Esiet sveicināti, cienījamie "Delfi TV" skatītāji, turpinām raidījuma sēriju "Par ko balsot?". Raidījumu sērija, kas sākas Saeimas vēlēšanu gada maijā, lai vēlētājiem savlaicīgi būtu laiks pavērtēt, salīdzināt, ko politiķi ir vai nav darījuši un, iespējams, pagatavoties, ko viņiem vajadzētu prasīt līdz vēlēšanām. Aicinām šajos raidījumos pa trim līderiem no visām tām partijām vai apvienībām, kas ir tikušas vismaz līdz viena procenta līmenim socioloģiskajās publiskotajās aptaujās.

Šodien studijā ir politisko partiju apvienība, kura vēl nevienā jaunākajā reitingā kā apvienība vispār nav figurējusi, bet tas vārds un vadošā partija reitingos figurē gan. Figurē "Vienotība", jaunais nosaukums, kas vēl nav figurējis reitingos saucās "Jaunā Vienotība", tātad koporganizācija, kur "Vienotība" ir apvienojusies apvienībā ar partiju "Kuldīgas novadam", partiju "Valmierai un Vidzemei" un partiju "Tukuma pilsētai un novadam". Šodienas sarunā deleģētie pārstāvji ir šobrīd par "Jaunās Vienotības" nominālo vadītāju, valdes priekšsēdētāju kļuvušais, viņš arī "Vienotības" kā partijas domes vadītājs, viņš arī ļoti ilgu laiku, drīz būs 10 gadi, ja nekas nemainīsies, Eiroparlamenta deputāts Krišjānis Kariņš.

Kariņš: Labdien!

Ne tik sen "Vienotības" valdes loceklis, ne tik daudz ārpus Latvijas esošs, lai gan no valdības locekļiem visticamāk visvairāk ārpus Latvijas esošs. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Rinkēvičs: Labdien!

Un kā trešā pārstāve. Ko jūs gaidītu, skatītāji? Ko jūs gribētu sagaidīt? Arvilu Ašeradenu? Varbūt derētu. Hosamu Abu Meri kā Saeimas frakcijas priekšsēdētāju. Vēl kādu ministru no "Vienotības"? Nekā tāda. Deleģēta ir partijas "Kuldīgas novadam" valdes priekšsēdētāja, Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja, kura mēnesi nu ir arī "Jaunās Vienotības" valdes locekle Inga Bērziņa.

Bērziņa: Labdien!

Es gribētu sākt ar to, ka visos gadījumos tika aicināta politisko spēku vadība vai pārstāvji augstākos amatos. Politiķi, kas atbild par to, kas ir darīts, un šis ir vienīgais tas gadījums, ka man liekās, ka atbilstoši tam uzaicinājumam, un es to arī teicu aicināšanas procesā, ka šis nav pasākums, kas īsti noticis atbilstoši tam, kas tika aicināts. Nav Saeimas frakcijas vadītājs, nav vispār neviena no Saeimas frakcijas, nav ne viens ministrs, ne otrs ministrs, ne trešais ministrs ir pašvaldības vadītāja, kura vairākas vēlēšanas pēc kārtas kandidēja "Tautas partijas" sarakstā Kuldīgā, kura 2013. gada pašvaldību vēlēšanās, kad jau bija "Vienotība", pirms tam nebija "Vienotības", kura bija vienalga savā sarakstā un konkurēja ar "Vienotību", līdz ar to es jūs tagad uztveru kā Hosamu Abu Meri mazliet, kā Arvilu Ašeradenu lielā mērā, jo viņš tomēr vada partiju, viņš ir ministru prezidenta, vai ne, nākamais cilvēks aiz ministru prezidenta. Un tāpēc man ir daži jautājumi jums kā šiem cilvēkiem, kā Jānim Reiram, varbūt kā Rihardam Kazlovskim. Sakiet kā jums šķiet, kāpēc četrus gadus pēc tam, kad "Vienotība" ir valdošā koalīcijā, Baltijas valstīs mēs vēl aizvien atpaliekam? Brīnums uz ekrāna. Mēs vēl aizvien kā bijām, tā atpaliekam ekonomikā no citām Baltijas valstīm.

Bērziņa: Bet mums jau Latvija kā neatkarīga valsts ir tikai 25 gadus, mēs augam un mācāmies. Un arī ekonomika mums...

Un šie visi ir iemācījušies ātrāk?

Bērziņa: Ir ļoti dažādi, ir dažādi ekonomiskie scenāriji. Tā līkne, kā jūs redzat, pats svarīgākais ir tas, ka viņa iet uz augšu. Ja jūs paskatāties beidzamajos gados, ko jūs esat uzlicis uz ekrāna, tad jau tā aina izskatās pozitīva.

Tas, ka mēs pa kārtu atpaliekam no Igaunijas un vēl aizvien netiekam līdz Lietuvai?

Bērziņa: Bet jūs redzat, ka mēs jau diezgan labu laiku, Igaunija mums ir priekšā, tas nav tā, ka tas ir tikai šogad, un attiecībā ar Lietuvu, tā līkne ir mainīga, tā kā es domāju, ka tā situācija nav tik slikta varbūt kā dažkārt tiek zīmēta. Arī Igaunijā, neskatoties uz to, ka šī līkne rāda, ka Igaunija iet uz augšu, mēs, piemēram, pavisam nesen bijām Igaunijas pieredzes apmaiņā, paskatoties viņu skolu sistēmu, izglītības sistēmu...

...tur ir sliktāk, ja?

Bērziņa: Tā ir daudz izslavēta. Es nesaku, ka sliktāk, bet arī viņiem ir problēmas, nav tā, ka viss ir labs.

Pie izglītības tiksim vēl, šitais arī labi, ka mums darbavietu skaits valstī neaug, mirstība lielāka par dzimstību vēl aizvien un emigrācija lielāka nekā pozitīvais saldo, uz ko mēs ejam?

Bērziņa: Jūs ziniet, darbavietu skaits varbūt viens, ko rāda tā līkne, bet tas, ko mēs jūtam novados, reģionos it sevišķi beidzamajā laikā, reāli mums trūkst darbaspēka. Nevis darbavietu trūkst, bet darbaspēka trūkst. Īpaši...

...tātad ir jaunas darbavietas?

Bērziņa: Jā, ir darbavietas. Mums pat ir uzņēmēji, kuri ir gatavi būvēt dzīvojamās...

...tad šitas pēkšņi, tagad no 1. janvāra pēkšņi kaut kas jauns?

Bērziņa: Mums ir uzņēmēji kā "Siga RM", kuri ir gatavi būvēt dzīvojamās mājas tikai tāpēc, lai nodrošinātu perspektīvai sev strādniekus.

Četru gadu laikā šī valdība neko būtiski jaunu darbavietu radīšanai nav izdarījusi.

Bērziņa: Es droši vien nevarēšu atbildēt par visas valdības darbu četru gadu laikā.

Nevarat, par to es arī runāju. Valdības ministrs Jānis Reirs ir nostrādājis pēdējos gadus vispirms Finanšu ministrs, pēc tam Labklājības ministrs. Te ir viena ziņa, kas nāca no Latvijas televīzijas pirms pāris nedēļām. Kā Labklājības ministrija atkāpjas no saviem solījumiem audžu ģimeņu atbalsta jomās, tur bija viens, ka solīja no janvāra kopumā atbalstus maksāšot jūlijā, otrs, ka tos atbalstus, ko solīja audžuģimenēm īpaši attiecībā uz zīdaiņiem, pēkšņi kaut kā aizmirst tos solījumus. Tagad jūs esat Jānis Reirs. Kā tā var strādāt, solīt?

Bērziņa: Nu jums jautājumi, kas ir Jānim Reiram, ir jāuzdod Jānim Reiram, bet jūs pats šobrīd nodefinējāt diezgan daudz problēmas un jautājumus, kas mūs valstī pastāv. Tas ir iemesls, kāpēc es esmu šeit, kāpēc mēs esam kopā ar "Jauno Vienotību".

Jūs esat tur tāpēc, ka ir problēmas?

Bērziņa: Protams, arī. Tāpēc, ka mēs gribam strādāt kopā, un kopā mēs varam vairāk. Šodien mēs esam gatavi strādāt pavisam jaunā apvienībā, jaunā kvalitātē, pavisam ar citu atbildības līmeni, un arī ar Krišjāni Kariņu kā mūsu deleģēto ministru prezidentu, es domāju, ka mēs varēsim izdarīt daudz vairāk, nekā tas ir bijis līdz šim.

Jā, pirms četriem gadiem... Tagad es pie kungiem atgriezīšos, dāmai bija priekšroka. Pirms četriem gadiem tā ainava bija pavisam cita. Bija Laimdota Straujuma kā ministru prezidenta kandidāts un Solvita Āboliņa vadīja partiju, un Rinkēviča kungs faktiski šajā bildītē vienīgais no tiem līderiem, kas ir saglabājušies, bet tas trakākais, ka no situācijas, ka 23 vietas Saeimā, gandrīz 22% vēlēšanās, tur pat, tur pat uz papēžiem minot "Saskaņai" kā vēlēšanu uzvarētājai, esot priekšā ZZS, tagad ir gāziens un jūs cīnāties par 5%. Nu tāds īsais paškritiskais vērtējumus, ko savārīja "Vienotība" tik ātrā tempā?

Kariņš: Īsi un paškritiski, atpakaļ skatoties, "Vienotībai" vajadzēja palikt valdības vadībā, un tā faktiski ir kļūda, ka mēs šobrīd neesam. Ir ļoti labi zināms tas, ka "Vienotībā" arī iekšēji bija daudz nesaskaņas, bet es varu teikt, es domāju, kolēģi var apgalvot to pašu, ka tie, kuri nav gribējuši ar mums kopā strādāt, tie, varētu teikt, pašatlases kārtā ir atraduši citu, ko darīt. Mums tā gaisotne ir pavisam cita. Mēs veidojām šo jauno apvienību tāpēc...

Vajadzēja... Par pagātni, par pagātni. Tiekam skaidrībā ar pagātni. Vajadzēja palikt valdības vadībā. Straujumai vajadzēja palikt vai Āboltiņai vajadzēja kļūt par premjeru?

Kariņš: Straujumas kundzei, viņa bija valdības vadītāja, atpakaļ skatoties, viņai vajadzēja arī palikt nevis atkāpties no šī.

Jūs piekrītat?

Rinkēvičs: Principā, jā.

Tad iznāk, ka tikai dēļ šī iemesla vai saistībā ar šo iemeslu Āboltiņa jāizslēdz, Smiltēnam jāiet prom, Viņķelei jāiet prom, Čigānei, Dālderim, Judinam, Loskutovam jāaiziet tad jāatnāk atpakaļ, un viņi ir jāpieņem? Andrejam Matīsam ir jāiet prom, Veiko Spolītim ir tā kā jāstājas ārā no partijas, bet jāpaliek frakcijā? Dzintaram Zaķim ir jāstājas ārā, bet jāpaliek frakcijā? Tas viss ir tāpēc?

Kariņš: Ja padomā, jebkurā cilvēku organizācija var rasties nesaskaņas, manā skatījumā tās nesaskaņas radās arī tā iemesla dēļ, ka nebija visi faktiski vienojušies par to, kāpēc mēs esam kopā, kas ir tās pamatvērtības.

Nebija vienojušies? Šitie visi nebija vienojušies uz pagājušajām vēlēšanām?

Kariņš: Es atkārtoju par to, kas ir bijis. Jūs man prasījāt, un es jums skaidroju, kā es to redzu. Tie cilvēki, kuri negribēja turpināt ar kolēģiem, ar "Vienotību" kā tādu. Viņi paši lielā mērā arī aizgāja prom. Mēs, tagad veidojot "Jauno Vienotību", kur mēs piesaistījām tādus cilvēkus kā Ingu Bērziņu no Kuldīgas, mēs esam sarunā vēl ar citām reģionāli nozīmīgām partijām. Es ceru, ka kāda vai vairākas vēl pievienosies. Mēs sākam...

Es runāju par frakciju, ko ir ievēlējuši vēlētāji, kura ir uz pusi izbirusi. Jūs nebijāt vienojušies uz 2014. gada vēlēšanām visi par vienotiem principiem un vērtībām?

Kariņš: "Vienotība" tajā laikā iegāja Saeimā, veidojot visādas tādas apvienības ar partijām, manā vērtējumā tas apvienības galvenais mērķis bija nonākt pie varas, nevis vispirms vienojoties, kas ir tās pamatvērtības. Ja es drīkstu pabeigt, mēs šobrīd esam izstrādājuši pēc garām diskusijām jaunu pamatvērtību deklarāciju, uz šīs deklarācijas pamata mēs tagad aicinām citus nākt ar mums kopā.

To mēs tuvāk rudenim, par to mēs parunāsim. Jūs tajā mirklī bijāt nosacīti jaunbiedrs "Vienotībā" no "Reformu partijas", kas saplūda ar "Vienotību". Jūs piekrītat tam, ka pirms četriem gadiem nebija vienošanās visam šitam te bariņam?

Rinkēvičs: Es domāju, ka mums šeit ir jādara zināma tāda pat diferenciācija. Tas, kas notiek parasti ar premjera partiju, diemžēl Latvijas politikā tajā nosacīti eiropeiski modernajā vēlētāju blokā ir, ka mēģina radīt ļoti plašu koalīciju, patiesību sakot, "Vienotībai". Paskatoties tā laika sarakstu, bija ļoti liberāli domājoši, samērā konservatīvi domājoši un tādi, nosacīti teiksim, pragmatiski domājoši. Protams, ka tajā brīdī, kad tu esi premjera partija, tas pievelk kā magnēts, tas pievelk daudzus. Tajā brīdī, kad partijai sākas problēmas, sākas arī atplūde.

Tad kurš spārns aizplūda – liberālais, mēs tad sauksim tā tomēr, ja?

Rinkēvičs: Pirmkārt, kā mēs zinām, tad Viņķeles kundze un vairāki citi politiķi lēma par jaunas partijas veidošanu brīdī, kad viņiem likās, ka nupat pilnīgi viss ir beidzies. Es viņu izvēli respektēju, ja tā ir viņu tāda platforma, lūdzu. Otrkārt, protams, ka bija cilvēki, kuri, kā piemēram, Zaķa kungs, kuram ir ļoti nopietnas problēmas bijušas, kā mēs zinām, pēc vēlēšanām saistībā ar dažāda veida balsu pirkšanu...

Ne jau Zaķim problēmas. Visiem mums kopā problēmas.

Rinkēvičs: Jā, visiem mums ir problēmas.

Ja notiesāts, ja tas cilvēks ir notiesāts, kas ir pircis balsis par labu Dzintaram Zaķim, par labu vēlēšanās.

Rinkēvičs: Tieši tā, un mūsu valstī diemžēl tā situācija ir tāda, ka tādi cilvēki, kas ir ievēlēti parlamentā, vienkārši no parlamenta tādā situācijā nav izslēdzami. Viņi saglabā deputātu mandātu.

Jā, bet tagad uz šī fona...

Rinkēvičs: ..dažādi cilvēki ar dažādām interesēm....

...dažādi cilvēki, dažādi pašķīda. Bet tagad viss šitais te paliek par farsu manā uztverē, ja visi šie cilvēki vēl aizvien ir "Vienotības"... Tagad nevar saprast – Saeimas frakcijā tad nav tās vērtības, ja viņi visi ir Saeimas frakcijas sastāvā, visi uzskaitītie, protams, neskaitot izslēgto Āboltiņu, kas nolika mandātu. Zaķis ir frakcijā, Veiko Spolītis ir frakcijā, Čigāne, Dālderis, Judins, Loskutovs aizgāja, atnāca atpakaļ frakcijā. Paga, tad viņi var būt parlamentā, pēc Kārtības ruļļa, pie frakcijām nepiederošie deputāti, kā mēs zinām.

Rinkēvičs: Tā ir viņu izvēle. Tas ir viens.

Kariņš: Tā ir viņu izvēle, un arī tā nelaime vai tā kārtība, arī pēc frakcijas iekšējiem noteikumiem ir zināma kārtība kā pieņem un izslēdz. Tur ir vajadzīgs...

Respektīvi, jūs viņus esat mēģinājuši izslēgt iekšēji, mēs to nezinām vienkārši? Izstumt ārā, piespiest?

Rinkēvičs: Viņi balsoja, balsoja pirms vairākiem gadiem.

Kariņš: Jā.

Es domāju, ka šobrīd taču "Jaunā Vienotība", varbūt "Jaunā Vienotība" pa jaunam skatās uz viņiem?

Rinkēvičs: Dombura kungs...

Jūs valdes loceklis kā pats atzinās kopš pagājušā gada tikai.

Rinkēvičs: Augusta.

Jā.

Rinkēvičs: Bet, pirmām kārtām, tas, ko mēs darām šobrīd, mēs koncentrējam partiju, kas ir daudz mazāka un daudz konsolidētāka. Tas ir tāds zināms modernais konservatīvisms, kas atšķiras varbūt no Nacionālās apvienības, tāda mega nacionālisma, ļoti lielā pragmatisma, kas robežojās ar kaut ko citu ZZS. Līdz ar ko mēs šobrīd...

Pie ZZS un Nacionālās... Jūs konsolidējat...

Rinkēvičs: Jā, mēs konsolidējam, šobrīd ir pārejas posms, nekas nenotiek ļoti gludi, mēs saglabājam frakciju, kāda tā ir, bet uz vēlēšanām mēs startējam ar pilnīgi citu sarakstu.

Kariņš: Jā.

Pēc brīža jautājums būs par sarakstu. Tajā pašā mēnesī, kad jūs kļuvāt par valdes locekli "Vienotībā", Krišjānis Kariņš intervijā "Latvijas Avīzē" saka sekojošo: "Situācija "Vienotībā" ir kā šķirtā ģimenē, kur ir piespiedu kopdzīve vienā guļamistabā." Tā jūs teicāt, vai ne?

Kariņš: Ja jūs tā lasāt, tā es būšu teicis.

Ja tā ir uzrakstīts, tad tā ir. Kas šobrīd ir tur? Tā vairs nav pat... Jo tas bija tas mirklis, kad bija promiešana, tagad tie, kas izgāja no guļamistabas, atnāk atpakaļ, pārējie tur vēl... Man ir tāda sajūta, ka tā ir kopmītne kaut kādā kombinācijā ar caurbraucamo sētu, jo guļamistabā tik daudz konsolidēt nevar.

Kariņš: Tas, kas ir jāšķir šajā gadījumā, ir mūsu jaunā apvienība un Saeimas frakcija, kurai ir tas pats nosaukums "Vienotība".

Skaties uz frakciju, domā: šitā nav "Jaunā Vienotība".

Kariņš: Faktiski tā arī sanāk, jo mēs, veidojot arī sarakstus, kas būs uz Saeimas vēlēšanām, ne visi cilvēki, kas šobrīd ir Saeimas frakcijā, atradīsies "Jaunās Vienotības" sarakstos.

Nodefinējiet kritērijus, cik var arī personālijas, jo tāpēc, ka Hosams Abu Meri ir teicis, ka par to, ka varbūt, jā, varbūt, nē. Tie promgājēji, atpakaļ nācēji varētu būt, varētu nebūt. Dzintars Zaķis vienīgi pateica, ka viņš nekandidē. Par pārējiem viss tas karājas gaisā.

Rinkēvičs: Ja var, tad, pirmām kārtām, protams, ka sarakstu veidošanas process vēl turpinās, viņš tiks apspriests un attiecīgi apstiprināts domes sēdē 16. jūnijā. Mums tas ir diezgan nopietns darbs, mēs arī ņemam vērā mūsu apvienības partnerus, būs cilvēki no šīm partijām katrā no attiecīgajiem apgabala sarakstiem.

Skaidrs, ka jācīnās apgabalos par kaut kādām lietām, loģiski.

Rinkēvičs: Otra lieta, es uzreiz varu teikt, ka būs cilvēki, kā jau Kariņa kungs teica, kas šobrīd ir frakcijā, bet kas nekandidēs. Kamēr nav partijas biedri lēmuši, es negribētu atgriezties pie vecās "Vienotības" niķiem, ka kaut kas ir sarunāts.

Tad nevar definēt?

Rinkēvičs: Kritēriji ir, pirmkārt, partijas biedri vai apvienības partiju biedri. Tas ir pirmais kritērijs, mēs maksimāli darīsim visu, lai tie tiešām būtu partijas cilvēki.

Tad Čigānei, Dālderim, Judinam, Loskutovam nespīd?

Rinkēvičs: Otrkārt, tas, ko Kariņa kungs teica, vai viņi šoreiz precīzi parakstās gan zem programmas un deklarācijas, ja viņi parakstās, tad ar viņiem tiks diskutēts, tad viņi var tikt iekļauti, bet tas ir drusku savādāk.

Jūs neesat pirmā partija, kas saka, ka zem kaut kā jāparakstās. Mierīgi var.

Rinkēvičs: Treškārt, protams, arī tiks vērtēta arī līdzšinējā darbība un līdzšinējā, teiksim, pieredze ar šiem cilvēkiem. Es nedomāju, ka visi, kas šobrīd ir frakcijā, atradīs sevi pirmajā pieciniekā, desmitniekā vai sarakstā vispār.

Kas vērtēs? "Jaunās Vienotības" valde?

Bērziņa: Jā.

Rinkēvičs: Valde un dome.

Kā jūs vērtēsiet Lolitu Čigāni, Judinu, Loskutovu un Intu Dālderi? Iekļaut viņus sarakstā vai nē?

Bērziņa: Man liekas, ka Edgars Rinkēvičs jau izstāstīja, droši vien tā ir kopējā...

Bet jūs par sevi izstāstāt, jūs taču pati par sevi valdē ar vienu balsi.

Bērziņa: Nu, jā, bet man ir jādzird arī...

Tad pēc iekšējās pārliecības?

Bērziņa: Protams, man ir jādzird viņu viedoklis, viņu pozīcija jautājumos, vai tas saskan ar "Jaunās Vienotības" uzstādījumiem, pamatvērtībām, ja tas saskan, tad viņi var kandidēt, protams.

Vienā elpas vilcienā pasakiet "Jaunās Vienotības" jaunos uzstādījumus un pamatvērtības?

Bērziņa: Eiropeiska, centriska ... Es atvainojos, eiropeiska, attīstīta Latvija, kur valdība domā pēc iespējas par katru tās iedzīvotāju.

Būs jāizvērtē, kā viņi domā par valdību, kura domās. Skaidrs.

Kariņš: Man liekas Inga diezgan precīzi faktiski to esenci, jo jebkurš var kritizēt vārdus, bet bez vārdiem nevar iet uz priekšu. Tas, ko mēs, veidojot, ja izlasa mūsu vērtību deklarāciju, un jūs izlasīsiet, ka mēs strādājam tagad pie konkrētās programmas, tas arī būs līdz jūnija vidum, tas darbs būs padarīts. Mēs skatāmies tā, kādi mēs vēlamies būt. Mēs redzam, kādi mēs esam – ļoti bieži kašķīgi, ļoti bieži nepildītiem solījumiem...

Rinkēviča kungs tikko teica, ka jums esot veci niķi bijuši, viņš neatkārtos, nesauks tos cilvēkus, kas būs sarakstā pirms vērtēšanas. Es pareizi sadzirdēju?

Rinkēvičs: Kamēr nebūs diskusijas valdē, domē un attiecīgi apvienības valdē sākt stāstīt, kurš būs pirmajā, desmitajā vai divdesmitajā vietā būtu precīzi radīt tieši to pašu situāciju, kāda bija vienu, otru reizi, kad kāds ar kaut ko sarunāja un netika demokrātiski izlemts.

Ja Arvils Ašeradens vakar uzstājies vienā citā medijā un saucis konkrētus uzvārdus, kurus es tikko te citēju, un teicis, ka viņi būs sarakstā, būs. Nevis varbūt būs, bet būs. Tas nozīmē, ka viņiem ir vecie niķi?

Rinkēvičs: Nē, tāpēc, ka mēs esam teikuši. Ieklausieties, ko es teicu. Par vietām konkrētās attiecīgā saraksta vai reģionos, vai Rīgas sarakstā, gala lēmums vēl nav vispār bijis, tas notiek šobrīd ļoti tādā demokrātiskā procesā, tiek runāts. Tas, ka viņš pieļauj, ka būs vesela rinda cilvēku sarakstā, tas ir fakts, bet kurās vietās, būs arī cilvēki, kas nebūs šajos sarakstos. Dzintars Zaķis nebūs sarakstā, to es varu pateikt.

To arī viņš pateicis ir.

Rinkēvičs: Nu, lūdzu.

Skatoties uz to nākotni, jāskatās caur pagātni. Pagātne ir rezultējusies tajā, ka "Vienotībai" pēdējā aptaujā ir 4,9%, bija gandrīz 22%. Mēs runājam par to, kādus cilvēkus jūs esat vai neesat pazaudējuši vai varbūt viņi pazudīs no sarakstiem. Tagad uz to vēlētāju paskatāmies. Ko jūs esat pazaudējuši? Vai jums pašiem ir saprašana?

Kariņš: Mēs esam pazaudējuši to vēlētāju, mēs redzam, kur viņš atrodas, viņš atrodas stabiņā "es nezinu" vai "es nepiedalīšos".

Visi ir tur?

Kariņš: Viņš ir vīlies. Mēs tā matemātiski varam redzēt. Kamēr mums krita, citi varētu teikt diemžēl viņu reitings uz tā rēķina nepiekāpa. Mūsu vēlētājs... Mēs ar viņu runājam, mēs dzirdam viņu. Viņš ir vīlies politikā, viņš ir arī vīlies...

...jūsos.

Kariņš: Mūsos, jā. Tas, ko mēs gribam teikt, un tas, ko mēs sakām, jā, mēs esam daudz kur kļūdījušies, jā, mūsos bija daudz nesaskaņu, bet mūsos tā ticība nākotnei nav zudusi...

Visiem nav zudis.

Kariņš: Mēs esam iekšēji...

Visi ir iekšēji.

Kariņš: Mēs esam iekšēji pārkārtojušies.

Visi pārkārtojas, katru dienu, nepārtraukti. Paskatieties uz ZZS – arī visu laiku pārkārtojas.

Bērziņa: Bet tas ir svarīgi, es gribētu papildināt Krišjāni.

Skaidrs, ka svarīgi.

Bērziņa: Mēs varam daudz runāt par pagātni, bet pagātne tāpēc ir pagātne. Mums ir jāskatās ir uz priekšu, un šobrīd ir "Vienotībai" tāds kā restarts, arī mums tā sadarbība ne vienmēr ir bijusi veiksmīga varbūt...

Kur ir priekša?

Bērziņa: ...bet šobrīd ir jāskatās nākotnē.

Jā, šitās frāzes, ko mēs dzirdam, un to, ko jūs tikko pateicāt. Vai tad eiropeiska, centriska un tāda, kur valdība katru dienu ceļas un guļas, domājot par tautu, vai tad Andris Šķēle un Kalvītis arī neteica? Teica to pašu.

Rinkēvičs: Es domāju, Dombura kungs...

Nē, nu, bet teica. Jūs atceraties, ka teica.

Rinkēvičs: Es gribu atgriezties pie tā jautājuma. Protams, ka, būsim godīgi, mēs esam pazaudējuši, pirmkārt, vēlētāju, kas iestājās par tiesisku valsti, pret korupciju, mēs zinām, ka mums ir konkurence šeit, tiem, kuriem bija pieriebušies "Vienotības" iekšējie kašķi, kas bieži vien aizstāj saturu, arī tas ir fakts. Mēs esam zaudējuši cilvēkus, kas savā ziņā vienmēr atbalstījuši varas partiju, lai kāds viņai būtu nosaukums, arī tāds procents ir. Mēs esam zaudējuši cilvēkus, kas ir vairāk bijuši liberāli orientēti, tas viss ir bijis tas, kas kādreiz balsoja par "Vienotību", tas, ko es gribētu redzēt gan reģionos, gan Rīgā, ka mūsu vēlētājs ir tas, kurš domā par tādām lietām, kas ir tiešām centriski konservatīvas, modernas vērtības, par tiesisku un, jā, par eiropeisku Latviju, ar to es saprotu tādu Latviju, kurā nav Polijas, kurā nav Ungārijas, un kura strādā tiešām uz to, lai kļūtu pat Ziemeļbaltijas valsti. Tie ir visi vārdi, pie kā ir jāstrādā.

Vai tas nozīmē, ka daļu no tiem, kas ir aizgājuši, lai kā būtu, vai Kariņa kunga teiktajos "nezinu", "nepiedalās" stabiņos vai citos stabiņos, ka jūs daļu no viņiem redzat, ka, nē, nenāciet vairs par mums balsot, mēs vairs jūs īsti nepārstāvam.

Rinkēvičs: Nē, mēs tieši otrādi, gribam.

Visus? Mēs gribam?

Rinkēvičs: Mēs gribam radīt tiešām tādu programmu, tādu piedāvājumu, kur daļa no tiem cilvēkiem, ko Kariņa kungs ielika šajos 24,7%. Es gan redzu vēl tur iespēju arī citos stabiņos...

Kuros jūs redzat?

Rinkēvičs: Kā es teicu, es uzskatu, ka "Vienotībai" ir jāatgriežas pie jautājumiem, lai cik tas varbūt izskan kā vārdi, pie tādām lietām kā tiesiskums, kā cīņa pret korupciju, kā, jā, man ir mans personiskais viedoklis par atsevišķām liberālām lietām, kur es esmu varbūt liberālāks par vienu otru arī "Vienotības" biedru, bet es redzu arī šeit iespēju, jā, es redzu arī cilvēkus, kas uzskata, ka mums ir jābūt nedaudz pa labi centrā...

Bet jūsu personīgais viedoklis? Es dzirdēju no jūsu replikas intonācijas, ka jūs esat mazākums šajos aspektos.

Kariņš: Nē, šeit gan nav.

Rinkēvičs: Nē, tāpēc, ka tajā brīdī, kad mans viedoklis, ko mēs arī runājām pie jums intervijā pirms kāda laika, kaut vai par Kopdzīves likumu, rezultējās ar to, ka "Vienotības" frakcija atbalstīja šo likuma projektu nodošanu. Tā bija vienīgā šobrīd frakcija, tas parāda, ka mēs...

Frakcija jau nav "Jaunā Vienotība", kā mēs noskaidrojām.

Rinkēvičs: Nē, tajā pašā laikā...

Tagad Kuldīgas novada konservatīvajiem vēlētājiem pārdodiet to stāstu?

Rinkēvičs: Vairākums tur ir no "Jaunās Vienotības". Starp citu, es esmu bijis pie Kuldīgas partijas, uzstājies ar uzrunu, mani tur gluži vai ar cepurēm...

Bērziņa: Mūsu kopsapulcē pat, ļoti veiksmīgi.

Uz šī nots, ko jūs sakāt – līdzīgi, atšķirīgi bijām, zaudējām, vēl kaut ko. Absolūti automātiski man rodas jautājums, kas izskanēja arī iepriekšējā raidījumā, kur Daniels Pavļuts bija visaktīvākais šīs tēzes nesējs. Da neatšķiras tā "Vienotība" vairs no ZZS ne ar ko. Vispār saprast nevar, kur sākas kur beidzas.

Kariņš: Nav tā.

Krišjānis Kariņš tad, kad izveidojās "Jaunā Vienotība", pateica pilnīgi pretējo. Viņš pateica, ka Kučinskis, lai arī jauks cilvēks, bet pateica, ka viņa valdība ir viena liela muļļāšanās, un zivs pūst no galvas. Es tagad gribu saprast tēlaini to ideju. Tātad trīs vīri laivā, piedošanu dāmām, bet šajā gadījumā trīs vīri, ja mēs runājam par kaut kādiem līderiem, bet vienalga trīs partijas un apvienības laivā. Laivā notiek muļļāšanās, tur ir tā zivs, kura pūst, vai arī viens vīrs jau ir zivs vai vismaz zivs galva, kurš orgāns zivij ir tā "Vienotība", ja tur tajā laivā notiek muļļāšanās, un ko tad, jūs nepiedalāties tajā muļļāšanās procesā?

Kariņš: Vērojiet jebkuru procesu, kur cilvēki ir saistīti. Mēs varam skatīties, kā veicas vai neveicas mūsu sporta komandām vai hokeja komandām, vai tā tālāk. Ļoti bieži, es pat teiktu vienmēr, izaicinājums nav tikai, kas ir tie individuālie spēlētāji, bet kā viņi tiek savesti kopā un uz kādu mērķi viņi strādā.

Konkrētāk.

Kariņš: Konkrēti, mums ir valdība, kur tā tās kārtis sanāk, kuru vada Māris Kučinskis, kas pārstāv ZZS. Es esmu to teicis publiski, es atkārtošu – Kučinska kungs, manuprāt, ir godavīrs...

Bet pūst no galvas.

Kariņš: Patīkams, bet viņam ir tā grūtība, ka viņš atrodas apvienībā, kur viens no viņa lielākajiem līderiem Lemberga kungs atkārtoti publiski izsakās pret mūsu virzienu cieši sadarbībā ar Eiropu, cieši sadarbībā ar NATO. Mēs visi...

Kučinskis te sēdēja divas dienas atpakaļ, viņš teica, ka tas ir Lemberga viedoklis, mēs ļoti bieži nesakrītam, mēs ejam pa savam. Rinkēviča kungs teica, ka viņam koalīcijā ļoti laba sadarbība ar koalīcijas partneriem esot, pirms mēneša vai vairāk.

Kariņš: Es tātad turpināšu, cenšoties atbildēt uz jūsu jautājumu. Šī apvienība nav 100% šajā virzienā. Atceramies, kad mēs iestājāmies Eirozonā, pašreizējā finanšu ministre Reiznieces-Ozolas kundze neatbalstīja Latvijas pievienošanos eirozonai un aģitēja pret to. Ja mēs runājam par tādām vērtībām kopumā, ir bijis mēģinājums, kad ZZS ir gribējis pievienoties "Eiropas Tautas partijai", kur mēs tagad atrodamies, tā ir tā pati politiskā ģimene, kur Angela Merkele, Vācijas vadītāja, un daudzi citi. Ar saviem kolēģiem runājot, pat, ja es piedāvātu, ka mēs, esošie partijas biedri, "Vienotība", gribētu atbalstīt, ka viņi pievienotos, viņus nepieņemtu. Kāpēc? Jo Eiropā politika ir balstīta tomēr, politiskās ģimenes ir balstoties uz kopīgām vērtībām.

Tiktāl par ģimenēm un Eiropu.

Kariņš: Es arī esmu lasījis par šo te oligarhu sarunu, mēs atceramies, par ko šie...

Tiktāl par ģimenēm Eiropā. Vai, Rinkēviča kungs... Es jums ļauju ļoti ilgi atbildēt, jūs pat nevarat iedomāties, cik ilgi es jums ļauju atbildēt.

Kariņš: Paldies jums.

Ne par ko, pagaidām. Vai, sēžot vienā valdībā, jūs jūtat, ka jūs sēžat valdībā, kura muļļājas un kuras vadītājs pūst no galvas?

Rinkēvičs: Redziet. Pirmām kārtām, es domāju, ka Kariņa kungs tāpēc arī ir mūsu premjera kandidāts, ka viņam ir svaigāks skats, tāpēc arī ministri nav premjera kandidāti. Otrkārt, tas, kur es redzu "Vienotības" galveno lomu šajā valdībā, diemžēl bieži vien ir bijis tā, ka ļoti būtiski jautājumi, kur mums ir jāiestājas diezgan stingri. Es labi atceros mūsu diskusiju par to, kādai jābūt valdības politikai, piemēram, tādā ģeopolitikas jautājumā kā "Nord Stream", kur bija vesela vēlme, pat ļoti liela vēlme atsevišķiem sadarbības partneriem, vismaz daļai no tiem sadarbības partneriem it kā paņemt pāris miljonus un domāt, ka nu tikai viss būs kārtībā. Otrkārt...

Pagaidiet, sadalām tagad. Kučinskim un ZZS vadībai dalījās šīs domas ar "Vienotības" domām?

Rinkēvičs: Bija ļoti interesanta situācija, kur bija dažādi viedokļi dažādiem ministriem no ZZS.

Skaidrs. Vēl kāds piemērs?

Rinkēvičs: Tur nebija tā..

Labi, šis ir konkrēts piemērs.

Rinkēvičs: Jā, piemēram, paskatieties, kas notika, jā, ar tādu samērā liberālu stāstu, kas ir bubulis veselai rindai cilvēku, Stambulas konvencija. 2016. gadā mēs iestājāmies un mūsu Labklājības ministrs parakstīja Stambulas konvenciju, pateicoties arī atbalstam no ZZS, pēc diviem gadiem mēs viņu nevaram ratificēt tieši tāpēc, ka mūsu koalīcijas viens no partneriem mainīja domu. Un tas tieši tāpēc – patīk vai nepatīk – ir daļa no šīs te slavenās eiropeiskās diskusijas.

Šitādas jums atšķirības. Jūs piekrītat, ka šitādas ir atšķirības?

Rinkēvičs: Nodokļa reforma, Dombura kungs.

Visi kopā nobalsojāt, braši.

Rinkēvičs: Nē.

Jā.

Rinkēvičs: Nē.

Kā nē? Nu, paga?

Rinkēvičs: Nē. Atgriežamies vēsturē. Atceraties pirmo piedāvājumu pagājušā gada aprīli, un atceraties kā "Vienotība" iestājās par to, ka ir jābūt lielākam finansējumam veselībai, ka ir vesela rinda, kur mēs nevaram akceptēt.

Finansējums veselībai nav nodokļu reforma, tas ir bišķi kaut kas cits.

Rinkēvičs: Bija daļa. Tāpēc, ka nodokļu reformas dēļ mēs būtu pazaudējuši pat to naudu, ko mēs tagad iedevām. Tāpēc īstenībā ir arī vesela rinda jautājumu, kur mēs panākam kompromisu. Ja mēs tur nebūtu, tad arī daļa no tās programmas, ko mēs gribam, nebūtu īstenota.

Bērziņa: Tas ir tieši tas, ko Edgars Rinkēvičs šobrīd pateica, ko es gribēju teikt, ka politika ir kompromisu māksla, un vienmēr ir jautājums iesaistīties tajā vai stāvēt malā. Tas ir iesaistīties un izdarīt tik, cik tu vari izdarīt. Tik, cik "Vienotība" šobrīd var ar savu spēku izdarīt un ar savām idejām, vai neiesaistīties vispār. Man liekas, ka pareizāk ir iesaistīties un darīt.

Nu ja. Atšķirības no Nacionālās apvienības, kādas jums ir? Mēģināsim nodefinēt no otras puses. Daudzu uzmanību ir izpelnījies viens no viņu pārstāvjiem, izsakoties... Es kā atbilžu variantus lieku, ja. Jānis Dombrava, Saeimas deputāts, izteicās, uzrakstīja par ārvalstu studentiem, kuriem tikai piesegs būt studentiem, kas patiesībā te brauc kā imigranti, kurā mirklī legāli, kurā mirklī nelegāli strādājot. Raivis Dzintars īsti nevarēja izdomāt citu virsrakstu šim rakstam, viņš gan eventuāli teica, ka viņš īsti nepiekrīt, bet kopumā Nacionāla apvienība piekrita šitādam uzstādījumam. Šajā aspektā, citā aspektā, ar ko atšķiras "Vienotība", "Vienotība" taču arī būs nacionāla partija?

Kariņš: Šeit vajadzētu atšķirt patriotisku varbūt no nacionālas un nacionāli šovinistiskas, un neiecietības. Nacionālā apvienība, ja mēs skatāmies plašākā Eiropas kontekstā, viņa mūsu valsti aizvedīs tajā virzienā, kur Kačinskis Polijā ved savu valsti vai Orbans Ungārijā.

Un kur tas ir? Ir cilvēki, kas saka, ka tur šis tas labs arī ir.

Kariņš: Cilvēki ir ļoti dažādi. Tas virziens, kur viņi velk, viņi cenšas uzkurināt sabiedrībā zināmu naidu pret kaut kādu definēto svešinieku. Vai tas ir musulmaņu migrants, vai tas ir kāds cits, vai tas ir homoseksuālisms vai kā. Viņi visu laiku cīnās un kurina cilvēkos teiksim tādas ļoti jēlas emocijas.

Nepamatoti?

Kariņš: Viņas nav nepamatotas.

Ir pamatotas?

Kariņš: Cilvēkam vienmēr ir bail no sveša un tā, bet ir jautājums vai to kurina, vai meklē, kā ar to labāk tikt galā.

Nacionāļi meklē savus ceļus, kā ar to tikt galā.

Kariņš: Jā. Un viņi pie varas, ja nonāk, tas ir pie valdības vadīšanas varas, viņi vestu mūs virzienā, kas būtu neizbēgama konfrontācija ar pārējo Eiropu, mūsu sadarbības partneriem, neatcerēsimies, ka Eiropas Savienība (ES) ir lielākais mūsu investīciju avots, pēdējos 10, vairāk gadus. Tātad šis nav virziens, kas man liekas, mūsu valstī pareizs.

Rinkēvičs: Nu, es varu tikai pateikt to, ko mēs esam jau te diskutējuši vairākos jautājumos, Stambulas konvencija, kaut vai viens otrs... Atceramies 2015. gada slavenos tikumības likumu grozījumus, kāda mums bija diskusija un kas ar ko saslēdzās. Nacionālā apvienība ar "Saskaņu", es pat savulaik krietni padiskutēju ar šo partiju par atsevišķām lietām, kas vairāk velk tā kā Kremļa virzienā, nekā normālas eiropeiskas valsts virzienā. Tā kā atšķirības ir diezgan daudz. Paskatāmies arī kaut vai ekonomisko politiku, mums ir atšķirības. Tā kā šeit ir diezgan daudz, ko minēt.

Nē, es vienkārši domāju, nu, jo tomēr te ir tās jautrās vārdu spēles, kas ies tagad visus turpmākos mēnešus, kad vispār visas ir nacionālas, tikai katra bišķiņ pa savam. Visas ir proeiropeiskas tikai katra bišķiņ pa savam. Visas ir, nu, par šīm runājot, varbūt par divām, bet kā tuvāk centriskas tā vai citādāk, kas vispār sen vēlētājiem neizsaka vairs vispār tas vārds neko. Sauciet ko jūs gribat par centru, mēs neredzam. Patiesībā jau tādās lielās kategorijās šobrīd viss tas sāk pierīvēties, vai arī jūs neredzat, ka tas pierīvējas?

Rinkēvičs: Nē, es domāju, ka tā problēma varbūt ir tā, ka diemžēl mēs pēdējā ciklā vairāk runājam tādos lozungos. Jums ir pilnīga taisnība viss ir eiropeiski, bet ko mēs saprotam ar eiropeiskumu?

Raujam par Eiropu! Savulaik solījāt, raujam par Eiropu. Kas ir eiropeisks, bet Latvijai, jo nacionālās intereses, kas te skan, tas ir tas konteksts, un sarunā, kur bija premjers, ZZS līderiem viņš teica, ka viņam ir vienotības sajūta, es sasmējos iekšēji, vienotības sajūta pēc Sofijas pagājušonedēļ Eiropas Savienības Balkānu saieta. Un, atbildot uz jautājumu par nacionālajām interesēm un prioritātēm, mēs esam, es izrakstīju speciāli. Mēs esam par integrētu Eiropas Savienību, lai būtu klāt, kur tiek pieņemti lēmumi, mums ir Baltijas jūras reģionu prioritāte, mums ir prioritāte panākt savu izaugsmi, tur caur visādām labām lietām – zinātni, tehnoloģiju –, mums budžeta prioritātēs ir tiešmaksājumi un kohēzijas politika, infrastruktūras attīstība, un dzīves līmenis reģionos. Nu tas pats, nu, ar ko tad jūs atšķiraties?

Rinkēvičs: Pirmkārt, mēs esam par Eiropas Savienību, kas ir spēcīga nacionālu valstu savienība, mēs nerunājam par federāciju...

Viņš arī nerunāja par federāciju.

Rinkēvičs: Otrkārt, es gribētu teikt, ka, jā, tiešām vesela rinda šo te uzstādījumu cita starpā, ko premjers min un kas ir arī valdības uzstādījumi, nāk arī no "Vienotības" programmas, tā ka man prieks, ka citas partijas to pamanīja...

Nu, vai nāk no programmas, to varētu viens otram bezgalīgi pārmest.

Rinkēvičs: Treškārt, Dombura kungs, mums ir jāstrādā ne tikai pie šiem jautājumiem, kas, protams, mums visiem ir svarīgi, tiešmaksājumi un kohēzija, bet mēs gribam redzēt arī daudz ciešāku sadarbību aizsardzībā, enerģētikā, digitālajā...

Jā, tas arī bija Bergmaņa sarunā, ceļu būvēs par drošības naudu, un viss būs labi.

Rinkēvičs: Bet kur ir tā lielā...

Kur ir atšķirība?

Rinkēvičs: Kur ir tā lielā atšķirība? Paskatieties, kas notiek, piemēram, diskusijās Eiropas Savienībā. Mums šobrīd nav tāda vienotība Eiropas Savienībā, kā daudzi runā, nav ne vienotības, ne saskaņas, teiksim tā. Mums ir vairākas situāciju, kurā ir jau bloks, kas ir Višegrada, kur jau veidojas tā saucamais vecās Eiropas un daļēji jaunais bloks, tā būs mūs kardināla izšķiršanās, kur mēs būsim jautājumos, kas nebūs vienkārši atbildami.

Jā, bet vienkārši tad definējam. Kariņa kungs piesauc jau Poliju un Ungāriju, tas pats kādreizējais Polijas un tagad Eiropas līderis Donalds Tusks labu laiciņu atpakaļ, šis ir viens fragments, kur viņš runāja par Polijas valdības izturēšanos, kas viņam liek baidīties, ka tas ir Kremļa plāns, ja? Tad noliekam jūs blakām ZZS tajā koalīcijas laivā, kur vieni muļļājas un vieni pūst, otri ir gaiši un pūkaini, un viss labi ar viņiem. Nu tad. Ja "Vienotības" nav tajā koalīcijā, kas ar 4,9% var sanākt, tad kur mūs aizvedīs Nacionālā apvienība, mēs sapratām diagnozi. Kur tad sliktumā mūs aizvedīs ZZS?

Rinkēvičs: Es domāju, ka situācija būs tāda, ka tāda koalīcija, kurā nebūs "Vienotība" vai teiksim tādi spēki, par kuriem mēs runājām, nozīmēs absolūtu mūsu višegradizāciju un tad šeit sēdēs opozīcija...

Kuldīgas rajona iedzīvotāji, pasakiet, kas ir višegradizācija?

Rinkēvičs: Ziniet, ko tas nozīmēs, tas nozīmēs, ka mēs ar lielu prieku uzgavilēsim tam, ka visus atlaidīs un visu sabāzīs cietumā, līdz brīdim, kad to cilvēku Kuldīgas rajonā, kuram vajadzēs taisno tiesu, notiesās netaisni, tad gan viņš ātri sapratīs, lai cik smagi būtu, bet tiesas politizācija ir nepieņemama. Tāda, kāda tā notiek.

ZZS, jūsuprāt, draud ar tiesu politizāciju?

Rinkēvičs: Paskatieties, tur jau vispār mums ir viena situācija ar vienu ilgstošu tiesas prāvu, kur ik pa brītiņam kāds prokurors tiek smagi...

Bet ZZS te pričom, es atvainojos par latviešu valodu?

Rinkēvičs: Mums ir četru partiju savienība ar ļoti dažādām savstarpēji pretrunīgām interesēm.

Bet ko viņi tur? Pie kā viņi tur ir vainojami attiecībā uz trešo varu tātad tiesu varu, kura lemj taču suverēni un neatkarīgi?

Rinkēvičs: Ziniet, paskatieties savulaik balsojumus 2010. un 2011. gadā gan par atsevišķiem tiesnešiem parlamentā, gan par ģenerālprokuroru Maizīti.

Un tas situācijā... Vēl aizvien, jūsuprāt, tas šobrīd strādā?

Rinkēvičs: ...un tas vēl joprojām var būt būtiski. Jā, un, ja nebūs pietiekami nopietnas pārstāvības tādai partijai kā "Vienotība", tad riski iebraukt ļoti smagā situācijā ir lieli.

Bērziņa: Es domāju, ka ļoti aktuāls šajā kontekstā ir arī jautājums par reģionālo attīstību, par to, ka tas finansējums nav...

Par kuru iestājās ZZS, super, un Reģionālā apvienība iestājās stipri vairāk...

Bērziņa: Jā, un arī mēs, un arī "Vienotība" iestājās par reģionālo attīstību.

Kā jūs viņus pārspļausiet?

Bērziņa: Bet tas, ko es gribēju pateikt, tas, ko Krišjānis Kariņš pieminēja, ka mēs beidzamajos gados esam saņēmuši tiešām ļoti lielu finansējumu no Eiropas struktūrfondiem, tad, paskatoties, kā šis finansējums tiek sadalīts, kādiem kompromisiem tas notiek, kā tas tiek darīts koalīciju sadarbības padomes sēdē. Es domāju, ja tur nebūs tāda politiska spēka kā "Vienotība", tad man pat ir bail iedomāties, kā tā nauda Latvijā tiks sadalīta. Tas arī ir ļoti būtiski.

"Tautas partija" labi dalīja naudu vai slikti?

Bērziņa: Pirmkārt, tas ir jau sen aizgājis stāsts.

Tad 2010. un 2011. gada stāsts ir aktuāls, bet 2008. gada stāsts, nē?

Bērziņa: Ne 2010. un 2011. gada. Es runāju par šodienu.

Rinkēviča kungs piesauca kā argumentu 2010. un 2011. gadu tiesiskumā.

Bērziņa: Arī, bet es runāju par 2017., par 2016. un 2018. gadu, tas, kas šodien notiek.

2007. un 2008. gada stāsts, "Tautas partija", tas ir aizgājis stāsts, ar to nesalīdzinām, no tā neko nemācamies?

Bērziņa: Nē, mēs mācamies no tā.

Ko jūs esat iemācījusies kā ilgstoša "Tautas partijas" pārstāve, "Par labu Latvijai" pārstāve, es speciāli atradu smuku rakstiņu, kas saka, ka palikšu PLL līdz galam, "Vienotība" veidojas kaut kur ārpusē, palikšu.

Bērziņa: Runājot par "Tautas partiju", tajā laikā, kad viņa veidojās, tas bija laiks, kad "Tautas partijā" vienojās enerģiski, gudri, zinoši cilvēki, kas gribēja šajā valstī mainīt.

Jā, jā, jā. Es nerunāju par 1998. gadu, es runāju par 2008. gadu.

Bērziņa: Bet tā tas bija, īpaši Kuldīgā, kur apvienojās tie cilvēki, kas tiešām saredz attīstību.

Es jautāju, ko jūs esat iemācījusies? Tad tur viss bija labi.

Bērziņa: Attiecībā, ja mēs runājam par Kuldīgas novadu tad, protams, tie aktīvie cilvēki...

Un attiecībā, ja mēs runājam par "Tautas partiju" Latvijas Republikā?

Bērziņa: Attiecībā par "Tautas partiju" Latvijas Republikā es nevaru atbildēt, es nebiju "Tautas partijas" valdē un nepieņēmu lēmumus.

Sapratu.

Kariņš: Dombura kungs, ja mēs runājam...

Par kuru jautājumu? Par kuru jautājumu jūs tagad mēģināt runāt?

Kariņš: Par Eiropu jūs teicāt.

Labi, atgriežamies pie Eiropas.

Kariņš: Viena no lielām lietām, kas jebkuram Latvijas iedzīvotājam ir no svara, ir tās investīcijas, kas nāk, visi tie fondi dažādās nokrāsās.

Labi, jā.

Kariņš: Mēs esam politiski Eiropā, tajā skaitā Latvijas valdība, procesa sākumā, kur izlems, kā sadalīs vai nesadalīs Eiropas finansējumu pēc 2020. gada, sākot ar 2021. gadu. Tas nozīmē, ka mūsu valdības vadītājs šobrīd tiekas ar citu valdību vadītājiem, lai spriestu.

Viņš kaut ko nepareizi dara no tā visa?

Kariņš: Ja saprot Eiropas procesus, tad jebkuram, kas seko līdzi, zina, ka visi procesi ir politizēti par partiju ģimenēm, šobrīd mūsu valsts pārstāvji, valdības vadītājs un finanšu ministrs, kuri ir ārpus stāvoši tad, kad visi valdības vadītāji, visi finanšu ministri pirms kopējās tikšanās, viņam ir mazās tikšanās, varētu teikt pa frakcijām, tikmēr mūsu pārstāvji, kas ir sarunās, viņi sēž ārpusē.

Mums vajag būt stiprā Eiropas ģimenē.

Kariņš: Viņi sēž ārpusē. Es jums varu atkārtot...

Jūs jau to darāt.

Kariņš: Viņi sēž ārpus zāles, un ir spiesti dzert tēju vai kafiju, gaidot, kamēr lemj.

Sapratu.

Kariņš: Atšķirība ar mums ir tā, ka mēs esam bijuši ilgstoši iekšā šajā lielākā politiskā ģimenē, kas nav mazsvarīgi.

Jūs atražojat pilnīgi precīzu versiju, kāpēc tādi cilvēki... Es uzsveru vārdu tādi cilvēki, kā Inga Bērziņa pašvaldību līmenī stājās Rīgas partijās. Tāpēc, lai būtu lielākajā ģimenē, kas ir pie varas. Tā ir tā pati morāle.

Kariņš: Es atvainojos, ja viņa gribētu būt lielākā politiskā ģimenē, diez vai viņa būtu teikusi, ka viņa grib ar "Jauno Vienotību", es domāju, ka viņa ir iestājusies un viņas partija ir iestājusies "Jaunajā Vienotībā", jo viņa saredz mūsu valsts attīstību, kā mēs saredzam.

Es runāju par "Tautas partiju". Jā, jā. Saredz, saredz. Tikai šeit, tikai šeit attīstība. Nu, Kariņa kungs, nu metam mieru līdz rudenim.

Kariņš: Nē, es saku, viņa...

Parunājam par lietu. Parunājam par lietu, par ģimenēm un finanšu ministriem. Finanšu ministrs bija Jānis Reirs, šīs Saeimas sasaukumā pusi laika. Šiten ir bildīte, kur mēs redzam noguldījumus Latvijas bankās, slavenais stāsts par nerezidentu noguldījumu atlikumiem. Roberts Zīle šiten daudz izrunājās, un viņam tiešām ir daudz argumentu, ka viņš ir iestājies par to, ka mums ir lieli riski, ka mēs sēžam uz lielas pulvera mucas ar nerezidentu apkalpošanu tā saucamajās nerezidentu bankās Latvijā. Jānis Reirs ir finanšu ministrs šajos te 2014., 2015., 2016. gads, kad tas nerezidentu īpatsvara apjoms un arī citos aspektos viņu var izmērīt, uzšaujas visaugstāk, ne Dana Reizniece-Ozola ir ministre, bet Jānis Reirs. Kur ir "Vienotības" lielā cīņa par šito te eiropeisko Latvijas finanšu sistēmu šajos divos gados?

Rinkēvičs: Sāksim ar to, ka no 2015. gada otrās puses tieši saistībā ar OECD procesu mēs sākām pie šī jautājuma ļoti nopietni strādāt.

Mēs sākām strādāt?

Rinkēvičs: Jā, tāpēc, ka, pirmkārt...

Un kas notiek 2016. gadā?

Rinkēvičs: Dombura kungs, vispirms Reira kungs bija finanšu ministrs līdz 2016. gada februārim. Otrkārt, tika nomainīts FKTK vadītājs tad, kad mums bija pilnīga skaidrība, ka mums ir problēmas. Tika uzsākts ļoti nopietns darbs, viena banka tika aiztaisīta, tika sodi uzlikti. Tā kā no 2015. gada...

Tas ir tas nopietnais darbs? Es jums iedošu ciparus...

Rinkēvičs: Kā savādāk iztīrīt to sistēmu?

Tātad cipari. Ja Reirs ir varonīgi tīrījis sistēmu...

Rinkēvičs: Viņš sāk.

Sācis tīrīt. Tad 2016. gada beigās vajadzētu būt kaut kādam rezultātam, piekrītat? Nu, kaut kādam. Šitais stabiņš ir kontu atlikums, viņš krīt, taisnība. Taisnība. Gada beigās. Ir cits cipars. Oficiāls cipars no FKTK, kas saka, banku klientu faktiskie maksājumi tātad apgrozījums, kas staigā cauri šīm bankām. Čaulas kompānijas kvartālā ceturtajā 2016. gada, tā sauktās pastkastītes, ofšori tādi, ofšori šitādi – 36 miljardi kvartālā. Tātad viens miljards trijās dienās, bet ja pieskaitām klientus, kas tiek pakļauti padziļinātai izpētei, tātad risku grupas visas iespējamās tur ir vēl 67 miljardi. Summāri vairāk kā miljards šaubīgu vai padziļināti pārbaudāmu darījumu dienā. Kāda cīņa?

Kariņš: Tad vajadzētu paskatīties, kas notiek Saeimā un ar likumdošanas iniciatīvām. Dombura kungs, jums viss pierakstīts, jūs piekoriģēsiet, ja es nepareizi atminos, bet tas bija, veidojot 2016. gada budžetu, kad no Nacionālas apvienības un no ZZS biedriem Saeimā bija priekšlikums, kas faktiski veicinātu Latvijas ofšorizāciju ar īpašo nodokļu režīmu, labvēlīgu nodokļu režīmu ofšoram.

Tur nāca projektiņš, nāca. Nu, Nacionālā apvienība varbūt tur nav vienīgais, kam uzbraukt.

Kariņš: Ja jūs paskatāties uz balsojumu, kas to atbalstīja, kas to neatbalstīja, tad jūs redzēsiet, ka no mūsu frakcijas un partijas puses nebija šis atbalsts. Šī bija viena no mūsu lielajām cīņām, ja tas būtu bijis izcīnīts, viņš būtu gājis uz priekšu.

Tas nemaina šito rezultātu.

Rinkēvičs: Maina gan. Pirmkārt, maina.. Paga, sāksim ar to, ka jūs runājiet par 2016. gada beigām, kad tāds Reirs jau deviņus mēnešus sēdēja Labklājības ministra...

Tieši tāpēc es saku.

Rinkēvičs: 2015. gada beigās, tad, kad mēs tiešām sākām no Ārlietu ministrijas celt trauksmi...

...bija vēl trakāk.

Rinkēvičs: ...un mēs cēlām trauksmi, jo mēs par to diskutējām jūsu raidījumā pirms kāda laika diezgan daudz. Tad tika tiešām sākti veikt uzlabojumi. Tur, kur mēs laikam izdarījām vienu lielu kļūdu, bet tā pat nav valdība, tāpēc, ka tas nav valdībai pakļauts dienests, jā, Burkāna tā saucamais dienests, nu jau viņš nav Burkāna dienests, diemžēl nedarīja to darbu gan kapacitātes dēļ, gan varbūt arī izpratnes dēļ, kas bija jādara. Un to finanšu ministrs...

Kurš tad viņam nedeva to kapacitāti, atnāk tagad jaunā priekšniece, ko viņa saka? Vajag lielākas algas, vajag vairāk cilvēkus. Kur tad jūs bijāt tajā laikā valdībā? Nekur!

Rinkēvičs: Tajā brīdī budžetu jau 2016. un 2017. gadā stādīja citi cilvēki.

Labi. Pagriežam šito visu no otras puses, ko es mēģinu teikt par Latvijas ekonomiskajām interesēm. Vai mēs nebraucam otrā grāvī? No finanšu ekonomiskās izpratnes? Staigā kaut kādas naudas, viņas iet līdzi visādiem uzņēmējiem, bet ja mēs tagad atvēzējamies ar to lielo cirvi un nogāžam kaut kādu abstraktu stāstu, nerezidenti, visus izdzīt, visus iztestēt, tad, pirmkārt, nerezidents ir amerikānis, viņš ir nerezidents šajā izpratnē vai kanādietis, vai indietis, vai vienalga kas. Nesauksim pat pakistāniešus klāt. Vai vienā mirklī mēs nebraucam otrajā virzienā un nepārcenšamies?

Kariņš: Šeit ir jāskatās tad atkal šie notikumi, kas ir plašāk par mūsu valsts robežām, tas ir vispār, ka ne tikai Eiropā, bet visā pasaulē cīņa pret nelegālām vai neskaidrām naudas izcelsmēm. Tas, kas ir mainījies varbūt pēdējos dažos gados, ir tā apziņa, ka šīs naudas fundamentāli finansē terorismu, tajā skaitā Ziemeļkorejas raķešu attīstību, viņu programmu. Kaut kādā veidā Ziemeļkoreja...

To es nejautāju. Protams...

Kariņš: ...tagad izrādās, kā par nelaimi, caur tiem dažādiem avotiem kā nelegālās naudas meklē, kā sevi legalizēties, daļa Latvijas banku sistēmas bija tas....

To visu es saprotu, ka viss bija tur netīrs. Bet, Kariņa kungs, jūs bijāt cilvēks, kas vienā intervijā kopā vai diskusijā, es nezinu, kāds bija žanrs, ar Robertu Zīli 2013. gadā jūs esat teicis, viss ir pierakstīts, ka nauda nesmird. Jūsu vārdi. Nauda nesmird. Tad jūsu apziņā arī kaut kas ir mainījies pa šiem gadiem?

Kariņš: Protams, man apziņa arī attīstās, es ceru, ka jūsējā arī.

Jūs šaubāties par to?

Kariņš: Kas ir mainījies? Ir tas, ka, ja mūs pēc 2008. gada un 2009. gada, kad Dombrovskis kļuva par valdības vadītāju, mūsu galvenais mērķis valdībai, konkrēti Dombrovskim kā mūsu partijas deleģētam premjeram, kas vadīja valdību, viņam bija jāpieņem mēri tā, lai mēs kaut kādā veidā izietu no ekonomiskās bedres, un tas viens no mērķiem, ka tika sasniegts, bija ieiet Eirozonā. Tagad, ieejot Eirozonā, mūsu partneri, kas arī ir Eirozonas valstis, protams, ir daļēji skeptiski, viņi skatās uz tādām lietām, kāds ir mūsu budžeta deficīts un mūsu struktūrā. Visi šie te abstraktie vārdi.

Jums pirms Eirozonas nauda nesmirdēja un pēc tam sāka smirdēt? Es nesaprotu.

Kariņš: Mums tas galvenais mērķis bija elementārs. Ja man ir jāizvēlas tagad sakārtot visu banku sistēmu un tāpēc neiekļūt Eirozonā un pakļaut visu mūsu ekonomiku riskam vai darīt visu, lai mēs iekļūstam Eirozonā...

Bet es jau jums jautāju par to, ka jūs tajā mirklī bijāt ļoti mērens pret šo nerezidentu biznesa apkarošanu. Jūs tajā intervijā bijāt daudz mērenāks nekā Zīle.

Kariņš: Es tajā laikā biju cīnījies ar Zīles kungu Eiropas parlamentā, kurš ar savem grozījumiem Eiropas Parlamenta tajā pieņemtajā balsojumā faktiski būtu varējis panākt to, ka Eiropas Parlaments saka nē, Latvijas ieejai Eirozonā.

Re, kāds Zīle izrādās. Es domāju Kremlis kaut ko.

Kariņš: Nē, ja jūs.. Izlasiet tos dokumentus.

Labi, izlasīsim. Izlasīsim.

Kariņš: Jūs lasāt, jūs to visu redzēsiet. Mans darbs tajā laikā bija palīdzēt nodrošināt, ka mēs kā valsts iekļūstam Eirozonā, iekļūstam tajā, teiksim, ekonomiskajā aizvējā, kur mēs šobrīd aizvien pastāvam. Tas, ka mums bija nākamais darbs jādara, tas ko Rinkēviča kungs saka, ka mēs jau sapratām, ka nākamais darbs ir: jāpanāk, ka šis te nerezidentu sektors samazinās.

Valdībā sēdējāt. Ministrs vairs nebija, kaut kā beigās bija vajadzīgi "finseni" un vajadzīgi kaut kādas ekstra vētras, lai kaut kas...

Kariņš: Nomainījās valdības, un bija kā bija.

Jā.

Rinkēvičs: Bet būsim reālisti. Tomēr pirmā un galvenā atbildība nav vadībai, bet komisijai. Es labi zinu, kāpēc parādījās FinCEN vētra, mēs to esam diskutējuši tas parādījās tāpēc, ka bija lēmums par... Pagājušā gada novembrī bija šis lēmums, par attiecīgu, teiksim, zināmu, kā lai saka, līguma noslēgšanu, kas beigās arī pielika punktu. Tas, ka mēs tiešām nepietiekami ātri un strauji strādājām uz to, tas ir fakts.

Nepietiekama banku uzraudzība?

Rinkēvičs: Nepietiekama.

Šeit jūs būtiski atšķiraties no ZZS novērtējumā. Ja tie kopējie teksti, kā jācīnās, ir līdzīgi, tad šie ir atšķirīgi. Nepietiekama banku uzraudzība.

Rinkēvičs: Nepietiekama banku uzraudzība bija. Patīk tas vai nē, tas ir jāatzīst. Pirmais zvans, kāpēc mēs vispār sākām tiešām daudz strādāt, man jāsaka, ka man ir prieks, ka "Vienotība" bija tā, kas izdarīja visu, lai mēs iestātos OECD, ja mēs tur nestātos, mēs varbūt pusi no tām lietām nedarītu, kas mums bija jādara, bet mēs neizdarījām to pietiekami aktīvi un ātri 2016. un 2017. gadā. Viena banka aiztaisīta. Pāris bankām sodi. Tad pašam būtiskākajam faktiski sistēmas elementam ir tāds lēmums, kas izraisīja februāra paziņojumu.

Jā, vēl viena lieta, jāiet tālāk, mēs nevaram par visām tēmām šitik gari izrunāties, jo tad mēs nekad nebeigsim. Starptautiskajā kontekstā, vēl pabeidzot dažas lietas par starptautiskām lietām, kolēģi te pievērsa uzmanību, aktualizēja it kā pavecu vērtējumu par Eiropas ārpolitikas tendencēm it kā 2016. gada, bet tomēr, salīdzinot valstis, jūs zināt to ārlietu padomes pētījumu. Tur ir dažādi tie rangi, kuras valstis ir līderi Eiropas līmenī, kuras ir autsaideri vai slaisti, vai kā viņus varētu nosaukt. Latvija ir nosaukta par līderiem par vienotu un pamatotu attieksmi sankcijās pret Krieviju, kā arī par atbalsta sniegšanu Austrumeiropas partnerības valstīm.

Rinkēvičs: Austrumpartnerības valstīm.

Austrumpartnerības valstīm, citam NVS lokam. Piekritizēta, ka Tuvos Austrumus baigi tā kā neatbalsta salīdzinoši ar citiem. Lietuva ir pie līderiem trīs reizes, tajā skaitā viņi, atšķirībā no mums, ir novērtēti kā līderi palīdzības sniegšanā Ukrainai. Kāpēc viņi ir tur, mēs tur neesam?

Rinkēvičs: Tāpēc, ka mūsu attīstības sadarbības budžets tad, kad es kļuvu par ārlietu ministru, ziniet bija cik? 296 lati. Ziniet, cik viņš ir tagad? Turpat 500 tūkstoši eiro. Tāpēc, ka krīzes laikā mēs nogriezām pilnīgi visu, ko varēja nogriezt. Un, jā, mēs diemžēl joprojām esam valsts Eiropas Savienībā, kas ir pēdējā vietā attīstības sadarbības budžeta ziņā. Mēs palīdzam, bet mēs nevaram palīdzēt...

Tāpēc, ka naudiņas nav?

Rinkēvičs: Mēs esam prasījuši šo naudu, bet ziniet, ja man ir jāizvēlas starp prioritāti mūsu tautiešu Lielbritānijā un attīstības sadarbību, man jāsaka paldies starp citu valdībai, kur varbūt jūs būsiet pārsteigts...

...paldies, man tas bija, ja?

Rinkēvičs: Nē.

Nevis man, bet jūs pats sev sakāt.

Rinkēvičs: Paldies kolēģiem valdībā visiem, kas vismaz ir piešķīruši vairāk naudas nekā ir bijis, jo tas ārlietu dienests, kāds viņš bija, viņš bija ļoti noplicināts.

Lietuva nav baigi bagāta valsts. Dažos aspektos varētu pat strīdēties, vai viņa nav nabadzīgāka, un viņa atbalsta Ukrainu vairāk.

Rinkēvičs: Sadarbības programmas... Jā, tāpēc, ka attīstības sadarbības programmas Lietuvā un Igaunijā ir lielākas.

Mums jāatbalsta vairāk ir tās Austrumpartnerības valstis, kas...

Rinkēvičs: Austrumpartnerības valstis ir arī Ukraina.

Jā, bet mums ir jāatbalsta arī dažas citas, kas varbūt nav tik ļoti.

Rinkēvičs: Mēs atbalstām Gruziju. Mēs atbalstām Moldovu. Es domāju, ka šeit izdarīt kaut kādu tādu izšķiršanos, kas mums ir mīļāks – Ukraina vai Moldova, Gruzija – to gan es neņemšos. Mums ir programmas tur. Jā, mēs arī atbalstam, kas ir mūsu specifika, es teiktu, ka tā ir pareiza lieta, ne tikai Ukraina ir būtiska, bet arī Centrālāzijā mēs, piemēram, strādājam uz vairākām programmām, kas arī nav mazsvarīgas.

Es izmantošu mirkli, kamēr ārlietu ministrs ir šeit, un vēl pāris lietas paturpināšu, jo mēs pirms mēneša vienojāmies, ka par Eiropu jārunā tālāk. Jūs toreiz prognozējāt nevis vienkārši tikai kaut kādu ceļu, kur var aiziet Latvija, ko jūs runājāt par Poliju, Ungāriju, bet jūs prognozējāt, ka Eiropas nākotne, mēs runājām par desmitgades nākotni, ka Eiropas valstu skaits var samazināties ne tikai dēļ tā, ka "Brexit" un Anglija izstājas, bet vēl var samazināties. Mēs varam paturpināt to domu, kur jūs redzat tos riskus?

Rinkēvičs: Es šobrīd ļoti uzmanīgi vēroju Itāliju, lai cik liktos, ka tā ir stabila dibinātāju valsts Eiropas Savienībā, bet paskatieties, kāda valdība tur veidojas.

Paskatījos vakar. Konte tāds interesants personāžs izvirzīts, jā.

Rinkēvičs: Tur veidojās... Bet paskatieties to programmu nevis personāžus. Programmā parādās ļoti, ļoti tādas strīdīgas lietas, kas varbūt savu laiku bija saistībā ar Grieķiju interesantas, bet arī Itālija šobrīd ir valsts, kura ir ļoti eiroskeptiska.

Kas Latvijai no tā, visa šī stāsta? Vai arī bez Itālijas vēl kāds piemērs ir, ko jūs redzat, kas varētu pazust no Eiropas Savienības?

Rinkēvičs: Dombura kungs, kas Latvijai bija no "Brexit"? Trīs problēmas. Uzreiz. Samazinājās Eiropas Savienības kopējais budžets, mūsu pašu tautieši un arī lielā mērā daudzas lietas, kas mums ir būtiskas no drošības un aizsardzības viedokļa, arī uzreiz tika ietekmētas. Līdzīgi būs ar Itāliju.

Jā, bet tad vai jums ir piedāvājums? Es klausījos tos Kučinska tekstus, nu viņi tādi smuki, brīžiem frāžaini, brīžiem konkrēti, bet nu tā.. Es nedzirdu, ka jums ir kaut kāds cits redzējums. Ko tad mums darīt citādāk vai arī vienkārši gaidīt, ka būs problēmas Eiropas Savienībā?

Rinkēvičs: Vispirms jau jūs nejautājāt manu redzējumu, jūs jautājāt, kuras valstis izstāsies. Es personīgi...

Nē, nē. Es pirms tam jautāju to redzējumu.

Rinkēvičs: Pirmkārt, redzu to, ka, patīk tas mums vai nē, jo arī šeit mums ir atšķirības, piemēram, no Nacionālās apvienības un cilvēka, kuru es cienu, Zīles kunga redzējuma kā, piemēram, veidot Eiropas Savienību. Ir tas vecais strīds par vairāku ātrumu vai vairāku līmeņu, vai nē. Es personīgi uzskatu, ka tas ir fakts, un mums ir jādara viss, lai mēs iekļautos tajā maksimālajā integratīvajā.

Ir fakts? Kāds fakts?

Rinkēvičs: Fakts, ka mums ir vairāki ātrumi vai vairāku integrācijas Eiropas, bet redziet viņi jau...

Un izejot no tā ir jādara kā?

Rinkēvičs: Tālāk. Mums būs tagad tūliņās priekšā ļoti nopietna diskusija par Eirozonas uzbūvi. Starp citu, mūsu pašu interesēs ir izdarīt visu, lai ECB atbildētu ne tikai par likviditāti, bet arī par naudas atmazgāšanas problēmām. Paši saskārāmies. Otrkārt...

Zīles kungs to pašu saka.

Rinkēvičs: Es būtu gatavs diskutēt arī par finanšu ministru Eirozonā. Es būtu gatavs diskutēt par šādām lietām daudz plašāk, lai gan es zinu, ka tas mūs var attālināt no veselas rindas valstu, bet mana interese ir, lai Latvija būtu tajā grupā, nevis, teiksim, grupā, kas ir nosacīti Višegrada. Lūdzu, te ir mans piedāvājums.

Sapratu.

Rinkēvičs: Bet tajā pašā laikā, es esmu ļoti skeptisks, piemēram, par Junkera kunga piedāvājumu atsevišķās jomās. Lēmumu pieņemšana ārpolitikā ir ļoti interesants stāsts. Ar kvalificēto balsu vairākumu, tātad 22 balsis nobalsos par, un mēs visi izpildām lēmumu, vai tomēr saglabājam vienprātību. Ir tādas lietas, kur es gribētu atvērt diskusiju, nevis kā mums bieži vien Latvijā tas ir, nē, mēs to neatbalstām, jo latvietis nepadodas. Mums ir jārunā par to.

Kariņš: Man šķiet, ja jūs prasāt tādas atšķirības, tur ir ļoti no svara, kur mūsu Latvijas politiskās partijas iederas kopējā Eiropas spektrā. Zīles kungs pārstāv partiju, kur viena daļa ir ārkārtīgi skeptiska pret Eiropas projektu vispār kā tādu, tie ir tie Britu konservatīvie, kuri balsoja tajā skaitā par izstāšanos no Eiropas Savienības, tur ir Kačinska Polijas valdošā partija, kura arī strādā pret tām pamatvērtībām.

Es saprotu, ka jūsu tā kopējā ainava ir – poļi, ungāri sliktie, visi pārējie foršie.

Kariņš: Nē, nevajag pārprast. Rinkēviča analīzei es 100% piekrītu. Eiropā fakts ir, ka ir dažāda veida, teiksim, tie ātruma attīstība, un Latvijas intereses...

Paklau poļi mums ir bijuši gadiem ilgi Latvijas interešu aizstāvju cīņā par tiešmaksājumiem. Poļi mums ir bijuši partneri kontekstā ar Krievijas apdraudējumiem, kas ir mainījies šobrīd?

Kariņš: Mainījies ir tas, ka Polijas valdība...

Nē, mūsos, kas mainās? Polijas valdība skaidrs, ka ir pamainījusi politiku.

Kariņš: Mūsos jau nekas nemainās.

Ā, okay. Tad viņi ir partneri vai nav partneri?

Rinkēvičs: Es varu pateikt, kas mainās. Dombura kungs, te ir viena būtiska atšķirība, mēs Poliju joprojām redzam kā ļoti svarīgu mūsu reģionālās drošības faktoru, mēs redzam kā labu sabiedroto, bet mēs neredzam Poliju kā labu sabiedroto, piemēram, tajā antieiropas retorikā, kas ik pa brītiņam parādās. Tā bija Tuska Polija, kas bija labs sabiedrotais, jā, mēs sadarbosimies ar Poliju daudzos jautājumos, bet es negribu tādas reformas atsevišķās jomās, kādas ir Polijā un Ungārijā redzēt šeit Latvijā. Mēs tad nesēdēsim tā nedebatēsim.

Labi.

Kariņš: Mēs skatāmies, ka, varētu teikt, mūsu lielākais reģionālais partneris dreifē prom no tā Eiropas kodola, kas mums nenāk nekādīgi par labu.

Rinkēvičs: Tieši tā.

Kariņš: Tas mums nenāk par labu.

Norunājām. Šitā bija vieglākā daļa priekš jums. Norunājām Eiropas daļu, Bērziņas kundzi es te neiesaistu, atvainojiet. Tagad atgriežamies pie atbildībām, tagad esam atpakaļ pie "Vienotības" un ne uz četriem gadiem. OIK, Arvils Ašeradens, kurš šeit nav un kuru es šajā mirklī pat, nu, ko es jūsu personā viņu ieraudzīšu. Vairāk kā divu gadu garumā varonīgi it kā cīnoties par OIK problēmām, obligātās iepirkumu komponentes problēmām, ko maksā katrs Latvijas enerģijas patērētājs, ir nonācis līdz tam, ka viņš ir atmaskots, būsim reāli, atmaskots, ka viņš ir vadījis ministriju, kura nav spējusi tikt galā ar blēžiem, kuri ir atjaunojamās enerģijas viltus ražotāju konteineros, ko visa Latvija ir redzējusi televīzijas sižetos. Viņš ir varonīgi pasludinājis, ka šis pasākums ir kaut kāda fundamentāla, un kā tur visi tie vārdi tika piemēroti, kļūda. Tagad viņš varonīgi vadījis daudzu desmitu cilvēku darba grupu, kas nupat, nupat pēc karstās vasaras, pēc vēlēšanām it kā varētu nākt ar kaut ko klajā, nez, kur viņš bija divus gadus. Mēs runājam par pasākumu, kur, ja "Vienotības" priekšteči "Jaunais laiks" sēdēja valdībā jūsu peronā ekonomikas ministra krēslā, kad tika pieņemts viss jumts elektroenerģijas tirgus jomā, tajā skaitā jēdzienā obligātais iepirkums, bija "Jaunais laiks", kas pārtapa "Vienotībā" Kampara personā, kurš sēdēja ekonomikas ministra amatā, un viss tas varēja notikt, un jūs pēc tam esat sēdējuši valdībās, jūs personiski visās šajās valdībās gan kā "Reformu partija", gan kā pēc tam "Vienotība" un mums nekas nav atrisināts, mēs cīnāmies pēc 15 gadiem ar šito problēmu. Izstāstiet man kaut vienu, kaut drusku ticamu iemeslu, ka "Vienotība" nav galvenā atbildīgā pie tā bardaka, no tām partijām, uzsveru no tām partijām, kas šobrīd ir pie varas?

Kariņš: Tad ir jātin filma atpakaļ. Un, ja mēs paskatāmies vispār kā ļoti daudzi lēmumi valstī tikuši pieņemti, tas ir tāds pārpalikums no privatizācijas laikiem, ko es varētu saukt vienkārši par tādu pārdales politiku.

OIK ir privatizācijas palieka?

Kariņš: Tā domāšana, jā. Tā domāšana ir. Un kā viņš darbojas? Ja jūs paskatāties, bija Kalvīša valdības laiks, tad Godmaņa valdības laiks, un tad nāca Dombrovskis, ka līdz tam laikam, kad Godmaņa kungs, viņš laikam demisionēja, tā tas notika tajā laikā, tur taču bija nedēļu un dienu jautājums, ka izstrādāja zināmas shēmas līdz galam, viņas apstiprināja valdībā, kas tātad iedarbināja procesu, ko šodien sauc par OIK. Tad, kad valdība pieņem lēmumu, arī, ja tā valdība nākamajā dienā demisionē, tie lēmumi ir pieņemti un sistēma strādā. Tad sāk izdalīt un izdalīja, ja es nemaldos, vairāk kā 800 licences...

Jā, jā, jā. Un dalīja Kampara ministrija, dalīja pēc tam "Vienotības" koalīcijas ministrijas.

Kariņš: Es atvainojos, kad valdība pieņem lēmumu, tad aparāts turpina to lēmumu īstenot arī tad, kad nāk nākamā.

Visi aparāti turpināja? Un neviens nevarēja neko pamainīt?

Kariņš: Tagad no 800 licencēm kaut kur pāri par 400 ir kaut kādā veidā darbinājuši, kur, izrādās, viena daļa vai tā ir liela vai mazāka, es to arī nezinu, nu, kā saka, kas ir tā konteinera biznesa, kas vienkārši kāpjas. Tas, ko Ašeradens dara, viņš nav to sistēmu izveidojis, viņš nekādīgi personīgi nav bijis klāt, viņš kā ministrs, kas redz, kur tas aiziet ačgārni, jo vienlaikus sakrīt...

Ko viņš divus gadus redzēja, ja varēja konteinera bizness aiziet? Ar ko viņš skatījās?

Kariņš: Es varu vēlreiz atkārtot. Viņš ir mantojis šo situāciju kāda...

Konteinerus viņš ir mantojis? Nē, nepiekrītu. Kur viņš mantoja konteinerus? Konteinerus viņam bija jāuzrauga. Konkrētā mirklī, kad konkrētā ministrija deva konkrētus... Vai varēja noņemt nost atļaujas.

Kariņš: Viņa ministrijā visnestabilākais departaments visus gadus ir bijis enerģētikā.

Tad vēl menedžments sūdīgs, nevar sakārtot departamentu.

Kariņš: Viņš to ir tagad sakārtojis.

Pēc diviem gadiem.

Kariņš: Nu pagāja viņam divi gadi.

Yes.

Kariņš: Var viņam pārmest, ka viņam pagāja divi gadi...

Var pārmest?

Kariņš: Var. Pārmetiet. Bet viņš, ja pretī pārējie, nevis veido problēmu...

Jūs nepārmetat viņam neko?

Kariņš: Viņš nevis veidoja problēmu, viņš cīnās ar problēmu.

Kampars radīja problēmu?

Kariņš: Nē.

Arī neradīja. Tikko kā "Vienotība" ir tur, tā problēmas nav.

Kariņš: Ziniet jūs man tagad vārdu spēlē... Paskatāties un jūs visu laiku ar tiem papīriem, paskatāties kādus lēmumus valdība paņēma, es no galvas nenosaukšu attiecīgos MK noteikumus.

Es esmu skatījies, ka jūra. Jā. Kas traucēja...

Kariņš: Kad Godmanis gāja prom...

Jā.

Kariņš: ...pieņēma sistēmu, kā varēs izveidot šo OIK.

Kas traucēja pirmajā Dombrovska valdībā, otrajā Dombrovska valdībā, trešajā valdībā. Atcelt tos noteikumus, mainīt tos noteikumus, pārskatīt, darīt visu to, par ko mēs tagad runājam, ko mēs neesam izdarījuši. Jūs šajās valdībās sēdējāt.

Rinkēvičs: Redziet, pirmkārt, es domāju, ka mēs tiešām varam diskutēt, kad tie noteikumi radās, un tie bija, cik es zinu, neesmu, protams, ļoti detalizēti par visu teiksim lietas kursā, labu laiku pirms vispār parādījās tāda "Vienotība", otrkārt, šeit pie jums pagājušajā diskusijā bija divi kungi, kurus es ļoti labi atceros no 2012. un 2013. gada, kur viņiem bija ļoti nopietnas diskusijas Ekonomikas ministrijā, vienam esot ministram, otram valsts sekretāram, par šīm lietām.

Viņi teica, ka viņi varonīgi cīnījās.

Rinkēvičs: Viņi varonīgi cīnījās, bet man ir drusku citas atmiņas, kuras varbūt atstāsim citai diskusijai...

Kāpēc? Pavļuta kungs...

Rinkēvičs: Tāpēc, ka es labi atceros, ka Pavļuta kungs tiešām cīnījās, bet daļa no problēmas bija arī cīņa ar ministrijas birokrātiju. Un pēdējā lieta...

Bet viņš cīnījās labi, kā viņš vakar teica, vai viņš kaut ko samelojās?

Rinkēvičs: Viņš darīja to, ko viņš varēja tajā brīdī darīt, bet atkal, tajā brīdī bija ļoti interesanta koalīcijas situācija, tajā brīdī bija ļoti interesanta situācija saistībā arī jau ar juridiskiem aspektiem, un, starp citu, tas, ko es domāju, jā, "Vienotība" ir par to atbildīga, un es to netaisos noliegt, tāpat kā ir atbildīgi konkrēti cilvēki, bet tagad es gribētu redzēt divas lietas, lai Ašeradena kungam veicās to visu sakārtot un lai mums veicās tikt vaļā no pietiekami daudzām tiesvedībām, tas būs jādara gudri.

Kuri konkrētie cilvēki no "Vienotības" ir atbildīgi?

Rinkēvičs: Ziniet, es nevaru šobrīd nosaukt visus uzvārdus, jo tad ir jāskatās, kurš dokumentus ir parakstījis, kad ir parakstījis, bet to, ka to sistēmu vajadzēja pēc iespējas ātrāk likvidēt, tas ir fakts.

Bet tāpēc, ka jocīga tā situācija, jo tad Artis Kampars ir sliktais, tad viņš atkal labais ir, žēl cilvēka, tad viņš tāds, tad šāds, tad ģenerālsekretārs.

Rinkēvičs: Artis Kampars jau septiņus gadus nav ministrs.

Jā, bet viņš ir ģenerālsekretārs "Vienotībā", tas ir atbildīgs amats.

Rinkēvičs: Kurš nav absolūti nekādā veidā politisks amats, bet administratīvs.

Okay. Tad tur viņš var būt. Tur atbildīgie...

Rinkēvičs: Viņš ne kandidē, ne viņam ir vairs kāda politika.

Bērziņas kundze, šito klausoties, iznāk, ka tā Kalvīša un tā Godmaņa valdība ir pie vainas, un mēs atgriežamies pie "Tautas partijas", kad tā visu sastrādāja tajos gados.

Bērziņa: Iespējams.

Ka tā nav pagātne, tā ir šodien ar ko mums jācīnās, jā?

Bērziņa: Acīmredzot, kaut kādi jautājumi velkas līdz šodienai.

Jūs pieļaujat tomēr, ka "Tautas partija" ir vainīga. "Vienotības" atbildību kādu jūs redzat tur?

Bērziņa: Bet es jau neteicu, ka "Tautas partija" ne pie kā nav vainīga.

Ai, nē, es mēģinu tā ieraudzīt, kā jūs vērtējat šo valsts attīstību, līdz jūs esat nonākusi līdz "Jaunajai Vienotībai". Tad "Vienotības" atbildību jūs neredzat, kurš tur vainīgs, vienkārši kaut kā visi grupā.

Bērziņa: Jūs domājat attiecībā par OIK?

Jā, jā. Es domāju par OIK.

Bērziņa: Man laikam nav tik daudz informācijas, lai es varētu tā skaidri nodefinēt arī priekš sevis, kurš un cik lielā mērā ir vainīgs.

Labi. Ejam tālāk.

Kariņš: Dombura kungs, es teikšu vienu lietu, jo es saprotu, ko jūs gribat no mums izvilkt ārā. Ja meklē kaut kādu vainu, tad "Vienotībai" tā vaina varētu būt atrodama to, ka nepietiekami ātri saprata, kādas lietas bija sastrādātas. Nesaprata, iespējams. Ja Ašeradenam pagāja divi gadi, lai uzsāktu šo, var vainot un teikt, kāpēc ne ātrāk? Bet no citiem politiskajiem spēkiem, tie ir viens, ja es esmu tas, kas izstrādā shēmu, kur apkrāpt tautu, tā ir viena lieta, bet...

Kariņa kungs, Kariņa kungs.

Kariņš: Kā, lūdzu.

Kopš 2009. gada jūs pārsvarā esat ārpus Latvijas, būdams eiroparlamentārietis, es tā kā tā dzīvē ir sanācis, esmu šiten. Ko nozīmē nesaprata? Paņemat to sponsoru sarakstu "Vienotībai", "Jauno Vienotību" veidojošām partijām, ko tad visi tie cilvēki tur bija sponsoros, un "Vienotība" neko nesaprata?

Kariņš: Es varu tikai atkārtot, tie shēmas veidotāji nav tie, kas tagad mēģina tikt galā ar tām sekām. Ašeradens mēģina tikt galā ar sekām, ne viņš, ne "Vienotība" tās shēmas neizveidoja. Mēs viņas neizveidojām.

Bet konteineri un konteineru blēdība ir Ašeradena laika blēdība.

Kariņš: Es atvainojos, tas, ja viņš un viņa ministrija nav sapratusi to, nenozīmē, ka viņš to ir organizējis. Bet mums ir valsts, kam jāuzdod jautājumi...

Tā tikai vēl trūka.

Kariņš: Bet kāds to ir organizējis. Tas jau ir tas trakums, tas ir, kāpēc es esmu politikā, tas ir, kāpēc Rinkēvičs ir politikā, tas, kāpēc Inga Bērziņa ir, mēs uzskatām, ka tas nav veids, kā mūsu valsts var attīstīties.

Mēs arī tā uzskatām. Mēs arī tā uzskatām. Nākamais temats izglītība. Arī "Vienotības" liela atbildība. Bildīte, ko es rādīju arī premjera partijai, vispārizglītojošo skolu skolēnu skaits – zilie stabiņi, kopš 90. gadu vidus krīt, demogrāfija dara savas lietas. Skolu skaits – dzeltenā līnija, krīt, bet lēnāk. Nākamā bildīte. Skolēnu skaits krīt, viņš bišķi krīt citādāk tāpēc, ka atskaites punkts ir vēlāks no 90. gadu beigām. Zilā līnija skolotāju skaits krīt ne tik strauji. Šitais ir tas, ko visi, būdami ne tik sociāli noskaņoti, vienmēr piemin, ka jāpaskatās ir uz šito, ka mēs varam stāstīt, ka mēs visiem skolotājiem pieliksim, te droši vien arī jums ir jāiesaistās, ka pieliksim algas, skolas iespējami tuvu, vismaz līdz kurai klasei, iespējami tuvu dzīvesvietai, visiem visu labi, bet vienlaicīgi tas budžets nevar to pavilkt, tas vienkārši nav iespējams dabā, vienīgi ja mēs no nodokļiem neiekasējam divreiz, ne divreiz vairāk, bet par kārtu vairāk. Šadurska kunga deklarētās... Tas reformu skaits ir unikāls priekš viena gada: gan mazākumtautību skolas, gan jaunais mācību saturs, gan šitais, gan šitais, bet tā ģenerāli – "Jaunā Vienotība" iepretim vecajai "Vienotībai" ar ministru Šadurski, un šajā gadījumā īpaši arī reģionālajā aspektā, jo skaidrs, ka ZZS un Reģionālā apvienība, un varbūt vēl viens otrs teiks: paga, paga, paga ne tik ātri, ne tik strauji to skolēnu skaitu tur celt, vēl kaut ko. Vai tas tālākais mērķis zem jēdziena optimizācija ir definēts šajās kategorijās, un vai "Vienotība" atšķiras no pārējiem, vai arī nav? Tas vēl nav "Jaunajā vienotībā" valdē uzlikts? Esošās valdības loceklim? Nu, mēģiniet, kuram ir, ko atbildēt.

Rinkēvičs: Pagaidiet, es tagad mēģinu saprast to jautājumu, šobrīd formulējums par sarežģītu.

Bērziņa: Jā, to jautājumu es arī, es arī gribētu to jautājumu saprast.

Vēl reizi atkārtoju. Vai jums ir koncepts tāpēc, ka šobrīd, nu kā, visa līdzšinējā epopeja ar algu paaugstināšanu un skolu tīklu optimizāciju ir uzkārusies, pēdējais mirklis bija...

Bērziņa: Nē, viņa notiek.

Ja iznāk ārā ministrs Šadurskis un saka – vispār varētu būt, ka algas cels tikai tajos reģionos, kur skolu tīklu optimizēs tā, kā man patīk... Es bišķi ciniski pārfrāzēju. Bet ZZS saka, ka, visticamāk, mēs tam nepiekritīsim vai apmēram līdzīgos vārdos, tad nevar teikt, ka kaut kas notiek. Ir iznācis ārā saspīlējums.

Kariņš: Skaidrs.

Pēc tam es vienkārši skatos, kas te tālāk notiks, kas ir mērķis šai proporcijai starp skolu skaitu, skolēnu skaitu un skolotāju skaitu, kas ir mērķis, uz ko mēs ejam?

Kariņš: Bet šeit, es domāju, jāskata kopumā, es gribu paplašināt – te ir skolu tīkls, te ir veselības aprūpes tīkls, te ir ceļu tīkls, un tas viss ir saistīts kopā ar teritoriālo pārvaldību, tas, ko mēs saredzam, kas ir viens no mūsu izaicinājumiem un lielajiem mīnusiem, ir tas, ka mūsu valstī novadi daži ir lieli, skaitliski ar iedzīvotājiem spēcīgi, citi ir skaitliski, viņiem ir daudz lielāks izaicinājums, un mēs visu laiku, mainot to teritoriālo pārvaldību, mēs aizgājām uz 500 pašvaldībām, tagad cik tur 110...

Es uzdevu normālu jautājumu. Divas reizes atkārtoju. Jūs man stāstāt par vispārējo situāciju valstī.

Kariņš: Ja jūs prasāt jautājumu, es cenšos atbildēt, mums drusku laiks ir, tā lieta nav tik vienkārša.

Nav. Rinkēviča kungam esot ierobežots laiks, ja jums ir vairāk laika, varam runāt.

Kariņš: Mēs uzskatām, ka mums vajadzētu virzīt tās pašvaldības uz kaut ko tuvāku uz veco rajonu vai apriņķa principu. Lielas, samērā vienmērīgas, pietiekami spēcīgas, ar pilsētām centrā. Vienā šādā pašvaldībā viņi paši zinās, kā vislabāk izvedot skolu tīklu, kur vajag mazo skolu, kur vajag lielo skolu...

Droši, pārtrauciet tagad. Ņemat vārdu, ja jums ir, ko teikt.

Kariņš: Tā starpība starp mums un ZZS ir tas, ka viņi cīnās par to, lai mums būtu pēc iespējas daudz ļoti bieži mazas pašvaldības, mēs uzskatām, ka tas mūsu valstī ir...

Tātad tas nozīmē, ka tas nav atrisināts?

Bērziņa: Tas ir ļoti saistīts ar skolu tīklu.

Labi. Kas ir "Jaunās Vienotības" uzstādījums, cik pašvaldības?

Bērziņa: Jebkura pašvaldība vēlas saglabāt to skolu. Varbūt jārunā ne tik ļoti par skaitu, bet par kritērijiem, kam būtu jāizpildās, lai būtu pašvaldība.

Labi. Uzzīmējam kritērijus. Dabūsim skaitu.

Bērziņa: Vispirms jāsāk par iedzīvotāju skaitu. Jau veidojot šo tagad modeli, kas Latvijā darbojas, bija runa, ka pašvaldībā jābūt vismaz 5000 iedzīvotājiem. Mēs varam diskutēt, varbūt viņam ir jābūt nedaudz mazākam vai nedaudz lielākam, vērtējot Latvijas situāciju. Otra, attīstīt....

Kāds ir jūsu piedāvājums? Diskutēt mēs varam līdz bezgalībai.

Bērziņa: Jāizvērtē, jānosaka šis iedzīvotāju skaits, no kura var būt atsevišķa pašvaldība, un katrā pašvaldībā jābūt attīstības centram.

Jūsu piedāvājumi par iedzīvotāju skaitu?

Bērziņa: 5000 kā minimums, ar kuru sākt diskusiju.

Sākt diskusiju.

Bērziņa: Vienā novadā.

Nu. Tālāk vienalga, cik – 100 vai 90, vai 80, vai 60, 50.

Bērziņa: Attīstības centram jābūt.

Atnāca Gerhards un Vides aizsardzības reģionālā attīstības ministrija un pateica 30.

Bērziņa: Tas ir bijušais rajona modelis.

Jā, jā. Rajona.

Bērziņa: Par ko arī aizvien vairāk runā, kas arī...

Bet mēs šitā 10 gadi, vēl 10 gadi runāsim? Nu taču novācam to problēmu nost, bet sajūta, ka šitā varētu visi runāt.

Rinkēvičs: Bet jūs taču labi redzat kāda mums būs nākamā Saeima. Tur būs ļoti daudz...

Es vēl neredzu.

Rinkēvičs: Es domāju, ka mēs diezgan labi sākam redzēt. Tur būs ļoti daudz spēcīgu pašvaldību pārstāvju, visticamāk, tā būs. Protams, ka katrs šāds reformas modelis, es labi atceros 2009. gadu, es nebiju valdībā, bija ļoti smags pēdējās nakts kompromiss. Es teiktu tā, ideāli būtu atgriezties pie apriņķu rajonu skaita, bet, protams, var būt variācija, ja jums ir, teiksim, nu ļoti laba infrastruktūra, bet ir 4900 vai 49 tūkstoši.

Bērziņa: Vai, piemēram, Valka un Smiltene, kas bija viens rajons, tagad...

Ko tas maina Šadurska skolu tīkla optimizācija reformā?

Rinkēvičs: Tas ir tas, ko teica Kariņa kungs. Viena lieta – var jau slēgt skolas, bet, ja līdz tām skolām nevarēs aizbraukt, tas ir jāskatās, otra lieta – būsim reālisti, diemžēl tajā brīdī, kad mums ir diskusija par reformām, tur, nu, es jums pilnībā piekrītu, mums ļoti patīk taisīt darba grupas un nodiskutēt visu līdz nāvei.

Pasakiet to Ašeradenam.

Rinkēvičs: Viņam ir 1. augusts termiņš, bet tas nav...

Nāve var pienākt ātrāk.

Rinkēvičs: Vai vēlāk.

6. oktobrī.

Rinkēvičs: Bet, nopietni runājot, es domāju, ka šeit, patīk vai nē, bet, ja nebūs šis te stimuls, "būs jums lielāka alga tad, kad jūs sakārtosiet skolu tīklu", ir vienīgais, kas var strādāt.

Jēdziens sakārtot tīklu katram ir cits. Es prasu, vai jums ir definējams, saprotams sakārtošanas kritērijs. Jūs man sakāt rajoni un ceļi. Skaidrs, labi.

Rinkēvičs: Nē, un arī skolnieku skaits un skolu skaits. Jūs taču pats tikko, uzdodot jautājumu, jau daļēji atbildējāt.

Es neatbildēju jūsu vietā.

Rinkēvičs: Jūs citējāt Šadurska kungu.

Bērziņa: Nu, ja.

Es šoreiz diemžēl necitēju Šadurska kungu.

Rinkēvičs: Vismaz atsaucāties.

Otra lieta... Es pajautāju, jūs atbildējāt. Otra lieta, kas vairs neattiecas uz šo skolu skaitu līknēm, ir mazākumtautību skolas. Ja mēs fonā uzliekam, tā lai mēs ilustratīvi redzētu, ir tā bildīte pēc Saeimas balsojuma par to, ka tie 50% 1. – 6. klase un 80% 7. – 9. un 100%. Te ir, nu, tagad visi ir izrunājuši arī pie šī galda par to, kāpēc tas bija vajadzīgs. Es neatkārtošu un, lūdzu, neatkārtojiet arī jūs. Jautājums ir no otras puses, jo par to atbild "Vienotības" ministrija. Tātad ir pilnīgi skaidrs, ka ir diezgan liels pedagogu skaits, kuriem pēc gada, pēc gada ir nevis ļoti labi jārunā latviski, kuri ir mācījuši krieviski, vai arī viņiem jāiet prom un jānāk jauniem, bet viņiem ir jāmāca labi latviski neatkarīgi no viņu tautības. Pēc diviem gadiem vēl lielākam pedagogu skaitam ir jāmāca latviski, kuri to nedara šobrīd. Es neatrodu nekur nekādu plānu, koncepciju, kritērijus, vispār neko, kā, rūpējoties par tiem integrējamiem, latviskojamiem – vai kā savādāk sauksim – krieviem vai mazākumtautību bērniem, tiks, pirmkārt, vērtēts, vai viņiem pasniedz kvalitatīvi, un, ja novērtējums ir, ka viņiem nepasniedz kvalitatīvi, tad ko darīt valstij, ja tie cilvēki dabū valsts valodā ne tik labu izglītību. Vai ir šāds plāns?

Rinkēvičs: Izglītības ministrijai šāds plāns ir, bet tad jums acīmredzami...

Kur viņš atrodas?

Rinkēvičs: ...būs jāaicina Šadurska kungs, jo viņš var atbildēt.

Jūs nevarat?

Rinkēvičs: Pirmkārt, es tomēr neesmu tik dziļi...

Kā jūs zināt, ka ir plāns?

Rinkēvičs: Tāpēc, ka Šadurska kungs savulaik, kad mēs par šo diskutējām, mums par to teica.

Viņš teica, un ticam Šadurskim uz vārda.

Rinkēvičs: Ka viņam ir... Nu, bet es domāju, ka mēs ticam gan...

Labi, labi, bet plānu jūs neesat redzējuši?

Rinkēvičs: Tas ir izglītības ministra kompetencē, un izglītības ministrs var vienmēr atnākt šeit arī uz...

Nē, nē, nav runa par to. Ir "Jaunā Vienotība" izveidojusies, ja mēnesi jūs jau eksistējat, jums taču ir jābūt nu kaut kādam "ček listam", kā nelatvieši teiktu. Kas ir svarīgākajās lietās? Kādas ir mūsu atbildes, es vienkārši tagad skatos to "ček listi".

Rinkēvičs: Protams, protams.

Kariņš: Bet tas ko Rinkēviča kungs saka, tā arī ir.

Kas tā ir?

Kariņš: Tur jau drusku detalizēti. Tas, ka...

Plāns ir, bet jūs nezināt, kur viņš ir un par ko viņš ir.

Rinkēvičs: Pareizi. Plāns ir un tas ir Izglītības ministrijā. Tie, kas mācīja, skolotāji..

Jā, nu skaidrs.

Kariņš: Ne viņš, ne es, mēs nevaram zināt visas detaļas. Bet šeit var atkal vienkārši atgādināt...

Es nedetaļu līmenī jautāju.

Kariņš: Jā, bet, ja jūs runājat...

Jo Nils Ušakovs atnāk Rīgā un saka, re, man būs papildus kursi skolotājiem, lai viņi varētu mācīt. Nu cilvēkam ir plāns. Viņš skaidri un publiski saka.

Rinkēvičs: Tas, protams, ir Nils Ušakovs, bet arī Izglītības ministrijā ir pārejas un attiecīgais dokuments, kas nodrošinās nepieciešamo darbu.

Saderam, ka dokuments, kas atbild uz manu jautājumu, nav.

Rinkēvičs: Vispār, ziniet, es jau kopš "Brexit" laika nederu ne ar vienu, jo es zaudēju, bet principā, es izglītības ministra teiktajam ticu tāpēc, ka viņš...

Bet jūs nederat tāpēc, ka jūs zaudējat.

Rinkēvičs: Es vienkārši nederu.

Paliksim.

Kariņš: Bet jānovērtē viena lieta, ka šis izglītības ministrs, ja pretī pēdējo 20, cik tur, gadus, viņš vismaz panāca, ka ir pieņemts tas lēmums.

Viņš panāca...

Kariņš: ...viņš panāca...

..."Vienotības" reitinga atdzimšanu.

Kariņš: Viņš panāca. Ja tās ir sekas, tad tikai priecātos, bet paskatāties, ko jūs pats rādāt...

Panāca koalīcija. Šo nobalsoja koalīcija. Viņš viens pats neko.

Kariņš: Bez Šadurska iniciatīvas...

Bez koalīcijas nekas nebūtu.

Kariņš: Būtu bijusi nulle bez šī cilvēka iniciatīvas. Es atvainojos 20, cik gadus pēc neatkarības, un tas netapa nevienā...

Tapa, taču nacionāļi nāca ar visādiem projektiem. Nu beidziet. Paši "Vienotība" bija tā, kas teica – paga, paga, paga, ne tā. Paga, paga, vēlāk. Nu būsim godīgi.

Kariņš: Kurā gadījumā? Tas, ka Nacionālā apvienība, viņi ir cilvēki, kas stāv kailsalā...

Viņi vienkārši nebija ministrijā, viņi vienkārši netika klāt.

Kariņš: ...kura partija vērsās ...

Jūs pastāviet kailsalā. Paskatīsimies.

Kariņš: Kura partija vērsās Satversmes tiesā par to lēmumu?

Labs jautājums starp citu. "Vienotībai" nav neviens tāds jautājums, pret ko būtu bijis jāstāv kailsalā? Tajā mirklī, kad jūs bijāt opozīcijā.

Kariņš: Es varu atgādināt. Ir dažādi veidi, kā strādāt. Viens ir kliegt un klaigāt, otrs ir vienkārši izdarīt. Un šeit jūs varat teikt par Šadurski, ko jūs gribat, viņš ir pirmais izglītības ministrs, kas iniciējis un panācis, ka valdība to nobalsoja.

Rinkēvičs: Par kailsalu nezinu, bet, Dombura kungs, 2007. gadā ļoti daudzi "Vienotības" politiķi stāvēja ar lietussargiem lietū. Tā kā ir jau bijuši...

Tur ir atšķirība vai ne kailsalā stāvēt vai ar lietussargiem lietū.

Rinkēvičs: Kāds kurā brīdī attiecīgi sezonas stāsts ir, bet ir bijuši arī gājieni ārā.

Jā. Rezumējot tagad visu to ainavu, neejot daudzās jomās, bet principā. Tur mums vajag naudiņu, es pat neiešu veselībā iekšā vēl kaut kur, bet respektīvi, pensijās neiešu iekšā, bet vajag taču mums augstākas pensijas pensionāriem, straujāk vajag palielināt, vai ne? Nu, vajag.

Rinkēvičs: 1. jūlijā būs indeksācija.

Indeksācija par centiem.

Rinkēvičs: Bet tomēr būs.

Bet par centiem. Vēl aizvien Eiropas līmenī mums ir traģiski zemas tās pensijas. Izglītībai šā, kā tā, lai kas tur notiktu, bet tur ir nauda, pie pašreizējā reformu ātruma nauda vajadzīga ceļiem, nauda vajadzīga visam. Nodokļu reforma ir notikusi, visi paziņojuši, jūs ieskaitot, tagad neaiztiksim, tagad lai uzņēmējiem miers, tagad lai strādā. Tas pats jautājums, ko es jautāju premjera partijai. Tā ir cilvēku mānīšana. Nevar stāstīt, ka mēs iestājāmies par to, lai būtu vairāk naudas tur, tur, tur un vienlaicīgi pie esošiem nodokļiem, esošām ekonomikas prognozēm, tas nevar nosegt valsts budžeta ieņēmumos ne trešdaļu no tā, ko jūs solāt. Vai ne?

Kariņš: Šeit ir ilgstoša problēma, ar ko visas valdības ir sastapušās, un tas ir tā nevienmērīgā nodokļu maksāšana. Daži maksā vai spiesti maksāt visas likmes un pieprasītās naudas, un citi atrod veidus kā teiksim samazināt savu maksājamo nodokli, vai nu tas ir, legālā veidā dibinot mikrouzņēmumu, kur ir īpaši labvēlīgs nodokļa statuss...

Kuram jūs bišķi pasliktinājāt kopējo koalīcijas balsojuma rezultātā.

Kariņš: ...vai vispār būdami ēnu ekonomikā. Man ir viens cipars, kas man stāv prātā, kas nāca no Labklājības ministrijas, es nevaru apgalvot, ka viņš ir patiess, bet viņš ir graujošs, ja viņš ir pat tuvu patiesībai. Ka, mums esot valstī, mums ar 900 tūkstošu strādājošo 300 tūkstoši nav maksājuši sociālo nodokli, kas nozīmē, kas 600 tūkstoši strādājošie, maksājot visus nodokļus, uztur divu miljonu vajadzības.

Viss pareizi.

Kariņš: To nevar izturēt neviena valsts, tā rezultātā mums ir izveidojusies nodokļu sistēma, kura cenšas – un to visu laiku Finanšu ministrija dara – meklēt, ko vēl var aplikt, lai kaut kā šo robu, jo mums ir nemaksātāji, ja runāt par ēnu ekonomiku...

Jums jāiet par ekonomikas komentētāju strādāt kaut kur, jo šitādā stilā var vālēt kā komentētājs, bet es jums kā politiķim prasu, ko mēs darām?

Kariņš: Tagad es jums piedāvāju risinājumu. Tas risinājums ir no diviem galiem. Ir vajadzīgs burkāns, un ir vajadzīga pātaga...

Ne Viesturs.

Kariņš: Tas burkāns ir tas, ka valdībai ir pakāpeniski jāsamazina nodokļu slogs uz zemām algām. Latvijā, ja mēs salīdzinām ar pārējo Eiropu...

Tātad jūs piedāvājat jaunu nodokļu reformu, mainot nodokļu slogu, samazinot un...

Kariņš: Otrs ir, ka visiem strādājošajiem būtu jāiesniedz ienākumu deklarācija neatkarīgi no ienākumu daudzuma.

Pēc cik gadiem tas varētu nomainīt valsts budžeta ieņēmumus būtiski?

Kariņš: Tas ir pakāpenisks process.

Jā, viss skaisti.

Kariņš: Es nepiedāvāju revolūciju.

Jūs nepiedāvājat revolūciju, kamēr šis process notiek....

Kariņš: Tā ir melošana.

...tad, kad ir izsludināts, un šiten ir tā milzīgā atšķirība starp tiem krēsliem, kuros jūs sēžat Rīgā vai Strasbūrā, vai Briselē, un starp tiem cilvēkiem, kas ir tai skaitā jūsu novados. Man liekas, ka tā ir tā traģēdija šobrīd, ka kolēģi tad, kad sākās vai pirms šis cikls tika izsludināts, viņi portālā "Cālis" pajautāja māmiņām, kā viņas jūtas šajā valstī, ko viņas gribētu pajautāt, tur aizgāja lavīna ar jautājumiem. Par tēmu, cik tālu bērniem invalīdiem vai bērniem ar īpašām vajadzībām, vai tādā statusā, šitādā statusā valsts nodrošina šito, bet nenodrošina to, atbalsts nav tāds, bet nav šitāds, vēl kaut kas, vēl kaut kas. Solis, solis, solis un vienā mirklī viss tas stāsts par to, ka mēs esam draudzīgi bērniem, atbalsts, vēl kaut kas. Labklājības ministrija, Jānis Reirs, "Vienotība". Nākamais, ja paskatās statistiku, tur, protams, var kaut ko runāt pretī, ka ir kaut kādi vienreizējie pabalsti pieauguši, bet maternitātes, paternitātes pabalstu apmērs pēc Centrālā statistikas biroja datiem vēl aizvien nav sasniedzis 2009. gada līmeni, lai gan mēs visos rādītājos toč esam atpakaļ pēckrīzes līmenī. Un man jautājums ir, vai, ja jūs nesolāt brīnumus un nesolāt kaut ko, vai ar šādu frāzi šie fakti liecina par to, ka tā ir aizsēdēšanās?

Kariņš: Es nezinu, kam jūs pārmetat šobrīd aizsēdēšanos. Tas, ko Reira kungs dara Labklājības ministrijā, viņam ir jebkuram viņa krēslā ir milzu izaicinājums, tajā skaitā, ka mūsu valstī ir joprojām pensionāri, kuri saņem ap 100 eiro mēnesi, tas ir tāds kauna traips, kā tas vispār var būt. Tie laikam visi būs cilvēki, kuri pensionējās pirms valsts neatkarības atgūšanas, tā ir viena liela traģēdija, uz kuru Reira kungs liek vislielāko uzsvaru, ir viszemāko pensiju straujāka palielināšana. Pensionāru mūsu valstī ir ap 500 tūkstoši. 500 tūkstoši pensionāru, 900 tūkstoši strādājošo, tik graujošs slogs nav nevienā valstī, bet, ja mēs skatāmies tikai uz to, ko valsts man var dod, mēs brauksim auzās.

Tā ir ministru prezidenta kandidāta Krišjāņa Kariņa atbilde māmiņām: ja jūs skatīsities tikai to, ko jums valsts var dot, mēs braucam auzās. Es atvainojos, viņas audzina bērnus. Viņas dod valstij.

Kariņš: Tas veids, kā sniegt vislabāko atbalstu, ir nodokļu veidā. Atbalstīt tos, kuri strādā, un tas ir piepacelt neapliekamo minimumu. Tas ir, kā es saku, atslogot algas, īpaši zemākās algas, un, piepaceļot neapliekamo minimumu, var vispārīgā līmenī un arī par apgādājamiem bērniem, tas ir tas, kā valstī tas atbalsts ir jāsniedz. Viņš arī ekonomiski pareizi motivē cilvēku. Tātad strādājošajiem cilvēkiem ir motivācija strādāt, maksāt nodokļus, bet arī par to, ka viņi dara to, ko valsts grib, ka audzina bērnus. Man pašam ir četri bērni, drusku zinu par šo lietu.

Jā, jums ir alga šobrīd Eiroparlamentā astoņus gadus drusku cita nekā Latvijā.

Bērziņa: Bet zināt, es esmu izaudzinājusi trīs bērnus, un tad, kad man bija divi bērni mazi, tie bija neatkarības pirmie gadi, un nebija naudas, un nebija algas.

Un tad tagad tā jāturpina tādos apstākļos?

Bērziņa: Nav jāturpina tā, bet man neienāca prātā kādam prasīt palīdzību. Es vispirms uzdevu sev jautājumu, ko es pati varu izdarīt. Es strādāju pa dienu un pa vakariem skolās, organizēju kursus, lai varētu to nodrošināt. Mācījos par naudu paralēli.

Bet jūs tagad esat bišķi citā statusā.

Bērziņa: Kāda tam jau nozīme?

Respektīvi, jūs attieksme pret Godmaņa...

Bērziņa: Man arī kādreiz bija 25 vai 26 gadi, es audzināju šos bērnus un strādāju.

Jā, bet jūs tagad sakāt, ka atgriežaties Godmaņa valdības laikos.

Bērziņa: Bet es nedomāju par to tikai un vienīgi, ko paprasīt valstij. Es domāju vispirms, ko es pati varu izdarīt kā cilvēks savu bērnu, savas ģimenes labā un arī savas valsts labā. Ne tikai jautāt to citiem...

Šis ir jūsu ieteikums vēlētājiem, sapratu.

Kariņš: Nē, bet tas, ko mēs sakām.

Bērziņa: Nē, ne tikai nevajag viņu vulgarizēt.

Es nevulgarizēju.

Bērziņa: Vai padarīt par tādām galējībām.

Kariņš: Ja skatās, kā mēs prioritarizējam, pabalstu un atbalstu vajag sniegt, piepaceļot neapliekamo minimumu. Caur strādājošo algas atslogošanu, lai cilvēkam ir vairāk kabatā mēneša beigās. Tas ir mūsu mērķis.

Sapratu.

Kariņš: Vienlaikus tas ir veids, kā cīnīties pret ēnu ekonomiku, jo viens no lielākajiem dzinuļiem ir tas, ka uz mazām algām, ir runa par algām zem 1000 eiro, mums ir lielākais slogs visā Ziemeļeiropā.

Kāpēc tad jūs balsojāt par tik šausmīgiem nodokļiem? "Vienotība", nu, kāpēc? Tad vajadzēja pacelt karogu un pateikt: mēs nevaram šitādu slogu atļauties, iet ārā, stāties ārā no koalīcijas.

Kariņš: Nu tas ir viens variants. Tā kā Inga Bērziņa pareizi teica.

Bērziņa: Tas ir tas, par ko mēs runājām.

Kariņš: Var vienkārši...

Sākumā nobalsot, pēc tam sašust par to, ko paši nobalsojuši, tāds uzstādījums.

Bērziņa: Nē, var...

Rinkēvičs: Dombura kungs...

Kariņš: Nē, mēs piedāvājam citu pieeju.

Rinkēvičs: Es saprotu, ka ir tas asais uzstādījums, ka visi ir nelieši....

Nē, akurāt, nē.

Rinkēvičs: Protams, ka tā problēma ir ļoti vienkārša, ka diemžēl visam naudas nekad nav. Vienmēr ir prioritātes. Tas, ko šobrīd jau dara, kaut vai pabalsti bērniem tiek palielināti, pakāpeniski tā, kā to ļauj valsts ekonomiskais stāvoklis un budžets, un tas tiks darīts. Par nodokļu reformu – tā nav ideāla, bet, ja mēs kādu laiku vismaz ļausim iestrādāties un tad viņu koriģēsim, tas būs labāks efekts nekā mēs raustīsim katru gadu, kā mums ik pa brītiņam patīk – tur pamainām, šur pamainām un beigās nekas īsti nav.

ZZS apgalvo, ka ir forši, ka pirmais solis ir pasperts. Viņi būtībā to ordeni, līdzīgi kā jūs Šadurskim pieliekat, viņi pieliek sev to ordeni ar to progresivitātes aspektu. Demogrāfijas jomā Nacionālā apvienība pieliek to ordeni sev, un visi staigā ar ordeņiem. 31, nu tā vienkārši ieklausāmies, es domāju, ka cilvēki vēl palaida garām tur, 31,4%, kas ir augsts pret 23%, tā robežšķirtne, kad apliek nevis vairs ar 23%, bet ar 31,4% ir 55 tūkstoši gadā. 55. Varbūt jūs neesat pateicīgs piemērs, bet tomēr, cik jums ir atalgojums gadā summāri?

Rinkēvičs: Saskaņā ar pēdējo valsts amatpersonas deklarāciju, tas ir 2017. gads.

Nē, tas ir 2017. gads.

Rinkēvičs: Es jums nevaru pateikt 2018. gadu, tas vēl nav beidzies, bija 50, ja es nemaldos septiņi tūkstoši.

Tātad no jūsu atalgojuma divus tūkstošus apliek ar lielo slogu. Tas ir bišķi jocīgi.

Rinkēvičs: Bet atcerēsimies to, ka pat šī pirmā soļa speršana bija ļoti, ļoti plaša un kaismīga diskusija ar uzņēmējiem, un es domāju, ka mums pakāpeniski būs jārunā tālāk, un es nebūtu gluži pret tam, ka mēs speram nākamo soli. Tā mūsu problēma, kas ir, mūsu problēma ir tā, ka mēs katru gadu mēģinām paraustīt nodokļus tāpēc, ka tad ir tāda prioritāte, šāda prioritāte, ja mēs ļautu vismaz kādu laiku sistēmai...

Raustīt nevajag, vajag saprātīgi viņu mainīt.

Rinkēvičs: Paga, tas... Jā, bet vismaz ļaujam pastrādāt un tad mainām. Tur es piekrītu arī mūsu koalīcijas partneriem, tas solis ir, viņš nav ideāls, bet neviena reforma nav ideāla. Otra lieta, neabsolutizēsim, mēs arī esam par to, lai būtu pabalsti arī bērnu māmiņām un lai viņi būtu arī tiešām cienījami...

Mēs visi esam par. Arī "Kustība par!" ir par. Visi ir par.

Rinkēvičs: Bet mums pat sanāk nākamie koalīcijas partneri ir labi. Bet būsim arī reālisti, visam tiešām ir vienā gadā naudas nav, ja cilvēki tiešām domā, ka atnāks, sasolīs un tad atkal pievils, un tā būs laba politika, tas nav tas, par ko ir "Vienotība".

Nevajag degradēt, tas ir mans kopējais stāsts politiķiem. Politiķi saka: tu, Dombur, visus mēģini padarīt par neliešiem, un pretējais ir, ka jūs mēģināt visi degradēt solījuma jēdzienu. Manuprāt, ja ir saturīgi, labi solījumi, viņi ir forši.

Rinkēvičs: Tā ir tā demokrātijas esence, jums ir jāmeklē, teiksim, daudzi asi jautājumi un jārunā ar mums ļoti asi, un jāmeklē tiešām mūsu kļūdas, bet arī mums ir jāstāsta to, kas ir mūsu politika, brīžiem arī neizejot kosmosā.

Esenciāli pabeidzam par prioritātēm un vai nu par koalīcijas partneriem, vai arī par partneriem, kuri būs citiem. Divi jautājumi, ko es uzdodu visiem. Galvenais vadmotīvs, Latvijas attīstības mērķis, prioritāte, saucam, kā gribam, bet kaut kāds viens definējums, kas ir tas kurss?

Kariņš: Viens definējums ir celt vidējo algu valstī.

Ā, tik īsi. Lakoniskākā atbilde, kādu es esmu dabūjis. Viss nav vairāk piebildes?

Rinkēvičs: Mēs gribam izdarīt visu, lai Latvija pēc iespējas ātrāk sasniegtu vidējo Eiropas Savienības līmeni, kas ļoti daudz atbild arī uz tiem jautājumiem, ko jūs arī teicāt.

Jūs esat pirmais, kas atgriežas pie šī, pats neuzprasot, pie šī jēdziena par ko savulaik pieminēja Valdis Dombrovskis, bet es ar skumjām atceros to epizodi – tad, kad es viņam prasīju, pēc cik ilga laika tas būs pie esošajiem uzstādījumiem, tad viņam nācās rūpīgi rēķināt, tur nekādas labās atbildes nenāca ārā. Cik pēc iespējas ar jūsu uzstādījumiem?

Rinkēvičs: Es teikšu tā, lai cik tas jocīgi neskanētu, tie nebūs ne nākamie četri gadi, ne astoņi. Es to redzu 10, 15 gadu laikā, bet tad mums būs vēl ļoti nopietni jāpacīnās Eiropas līmenī par budžetu. Mums būs jāpacīnās pašiem par savu ekonomiku, par tās diversifikāciju un par tādām lietām. Jā, tas nebūs četri gadi un tas nebūs nākamgad. To es nevaru solīt, tas būtu vienkārši muļķīgi.

Labi. Jums ir piebilde par valsts pamatmērķi?

Bērziņa: Man gribētos, lai cilvēki, kuri dzīvo reģionos, novados, lai viņiem būtu pilnīgi tādas pašas iespējas un pakalpojumi pieejami kā tas ir teiksim galvaspilsētā Rīgā, lai mēs valstiski nepazaudētu reģionālo attīstību, par to domātu un tā būtu arī viena no mūsu prioritātēm.

Un tas ir tas āķis, jo vidējā alga ir temperatūra vidējā slimnīcā, kas starp centru un nomali ir summarizēta. Pēdējais jautājums, optimālā Saeima. Kvantitatīvos, kvalitatīvos parametros, skatoties uz to pašu bildīti, ko mēs redzam reitingos, vai uz to pašu bildīti, kas ir esošās Saeimas sastāvā, tur "Vienotībai" ļoti atšķiras skaitlis starp 20 un mazāk kā piecinieku, principi, uzstādījumi, jebkas, kam, jūsuprāt, būtu, drusku abstrahējoties no savām partejiskām interesēm, kam būtu jāveido vislabākā, ideālā, kā daži te saka, Saeima?

Bērziņa: Ja jūs runājat par ideāliem un optimālo, tad man, protams, gribētos, lai "Jaunai Vienotībai" būtu 51% Saeimā.

Tomēr ar sevis sākāt, jā, ka tā priekš valsts pie esošā sastāva, pie esošās "Jaunās vienotības" sastāva tas būs optimālākais valstī, jā?

Bērziņa: Jā.

Rinkēvičs: Tā kā parasti mums ir koalīcijas un neviens 51% nedabū...

Bērziņa: ...jā, vienmēr ir jādala.

Rinkēvičs: Redziet, es domāju, ka mēs būtu ļoti priecīgi redzēt Saeimā Jauno konservatīvo partiju, arīdzan mēs redzam zināmu potenciālu neapšaubāmi mūsu pašu pašreizējām koalīcijas partneriem, lai arī mums ir dažādas diskusijas, bet ir arī bijuši lēmumi, kas, manuprāt, ir būtiski. Es nezinu, protams, kas notiks tālāk ar vēl veselu rindu šiem te kolēģiem, kam ir ap 2%,3%, mums ir ļoti daudz, manuprāt, arī kopīga ar "Kustību par!", kur, es domāju, ka mēs esam visi absolūti skaidri un saprotami definējuši, ka mēs neredzam nekādā veidā iespējamu sadarbību ar "Saskaņu" vai Latvijas Krievu partiju tāpēc, ka tas ir pēc būtības...

Labi, jūs to noreducējāt uz partiju apskatu.

Rinkēvičs: Bet tas jau ir tas, kas veido koalīciju.

Labi, labi. Katrs atbild pa savam. Es jau nejautāju par koalīciju. Es jautāju par optimālo Saeimu.

Rinkēvičs: Optimālā Saeima – 51%. pilnīgi piekrītu Bērziņas kundzei.

Kariņš: Kurš negribētu, ka viņa partija gūst vairākumu, visi grib, bet galvenais...

...es tomēr precizēšu, optimālā Saeima ne vien jums, bet Latvijas tautai.

Kariņš: Latvijas tautai, mums visiem, ir vajadzīgs skaidrs Saeimas vairākums, kas grib noturēt to plaši uzņemto kursu, ka līdz šim ir bijis, tas ir kopā ar Eiropu, tas ir kopā ar NATO. Tas ir, varētu teikt, būt vai nebūt jautājums. Mums ir nepieciešams, ka mēs šo kursu varam....

Esošo līdzšinējo kursu, kurā apakškursa variācijas ir ļoti daudzas, vai ne?

Kariņš: Dombura kungs, jebkurā valstī, es savā ziņā reizēm skatos ar skaudību un klausos uz politiskām diskusijām, kas ir Vācijā, kas ir Nīderlandē, kas ir citur, jo tajās valstīs viņiem nav politisko spēku, kas faktiski grib likvidēt tās valsts suverenitāti. Mūsu valstī mēs aizvien ar to cīnāmies. Tas ir mūsu slogs, tas ir vēsturiskais mantojums. Mums ir jānotur tas kurss, kas ir uzņemts, kas ir kopā ar mūsu partneriem. Es gribu dzīvot tādā Latvijā, kur cilvēki labprāt paliktu un no ārzemēm brauktu mājās, jo šeit ir labāk, un tas ir tas, par ko mums ir jācīnās, kāpēc es šeit sēžu, kāpēc mēs visi šeit sēžam.

Ar to arī noslēdzam šo sarunu, lai kur mēs katrs sēdētu, paldies jums visiem par sarunu. Paldies skatītājiem par uzmanību. Seriāls "Par ko balsot?" turpinās.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Jaunā Vienotība Ārlietu ministrija Artis Kampars Arvils Ašeradens Dana Reizniece-Ozola Daniels Pavļuts Dzintars Zaķis Edgars Rinkēvičs Eiropas Parlaments Finanšu ministrija Hosams Abu Meri Jānis Dombrava Jānis Reirs Jaunais laiks Krišjānis Kariņš Labklājības ministrija Laimdota Straujuma Nord Stream Roberts Zīle Valdis Dombrovskis Veiko Spolītis
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form