arī bijis gan "Tautas partijas", gan "Par labu Latviju" deputāts un arī ministrsMāris Kučinskis. Cilvēks, kas nav kandidējis Saeimas vēlēšanās, cilvēks, kas nav bijis ne deputāts, ne ministrs un partijā un publiskā politikā ir tikai kopš šī pavasara, "KPV LV"Aldis Gobzems. "Nacionālā apvienība" ir pārstāvēta ar veterānu pret visiem šiem un turpmākajiem politikā, ministra amatos, deputāta amatos, šobrīd Eiroparlaments un Saeimas vēlēšanās nekandidējošsRoberts Zīle. Pārdesmit gadu stāžs arī deputāta un ministra, un Eiroparlamenta amatā, arī nekandidējošs Saeimas vēlēšanās "Jaunā Vienotība"Krišjānis Kariņš. Un septīto, astoto vietu dalot, vairākas partijas arī iepriekš mainījis, arī bijis ministrs un deputāts "Jaunā konservatīvā partija"Jānis Bordāns. Un arī vairākās partijās iepriekš bijis, arī bijis deputāts, bet nav bijis ministrsEdvards Smiltēns "Latvijas reģionu apvienība". Pabrika kungs arī vairākās partijās bijis, deputāts, ministrs bijis, Eiroparlamentārietis ir, atšķirībā no Zīles kunga un Kariņa kunga, kandidē Saeimas vēlēšanās Artis Pabriks.

Pirmais jautājums ir pārdomāts, cik nu viņu var izdomāt un aptvert. Jautājums ir, sauksim viņu kā gribamLatvijas vīzija, Latvijas stratēģija, Latvijas uzstādījums izaugsmei, Latvijas tēlam, jebkam. Kādreiz mēs bijāmLatvija- zeme, kas dzied, sen, sen. Šobrīd nav tāda vienota uzstādījuma, Nacionālajā attīstības plānā ir runa par Latvijas izrāvienu. Vai jūs varat sabiedrībai vienā teikumā noformulēt uzstādījumu, kas ir šī par valsti priekš savas zemes cilvēku vadmotīva, priekš tēla, kas ir ārzemēs, kur ir jāsaprot, kas tā ir par valsti atšķirībā no citām, un kā viņa starptautiski varbūt ir konkurētspējīga? Sāksim vispirms šajā riņķa secībaDombrovska kungs.

Dombrovskis: Pirmkārt, izbeigt iekšējo ienaidnieku meklēšanu un naida kurināšanas politiku. Latviešiem un nelatviešiem kopā strādāt pie tā, lai tuvākajā nākotnē Latvija kļūtu par vienu no Eiropas Savienības attīstītākajām valstīm, no kurienes cilvēki nebrauktu prom.

Kučinskis: Labklājīga, uz inovatīvu ekonomiku balstītas izaugsmes valsts ar labu dzīves vidi gan uzņēmējdarbības veikšanai, gan dzīvošanai šeit.

Gobzems: Patiesībā neviens līdz šim nav nosaucis to mērķi. Latvijai mērķis ir ļoti vienkāršs un vīzija — 2050. gadā 10.bagātākā valsts pasaulē ar 2,5 miljoniem pilsoņu Latvijā. Tas ir mērķis, kas drosmīgi ir jāpasaka valsts vadītājiem.

Zīle: Latviska, droša un augoša Latvija. Augoša, domājot ar to gan tīri demogrāfiski, gan arī, protams, ekonomiski.

Kariņš: Ja man prasa, tad es saku — Latvija ir valsts, kurā es, kurā ikkatrs saredz savu nākotni, tā ir tā vīzija uz ko mums jāstrādā. Kā tur tikt, man arī tur ir atbilde.

Pabriks: Šodien Latvija ir valsts, kas nav izmantojusi savu lielo iespēju, un es redzu, mēs redzam Latviju kā veselīgu, izglītotu, modernu valsti, kas spēj rīkoties ātrāk, nekā pārējās Eiropas Savienības valstis.

Neizmantoto iespēju valsts.

Bordāns: Valsts, kurā cilvēks ir priekšplānā, nav korupcijas, tiesiska valsts, bet pats galvenais būtu — tā ir izglītota, jaunu cilvēku valsts un pārtikusi.

Smiltēns: Tā ir Latvija, kura ir droša, pārtikusi un taisnīga. Un uzsvars ir uz vārdu taisnīgs, jo daudzas lietas mums ir bijušas likumīgas, bet klaji netaisnīgas pret Latvijas iedzīvotājiem. Tā ir valsts, kur sasniegt savus mērķus un ieceres, un kur realizēt savus sapņus.

Bet tagad pagriežam otrādāk to visu. Kas bija tagad te visvairāk garām pateikts, kas bija visaplamākais, ko jūsu konkurenti saka?

Bordāns: Attiecībā uz tautu naidu — Latvijā nav tautu naida. "Saskaņas" pārstāvis to centās īpaši izcelt un es domāju, ka no turienes arī nāk šis naids.

Vai jūs teicāt, ka ir šis tautu naids?

Dombrovskis: Viss, ko šie cilvēki patiesībā piedāvā, ir sarkanas līnijas pret vienu lielāko Latvijas politisko partiju. Kas tas, jūsuprāt, ir, ja, teiksim, pret jums, Dombura kungs, neinteresētos, par ko jūs stāvat, kādi ir jūsu argumenti, ko jūs piedāvājat, vienkārši uzliek jums sarkano līniju un pasaka jums apriori, ka ar jums neviens nekad, kas tas jūsuprāt ir, ja ne tautu naids?

Šajā studijā ir tautu naids?

Pabriks: Paldies Dievam "Saskaņas" partija nav tauta...

Vēl, kam jūs savstarpēji iebilstu?

Gobzems: Es varētu pateikt, man liekas, ka vislielākā aplamība ir tā, ka mūsu valsts vadītājs Kučinskis nespēj konkrēti pateikt vienā teikumā, precīzi, līdz kuram datumam mēs sasniegsim to vīziju, un nespēj pateikt to vīziju tādiem vārdiem, lai sabiedrība to sadzirdētu.

Un ko jūs sakāt par šito?

Kučinskis: 2050.gadā es ceru, ka mēs nebūsim 10., bet būsim labāk, nekā 10.

Kuri mēs būsim?

Kučinskis: Otrkārt, stingri virs vidējā, tas ir arī mērķis, protams.

Ja mēs esam stingri virs vidējā tad mēs neesam 10. Tad mēs esam zemāk.

Kučinskis: Tad jānodarbojas ar analīzi, es domāju, ka ir rinda valstu, ko mēs tik drīz nē, bet domāju, labi, ja gribat 8., bet pie jūsu tā iedzīvotāju skaita, protams, tad katrai sievietei, tajā vecumā ap pieciem būs jādzemdē.

Jūsuprāt, tā ir utopija?

Kučinskis: Jā.

Kariņš: Bet es vēl teiktu, ka runāt par to, kurā vietā — 2., 3., 10., līdz kuram gadam, ir muļķīgi. Mums ir jāveido valsts par tādu, kurā katrs redz savu nākotni, ka te ir iespējas.

Jautājums tikai ar ko atšķiras šī valsts.

Kariņš: Šis ir tas, ko es saku, šī ir tā atšķirība.

Citās valstīs tā nedara?

Bordāns: Ja pārtikuši mēs naudas izteiksmē mēram, tad tā ir viena lieta. Ja cilvēks jūtas labi, tad tas ir pavisam cits jautājums.

Dombrovskis: Cik bijis pēdējo gadu laikā, tad mēs pat 50 gadu laikā nesasniegsim vidējo līmeni.

Zīle: Es negribu kritizēt konkurentus, man žēl ir, ka neviena cita partija neuzskata, ka Latvijai jābūt latviskai valstij, valsts-nācijas valstij.

Vai jūsuprāt neviens neuzskata?

Smiltēns: Tas gan ir muļķīgs apgalvojums.

Zīle: Tas nav muļķīgs apgalvojums, bet tas ir tas, kas šeit izskanēja. Runāt par ekonomiku, protams, vajag, bet tas ir līdzeklis, lai šajā gadījuma latvieši varētu dzīvot savā valstī, kas neizdodas daudzām tautām.

Bordāns: Un tas varbūt tas ir vienīgais veids ar ko izcelties, tiem, kas ar ekonomiku nenodarbojas.

Smiltēns: Es pats esmu bijis viens no preambulas parakstītājiem un iesniedzējiem, un tur ir rakstīts, ka Latvija nevar pastāvēt kā tāda valsts, ko mēs saprotam, kā Latvija bez valodas un kultūras. Bet runājot par aplamībām, protams, viens, ko es piefiksēju, ka atkal mēģina vilkt un šķelt to stāstu par sabiedrības, teiksim, sašķeltību, bet otra aplamība, manuprāt, ir tā, ka daudzi, kas šeit izsakās par godīgu valsts pārvaldi, taisnīgumu un godīgumu, patiesībā reālos konkrētos piemēros dara pilnīgi pretēji.

Kurš visvairāk melo šeit un dara pretēji?

Smiltēns: Es iedošu konkrētu piemēru, Gerharda kungs īstenoja divus no trijiem iepirkumiem par kuriem LRA cēla skandālu, tas tika piesegts, noslēpts, un šādā veidā tika izsaimniekoti gandrīz 30 miljoni eiro, ar piezīmi, ka 7 miljonu iepirkumu atsauc.

Zīle: Man nav tādas informācijas, tad jāprasa ir... Ja par šādiem cipariem, tad jau tur ir šausmīgas krimināllietas par šādiem.

Pabriks: Es domāju, ka katra partija un katrs potenciālais premjers šeit centīsies pateikt to pašu labāko, ko viņš novēl, izņemot varbūt galējus populistus. Bet es domāju, ka svarīgākais ir saprast, vai mēs tiešam spējam kaut ko piedāvāt tuvākajiem 4 vai 8 gadiem. Un uz to ir jāorientējas.

Bordāns: Es domāju, ka tomēr tas, es atvainojos, zīmīgi bija, ka divas partijas īpaši izcēla šo nacionālo jautājumu, un abām šīm partijām ir lielas, milzīgas problēmas ar tiesiskuma izpratni, vienai — Rīgā pilsētā, citai — valdībā.

Līdz tiesiskumam nonāksim, jūsu teikto nosauca a) par utopisku, b) par muļķīgu, attiecībā uz cipariem. Atbilde?

Gobzems: Pirms 100 gadiem, kad jaunieši ar ieročiem rokās stāvēja par ideju Latvija, tad arī daudzi uzskatīja to par utopisku ideju. Bet būtiski ir uzsvērt to, ka neviens no maniem konkurentiem nav tik drosmīgs, lai nosauktu konkrētu datumu, līdz kuram šos mērķus mani konkurenti sasniegs.

Tas ir drosmes rādītājs?

Gobzems: Tas, protams, ir drosmīgi pateikt konkrētu datumu. Otra lieta ir tas, ka Zīles kungs runā par latvisku Latviju brīdī, kad Ušakovs ar Broku kopā bildējas uz bibliotēkas jumta, un tad, kad "Saskaņa" ar "Nacionālo Apvienību" draudzējas...

Kučinskis: Mērķis nav drosme, drosme ir pieņemt lēmumus un arī izdarīt kaut ko.

Kariņš: Tā drosme ir tā drūmā ikdiena.

Vēl pabeidzam šito riņķi un ejam pie nākamā.

Dombrovskis: "Saskaņa" ir vienīgā partija, kas nevelk sarkanās līnijas ne pret citām partijām...

Bordāns: Un arī pret Kremli nē....

Par to mēs noslēgumā parunāsim

Zīle: Šeit mēs aizrāvām vairāk apvainojumos, kas nebija pamatoti, un mazāk sadarbībā...

Noslēgumā varēsim izrunāties vēl, tagad ejam par konkrētam lietām un pa tematiem. Un uzreiz racionālilai kas būtu premjers, lai kāda būtu valdība, pirmais lielais darbs ir budžets nākamajam gadam. Kučinska kungs klana galvu, vēl viens otrs klana galvu. Tātad, un lai mēs nemestos vairāksolīšanā uzreiz, viena bildīte būs fonā jums, skatītājiem viņa būs fonā. Tātad, šā gada budžets ir procentuāli sastrukturēts, ir 13,3, tie ir finanšu ministrijas precīzie aprēķini. 13,3% iet uz prezidentu, uz valdību, uz kabinetu, tur ir iekša visi Eiropas fondu maksājumi, valsts parāda apkalpošana. 16,5% ir tautsaimniecība, lauksaimniecība, transports samesti visi kopā, izglītība ir atsevišķi ar 8,4%, sociālā aizsardzība vairāk par trešdaļu, aizsardzība ir 6, veselība ir 11, kultūra ir kopā ar atpūtu un reliģiju 2, sabiedriskā kārtība, drošība, kas nav aizsardzība, ir 6, un vēl tur pārējās detaļas. 100% ir arī šeit 100%, lai kas notiktu. Pēdējās nedēļas visu laiku skan teksti, ka īstenībā tas resurss palielināt izdevumus nu nekāds īpašais vairs nav, tur Eiropas komisijas prasības un vēl kaut kas. Brīnumi notikt pie pašreizējās situācijas uz 2019.gadu īsti nevar. Ātras, ekstremālas nodokļu reformas uztaisīt nevar. Kopējais jautājums par šo ainavu, vai jūs redzat, ka vismaz uz nākamo, potenciālajiem 2 gadiem, jo 4 gadus solīt droši vien ir bezjēdzīgi, vai budžeta struktūra kā tāda ir pareiza un saglabājama proporcijās, nu plus-mīnus, vai arī konceptuāli nē kaut kurun kāpēc un kur? Otrais riņķis sākas, Kučinska kungs ir pirmais, kurš ir pirmais atbildīgais šobrīd par šo budžetu.

Kučinskis: Jā, es jau biju tas, kurš piezemēja visus solījumus, arī es pats to nevaru atļauties dot kādus līdz 1,5 miljardam. 200 miljoni ir apmēram pieaugums, ar ko vispār optimistiski var rēķināties, tāpēc pārējais ir populisms. Protams, ka ir vēl otra tabula, kurā parādās tie paši 37% pensijām, bezdarbiem, 17% pašvaldībām un tad visam pārējam tikai, un 1% IKP patiesībā ir 300 miljoni, tas, ko es, vienkārši ilustrēju turpmākam.

Būs nākamgad 1%, šogad vēl nav.

Kučinskis: Protams, būs nākamgad.

Būs nākamgad, tagad tas vēl nav.

Kučinskis: 1% ir aptuveni, tāpēc ir jābūt reāliem un jāpārtrauc

Vai šī struktūra, vai tā ir tā, ko jūs piedāvājat arī uz priekšu?

Kučinskis: Struktūru var arī lēnām pamainīt, bet vajag saprast, ka ne budžets, ne valsts, tā nav laiviņa, ko viens atnāks un radikāli mainīs. Pakāpeniski, jā, mums ir jāskata veselības sadaļa, jāskata izglītības sadaļa, kā iet uz augšu un kaut kur būs jāsašaurinās no tā visa, kas ir pats galvenais.

Kur jūs redzat sašaurinājumu?

Kučinskis: Sašaurinājumu šajā, protams, mums ir ļoti pārdomāti jāstrādā ar šeit, saucamo, ekonomisko darbību, skatoties, kur mēs ejam. Kad ir Eiropas struktūru fondi, nevajag lietot budžeta celtnes un otrādi, pārrāvumos. ir jāskata racionāli katrā vietā. Es esmu šajos gados pārliecinājies...

Jūs esat pārliecinājies. Izejam tempā cauri un pēc tam padiskutējam.

Gobzems: Jā, pirmkārt, Kučinska kungam vajadzētu beigt runāt par populismu.

Kučinskis: Kas tad tas ir

Kāpēc jūs uz sevi to tā uzreiz?

Gobzems: Koalīcijas padomes, faktiski, izpilddirektoram, kas pats nepieņem lēmumus, bet to dara citas personas, es domāju, nevajadzētu runāt par populismu, bet, runājot par budžetu, ir jāsaka, šajā gadā budžetā objektīvi neko nevarēs izmainīt tā iemesla dēļ, ka Saeima reāli sāks strādāt, būtībā, tikai gada beigās. Bet, ja mēs runājam ilgtermiņā, tad ilgtermiņā "KPV LV" piedāvā mainīt vispār radikāli ministriju sistēmu.

Ministrijas tur sastāda nieku, dažus desmitus.

Gobzems: Bet paklausieties lietas būtībā, visa būtība, kā tiek veidots budžets, šobrīd ir pēc principa, ka budžets ir jāapgūst, jāiztērē līdz gada beigām, obligāti,viss jāizdara, tas ir ļoti nesaimnieciski.

Šīs proporcijas ir jāmaina?

Gobzems: Šis proporcijas būs jāmaina, bet viņas būs jāmaina pēc tam, kad cilvēki, kas nav bijuši pie valsts stūres, un saņems valsti diezgan bēdīgā stāvoklī, varēs iepazīties objektīvi ar patieso valsts finanšu stāvokli.

Zīle: Jā, protams, ir jāizdara tādi politiski soļi, kas šajā valdībā bija diskutēti, kas ir vairāk varbūt tādi ne tik daudz naudas ziņā ietilpīgi, bet politikas ziņā, kā 3 tūkstošu valsts pārvaldē strādājošo samazināšanu, tātad tas ir svarīgi no politiskā viedokļa. Tas varbūt nebūs tik daudz skaitliskā ziņā, jo šīs proporcijas, manuprāt, būtiski izjaukt ir ārkārtīgi grūti, ņemot vērā demogrāfisko struktūru sabiedrībā, teiksim, sociālais, kā mēs tur daudz kaut ko izmainīsim. Cita lieta ir efektivitāte veselībā un izglītībā, saglabājot šo pašu naudu šo sektoru rīcībā, viņu, manuprāt, daudz efektīvāk varētu izmantot. Tas ir tas būtiskākais, netaisīt revolūcijas, bet izdarīt efektīvu darbu.

Kariņš: Te nevar kalpot revolūcija, te var tikai būt evolūcija, to pierāda jebkurš, kas ir strādājis ar jebkāda veida...

100% paliek 100, viņi neevolucionē.

Kariņš: Bet ir jautājums, kādā virzienā nākotnē pārveidot, kur likt uzsvaru, kur nelikt. Manuprāt, valdībai ir jāliek uzsvaru uz, faktiski, 5 lietām — taisnīgumu, izglītību, veselību, drošību un uzņemējdarbību.

Vai šī proporcija mainās?

Kariņš: Nē, viņa pat nevar radikāli mainīties, jo mūsu lielākais izdevums ir un paliek sociālā aprūpe, zinot mūsu vecuma struktūru, tas spiediens būs vēl lielāks. Jautājums, kā mēs varam šīs atsevišķās jomas padarīt efektīvākas.

Pabriks: Teiksim tā, mūsu kritika pašreizējai valdībai ir lielā mērā saistīta ar to, ka mēs šeit neredzam veiksmīgas reformas. Jo ir bijušas 3 tipa reformas, ir bijusi aizsākt reforma veselībā, mēs "Attīstībai Par" uzskatām, ka viņa ir neveiksmīga. Mēs uzskatām, ka reforma izglītībā ir bijusi neveiksmīga, un mēs uzskatām, ka, teiksim, investīciju piesaiste un ekonomiskā izaugsme arī nav bijusi veiksmīga.

Ja atnāksiet jūs, vai mainīsies kaut kas no šīs proporcijas?

Pabriks: Tātad tūlīt paskaidroju, skaidrs, kā arī daži iepriekš minētie kolēģi teica, mēs nevaram uzreiz mainīt proporciju, bet arī ir pilnīgi skaidrs, ka mums vajadzēs noteikti ieguldīt papildus līdzekļus veselībā, noteikti vajadzēs papildus līdzekļus izglītībā un lielā mērā droši vien, ka mums tas būs jāskatās no ekonomiskās darbības puses. Bet bez veselības un izglītības reformas nekas nebūs.

Bordāns: Būtiski mainīsies izglītība un veselība, šajā sakarā ir pilnīgi pareizi ir fakts, ka esoša valdība ir palaidusi garām neizmantotas iespējas. Svarīgi ir tas, ka mēs nevis ļoti radikāli pagūsim ļoti lielā ātrumā mainīt proporcijas, bet ka mēs uzsāksim, nozīmējot mūsu darbības misiju, uzsāksim šis pārmaiņas. Pilnīgi nepiekrītu tam, ka te ir kaut kādi tikai 200 miljoni iespējams pieaugums un ka ir nepieciešams, lai šīs reformas uzsāktu, ir vajadzīgi miljardi, tas ir ļoti piezemēti un neambiciozi. Jautājums ir, kas pavisam bija aizmirsts, Eiropas Komisijas ziņojums par korupciju mums ir parādījis, ka katru gadu Latvijas ekonomika, nevis valdība, ekonomika zaudē vairāk kā 6 miljardus...

Līdz korupcijai nonāksim, runa ir par proporcijām.

Bordāns: Līdz ar to vispārējie valdības dienesti un ekonomiskā darbība, būvniecība samazināsies, palielināsies izglītība un zinātne.

Smiltēns: Ļoti interesanti, ka Pabrika kungs piedāvāja samazināt tieši ekonomisko darbību, lai gan tas ir tas, kas varētu celt ekonomiku un ģenerēt vairāk naudas budžetā.

Pabriks: Pabrika kungs piedāvā efektīvāku politiku

Smiltēns: Jā, jā, es sapratu, tur ir tā filozofiskā atšķirība, es jūs nepārtraucu, Bordāna kungs.

Pārtrauciet droši viens otru, debates.

Smiltēns: Šobrīd valstī ir stratēģija konsolidācija, proti, ja agrāk Dombrovska laikā bija konsolidācija finanšu jomā, tad šobrīd tas notiek pakalpojumos, slimnīcas, skolas. Jautājums ir par to, kā budžetu veidot ilgtspējīgu un nepārmaksāt par lietām. Pirmais, ceļi un būvniecība, mēs pārmaksājam 30% un par to naudu dabūnam mazāk.

Struktūra mainās?

Smiltēns: Struktūra mainās no tā, ka mums nepieciešams papildus ir veselībā un izglītībā, un zinātnē.

Dombrovskis: Struktūra mainīsies, pirmkārt, par labu pensijām, otrkārt, veselības aprūpei un, treškārt, izglītībai.

Ļaujiet Dombrovska kungam atbildēt.

Dombrovskis: Bet tie īstie jautājumi ir par to, kas palielināsies, bet īstie jautājumi, manuprāt, ir tie, ka Eiropas Komisija tikko uzdeva Kučinska valdībai samazināt tēriņus par 300 miljoniem eiro, tas ir apmēram 1/3 no veselības budžeta.

Kučinskis: Vai nu jūs nezināt, vai man jums...

Nu, tad pastāstiet, ko viņš vai nu nezin...

Kučinskis: Eiropas Komisija vienkārši maina metodoloģiju, kas, protams, mums nav tā izdevīgākā, respektīvi, izdevumu bremzēšana šobrīd notiks neatkarīgi no ieņēmumiem, kas var nozīmēt, ja mēs ejam, tā ir izdevīga valstīm, kas lēnām attīstās un tām, kas attīstās 4% ietvaros, tas var nozīmēt de facto...

Rezultātā, tas nozīmē, ka budžets fiziskos izdevumos nākamgad būs mazāk.

Dombrovskis: 2016.gadā Kučinska valdība atbalstīja šo metodoloģijas maiņu, starp citu.

Zīle: Būsim godīgi, šis stāsts nav beidzies, Eiropas Komisija, viņa ir ļoti politiska, viņa strādā par labu...

Kučinskis: Tas, kas šobrīd notiek komisijas ierēdniecības līmenī, nenozīmē, ka tas tiek...

Dombrovskis: Kāpēc daudzi nav pieminējuši, ka, es domāju, Kučinska valdības ministri, noteikti Kariņa kungs, es domāju, ka arī Pabrika kungs jau sen argumentē par to, ka aizsardzībai vajag tagad vēl vairāk, vēl kaut kā šeit neviens to nav pieminējis.

Un jūs sakāt, ka aizsardzībai vajag tik pat?

Dombrovskis: Es saku, ka aizsardzībai vajag tikpat — 2%.

Gobzems: Šis budžets, pirmkārt, te nav pilnīga bilde, jo mēs neredzam arī pašvaldību budžeta sadalījumu, un tā problēma ir tāda, ka pēc mūsu valdības izveidošanas valsts skolas un valsts bērnudārzi pāries valsts pārziņā, un tas nozīmē būtiskas budžeta līdzekļu izmaiņas. Un, nevajag smieties, Kučinska kungs, turpmāk vairs Lembergs nevadīs valdību, kā viņš to dara tagad, turpmāk vadīs valdību premjers. Otra lieta, kas ir būtiska, šajā studijā ir pieci bijušie "Vienotības" un esošie "Vienotības" biedri, un viņi runā par budžetu, ko viņi varēja darīt iepriekš, kāpēc šie jautājumi no manu kolēģu puses nav izdarīti jau iepriekš?

Paldies, pakliedziet pretī.

Pabriks: Gobzema kungs, precizitātei, tehniski jūs arī esat "Vienotības" biedrs.

Gobzems: Es izstājos no "Sabiedrība citai politikai", starp citu.

Pabriks: Tas trakākais tiešām, ka mēs te pārāk daudz priekš premjera kandidātiem klaigājam, bet attiecība par to iztrūkstošo budžetu un vakardienas arī televīzijas ziņu par tiem 300 miljoniem, nu man šeit ir jāpiekrīt lielā mērā tam, ko arī mans kolēģis Roberts Zīle teica, es domāju, ka, pirmkārt, šeit nevajag pārspīlēt komisijas lomu, otrkārt, es domāju, ka mūsu valsts institūcijām ir jāsaņemas, jo šeit darbība ar komisiju acīmredzot nav bijusi pietiekami savstarpēji koordinēta, es to dzirdu no iekšējiem punktiem. Bet trešais un galvenais ir, ka tas tiešām ir pārāk izdevīgi lielajām un vecajām valstīm, un es domāju, ka šāda veida diskrimināciju komisija nespēs pieļaut, mēs varēsim savas pozīcijas aizstāvēt.

Dombrovskis: Jūs taču esat Eiropas parlamenta deputāts, kāpēc jūs neesat koordinējuši?

Pabriks: Deputāts ar to vienkārši nenodarbojas.

Zīle: Par nožēlu, "Saskaņai" joprojām nav neviena deputāta Eiropas Parlamentā.

Pabriks: Paldies Dievam!

Bordāns: Bet ir valdības partijas un valdības ministri un valdības partija Eiroparlamentā

Kungi, hallo...

Gobzems: Bet ziniet ko...

Bet ziniet koļaujiet man kādu brīdi pavadīt raidījumu. Viens jautājums īsajā versijā, katram viens teikums, tā lai mēs bišķi pamīšus paklaigātu, tad atkal katrs iziet riņķi, bez klaigāšanas. Viens jautājums, es gatavojoties nonācu pie atziņas, ka iekrist vēl vienreiz tajā riņķa dancī, kā mazināsim nabadzību un nevienlīdzību, mēs sāktu runāt pa apli. Viss, kas mazinātu nevienlīdzību un nabadzību, ir jaunas un labi apmaksātas darba vietas. Varam arī pastrīdēties. Lūdzu, katrs vienā teikumā, ja jūs esat pirmā persona, un riņķi sāk Gobzena kungs, kas ir tā galvenā darbība, ko jūs darāt, lai Latvijā būtiski pieaugtu jaunas labi apmaksātas darba vietas.

Gobzems: Pirmkārt, mums ir būtiski jāsamazina darba spēka nodokļi un būtiski jāsamazina elektrības cena. Tātad OIK, ko pieļāva visi "Latvijas attīstībai" spice — Pavļuti, Pūces un visi pārējie. Darba spēka nodokļi, kurus pieļāva Kučinskis un visa valdība esošā.

Viens teikums katram.

Gobzems: Kur mēs ņemsim naudu, es arī tūlīt paskaidrošu.

Viens teikums katram, lūdzu, Zīles kungs.

Zīle: OIK, tas ļautu biznesam atsperties, un otrs jautājums, tas gan neattiecas uz pašam augstākajām algām, bet, ja mēs nedabūsim ilgstošos bezdarbniekus darba spēka tirgū, tā sabiedrība būs noslāņota, un tas liktenis tiem cilvēkiem nokļūt, teiksim, aiz nabadzības sliekšņa...

Atgādinues jautāju, nevis, kas nebūs, ja mēs nedabūsim, bet ko darīt.

Kariņš: Ja grib palielināt algas, tad ir jādara 5 lietas vienlaikus.

Īsā teikumā, pirmās divas maksimums galvenās.

Kariņš: Taisnīgums, izglītība, veselība, drošība, uzņēmējdarbība.

Kas jādara, viena lieta, nevis pieci vārdi.

Kariņš: Ja jūs prasāt risinājumu, es jums pateicu risinājumu, ja jūs prasāt vienu lietu, tā nav viena lieta, kas var izlabot.

Labi, vienas lietas nav.

Kariņs: Ir jāsakārto šīs sistēmas, jo ir jāatgūst arī investoru ticība, ka Latvijā var ieguldīt naudu.

Bet man tiešām ir jājautā tas papildjautājums, kā "Vienotība" tik daudz sistēmas nav sakārtojusi?

Kariņš: Es atvainojos, bet Kārlis Šadurskis ir iekustinājis izglītības satura reformu.

Paldies, tas bija mans papildjautājums, Pabrika kungs, viens teikums.

Pabriks: Tātad, vienkāršā valodā runājot, beigt čakarēt mazos un vietējos uzņēmējus ar pārlieku grāmatvedību un nodokļiem. Un otrais, daudz veiksmīgāk piesaistīt investīcijas.

Ir citas lietas, bet tā vienā teikumā šis divas.

Veiksmīgāk, to ir grūti iztulkot.

Pabriks: Nē, to nav grūti, varam, varam

Ko darīt, tas ir rezultāts veiksmīgai investīcijai.

Bordāns: Viennozīmīgi, tiesiskums, iesēdināt to, kas lobē visus šos OIK — korupciju valdības augstākajā līmenī. Un pēc tam mēs tiksim galā ar to, ka sakārtosim mazu efektīvu valsts pārvaldi, kas atļaus attīstīties Latvijas vidusslānim un uzņēmumus atbrīvos no nenormālās birokrātijas.

Paldies, lakonisks teikums.

Smiltēns: Pirmais, ražotājiem atraktīvu un pievilcīgu investīciju vidi, tas ir lētākas elektrības cenas un OIK atcelšana. Tas nozīme, tiesisku vidi, lai nebūtu maksātnespējas kartelis. Otrkārt, tas nozīmē gudrus, talantīgus cilvēkus, kas pulcējas Latvijā. Un, treškārt, viena ļoti vienkārša lieta, premjera kungs, Valkā bija investors, kas gribēja būvēt...un jūs vienkārši to...

Tas jau ir otrais teikums, to diskutēsim lauksaimniecības diskusijā. Dombrovska kungs, viens teikums.

Dombrovskis: Īstenot ekonomikas attīstības plānu 3+3, ko izstrādāja manis vadītā domnīca "Certus" trīs gadu laikā.

Kučinskis: Cilvēku resursi — maksimāli apmācīti, ieguldīt cilvēkos un digitālā ekonomika, nav mums citas iespējas, lai tiktu pie...

Un ko premjers dara digitālajā ekonomikā?

Kučinskis: Premjers centralizēs šo jautājumu, tāpat kā pētniecības un izglītības, un ekonomikas daļas.

Centralizēs zem sevis?

Kučinskis: Tas, kas ir parādījies, ka katram pa sevi taisot kādas programmas, mēs netiekam straujāk, mēs tāpat kā, ne jau tikai Latvija iet šo te ceļu, ja mēs gribam ātrāk, tas nozīmē, ka mums ir jāefektivizē tas, ko mēs varam izdarīt.

Paldies, nākamais jautājums, es sāku dzīt tempu, sāks Zīles kungs šito riņķi. Demogrāfija ir tēma, kur mēs vaidam, raudam, vaimanājam un solam vis kaut ko, visādu bērnu politikas, reemigrācijas un tamlīdzīgas lietas. Sausais atlikums nemainās, dzimstība pakāpa uz augšu un pakrita, un, ja mēs tā lielās līnijās skatāmies, tad pēdējie 4 gadi kopējā iedzīvotāju skaita saldo, es ceru, ka viņš būs fonā tūlīt redzams, tā lielās līnijās 2014. gads bija labāks, nekā visi pārējie skaitļi kopā. Neejam detaļās, bet te ir imigrācija, emigrācija, mēs zinām par viedām migrācijām, dzimstības atbalstu, visu kopā. Kopējais uzstādījums, kādu tad iedzīvotāju skaitu, ja jūs skatāt 4 gadus un perspektīvi, kas šajā laikā rodas, kādu dzimstības un migrācijas procesu jūs redzat par nepieciešamību Latvijai.

Zīle: Pirmkārt, mēs turpināsim atbalstīt demogrāfiskos gan šo te trešā bērna, kas atbalsta šo ģimenes politiku, gan arī visu pārējo. Tas ir tas, kas attiecas uz pavisam maziem bērniem uz to, lai mums jaunā paaudze augtu. Otra lieta, ko mēs arī savā programmā ierakstījām, ka nākošo 4 gadu laikā mēs panāksim bilanci pozitīvu no tiem, kas ir, respektīvi, cilvēki arī aizbrauks projām, bet vairāk atgriezīsies mūsu pilsoņi, nekā aizbrauks. Un tas ir būtisks elements, kurā strādā gan individuālās programmas, kas, starp citu, kā pilotprojekts ir palaists. Tagad viens ir VARAM arī ar valdības atbalstu. Un tas strādā, jau 40 un vairāk ģimenes ir atgriezušās ar šo, un mēs strādāsim ar cilvēkiem, lai viņi atgriežas. Cilvēku skaita ziņa nav tik būtiski, es domāju, vai Latvijā ir 2 miljoni cilvēku vai mazliet vairāk. Svarīgs ir darba ražīgums, kādā veidā bizness attīstās, jo mēs varam konkurēt, ne ar cilvēku skaitu, bet ar zināšanām un prasmēm.

Kariņš: Demogrāfija ir saistīta ar visu pārējo, kad cilvēki ticēs valstij un savai nākotnei, tās lietas pakāpeniski atrisināsies neatkarīgi, kā valdība vai Saeima pieņem lēmumus. Lai to izdarītu, es atkārtoju un es to atkārtošu, kamēr man ir iespēja to īstenot — taisnīgums, izglītība, veselība, drošība, uzņēmējdarbība. Sakārtojam šīs jomas, arī demogrāfija mainīsies.

Jautājums nebija nosaukt jomas, kas jāsakārto, kāds ir mērķis attiecībā uz iedzīvotāju skaitu, tas ir jautājums.

Kariņš: Visas šīs lietas palielina demogrāfiju.

Ir demogrāfi, kas saka Latvijā var ļoti labi dzīvot arī 1,5 miljoniem, vai ekonomisti saka, ka 1,5 miljoni apjomā, tāpēc es to jautāju.

Kariņš: Var iespējams arī dzīvot mazāk, kā kaimiņvalstīs ir mazāk iedzīvotāji, protams, tas mērķis, darot visas šīs lietas, ir nostabilizēt un panākt pretējo tendenci, ka mums pieaug iedzīvotāju skaits.

Pabriks: Es domāju, ka mums nevajag domāt tikai par atbalstu trešajam bērnam, bet noteikti ir jādomā ir gan pirmajam, gan otram, līdz ar to pabalsti vienmēr paliks bērniem. Otrs ir, protams, ka laba ģimene un bērnu daudzums ir saistīts arī ar iespējām kvalitatīvi izglītot reģionos, kas ir būtiski svarīgi, jo patreiz labā izglītība koncentrējas Rīgā. Un trešais, es domāju, ka mums jebkurā gadījumā vajadzēs apsvērt arī, ne tikai reemigrācijas, bet arī gudras imigrācijas politiku.

Gudra imigrācija, precizējiet, ko jūs par to domājat?

Pabriks: Piemēram, viens no gudras imigrācijas piemēriem ir mūsu ārvalstu studenti, kas šeit studē.

Mērķis palielināt ārvalstu studentu īpatsvaru.

Pabriks; Jā, jo tas ir gan investīcija, gan izaugsme ekonomikā, gan vienlaikus integrācija.

Bordāns: Tātad nostabilizēt esošo skaitu ir iespējams ar gudru tiešām pabalstu politiku, tajā skaitā "Jaunā konservatīvā partija" jau ir paredzējusi savā plānā un izrēķinājuši, ka mums tas maksās ap 200 miljoniem. Tātad ģimenes pabalsts ir 50 eiro par pirmo bērnu, 100 eiro par otro un 150 eiro par katru trešo un nākamo bērnu. Un nodrošināt, jo tad, kad cilvēki jutīsies drošībā, viņi neizbrauks, bet vienkārši tikai audzināt bērnus un neattīstīt iekšējo vidi, mēs nodrošināsim, ka cilvēki ieies Īrijas demogrāfijā. Man liekas, ka ļoti svarīgi ir 1. punkts: a)palīdzēt jaunajām ģimenēm, b)nodrošināt, lai viņas, vienkārši nebrauc ārā.

Īrijas demogrāfija bija domāta tie iebraucēji?

Bordāns: Mēs esam veicinājuši Īrijas demogrāfiju ar to, ka mēs no vienas puses maksājam pabalstus, no otras puses neradām normālus dzīves apstākļus.

Smiltēns: Ļoti dīvains apgalvojums no Pabrika kunga, ka visa kvalitatīvā izglītība koncentrējas Rīgā, jo viņš taču bijis vismaz Vidzemes augstskolas profesors, domāju, ka tā arī ir laba augstskola.

Pabriks: Es te runāju par pamatskolām, vidusskolām, Smiltēna kungs, atslābstiet.

Smiltēns: Saistībā ar iedzīvotāju skaita izmaiņām, teorētiski, mēs varam dzīvot tā kā igauņi arī ar vienu miljonu vai vienu ar kapeikām, bet tajā brīdī tā infrastruktūra, kas uzbūvēta reģionos, tad tas viss ir jāsāk slēgt.

Mērķis LRA ir?

Smiltēns: Tāpēc mērķis, kā minimums, saglabāt esošo iedzīvotāju skaitu un nodrošināt to, ka arī reģioni ir apdzīvoti, un tas nozīmē arī reģionālās politikas maiņu. Un nodrošināt to, ka ir investīcijas, kas plūst uz reģioniem. Saistībā ar imigrāciju jūs uzdevāt jautājumu, es ātri atbildēšu, piemēram, ārvalstu studenti, kas šobrīd mācās Latvijā, 2% tikai paliek šeit. Ja viņiem nodrošina Latviešu valodas apmācības un rekrutē uzņēmumi viņus kā strādājošos, tas arī ir darbaspēka pieejamības jautājums.

Respektīvi, jūsu mērķis ir, ka vajadzētu to darīt?

Smiltēns: Tad ir iespējams šādus gudrus un talantīgus cilvēkus, kas spēj radīt un arī attīstīt biznesu, piesaistīt.

Šī nav īsā atbilde. Dombrovska kungs.

Dombrovskis: Pirmkārt, mēs dubultosim pabalstus otrajam bērnam, tas dos vislielāko efektu tieši uz dzimstību. Otrkārt, mēs, īstenojot mūsu plānu, radīsim tādu ekonomikas izaugsmi, ka 2, 3 gadu laikā mēs apturēsim emigrāciju. Un, treškārt, augstākās izglītības eksports bija tieši tā tēma, ko aktualizēja domnīca "Certus" pirms trim gadiem un mēģināja pievērst valdības uzmanību pie tā. Ļoti neveiksmīgi, starp citu. Tāpēc pēc dažiem gadiem, es domāju, ka 10 gadu laikā mēs runājam par iedzīvotāju skaitu, apmēram 2,1, 2,2 miljoni.

Pabriks: Nedarbosies.

Tūlīt būs replikas. Kučinska kungs, jūsu mērķis.

Kučinskis: Bija veiksmīgs darbs, bet es domāju, ka mēs turpinām iesākto politiku attiecībā — pirmais, otrais, trešais bērns ieskaitot

Dzimstība krīt, viņa krīt, par tūkstoti mazāk bērnu 2017.gadā.

Kučinskis: Rēķiniet, māmiņu jau paliek mazāk, ir demogrāfiskā bedre, tāpēc es norādīju uz šo 2,5, kas nav reāli. Bez tā ir divas lietas, lai arī veiksmīgāk atgrieztos mūsu cilvēki pie jau tagad trūkstošām darba vietām — atbalsts mājokļa politikai, respektīvi, īres namu celtniecībai, otrais, arī visa veida mobilitāte.

Valdība būvē īres namus.

Kučinskis: Nē, valdība tikai izveido programmu ar garantiju.

Pabeidzam apli. Gobzema kungs.

Gobzems: Cilvēki sāks atgriezties tad, kad šeit būs sociālais komforts. Un ar sociālo komfortu es domāju vairākas lietas, ne tikai to, ka cilvēkiem būs drošība par rītdienu, ka būs darbs, ka būs laba izglītība un laba veselība, bet tā būs arī drošība par to, ka pie varas nebūs politiķi, kas vakar saka — es godīgi pasaku, ka es no "Vienotības" prom neiešu, ka tie nebūs politiķi, kuriem partijas biedri ir Solvita Āboltiņa, ar kuru kopā tūkstoši strādā.

Cik daudziem šeit ir jāatgriežas, bez Solvitas Āboltiņas?

Gobzems: Mūsu programmā ir mērķis, ko es jau šodien sarunā pateicu, 2,5 miljoni 2050.gadā. Un pirmais lielais uzdevums būs, ir skaidrs, godīgi ir jāpasaka visiem cilvēkiem, ka rīt uz pusdienas laiku nekas neizmainīsies.

Pirmais uzdevums, ka nekas nemainās

Gobzems: Pirmais uzdevums, ļaujiet pabeigt, apstādināt emigrāciju, kas nav izdevis 20 gadus.

Klaigāšanas laiks

Bordāns: Es vakar biju Alūksnē, un kungs, celtnieks, viņš teica, ka es Alūksnē varu nopelnīt uz rokas 800 eiro vai pat uz papīra, es aizbraucu 80 km uz Igauniju un reāli pelnu 1300. Un šie cilvēki pasaka savu izvēli.

Secinājums?

Bordāns: Secinājums ir normāla kārtība un ekonomikas attīstība. Bet smieklīgākais ir, ko "Saskaņas" pārstāvis teica — 40% no Rīgas centra cilvēki ir izbraukuši ārpus Rīgas, un viņi to pašu tagad saka, nē, bet valstī viņi panāks, ka viņi atgriezīsies. Parodija.

Kariņš: Tie, kuri saka, ka uzlabos demogrāfiju ar pabalstiem, maldina sevi un tos, kuri klausās. Ja mēs panākam, ka algu līmenis Latvijā ceļas, tad cilvēkiem būs vairāk bērnu.

Pabalsti neuzlabo, jūsuprāt, neko?

Kariņš: Tas nav tas, kas uzlabos, algas uzlabos. Un ja man uzdod jautājumu, kā sākt algas palielināt, tad es teiktu, ka pirmais, ko valdība var darīt, ir atslogot nodokļu slogu zemajām algām.

Kučinskis: Pasaules pētījumi rāda gan, gan, nav tādas patiesības, ka var ar pabalstiem un nav arī otrādi, turklāt, šī politikas jaunākais, kas būs lēmums māmiņām ļaut strādāt, tajā pēc 1,5 gada, arī uz šādu pasākumu arī ir būtiski. Bet, protams, ka ekonomika noteiks ļoti daudz. Stabilitāti ir tas, ko prasa.

Smiltēns: To nosaka visi šie faktori kopā gan atbalsts māmiņām un par bērniem, kurus viņas ir piedzemdē, un arī atbalsts tiem, kas atgriežas. Ir diasporas likums, kurš šobrīd ir dienas kārtībā. Bet jāsaprot, ka visus nevarēs atgriezt, un viņi tāpat var kalpot par labu valstij, ja mēs viņus iesaistām uzņēmējdarbībā, piemēram, organizējot mūsu uzņēmumu eksportu.

Dombrovskis: Kučinska kungs varbūt drusku aizvainojās par maniem vārdiem, tas nebija adresēts pirmajā kārtā viņam, bet viņa ministram Šadurskim, lai gan ir jāuzņemas atbildība par saviem ministriem, tas ir viens. Tie vārdi tomēr liecina par ambīciju trūkumu. Kāpēc 2,1? Ja mēs varam apturēt emigrāciju, mēs esam 1,9, ir reālistiski atgriezt atpakaļ ar ekonomikas izaugsmēm apmēram 100 tūkstošus, un ja mēs panāksim mērķi, ka mums būs 20 tūkstoši ārvalstu studenti gadā, tad reālistiksi, ka puse no viņiem paliktu.

Jums ir atbilde par to, ka Rīgā nekas no tā nav sanācis?

Dombrovskis: Protams, ka ir, tāpēc, ka tajā skaitā valdība, kura piedalījās Bordāna kungs, diezgan mērķtiecīgi izspieda cilvēkus no denacionalizētajām mājām tieši Rīgas centrā.

Viņš izspieda?

Dombrovskis: Viņš strādāja arī valdībā kā tieslietu ministrs, kura valdība ilgstoši gadiem ilgi nerisināja denacionalizēto māju jautājumu, izspiežot cilvēkus ārā no Rīgas centra.

Gobzems: Es gribēju pārmaiņās pēc piekrist Kariņa kungam, ka izmaiņas sāksies tajā brīdī, kad cilvēki atgūs ticību valstij, bet ticību viņi var atgūt valstij, kad par premjeru kandidātu nāks cilvēks, kuram nav bail pazaudēt Eiroparlamenta deputāta lielo algu. Tas ir pirmais, kad nāks par premjeru īsts līderis ar vīziju un konkrētu mērķi.

Kučinskis: Vai mēs šobrīd tā kā jūs iepazīstam kā to īsto?

Gobzems: Protams, es esmu līderis.

Specifisks jautājums no Zīles kunga, kur jūs ņemsiet 2,5 miljonus?

Gobzems: Mēs, pirmkārt, radīsim sociālo komfortu, kurā ir iespējas atgriezties, tiem 400 tūkstošiem cilvēku, kas ir aizbraukuši, tas ir nr.1, Nr.2 — mēs atbalstīsim jaunās ģimenes.

Tad tomēr pabalsti vajadzīgi.

Gobzems: Nē, tas nav par pabalstiem, Latvijā aptuveni puse no cilvēkiem, mums te stāsta par lielu vidējo algu Latvijā, aptuveni puse no cilvēkiem saņem mazāk kā 500 eiro mēnesī algu. Tas ir uzdevums nr.1, par kuru būtu jārunā.

Mēs par Latvijas Banku, kura varētu drukāt naudu, vēl pēc brīža parunāsim. Pabrika Kungs.

Pabriks: Man negribas te pa vidu klaigāt un ir skaidrs, ka nav jēgas piedalīties vairāksolīšanā, un nav vienas tabletes, kas demogrāfiju atrisinātu. Bet pie tādiem risinājumiem, kas nāk no blakus nozarēm, protams, ir jāsakārto īres namu likumdošana, pirmais, kas jaunai Saeimai būs jādara.

Pirmais?

Pabriks: Viena no pirmajām lietām īres jautājumos.

Dombrovskis: Vēl vairāk cilvēku izdzīt no centra.

Pabriks: Otrs... nu netraucējiet runāt, varbūt. Otrs ir tas, ka tie cilvēki, kas atgriežas no Īrijas, viņi saka — mīļie draugi, mēs ar šādu veselības aprūpi, kur mums jāpiemaksā vairāk kā 40%, nevaram samierināties. Trešais un būtiskais, mēs te visi runājam, ka mums trūkst darbaspēka. Mums ir jāpalīdz jaunajām ģimenēm un mātēm vai tēviem, kas nodarbojas ar bērnu audzināšanu daļējās slodzēs strādāt. Vēl trīs lietas...

Iedzeriet ūdeni, visas detalizētās lietas, ko tagad jūsu vārdos mēs dzirdam, detaļās mēs aiziesim tematiskajās diskusijās, vienkārši atstājiet saviem kolēģiem arī laiku. Ejam nākamajā tematā. Piedošanu, Smiltēna kungs, jūs šajā riņķī jau divreiz tikāt pie vārda. Nākamais temats ir te dažu cilvēku uzrunātaistiesiskums, kuru jautājumu līmenī es gribētu reducēt šaurāk, ņemot vērā premjera pilnvaras. Ja noziedzības apkarošana ir visa iekšlietu sfēra, tad KNAB pārraudzība ir tiešā premjera kompetence. Un korupcija mums tā kā visus šos jau gadu desmitus ir temats Latvijā, par ko mēs, kā netiekam, tā netiekam galā. Ir mums svaigs informācijas noplūdes skandāls KNAB, ir mums ne tik vairs svaigs KNAB vadītājs šo divu valdību laikā, kas ir mainījušās šīs Saeimas sasaukuma laikā. Ir pozitīvi vērtējumi, ir negatīvi vērtējumi. Kas ir jūsu novērtējums par korupcijas apkarošanu valstī, primāri droši vien man liktos, tomēr KNAB kontekstā, bet ne tikai, labais pret slikto un no tā izrietoši, kam ir jānotiek turpmāk citādāk un kāpēc. Pēc riņķa iznāk, ka Kariņa kungs sāk.

Kariņš: Kopumā es teikšu, ja pirms nedaudziem gadiem KNAB bija pazīstams ar to, ka iekšēji visu laiku plēsās publiskā telpā, šķita, ka lietas neiet uz priekšu, izskatās, ka tagad iespējams iet, piemēram, šī te apsūdzība, ļoti nopietna apsūdzība pret mūsu centrālās bankas vadītāju, KNAB savu darbu ir pabeidzis, jau nodevis prokuratūrai.

Tas ir labais, sliktais?

Kariņš: Sliktais, vai tas izaicinājums mums ir panākt, ne tikai, ka KNAB un Prokuratūra dara savu darbu savlaicīgi, bet, ka tiesa arī, ka lieta neiestrēgst 3, 5, 7 un 10 gadu tiesā, tātad saīsināt izmeklēšanas procedūru.

Pabriks: Es domāju, ka tiesiskums ir lielā mēra saistīts ar KNAB darbību, kā arī ar VID darbību, un šeit ir jābūt sadarbībai starp uzņēmējiem un cilvēkiem no vienas puses un šo institūciju, valsts institūciju, no otras. Tālāk, protams, ka tiesu darbs. Domāju, ka šeit valdībai ir bijušas, teiksim tā, es domāju, ka Tieslietu ministrija nav izmantojusi visas savas iespējas un, protams, ka valdībai ir arī ierobežotas iespējas, ņemot vērā, ka tiesu sistēma ir autonoma. Bet tādā veidā tas, protams, turpināties nevar, kad mums ir tiesneši, par kuru godaprātu šaubās puse valsts, un nekas nenotiek, līdz ar to tas, protams, ir jāmaina.

Puse valsts, kur jūs to izmērījāt?

Pabriks: Nu, varbūt vairāk.

Bordāns: JKP sastāv no 50% no cilvēku, kuri tieši korupcijas dēļ iestājās šajā partijā un nolēma piedalīties.

Visi sasmējās.

Bordāns: Un man patīk, ka jūs sasmējāties, jo visiem jums kauns palika, reāli, cienījamie kungi.

Labais, sliktais!

Bordāns: Jo reāli, kopš Loskutova laikiem vēl joprojām, kurš aizgāja ar negodu un kurš brauca uz Puzi saskaņot savus plānus, nav nekā. Labo ir izdarījuši tie cilvēki, kuri no KNAB un no Tieslietu ministrijas ir izmesti, un viņus izmeta tieši "Vienotības", "Nacionālās apvienības" un citu vadošo partiju politiskā elite.

Pamatlietas, ko darīt?

Bordāns: Līdz ar to, ko darīt, ir jāizvēl ārā no parlamenta šīs korumpētās partijas, vienkārši nedrīkst vairs atbalstīt korumpētās partijas un par viņām balsot.

Atbilde skaidra, ejam tālāk.

Smiltēns: Trīs lietas, runājot par tiesiskumu, es domāju, ka ir pienācis laiks, kad diemžēl "Nacionālajai apvienībai" vajadzētu iedot maiņu un aiziet no Tieslietu ministrijas un atdot šo nozari citiem.

Otrā lieta, doma skaidra.

Smiltēns: Par kredītiestāžu likumu grozījumu, jūs ne vārda nebildāt pret jūsu partijas rīcību. Otrā lieta ir, runājot par korupciju, paskatieties kaut vai budžetu, cik tie cilvēki, kas KNAB strādā, cik viņi ir jaudīgi un kompetenti, lai cīnītos pret tūkstošiem eiro apmaksātiem ekspertiem. 5 miljonu budžets KNAB, Lietuvā tas ir 15 miljoni, šis budžets vismaz būtu jādubulto. Un trešais, pēdējais, tā ir reāla prakse, kur katra amatpersona, kas tiek ievēlēta, viņa garantē to, ka lēmumi tiek pieņemti taisnīgi un tiesiski, un nav samāksloti iepirkumi, un nenotiek korupcija.

Paldies.

Dombrovskis: Par kādu tiesiskumu mēs runājam, ja pateicoties Rimšēviča kunga gadījumam, mēs esat tā kā izsmiekls pasaules acīs?

Tas ir labi, slikti? Nav ikdienišķs šis gadījums.

Dombrovskis: Dēļ tā esam pazaudējuši finanšu nozari. Un, starp citu, tā bija, parasti, kura partija, kas ilgstoši vairākus gadus virzīja tieši Rimšēviča kungu Centrālās bankas amatam?

Kura? Vairākas virzīja.

Dombrovskis: Es domāju, ka visi klātesošie zina, kas bija tā partija, kas to virzīja.

Pasakiet vēlreiz.

Dombrovskis: Otrs gadījums ir tie paši maksātnespējas administratori, it kā visā valstī ir zināms, kas notiek un kā, bet tajā pašā laikā valdībā ir tie partneri, kas ir.

Ko darīt?

Dombrovskis: Un tas viss notiek dēļ tā, ka vēlēšanas pa lielam ir par vienu lietu — sarkanās līnijas. Un visi šie kungi apkārt, viņi absolūtas sarkanās līnijas, viņi dēļ tā, vismaz, pagātnē, uzvarēja vēlēšanās, un viņi saprot, ka pēc tam var darīt jebko, var taisīt OIK afēras, nodarboties ar maksātnespējas lietām utt.

Kučinskis: Droši vien citreiz pastāstīšu, kas bija tajā brīdī, kad mēs sākām, šobrīd jau ir jānostiprina kapacitāte gan KNAB, gan pārējiem uzraugošajiem, plus viņu sadarbība, kas arī notiek un jādod, un tas, uz ko es ļoti gribu cerēt, ka arī turpmāk varēs no valdības vadītājas pateikt — mēs jums uzticamies, nav cilvēka, kas jums teiks kaut kādas pavēles, kurš ir īstais, kurš nav īstais, kuram jādod ir izziņa, ka ar bankas prezidentu tur bija vai nebija kaut kāds jautājums.

No jums es dzirdu, ka jāmaina būtiski nekas nav.

Kučinskis: Jāturpina stiprināt, tas ko mēs esam izdarījuši.

Jāturpina tas kas ir, skaidrs.

Gobzems: Man kā advokātam ir jāsaka, ka tiesu varā ir pietiekami liela korupcija, un te man daži konkurenti šodien saka, ka viņi ir milzīgi cīnījušies. Vārdos, ne darbos ar korupciju. Ir telefona sarunas, kas ir pilnas ar pirts sarunām, kas ir ilgstoši bijušas pieejamas, nekādas darbības uz priekšu nav tikušas vestas.

Ja jums ir pieejamas, kur viņas ir?

Gobzems: Un vēl ir viena lieta, kas ir jāpasaka — par korupciju gari nerunā, kā te cīnīsies, te visi ir bijušie pie varas.

Sakiet īsi, kas ir jādara?

Gobzems: Tas ir jādara tā kā to Igaunijā izdarīja ar ceļa policistiem, kas bija negodīgi ceļa policisti, to izdarīja ļoti ātri.

Formula, kas jādara?

Gobzems: Vienā vakarā ļoti precīzi, un korupcija uz ceļiem beidzās.

Kas jādara, konkrēti.

Gobzems: Un par to nestāsta un to skaļi nerunā, un es jums pateikšu, kāpēc, ļoti iespējams, ka arī jūs esat korumpants, un ļoti iespējams, lai jūs varētu aizturēt, jums nestāsta tās darbības, kā to izdarīt.

Sistēmiski, kas bija Igaunijā, kas ir tā formula?

Gobzems: Ātras, asas darbības, ar kurām nav tikuši galā neviens no ne Šķēles, ne

Kalvīša valdības bijušais ministrs, ne Solvitas Āboltiņas bloks.

Zīle: Tur Igaunijā ir tiesvedības pret bijušajiem premjeriem un Tallinas mēriem, viss kas tur ir, tā ka ilgus gadus to viņi varēja, un nav tik ideāla tā aina, bet tas nu tā. Tas, kas būtu jāizdara, es domāju, mēs aizmirsām vienu lietu — no kontroles dienesta, līdzīgi kuriem atmazgāšanas novēršanai, tas ir stipri jāstiprina, arī finanšu tirgus uzraugi. Jo mums vajag atgūt finanšu tirgu un ne tikai, līdz ar to ekonomikas reputāciju Latvijai pēc šīs te finanšu situācijas, ko mēs te radījām, uzaudzējot daudzu gadu garumā. Bez tā nav ne investīcijas nekā, tas ir nr.1. Otrs ir, ja kāds uzskata, ka var labāk par Dzintaru Rasnaču veidot šo progresu, kādā veidā tieslietu sistēmā ir darīts, jā, varbūt tas gāja lēnām brīžiem, bet tas iet uz priekšu, tas ir novērtēts no Ārvalstu investoru padomes, no pētījumiem, pozitīvs trends tur ir. Ja kāds grib to izdarīt labāk, mēs esam atvērti. Trešais punkts, kas ir svarīgi, es domāju, ka tas, ko Bordāna kungs minēja par to, ka tikai daži ir cīnītāji īstie KNAB un valdībā, ka viņu nav daudz. Viņu nav daudz, tāpēc es domāju, ka nevajadzētu centralizēt drošības iestādes, KNAB, Drošības policiju un visus pārējos, ko jūs liekat priekšā. Es saprotu, ka jums nav daudz to cilvēku.

Bordāns: Jūs vienmēr atlaižat labākos cilvēkus, bet sliktākos vadībā paturat.

Zīle: Jūs gribat koncentrēt drošības iestādes varu.

Bordāns: Mēs gribam tieši otrādāk — ir trīs, un četras paliks. Četras iestādes uz vienu mazo Latviju jums ir par daudz, jums vajag 25, tā kā ir tagad. Jums tagad ir 11. Ir Latvijai vajadzīgas 11 iestādes, kā ir tagad? Kur visi viens otru apkaro, visi viens otru izseko, tas notiek. Zīles kungs, jūs vienmēr izliekaties par to labo un ievelkat iekšā "sprūdveidīgos" valdībā un tad...

Kurš ir "sprūdveidīgais" valdībā?

Bordāns: "Sprūdveidīgos" maksātnespējas administratoru lobijus, viņš ļoti labi zin.

Vārds, uzvārds, bet es nezinu, pastāstiet man.

Bordāns: Ziniet.

Bet vēlētāji nezina.

Bordāns: Vēlētāji arī ļoti labi zina, man bija pienākums strādāt un piesegt, viņuprāt, maksātnespējas administrācijas lietas, nemēģināt atbrīvot korumpētus tiesnešus un tamlīdzīgi.

Paldies, bet uzvārdus nesaucat.

Kariņš: Šāda klaigāšana sistēmu neuzlabos, neviens ievēlēts politiķis neskries un neķers korumpantus.

Bordāns: Tieši tā, jūs to nekad nedariet.

Kariņš: Mūsu uzdevums ir sakārtot sistēmu un īpaši tieslietu sistēmu. Tieslietu sistēmā ir robi. Lietas tiek izskatīts pārāk garā laika...

Ko jūs izdarīsies rīt, nu, nākamajā gadā, kā paātrināt to izskatīšanu?

Kariņš: Mums ir kandidāts, ko mēs redzam, kuram vajadzētu pārņemt tieslietu ministra amatu. Inese Lībiņa-Egnere.

Nevis kandidāts, bet ko izdarīt.

Kariņš: Ir jāsaīsina tie termiņi, kuros izskata, un tad ir slēdziens.

Nē, es jautāju, ko darīt.

Kučinskis: Viena piezīme, es domāju, ka centralizācija šobrīd būtu pat bīstama pie visa tā, kas šobrīd ir nostabilizēts un, godīgi teiksim, iznīdētas tās shēmas, kādas bija, iesaistot šobrīd dažādus personāžus, dažās citās vietās, tai skaitā tos, kuri tagad ir kaismīgi aizstāvētāji. Domāju, ka vēl ir jāpaiet laiks, lai mūsu drošības iestādes sajustu, ka viņām netraucē strādāt, ka viņas var brīvi neskatīties, vai tas ir bankas prezidents, politiķis.

Gobzems: Premjers tajā skaitā.

Kučinskis: Premjers tajā skaitā.

Paldies, nākamā replika.

Gobzems: Es daudz kur piekrītu Bordāna kungam, bet negodīgi ir, Bordāna kungs, teikt ir to, ka jūs tur milzīgi cīnāties. Jūs solījāt uz Rīgas domi iet un cīnīties ar korupciju, ko jūs esat izdarījis?

Bordāns: Jā, es četrus gadus esmu cīnījies nepārtraukti...

Gobzems: Es jūs nepārtraucu, ļaujiet man pabeigt

Bordāns: Jūs vienkārši muļķības runājat.

Gobzems: Es jūs nepārtraucu.

Bordāns: Beidziet melot un gvelzt savas bezjēdzīgās sarunas, jūs izlasiet visādus tekstus un spļaujat ārā muļķības savas, apnicis!

Gobzems: Otra lieta — jūs bijāt ministrs, kurš parakstīja tiesu izpildītāju milzīgās atlīdzības.

Bordāns: 2003.gadā es nebiju tieslietu ministrs, Gobzema kungs, tad, kad jūs nodarbojāties ar maksātnespējas administrāciju lietām.

Gobzems: Tajā laikā ir jūsu paraksts, jūs padarījāt 10 cilvēkus bagātus Latvijā.

Bordāns: Ko jūs melojat tagad, tādi grozījumi vispār nebija, ko jūs te tagad muldiet1

Gobzems: Jums atnest parādīt?

Bordāns: Atnesiet, parādiet!

Gobzems: Es jums parādīšu!

Atnesīsiet, parādīsiet, paldies, epizodi beidzam.

Smiltēns: Es jūtos kā tajā Krievijas šovā, tikai trūkst tās ūdens glāzes.

Jūs pamēģiniet.

Smiltēns: Nē, nē! Bet, ja mēs runājam nopietni, kas ir steidzami jāizdara Tieslietu ministrijā, vissāpīgākais augonis ir maksātnespējas administratoru lobijs un šī administrācijas sistēma. Investori nenāk pie mums tāpēc, ka viņi baidās ieguldīt, ir jāuztaisa pilnībā digitāla sistēma, kur var izsekot katru lēmumu administratoriem, lai pēc tam var veikt auditus.

Gobzems: Bet tāda sistēma taču ir, digitāla sistēma.

Smiltēns: Nē nav, tāpēc, ka vēl papīrā daudz kas notiek.

Gobzems: Un Bunkus darbinieki iestājās rindā pēc kārtas tajā digitālajā sistēmā.

Smiltēns: Otrkārt, tā ir bīstama ideja centralizēt visas drošības iestādes. Ja jūs gribat valsts apvērsumu no tādas superiestādes, tad lūdzu. Ministriju skaita samazināšanas rezultātā uz pusi jūs dabūsiet to, ka valsti pārvalda ierēdņi.

Paldies. Divi kritizē Bordāna kungu.

Dombrovskis: Var runāt ļoti daudz, protams, bet tas atkārtojas uz kārtu. Tas, kas mums ir nepieciešams, ir attīstības virziens, kurš nevarētu strādāt, ļoti ienesīgs virziens, kas nevarētu strādāt korupcijas klātbūtnē. Tieši šāds virziens ir mūsu piedāvātais Singapūras biznesa modelis, kurš paļaujas uz uzticību no starptautiskām kompānijām un, kurš korupcijas klātbūtne ievieš...

Mazliet tuvāk, iedodiet vienu piemēru.

Dombrovskis: Piemēram, ir tas, ka nozīmīgi ārvalstu investori neienāks, viņi šeit neveidos savus placdarmus, savus birojus, ja viņiem būs aizdomas par to, ka nākamajā dienā tur atnāks kādi maksātnespējas administratori, iesniegs prasību, ka jums ir tur mākslīgā maksātnespēja un izlaupīs kompāniju.

Pabriks: Tad jau Rīgā ir daudz lielāka korupcija, nekā valstī kopumā.

Dombrovskis: Un, kad cilvēki sapratīs, ka korupcija tam traucē, tad viņiem parādīsies reāla motivācija ar to cīnīties, nevis vienkārši ar vārdiem.

Smiltēns: Dombrovska kungs, es jums reāli neticu, tāpēc ka Lietuva, Viļņa ir aizgājusi Rīgai garām ar atrāvienu. Tur ir gan pakalpojumu centrs...

Dombrovskis: Tā problēma, ka Viļņa aizgāja ar atrāvienu, tāpēc ka Lietuvā Viļņa strādā kopā ar savu valdību, šeit valdība tikai pretdarbojas.

Gobzems: Tā problēma ir tāda, ka mūsu valsti jau tagad pārvalda ierēdņi, nevis ministru prezidents, kurš ir izpilddirektors koalīcijas padomē. Tad, kad valstī būs īsts līderis, spēcīga personība un ņems savās rokās grožus...

Stingrā roka!

Gobzems: Tieši tā, tad arī valstī mēs atrisināsim šos jautājumus.

Paldies, tūlīt būs stingrā roka. Gobzema kungs, ļaujam atbildēt Bordāna kungam.

Gobzems: Jūs mani vienīgo pārtraucat vienmēr.

Es visus pārtraucu diemžēl. Atbildejūs kritizē par centralizāciju.

Bordāns: Jā, es varu pateikt, tas ir izdomāts mīts, jo kungi baidās no divām lietām. Kučinska kungs baidās, ka, reorganizējot šobrīd neefektīvas strādājošās drošības iestādes un tādas, kuras nopludina informāciju, viņš pazaudēs savus atbalstītājus šajās drošības iestādēs. Lembergs arī var pazaudēt savus atbalstītājus un daudzi citi.

Konkrēti, kas ko baidās pazaudēt?

Bordāns: Un otrkārt, ko šie kungi baidās, ka birokrātiju arī zaudēs, jo viņi visi ir dzīvojusi desmitiem gadu pa birokrātiskām iestādēm, viņi privāta darbā visi šie kungi nav strādājuši, viņi nezina, ka ierēdņu vajag mazāk un policistu, ugunsdzēsēju vajag vairāk.

Pēdējās atbildes pasakiet

Smiltēns: Pilnīgas muļķības!

Bordāns: Un tagad paklusē! Ļauj man vienu teikumu pateikt.

Smiltēns: Kaut kādu cieņu.

Bordāns: Kādu cieņu, tu man neatļauj pateikt, es gribu pateikt.

Gobezms: Bordāns netur stresu.

Bordāns: Igaunijā KAPO ir tieši šāda pati iestāde, par kuru jūs man stāstiet, ka tā centralizēs.

Paldies monologu beidzam.

Smiltēns: To ko viņi piedāvā...

Bordans: Viņi neko nepiedāvā.

Smiltēns: Viņi piedāvā apvienot visas drošības iestādes vienā, pat Amerikā ir FBI un CIP, Krievijā ir FSB un GRU...

Bordāns: Jūs esat saskatījies filmas

Kučinska kungs, pasakiet savu atbildi, lūdzu.

Kučinskis: Lūdzu, konkrētus faktus...

Bordāns: Konkrētus faktus? Kā, jūs taču ļoti labi sadarbojaties ar Straumes kungu.

Kučinskis: Runājot par noplūdēm, es domāju, ka bija pierasts, ka katru svētdienu varēja uzzināt, kas notiek.

Bordāns: Jā, bet tagad mēs uzzinājām, ka jums ir iekšējas sadarbības, smēķējot, nododot viens otram informāciju, un tas ir ļoti slikti.

Gobzems: Bordāna kungs netur stresu, bet...

Tagad biški izpūšam stresu, tagad biški izpūšam. Nākamais jautājums, kurā varbūt arī iekļaujas stiprā roka, jau uzdzen nākamajam jautājumam stresu. Es to nākamo jautājumu sauktukopējā pārvaldības sistēma, valsts pārvaldības sistēma un, es pat nebaidīšos šī vārda, demokrātijas kvalitāte. Es apzināti viņu uzdodu ļoti vispārīgi, tāpēc ka katram ir dažādas versijas, ir prezidenta pilnvaru vai prezidenta ārkārtas ievēlēšanas, vai pašvaldību sistēmas maiņa, vai vēlēšanu sistēmas maiņa, vai vēl kaut kas, pašvaldību referendumi, pavisam citas lietas, lai varas un tautas mūžam piesauktā neuzticēšanās mazinātos. Bet kopumā es tomēr to liktu tādā visaptverošā jautājumā, kas, jūsuprāt, strukturāli vai jebkā citādāk ir jāmaina valsts pārvaldes iekārtā vai valsts iekārtā, vai demokrātijas funkcionēšanas kaut kādā modelī, lai tas, ko mēs runājam, ka vara tālu, tauta tālu, uzticēšanās zema un vēl kaut kas cits nefunkcionē, nākamā četrgadē uzlabotos. Apli sāk Pabrika kungs.

Pabriks: Sarežģīts jautājums! Pirmais, es domāju, ka šeit ne tik daudz palīdzēs varbūt institucionālās reformas, cik domāšana. Un tas, ko parāda, teiksim, mana pieredze valsts pārvaldē, ja es skatos, kur ir problēma, tad man šķiet, ka mums ir pārāk fragmentēta lēmumu pieņemšana, sākot ar Ministru kabinetu un tālāk ejot. Un ko es saprotu ar "fragmentētu", piemērs: ja mēs runājam, piemēram, par drošību vai par aizsardzību, vai par iekšlietām, tad ir pierasts, ka, piemēram, sadarbībā ar NATO šajos gadījumos, un atbildīgā tur ir Aizsardzības ministrija, kaut ko pārzina Ārlietu ministrija un iekšlietas.

Ko mainīt?

Pabriks: Mainīt ir to, ka visi šie jautājumi ir jāredz arī pārdisciplināri, piemēram, veselība, transports...

Strukturāli, premjera pilnvaras, kas mainās?

Pabriks: Es domāju, ka premjeram ir jābūt ar lielākām ambīcijām un spējīgam uzdot ministriem redzēt vairāk, nekā tikai savu...

Bet ar ambīcijām, ne ar pilnvarām?

Pabriks: Ambīcijām noteikti jābūt ir!

Ar ambīcijām, labi. Bordāna kungs?

Bordāns: Nu, es koncentrētos uz ekonomiku šai gadījumā, tātad maza valdība, un tas nenozīmē tikai tā, ka apvienot ministrijas un tas kaut ko risina, protams, nē, spēcīgs premjers, tāpēc ir ļoti svarīgi, kāds ir premjers.

Augstākas pilnvaras premjeram?

Bordāns: Nē, viņam... Premjers ar valsts kanceleju ciešā sazobē centralizēto valsts kapitālsabiedrību pārvalda. Šobrīd katra ministrija ņemas tā kā pa ekonomiku kā pa savu kabatu, izmanto vai nu dzelzceļu resursus vai nu vēl kaut kādus, un tādā veidā jau iesākto reformu, kādu laiku atpakaļ turpinātu daudz radikālāk, ka valsts kapitālsabiedrības pārvaldītu zem Valsts kancelejas vai premjera izveidots...

Paldies!

Bordāns: ...ofiss...

Centralizētas...

Bordāns: ... ar profesionāliem kadriem.

..valsts kapitālsabiedrības, paldies. Ejam tālāk! Pus minūte!

Smiltēns: Pirmkārt, premjers ar stipru roku, jo mēs atceramies... Pat Straujumas kundze, man tā šķiet, jūs ir pārspējusi, viņa toreiz Matīsa kungu atlaida, jūs...

Kučinskis: Un es nevienu neesmu atlaidis.

Smiltēns: Nē, nē, nu...

Kučinskis: Es jau vēl varu paspēt kādu...

Smiltēns: Veselības ministrs Belēvičs aizgāja pumpas dēļ...

Ne personiski, bet sistēmiski!

Smiltēns: ... bet Gerharda kungs šobrīd reāli izsaimnieko valsts līdzekļus...

Sistēmiski!

Smiltēns: ... jūs to zināt, jūs viņu nevarat atlaist!

Kučinskis: Kurš?

Smiltēns: Gerharda kungs, saistībā ar iepirkumiem, jūs to visu ļoti labi zināt!

Sistēmiski, ne personiski!

Smiltēns: Sistēmiski ir jāizdara viena, pēdējā lieta šai Saeimai, kas ir pašcieņas un goda jautājums pret vēlētājiem...

Gobzems: Jāatkāpjas.

Smiltēns: ... ir jāizgroza divi burti Satversmē — jānomaina no "aizklātas" ievēlēšanas prezidentam uz "atklātu". Un tas paradokss ir tajā, Dombura kungs, ka šeit klātesošie Saeimas partiju pārstāvji ir visi apsolījuši to izdarīt, tikai jautājums, vai reāli līdz 4. oktobrim to būs iespēja izdarīt, vai tas netiks izgāzts.

Pastrīdēsimies riņķī par šitiem!

Smiltēns: Un tāpēc...

Pastrīdēsimies riņķī.

Gobzems: Varbūt, ka iedosiet arī citiem?

Ejam tālāk, izgriežam, izejam riņķi, visi, katrs pasaka, ļoti dažādas lietas, skan ļoti interesanti. Dombrovska kungs?

Dombrovskis: Dombrovska!

Jā, Dombrovska.

Dombrovskis: Paldies, jūs kādu citu uzvārdu nosaucāt. Ir nepieciešama politiska konkurence beidzot valstī. Jo šeit mums ir kas, mums ir, tātad, viens, divi, trīs, jā, koalīcijas pārstāvji, kur nav svarīgi, kas ir premjers. Te pat divi tikai izliekas, ka viņi grib kļūt par premjeriem.

Mums ir Saeimas vēlēšanās atklāta konkurence.

Dombrovskis: Un šeit ir vēl trīs cilvēki, kas vienkārši grib ieņemt vietu koalīcijā. Un nav svarīgi, kurš ir premjers koalīcijā, vienalga — neviens ministrs, neviens premjers nevar spert nevienu soli bez koalīcijas piekrišanas.

Kas jāmaina?

Dombrovskis: Es tur pats strādāju. Tas mainīsies tikai tad, ja beidzot būs politiska konkurence.

Kas jāmaina?

Dombrovskis: Un ar sarkanām līnijām...

Kas jāmaina?

Dombrovskis: Ar sarkanām līnijām...

Kas jāmaina valsts demokrātiskā pārvaldes modelī?

Dombrovskis: Vajag beigt vilkt sarkanās līnijas. Tikai tad valstī parādīsies īsta konkurence. Savādāk viņi var te stāstīt jebko.

Paldies!

Dombrovskis: Bet tad viņiem tā vieta valdībā, koalīcijā ir garantēta.

Kučinska kungs?

Kučinskis: Nu, ar likumdošanu viss ir kārtībā. Par atklāto vēlēšanu prezidenta varu apbēdināt, to droši vien ka pieņems visi vienbalsīgi.

Smiltēns: Arī ZZS piekrīt beidzot.

Kučinskis: Jā. Bet jautājums, protams, ir, par ko es jau pieminēju, lielāku centralizāciju, lielākas, bet ne likumiskās pilnvaras, bet atsevišķi jautājumi, kas valstij ir šajā brīdī svarīgi. Premjeram ir jābūt vairāk pilnvarām, jo, kur es varu piekrist, ka reizēm sarunas ar ministrijām tā kā drusciņ...

Gobzema kungs?

Gobzems: Tāpēc, ka te jau lielākā daļa piekrīt...

Paldies!

Kučinskis: Bet tik stingra roka kā viņam man noteikti nav.

Gobzems: Nu tas ir skaidrs, ka Kučinskim nav tik stingra roka, kāda būs man. Bet būtiski ir pateikt, ka "Saskaņa" jau tagad dzīvē realizē to, ka nav sarkanās līnijas, piemēram, ar "Latvijas attīstības" biedru Jakrinu, un Barona ielas sakarā — Jakrins, staigājoša Barona iela, ja, tas būtu viens, bet tas, kas ir jādara...

Pabriks: Atkal melo!

Gobzems: ... ko mani kolēģi jau ir izteikuši, tātad, koalīcijas padomes nav, ir seši ministri, premjerministrs, kas pieņem lēmumus, nevis tā, kā ir šodien, ka ministrijas pašas izdomā lēmumus, pašas izpilda un apgūst valsts budžeta līdzekļus, pārsvarā to izdara katra gada decembrī, lai iztērētu, jo, nedod Dievs, pienāks situācija, kāda bija ārlietu ministram...

Paldies, izejam riņķi, izejam riņķi...

Gobzems: Mani visātrāk pārtrauca!

..un tad pastrīdamies!

Gobzems: Mani visātrāk...

Es skatos visu laiku uz sekundēm, ticiet man! Zīles kungs?

Zīle: Pirmkārt, noteikti nevajag ķerties Satversmes grozījumiem attiecībā uz pilnvarām starp valsts prezidentu, Saeimu un valdību. Ir mēģinājumi bijuši kaut ko mainīt.

Bet premjera pilnvaras nav pateiktas...

Zīle: Nē, nē, es vienkārši pasaku par to, kas ir... Jo bieži vien mēs esam ķērušies, ja ir politiska problēma, ķeramies būtiskus likumus mainīt — tas nelīdz. Satversmes tēvi bija pietiekoši gudri, kad šo veidoja. Otra lieta, kas attiecas uz valdības darba uzlabošanu, noteikti es piekristu tai domai, ka premjeram ir lielāka teikšana arī koalīcijas valdībā, nebūsim naivi, būs koalīcijas valdības. Bet koalīcijas šodienas veidā, manuprāt, nav pārāk ražīgas, es nezinu, vai Māris Kučinskis tam piekrīt. Ir svarīgi saprast, ka premjeram ir koalīcijas partiju līderi un vecākie ministri, ja tā var teikt, par kuriem runā ar valdības jautājumiem...

Paldies! Paldies!

Zīle: ... politiskā plāksnē, un viss.

Taisni Kariņa kungs noslēdz apli, taisni tur ir vecākais ministrs, kur Ašeradena kungs ir premjera biedrs. Man liekas, neviens Latvijā nav pamanījis, ka viņš ir vecāks ministrs, nekā visi pārējie.

Kučinskis: Viņš labi spēlē ārzemēs, jā...

Es mēģinu ievilkt jūs arī tajā diskusijā, bet jūs varat neatbildēt.

Kariņš: Ja mēs gribam un, ja runā par demokrātiju valstī, tad es ļoti ieteiktu domāt un mērīt trīs un desmit reizes pirms palielina kādam pilnvaras. Tas var beigties ļoti bēdīgi.

Tas viss, kas skanjums ir šaubas par to?

Kariņš: Nē, mainīt pilnvaras es negribētu. Prezidentam pilnvaras mainīt nevajadzētu. Tas, ka viņu jāievēl atklāti, te, liekas, ka visi piekrīt, un tas ir jāpanāk. Tas, kādā veidā var uzlabot koalīcijas darbību, un jebkuras koalīcijas darbību, ir skaidrs, ka viens no veidiem ir, kas tika izmēģināts pirms gadiem desmit, divpadsmit — atklātas koalīcijas sēdes.

Tad jūs esat par atklātu?

Kariņš: (noraidoši pagroza galvu)

Ā! Bet izmēģināt visu kaut ko? Par ko jūs esat?

Gobzems: Ziniet ko, nav nekādu koalīcijas sēžu vispār.

Pa brīdim ir.

Kariņš: Cilvēks, kas nav bijis iekšā, var runāt utopiski.

Par ko jūs esat, viens teikums?

Kariņš: Par atklātību, par argumentētu atklātību.

Gobzems: Es atvainojos.

Replikas, Pabrika kungs sāka, viņam pirmajam vārds, ļaujiet!

Pabriks: Jā, paldies! Tātad es domāju, viena no lietām, kas svarīga būtu, ir tas, ka premjeram jābūt lielākām iespējām atlaist ministrus. Jo ir, piemēram, Vācijā līdzīga parlamentārā situācija...

Kur tad vēl lielākām?

Pabriks: Nē, nu ļaujiet man pabeigt!

Tagad visi kliedzam, tagad tikai sākam šito te.

Kučinskis: Nav nekādu ierobežojumu arī šobrīd.

Pabriks: Mēs nevaram, premjers nekontrolē reāli ministrus, kuri slikti strādā. Un, ja es būtu premjers, es gribētu vispirms izteikt aizrādījumu, trīs mēnešu laikā aiziet.

Kurā likumā jūs vēl gribat ko ierakstīt?

Pabriks: Bet tā nav likumdošana.

Tā nav likumdošana.

Pabriks: Tā nav likumdošana, tā ir problēma ar šo koalīcijas...

Labi, sapratu, sapratu.

Zīle: Bet Vācija arī Merkele nevar atlaist.

Dombrovska kungs?

Dombrovskis: Tās visas ir drusku tādas muļķības — atklātās sēdes un tā tālāk. Visa vara piederēs koalīcijai, kamēr katram koalīcijas dalībniekam būs veto tiesības uz jebkuru lēmumu.

Alternatīvas?

Dombrovskis: Un, ja dēļ sarkanajām līnijām citas koalīcijas nav iespējamas, tad tās veto tiesības būs, un, lai pieņemtu jebkādu lēmumu, vajag vairākumu vai nu Saeimā, vai kabinetā. Līdz ar to, kamēr ir koalīcija, kurā katram ir veto tiesības, nekas nemainīsies.

Kučinskis: Es varu pa priekšu, jo man jautājums būs arī?

Smiltēna kungs? Ļaujiet man satiksmi paregulēt!

Smiltēns: Sākuma jautājums bija tāds, kā nodrošināt to, ka politiķi ir tuvāk sabiedrībai un risina reālas sabiedrības problēmas. To var izdarīt tad, ja politikā un Saeimā ir ievēlētas partijas, kuras ir sazarotas, reģionos lielas un stabilas...

Paga, nesludinām, tagad ir replikas par savstarpēji teikto.

Smiltēns: Otra lieta, otra lieta! Un, kungi, man ir šeit piedāvājums, es zinu, kāds ir plāns ar atklātu prezidenta ievēlēšanu. Plāns ir sekojošs: te ir konkrēts grafiks, kā tikai un vienīgi šādi var ieviest atklātu prezidenta ievēlēšanu, ļoti stingrā režīmā ejot cauri, un plāns ir tāds, ka visi sludina, ka viņi atbalsta, patiesībā šo lietu izgāzt līdz vēlēšanām. Tāpēc man ir priekšlikums – vai klātesošie Saeimas partiju pārstāvji ir gatavi...

Dombrovskis: Smiltēna kungs tagad īsteno savu politisko dienaskārtību.

Smiltēns: ... parakstīt vienošanos ar grafiku.

Tagad jūs gribat uztaisīt šovu ar parakstiem?

Smiltēns: Nē, bet dzelžaini! Dzelžaini!

Iedodiet, es būšu sekretariāts, ja, es izskatu, kamēr es izskatu, tikmēr pārējie... Gobzema kungs!

Gobzems: Es varbūt pateikšu. Kolēģi, mani konkurenti, varbūt tomēr vajag izlasīt Latvijas Republikas Satversmes piecdesmit... Varbūt vajag izlasīt Latvijas Republikas Satversmes piecdesmit piekto pantu, kurā ir pateikts, ka valdību nevada nekādas koalīcijas vai opozīcijas, bet valdību vada premjers un viņa vienpersoniski sastādīts Ministru kabinets. Un līdz ar to visas šīs sarunas par koalīcijām, opozīcijām ir tā vecā, divdesmit astoņus gadus vecā domāšana, kas ir bijusi pretlikumīga. Tas, kas jādara...

Aizliegts arī nav, aizliegts nav!

Gobzems: Pēdējais teikums, ko es šajā sakarā vēlos pateikt! Un tas, kas ir jādara Ministru kabinetam, Kučinska kungs, nevis jāpieņem normatīvi, pie kura skrimšļa dobermaņa kucēnam ir jāgriež aste, bet jāizdomā, kā katrā nozarē palielināt apgrozījumu par divsimt, trīssimt, piecsimt miljoniem.

Viens teikums, beidzam, beidzam vienu teikumu! Kučinska kungs?

Kučinskis: Es jau viņu tagad neskološu, bet taisnība, nevajag nekā mainīt likumdošanā, premjera pilnvaras ir pilnīgi pietiekošas. Jautājums man būs, ko tad liek koalīcijas vietā, jo pat neviena sporta spēle bez noteikumiem nepastāv.

Tas ir jūsu jautājums šobrīd?

Kučinskis: Jā, bet šobrīd, tad, kad mēs sākām veidot valdību ar rīcības plānu...

Jā.

Kučinskis: ... kur visi piekrita un visi konsekventi arī pildīja, un tāpēc jau es neatlaidu ministrus, jo, pirmo atlaižot, tas, protams, radītu anarhiju. Tad jautājums ir... Protams, es saprotu, ka sākotnējā noruna ir tā, kā mēs koalīcijā, kādas būs attiecības, bet tāpat, ja būs demokrātija, tad koalīcija būs. Tad kas būs koalīcijas vietā, kas tie par noteikumiem, kas regulēs, nu, pieņemsim, mēs ar jums būsim, Kariņa kungs būs, kā tad mēs sapratīsimies? Ko jūs dodat priekšā?

Gobzems: Jūs, pirmkārt, nebūsiet...

Kučinskis: Anarhiju?

Gobzems: Kučinska kungs, jūs, pirmkārt, nebūsiet valdībā!

Kučinskis: Jūs jau būsiet tā stingrā roka!

Korekts jautājums, lūdzu, korektu atbildi, kas būs vietā?

Gobzems: Bet, ja mēs runājam par...

Kučinskis: Kas būs vietā, kādi būs noteikumi, kas regulēs?

Gobzems: Ja mēs runājam par to, kas ir Satversmē pateikts, ka lēmumus pieņem, nevis koalīcija vai vēl kaut kas, lēmumus pieņem ministri!

Kučinskis: Lēmumus arī pieņem ministri.

Gobzems: Mi-nis-tri! Ministri!

Atnāk uz valdības sēdi un tad sāk runāt?

Gobzems: Un tad arī runā.

Un tad sāk runāt. Skaidrs, atbilde. Bordāna kungs?

Bordāns: Paldies, es ceru, ka Smiltēna kungs nepārtrauks mani, jo es arī par reģioniem esmu. Es domāju, ka es... Es nesaprotu, kolēģi, par ko jūs runājat. Par... Tas ir, ko mēs uz papīra uzrakstīsim, tas ir bezjēdzīgi – koalīcija, ne koalīcija, kā mēs sarunāsimies, ministri. Es biju vienīgais, kas pateica, ka ekonomiskas lietas ir jārisina. Par ministriem ir jārunā, bet, ja pamatā, ko mainīt tā kā valdībā – partijas un cilvēkus vajag mainīt valdībā, nu to vajag mainīt!

Visas pārējās replikas par šo tematu, un tad es palaidīšu Smiltēna kunga dokumentu apkārt pa riņķi.

Dombrovskis: Tā izpratne šeit pret konkurenci ļoti labi liecina, kas notiek Rīgas lidostā, ko radīja šī valdība, ja, tā teikt, haosu. Vēlreiz – konkurence nestrādās, kamēr...

Pabriks: Kādas ir Rīgas ielas?

Dombrovskis: ... katram koalīcijas dalībniekam ir veto tiesības. Veto tiesību nebūs, un katrs sapratīs, ka viņš var izlidot no koalīcijas tikai tad, ja būs reāla konkurence, ja nebūs sarkano līniju, tikai tādā gadījumā.

Man būs vēl viens jautājums noslēgumā par partneriem un koalīcijām, ne-koalīcijām, neizrunājam muutes tagad sausas, mēs pie tā beigās vēl atgriezīsimies. Es palaižu apkārt, bez komentāriem, nedodu vārdu. Smiltēna kungs ir uzrakstījis projektu "Vienošanās memorands par valsts prezidenta ievēlēšanu atklātā Saeimas balsojumā". Laidiet apkārt, ja jūsu uzvārdi tur ir apakšā vai nav, parakstiet vai neparakstiet!

Zīle: Paga, mēs kaut kā lasīsim... Mēs esam demokrātiska partija, mēs izlasīsim tad, kad pienāks laiks.

Smiltēns: Ja nav vienošanās, tad to nevar pieņemt šajā Saeimā.

Nākošais jautājums, pag, ļaujiet man pāriet pie nākošā jautājuma! Bordāna kungs?

Dombrovskis: Es domāju, ka būs godīgi, tad mēs katram dosim iespēju savu kaut kādu papīru, tā teikt, palaist apkārt.

Jūs varat nākt uz šejieni ar jebkādiem papīriem.

Kučinskis: Tāds dīvains formāts.

Smiltēns: Tas nav dīvains formāts, ZZS arī spēlējas – atbalstām, neatbalstām.

Kučinskis: Ja es pasaku publiski, ka es atbalstu. Vārds ir svarīgāks nekā...

Kungi, kungi!

Smiltēns: Šodien bija ziņa, ka...

Smiltēna kungs, papīru atnesāt, pa riņķi palaidām, paskatīsimies, ar ko tas beigsies. Nākošais jautājums, Bordāna kunga riņķis sākas. Kas tika šeit pieminēts jaugan naudas atmazgāšanas tēma un Latvijas riski, tai skaitā reputācijas riski, tai skaitā finanšu riski, kas būtībā ir, nu, finanšu riski, un arī, nu, tiesisks jautājums. Kopš AB LV bankas slēgšanas un pēc tam likvidācijas uzsākšanas ir daudz kas skanējis, kam ir jānotiek Latvijas finanšu sistēmā, nerezidentu procents tāds, nerezidentu tāds, Austrumu nerezidenti, visi nerezidenti, nu, līdz galam tur nekļuva skaidrs, es domāju, nevienam. Šobrīd ir "Moneyval" ziņojums – trūkst sodu, trūkst vēl kaut kādu asāku kustību, salīdzinoši ierobežots laiks, kas būtībā pēc gada var Latvijai beigties diezgan slikti ar nokļūšanu pelēkajā zonā, pelēkajos statusos un, nu, visādos strīdīgos statusos. Un vēl viens jautājums galu galā ir... Nu, ja Latvija šajā sektorā nodarbojas ar tīrīšanu, tad, neskaitot AB LV, ir vēl bišķi vairāk kā desmit nerezidentu bankas, tad jautājums, ko Latvijas Republika dara ar viņām vai attiecībā uz viņām? Mēģinot īsi, lakoniski, mums ir vēl virkne lietu, par ko parunāt, bet kā politiskais mērķis, kuru var cilvēki kā rezultātu saprast, kā rezultātu... Ļaujiet visiem saprast, ka cilvēki nepārzina šo jomu. Kā rezultātu izmērāmu, vai tas notiek vai nenotiekpēc gada vai pēc diviem. Kas Latvijā ir jādara finanšu sistēmā un jāIZdara naudas atmazgāšanas un tamlīdzīgās lietās?

Bordāns: Jāievieš tādi naudas, antinaudas, pretnaudas atmazgāšanas pasākumi un līdzekļi bankās un uzraugošajās iestādēs, kādi ir Rietumeiropas valstīs, un viņi ir stingri jāievēro. Tas ir jāsāk ar personāla vadību, arī Finanšu un kapitāltirgus komisijā, arī citās uzraugošajās iestādēs, jābeidz šī šausmīgā situācija Latvijas Bankā ar vadību. Nevajag iznīcināt Latvijas ekonomikas vienu no sektoriem, vajag iztīrīt to no netīrās naudas un...

Viņš ir izmērāms skaitļos? Ir kaut viens... Skaitlisks rādītājs nav iespējams?

Bordāns: Ne, ne, es... Man nepatiktu tādā veidā vienkārši, nu, tā kā noteikt...

Labi!

Bordāns: ... kaut kādu – tik bankām ir jābūt.

Es pajautāju, jūs atbildējāt.

Bordāns: Jā, jā, es arī tā sapratu.

Paldies! Smiltēna kungs?

Smiltēns: Es domāju, tas cēlonis ir tajā, ka pārāk daudz partijas ir peldējušās šo nerezidentu banku naudā. Un tāpēc ir bijis klusums visus šos gadus, te daudzi cilvēki to saprot. Un šis sektors, kas bija ar lielu potenciālu, šis finanšu sektors principā šobrīd ir nogremdēts. Kāpēc? Tāpēc, ka nebija iespējas un spējas kontrolēt AML un KWS procedūras, proti...

VēlētājamAML un KWSaiii...

Smiltēns: Tas vienkārši, lai precīzi būtu.

Nu taču latviešu cilvēkam pasakiet reģionos!

Smiltēns: ... lai nebūtu atmazgāta nauda, un lai arī bankas zinātu savus klientus. Divas lietas.

Rezultētais kritērijs?

Smiltēns: Rezultāts ir tāds, ka šobrīd mums ir jāiztīra ārā bankas no netīrās naudas, šī sistēma jāsaglābj, cik vien iespējams

Cik viņas ir, kāds zina?

Smiltēns: Nē, nu tāpēc jau ir piesaistīti, es saprotu, par dārgu naudu arī eksperti, ja?

Labi, rezultatīva rādītāja nav īsti?

Smiltēns: Rezultatīva rādītāja... Vienkārši jānodrošina to, ka Latvijā mēs nemazgājam naudu un neesam starptautiski pazīstami kā naudas atmazgātāju un kaut kādas Ziemeļkorejas naudas...

Ejam, ejam tajā pašā secībā, kā mēs sākām!

Dombrovskis: Es domāju, ka cilvēki nesaprot, ka finanšu nozarē, lai tā funkcionētu arī starptautiski, tas prasa zināmu kompetenci un zināšanas arī valsts sektorā. Tā kā, piemēram, jūs nevarat eksportēt savu pārtiku, ja, ja ir aizdomas par to, vai lauksaimnieki vispār zina, ko viņi dara, ja. Un šeit tas "Moneyval" ziņojums, tas ir "divi", pirmām kārtām, publiskajam sektoram, kurš ir eksaminatora acīs apliecinājis savu nekompetenci klaju šajos jautājumos.

Jūs varat pateikt, kas ir jāsasniedz? Kas ir jāsasniedz?

Dombrovskis: Tas, kas ir jāsasniedz, pirmām kārtām, es uzskatu, ka tas ir uz divām trešdaļām valsts sektora vaina, uz trešdaļu – privātbanku vaina.

Tas ir cēlonis, bet kas ir jāsasniedz?

Dombrovskis: Tātad pirmajā... Nē, pagaidiet. Ir vairākas bankas pieļāvušas kļūdas, mēs redzam ziņās katru, nu labi, ne katru dienu, bet bieži. Bet tikai pie mums ir galējais, tā teikt, mērs, kas ir — banka ir aizvērta ciet. Tas, pirmām kārtām, ir publiskā sektora...

Paldies, tas laiks jums ir pārrunāts pāri!

Dombrovskis: ... kompetence šajos jautājumos.

Kučinska kungs?

Kučinskis: Nu, fakts, mēs varam atļauties tik daudz strādāt ar šāda sektora naudu, ko simtprocentīgi valsts var nokontrolēt. Noteikumi visā Eiropas Savienībā un pat pasaulē šobrīd ir vienādi, nu, acīmredzot,beidzot mēs sapratām, ka visi tie uzstādījumi par mazo Šveici ir izsapņoti un, kas notiks ar bankām...

Smiltēns: Jautājums, kāpēc izsapņoti.

Kučinskis: ... bankām ļoti limitēts riskantās naudas apmērs, ar ko Latvijā var operēt.

Kā izmērīt, no kura vietas sākas limitēts?

Kučinskis: Šobrīd jau ir pieci procenti NVS valstis apmēram arī, līdz desmit procentiem vispār nauda, kas būtu jāapskata, vairāk mēs kā maza valsts diez vai varēsim.

Desmit procenti nerezidenti?

Kučinskis: Nē, ne jau.. Nerezidenti ir arī ASV...

Par to es jautāju.

Kučinskis: ...nerezidenti ir visur.

Tad kas ir tas, ko jūs gribat sasniegt?

Kučinskis: Mēs gribam sasniegt pilnībā nokontrolētu naudas plūsmu, lai katrs būtu apskatāms, un tas nav šobrīd vairāk par desmit procentiem.

Paldies! Gobzema kungs?

Gobzems: Jūs nevarat nokontrolēt korupciju savā valdībā, kur nu vēl naudas plūsmas. Bet, kas ir jāizdara, ir ļoti vienkārši. Ir, es domāju, šis sapnis par Šveici tiešām ir izsapņots, un nerezidentu sektors ir vienkārši jāslēdz. Viņš jau ir beidzies, viņš ir jāslēdz pavisam, jādod laiks, un jāaizslēdz ciet. Ļoti vienkārša darbība, kas jāizdara, un beigsies visas šīs diskusijas. Kur paliks tie cilvēki? Jā, diemžēl tas būs sāpīgi, bet tie ir izglītoti finansēs cilvēki, kas atradīs darbu.

Paldies, paldies!

Zīle: Man jāatgādina – politiskā līmenī šeit arī ir cilvēki, kas to neredzēja, ka šis portfelis nerezidentu bankās sektorā auga no divpadsmitā, trīspadsmitā gada, par ko mūs brīdināja ne tikai, teiksim... Ko es centos darīt. Tas nav tāpēc, ka es gribētu spodrināt spalvas

Un "Nacionālā apvienība" bija valdībā un neviens..

Zīle: Jā, bet "Nacionālā apvienība" arī darīja to, un mēs bremzējām šo lietu, cik mēs varējām, arī termiņuzturēšanās atļauju jautājumā un arī banku sektorā. To var redzēt, es domāju, ka mēs zinām, par ko mēs runājam. Tātad viena lieta ir, šis sektors izauga..

Finanšu attīstības dokumentos bija PAR balsojums.

Zīle: ... šis sektors izauga tādā līmenī, ka Latvija nevarēja šo situāciju kontrolēt ne no netīras naudas atmazgāšanas, ne no dažām citām lietām, finanšu riskiem.

Mērķis?

Zīle: Tas, ko Vjačeslavs Dombrovskis minēja. Mērķis?

Ko mēs gribam?

Zīle: Latvijai atteikties no šīs naudas .

Vispār?

Zīle: Cita lieta, ka viņa pašlaik aizplūst uz Rietumeiropas valstīm, ļoti daudzām. Un tas ir Eiropas jautājums.

Bet mēs gribam atteikties vispār? Mēs negribam starpsoļus?

Zīle: Es domāju, ka jā, mēs gribētu atteikties vispār.

Vēl divas atbildes. Kariņa kungs?

Kariņš: Mūsu valsts reputācija ir ārkārtīgi cietusi. Mēs varam viņu atgūt, bet šajā jomā jādara tikai viens – ir pilnībā jāiet prom no naudas tranzīta Austrumi–Rietumi. Latvija nevar attīstīt šo biznesu tālāk zem jebkura scenārija. Tas ir jāizbeidz. Es vienu otru lietu zinu par šiem jautājumiem, divus Eiropas likumus par pretnaudas atmazgāšanu, esmu arī piedalījies rakstīšanā. Latvijai vienīgā izredze atgūt reputāciju – pilnībā iet prom no tranzīta.

Pilnībā, pilnībā, pilnībā? Pabrika kungs pabeidz apli.

Pabriks: Tātad gribētu šeit uzsvērt trīs lietas. Pirmā lieta — bankām ir jāsaprot, un bankas lielā mērā ir sapratušas, ka pelnīt uz šīm trešajām valstīm un nerezidentiem vairs nebūs, tā kā tas ir dzirdēts. Otrais punkts ir ļoti būtisks. Ja mēs pēc tam iekrītam kampaņveidīgā kontrolē, nevis fokusētā kontrolē, un tas ir viens no nākošajiem pārmetumiem, no, teiksim tā, mūsu ārvalstu kolēģiem, jo mēs cenšamies savākt tagad informāciju visur par visiem, un tad procentuāli, teiksim, sodu ir maz, un tad viņi saka — nu, ko tad jūs te savācāt, nesanāk! Līdz ar to nevajag gramstīties pa visu, teiksim, pļavu, vajag koncentrēti skatīties, kur kaut kas var būt, un tad ātri sodīt. Un trešais, pēdējais, trešais, pēdējais, ir – valdībai efektīvi kopā ar finanšu sektoru ir jāspēj savas intereses ārpusē arī aizstāvēt.

Man precizēt... Tagad es uzdošu, ar jūsu atļauju, vienu papildjautājumu. Tie, kas teica – pavisam izbeigttas nozīmē, ka puse no esošajām Latvijas komercbankām ir jāslēdz ciet.

Kariņš: Nē, nē.

Dombrovskis: Tas ir tas, ko viņi pateica.

Nē, nu tāpēc es pārprasu. Varbūt nē.

Kariņš: Viņām ir vai nu jāmaina savs biznesa modelis,...

Dombrovskis: Tas ir tas, ko viņi pateica.

Kariņš: ... vai viņi nespēs darboties.

Jūs uzskatāt, ka mainot biznesa modeli, Latvijā var eksistēt daudzpadsmit bankas, ja atsakās no šīm naudas plūsmām?

Kariņš: Es nebūšu tas, kas saka, cik bankas var pastāvēt, bet...

Smiltēns: Protams, ka nē!

Nevarat pateikt?

Kariņš: Ir vai nu jāmaina bizness, vai ir neizbēgami...

Jūs atbildat īsas atbildes, šite nav jēga iesēsties.

Gobzems: Jā, īsas atbildes, ļoti vienkārši. Atcerieties, bija kādreiz diskusija, kad aizies no Krievijas tirgus? Ļoti daudzi uzņēmēji toreiz, bija pirms kāda laika, pa dažādām nozarēm. Šobrīd lielākā daļa uzņēmēju ir aizgājuši no Krievijas tirgus un ir izdzīvojuši, spējuši samainīt savu biznesa modeli. Tas ir tas jautājums.

Paldies, paldies.

Dombrovskis: Lieliski liecina šīs koalīcijas domāšanas veidu: atkratīties no cukurfabrikām, atkratīties no tranzīta...

Pabriks: Valdība neatkratījās!

Tā ir politika!

Dombrovskis: ... atkratīties no finanšu..., un tad viņi brīnās...

Jūs cukurfabrikas salīdziniet ar netīro naudu?

Dombrovskis: ... un tad viņi brīnās, kāpēc ir mīnus divi cilvēki stundā! Es runāju par pieeju kā tādu, Dombura kungs – atkratīties, nevis risināt problēmas!

Sapratu, jūsu atbilde skaidra, es negribu iesēsties uz šito jautājumu. Dažas replikas vēl kas ir, lūdzu!

Bordāns: Es arī gribēju teikt, mani arī izbrīna tie, kas, nu, tā saka, kolēģi, kas saka – tā, vai nu mēs visu atveram visai naudai, vai nu mēs vienkārši visu aizveram. Kāpēc mums iznīcināt vienu no nozarēm, finanšu pakalpojumu nozari Latvijā, un tas ir ko piedāvā, tā nedrīkst vispār...

Pa traku, tas ir par traku jums, tas ir par traku, labi. Kučinska kungs?

Kučinskis: Es vienkārši gribu precizēt...

Gobzems: Tāpēc, ka viņa jau ir iznīcināta, tur jau tā problēma ir, ka šobrīd runāt post factum par nozari...

Tās ir garas diskusijas. Kučinska kungs?

Kučinskis: Tranzīta bizness ar čaulām, kas pārved naudu, jau tagad ir beidzies. Mani mulsina tas, ka saka, ka ar nerezidentiem nestrādās. Nerezidenti ir visi, kas atrodas ārpus Eiropas Savienības. Mēs nevaram noteikt kategoriski, ka nebūs vairāk nekādu noguldījumu. Tāpēc esat saprātīgi, var jau muldēt, bet...

Esam saprātīgi, labi, Smiltēna kungs vēl piebilst, bet neiesēžamies uz šo jautājumu.

Smiltēns: Šis ir absolūts Latvijas pašcieņas un goda jautājums, un reputācijas jautājums, un vienīgais, kas šeit ir jāuzdod, ir jautājums, vai mēs varam nokontrolēt šīs naudas izcelsmi un nodrošināt to, ka tā nav naudas mazgāšana.

Zīle: Par šo es gribu...

Smiltēns: Sekundi! Ja mēs to varam izdarīt, tad šis sektors ir saglabājams tajā, izmantojot šo tīro naudu...

Bordāns: Mums tas ir jāvar!

Smiltēns: Ja nevaram izdarīt...

Bordāns: Bet tā ir mūsu, kungi, atbildība to izdarīt

Smiltēns: .. tad ir jāver ciet, bet priekšnoteikums, lai to izdarītu, ir

Kungi, kungi, kungi!

Dombrovskis: Iedomājaties, ka pienāk brīdis, kad mēs zaudējam kompetences pat nodarboties ar dzelzceļu, un kungi saka – nu, nevaram mēs jums nodrošināt.

Bordāns: Veram ciet vispār!

Dombrovskis: Veram ciet, jā, ai, lietuvieši tur visu izjauca.

Kungi, kungi! Mums būs finanšu tematiskā diskusija, atsūtiet ļoti precīzi pārzinošus savu partiju cilvēkus, mēs parunāsim sīkāk. Apakšjautājums pie šī jautājuma. Te tika pieminēta Latvijas Banka un Rimšēviča kunga kriminālprocess, un Rimšēviča kungs nomināli, daļēji ir un daļēji nav amatā. Bet jautājums uz četriem gadiem, un tas ir vienā teikumā, vienkārši jūsu politiskais definējums: vai jūs varat nosaukt: a) precīzi uzvārdu, ko jūs redzat, kas ir nākamais Latvijas bankas prezidents, lai, kad viņam beigtos pilnvaras, bet viņas beigsies nākamajā četrgadē; b) vienas tēzes ietvaros, vai Latvijas Bankai jūs redzat būtisku funkciju pārskatīšanu kaut kādā virzienā vai neredzat? Un te Smiltēna kungam jāsāk ir.

Smiltēns: Man būtu vairāki uzvārdi, ko nosaukt saistībā ar nākamo Latvijas Bankas prezidentu, bet, ņemot vērā, ka termiņš vēl ir pietiekami ilgs, tad es to šobrīd nedarīšu, ņemot vērā to, ka līdz tam brīdim šo cilvēku var publiski, ē, publiskajā telpā "nogalināt".

Bet mainām, nemainām?

Smiltēns: Funkcijas, es domāju, lai paliek tās pašas.

Lai paliek tās pašas?

Smiltēns: Jā.

Izejam ātri cauri šitam! Dombrovska kungs?

Dombrovskis: Es varu nosaukt precīzi viena cilvēka vārdu un uzvārdu, un viņš ir vienīgais kvalificētais, manuprāt, šajā valstī, bet, ņemot vērā visas sarkanās līnijas, es domāju, ka, ja es viņu nosaukšu, tad viņš noteikti nekļūs par Latvijas Bankas prezidentu. Attiecībā uz Latvijas Banku, nu, mums jāsaprot, ka valstī mums vairs nav ne fiskālās politikas, ne monetārās politikas. Latvijas Banka ir vienkārši viena no sešpadsmit daļām, no balsīm Eiropas Centrālajā bankā, tas ir tāds vairāk tāds, ē, eirozonas izpētes institūts, līdz ar to Latvijas Bankai vajadzētu samazināt...

Samazināt, sašaurināt?

Dombrovskis: ... savu budžetu būtiski un nodot naudu valsts budžetā.

Skaidrs. Kučinska kungs?

Kučinskis: Atkarībā uz neatkarību droši vien, ka nav jāmaina, bet skatīt, kā efektīvāk strādāt, protams, ka ir jāpamaina.

Jauns kandidāts?

Kučinskis: Šobrīd kandidātu nevaru nosaukt, ja būtu nosaucis, jau šobrīd atņemtā pielaide ļautu runāt koalīcijā par jauno kandidātu, tā kā atstājam to uz rudeni.

Gobzems: Es domāju, ka par šo jautājumu šobrīd nav lietderīgi runāt, tas neizmainīs pats par sevi, tas atkal vecā domāšana par konkrētiem cilvēkiem konkrētos amatos. Tad būtu svarīgāk runāt šodien, piemēram, ē, piemēram, Bordāna kungam atbildēt uz jautājumu, vai viņš ies ar Lemberga ZZS koalīcijā.

Jautājums ir par Latvijas Banku, funkcijām.

Gobzems: Bet konkrēti... Man ir, man ir, protams, uzvārds, un man ir pilnīgi skaidrs, kuram tam vajadzētu būt, bet ņemot vērā, ka pret visiem ''KPV LV'' līderiem un ieteiktajām personām ir kriminālprocesi, tad es labāk šodien nē vēl, vai ne?

Funkcijas samazināt, paplašināt, mainīt?

Gobzems: Drīzāk samazināt.

Drīzāk samazināt.

Zīle: Mēs esam Eirozonas valsts, mums ir ECB, Eiropas Centrālās bankas, pārstāvniecība caur Latvijas Banku, tās funkcijas mēs tur īpaši nevaram mainīt nemaz. Kas attiecas uz kandidātu, nu, tas laikam nav atbildams jautājums šodien.

Es pajautāju.

Zīle: Kaut gan mums ir daudz finanšu ekspertu Latvijā ar starptautisku reputāciju.

Gobzems: Es atvainojos, vienu mazu piebildi, faktiski Latvijas Banka, ko dara šobrīd — ražo dāvinājumu monētas, nu globāli.

Izlasiet funkcijas, bišķi vairāk ir!

Gobzems: Nē, nu globāli tā ir.

Kariņa kungs?

Kariņš: Latvijas Banka ir cieši integrēts loceklis Eiropas Centrālajā bankā Frankfurtē, ļoti skaidri definētas funkcijas, to nevajag mainīt, Dies pasarg, uzdot, mums tur ir nopietna teikšana Eiropas kopējā monetārajā politikā, tātad tā ir ļoti no svara. Par kandidātiem ir jābūt konkursam, jo vairāk kandidātu, jo vairāk dabū uzklausīt, jo labāku kandidātu atradīs.

Ir jābūt konkursam, tas ir kaut kas jauns. Pabrika kungs?

Pabriks: Pirmais – uzvārds būs pēc vēlēšanām, otrais – jābūt būtu cilvēkam...

Uzreiz pēc vēlēšanām?

Pabriks: Nu... "Uzreiz" es neteicu...

Septītajā no rīta.

Pabriks: ... es teicu – pēc vēlēšanām! Otrais – protams, ka cilvēkam ir jābūt valsti un bankas intereses pārstāvēt gan Frankfurtē, gan, teiksim tā, es domāju, nedaudz iedvest jaunas vēsmas bankas iekšējā pārvaldē.

Noslēdzam riņķi.

Bordāns: Uzvārdu mēs nosauksim tad, kad mēs būsim valdībā un kad mēs varēsim par to lemt. Latvijā ir kompetenti cilvēki. Funkcijas jāmaina, nu, jāsamazina kardināli, protams, ka viņas šobrīd nav nepieciešamas, tādas bija, kad mēs uzturējām savu valūtu. Īsi atbildot, nu, droši vien Gobzema kunga jautājumu, ko viņam Meroni kungs prasīja pa nakti palīdzēt atbildēt, nu, droši vien es neatbildēšu. Man nav jāskaidrojas.

Savstarpējās... Savstarpējās laipnības.

Gobzems: Jums ir grūti pateikt, vai jūs ar Lembergu iesiet valdībā vai nē?

Bordāns: Nu, jūs parunāsiet ar saviem sponsoriem pēc tam.

Savstarpējās laipnības.

Gobzems: Tātad iesiet, ja?

Bordāns: Parunāsiet ar saviem sponsoriem.

Paldies, to mēs...

Zīle: Divus uzvārdus nosauca!

Divus uzvārdus, tieši tā.

Gobzems: Bordāns tātad ies ar Lembergu valdībā.

Bordāns: Tā ka jums abi droši vien maksā. Galvenais, ka to slepus dara. Mēs to darām... mēs atklāti publicējam savus sponsorus.

Mobilizējamies, politisko kultūru ieslēdzam.

Bordāns: Jūs tos slēpjat.

Politisko kultūru ieslēdzam. Šis bija tāds pusceļš uz ārējām lietām. Daudz mēs runājām par iekšējām lietām, pēc tam pēdējie divi jautājumi bija tuvāki jau uz ārpusi, gan uz tēlu, gan uz, teiksim, pārstāvniecības funkcijām. Daži jautājumi par ārējām lietām, nu, sauksim viņas par ārlietām un drošības lietām, tādām premjera līmenī. Pirmais ir ļoti, ļoti vispārīgs, sauksim to par ģeopolitiku, droši vien zem viņas ir sarkanās intereses un atbilde par ģeopolitiku. Jācitē valsts prezidents, kurš taču nominēs premjerministra amata kandidātu, kurš pagājušo nedēļu vairākās intervijās, tostarp šeit, runāja, ka nākamai valdībai svarīgākais ir eiroatlantiskā orientācija, protams, detaļās var dažādi definēt. Un vienlaicīgi blakām austrumu kaimiņš, kur Latvijai jāsaglabā labas attiecības. Kas ir jūsu definējums, par Latvijas nacionālajām interesēm, atkal domājot, to vēlētāju, kurš aiz visām šīm frāzēm, viņš grib ieraudzīt, nu, kaut kādu izmērāmu rezultātu pēc pāris gadiem. Respektīvi, vai jūs varat nosaukt kaut kādu situāciju Latvijas ārējās, ārlietu darbībā, ārējās drošības funkcionēšanā, kas parādīs pēc, nu, ja ne četriem, tad diviem, trijiem gadiem, ka Latvijas starptautiskā situācija, ārējā drošība un nacionālo interešu ievērošana ir uzlabojusies? Sākam riņķi – vēl vienu reizi astotnieks iet no Vjačeslava Dombrovska.

Dombrovskis: Ārpolitikas virsmērķis mūsu ieskatā ir tas, kas ceļ Latvijas iedzīvotāju labklājību. Nu, tā, lai, piemēram, šeit esošie parlamentārieši, eiroparlamentārieši, spētu īsi un kodolīgi paskaidrot katram Latvijas iedzīvotājam un pensionāram, ko tad viņi izdarījuši viņu labā.

Par jebkuru cenu, ar jebkuru partneri?

Dombrovskis: Protams, ka ne jebkuru cenu. Nē, ne par jebkuru cenu.

Kas ir kritērijs?

Dombrovskis: Lūk. Ārpolitika ir ilgtermiņa spēle, ja, protams, ka ir nepieciešami principi, bet tajā pašā laikā vajag izvairīties no galējībām, no tā, lai par katru cenu, teiksim, veidotu naidīgas attiecības ar kaimiņiem. Tas nav gudri.

Un īpaši labas ar Ķīnu, kā rakstīts jūsu programmā.

Dombrovskis: Es domāju, ka ja mēs...valdība jau paziņoja, ka Latvija nav tilts un tranzīta nozari jau norakstīja, bet tiem, kas nevēlas norakstīt tranzīta nozari, tomēr jāsaprot, ka Ķīna ir nozīmīgs spēlētājs, jāsaprot par jauno Zīda ceļu un tur Ķīnas loma ir izšķiroša.

Paldies! Kučinska kungs, jūsu interpretācija?

Kučinskis: Tranzīta nozare kā ienākumu veids, protams, nav norakstīta, muļķības tās ir.

Dombrovskis: Tā pateica jūsu valdības ministrs, un jūs neko pretī viņam neteicāt!

Kučinskis: Pateikt, ka mēs tikai izkrausim, iekrausim un...

Dombrovskis: Tā pateica jūsu valdības ministrs!

Kučinskis: ... tā Latvija būs bagāta, ir diezgan naivi, protams. Es domāju, ka šajā laikā jau mūsu ārpolitika ir visnotaļ labi gan definēta, gan arī labi iezīmējas pasaulē attiecībā gan uz mūsu drošību, kur droši vien jau jūt gan investori...

Kas būs labs rezultāts pēc pāris gadiem?

Kučinskis: Viņš jau tagad nav slikts.

Es nejautāju, vai viņš ir tagad labs vai slikts. Kas būs labāks?

Kučinskis: Labs būs, kad investors, jebkurš, kam ir svarīga vide, novērtēs Latviju kā drošu, aizsargātu, mēs paši jutīsimies kā aizsargāti un sapratīsim, ka Latvija tiek pienācīgi pārstāvēta Eiropas Savienībā bez kādas... Ne kā šķeltnieks, nekā kāds... Bet... esot kopā ar lēmuma pieņēmējiem, tas nozīmē – pietiekoši augsta integrācija un eirozona.

Gobzems: Trīs lietas. Pirmā lieta ir tāda, ka nekas būtiski nevar mainīties divu iemeslu dēļ, tā iemesla dēļ, ka, pirmkārt, Satversmē jau mums ir skaidri un gaiši pateikts, ka mēs esam Eiropas Savienības dalībvalsts, un šis ceļš arī turpināsies. Mēs varam izstāties no Eiropas Savienības, Kučinska kungs, tikai ar tautas nobalsošanu.

Kučinskis: Diez vai Satversmes tēvi....

Gobzems: Tas ir numur viens. Jums arī vajadzētu izlasīt Satversmi. Numur divi – ir būtiski pateikt, nekas būtisks nemainīsies un arī ārlietu ministrs neko būtiski nemainīs ģeopolitiskajā situācijā, kamēr Krima nebūs atbrīvota. Un numur trīs, kas ir būtiskākais – vienīgais izmērāmais rādītājs būs tad, kad ārlietu ministrs vai zemkopības ministrs, vai vienalga kāds ministrs mācēs aizbraukt uz Briseli un sarunāt vienādus tiešmaksājumus zemniekiem, numur viens, un labākus noteikumus mūsu uzņēmējiem Eiropā. Un pabeidzot,pēdējā doma, sasniegums būs tad, kad lielvalstu – Amerikas un Krievijas – prezidenti satiksies nevis Helsinkos, bet Rīgā.

Paldies!

Kučinskis: Nu, sarunāt jūs savā cunftē droši vien varat, nevis Briselē, saprotat, sarunāšanas laiks tā kā palika...

Nākamreiz mēģiniet būt lakoniskāks, jūs bijāt ilgāks runātājs, nekā iepriekšējais. Zīles kungs?

Zīle: Tātad Latvija jānosargā nākošos laikus no vienīgā potenciālā apdraudējuma – no Krievijas impēriskajām tieksmēm, kas ir vienīgais Latvijas drošības apdraudējums ārpolitiski. Kas varētu būt tie kritēriji, kas uzlabojas? Tas ir tas, ka ir Eiropa, kas nešķeļas, kas ir... Kas ietver iekšā arī neeirozonas valstis Baltijas jūrā: Dāniju, Zviedriju, Poliju, kas nebūs eirozonā, līdz ar to nešķelt Eiropu, uzlabot attiecības ar ASV tur, kur tas ir iespējams, vēl vairāk, caur Eiropas ārpolitiku un, katrā ziņā, šeit vajadzētu lielākus militāros spēkus no NATO valstīm.

Lielāki militārie spēki.

Zīle: Un, katrā ziņā, šinī brīdī, kamēr Krievijā nav nekāds progress attiecībā uz impēriskām ambīcijām, viņu samazināšanu, respektīvi.

Paldies! Kariņa kungs?

Kariņš: Latvija šobrīd ir faktiski no drošības viedokļa ļoti labā situācijā: kā Eiropas Savienības dalībniece, kā NATO dalībniece. Galvenais ir noturēt šo virzienu un nenosvārstīties no viņa. Ja mēs runājam par ārējiem draudiem, es piekrītu, Krievija potenciāli ir militārs apdraudējums, bet tas, ko mēs varam tiešā veidā ietekmēt, un kur jāstrādā ir arī Eiropas kontekstā – Brexit — tas ir tas izaicinājums...

Konkrēts rezultāts, kas būtu labāk?

Kariņš: ... ka Latvijai ir tikpat labas attiecības ar Lielbritāniju, neskatoties, kāds ir Brexit process, jo Lielbritānija ārpus Amerikas Savienotajām Valstīm ir nākamais visnozīmīgākais NATO valstu spēlētājs.

Paldies! Pabrika kungs?

Pabriks: Tātad. Lielās lietas ir vienmēr saistītas ar mazām lietiņām. Pa lielam, ārpolitika ir spogulis iekšpolitiskām veiksmēm vai neveiksmēm. Šeit Latvijai diemžēl ir klājies nedaudz sliktāk, nekā Igaunijai, un tas nozīmē, ka mēs ieejam otrajā simtgadē joprojām ar tādu tēlu šur tur Eiropā vai Amerikā kā, nu, tāda postpadomju valsts. No tā ir jāatvadās. Līdz ar to "Attīstībai / Par!" uzskata, ka mums ir pēc iespējas stingrāk jānoenkurojas šajā Eiropas Savienības kodolā, spēcīga transatlantiskā saite, un, tā detaļa, viena maziņā, ir vairākas, bet viens piemērs, ja es būtu premjers, es nepieļautu vairāk, ka mūsu kabinetā ir ministri, kas nespēj sarunāties veiksmīgi labā angļu valodā. Nu, mums ir jāspēj ar tiem pārējiem tur Briselē, Vašingtonā vai citur tikt galā.

Paldies!

Bordāns: Es gribētu teikt, ka tie cilvēki, kas Briselē šobrīd strādā pārsvarā, viņi nesaredz vienu būtisku lietu. Viņi runā par to, ka mums ir ārējais apdraudējums, ir ārējā apdraudējumā no Krievijas, un ar iekšpolitiku nav tam nekāda sakara. Mūsu ārpolitikas panākumus, kungi, kas dzīvo Briselē jau ļoti ilgi, atslēga ir iekšpolitika.

Zīle: Mēs strādājam Briselē, mēs dzīvojam Latvijā!

Bordāns: Ukrainā karš sākās dēļ korupcijas, un tāpēc krievi redzēja, ka viņi ir ievainojami. Tikai ārzemēs, Rietumeiropā, Latviju uzskata... Latvijas biznesu, biznesa vidi, tiesisko vidi šobrīd uzskata kā Krievijas guberņas parauga biznesa vidi šeit.

Kas būs rādītājs, ka kļuvis labāk ir?

Bordāns: Rādītājs būs tad, kad no Rietumiem atbraucis uzņēmējs teiks: tā, es gribu šeit investēt, un te ir laba valdība, te ir valdībā tā kā pie mums.

Paldies!

Bordāns: Te nav korupcijas.

Paldies!

Smiltēns: Mūsu dalība Eiropas Savienībā un NATO ir mūsu drošības un labklājības pamats. Un, es domāju, vairākums no šeit klātesošajiem tam piekrīt. Šeit daži operē ar tēzi... Drīzāk, es domāju, šādi to noformulējot, tas drīzāk domāts tiem, ko jūs uzskatiet par tiem, kam šņabis un kotletes vajadzīgas, ja, kad jūs sakāt – mēs nestāsimies ārā no Eiropas Savienības. Šo vēlēšanu galvenais jautājums ir nevis tas, vai izstāsies,vai neizstāsies, tā tas vairāk nenotiek. Šo vēlēšanu jautājums – kurš kļūs par problēmu Eiropas Savienībā vai NATO kā dalībvalsts, Un šādu piemēru indikācijas ir citās valstīs...

Labs rezultāts pēc pāris gadiem?

Smiltēns: ... un kurš būs vājākais partneris. Labs rezultāts būs tad, kad šī valsts būs droša, kad mūsu premjers spēs un viņu valodā – vai franciski, vai angliski – aizbraukt un aizstāvēt mūsu valsts intereses, panākt godīgus tiešmaksājumus, panākt godīgu fondu sadali un labus darījumus Latvijai.

Paldies, šito es atstāju, šito jautājumu bez replikām, jo katrs vienkārši pateica savu versiju, katrs pateica savu versiju.

Kučinskis: Atkal jau varbūt jāļauj izlabot, vai tiešām viņš domā, ka Putins iekaroja Krimu tāpēc, ka tur bija korupcija?

Bordāns: Viņš vispirms korumpēja un tad iekaroja! Tieši tāpat, kā šodien – viņš vispirms korumpē Latvijas politiķus un tad var iebrukt, piemēram, Daugavpilī.

Precizējām atbildi.

Bordāns: Paldies!

Uzreiz nākošais jautājums par ārējām lietām... Zīles kungs... Šoreiz ļoti konkrēts, un iespējami līdz ar to aicinājums, laiku cienot, īsi atbildēt. Pieminētais Brexit. Premjeram, lai kurš tas būtu, šī gada beigās būs dalība Eiropadomē, kur būs jālemj, ko Latvija saka: vai Latvijas pozīcija ir – nevienojamies ar Lielbritāniju vispār vai taisām kaut kādus kompromisus. Vai jūs varat katrs šobrīd nodefinēt, ar kādu Latvijas, nu, cik var šobrīd redzēt šo situāciju ar Terēzes Mejas paziņojumiem un tamlīdzīgi, ar kādu Latvijas pozīciju jūs brauktu? Kučinska kungs?

Kučinskis: Nu, tur droši vien tādas, kā jūs teicāt, variācijas, iespējas nebūs. Protams, ja Barnjē prasīs tādu... Pagarinājums būtu ļoti labs, jo šobrīd iet uz nevienošanos, bet no Eiropas Savienības puses uzstādījumi ir, es domāju, ļoti, ļoti korekti, atbilde ir Lielbritānijai. Ja gadījumā nevar par to vienoties, tad mums jāgatavojas, protams, otram scenārijam, un par to arī jārunā būs robežas.

Pieļaujiet abus, pieļaujiet abus!

Gobzems: Es domāju, ka Latvijai būtiskāks jautājums par šo ir atjaunot tranzītu no Mažeiķiem uz Rīgas ostu. Savukārt jautājums, kas saistīts...

Brexit jautājumi nav svarīgi?

Gobzems: Es domāju, ka tas ir mazāk svarīgs jautājums ar mazāku ietekmi iekšpolitiski. Skaidrs, ka tas ir svarīgs jautājums. Bet tas, ko es gribēju pateikt, tas, ko es gribēju pateikt, ka Latvijai šī jautājuma pieņemšanā, nu, būsim godīgi, kolēģi, nebūs izšķirošā loma. Un tāpēc...

Jautājums ir par Latvijas pozīciju.

Gobzems: Varbūt, ka, varbūt, ka, varbūt, ka būtiskāk...

Kučinskis: Tajā formātā jābūt vienbalsīgi.

Gobzems: Varbūt būtiskāk uz tā rēķina, uz tā rēķina, šo jautājumu, lai panāktu konsensusu, rīkoties premjeram vajag tā, lai palīdzētu Latvijas zemniekiem, lai palīdzētu...

Sarunājot?

Gobzems: Sarunājot!

Sarunājot, skaidrs!

Gobzems: Tieši tā!

Zīles kungs?

Zīle: Neapšaubāmi, Latvijas interesēs ir racionāls, konstruktīvs līgums ar Lielbritāniju par izstāšanos, cik vien tas sakarīgs iespējams. Kāpēc? Tāpēc, ka Lielbritānija dod drošības garantijas Latvijai kā visstiprākā NATO armija, kas atrodas Eiropas kontinentā; otrs jautājums – tāpēc, ka mums ļoti daudz pilsoņu ir Lielbritānijā, mums par viņiem arī jārūpējas ir, un, treškārt, lietas, kas attiecas uz labākām augstskolām pasaulē, arī ir Lielbritānijā, un daudzi mūsu cilvēki caur turieni un šo sadarbību var dot labumus.

Tad, izejot no tā?

Zīle: Mums vajag ļoti normālus... Normālu līgumu ar Lielbritāniju, kas ļautu, kas ļaus...

Vajag līgumu?

Zīle: Protams! Protams! Kas ļaus sadarboties.

Gobzems: Skaidrs, ka mēs nevaram konfliktēt ar Lielbritāniju...

Jūs tikko teicāt, ka var šito notirgot.

Gobzems: Bet tas... nē, mēs... Bet politika jau ir tā māksla panākt sev labāko risinājumu, bet mums nav jābūt naidniekiem ar Lielbritāniju, tas ir pilnīgi skaidrs!

Bordāns: Gobzema kungs, varbūt varētu kādreiz arī cits kāds atbildēt.

Varētu visi parunāt. Kariņa kungs?

Kariņš: Protams, mūsu valsts interesēs ir labas attiecības ar Lielbritāniju, mūsu vislabākais rezultāts ir labs līgums starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Lielbritāniju. Bet, ja šajā sarunu procesā mums jāizvēlas, kas mums ir svarīgāk – divdesmit septiņi vai divdesmit seši partneri, vai viens — tad diemžēl mums jāturas kopā ar pārējo Eiropas Savienību, jo mēs nevaram pieļaut to, ka Lielbritānija šķeļ faktiski to pārējo savienību, jo tas ir vēl lielāks drauds. Tātad mūsu mērķis ir panākt labu līgumu, kas Lielbritānijai un Eiropai, tai skaitā Latvijai, nāk par labu.

Kas ir labs līgums? Paldies!

Kariņš: Jūs man prasījāt...

Pabriks: Tātad, mēs pašreiz, mēs pašreiz nezinām gala dokumentu. Ja es būtu premjers, tad es, pirmām kārtām, ieturētu kopīgu līniju ar pārējām Eiropas Savienības valstīm, lai negrautu savienību, izņemot varbūt tādos gadījumos, kad tas apdraudētu pa tiešo Latvijas intereses, bet tādos gadījumos, es pieļauju, mums būtu gana iespēju... Bez tam...

Kas apdraud Latvijas intereses līgumā ar Lielbritāniju?

Pabriks: Nē, teiksim tā, ja mēs skatāmies, kā Barnjē darbojas ar Terēzes Mejas kabinetu, tad mēs redzam, ka kopumā šeit visu valstu intereses tiek ievērotas un savienības intereses tiek ievērotas. Bet! Mēs nevaram izslēgt situāciju, kad Latvijai ir jāgatavojas iekšēji šai te smagajai izstāšanai, un tas nozīmē sagatavot mūsu uzņēmējus un mūsu politiku. Jebkurā gadījumā Latvijai nevajag iestāties pret kopīgo politiku Eiropas Savienībā.

Respektīvi, bet tas nozīmējauna valdība strādā ar plānu "B"?

Pabriks: Jābūt gataviem abiem!

Bordāna kungs!

Bordāns: Mūsu intereses ir Lielbritānijā dzīvojošo latviešu intereses, un vienošanās, protams, ir vislabākais visās attiecībās, panākt vienošanos, ja šī vienošanās, nu, atbilst tām interesēm, kas ir mūsu pilsoņu intereses.

Jā, jautājums, kur piekāpties, lai kaut ko dabūtu? Tas jau te ir jautājums, ko es mēģinu sagaidīt.

Bordāns: Nuuu, jā, jā. Tas ir sarunu... Bet tieši tāpēc, tieši tāpēc ir jāizaug normāliem politiķiem, profesionāliem, nekorumpētiem un tā tālāk, kas ved šīs sarunas.

Labi, gaidīsim, lai viņi augtu.

Bordāns: Jā, nu, jā, tieši tā!

Smiltēna kungs?

Smiltēns: Nu skaidrs, ka tur ir divi scenāriji. Viens scenārijs, ja gadījumā šāda līguma un vienošanās nav, tad ir jābūt gataviem uz to, bet mūsu interesēs ir strādāt uz to, lai tā būtu viena vienota vienošanās trīs iemeslu dēļ: pirmkārt, tie ir mūsu cilvēki, kas ir vairāki simti tūkstoši tur, un viņu intereses ir jāaizstāv, otrkārt, tas ir drošības jautājums, jo Lielbritānija ir arī mūsu NATO partneris un, treškārt, Lielbritānija ir viens no mūsu lielākajiem eksporta tirgiem, piemēram, kokrūpniecībai, un tur jau sākas muitas jautājumi, un tas...

Jautājums bija par uzstādījumu – aizbraukt decembrī uz Eiropas Padomi. Jūs šito visu izstāstāt, un?

Smiltēns: Un uzstādījums ir, visticamāk, kā tas izskatās, protams, scenārijs, nu, tas smagais scenārijs, ka viņi izstājas bez vienošanās, ir iespējams, bet principā ir jāpanāk to, ka ir pagarinājums, un šāda vienošanās jānoslēdz.

Kučinskis: Es domāju, ka...

Dombrovska kungs noslēdz riņķi!

Dombrovskis: Eiropā mūsu valdošajai koalīcijai ir tikai viens uzstādījums, un tas ir: darīt tā, kā dara citi. Tā baidās domāt ar savu galvu.

Jūsu alternatīva?

Dombrovskis: Vajag vienoties. Šobrīd vairāki Eiropas politiķi uzvedās kā tāda pamesta sieva, ja, un cenšas par katru cenu ieriebt Lielbritānijai.

Pabriks: Muļķības.

Kučinskis: Tā gan nav.

Dombrovskis: Mūsu interesēs ir vienoties.

Pabriks: Pilnīgas muļķības.

Kučinskis: Tā gan nav.

Gobzems: Dombura kungs!

Ārlietas, Gobzema kungs, ārlietas arī būs atsevišķa saruna.

Gobzems: Bet vienu teikumu!

Jūs nāksiet runāt.

Gobzems: Vienu teikumu!

Visi grib vienu teikumu. Mums ir jāparunā par valdības veidošanu. Tas ir interesanti. Par sarkanām, zilām, zaļām – visādām līnijām.

Gobzems: Man liekas...

Gobzema kungs, lūdzu!

Gobzems: Labi.

Sarunāts? Paldies. Pēdējais cēliens – vēlēšanas pienāks, paies; ar koalīcijām, bez; ar līgumiem, bez; bet ir jārada vairākums, kas izveido valdību. Es nejautāšu par sarkanām līnijām, bet tas jautājums, bet tas jautājums ir iekļauts. Bet mans jautājums ir pilnīgi pretējs, vai jūs katrs savas partijas vai apvienības vārdā varat nosaukt pirmo un otro jūsu izvēli. Un man gribētos domāt, ka vēlētāji sagaida, ka nevis matemātiska šī izvēle būs, bet pēc kaut kādiem principiem, programmām, vērtībām, vēl kaut kā, kas, ja jūs iekļūstat parlamentā un tur sākat risināt sarunas par valdību, kas ir pirmais, ar kuru jūs gribat būt partneri kopīgas valdības veidošanā, un kas ir otrais? Un Gobzema kungam jāsāk.

Gobzems: Jā, es sākšu. Man ir divas lietas, ko es gribu pateikt. Pirmā lieta ir tāda – es gribu tomēr pabeigt to iepriekšējo jautājumu, būs ļoti īsi, būs ļoti īsi!

Gobzema kungs, mēs tikko sarunājām, lūdzu! Gobzema kungs, es neļauju.

Gobzems: Lai jūs saprastu manu filozofiju.

Gobzema kungs, jūsu filozofiju vēlētāji novērtēs 6. oktobrī. Pagaidām atbildiet, lūdzu, uz jautājumu. Nu spēlējam visi pēc noteikumiem, labi?

Gobzems: Jā. Es jums atbildēšu arī uz šo sadaļu, ja jūs man ļausiet divus punktus pateikt. Pirmais punkts ir tāds...

Zīle: Teica, ka neļauj.

Es pagaidām nezinu, ko viņš atbild.

Gobzems: Jā. Pirmais punkts ir tāds. Dombura kungs, es aicinu visu Latvijas sabiedrību, tajā skaitā arī jūs, Dombura kungs, es aicinu jūs izlasīt Latvijas Republikas Satversmes 55. pantu.

Jā.

Gobzems: 55. pantā...

Lūdzu!

Gobzems: ... skaidri un gaiši ir teikts: Ministru kabinetu vienpersoniski...

Jā.

Gobzems: ... izveido ministru prezidents.

Tātad ja jūs neesat kandidāts, tad jūs ar citām partijām nerunājat? "KPV LV" nerunā vispār ne ar vienu.

Gobzems: Tas, ko es gribu pateikt, un tas ir otrs, tāpēc arī, lūdzu, uzmanīgi noklausieties otru punktu. Tas ir pirmais punkts, tātad Satversme. Otrs punkts ir tas, ja es veidošu valdību, un es esmu pārliecināts, ka tieši es tas būšu, tajā brīdī mēs nerunāsim tā, kā divdesmit astoņus gadus mēs esam runājuši – kuri tur būs vai kas būs. Mēs nāksim ar konkrētu programmatisku piedāvājumu visupirms.

Diskutēsim pēc brīža, kad iziesim riņķi. Kučinska kungs? Piedošanu, Zīles kungs sāk kā otrais, izejam riņķi klasiskajā secībā. Pirmais koalīcijas partneris?

Zīle: "Nacionālā apvienība" primāri ir iezīmējusi, ka mēs ar tiem spēkiem, kas ir atbalstījuši prokremlisko kursu un joprojām mums ir domas, ka tā tas varētu turpināties.

Ar ko jā?

Zīle: Kas nav balsojuši par... Ar "Saskaņu" nē, ar pārējiem mēs varam strādāt.

Pirmais, ar ko jā?

Zīle: Mēs, protams, gribētu turpināt to darbu, jo mēs nekaunamies, ir bijušas kļūdas...

Pirmais, otrais?

Zīle: ... mūsu valdības partneri, gan ZZS, gan arī "Jaunā Vienotība", nu, labi, bija kādreiz "Vienotība"... Tas viss ir skatāmi, bet pats svarīgākais...

Potenciāli pirmais partneris, pirmā izvēle?

Zīle: Mums nav mīļākās sievas harēmā.

Respektīvi, jums viņi abi vienādi ir? "Jaunā vienotība" un ZZS jums ir vienādi, identiski?

Zīle: Nē, nu politikā nav simpātiju nav tādā ziņā. Politikā jums ir partneri, ar kuriem jūs varat strādāt un esat pieredzējuši strādāt. Mēs ar viņiem esam pieredzējuši strādāt.

Labi, paldies! Kariņa kungs?

Kariņš: Ir viegli atbildēt, ar kuru partiju mūsu partiju apvienība neveidos valdību...

Bet to es nejautāju.

Kariņš: ... un tā ir "Saskaņa". Tas ir tas vienīgais, ko es varu skaidri pateikt. Ar pārējiem spēkiem mēs, protams, esam gatavi strādāt.

Kas ir numur viens, ar ko jūs visvairāk esat tuvāki jūsu vēlētājam? Ko jūs sakāt savam vēlētājam – ar ko mēs esam vistuvākie?

Kariņš: Ziniet, ja mēs klausāmies šīs sarunas, tad es neesmu pārliecināts, cik daudz ir programmatisku atšķirību, un cik ir vienkārši personības, un kurš viens otru grib pārkliegt.

Bet jums ir tāpat? Vai jums ir programmatiska tuvība, ko jūs varat nosaukt?

Kariņš: Programmatiska tuvība mums ir ar jauniem konservatīvajiem, mums ir ar "Nacionālo apvienību', mums ir ar "Attīstībai / Par!".

Paldies, viens nosauca konkrētu nosaukumus, tālāk ejam. Pabrika kungs?

Pabriks: Jā. Tātad ne es, ne "Attīstībai / Par!" neies vispirms sarunās, neies sarunās ar "Saskaņu". Pret visām citām pārējām partijām es un mūsu partija izturēsies vienlīdz godīgi, taisnīgi...

Pirmais?

Pabriks: ...un viņas pilnībā vērtēs vienlīdzīgi.

Tuvākais?

Pabriks: Tuvāko un tālāko starp šīm partijām nebūs.

Nav? Visi vienādi?

Pabriks: Ar visiem runāsim vienādi godīgi.

Visi seši vienādi? Nav tuvāku, tālāku?

Pabriks: Runāsim ar visiem vienādi godīgi.

Sapratu. Bordāna kungs?

Bordāns: Jā, nu, arī mūsu vēlētāji un partijas biedri man ir deleģējuši teikt, ka mēs neveidosim valdību un nesāksim sarunas ar "Saskaņu", kas ir tieši nevis nacionālā, bet prokremliskā noskaņojuma dēļ, un korupcijas Rīgas domē dēļ. Nu, gribētos teikt, kā līdzīgi Pabrika kungs teica – nav neiespējamu...

Favorītu nav?

Pabriks: Favorītu nav, bet mēs vadīsimies no valsts interesēm, un, manuprāt, šobrīd valsts intereses pieprasa nomainīt politiku, proti, vispirms mēģināt vienoties ar tiem, kas šobrīd neveido valdību, ar tām partijām.

Vispirms ar tām, kas nav? Vispirms ar tām, kas nav. Ļaujiet aplīti! Smiltēna kungs?

Smiltēns: Nu pilnīgi skaidrs ir tas, ka "Saskaņa" un "Latvijas Krievu savienība" ir tās sarkanās līnijas, kur "Latvijas Reģionu apvienība" neveidos valdību. Tas ir pilnīgi skaidrs, nekādu sarunu nebūs.

Visi ir nolēmuši atbildēt uz jautājumu...

Smiltēns: Jo "Latvijas Krievu savienības" programma ir absolūti pretvalstiska...

Smiltēna kungs, ar ko, pirmkārt, ir numur viens, numur divi?

Smiltēns: Ja mēs skatāmies no programmatiskā viedokļa, tad tuvāk šīs programmas saskan – konservatīvā partija, "Nacionālā apvienība". Programmatiski arī ar ZZS, taču jāskatās ir, kurus cilvēkus ievēlēs, un tad būs redzams, ko viņi gatavi darīt, jo bieži vien...

Paldies!

Smiltēns: ... šīm partijām programmas būtiski nesaskan ar darbiem.

Paldies, tas ir savs, cits skats. Dombrovska kungs?

Dombrovskis: "Saskaņa" ir lielākā Latvijas partija. Un ir absolūti skaidrs, ka, izslēdzot "Saskaņu", kā visi to ir izdarījuši, ir tikai viens veids izveidot koalīciju...

Visi nav.

Smiltēns: Visi nav izslēguši.

Visi jau neizslēdza.

Dombrovskis: ... un tas, protams, ka... Un tas nozīmē, ka visas tās sejas, it kā ir izvēle... Nekādas izvēles nav! Viss tas ir viena koalīcija, viena partija, un nav svarīgi, kas no viņiem būs nākamais premjers. Tā ir viena koalīcija. Līdz ar to alternatīva patiesībā vēlēšanās ir tikai viena, un tā ir "Saskaņa". Līdz ar to pirmā izvēle ir tas, ka mēs esam vienīgie, kas var dabūt vairākumu, un mums nevajadzēs veidot nekādu koalīciju. Otrais punkts...

Bet, ja tā tomēr nenotiek?

Dombrovskis: ... otrais punkts – tā koalīcija, tas ir grimstošs kuģis. Mīnus divi cilvēki stundā. Un tas ir laika jautājums, kad no šā kuģa kāds aizbēgs. Kas no šiem tas būs...

Vai jūs redzat partnerus "Saskaņas" līdzveidotā valdībā?

Dombrovskis: ... kas no šiem kungiem bēgs pirmais no šā kuģa, ir absolūti sekundārs jautājums.

Nav atbildes? Kurš, jūsuprāt, varētu būt jūsu valdībā?

Dombrovskis: Mums nav nekādu sarkano līniju ne pret vienu partiju.

Jūs noslēdzat apli.

Kučinskis: Veidojot potenciāli, ja jāveido valdība, tad, protams, tā ir esošā koalīcija. Nedaudz apmulsināja Kariņa kungs, jo viņš un ministri runā mazliet savādāk, bet gan jau tiktu galā. Protams, jāskatās, vai ir nepieciešams vēl, ja ir, tad, nu, man vienīgi jāatbild arī tas pats, ko es teicu, otrs konkurents, es domāju, mūsējam ir "Saskaņas Centrs" ar šo jaunekli "Stingro roku" droši vien, ja viņš grib vēl kaut ko tādu, bet, ja nē, tad arī ar "Stingro roku" mēs varētu atrast kādus kopsaucējus.

Ja nē, tad varētu.

Kučinskis: Nē, es runāju par...

Es saprotu, par kuru stingro roku jūs runājat, jā. Lūdzu, tagad paklausāmies drusku, pakomentējam! Gobzema kungs pirmais šoreiz.

Gobzems: Ziniet, kā ir, Dombura kungs, Kučinskis, atbildot uz šo jautājumu, aizmirsa pateikt – kā Lembergs teiks, tādu arī ZZS koalīciju veidos. Bet es gribēju tomēr Bordāna kungam uzdot jautājumu...

Bordāns: Man šķiet, šeit jautājumus Dombura kungs uzdod, nevis jūs.

Gobzems: ...jo "KPV LV" pirmā iespējamā izvēle, pirmā galvenā iespējamā izvēle par sadarbības partneri ir JKP.

Tā ir.

Gobzems: Bet! Bet jautājums ir tāds – lai mēs izdarītu šo izvēli, mums ir jāsaprot, vai jūs iesiet koalīcijā ar Lemberga ZZS?

Bordāns: Man ir jāsaprot tas, vai mani vēlētāji gribēs runāt ar jums personiski...

A kā jūs to taisāties saprast?

Bordāns: ..mēs to sapratīsim pēc vēlēšanām.

Kā?!

Bordāns: Jo es ceru, ka, nu, šos slīpos jaunekļus izsvītros no saraksta, un tad mēs varēsim veidot koalīciju ar "KPV LV".

Ja "KPV LV" ievēl, tad jūs...

Bordāns: Ar Kaimiņu drīzāk mēs varam runāt...

Ā! Arī personāla jautājums.

Bordāns: Bet ar šiem te slīpajiem cilvēkiem laikam nesanāks.

Arī personāliju jautājums. Jūs palikāt tajā riņķī vienīgais, kas nesavilka tās sarkanās līnijas ap "Saskaņu", tad noprecizējam – jūs apskatāt jebkuru, ko ievēl Saeimā?

Gobzems: Es vēlreiz uzsveru, īpaši uzsveru to, ka varbūt pēc divdesmit astoņiem gadiem, kuru laikā no Latvijas ir aizbraukuši tik daudz cilvēku, varbūt beidzot mēs sākam taisīt valdību tā, kā ir Satversmē rakstīts, un Satversmē rakstīts, ka premjers vienpersoniski, neatkarīgi no tā, no kuras partijas vai vispār bezpartejiski cilvēki ir ministri, cik daudz vai cik maz viņi ir, un tā...

Nav šaubu, kas tur rakstīts. Es jautāju par politisku partnerības atbalstu.

Gobzems: .. un tā...

Ja ir viens premjers, tad ir viņu jāatbalsta piecdesmit vienam, tāpēc es jautāju, vai jūs redzat arī...

Gobzems: Saprotiet, saprotiet, ja es piedāvāšu labākos premjerus ar labāko programmu, un ja mani atbalstīs pārējās visas partijas, es taču nevienam nevarēšu to liegt.

Bordāns: Mums nav labāku premjeru diemžēl par jums.

Protams. Vēl replikas par šo jautājumu?

Smiltēns: Nu, te jau, es domāju, Gobzema kungs iedeva atbildi, kādi ir viņa nākotnes plāni attiecībā uz "Saskaņu", un te ir simboliska varbūt bilde. Šajā telpā ir tikai pieci premjera amata kandidāti, kas pilnīgi stingri, un viņu partijas organizācijas ir pateikušas, ka neveidos koalīciju ar "Saskaņu". Šeit stāv divi, kur Daudzes kungs pateica, ka viņš reāli neiebilstu, un Gobzema kungs un Zakatistova kungs arī publiski ir pateicis, ka drīzāk pat ir jāveicina tas, lai šī elektorāta daļa nonāktu varā un pie lemšanas.

Paldies! Atbildes?

Smiltēns: Tāpēc...

Kučinskis: Smiltēna kungs ir vienkārši populists.

Populists Smiltēns, paldies!

Smiltēns: Nē, es.. Nu, paga, videoieraksts.

Dombrovska kungs?

Dombrovskis: Es domāju, ka vēlētāji var ļoti labi redzēt, ka šiem kungiem, viņiem ir pie kājas Latvijas attīstība...

Kučinskis: Oi, oi, oi, oi!

Dombrovskis: ... pensijas, emigrācija un tā tālāk. Viņi apsola jums tikai sarkanās līnijas, un tieši tā viņi uztvers šīs vēlēšanas, un pēc tam viņiem būs brīvas rokas...

Smiltēns: Mēs negribam dabūt to pārvaldību, kas ir Rīga, to korupciju un izsaimniekošanu.

Dombrovskis: .. taisīt kārtējos OIK, maksātnespējas tur mafijas un tā tālāk.

Kučinskis: Patiesībā droši vien, ka mēs esam konkurenti, tā to teiksim.

Visi jūs te esat konkurenti, protams, pilnīgi visi.

Gobzems: Protams, jā. Un arī "Saskaņai", starp citu, ir būtiska lieta, kas jāizdara. "Saskaņai" un premjera amata kandidātam Dombrovskim ir skaidri un gaiši jāpasaka, kā viņš rīkosies attiecībā uz partijas biedru Ušakovu, kā viņš rīkosies attiecībā uz...

Gobzema kungs, katram jums kaut kas ir jāpasaka!

Smiltēns: Redziet, pirmās sarunas sākušās jau!

Jā, jā. Mums ir dažas minūtes, mēs varam drusku tām pāris, divām stundām, cik es sapratu no visiem, pārvilkt pāri. Viens jautājums, es mēģināšu viņu izdarīt iespējami tuvu tautai noformulēt. Es domāju, ka publikai viņš varētu būt maksimāli interesants, vienkāršā valodā runājot. Un pēdējais jautājums nebūs vairs uz mani, bet skatoties acīs publikai caur kameru aci, uz ko ir daudzi cilvēki tā vai citādāk pieraduši darīt. Tātad priekšpēdējais jautājums ir ļoti vienkāršs, riņķis, un atstāsim to bez replikām, lai vēlētājs vērtē, skatoties kādreiz šī pasākuma ierakstu. Skatoties uz to, ko ir norunājuši šo divu stundu laikā bez dažām minūtēm jūsu konkurenti, viens konkurents, viņa lielākiees skatos, Zīles kungam būs jāsāk šis aplisšodien izskanējušie meli vai demagoģija, vai aplamība, sauciet, kā to gribat, bet lieta, kas šeit izskanēja, un jūs sakātto nedrīkst ņemt par pilnu vai tās ir pilnīgi, kā latvieši...

Zīle: Un jāskatās tajās kamerās?

Nē, šoreiz jūs skatāties uz mani, kamerās būs tad, kad būs pēdējais jautājums, šoreiz mēs ar jums runājam! Kurš tas bija un par ko?

Zīle: Mani absolūti pārsteidza Bordāna kunga teiktais par to, ka Ukrainā notika karš pret korupcija, ko īsteno Putins. Acīmredzot gan Donbasā, gan Luganskā, gan Krimā, kas man ir absolūts pārsteigums. Skaidrs, ka Ukrainā ir bijusi korupcija un ir joprojām, bet tas nav tas, kas ir karš...

Viņš tā īsti nedomāja, noprecizējam uzreiz!

Zīle: Tā bija, tā bija!

Bordāns: Jūs vienkārši vai nu neklausījāties acīmredzot, vai tagad sagrozāt, tas ir ļoti raksturīgi!

Nē, viņš... Manā uztverē, viņš teica, ka viņš provocēja korupciju, un pēc tam to izmantoja.

Bordāns: Nu tieši tā!

Zīle: Viņi viņu apzināti uz Krievijas interesēm....

Bordāns: Pastāvēja korupcija, un tieši tāpēc Krievija varēja ļoti.... teritorijām, kur dzīvoja vairāk krievu, tur bija impēriskas ambīcijas...

Jūs paliekat pie tā, ka tas bija...

Zīle: Tās bija impēriskas ambīcijas un tur nav saistības tieši tajā ģeogrāfiskajā agresijā....

Jūsuprāt, tur bija aplamība, kas tika sarunāta, paldies. Kariņa kungs?

Kariņš: "Saskaņas" pārstāvis, manuprāt, jauc divas lietas: viens ir Latvijas uzņēmējdarbības attīstība, otrs ir naudas tranzīts Krievija caur Latvija–Rietumi. Šis biznesa tranzīts nav uzturams, viņš nav ilgtspējīgs, viņš tikai degradē mūsu valsts reputāciju starptautiski. Aizbildināties, ka mums jebkurš bizness ir vajadzīgs, ir tik tuvredzīgi, jo nesaprot, ka ir tāds bizness, kas nāk mums visiem par labu, un ir tāds, kas nāk atsevišķiem baņķieriem par labu, bet visi citi cieš šīs reputācijas dēļ.

Pa-aldies! Pabrika kungs?

Pabriks: Nu, varētu vairākiem pārmest, bet es gribētu pievērsties šeit arī Dombrovska kungam tādā ziņā, ka viņš ļoti gudri un labi māk stāstīt, kā viņš gribētu redzēt Latvijas perspektīvu, bet man šķiet, ka viņš izvairījās un negribēja atbildēt, kā viņš gribētu izmainīt Rīgu vai Latgali, jo sevišķi Rīgu, kur, manuprāt, ir viskorumpētākā pārvaldes vide, kur partija dara, ko grib, un neviens neko tur negrib un nespēj izmainīt. Un tas ir pats trakākais. Es negribu Rīgas pārvaldes modeli Latvijā.

Bordāna kungs?

Bordāns: Jā, nu, es, nostrādādams gadu Rīgas domē un sēžot aci pret aci ar Ušakova kungu, pārliecinājos, ka Dombrovska kunga, nu, stāstītie, ka tās sarkanās līnijas tiek savilktas nacionālā jautājuma dēļ vai kādu tur krievu dēļ, ja, ir pilnīgas aplamības. Arī krievi Rīgā šobrīd viņi meklē intensīvi vienkārši, kā lai nenobalso par šiem te zagļiem.

Paldies! Smiltēna kungs?

Smiltēns: "Latvijas Reģionu apvienība" veidos nacionālajās interesēs balstītu valdību...

Kurš? Cits?

Smiltēns: ... un tikai, un tāpēc mēs ļoti labi saprotam, ka šo vēlēšanu lielā dilemma – vai būs šis mazais apvērsums...

Kurš cits te ir pateicis aplamību? Viens konkrēts!

Smiltēns: Es tūlīt pateikšu. Un, vai būs tā, ka Latvija kļūs par Eiropas Savienības nākamo iekšējo problēmu...

Kurš pateica konkrētu aplamību?

Smiltēns: Tāpēc tiešām mani pārsteidza premjera kunga noliegums tam, ka viena no augstākajām ZZS amatpersonām tiešajā ēterā televīzijā pateikusi, ka viņa neiebildīs pret sadarbību ar "Saskaņu".

Paldies, paldies.

Smiltēns: Un šis ir tas slidenais jautājums...

Paldies!

Smiltēns: ...vai būs mazs apvērsums...

Paldies, Smiltēna kungs, mēs sapratām! Mēs sapratām, ko jūs gribat pateikt. Dombrovska kungs?

Dombrovskis: Es negribu izcelt nevienu personīgi. Lielākā daļa no šiem kungiem šeit...

Visi teica taisnību un pareizi?

Dombrovskis: ... tēlo vienkārši cirku, mēģinot vēlētājiem radīt iespaidu, ka te ir kaut kādas dažādas partijas. Nu, te, piemēram, ir viens, divi, trīs "Vienotības" biedri, de facto "Vienotība". Mums tagad stāsta par to...

Visi vienādi taisa cirku.

Dombrovskis: ... nu, piemēram, par to naudas atmazgāšanu.

Visi, jūsu atbilde ir – visi vienādi taisa cirku.

Dombrovskis: Kas, kas visus šos gadus bija pie varas, kas virzīja to pašu Rimšēviča kungu uz Latvijas Bankas prezidentu, kas tad de facto, nu, tad sanāk, ka piesedza, ja, visu to, visas tās lietas?

Paldies! Kučinska kungs?

Kučinskis: Nu, mani nekas nepārsteidz, bet vienkārši, kas...

Tāds arī nebija jautājums!

Kučinskis: ...kas nedaudz, kungi no Konservatīvās partijas un no jūsu "stingrās rokas" partijas, es vienkārši runāju frāzēs, viens saka, ka visi zog un tāpēc, otrs saka, ka vispār viss ir slikti. Es nedzirdēju nevienu tādu konkrētu priekšlikumu, kas būtu racionāli izpildāms.

Paldies! Apļa noslēgums, Gobzema kungs?

Gobzems: Jā. Atbilde ir tāda – lielākais bieds ir Kučinska teikums: "turpināsim iesākto". Četrdesmit divi cilvēki dienā izbrauc...

Kučinskis: Nu jau vairs neizbrauc!

Gobzems: ... daudzus gadus, četrdesmit divi tūkstoši stundā tiek nozagts OIK, turpināsim iesākto kapu stabilitāti – tiks izbeigta.

Paldies. Pēdējais jautājums. Man ir lūgums iztēloties sevi cerīgajā mirklī, ja jūs sakāt premjera runu pēc vēlēšanām. Vienalga, kad tas notiek – vai tas notiek novembrī vai Ziemassvētkos, vai Jaunā Gadā, vai 18. novembrī, vai jebkad. Un jūs sakāt... Un jums viņa ir jāsaka, nu, tā vai citādāk, bet ar uzstādījumu – nu, jūs, mans cienījamais vēlētāj, jūs, mana cienījamā tauta, es jums gribu pateikt. Vienā teikumā galvenais, ko jūs gribat viņam, vai cik jūs varat šobrīd pateikt, ko jūs gribat viņam pateikt vienalga,vai par sevi, vai par viņiem, vai par valsti, kas ir mūsu kopīgs ceļš uz turpmākiem četriem gadiem. Tie spēles noteikumi ir ļoti vienkārši. Es skatos uz Kariņu, viņš sāks, šeit ir kamera, kur tauta... Aiz kuras ir tauta... Jūsu visu četru pusē un, un šī ir tautas acs, kurā jūs skatāties tur.

Pabriks: Un laika limits kāds?

Nu, tā pati pusminūtīte, ja ir ļoti garš teikums, es būtu, protams, priecīgs, ka šī runa ir lakoniska, jo viens tvīts vai viens virsraksts, un jūs jau paliekat tautas atmiņā ar vienu virsrakstu. Lūdzu!

Kariņš: Mūsu valsts ir izdevusies. Nevajag klausīties tajos cilvēkos, kas tikai klaigā, ka viss ir slikti. Neapšaubāmi, ir daudz kas jāuzlabo, bet, ja mēs gribam paaugstināt savas algas, sasniegt to pusotru tūkstoti vidēji mēnesī. Piecas lietas jādara: taisnīgums, izglītība, veselība, drošība, uzņēmējdarbības vide. Strādāsim, neklaigāsim!

Paldies! Pabrika kungs?

Pabriks: Latvijas pilsoņi un pilsones! Šī vairāksolīšana ir beigusies, un ir laiks jaunai valdībai, kas stāda valsts intereses augstāk par partijas interesēm. Iepriekšējā valdība ir nogurusi, un tādēļ laiks ir pienācis citai, kura ieviesīs modernu valsti, taisnīgu valsti, kura reformēs veselību, izglītību, un beidzot uzņēmējiem un tiem, kas var un grib strādāt, radīs iespējas šeit, nevis kaut kur citur.

Pa-aldies! Bordāna kungs?

Bordāns: Cienījamā Latvijas tauta! Jūs mani esat ievēlējuši par tautas līderi. Pārmaiņas ir sākušās. Ar rītdienu mūsu valdība sāks nodrošināt to, ka no iestādēm tiks izsvēpēti korumpēti ierēdņi, korumpēti iestāžu vadītāji, korumpēti tiesneši, tiks nodibināta tiesiska valsts, un ekonomiskās pārmaiņas tam sekos.

Pa-aldies! Smiltēna kungs?

Smiltēns: Cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Man tiešām prieks, un mēs esam uzsākuši ceļu uz drošu, pārtikušu un taisnīgu valsti. Mums ir izdevies ierobežot vai atcelt OIK, mums ir izdevies ierobežot ātros kredītus, mums ir izdevies nodrošināt līdzvērtīgas, vienlīdzīgas izaugsmes iespējas visiem Latvijas reģioniem. Un tas mums ir izdevies tāpēc, ka "Latvijas Reģionu apvienība" ir no dārgiem finansētājiem brīva partija, mēs esam brīvi savos lēmumos un esam neatkarīgi, un, otrkārt, mēs esam vistuvāk vēlētājam, un saprotam vēlētāja vajadzības, jo esam otrs lielākais reģionālais spēks Latvijā.

Pa-aldies! Dombrovska kungs?

Dombrovskis: Es gribu pateikt jums lielo paldies jums visiem, ka mēs beidzot esam nobrieduši līdz tam, lai nedalītu mūs latviešos un nelatviešos, pareizos un nepareizos, ka mēs beidzot esam sapratuši, ka tikai kopā mēs varam pārvarēt tos nopietnos izaicinājumus, kas stāv mums priekšā, un tie izaicinājumi ir ļoti nopietni. Mēs zaudējam cilvēkus, mēs zaudējam divus cilvēkus stundā, aizbrauc jaunie cilvēki, mūsu infrastruktūra ir uz sabrukšanas robežas, un mums priekšā ir daudz darba. Un mums jāsaprot, ka mēs nevaram izgāzties. Ja mēs izgāzīsimies, tad mēs atgriezīsimies tās strupceļa koalīcijas apskāvienos. Tās iekšējā ienaidnieka meklēšanas policijā.

Paldies!

Dombrovskis: Kopā mēs varam panākt to, ka mēs kļūsim par īsto veiksmes stāstu.

Visgarākais. Paldies! Kučinska kungs?

Kučinskis: Jā, man jāsaka, ka es neesmu noguris laikam, bet... Visi Latvijas iedzīvotāji, arī neatkarīgi no tā, kā jūs runājat savā dzimtajā valodā mājās, visi, kas ir Latvijas patrioti, visi, kam ir svarīgs mūsu karogs un mūsu nākotne, visi mēs esam latvieši, visiem kopā mums arī jāceļ šī valsts un būs smagi jāstrādā, bet mēs to izdarīsim. Mēs būsim labākie.

Paldies! Gobzema kungs?

Gobzems: Dārgā Latvijas tauta! No šīs dienas mēs esam kopā. Vairs nebūs "jūs" un "valsts", bet būs viena vienota komanda. Būs valsts, kur mēs kopā rūpēsimies par katru un ikvienu, un kopā šo tuvāko četru gadu laikā mēs atrisināsim tās problēmas, kuras valsts iepriekš jums ir radījusi.

Zīles kungs?

Zīle: Latviešu tautai ir un būs sava valsts. Tieši tā – tā būs jūsu valsts, kuras darbu pildīsim mēs kā valdība. Latvija būs latviska valsts, droša valsts, augoša valsts, un jums es aicinu vienmēr padomāt par to, kas ir būtiskais un kas nav būtiskais, un nešķiežat spēkus uz nebūtisko, bet atbalstiet to, kas ir būtisks.

Paldies, kungi! Šie bija astoņi populārāko augustā partiju un apvienību izvirzītie ministru prezidenta amata kandidāti. Nekur nav teikts, ka kaut viens no viņiem būs nākamais premjers. Paldies liels jums par sarunu! Cikls "Par ko balsot" turpināsies ar tematiskajām starppartiju diskusijām, ar nepolitiķu diskusijām un vēlēšanu pēdējā nedēļā mēs atkal aicināsim populārāko partiju līderus šeit, tikai jau citā formātā. Paldies, turpinājums sekos!

Source

www.DELFI.lv

Tags

Aizsardzības ministrija Ārlietu ministrija Artis Pabriks Certus Edvards Smiltēns Eiropas Centrālā banka Eiropas Komisija Eiropas Savienība Jānis Bordāns Jaunā konservatīvā partija (JKP) Kārlis Šadurskis KNAB Krievija Krima Krišjānis Kariņš Māris Kučinskis NVS Partija "Latvijas attīstībai" Roberts Zīle Saeima Saskaņa Satversme Solvita Āboltiņa Tieslietu ministrija VARAM VID Vjačeslavs Dombrovskis
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form