Esiet sveicināti, cienījamie "Delfi TV" skatītāji! Mēs turpinām raidījumu sēriju "Par ko balsot?", šeit, "Delfi TV" studijā, aicinot visas tās partijas vai apvienības, kuras šogad publiskotajās socioloģiskajās aptaujās ir sasniegušas vismaz 1% popularitātē, lai jums, mums, vēlētājiem, būtu iespēja pavērtēt politiķu vārdus un darbus, iespējams, spriest arī, kas līdz vēlēšanām ir jāmēģina prasīt no politiķiem attiecībā uz viņu topošajām programmām vai iespējamiem kandidātu sarakstiem.

Šodien studijā ir pārstāvēts viens no tiem trim politiskajiem spēkiem, kas ir bijuši pie varas pašreizējā – 12. – Saeimas sasaukumā, no zvana līdz gaidāmajam zvanam. Turklāt bijuši ne tikai pie varas, bet aizvadītos nu jau vairāk kā divos gados, viņiem ir arī premjera un finanšu ministra postenis. Tā ir Zaļo un zemnieku savienība. Pārstāvēta ar trīs līderiem. Ministru prezidents, viņš vēl aizvien Liepājas partijas ierindas biedrs, tātad ZZS kā apvienības partnerbiedrs, Māris Kučinskis.

Kučinskis: Labdien!

ZZS pirmā persona nomināli kā valdes priekšsēdētājs, viņš arī Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks, Zemnieku savienības priekšsēdētaja vietnieks, Armands Krauze.

Krauze: Labdien!

Un Latvijas Zaļās partijas pārstāvis, valdes loceklis, ne tikai ierindas biedrs, viņš arī aizsardzības ministrs, Raimonds Bergmanis.

Bergmanis: Labdien!

Es vispirms gribētu sākt ar skaidrību par tiem premjera kandidātiem, daudz viņu te ir pieteikušies, tai skaitā arī pie šī galda ir apspriesti nu jau vairāki. ZZS ir raiba vēsture un daudz var spriest par premjera kandidātiem, vienu vai vairākiem, tuvāk vai tālāk no Rīgas esošiem. Tagad ir pateikts, ka ir viens un stingri, un Māris Kučinskis ir viens. Tas nozīmē, Māris Kučinskis ir gatavs un grib strādāt līdz 2022. gada beigām.

Kučinskis: Māris Kučinskis apstiprina.

Apstiprina, ka viņš to grib un ir gatavs? Nav tā kā Straujumai, toreiz viņa teica, kad es prasīju: "Ir četri gadi?" Viņa teica: "Nevaru solīt četrus gadus."

Kučinskis: Protams, ka četrus gadus, es domāju... Pirmkārt, ir daudzas lietas, kas man pašam prasās, lai aiziet līdz galam. Otrkārt, slikts tas karavīrs, kas pēkšņi nobīstas no kaut kā. Es esmu gatavs strādāt.

Jūs kā karavīrs?

Kučinskis: Nu tas ir, ja runā valsts rindās, ne, teiksim, kaut kādas armijas rindās.

Jā, jā, bet ne tā kā virsnieks, ne komandieris.

Kučinskis: Šeit ir runa par to, cik tu vari izdarīt, un, ja tu jūti ka tev ir iespējas un tev ir varēšana to darīt, tad es pat īsti neapspriežu ar sevi jautājumu pēkšņi mest plinti krūmos.

Ja paskatās uz tiem reitingiem, stabili otrie aiz "Saskaņas", priekšā Nacionālajai apvienībai. Nu, ja šos skaitļus, kā mēs zinām, tur visas tās spekulācijas ar skaitļiem, ja viņus tur pavelk, tie kas līdz 5%, nu tad augstāks procents – vēl, būtībā, tā vai citādāk, otrā vieta. Sportā ir tā ka pirmo vietu gribās. Ne?

Bergmanis: Tu vienmēr tiecies, bet ne vienmēr tu viņu sasniedz...

Bet gribas.

Bergmanis: Te es domāju to, ko arī Kučinska kungs tikko apgalvoja par karavīriem. Karavīri ir visi, gan dižkareivis, gan ģenerālis...

Jā bet ZZS ar visu karavīru brigādi un virsniekiem, un karavīriem, nu gribas pirmo vietu?

Krauze: Nevis gribas, bet tas ir mērķis.

Ir mērķis. Kā jūs varat apsteigt "Saskaņu"?

Kučinskis: Redzat, ja jūs paņemtu šos pašus reitingus un paanalizētu, diemžēl paanalizētu arī latviski runājošie un krieviski runājošie, tad acīmredzot jūs arī ļoti labi redzētu, ka tomēr mums šī polarizācija... Abus – "Saskaņu" un mūsu velētājus. Mēs neesam šobrīd iekarojuši krievvalodīgo vēlētāju.

Pilnīgi jūs velkat uz to, ko es gribu jautāt: jūs grasāties viņu iekarot vai arī negrasāties?

Kučinskis: Mēs viņu grasāmies iekarot, es domāju, ka tie saliedējošie pasākumi, kādi šobrīd plānoti, es tīšam to runāju – "saliedējošākie", jo tas periods, kad bija jāsper otrais solis pārejai, protams, ļoti prātīgai, saprātīgai, bet pārejai uz latviešu valodu jau agrākā vecumā skolā, tie pasākumi, par ko droši vien aizsardzības ministrs pats var pastāstīt tuvāk. Tie ir virzīti, tie nav ar lozungiem...

Ar ko, ar ko pārvilināt "Saskaņas"... Bet cilvēciski, armijā ir ne tikai latvieši, tā nav latviešu armija...

Bergmanis: Tieši tā, protams, tā ir mūsu visu...

Piemēram, ko Raimonds Bergmanis teiktu vienam karavīram, kurš ir krievs? "Balso par mani, jo..." Nu aģitēt tā nedrīkst, es piekrītu, bet nu tajā plakātā...

Bergmanis: Nē, es domāju ir viens labs piemērs, daudz pētījumus veic un mēs arī. Es esmu priecīgs, ka šodien mums diez gan veiksmīgi ir izdevies nonākt līdz valsts aizsardzības mācības programmas iepazīstināšanai Saeimas komisijā, kuru viņu atbalstīja...

Jūs teiktu tam krievam, lai viņš man piedod, ka es tā, cittautietim, mums ir forša aizsardzības programma skolā, tāpēc balso par mani?

Bergmanis: Nē, es stāstīju par to, kas šodien ir noticis, un tagad es mēģinu stāstīt, to ko gribu izstāstīt.

Bet es par saukli: "Balso par mani, jo..."

Bergmanis: Saukļus nevajag, vajag ar darbiem darīt. Viens piemērs, jaunsardzē mēs veicām pētījumu un jaunsardzē arī ir bērni visvisādu tautību bērni...

Balso par mani, tāpēc ka man jaunsardzē pētījums...

Bergmanis: Bet viens piemērs, Dombura kungs, ja jūs man ļausiet līdz galam izstāstīt...

Bet es neļaušu jums stāstīt. Jūs iznākat ārā ar avīzi, ar saukli...

Bergmanis: Ar darbiem mēs darīsim to... Varbūt, Dombura kungs, es jums atļaušu, jūs noklausieties šo, nav vairs ilgs palicis. Un puisis, kurš iestājās jaunsardzē, kurš nav latviešu tautības puisis. Un viņš atnāk mājās un prasa ģimenei: "Mammu, kāpēc mēs ar tēti nekad neesam svinējuši 11. un 18. novembri?" Un viņi svin tagad.

Un aicinājums, kāpēc jābalso par ZZS un nevis Nacionālo apvienību? Jo vispār tad ir vairāk jāiet balsot par Nacionālo apvienību. Viņi ar tām lāpām tur aktīvāk staigā.

Bergmanis: Nu, kāpēc, Dombura kungs, kāpēc. Es domāju, šajā gadījumā ir tas, ka mēs vēlamies ar visiem šeit, jo šo valsti bagātina, šo valsti veido, šo valsti ir gatavi aizstāvēt visi cilvēki...

To mēs visi zinām, to mēs visi zinām. Lūdzu!

Kučinskis: Es pateikšu, viena atšķirība starp to piedāvājumu, kas ir Nacionālajai apvienībai un ZZS, kas šobrīd arī ļoti stingri nacionālajā nišā turas iekšā. Viens ir piedāvājums, ko jūs spiežat no mums ārā, kāpēc ne šodien, uzreiz, runāsim latviski un būsim tādi. Mēs koncentrējamies pakāpeniski to ieviest. Kāpēc es teicu pāreja uz latviešu valodu obligāta, bet ļoti prātīgi veicot, caur šīm te mācībām skolā, runājot ar runājot ar sabiedrību. Šobrīd, protams, mums ir ļoti grūti ar krievvalodīgajiem medijiem sarunāties. Tas nav šīs...

Jums ir frāzējumi krievu zemniekam?

Kučinskis: Pateikšu godīgi, šīm Saeimām lielas cerības vēl nav...

Golosuj za nas potomu što...

Krauze: Nē, bet pagaidiet. Kāpēc jūs, Dombura kungs, gribat mūs uz tiem 23% "Saskaņas" vēlētāju novirzīt?

A kur tad vēl?

Krauze: Ir "Saskaņas" vēlētājs, un ir krievvalodīgie, kuri runā tik pat labi latviski kā krieviski, es nevaru atšķirt...

Labi, balso par mums un vairs nebalso par "Saskaņu"...

Krauze: Paga, paga, bet es saku, kāpēc jūs mūs virziet uz "Saskaņu"? Tur bija divi stabiņi, tātad, "Saskaņa" 23% un 24% – "nezinu".

Jūs domājat, visur tur tikai krievi paslēpušies un tur latviešu nav...

Krauze: Nē, nē, nē! Es ar to gribu teikt, ka nu mēs kā ZZS neizvelēsimies to, ka mēs tagad mērķtiecīgi vēlamies dabūt "Saskaņas" vēlētāju. Nē, mēs strādājam uz tiem, kas nezina, un, dabūjot lielu daļu no tiem, kas nezina, mēs varam būt priekšā "Saskaņai".

Mans jautājums bija, vai ZZS, es saprotu ka tā rotaļa nav viegla, bet tomēr, vai ZZS uzrunā tiešā tēmējumā to cittautiešu vēlētāju, kas pilnīgi noteikti līdz šim nav bijis viņu vēlētājs (ģimenē vai kaut kur citur) ar kaut kādu tieši viņiem adresētu? Jo es piekrītu tam, ko jūs sakāt, ka ir arī citi, bet es tieši par šiem jautāju.

Krauze: Mēs tomēr esam nacionāla partija, mēs nekādā gadījumā ar reklāmām krievu valodā neuzrunāsim krievu vēlētāju. Tas, ko var krievu vēlētājs, izvēlēties mūs, tiešām skatoties uz mūsu darbiem, ko jau minēja premjers un aizsardzības ministrs.

Labi. Pirms darbiem parunāsim par cilvēkiem dažiem. Tas man tradicionālais visiem. Viens cilvēks ar vārdiem un darbiem, Iveta Grigule, iepriekš bija redzama Eiroparlamenta figūra, vairākus gadus neizslēgta no jūsu sastāva. Pēdējais tomēr tas spilgtākais darbs Eiropas Parlamentā bija kopā ar Latvijas ārpolitikai ne tik ļoti atbalstošiem cilvēkiem, nobalsot pret visu to nosodījumu attiecībā uz Krievijas propagandas pasākumu. Es precīzi nevaru nocitēt visas tās rezolūcijas, jūs saprotat, par ko es runāju. Jūs jūtat kaut kādu atbildību par to, kādu cilvēku jūs nolikāt priekšā? Tomēr Nacionālajai apvienībai, "Vienotībai" tie cilvēki Eiroparlamentā neizdarīja nekādus šādus gājienus.

Krauze: Mēs, protams, ka jūtam atbildību. Tāpēc viņa vairs nav Latvijas Zemnieku savienības biedrs un viņa nav ZZS deputāte.

Kur jūs kļūdījāties?

Krauze: Ja mēs būtu neatbildīgi, tad jūs vēl tagad varētu pārmest, bet mēs esam rīkojušies.

Kur jūs kļūdījāties?

Krauze: Mēs nekļūdījāmies.

Tad, kad viņu ievēlēja, jūs nekļūdījāties?

Kučinskis: Uzticējās acīmredzot. Es toreiz nebiju pie galda. Tā, ka nezinu.

Jā! Jūs toreiz nebijāt pie galda. Jūs nekļūdījāties, tad viņa kļūdījās.

Krauze: Mēs nekļūdījāmies, bet mēs sekojam līdzi mūsu deputātam un arī ministru un citu partijas biedru darbam.

Kučinskis: ZZS ir ļoti augsta, jāatzīst, lai kā var to varbūt interpretēt savādāk, bet demokrātijas process ir augsts.

Visiem baigi augsts, šiem visiem.

Kučinskis: Tas ir reāli, jo nodaļas viņas stāvēja un izvirzīja, un uzticējās acīmredzot.

Nu skaidrs. Labi. Jūs uzticējāties vēl vienam cilvēkam. Viņu ievēlēja 12. Saeimā, šajā, viņš nav Saeimas deputāts vienkārši tāpēc, ka viņš kļuva par Daugavpils domnieku, Rihards Eigims. Visus garos gadus, kad bijāt kopā ar viņu, nevarējāt panākt, ka viņš normāli valsts valodā runā.

Krauze: Viņš ļoti labi runā latviski.

Valsts valodas centrs nesaprot, ko viņi saka?

Krauze: Nē, nu, redziet, Saeimas deputātam tāds līmenis acīmredzot nav vajadzīgs kā pašvaldību deputātam. Es ar viņu esmu komunicējis ikdienā, es viņu eksaminējis neesmu. Jūs arī, Dombura kungs, noteikti esat runājis ar viņu ikdienā.

Es ne tikai. Viņš pie manis atnāca uz "Kas notiek Latvijā?", kad viņš ļoti švaki runāja latviski, saņēmās un atnāca, bet runāja briesmīgi, bet saņēmās.

Krauze: Tas bija toreiz, tagad ir pagājis laiks un viņš runā labi latviski...

Apmēram 10 gadi atpakaļ. Tad jūs vēl nebijāt politikā, Bergmaņa kungs.

Krauze: Nu tieši tā. Un ja jūs salīdzināt 10 gadus atpakaļ un tagad, viņš runā labi latviski. Kāpēc viņš nav nokārtojis eksāmenu, es nezinu, jo es viņu neeksaminēju viņu un neviens no mūsu kolēģiem...

Pie galda bijāt? Likās ka viss kārtībā.

Krauze: Pie galda runājām, cilvēks ar akcentu runā, bet es komunikācija nekādas problēmas nesaskatīju. Nu tad jūs tagad piedāvājat, ka partijas, uzņemot kādas citas tautības cilvēku, ir jānoliek eksāmens?

Jūs nepamanījāt, ka viņam tās labās zināšanas nav?

Kučinskis: Patiesībā Daugavpilī diemžēl joprojām ir ļoti augstas arī iekšējās intrigas. Tāpēc es tā diezgan piesardzīgi skatos...

Valsts valodas centrs tagad piedalās intrigās?

Kučinskis: Es domāju ka Valsts valodas centrs nevar un nepiedalās intrigās, bet cilvēki, kas to tiražē, tad jāprasa pašām valodas centram par to līmeni.

Ko tiražē? Valodas centrs ir jau visu publiski pateicis. Vienreiz pārbaudīja un iedeva pusgadu, mācījās. Otrreiz, nebija labi.

Kučinskis: Tāpat nebrīnītos... Elksniņa kungs joprojām ir aktīvs, grib atgriezties. Diemžēl Daugavpilī par stabilitāti pāragri runāt.

Tomēr jūs velkat, ka Valodas centrs ir politisks instruments?

Kučinskis: Es nerunāju par Valodas centru, bet es runāju par vienu paziņojumu, kurā viņam ir iedots laiks pierādīt vēlreiz un kas tiek pavērsts un interpretēts. Tā kā, ja anulēs, tad arī parunāsim. Jo saprasties ar viņu, vismaz Saeimā, bija visnotaļ labi, sarežģījumu nebija.

Truksnis ir ļoti interesants cilvēks. Par kuru diemžēl, nevis ar kuru pirms gada, šeit "Delfi" kameru priekšā, neiznāca runāt. Tad slēdza ārā Zaļā partija, tad ņēma atpakaļ. Visu laiku viņš kādos kriminālajos procesos figurē, bet nu kaut kā tā uzticaties.

Bergmanis: Tajā brīdī es arī nebiju valdē, šobrīd es esmu valdē, un droši vien, ja tas jautājums būtu, es varētu viņu detalizētāk izskaidrot, bet viens, ko es no jūsu uzdotā jautājuma... Visa tā faktoloģija, kas ir publicēta, publiski pieejama, man nav pamats neuzticēties Jūrmalas iedzīvotājiem. Viņiem bija iespēja savu mandātu viņam neuzticēt, bet mēs redzam, ka tas mandāts ir ļoti, ļoti liels, viņam uzticības mandāts.

Un tāpēc, ja vēlētāji ir balsojuši pašvaldībā, tāpēc ar partiju viss ir kārtībā. Es tā vācu tos precedentus. Šodienas ziņa, Gunārs Kūtris, "No sirds Latvijai" saraksta ievēlētais deputāts tagad būs zaļzemnieks. Kas līdzīgs ir ZZS un "No sirds Latvijai"?

Kučinskis: Tas jau noteikti ir šodienas jaunums un jāprasa aicinātājiem, bet katrā komandā...

Kurš tad ir aicinātājs, jūs nemaz nezināt?

Bergmanis: Tavara kungs.

Kučinskis: Latvijas Zaļā partija.

Bergmanis: Es šodien, pēc šī raidījuma ir valdes sēde, es arī uzprasīšu.

Tad tikai uzzināsiet?

Bergmanis: Jā, es...

Parunājam, ko viņam paprasīt?

Bergmanis: Dombura kungs, es pajautāšu.

Jums nekas nav jautājams?

Bergmanis: Es nezinu motivāciju un es neesmu ar viņu runājis. Man grūti ir...

Kučinskis: Katrā komandā jau kāds viesspēlētājs.

Šis ir baigi interesanti. Iedomājies, ir Zaļās partijas valde, viesspēlētāji ir forši, it īpaši tādi viesspēlētāji, kas pavelk komandu uz augšu...

Kučinskis: Inteliģents cilvēks, ļoti gudrs, acīmredzot ir bijušas kādas sarunas, lai Zaļā partija par to izšķirtos un viņu aicinātu.

Pirmkārt, interesanti, ka valdes loceklis Bergmanis nezin ko Tavars aicina no redzamiem politiķiem...

Bergmanis: Es jau nezinu, līdz kuram brīdim un kāda ir gaidītā atbilde. Es domāju, ja viņš nebūtu piekritis, tad kāda jēga bija par to runāt.

Jūs bijāt akceptējuši – aicinām Kūtri?

Krauze: Bija, bija.

Bergmanis: Man nav pamats neuzticēties Tavara kungam, viņš ir runājis un viņš arī varētu vairāk. Es tiešām šodien nevaru... Tāpēc jums stāstu, ka tūliņ pēc šī raidījuma būs valdes sēde, tad droši vien es vairāk un precīzāk jums varēšu izstāstīt, kāds tad bija šis...

Kā jūs domājat, šitā deputātu "staigāšana", redz, viesspēlētāji ir tā, ka mēs dabūjam no NHL vai no kaut kurienes labu spēlētāju, šitie ir vienkārši tie, kas rotē pa to pašu līgu. Visu cieņu Gunāram Kūtrim, bet viņš rotē...

Kučinskis: Es jau gribēju teikt, Gunārs Kūtris ir visnotaļ cienījams cilvēks...

Balsojis pret jūsu koalīcijas virkni lēmumiem parlamentā – budžetu, nodokļiem...

Krauze: Tā notiek, partijas ir opozīcijā un, protams... Jūs neesat pamanījis, kā šīs partijas nokļūst pozīcijā, viņas balso pavisam savādāk ar tiem pašiem partneriem, ar kuriem viņas ir balsojušas pret.

Ar to jūs šobrīd pasakāt, ka Kūtrim vispār savas sirdsapziņas, pārliecības un kursa nav.

Krauze: Ar to es gribu pateikt, ka mēs Kūtra kungu vērtējam kā cilvēku, kā Satversmes tiesas tiesnesi...

Kučinskis: Viņš nav nodevis ne dzimteni, ne Latviju, ne viņš balsojis kādos...

Viņš no sirds ir balsojis. Jautājums, no kurienes tagad viņš balsos?

Kučinskis: Viņš ir balsojis... nu tad jūs tūlīt metaties man tagad par "Tautas partiju" pārmest, ir kādreiz bijis stāsts. Es domāju, katrā ziņā, es akceptētu Kūtra kungu piedalīšanos...

Jūs salīdzināt savu vēsturi? Mēs toreiz oktobrī interesanti runājām ļoti, jūs salīdzināt Kūtra kunga balsojumus?

Kučinskis: Droši vien, ka šādā veidā es noteikti nesalīdzinu. Protams, katra situācija, nu tā pa īstam jau tā "Sirds Latvijai" par partiju neizveidojās, būsim arī godīgi, ļoti maz deputātu, kas ātri vien šķīrās.

Mums pa īstam politikā daudz kas vēl nav izveidojies.

Kučinskis: Šis tas jau ir izveidojies, gan ZZS, gan nu, skatieties, "Saskaņa", Nacionālā apvienība.

Ko ZZS... it kā tas cilvēku skaits kopā pa visiem sarakstiem un parteriem, partijas biedru skaits un vienas partijas, un otras partijas, partneru skaits ir diez gan liels, un ja vēl jauni jālasa. Vēl kaut ko lasīsiet klāt uz vēlēšanām?

Kučinskis: Mūsu, Krauzes kungs apstiprinās, saraksts jau gandrīz ir noslēdzies. Droši vien ka tas ir Krauzes kunga jautājums, bet jebkurā gadījumā, tā iekšējā konkurence, kas ir, īpaši no Zemnieku savienības un gribētāji, kas grib startēt...

Gribētāji ir?

Kučinskis: ...kaut ko izdarīt. Es domāju, ka pietiek ar savējiem. Tādu īstu, jaunu, jums nezināmu cilvēku nav.

Varbūt zināmu, bet kas vēl nav bijuši ZZS?

Kučinskis: Tad man jāpadomā, bet man šķiet ka nav.

Bergmanis: Nē, nē. Es vienkārši savu personīgo pieredzi varu sniegt, kā es nonācu parlamentā. Šo lēmumu pieņēmu jūlijā.

Tad vēl viss priekšā?

Krauze: Nē, šoreiz nē.

Bergmanis: Es vienkārši stāstu pieredzi, kā tas ir. Un tai brīdī mani arī uzrunāja, un tas arī bija Tavara kungs, kas uzrunāja mani, un izšķīros. Mēs jau neviens nezinām, kāds būs tas rezultāts.

Kučinskis: Es domāju ka mēs varam drusciņ vairāk atklāt. Bez piecām minūtēm mums gandrīz sarasts ir noslēgts, Vidzemes sarakstam, ko es vadu un Bergmaņa kungs ir otrais no manis, mēs jau esam vienu kopīgu sapulci noturējuši. Pirmais aicinājums bija aizmirst, pēc tam kad sākām, kurš ir kurā partijā. Mēs esam ZZS. Tā ir atbilde arī par mani kā Liepājas partijas, kā es sevi identificēju ar kopējo mūsu sarakstu. Tajā brīdī aizmirst. Ja tu sāksi dalīties kā ZZS...

Tad visi četri vienoti?

Kučinskis: Ja tu gribi panākumus, nav cita varianta, kā uz kādu laiku...

Tagad man jāpajautā par ceturto partiju, kas nav pārstāvēta. Jūsu ilggadīgais partneris, agrāk arī ministru prezidenta amata kandidāts Aivars Lembergs. Te viena bilde no Kučinska kunga premjera pirmajām dienām vai varbūt dienas pirms. Respektīvi, tad kad bija pirmie koalīcijas saieti, laikam jau tajā mirklī jūs bijāt amatā, man jāskatās tie datumi.

Kučinskis: Brigmaņa kungam nav baltais krekls, tad vēl nebija.

Ak, šitā jūs darāt.

Bergmanis: Lūk, kas atklājas šodien.

Vakar bija ļoti interesanta epizode, kad mēs runājām ar Nacionālās apvienības līderiem, tad kad mēs runājām par maksātnespējas administratoru partnerību un dalību partijā un Aigaru Lūsi kā bijušo ģenerālsekretāru, tad Raivis Dzintars par viņu teica... Es teicu, ka, ja man būtu, piemēram, personiski, es caur iekšām, kā teica klasiķis, to laistu. Ja man būtu tāda situācija, ka man kaut kāds partneris, biedrs ieķēpājas kaut kādos kriminālos, es meklētu kaut kādu distancēšanos. Uz ko Raivis Dzintars teica: tas tā varētu būt, ja ir iekšējā ticība, ka cilvēks ir vainīgs, un viņam par Aigaru Lūsi šādas iekšējas ticības nav. Man jums vienkāršs jautājums par Aivaru Lembergu, lai mēs varētu sarunu turpināt, ir daudz, ko runāt, vai jums ir iekšēja ticība, ka Aivars Lembergs ir vainīgs, vai iekšēja ticība, ka viņš nav vainīgs kriminālnoziegumos? Vai ir vēl kāda cita iekšējā ticība par viņu?

Kučinskis: Ļoti augstas likmes uzlikāt savam jautājumam.

Es salīdzināju ar Nacionālās apvienības priekšsēdētāja izteikumiem. Kādas tur likmes?

Krauze: Es teiktu, šajā gadījumā mēs ticam Latvijas tiesu sistēmai. Pirms tiesas lēmuma pateikt –vainīgs vai nevainīgs, jūs vēlaties, lai mēs pārņemam tiesas funkcijas?

Nē, Dzintars teica par savu iekšējo ticību.

Kučinskis: Es domāju, ka nevajadzētu šīs lietas pārāk salīdzināt. Mēs zinām, ka Aivara Lemberga darbība ir jau no 90. gadiem, tas ir laiks, kad retais to var pazīt, šobrīd, ja ir kādas vēl izmeklēšanas, tad, lai to nosaka arī tiesa. Šobrīd nav nekāda pamata. Viņš ir vinnējis trīs tiesas, pa to starpu, kas protams ir kaut kādas citādākas.

Ne pa tām lietām.

Kučinskis: Ne pa tām lietām, bet tajā pašā laikā ir, un mums nav pamata izteikt kaut kādus...

Bergmanis: Ja man prasa par manu iekšējo, man tagad būtu grūti uz šo jautājumu atbildēt, jo es nezinu tos lietas materiālus, es zinu tikai to, kas ir publiski.

Tā tad jūsu visu trīs atbildes ir: varbūt jā, varbūt nē. Objektīvi.

Bergmanis: Šajā gadījumā piekrītu Armandam, kurš teica, mēs tiešām nevaram būt augstāki par tiesu, bet jūs jau prasījāt par šo iekšējo sajūtu, bet, lai es varētu par iekšējo sajūtu, tas ir līdzīgi kā varbūt šobrīd ir skanējis no citas sfēras jautājums.

Nē, es gribu vienkārši saprast līdz galam to...

Bergmanis: Par aizliegtu preparātu lietošanu – tu domā, jā, man liekas viņš ir..., tu jau to nevari ne zināt, ne redzēt, un, ja es to tiešām neesmu redzējis, un es neesmu iepazinies ar tiem materiāliem, es neesmu ar Lemberga kungu runājis par to, kā es varu tā iekšēji pateikt, vai tad viņš ir vainīgs vai tad nē.

Krauze: Par iekšējo sajūtu runājot, 4. maijā uz Saeimu nāk tie, kas ir balsojuši par Latvijas neatkarību, starp citu neviens...

Raiba publika.

Krauze: Raiba publika, bet neviens tā skaļi nepiemin, ka arī Aivars Lembergs ir balsojis par Latvijas neatkarību.

Visu laiku visi piemin, neviens to nenoliedz.

Krauze: Tieši tā. Kāpēc lai es neuzticētos cilvēkam, kurš ir cīnījies un balsojis par neatkarību?

Tad jūs iekšēji tomēr ticat, ka viņš nav vainīgs? Jūs uzticaties cilvēkam, bet nezināt, varbūt viņš ir vainīgs naudas atmazgāšanā un visādās citās blēdībās.

Krauze: Es uzticos cilvēkam, kurš ir balsojis par Latvijas neatkarību.

Bet pieļaujat, ka viņš varbūt ir naudas atmazgātājs un krāpnieks?

Krauze: Es neko nepieļauju.

Jūs vispār neko par viņu nepieļaujat. Jo Truksnis ir līdzīgs stāsts, viņš ir tikai soli tuvāk. Es vienkārši domāju, nu, ja pēkšņi viņam KNAB ceļ apsūdzības, tad jūs turpināt teikt, ne jā, ne nē. Es vienkārši mēģinu saprast to morāles principus, paliek ļoti interesanti.

Bergmanis: Protams, bet gala lēmumu pieņems... Tas pats arī par Trukšņa kungu, gan par Lemberga kungu... Ja man būtu visa informācija, tad es varu teikt par savu iekšējo, kāda tad ir man tā sajūta, bet, ja es nezinu pilnībā visu informāciju, apvainot...

Pajautāju, ņemam nost šo jautājumu...

Kučinskis: "Latvijai un Ventspilij" ir sadarbības partneris, mēs viņu pieņemam, un neizsakām, neviens nespiež arī to darīt, bet ir pilntiesīgs, tāpēc arī Lemberga kungu...

Par politisko procesu valstī. Kā jums šķiet, partijām ir tie reitingi augstāki, zemāki, bet, ja skatās uzticēšanos reitingus, jo reitingi neizbēgami aptver 100%. Uzticēšanās reitingi Latvijā partijām vēl aizvien ir traģiski zemi Eiropas mērogā un pasaules mērogā. Kāpēc?

Kučinskis: Neapšaubāmi, un ar to pašu, ko jūs domājat un nepasakāt, ar to pašu arī viņi tika nodzīti, ja mēs paskatām gan maksātnespējas procesu, visatļautības politiku, dīvainus lēmumus, tas viss sakrājās, un atgūt to īsā laikā nevienai valstij nav iespējams.

Nu jau ir ilgāks laiks un neiet atpakaļ. Partijām uzticība neiet atpakaļ.

Kučinskis: Protams, ja parēķina cik vēl ir jāizdara, lai varētu runāt, ka ir priekšnoteikumi, paņemiet maksātnespējas procesu, ļoti trausls, bet sakārtots šobrīd. Paņemam korupcijas apkarošanas biroju, paņemam, finanšu sfēru, kur droši vien būs atsevišķi jautājumi, bet kontrole par finansēm. Reputāciju var atgūt tikai ar piemēriem, pārējais, kamēr mēs neradīsim tautai sajūtu, ka partijas domā par nākotni, tikmēr viņa arī neatgriezīsies.

Tautai ir sajūta, ka ZZS finansē "Trasta komercbankas" krimināllietā apsūdzētais Mārtiņš Krūms, ka finansē Oļegs Fiļs, ABLV bankas līdzīpašnieks.

Kučinskis: Nu, nav tā taisnība. Ja tas ir bijis par iepriekšējām vēlēšanām, šobrīd visi minētie puiši tā kā drusciņ no trases ir nost, diez vai viņi var finansēt.

Es saku īsās tēzes, kas man ir priekšā, kolēģi varēs pārbaudīt.

Krauze: Tās ir baumas.

Ak, šīs ir baumas! Kolēģi uzrakstīs ziņu.

Krauze: Visi mūsu finansētāji ir zināmi, viņi ir arī redzami jums, un jūs tur nesameklēsiet...

Šos es nesameklēšu, ja? Pārliecināsimies. Labi.

Bergmanis: Es par to uzticības atgūšanu. Tas ir smags darbs un ir jācenšas to darīt. Es būtu tikai pateicīgs gan iepriekšējai valdībai, Straujumas kundzei, gan Kučinska kungam, kas uzticējās man šajā brīdī vadīt šo nozari.

Jums ir savstarpēja uzticēšanās? Tas ir kaut kas cits. Jeb jūs tagad runājat kā ministrs, kam ir vislabākais reitings?

Bergmanis: Nē, es nerunāju kā ministrs, es runāju kā jauns politiķis, nepieredzējis tajā brīdī un tā milzīga uzticība, kas tika man dota, tāpēc jāstrādā, lai to uzticību... Protams, ka daudzi lēmumi –gan valdības, gan parlamenta – viņi izsauc kaut kādas... Man viens piemērs, kas ir vislabākais, kas vienmēr raksturo, kad mana mamma, piemēram, pirmās grupas invalīde, ka man ir jāpieņem par pensionāriem Saeimā kāds lēmums, kas ietekmē manu māti, tad kā tu pieņemsi to lēmumu? Kā parlamenta deputāts...

Jums ir normāla alga. Jūs varat bišķiņ nosponsorēt, es arī varu.

Bergmanis: Var jau skatīties dažādi uz tām lietām, bet, kā jau es teicu, šie lēmumi ir tā grūtākā situācija jebkuram cilvēkam, kurš ir varā. Viņš strādā un kalpo valstij. Un arī jāpieņem šie lēmumi. Tad kā tu skatīsies..? Un tas ir sāpīgs...

Bergmaņa kungs, no lirikas nākam atpakaļ uz...

Bergmanis: Tā nav lirika. Tas, Dombura kungs, ir ļoti... Ka tu pieņem zināmā mērā neizdevīgu, kas ietekmē kaut kādā veidā pat tavu mammu, bet tu pieņem valstisku lēmumu.

Parunāsim par mammām pie pensiju tēmas. Goda vārds.

Bergmanis: Labi, labi, es tikai stāstu.

Pabeidzam par to uzticību nacionālo partiju apvienībām, jūsu savienībā, Nacionālā apvienībā tajā, bet jūsu kā nacionālo politisko spēku. Apvienībā ir viens fakts, kas jūs tagad, ļāva medijiem – ļaunajiem, nekorektajiem – salikt salīdzinājumā ar "Saskaņu". Respektīvi, ārvalstu konsultantu piesaistīšana. Te viens tvīts redzams, kur pirms nedēļas pieminētais Tavars, Zaļās partijas līderis apspriež pārī ar Andu Čakšu vēlēšanas stratēģijas veidošanu ar Alisteru Kembelu. Viņš tiešam bija Tonija Blēra preses šefs un kas tik viņš nav bijis un tagad ir par britiem atpakaļ Eiropā. Vispār viens no pasaules tiešām spīdekļiem. Man divi jautājumi: pirmkārt, Latvijā tiešām ir tik slikti? Otrkārt, par kādu naudu, viņš tak dārgs onkulis?

Krauze: Nē, nē, tagad es izskaidrošu.

Pa, pa, pa, Zaļā partija.

Krauze: Tā ir ZZS kompetence, jo šajās vēlēšanās ZZS iet kā vienots spēks. Tā nav, kā pašvaldību vēlēšanās, kur Zaļā partija ir atsevišķos novados iet atsevišķi, atsevišķos – kopā. Bet, šoreiz tā ir kopējā ZZS vēlēšanu kampaņa. Mēs savā kampaņā neesam piesaistījuši nevienu kompāniju, nevienu kompāniju. Mēs paši pa tiešo, mūsu biedri, partijas biedri, darbinieki, mēs interesējāmies, gan par medijiem, gan par televīziju, gan par radio un šī te tikšanās, kas ir bijusi Tavara kungam, tā ir bijusi Zaļās partijas vadītāja vienkārša tikšanās ar šo te kungu, Alisteru Kembelu, kur viņš ir pārrunājis, kaut ko, bet viņa nav ZZS kampaņas sastāvdaļa. Viņš nekad nebūs mūsu konsultants un, tur ir kaut kāda stratēģijas veidošana no...

Viņš melo tad, "apriežam vēlēšanu stratēģijas veidošanu".

Krauze: Viņš varbūt ir domājis Zaļās partijas, priekš nākošam pašvaldības vēlēšanām...

Tāpēc es jautāju Zaļās parijas valdes loceklim.

Krauze: Šajā gadījumā es atbildu, ka ZZS... Vēlreiz es uzsveru, mums nebūs nekādas PR kompānijas, mums nebūs arī šādi kampaņas vadītāji un veidotāji, mēs paši to darīsim.

Ko Tavars tagad dara pats bez šiem gājieniem?

Bergmanis: Viņam kā valdes priekšsēdētajām ir iespēja tikties, droši vien. Es jau arī to varēšu pajautāt šodien...

Un valdības locekle Čakša arī piestaigā... Kaut kā jums tā demokrātija pārvēršas par kaut ko aizdomīgu?

Kučinskis: Sociālajos tīklos jau katrs ar kaut ko grib palepoties, ja ir iespēja bieži tikties ar kādu gudru cilvēku, kāpēc neparunāties, bet jautājums jāuzdod viņam. Es arī ar interesi šobrīd vēroju šo fotogrāfiju, mēs pajautāsim, kā viņš ir nonācis.

Šo nezinājāt, ja? Atgriežoties pie iepriekšējā, man "špikeris" ausī drusku nāk. Tātad jūs apgalvojāt, ka es izplatu nepatiesības un nekā tāda nav bijis, Oļegs Fiļs – 15 tūkstoši 2016. gadā, Mārtiņš Krūms – 2017. gadā. Tikko jūs teicāt, ka es runāju nepatiesības, jūs mani inkriminējat.

Kučinskis: Es nezināju, kas ir Mārtiņš Krūmiņš.

Mārtiņš Krūms – "Trasta komercbankas" lietā apsūdzētais.

Kučinskis: Skaidrs.

Parunājām par personālijām, naudiņām, kampaņām. Ejam tālāk uz to, ko valdība un koalīcija ir darījusi pa nozarēm un ko tajās nozarēs ir vai nav jādara tālāk. Sākot no jumta bildes. Kučinska kunga vadītā valdības deklarācija, 1. punkts ir: "Orientēsies uz ekonomiskās aktivitātes, nodarbinātības un produktivitātes straujāku izaugsmi."

Kučinskis: Nu, protams.

Skan nenormāli... Uz ko gan citu kāds varētu orientēties? Nodarbinātības izaugsme ir redzama šajā bildītē. Tātad dzeltenais ir reālās aizņemtās darba vietas, statistikas pārvaldes dati, viss korekti, un zilais ir tas, kas ir brīvai, respektīvi bezdarbs. Kopš 2016. gada, kad jūs esat premjers – labajā pusītē –, būtībā, darba vietu skaits Latvijā neaug.

Kučinskis: Patiesībā arī produktivitāte un darba vietu skaits nav īsti savienojams. Jūs labi zināt, ka šobrīd ir ļoti liels pieprasījums pēc darba roku trūkuma un, acīmredzot mums jārēķinās, ka zināms procents to, kas ir bez darba, grūti būs iesaistīt darba tirgū.

Par to visu nav šaubu. Nodarbinātības izaugsme nav notikusi divus gadus.

Kučinskis: Nodarbinātības izaugsmē mēs, šķiet, esam pirmā, otrā vietā ar mazāko bezdarbu, kas mums šobrīd formulā rēķina ar...

Šis ir tas tautas muļķošanas gājiens. Nodarbinātības izaugsme nav mazāks bezdarbs. Nodarbinātības izaugsme ir vairāk darba vietu.

Kučinskis: Man bieži vien uzdod, kā atgriezt nodarbinātību laukos. Es saku – noņemam kombainus, iedodam sirpjus. Ja jūs runājat par vienkāršu nodarbinātību. Nedrīkst tā uz to jautājumu skatīties.

Es runāju par sarežģītu nodarbinātību. Cipari rāda, ka nodarbinātība neaug.

Kučinskis: Ekonomikas izaugsme mums ir viena no straujākajām pēdējos gados. Nodarbinātība –trūkst darba roku...

Pareizi. Kāpēc ir mazāks bezdarbs?

Kučinskis: Mums gandrīz katru otro nedēļu kādai...

Kāpēc ir mazāks bezdarbs? Pasakiet man!

Kučinskis: ...auditorijai jārunā. Jārunā par darba roku trūkumu un par to spiedienu, kas jau lēnām sākas attiecībā uz migrācijas atvēršanu.

Šobrīd iedzīvotāju skaita izmaiņas, šī bilde ir tā, dēļ kā mums samazinās bezdarbs. Tāpēc, ka dzimst mazāk, mirst vairāk un izbrauc ārā vairāk nekā iebrauc.

Kučinskis: Es domāju, ka šobrīd iebraukšana un izbraukšana sāk lēnām izlīdzināties. Ja Igaunijā, jums 2017. ...

Bergmanis: Nē, nē nu ir jau, Dombura kungs, paskatoties uz stabiņiem, var jau redzēt, tomēr ka tie cilvēki...

Ar krīzi nesalīdzinām. Salīdzinām, ka ir negatīvs saldo migrācijai.

Kučinskis: Šobrīd pēdējās analīzes, kas notiek, rādās, ka Igaunijā jau ir nulle uz nulli, ņemot vērā, ka tur ir augstāka vidējā alga, tad mēs viņai šobrīd esam ļoti, ļoti pietuvojošies.

Kam? Igaunijai?

Kučinskis: Pietuvojušies brīdim, kurā arī Latvijā nopelnīt var pietiekoši daudz, lai...

Es esmu gatavs cīkstēties. Tāpēc, ka šī ir būtiska lieta, jo tautai ir jāstāsta korektas lietas.

Kučinskis: Ļoti būtiski ir, kur tu dzīvo un kādas ir darba vietas. Tad mums ir šobrīd pēdējais laiks arī runāt un diferencēt arī kādus pasākumus, lai cik tas ir nepopulāri...

Un kas ir mainījies?

Kučinskis: ...Rīga, Pierīga ir dažas...

Divos gados.

Kučinskis: Nē, tikai tagad, visu laiku gribējās aizvērt acis un runāt, ka mēs plakanu kaut ko solītu, kaut kur atgriezt, kaut kas pēkšņi būs, pats no sevis radīsies.

Bet salīdzinot ar Baltijas valstīm. Skatāmies nākamo bildīti! Mēs kā ejam pakaļā, piedošanu, trešie – IKP uz cilvēku – un tas ir gan Rīgā, gan laukos, tas pieaugums, tā dzeltenā, tā vājā, tā štruntīgā līnija, viņa tāda ir.

Kučinskis: 2017. gādā mēs bijām virs pārējām Baltijas valstīm.

Virs pārējām? Kurā aspektā? Kurš cipars ir virs pārējām Baltijas valstīm?

Kučinskis: Jebkurā gadījumā man šķiet, ka izaugsmes rādītāji, kas mums ir vairāk kā 4%, jebkurā gadījumā, ja mēs skatāmies, viņi ir ļoti augsti.

Un šī ir tā manipulācija, kas ies visu priekšvēlēšanu laiku. Mēs straujāk augam pēdējo gadu, kopējā bilde ir – mēs esam trešie Baltijā, par kārtu.

Kučinskis: Es esmu ekonomists pēc būtības, iedodat man uzdevumu, es uztaisīšu ne tādas vien diagrammas, ka mēs ejam pilnīgi uz leju. Tas viss ir jautājums, kā mēs to visu pagriežam. Paldies par jautājumu!

Krauze: Tādā veidā, ja mēs atgriežamies pie 2008., 2009., kad mums ir vislielākais kritums bijis tajā laikā. Mēs esam nokrituši zemē.

Un pirms tam mums bija visstraujākais kāpums, 2007.

Krauze: Un tagad mums arī ir straujākais kāpums

IKP mēs neesam pietuvojušies.

Krauze: Tas nozīmē, ka mēs pietuvosimies...

Kučinskis: Parēķināt, jebkurā gadījumā...

Bergmanis: Dombura kungs, es gribēju pajautāt, bet es, varbūt es tiešām neesmu ekonomists...

Es arī nē.

Bergmanis: ...zinot to cilvēku skaitu un rēķinot viņu IKP, vai tiešām sanāk tā, kā ir šai bildē, ja?

Kučinskis: Es gribētu pieiet kā pie tāfeles. Jūs jau te nesalīdzināt pieaugumus, kas Latvijai pēdējos gados ir straujš, šeit ir IKP, kas tajā brīdī, Igaunija vienmēr ir bijusi mazliet priekšā, tad ir lielais kritums, kas Latvijai bija lielāks un tad ir pakāpenisks pieaugums. Kā mēs nonāksim līdz...

Principā jūs varat iet arī pie tāfeles, kameras cerams, ka parādīs, droši.

Kučinskis: Tikai tajā brīdī, tas man tāds teiciens, kad mēs šo tēmu spēsim uzturēt 5% un vairāk, skatoties, ka pārejām valstīm ir 2, 2,5, tad mums parādās iespējas.

Tad taisīsim uz rudeni vienu sparingu, ja?

Kučinskis: Pilnīgi noteikti. Mēs sagatavosimies par ekonomiskas izaugsmes un mērķiem atsevišķu diskusiju, tad arī varam pateikt arī ...

Aizsūtīsim "ekseļa" failus. Taču vesela brigāde strādā, lai tos sagatavotu. Nav jau tā, ka es te viens šo visu...

Kučinskis: Ja jūs te pieliktu klāt arī Nīderlandi, tad viņa neietilptu šai sarunā. Es vēl sliktāk izskatītos. Kas ar ko tiek salīdzināts.

Protams, bet Baltija bišķīt jāsalīdzina, mums tomēr te izejas pozīcijas ir līdzīgākas.

Kučinskis: Baltijas tempi šobrīd ir pietiekoši līdzīgi, kur Latvija daudzās pozīcijās šobrīd apsteidz abas savas kaimiņvalstis. Bet, protams, lai tiktu līdz Igaunijai, ir vēl mazliet jāpaciešas.

Sīvajā kaujā nevis pat ar kaimiņvalstīm, bet pašiem ar sevi mēs zaudējam šādā ziņā...

Kučinskis: Kādā?

Kopš 2009. gada jaunreģistrētie uzņēmumi, viszemākais rādītājs, tas bija 3. janvārī. Vienkārši plika statistika par 2017. gadu.

Kučinskis: Nepiekritīšu, ka tas rādītājs ir pats izšķirošākais, ja tu uzzīmē uzņēmumu aiz dažādiem iemesliem, un pats galvenais ir strādājošie uzņēmumi...

Jums šķiet, ka iepriekšējos gados zīmēja uzņēmumus?

Kučinskis: Nē, šobrīd ir ļoti samazināts režīmu skaits, kurā uzņēmumi var būt un var strādāt, stipri samazināti mikrouzņēmumi, stipri samazināta individuālo uzņēmu iespēja, radīšana un aizvien paliek grūtāk taisīt uzņēmumu uz plikas zemes.

Vai ZZS politika šo ir ietekmējusi? Nodokļu politika, es domāju.

Kučinskis: Nodokļu politika? Nodokļu politika ir normalizējusi vairākas situācijas. Tajā brīdī, kad gāja analīzes process, kad parādījās lielie brīnumi...

2014. gadā...

Kučinskis: Cik mums daudzi ir nemaksātāji vispār Latvijā...

2014. gadā ZZS solīja, ka mikrouzņēmumiem neceļam nodokļus. Pagājušo gadu uzcēlām.

Kučinskis: Tas ir vienīgais neizpildītais ZZS programmas solījums.

Vienu atzina, tas ir rets gadījums. Kāpēc? Kāpēc jums bija nepareiza programma, ko nepildījāt?

Kučinskis: Ja nemaini viedokli, ja tev ir argumenti tev parādās argumenti...

Tie tikai idioti.

Jā, apmēram, es negribēju teikt. Ja tev parādās argumenti, ja tu apskaties, kā tas dzīvē interpretējas.

Nebijāt sazīmējuši 2014. gadā.

Laba ideja, mikrouzņēmuma, bet, kad tu paskaties, ka tie cilvēki paliks bez pensijām, ka viņi nodarbina fiktīvu, pat cilvēks, nemaksājot nodokļus... ZZS bija spiests koriģēt savu viedokli.

Labi, novērtēju. Paldies! Vēl viena bildīte, komplicēta bildīte, bet, man liekās, uzmanības vērta. Tas ir investīciju dalījums dažādās investīcijās. Jānis Hermanis ir tāds ekonomists...

Kučinskis: Jā, pazīstu.

Zināms un Darba devēju konfederācijā ir lietpratējs un, man liekās, viņu būtu grūti apšaubīt, jo tas komentārs, ko viņš te rakstīja, skatāmies uz gaiši zilo, kas krīt, krīt, krīt, kas ir aprīkojumā un mašīnās.

Kučinskis: Mums krīt šobrīd uzņēmēju ieguldījumi privātbiznesā, ieguldījumi augstās tehnoloģijās...

Kučinskis pie varas, pēdējie divi gadi un krīt.

Kučinskis: Ar Kučinski, bez Kučinska...

Krauze: Iet uz augšu.

Nē, zilais.

Kučinskis: Ir arī faktori, kur tu nevari... Tas ir apmēram tā – nav jau tā valsts, kur tas ir, varbūt pie atsevišķas valsts palikusi, tad valdība pati nodarbojas ar biznesu, valdība pati rada uzņēmumus, pati likvidē...

Viņa rada vidi, investīciju vidi.

Kučinskis: Jebkurā gadījumā, šī investīciju vide un programma, starp citu, lai cik viņas ir labas uz augstajam tehnoloģijām, viņas šobrīd ir maz pieprasītas, un tā ir problēma. Tā ir problēma, kur ir jāieinteresē. Mums ir skaitīti spēcīgi uzņēmumi, kas iegulda tehnoloģijās, bet tie ir uzņēmumi, kas joprojām domā, ka tāpat varēs vilkt. Šobrīd, samazinoties cilvēku un darbinieku skaitam, dabiski, ka palielināsies spiediens uz ieguldījumiem mašīnās.

Šis bija saprotams? Viss kārtībā?

Bergmanis: Nē, es vienkārši mēģinu analizēt un tad saprast. Varbūt tiešam pēc tā smagā kritiena daudz kas sakārtojās. To, ko tikko arī Māris teica...

Aizsardzības ministra hipotēze, interesanti.

Bergmanis: Daudz kas sakārtojās, rezultātā, protams, tu vairs nevari strādāt tā, kā tu strādāji drusciņ iepriekš.

Iznāk, ka pirmā "Vienotības", ZZS valdība mazliet sakārtoja uz augšu, tagad gāžas lejā.

Kučinskis: Neviena valdība tur īsti neko nav sakārtojusi, būsim ļoti godīgi. Runājot par attīstību, arī par krīzes brīdi, par burbuli, tā bija zināmā mēra stihiska attīstība. Ieguldījumus investīcijās daudz ir noteikuši Eiropas struktūrfondi, un tā sliktā ziņā, kas ir mums arī šobrīd jāskatās, ko ar viņu var darīt tālāk, kad programmas, kuras atbalstījums tieši augstajās tehnoloģijās, teiksim robotos, pieprasījums pēc viņām diemžēl ir stipri mazāks nekā pēc citām.

Pirms mēs nonākam pie robotiem, mēs ar jums jau oktobra intervijā preparējām to situāciju, ka nupat investīcijas tā kā gaida, tā kā būs, tur jūs kaut kādu Jelgavas piemēru, vārdā nenosauktu, minējāt. Tagad visa Latvija ir smuki izrunājusies par Valku, olu ražotne mežā un visu to pārējo, bet man ir tas jautājums tāds komplekss. Mēs vēl aizvien neredzam investīcijas lielās, vērā ņemamās ražotnēs investīcijas. Un otrs, kas saistās ar valsts interesēm: jūsu valdības visu šo posmu tomēr bija runa, es divus jautājumus sametīšu vienā, viena valsts potenciāla īpašuma realizēšana ar investīciju mērķi bija runa par "airBaltic" akciju pārdošanu, un arī tas nav noticis.

Kučinskis: Tur ir labāka ziņa, nekā tobrīd prognozējās, jo pēdējais ziņojums... Mums nebija "airBaltic" gadījumā nevienu brīdi doma, ka investīcijas vajag par visu varu. Investīcijas bija vajadzīgas, lai "airBaltic" kļūtu lielāks, spēcīgāks, paplašinātos vēl vairāk.

Loģiski, vairs nevajag?

Kučinskis: Nebija par katru varu. Pirmie mēģinājumi, tur bija arī liels, starp citu, apdraudējums, mēs varējām arī atdoties kādām investīcijām, kuras pēc tam mūsu "airBaltic" pataisītu par kaut kādu filiāli kaut kur...

Labas investīcijas, kam atdot, mēs neesam atraduši.

Kučinskis: Šobrīd pēdējais mūsu lēmums par "airBaltic" ir paplašināties, jau ar saviem spēkiem, ar pilnīgu savas bilances rādītāju un, ja vēl nākamo... Investīciju meklēšana turpinās, bet viņa nav par katru cenu. Tas nozīmē, ka ļoti saprātīgi vadot uzņēmumu, ir jautājums, viņš var būt ar tādām ambīcijām, viņš var būt ar tādām...

Labi. "airBaltic" ir valsts daļas, privātas daļas, cita lieta, bet, ja mēs runājam vispār par investīcijām, nav mums to, es neredzu tos veiksmes stāstus un plus vēl tagad uzkrīt tagad šitas olu stāsts.

Bergmanis: Jūs runājat par investīcijām ražošanā un tādām, bet nevar noliegt, tas pats, piemēram, "IKEA" ienākšana, tā ir liela investīcija no Zviedrijas puses. "Rimi" paplašināšana bija, man liekas, pie 100 miljoniem gandrīz investīcijās...

Bet tirdzniecībā...

Bergmanis: Tāpēc es saku. Jūs tagad prasiet, es arī, protams, nezinu visas tās... Tikko es lasīju, man liekas, šodien, piemēram, "Pobeda Confectionery" tur investē divus miljonus ražošanā, produktu ražošanā.

Skaidrs, jūsu atbilde, labi.

Kučinskis: Jūsu jautājums un tā vēlēšanās būtu grandiozs uzņēmums, tā kā "Liepājas metalurgs" vai kaut kas ar ļoti daudziem... Tādu tiešām nav, bet investīcijas un investēts Latvijā, protams, ka ir. Attiecībā par olām atsevišķs stāsts. Tikko mēs uzliktu šobrīd kopā izcirst mežus un ielaist ukraiņus audzēt vistas, un pārdot olas, apkārt konkurējot ar visām Latvijas mazajām ražotnēm, tad būtu, es domāju, pilni virsraksti, tik pat daudz, cik šobrīd.

Tas bija protekcionisms, tā iznāk..

Kučinskis: Nē, tas bija meža izciršanas jautājums. Jo, redzat, Valkā olas smird, vajag ielikt mežā, tad nesmirdēs, nu apmēram tāds bija tas piedāvājums.

Šo Ventam Armandam Krauklim, partijas bijušajam biedram, izskaidrojāt? Viņš piekrita?

Kučinskis: Es vairākkārt mēģināju skaidrot, viņš nepiekrita.

Es saprotu ka mēģinājāt un viņš nepiekrita?

Kučinskis: Viņš teica: "Mums vienalga būs darba vietas un, lai smird vistas, bet lai būtu ražošana."

Tad tā smirdēšana īstenībā viņam traucēja?

Kučinskis: Nē, viņu lokāli var saprast, par Valku domājot, bet mēs liktu uz Saeimu, šobrīd, ja kādam ir vēlēšanās likt to jautājumu, lai viņš tiktu apspriests. Es tikai nedomāju, ka ziņa par to, ka mēs izcirtīsim mežus, lai tur būtu ferma, būtu ļoti atbalstāma.

Bergmanis: Mums jau līdzīgs stāsts bija kādus gadus atpakaļ par cūku fermām, droši vien Dombura kungs atceras. Bet es gribēju no savas nozares, ka mums arī viens no galvenajiem uzdevumiem ir tas, ka mēs vēlamies attīstīt militāro industriju, mēs esam mainījuši spēlēs noteikumus arī ar sadarbības partneriem, no kuriem mēs iegādājamies kaut kādas lietas, un šobrīd notiek jau, es negribu pateikt "hop" ja mēs vēl neesam pārlēkuši...

Tā nav tāda izpratnē privātā investīcija. Atceramies, tajā vecgada intervijā, ko mēs runājām? Igauņiem jau bija kontrakti tad, kad mums Latvijā ar privātajiem nebija.

Bergmanis: Nē, nē, bet šobrīd ļoti daudzas lielas militārās industrijas kompānijas lūkojas šeit pēc partneriem un ir gatavi šeit investēt naudu, lai attīstītu šo ražošanu.

Lai ražotu šeit ko?

Bergmanis: Nepieciešamo gan mūsu bruņotajiem spēkiem, gan, iespējams, tirgot tālāk.

Kučinskis: Tā laikam mūsu problēma, kaut kur ar Bergmaņa kungu un šīm valdībām, mēs tā kā nenākam ar ļoti skaļiem paziņojumiem, ka, re, kur ir ražotne, re, kur jau tādi.

Ir piebilde?

Krauze: Jā, es par to protekcionismu, ko pieminējāt. Mums ir nacionālās intereses tomēr pirmajā vietā un nacionālie ražotāji arī ir pirmajā vietā.

Nē, jūs to ik pa brīdim piemināt...

Krauze: Mēs tiešam, mums ir jāskatās, mēs nevaram ņemt pretī visas investīcijas, kas nograuj tiešām simtiem uzņēmējiem...

Olās nevaram, kur varam?

Krauze: Es saku nograuj simtiem mūsu vietējos uzņēmējus...

Kučinskis: Mums ir ļoti uzmanīgi jāskatās un jāstabilizē augstas pievienotās vērtības. Tikai koka ražošanā... Mēs nevaram "Latvijas finierim" un negribam taisīt konkurenci.

Nē, bet, lai nav kašķis nākamreiz, tagad jūs pateiksiet...

Krauze: Tagad uztaisīs lielu kokapstrādes uzņēmumu, tiešām jauns, ienāks...

Olas nevar, kokapstrāde atņems "Finierim" kaut ko.

Krauze: Te nav runa par "Finieri", bet par mazām kokzāģētavām, visām. Viņi tagad nāks, pirks milzīgus apjomus kokmateriālu...

A cūkas arī smird. Laist iekšā nevar. Cūkas var?

Krauze: Ko jūs pateiksiet vairākiem simtiem, tiem, kas zaudēs darbu...

Es neko, jūs teiksiet...

Krauze: Nu, par to jau arī ir runa, tāpēc mēs jau aizstāvam vietējos ražotājus.

Tātad kokā nevar, olās nevar, cūkas smird – arī nevar...

Kučinskis: Saliksim pa plauktiņiem to, ka pirmais, arī runājot par ārvalstu investīcijām, pirmais mūsu uzstādījums ir – savi ražotāji un savas investīcijas un, ja viņi grib paplašināties, viņiem šeit ir pirmā roka, ja tu es kļuvis par savējo Latvijai. Tad tu saprātīgi...

Tu esi kļuvis par savējo?

Kučinskis: Tāpēc, ka, protams, ka daudzi uzņēmumi pieder... Kļūt par savējo nozīmē pierādīt, ka tu šeit esi uz palikšanu, ka tu radi darba vietas, ka tu esi sociāli atbildīgs. Viss tas padara...

Bet, lai viņš sāktu pierādīt, viņam vienalga jāienāk kā investoram...

Kučinskis: Jā, bet es teicu esošā. Pēc tam, ja, nākot investīcijām, protams, ka viņas ir vajadzīgas un nepieciešamas, bet tev jāskatās arī, ka ne jau par katru cenu...

Bet iedodiet piemēru, kurās jomās Latvijā trūkst ārvalstu investīcijas?

Krauze: Ārzemju uzņēmējiem ir lieliska iespēja ienākt Latvijā.

Bergmanis: Manā.

Lauksaimniecībā netrūkst? Ārvalstīm nevajag?

Krauze: Nē, nē ārvalstu investori var ienākt Latvijā, viņi var pirkt privātās zemes, bet viņi uzreiz grib kaut kādu Leiputriju, ka viņiem valsts kaut ko iedos, viņi grib valsts mežus un tā nebūs, ka mēs tagad ārzemniekiem izdalīsim valsts mežus pa labi un pa kreisi, nebūs vienkārši, jo valsts meži mums ar likumu ir aizsargājami un neprivatizējami.

Kučinskis: Augstajās tehnoloģijās...

Bergmanis: Dombura kungs, es gribēju papildināt. Tā ienākšana varbūt ir tas darbs, kas mums vēl ir jādara gan valdībā, gan arī Saeimā kopā. Ir daudz likumdošanas normas, kas liedz ienākt. Konkrēti manā, piemēram, munīcijas ražošanā, ir ļoti sarežģīti procesi, kur mums ir jāpamaina likumdošana, jo ir saglabājušies vēl no padomju laikiem...

Tad jūs esat tagad, iznāk, visatvērtākā nozare investīcijām?

Kučinskis: Viņa ir viscerīgākā, jo...

Viņiem visvairāk naudiņa arī ir.

Bergmanis: Tā gluži nav, ka visvairāk naudiņa, bet mēs tiešām vēlamies, jo militārā industrija, Dombura kungs, ir tā, kas palīdz visas valsts ekonomijā. Tas ir ļoti svarīgi.

Kučinskis: Ko Aizsardzības ministrija darījusi, viesiem darot zināmu, ka mēs vēlamies šos ražotājus, remontētājus visai tehnikai redzēt šeit.

Ja mēs paliekam pie tā temata par cūkām, olām, mežiem...

Bergmanis: Armiju arī atstāsim.

Armiju arī varam iekļaut tajā, man ir virkne jautājumu, kas ir dažādā formā e-pastos, komentāros un, prasot nozares ļaudīm vai organizācijām, kas būtībā reducējas uz to, ko tad jūs, ZZS, darāt, lai līdzsvarotu, savu iekšējo konfliktu starp zaļumu, un aizsardzības ministrs mums ir viszaļākais no šeit pie galda sēdošajiem...

Bergmanis: Politiski viennozīmīgi.

Es apkopošu tos dažus jautājumus. To industriālo vai intensīvo lauksaimniecību, kas nodara kaitējumu videi un ko Zemkopības ministrija, tai skaitā, atbalsta neizbēgami. Vairāki piemēri ir, plus vēl viņi savelk vides aspektus un cilvēku aspektus. Jo tas, par ko viņi runā, ir, jo tev ir intensīvāka lauksaimniecība un arī mežsaimniecība, jo tev cilvēku paliek mazāk attiecīgi reģionā, tāpēc ka uz to zemes kvadrātmetru vai hektāru tev vajag mazāk cilvēkus, kas viņus apstrādā. Līdzīgi ir forši cīnīties par tiešmaksājumiem, saka viens otrs, es gribētu teikt, samērīgs dabas draugs, bet tam var nākt klāt arī proporcionāls agroķīmijas patēriņa pieaugums, tāpat man saka par zivīm, mēs te atražojam mākslīgi, nevis veicinām vidi, lai būtu dabīgā vide, kur zivīm atražoties. Jūs risināt iekšēji šo problēmu?

Kučinskis: Es tikai vienu teikumu, pirms speciālisti droši vien vairāk pateiks. Arī Merkeles kundze pirmajā vizītē šo jautājumu uzdeva, es zināju, ka tas būs un domāju par šo. Patiesība vienmēr ir pa vidu, un šis dod iespēju racionālam balansam, es tikai varu priecāties, pēdējais es aizmirsu, pat nevar izrunāt atbildīgais ministrs to aizliegto vielu, kas ir, bet, kompromisi kaut kur vienmēr tiek rasti, bet šis dod iespēju...

Kaut kur, jā. Jūsu redzējums ir – mēs esam pa vidu šobrīd.

Kučinskis: Šis šobrīd dod iespēju racionāli sabalansēt visas mūsu prasības...

Kā jūs mērāt to vidu? Jūs personiski, domājot, ko atbildēt Angelai Merkelei, kā jūs mērījāt, ka mēs esam pa vidu, nevis 30% pret 70%?

Kučinskis: Kā jebkuras lietas, kas ir valstij, ieskaitot politiku, kas ir gan pēc sajūtām, kāda ir cilvēkiem, gan par to pētījumu, kas parāda mūsu lielās priekšrocības ar nesamaitāto vidi apkārt un tomēr tajā pašā laikā, neieslīgstot stagnācijā ar ekstensīvo lauksaimniecību un neražojot tikai piemājas saimniecībā, un tie strīdi ir ļoti karsti, pareizi, es biju klāt iepriekšējā arī strīdā, kas bija starp zaļo un zemnieku organizācijām, bet tai paša laikā, tas racionālais grauds vienmēr ir ļoti sabalansēts.

Jūsu atbildes versija, Krauzes kungs?

Krauze: Es domāju, ka mūsu modelis ir perspektīvs vispār Eiropas kontekstā, tas ir zaļie ar zemniekiem kopā, jo tikai, pie viena galda sēžot, var izdiskutēt un pie kaut kāda kopsaucēja nonākt, pretējā gadījumā zemnieki sēž traktorā un ar lauku un zaļie sēž kokos un izkar plakātus.

Jūsuprāt, Zemkopības ministrija ir neatbalsta šīs intensīvās lauksaimniecības?

Krauze: Es gribu pateikt, ka Vācijā ir pavalstis, kur ir kopā vides un zemkopības ministrija apvienotas vienā. Un tad, kad mēs vāciešiem prasījām, kāpēc tā, viņi saka – tas ir ļoti labi, mēs izdiskutējām un mēs neejam tik tālu sabiedrībā, pie lauksaimniekiem un pie vides cilvēkiem, kamēr neesam nonākuši pie viena kopsaucēja.

Tad viss notiek labi šobrīd?

Krauze: Mēs sabalansējam, mums, protams, ir intensīvā lauksaimniecība, bet mums tiešmaksājumi attiecas uz visiem. Savukārt, lauku attīstības programmā mums ir ļoti mērķtiecīgs atbalsts bioloģiskai lauksaimniecībai. Latvijas nacionālās attīstības plānā un Latvija 2020, 2030 ir iekšā, ka mums tām platībām ir jāpieaug. Viņas arī būs gan esošā...

Esošie politiskie uzstādījumi ir samērīgi un pareizi, un tie nav jāmaina? Tā ir kopējā atbilde?

Krauze: Mēs darījām pareizā virzienā un, starp citu, es esmu tas, kas pārstāv zaļu lauksaimniecību, es esmu gan agronoms, gan arī biškopis...

Jūs pārstāvat ZZS. Jūs šobrīd nepārstāvat mistisku lauksaimniecības daļu.

Krauze: Jūs prasījāt par lauksaimniecību...

Biškopja darbs šobrīd nav, kāpēc jūs šeit atrodaties.

Krauze: Es esmu agronoms, es teicu, pēc izglītības, un līdz ar to arī šādi arī veidojas mana politika. Lauksaimniecībai ir jāpastāv līdzās gan konvencionālai, gan bioloģiskai. Tās var pastāvēt un tām ir jābūt līdzsvarā.

Atbildi sapratu.

Krauze: Pagaidi, es vēl pateikšu par zaļām lietām. Arī Lauku attīstības programmā ir, piemēram, zaļināšanas pasākumi, kur ir arī konvencionāliem lauksaimniekiem jāatstāj diez gan lielas platības, tā teikt, zaļajā paketē, kur nedrīkst miglot un nedrīkst lietot.

Labi. Ejam tālāk. Iedodiet vārdu Zaļās partijas pārstāvim, lūdzu!

Bergmanis: Paldies! Nē, man bija pavisam cits. Šeit laikam tas vārds "samērīgums" ir tas galvenais. Man vienmēr patīk, ja ir piemērs. Tajā laikā es vēl nebiju šajā amatā, bet es biju aizbraucis un runāju ar cilvēkiem par jūras novērošanas sistēmas uzstādīšanu, un tur arī bija šis stāsts. Šis starojums...

Armija nav baigi dabai draudzīga, bet cenšas, bet garu stāstu nestāstiet, mums ir tik daudz. Mums ir ārlietas, izglītība, tā mēs te līdz vakaram.

Bergmanis: Ātri. Tas stāsts bija tāds, ka tas ir slikti, blakus ir telefons, kurš daudz lielāks stāsts, bet tas ir vajadzīgs tev.

Īss jautājums par Zaļo partiju. Man liekas, ka Raimonds Bergmanis vēl nebija Zaļajā partijā, kad bija mucas kokos. Bildē ir redzams. Vēl nebija, ja? Tad, kad Zaļā partija, tā bija Zaļā partija, kas teica pēc Fukušimas, ka no Visaginas atomelektrostacija ir liels risks reģioniem. Es varbūt esmu kaut ko palaidis garām, bet man liekas, ka Zaļā partija ne ar kādu tādu uznācienu vairs par zaļumu, šādu iznācienu, kas principā zaļajām partijām piestāv tā starptautiski, nav noticis. Jautājums – nav, par ko iziet?

Kučinskis: Bet vai vajag arī, ja tev nav iemesla?

Bergmanis: Šis ir tas, ko es tikko gribēju atbildēt. Šajā gadījumā tiešām jautājums vietā, gan par kodoltehnoloģijām, Zaļā partija ir daudz ko darījusi. Tas ir šis, tad mans parlamentārais sekretārs, pat, man liekas, bija melnajā sarakstā Lietuvā, tad, kad cēla Būtiņģes...

Bet pēdējos pāris gados, ko Zaļā partija ir tādu izdarījusi par zaļumu?

Bergmanis: Par zaļumu. Te nu ir tas, ar ko es sāku. Par to samērīgumu. Man, kā Zaļās partijas pārstāvim, šobrīd atrodoties šajā amatā, ir ļoti grūti skatīties, bet man ir jāizvērtē, vai es varu nogarantēt to galveno uzdevumu, ko es šobrīd, ieņemot šo amatu, kas man ir uzdots...

Respektīvi valsts drošība, zaļums pēc tam.

Bergmanis: Nē, samērīgums.

Krauze: Dombura kungs, pat Ādažu poligonā ir "Natura 2000" platības un vides aizsargājamās teritorijas...

Jā, putnus vēro, skatījos raidījumus...

Bergmanis: Aicinu 1. jūnijā iesim uz purvu.

Kučinskis: Es Jums uzmetīšu tiltu...

Purvā mēs jau esam.

Kučinskis: Es uzmetīšu tiltu jums uz ārlietām šajā jautājumā...

Jā, paldies, jo tas ir nākošais.

Kučinskis:... jo, runājot par ZZS lēmumu par iestāšanos Eiropas Tautas partijā, palēnām arī Eiropas Savienībā šo salikumu – zaļie un zemnieki – sāk pieņemt. Tāds ir arī Lietuvā. Par to vairs nebrīnās. Es domāju, ka mēs tik tālu esam iespiedušies arī tālākā ceļā.

Bergmanis: Vēl viens piemērs. Jāni, mazs piemērs...

Bet runājam tad ilgāk par pusotru stundu, ja?

Bergmanis: Man ir jāiet uz tikšanos.

Ai, kā jūs stāstīt gribat! Es dzīšu tempu. Ejam tālāk. Eiropā dažādi saprot vienu projektu, kas ir ļoti uz ribas, "Nord Stream 2". Tas ir par vidi, par drošību. Ir vienas valstis, kas saka "vo!", otras saka šitā, citas saka kaut kur... Latvijā bija viens otrs cilvēks, uzņēmēju grupa, nevis cilvēks, kas teica: "Mums vispār jākompensē, ka mūs nelaiž iekšā." Uz ko Maris Kučinskis pateica: "Nav vienalga, kam un par ko pārdoties, visi brīvi." Tā cieti atbildot. Kopumā, ko tad mēs gribam un ko vēl varam panākt "Nord Stream 2" gadījumā? Jo tas tomēr ļoti uz mums attiecas.

Kučinskis: Nu tiešā nozīmē tas uz mums galīgi neattiecas. Tiešā nozīmē tas uz mums attiecas tik tālu, cik tas iet caur Baltijas jūru. Caur mums "Nord Stream 2" neiet.

Jūs interesanti lasāt ārpolitiku.

Kučinskis: Bet tai pašā laikā mūsu pozīcija ir skaidra. Mēs esam pret to, mēs esam pret šāda "Nord Stream" būvniecību. Mēs esam vienīgā no tām visām valstīm, kas ir pret, gan solidarizējoties ar Ukrainu, gan arī baidoties par visām izmaiņām šajā tirgū, kas neapšaubāmi būs. Mēs esam vienīgie, kas ir zināmā mērā cietuši no tā. Jo pie mums gribēja taisīt atbalsta punktu Ventspilī. Tas nav noslēpums, un tur mana un visas valdības nostāja bija diez gan krasi un nemainīgi. Mēs to nevaram...

Kā var tagad iztulkot šo situāciju, ka mēs esam pret, tas ir Krievijas drošības ambīcijas ne tikai ekonomiskās.

Kučinskis: Politiskās.

Politdrošības, jā. Un Eiropa nav mūsu pusē.

Kučinskis: Visa Eiropa formāli ir, un visi formālie lēmumi ir pret, bet tai pašā laikā, atbilde ir – bizness ir bizness, un darbi norit tālāk.

Un tagad amerikāņi vairāk sāk runāt par sankcijām nekā Eiropa. Tad Eiropa ir divkoši?

Kučinskis: Nē, šobrīd es domāju, ka Eiropa nav vis divkoši, bet kā tā teikt, Eiropā nav tā, ka viens pieņem lēmumu un bizness galīgi neietekmē situāciju, tāpēc, protams, tās valstis, kas ir iesaistītas projektā, valdības līmenī pasaka ''nē" un tomēr biznesa līmenī tas process kaut kā neapstājas.

Iedodiet savu kopskatu. Jo atšķirībā no ārlietu ministra, jūs arī esat spēlētāji visā tajā bildītē. Šeit viena bilde no pagājušās nedēļas, kur bija Eiropas Savienības valstu līderi Sofijā. Tas bija pagājušajā nedēļā, Māris Kučinskis tur arī pieslēpies maliņā. Kā jūs redzat...

Kučinskis: Katram bija numuriņš uzlikts...

Ja? Skaidrs, kā jūs tur salika. Kā jūs redzat, kas notiek šobrīd Eiropā? Šajā saietā šobrīd bija situācija, ka visa Eiropa vienoti pateica, ka Tramps taisa muļķības ar Irānu – tā bija viena liela lieta, bet no otras puses tas, kas tur iekšēji notiek un kura valsts ko dara. Kā jūs redzat?

Kučinskis: Šobrīd gan "Brexit" iespaidā, gan... Vienotības sajūta noteikti, ka ir, un ir gatavi pieņemt arī ļoti pat tādus smagākus lēmumus. Viens no piemēriem bija diplomātu izraidīšana saistībā ar Lielbritāniju, lēmums tika pieņemts ap diviem naktī. Tas pats arī šobrīd, protams, ka zināms apjukums visā stāstā, Eiropai nav nekad bijuši jautājumi par savām drošības sistēmām, jo mums ir NATO un...

Kā tad nav bijuši jautājumi? Mums visu laiku par Eiropas armiju, jau kuro gadu mēs te runājam.

Kučinskis: Jau kādu otro vai trešo gadu tikai, bet šobrīd Eiropas armijai punkts ir pielikts. Tāda nebūs. Tai pašā laikā drošības jautājumi ir jākoordinē, jākoordinē arī visa situācija, kāda šobrīd ir...

Vajadzības izteiksmē, jā. Bet reālā situācijā Donalds Tusks par šo notikumu pateica: "Ja mums ir šādi draugi kā Amerikā," viņš ļoti cieti to pateica, "ja mums ir šitādi draugi, priekš kam mums ienaidniekus." Kas tur notiek?

Kučinskis: Šie te cilvēki visi apstiprināja. Mēs nevaram ļaut sevi sadalīt savā starpā. Pie šādas vīzijas, visi attēlā redzamie ir vienoti.

Pie šī jautājuma, kas ir Latvijas galvenās nacionālās intereses šai kompānijai šodien? Ar ko mēs varam tās īstenot?

Kučinskis: Nacionālās intereses mums ir salīdzinoši nodefinētas, ņemot vērā, kā, ja runā par ātrumiem un kas gan vairāk ir integrācijas jautājums, mēs esam par iespējami vienotu Eiropas Savienību, par vairāk vai mazāk integrētu Eiropas Savienību. Tur, kas Latvijai, protams, pie savām pozīcijām ir ļoti svarīgi. Mēs gribam būt notikumu epicentrā un tur arī vēlamies būt, tāpēc mums ir ļoti svarīgi Baltijas jūras reģionu valstis, mums ir ļoti svarīgas centra valstis – Vācija, Francija.

Dažas frāzes jūs esat labi apguvis. Vai tās kaut ko izsaka? Baigi grūti...

Kučinskis: Tās ar minētajām kungiem arī runā, un tur šobrīd Eiropā...

Es uzdodu jautājumu, kas ir mūsu intereses, jūs sakāt, ka mums ir svarīgi, bet tā nav interese.

Kučinskis: Tās ir mūsu intereses, būt klāt centrā, tur, kur tiek pieņemti lēmumi, un tas arī...

Mūsu nacionālās intereses ir būt klāt?

Kučinskis: Ne tikai būt klāt, bet iespaidot šīs intereses, caur Baltijas jūras...

Ar kādu mērķi? Ko mēs gribam panākt?

Kučinskis: Savu izaugsmi. Iespējami lielo... Izaugsme ir mūsu rokās, bet instruments, ko mums var iedot vai atklāt, tie ir bieži vien atkarīgi no kopējiem lēmumiem, tāpēc mums ir formāti, Baltijas valstis, Baltijas jūras valstis, mums ir svarīgi Eiropas centra valstis.

Un no šīs vietas par izaugsmi. Mums bija izaugsmes plāns, jūsu valdībā, jūsu valdībā akceptēts, ka mums ir reģionālais...

Bergmanis: Arī jūsu valdībā, Dombura kungs.

Nē, nu, jūs esat valdība. Tā ir mana valdība, bet jums viņa ir primāri jūsējā. Jūs atbildat.

Bergmanis: Mēs atbildam.

Jūs pieņēmāt lēmumu, ka tas ir reģionālais finanšu centrs, kas acīmredzami bija finanšu sektora attīstības dokumentā ierakstīts, kas bija par to, ka mums ir jāattīsta ABLV bankas. Pagāja gadiņš, ABLV banka nav. Mums tagad ārlietu ministrs tepat, pie manis, drusku vairāk nekā pirms mēneša, saka – Latvija vairs nav tilts starp austrumiem un rietumiem. Tad izstāstiet premjera ārpolitisko...

Kučinskis: Mazā Šveice... Redzat, kontekstā jāsaprot arī nerezidentu īpatsvars. Par ko daudz ir runāts. Ja Lietuvā tas ir 2%, Igaunijā – 12%, Latvijā bija pat 60%, nu, 40%...

60% nebija. Saderam par šo ciparu?

Kučinskis: Labi, lai būtu. Es nezinu, kā bija "Parex laikā"... Bet, jebkurā gadījumā, bija 40% izejas cipari, kas ir milzīgs cipars un viņu ir grūti kontrolēt, bet, pieņemot, ka uz to politiku līdz 40%, Latvija gāja diez gan konsekventi, pasakot "mazā Šveice", reklāmas. Un tad ir jautājums arī valdības sākumā, ļoti iespējams, mēs nenovērtējām, jo tādu Burkāna kungu iepazina tikai pēc kāda...

Nenovērtējāt?

Kučinskis: Nenovērtējām, cik mūsu institūcijas var nokontrolēt šo naudas plūsmu. Un tāpēc valdības plāns neparedzēja koriģēt mazās Šveices īpatsvaru, bet, saduroties ar reālām problēmām, nācās valdības plānus koriģēt, un šobrīd pie mūsu dienas kārtības finanšu sistēmas sakārtošana attiecībā uz banku...

Mēs vairs neesam reģionālais finanšu centrs, šajā izpratnē?

Kučinskis: Reģionālais finanšu centrs ir izsapņots. Tādā izpratnē...

Tilts vairs mēs neesam?

Kučinskis: Stop! Reģionālais centrs un attīstības centrs, un Rīga kā finanšu, kas balstās uz nerezidentu naudām un uz ļoti augstam riskam pakļautām, tas sapnis ir izsapņots.

Tilts vairs neesam starp austrumiem un rietumiem?

Kučinskis: Tilts jau ir labu brīdi izsapņots, kopš pieņemts lēmums.

Caur ko izaugsme?

Kučinskis: Mums ir tikai daži punkti, uz ko spiest. Tā ir izglītība, īpaši augstākā, tā ir zinātnes un tehnoloģiju attīstība un inovācijas.

Ko jūs no šīs kompānijas priekš tā varat paņemt?

Kučinskis: Tur bija diskusija, pie tam es diez gan stingri pat paudu Latvijas pozīciju attiecībā uz jauno inovāciju sadaļu. Tāds fonds pēc Vācijas un Francijas priekšlikuma, kurā varēs startēt dalībvalstis, protams, mums ir jābūt tur iekšā.

Dodiet tagad saprašanu, tranzīts gāžas lejā, nu, vairs nekrīt, bet gāžas lejā...

Kučinskis: Tranzīts ir pakāpeniski jāizspiež, bet saprotiet, tās ir beramās...

Kas ar viņu jāizdara?

Kučinskis: Jāaizstāj ar citām kravām, tāpēc protams, ka viss...

Kādām? No kurienes?

Kučinskis: Nu, protams, kaut vai veidojot tehnoloģiskos parkus un nomainot lēnām izberamās kravas ar konteineriem, kur Baltijas jūra kā tranzīts...

.

Tas arī nav sapnis?

Kučinskis: Nē, tas nav gluži sapnis...

Bet mēs sapņojam par tiem konteineriem jau entos gadus. Uz kurieni mēs vedīsim tos konteinerus?

Kučinskis: Mēs par daudzām lietām, Dombura kungs, sapņojam, kad mēs sākam kaut ko darīt.

Es gribu saprast. Tā tad jūsu versija ir, ka tranzīts ir jāaizvieto? Tranzīts uz kurieni?

Kučinskis: Tranzīts ir jāizglābj daudz savādāk. Ceļš uz Skandināviju ir gan no Ķīnas, gan no "Lielā akmens" Baltkrievijā, kur mums noteikti ir jābūt klāt atkal, ir brīvs, ja mēs vien spējam piedāvāt savu atvērtību priekš tālākām kravām, izmantot Baltijas jūru. Viens piemērs Liepājai, kas bija pēc Baltkrievijas.

Liepājas partija ierunājās.

Bergmanis: Bet tas jau nav slikti.

Kučinskis: Labības tranzīts no Ukrainas uz Liepāju – visi šķēršļi šobrīd ir noņemti, lai tas varētu attīstīties. Tas ir lēns process.

Piedodiet, tūlīt došu vārdu! Lai nebūtu diskriminācija, "Latvijai un Ventspilij" nav pārstāvēta. Ja runājam par visiem piemēriem, runājam par piemēriem. Pagājušā nedēļā... Kā lūdzu?

Kučinskis: Jūs trīs aicinājāt.

Jā, jā, tāpēc es saku, lai nebūtu diskriminācija. Aivars Lembergs uzstājās preses konferencē, runā par to kāpēc investori nenāk Ventspils ostā, piemin vairākus piemērus. Viens bija par kaut kādiem kazahiem, kuri pēc ABLV bankas aizslēgšanas saka, ka te ir trakāk nekā pie Putina un tāpēc viņi te nenākšot, un viņš saka: "Šobrīd situācija ir tāda, ka pret Latviju ekonomiskās sankcijas ir gan no Krievijas, gan no Eiropas Savienības, gan no Amerikas Savienotajām Valstīm." Ar to domāts ABLV. No Eiropas Savienības tādējādi, ka sankcijas ir pret Krieviju, bet tās sankcijas iznāk arī pret Latviju. Ļaujiet man saprast, tā ir ZZS, mēs visi par vienu.

Krauze: Tā nav ZZS pozīcija, bet...

Kučinskis: Tā ir Aivara Lemberga pozīcija, ko viņš arī neslēpj, varbūt arī tāpēc citi to nedarītu vai darītu savādāk, Aivars Lembergs vienmēr ir teicis, ko domājis, un ne vienmēr sakrīt ar to...

Tad pasakiet, ko jūs domājat...

Kučinskis: Tas ne vienmēr sakrīt ar to pozīciju, kāda ir valdībai, bet tas ir normāls stāsts. Tas, kas ir attiecībā uz Kazahiju un tālākām, protams, ka šobrīd mums ir jāpārvar tas brīdis, kurā bankas, kas skatās ļoti uzmanīgi un aizdomīgi uz visām naudām un Banku asociācija pat ombudu nodibināja, lai risinātu tādus jautājumus, kur, iespējams, kādam dara pāri nepamatoti. Mums šobrīd diemžēl ir vajadzīgs, jāatzīst, atkopšanās laiks, kas nebūs īss, lai mēs savu reputāciju pēc šī ASV paziņojuma par to, kas mums notiek, mēs varētu atgūt.

Kurš Latvijā ir atbildīgs, ka mēs pazaudējām šo reputāciju? Kurš personiski – vārds, uzvārds?

Kučinskis: Reputācija nepazūd vienā dienā, reputācija nepazūd vienā mēnesī. Reputācija pazuda tajā ilgajā laikā no brīža, kad tika paziņots par Latvijas Šveici un kā viņa tika īstenota.

Kurš ir atbildīgs? Primāri.

Kučinskis: No tā brīža, kad kritiskais sastāvs, kritiskā lieta bija tik liela...

Pēdējos četros gados, kopš jūs esat pie varas, kurš?

Kučinskis: Es vēl nepaspēju tajā brīdī iesēsties vēl krēslā, kad Finanšu kapitāla tirgus komisija tika radikāli mainīta, izveidota, ielikts jauns...

Un strādāja tik pat ilgi, Putniņa kungs, bijušais vietnieks, viņš nebija jauns, viņš no vietnieka kļuva par priekšnieku, un pagāja divi gadi un mēs uzsprāgām.

Kučinskis: Putniņa kungam nav nekādu pārmetumu no sabiedrotajām, ne no uzraugošajām institūcijām ar ko mēs sadarbojamies...

Atbildīgo nav.

Kučinskis: Šobrīd Putniņa kungs ir viens no tiem, kas, protams, visu šo smagumu būs spiests arī iznest...

Atvelciet viņu uz šejieni, viņš nenāk trīs mēnešus.

Kučinskis: Es ļoti saprastu, ka visiem vajag asinis, bet no tā labāk nebūtu, ja kādu pēkšņi atlaistu.

Nē, nu, skaidrs, mēs vienkārši varam grupā vaimanāt, ka viss slikti.

Kučinskis: Jā, bet mēs nevaram atrast kādu vienu vainīgo.

Atrodam piecus.

Kučinskis: Kurš?

Atrodam piecus, 55, vienalga. Šobrīd viss ir labi.

Kučinskis: Tajās vietās, kur var tiesībsargi iejaukties, tur arī meklē. Attiecībā... no paziņojuma apmēram piecas epizodes ir izmeklēšanā.

Piecas epizodes ir izmeklēšanā?

Kučinskis: Apmēram, varbūt četras.

Sapratu, tas ir kaut kas jauns. Paldies par ziņām! Piedošanu, nelaidu pie vārda kādu brīdi.

Bergmanis: Es par to "Nord Stream 2", kur mēs runājām, ka Putina kunga paziņojums šobrīd jau tajā lielajā spēlē, ko mēs redzam un kas notiek šajā ogļūdeņraža stāstā. Viņš ir paziņojis, ka viņš saglābās eksportu caur Ukrainu, tas ir Putina kunga paziņojums, pēc tikšanās ar...

Kuriem vienmēr var ticēt 100%.

Bergmanis: Tas ir tas, ko es gribēju stāstīt, 1994. gads, Budapeštā parakstītais par kodolieroču izvešanu no Ukrainas, rezultātā mums šodien ir šāda situācija par zaļajiem cilvēciņiem Krimā, kur Putina kungs pats atzina, ka tie bija viņa speckaravīri, specvienību karavīri. Tā kā tā ir tā uzticība. Un šobrīd šis paziņojums, nu, jā...

Bet tai tilta izpratnē, 2014. gadā ZZS jau bija iekšā valdošajā koalīcijā, kad bija zaļo cilvēciņu sankcijas, pret Krimu. Un toreiz, vēl balansējot uz tilta, sankcijas, kas bija pret Jakuņinu, Krievijas dzelzceļa šefu, netika atbalstīts Latvijā? Tur vēl bija kaut kāda tāda spēle, kā izspēlēt?

Kučinskis: Tur bija laikam vēl lielas cerības, jo Magoņa faktors, un joprojām tas mīts ir tāds, ka viņš sakārtoja visas tās attiecības un tāpēc nāca kravas. Lai gan, ja mēs paskatāmies Krievijas jau 2000. gada sākuma paziņojumus. Šī lejupslīdē bija prognozējama, un mēs arī sūtītu caur savām ostām, patiesībā, ja mēs gribam būt pilnīgi objektīvi.

Bet šādas spēles mēs vairs neizspēlēsim.

Kučinskis: Kādas spēles?

Nu tādas, ka būsim mazliet maigāki sankcijās, varbūt tur var kaut ko izspēlēt, Krievijas kravas dabūt?

Kučinskis: Es domāju, ka visi tie mēģinājumi ir pilnīgi bijuši neveiksmīgi. Vēl taču patiesībā jāparāda – tāda mēģināšana kādam ļoti, ļoti pietuvoties nekam neatmaksājas, un tu dabū vēl lielākas...

Tas nozīmē, ir jāsaprot, kur ir tā robeža. Sankcijas ir stratēģiskas lietas. Dūklavs pirms pāris gadiem ar Auguli un Danu Reiznieci-Ozolu, laikam viņi trijatā brauca, jūs nepaķēra līdzi, brauca šprotītes uzēst pie tiem ziviniekiem, ja?

Kučinskis: Nevis uzēst, bet mēģināt iespaidot to, lai uz Krieviju atjauno tos pēc...

Jā, līdzīgi. Nu, tur nedarām kaut ko, varbūt tranzīts tur atjaunojas, vēl kaut kas. Kur ir tā robeža, kurā mirklī tad Dūklavs var šprotīti uzēst, bet sankcijās esam cieti.

Kučinskis: Sankcijās arī tad mēs bijām pietiekoši cieti, bet tas bija Dūklava kunga mēģinājums tomēr skatīties, vai ir iespējams to izdarīt caur citiem ceļiem.

Bet tad tagad varētu tā mēģināt?

Kučinskis: Nē, man šķiet, pieredze ar to arī pietika, pieredze tika gūta, ka laikam tas nav iespējams, jo tāpat, ja reiz ir Krievijas sankcijas pret Eiropas Savienību un otrādi, nekādu izņēmumu nevar būt un valdības pozīcija ir ļoti cieta: mēs esam Eiropas Savienībā, mēs esam Eiropas Savienībā.

Tagad no otras puses. Jūs tuvāks pārtikas un citu lauksaimniecības produktu ražošanai. Krievija ir eksporta tirgus, NVS, bet Krievija ir primāri dominējošā.

Kučinskis: Ļoti riskants, bet ir.

Krauze: Bija. Un starp citu tas, kas tur bija rakstīts, tam arī savā ziņā var piekrist...

Es jau absolūti nenoliedzu...

Krauze: ...jo ieviešot sankcijas, jūs atcerieties, kā tas ietekmēja piena ražošanu...

Absolūti atceros.

Krauze: ...kā tas ietekmēja zivsaimniecību. Te vēl nav runa tikai par Latviju, tas ietekmē visas Baltijas valstis un Somiju, tā kā tas ir tas lielais politiskais jautājums. Ja mēs piekrītam un mēs tiešām uzskatām, ka mums ir vajadzīgas sankcijas dēļ Ukrainas, jo mēs negribam, lai Latvijā iesoļo zaļie cilvēciņi, tad mēs pieņemam šo sankciju, mēs saprotam, ka būs embargo un mēs saprotam, ka mēs cietīsim ekonomiski, bet mums nav izvēles. Vai nu mēs vienkārši paceļam rokas un gaidām, kad kāds nāks iekšā. Vai mēs nostājamies ļoti stingri pret šādu rīcību un saprotam, ka par to ir jāmaksā un tā bija tā cena, ko mēs maksājam. Tagad ir pagājuši vairāki gadi, starp citu, mūsu ražotāji, tie paši zivsaimnieki ir ļoti veiksmīgi atraduši tirgus Skandināvijā, kur viņi pat ir nomainījuši produkcijas sortimentu, lai garšotu... Uz austrumiem ir vienas garšas, uz ziemeļiem ir citas garšas.

Jā, bet eksports vēl turas augsts un pat aug.

Kučinskis: Tagad jau atvērās Krievija, tikai ļoti daudz vairs negrib, jo šprotu pievienotā vērtība nav sevišķi augsta un cenas, par ko var pārdot, ir ļoti zemas. Tie, kas šobrīd ir aizgājuši citā tirgū...

Labi. Tad kopumā jūs kā ekonomists šai gadījumā sakāt, ka dēļ šīm drošības, politikas, neticēšanas, visiem pārējiem jautājumiem mums ekonomiskās attiecības ar Krieviju...

Kučinskis: Nē, es saku, ka tirgus ir ļoti bīstams. Ja kāds riskē, tas ir viņu risks patiesībā, bet...

Valdība?

Kučinskis: Valdība nedrīkst šādas...

Saka, ka tas ir risks...

Kučinskis: Nu redziet, valdība un tie mēģinājumi pa sētas durvīm kaut ko izdarīt, tie ir bijuši neveiksmīgi. Mums jāapzinās, ka mēs esam Eiropas Savienības sastāvdaļa, patstāvīga, liela valsts, svarīga valsts, jo atrodamies uz robežas un mums eksperimentēt nevajag.

Nākam atpakaļ pie svarīgās valsts iekšzemes problēmām, to mums netrūkst, bet, lai būtu tā drošā valsts, neļaus man aizsardzības ministrs samelot, bišku būtu jābūt stabilitātei, kas nozīmē labklājību mammām un bērniem, bez emigrācijas un tā tālāk. Nodokļu reforma ar šo motīvu tika uztaisīta pagājušajā gadā. Nevienlīdzību mazināt, ekonomisko...

Kučinskis: Mazināja...

Kurā vietā?

Krauze: No jūsu algas...

Kučinski: Mazināja, beidzot, beidzot, pēc ilgiem gadiem palielinot neapliekamo minimumu...

Visi tie pētnieki, kas uzrakstījuši, ka tā ietekme ir ļoti niecīga uz dažiem segmentiem trūcīgo vai nabadzības riskā esošo, patiesībā nekāda...

Kučinskis: Stop! Tā bija izvēle, līdz politiska...

Jūs to atzīstat?

Kučinskis: Nē. Stop! Es pateikšu kuriem ir lielāka, kuriem nav. Sākotnējais projekts par neapliekamā minimuma celšanu bija daudz augstāks, pēc tam bija politiska izšķiršanās atbalstīt ģimenes ar bērniem. Attiecīgi, ja tev ir viens bērns un mazāk, tāpēc arī nav tik liels cik bija paredzēts sākumā.

Es pamēģināšu vienkāršāk. Džini koeficienta jaunākie dati ir par 2016. gadu starptautiski.

Kučinskis: Pagaidiet, bet šodien ir 2018. gads, reformu veica 2017. gadā...

Ļaujiet pajautāt. Drīkst? Bulgārijā sliktāk, Lietuva uzšāvās mums garām, Rumānija, Spānija, bet līdz Eiropas pēdējai trešdaļai, mums vēl ir labs gabals ejams.

Kučinskis: Aiziesim.

Tas ir mans jautājums. 2021., 2022. vēlēšanu gads. 2021. gadā, mērot par 2020. Kas ir mērķis? Kurā vietā mēs atrodamies Džini koeficientā no beigām vai no sākuma Eiropā?

Kučinskis: Redzat, tas pats, kas vērtējot, ja ir citi rādītāji kā iekšzemes kopprodukts, kā viss pārējais...

Šī ir nevienlīdzība...

Kučinskis: Jā, bet pārāk vienlīdzīgi var būt arī... Tai pašā Bulgārijā 100 eiro ir normāla pensija un alga, tāpēc jau mēs neteiksim, ka tur ir viss kārtībā.

Šeit nekādu mērķu nav?

Kučinskis: Nē, ir mērķis.

Lūdzu!

Kučinskis: Šobrīd, jebkurā gadījumā...

2020. gads?

Kučinskis: 2020. gadā mums pilnīgi noteikti jābūt virs Igaunijas.

Virs Igaunijas? Sapratu. Kā var nesolīt?

Bergmanis: Nē, nē, Jāni. Kā var nesolīt?

Kučinskis: Tie ir ļoti objektīvi rādītāji, tas uz to arī...

Paldies! Mans darbs ir kritizēt.

Bergmanis: Mums – atbildēt. Tas ir mūsu darbs, bet es tikai mēģinu, man liekas, iesaistīties šajā diskusijā un man liekas, ar to izvērtējumu pēc četriem mēnešiem, kad šī reforma ir palaista. Man liekas ir pāragri vēl spriest...

Kučinskis: Nu, protams.

Bergmanis: Bet tam ir jāpaiet kādam laikam. Mēs zinām, cik tas tomēr pietiekoši garš process...

Nevar nepiekrist, bet jautājums ir par nākamajiem četriem gadiem.

Kučinskis: Uzskaitīsim...

Tad nemainām neko, nevienu nodokli?

Kučinskis: Es gribu tomēr maziņu uzskaitījumu, tas nebūs ilgi, par nodokļu reformu. Pie tam, ņemot vērā, ka viens primārais bija arī teiciens – mēs pamatnodokļus tādā gadījumā arī nemainām. Tas ir solījums mūsu partneriem, izņemot, ja kaut kur atklāsies, ka kaut kur ir hibrīdi.

Kas ir nepamatnodoklis?

Kučinskis: Kas?

Jūs sakāt, pamatnodoklis nemainās. Kas ir nepamatnodoklis?

Kučinskis: Pamatnodokļi ir pilnīgi visi tie, kas ir iedzīvotāju nodokļu tabulā, uzņēmuma ienākumu, PVN, sociālais un tā tālāk, izņemot nodevas vai kaut ko mazāku, ja kaut kas jāpiekoriģē.

Mēs ieguvām veselības aprūpes finansējumu 1% un perspektīvā uzskaiti par katru cilvēku, kas aiziet, tas bija smagu diskusiju rezultāts, kas gan varbūt samazināja ieguvumus, bet bija. Nākamais, tomēr neapliekamo minimumu par spīti pašvaldību protestiem...

Kučinska kungs, mēs tērējam laiku, uzskaitot lietas...

Kučinskis: Labi! Pēdējais, reinvestēto peļņu, ja kāds teiktu, ka nav ieguvums, es arī nevaru pateikt.

Es par to nejautāju!

Kučinskis: Jā, bet tas ir reformas rezultāts, lielākā uzņēmēju prasība un lielākais ieguvums...

Es jautāju par nevienlīdzību un par nabadzības riskiem.

Kučinskis: ...kādi būs rezultāti...

Krauze: ZZS ir pirmā valdība kopš vispār Latvijas neatkarības...

Kura maina nodokļus?

Krauze: Nē, progresīva nodokļa likme ir ieviesta, bagātie maksās vairāk...

Un šī progresivitāte ir tiešām nopietna progresivitāte?

Kučinskis: Pirmais solis...

Krauze: Cik mēs esam cīnījušies par šo...

Šī ir nopietna progresivitāte Eiropas mērogā? Nopietni?

Kučinskis: Pirmais solis.

Krauze: Šis ir neapliekamais minimums, plus tas. Un, kā jūs domājat, kāpēc visu laiku nevarēja viņu ieviest?

Šitā muldēt...

Krauze: Kāpēc neviens neieviesa visu laiku? Arī, starp citu, ja paskatās publiskā telpā, vai ir milzīgs atbalsts bija progresivitātē?

Parunājam par mammām.

Kučinskis: Parunājam par mammām.

Bergmanis: Es gribu par mammām. Par mammām jārunā.

Kučinskis: Tur mēs vienisprātis, laikam esam.

Šis viss par ko mēs šodien strīdamies, es ceru, ka kolēģi testēs ar citiem cilvēkiem, kas komentēs, jo mēs jau forši pastrīdamies...

Krauze: Dombura kungs, bet par to progresivitāti. Līdz šim jau bija vairāki mēģinājumi...

Es piekrītu, ka tie bija štruntīgi.

Krauze: Un viņu tā teikt izgāza tikai tāpēc, ka pateica, ka sāksim no 300 latiem toreiz, ja sāksim no 350 latiem, tas vispār nedarbojas...

ZZS tagad pasaka, ka šī progresivitāte nemainās uz četriem gadiem. Šī ļoti niecīgā progresivitāte, kur augsts iedzīvotāju ienākumu nodoklis ir ļoti nelielai daļai, un tas 20% –23% ir relatīva progresivitāte, un tas nekas nav.

Kučinskis: Augot ienākumiem, daudz izlīdzināsies, un to sasniegs vairāk...

Vilksim laukā veco preparējumu, un ejam pie mammām. Pensijas. Šis ir svaigākais, ko var saskaitīt. Pēdējos trīs gados. Gaiši zilais, ir samazinājies to pensiju īpatsvars, tas dzeltenais, tās ir vispār niecīgas. Mēs runājam par vecuma pensijām. Tātad ir samazinājušās tās, kas ir no 200 līdz 250, bet tās vienalga ir liels apjoms. Tālāk, vidēji zilais, treknāk zilais ir no 250 līdz 300, un tālāk vēl pietiekami liels nākošais apjoms ir no 300 līdz 400, bet, ja mēs paliekam, tajā līdz 300 līmenī, tad pārliecinoši vairāk kā ceturtdaļmiljons, pārliecinoši vairāk kā puse no Latvijas pensionāriem nesaņem 300. Tas nav cieņpilnas, 15 gadus pēc iestāšanās valdības politikas rezultāts.

Kučinskis: Pilnīgi piekrītu. Tikai jautājums ir, ar ko salīdzina. Pieņemsim, ka visu stabiņu kopums ir sociālais budžets, ko pie esošās nodokļu masas samaksā gan iedzīvotāji, gan uzņēmēji. Nav cita avota, un nebūtu pareizi braukt kādā izglītības lauciņā vai pārlikt kaut kādu pamatbudžetu. Tas ir jautājums, viņš kļūs lielāks, ja mēs ieviesīsim stingrāku maksāšanas uzskaiti. Ja mēs sāksim...

Vairāk iekasēt.

Kučinskis: ...vairāk iekasēt.

Bet jūs jau neplānojat vairāk iekasēt.

Kučinskis: Mēs šobrīd to, kas ir iekasēts un ko var atļauties, aizgāja tiem, kam vissliktāk...

Kāpēc jūs tik maz iekasējāt?

Kučinskis: Līdz 1996. gadam visi pensionāri ir apdalīti, tieši tāpēc ir par stāžu koeficients. Tiem, kas 40 gadus, no 1. jūlija 20 eiro saņems, tas lēmums ir pieņemts. Indeksācija būs tik liela, cik varēs atļauties un iekasēt...

Kučinska kungs, jūs saprotat? Tas, ko es mēģinu izvilkt starp brīnumiem un starp to, ko jūs šobrīd runājiet, ir fragments no Augusta Brigmaņa intervijas pagājušā nedēļā "Neatkarīgajā Rīta Avīzē", kas uzcepināja vismaz internetā ļoti daudzus, kur viņš teica: "Zelta kalnus nesolīsim, solīsim stabilitāti." Un vecais, senais joks ir, ka draņķīgs darbs, maza alga, draugi piečakarēja, sieva krāpj, bet ir stabilitāte vismaz. Šeit ir tas pats, ja mēs šobrīd rullēsim tāpat kā līdz šim, šie visi pensionāri, lai viņi man piedod, nomirs ar šīm pensijām. Mēs savām mammām palīdzēsim, bet daudziem nav, kas palīdz.

Kučinskis: Es rīt tiekos ar pensionāru federāciju, tad mēs arī parunāsim.

Ko jūs izrunāsiet?

Kučinskis: Es viņiem nevaru solīt brīnumu. Es saskaitīju Bordāna piedāvājumā...

Par to mēs parunāsim. Tur ir interesanti. Piekrītu.

Kučinskis: ...pusotra miljarda gadā, tad no kurienes viņu paņems?

Bet, Raimond, šī ir situācija, kas paaugstina asinsspiedienu, manuprāt, visai Latvijai, nežēlīgi.

Bergmanis: Protams. Kā es teicu, tajā stāstā, ka jāpieņem lēmumi, piemēram, Saeimā, kad es tur strādāju, tos septiņus mēnešus. Ir ļoti grūti būt parlamentārietim, jo tev pašam ir jāsaprot un jāpieņem valstisks lēmums, kas ietekmē tavu mammu un ne pozitīvi kādreiz.

Bet jautājums ir: jūs apstiprinājāt 2018. – 2020. gada budžeta perspektīvu, un tā šobrīd saka uz 2019. un 2020. gadu, turpat muļļājamies 30,31% nodokļos, ļaujiet man nocitēt šos skaitļus, 30,31% no IKP, pāris simti miljonu kopējie nodokļu ieņēmumi, 230 ar kapeikām vairāk nākamgad nekā šogad. Tā neparāda nekādu izrāvienu, ēnu ekonomika lielākā... Kādu iekasējamību, jūs neuzrādāt, ka viņa būs lielāka.

Kučinskis: Stop! Atkal gribat, lai vienā dienā, tā ar automātiem tikai, kā dažs labs sola...

Divi gadi jūs te sēžat, trešo gadu jūs esat premjers.

Kučinskis: Lai jūs varētu dabūt, kaut kādus rezultātus, jums ir jāiestāda vispirms sēkliņas, jāsaliek...

Ko jūs esat iestādījis?

Kučinskis: Mēs esam iestādījuši pietiekoši daudz priekšnoteikumus tai pašai nodokļu iekasēšanai...

Bet šajā budžeta perspektīvā nekā tāda nav.

Kučinskis: Metodoloģijā mēs nevaram zīmēt tādas, kā es pieminēju, Bordānam pusotrs miljards gadā, kur viens uzņēmējs teica – ļoti simpātisks piedāvājums. Protams, tikai iekasēt...

Tas nozīmē, būsim godīgi, ka pie jūsu pašreizējā politiskā uzstādījuma pensijas aug pa dažiem, šiem visiem cilvēkiem, pa dažiem eiro.

Kučinskis: Stop! Pensiju procents, tāpat kā nodokļu, mums šobrīd ir tik daudz nodokļu, kas sastāda apmēram 31%. Mēs nevaram iet uz Zviedrijas 43%. No tiem 30% iekasētajiem, trešā daļa aiziet pensijām, aiziet aizsardzībai, aiziet veselībai. Mums nav iespēja celt nodokļus.

Jēkabs Straume sēdēja intervijā, pa vidu starp jūsējo pagājušoruden un jūsējo, ziemai sākoties, pie manis ciemos bija un stāstīja mierīgi, cieti. Kur ir korupcijas riski? Valsts iepirkumos. Kādos? Visos.

Ļoti lieli.

Tas valsts iepirkums nozīmē, ka nozagt tur var kopumā tik daudz, lai šie visi pensionāri dabūtu palielinājumus piecas reizes lielākus.

Kučinskis: Vēl nozagt var. Es domāju...

Vēl aizvien zagsim četrus gadus

Bergmanis: Šis būs virsraksts.

Šis ir virsraksts.

Kučinskis: KNAB šobrīd, gadu pēc atjaunošanās, šodien tieši bija jaunās ēkas prezentācija un jaunās ēkas atklāšana, es domāju, ka kapacitāte visiem uzraugiem šobrīd ir pieaugusi...

Šajā gadījumā nemāniet sevi. KNAB ar desmitiem cilvēku, kas ķer, nevar nosegt to iepirkuma apjomu, tad KNAB ir jākļūst par finanšu policijas aizvietotāju, vēl kaut kādu struktūru aizvietotāju ar citu cilvēku apjomu.

Kučinskis: Ne tikai KNAB. Es jau gribēju paskaidrot arī, ka ne jau tikai KNAB, mēs palēnām visas šīs... Kontroles dienests jaunais, finanšu uzraugi. 15 tūkstoši, lai cik nepopulāri ir ieviest konta apgrozījuma ziņojumus, visi tie ir priekšdarbi, kas ir izdarīti. Kurā tad vēl laikā tas bija?

Vai jūsu saspringtie grafiki ļauj vēl 10 vai piecas minūtes parunāt?

Kučinskis: Kaut vai stundu, ja jūs mani neuzvilksiet par daudz.

Bergmanis: Mēs aizejam, premjers paliek.

Mierīgi, bet tāpēc, ka mans jautājums... Šī it tā interneta privilēģija...

Bergmanis: Tu zini, ka es esmu piektajā vietā un komandieris ir pirmajā vietā, cik ilgi mēs bijām.

Kučinskis: Agrāk visus varēja nolamāt tikai tad kad gāja garām, tagad katrs var visai pasaulei pateikt savas domas.

Manuprāt, ir daži jautājumi, jo jūs saprotat, ka gāžas tie jautājumi, ne tikai man iekšēji, bet ārēji – izglītības lietas, veselības lietas, ceļi ir pirmie trīs, kas man ir sarakstīti noslēgumā šeit uz trešās lapiņas.

Bergmanis: Kā tu ar citām partijām varēji pabeigt laicīgi, bet ar mums nē?

Ar nacionāļiem es vakar tieši šajās minūtēs noslēdzu, tāpēc, ka viņu atbildība ir drusku šaurāka šajā koalīcijā, būsim reāli. Varam vēl par lietu? Visi, kuriem jāsteidzas...

Bergmanis: Es tev vēl pa lietu. Savādāk sanāks tā, ka Zaļā partija ir pametusi, un tad būs atkal virsraksts.

Viena bilde par ceļiem, kas nāk no Eiropas Komisijas mobilitātes un transporta direktorāta. Ceļu kvalitāte. Sākas no labākajiem, ar zaļām strīpiņām un iet uz leju. Redzat? Viss saraksts Eiropā, mūsu vēl aizvien nav. Mēs esam virs Rumānijas, priekšpēdējie.

Kučinskis: Tas ir kvalitātes jautājums...?

Jā tas ir kvalitātes...

Kučinskis: ...vai ceļa stāvoklis?

Bergmanis: Kas tas pa vidu?

Nu "quality of road", es nezinu.

Bergmanis: Tie pa vidu ir tie, kuriem nav nekas...?

Tie ir pelēkajā zonā droši vien.

Kučinskis: Tas ir rēķināts uz visa ceļu kopprodukta esošā tīkla vai jau izremontēto? Tās ir dažādas lietas, tā kā pie mūsu iedzīvotāju blīvuma, protams, pilnīgi visu... Tas būs liels izaicinājums jebkurai valdībai, jebkurā nākotnē.

Jā, bet jūs saprotat, mēs runājam par ceļu kvalitāti visus šos gadus, un nav nekādu indikāciju...

Kučinskis: Tajās vietās, kur jaunais asfalts ir ieklāts un kvalitāte netiek nodrošināta, tas ir atbildības jautājums. Protams, ja pie rādītā, visticamāk, šie rādītāji atspoguļo visu ceļu tīklu, tad mēs tiešām esam tur, kur esam, un būs ļoti pagrūti bez kaut kādas papildu līdzekļu iešsprices kaut ko vairāk arī apgūt.

Papildus līdzekļu iešpriece nav iespējama. IKP no 2%.

Bergmanis: Nē, Jāni, tāpēc, ka tu pats paskaties un paanalizē tos ceļus, kas tur ir tās citas valstis, mēs zinām, ka arī ir, bet re kur tur maliņā, tur jau ir par visu šo sabiedriskā transporta kvalitāti. Vai tas ir tikai "quality of roads" ir izrauts?

Šis ir "quality of roads", es jau par gaisa transporta infrastruktūru te neapskatīšu.

Bergmanis: Es domāju, ka tas viss attiecas kopumā...

Nē, nē. Tikai "quality of roads".

Kučinskis: Bet viņš ir no iekšējiem komponētiem arī un, ja tās ir zemes ceļa klājuma attiecības...

Es gribu, ka mēs reāli saprotamies. Aizsardzība ir prioritāte numur viens. IKP aug, aug arī aizsardzības budžets. Veselības finansējums palielinās, ceļiem nekas nebūs.

Kučinskis: Es vēlreiz atgriežos, mums nodokļi ir tik daudz, ka mēs iekasējam 31%, no kā ar katru trešo daļu mums ir jānodrošina pensijas tagad un vēlāk.

Bergmanis: Mēs šodien pat pieņēmām vienu informatīvo ziņojumu Ministru kabinetā, kur man jau bija tikšanās ar Satiksmes ministriju. Šobrīd ir runa par jau nākošā Eiropas Savienības fondu plānošanas posmu, kur drošībai tiks izdalīta un mobilitātei tiks izdalīta naudiņa. Drošībai un mobilitātei, tātad mums ir pirmo reizi Eiropas Savienības fondu nauda tiek dalīta drošībai.

Fondu naudu armijai?

Bergmanis: Jā!

Priekš kā? Ne jau priekš ceļiem.

Bergmanis: Priekš ceļiem. Tieši priekš ceļiem.

Tad tagad varētu to ceļu uz "Sēnīti" no armijas naudas būvēt?

Bergmanis: Nē, nē! Nākotnē, tajā nākamajā...

Tur pie Talsu pagrieziena, to vietu varētu remontēt.

Bergmanis: Ne tikai ceļus, bet tas ir tas, par ko šobrīd runā.

Kučinskis: Dombura kungs, es paskaidrošu. Ja mums šobrīd, protams, jācīnās, ka kohēzijai, no kā ceļiem parasti... Kas ir viens jautājums pēc "Brexit", bet toties Eiropas Savienība vienprātībā izdala jaunas prioritātes, un viens ir robežu aizsardzība. Mēs esam šeit, kur esam, un mūsu ģeogrāfija... Ir jauns fonds, kas ir saistīts ar mobilitātes nodrošināšanu, un mobilitāte – tā ir, lai ceļi, kas saistās ar infrastruktūru, īpaši pierobežā, visi tilti būtu ļoti labā gatavībā.

Vai es ar to sadzirdu, ka mūsu nākamajā Eiropas finanšu perspektīvā lauksaimnieki vairs nebūs pirmā prioritāte, bet ceļi?

Kučinskis: Nē, nē, lauksaimnieki arī ir. Šis ir viens no...

Kas ir mūs top trīs prioritātes uz nākamo Eirofondu plānošanas periodu, kas būs šīs nākamās Saeimas...

Kučinskis: Kohēzija un tiešmaksājumi pilnīgi noteikti. Tā ir viena no tām pozīcijām...

Kohēzija, zem tām mēs saprotam, ko?

Kučinskis: Zem kohēzijas mēs saprotam gan ceļi, gan dzīves līmeņa paaugstināšanas pasākumi reģionos un visā Latvijā, tie ir infrastruktūras pasākumi.

Vēl kāds trešais?

Kučinskis: Nē, šie divi.

Kāpēc...

Bergmanis: Nāks jaunais...

Kučinskis: No jaunajiem izaicinājumiem, mēs ļoti labi saprotam, ka tās valstis, kas saduras ar bēgļiem, tām ir savi jautājumi, bet tās valstis, kurās ir parādījusies drošība un aizsardzība, un tā arī ir mūsu...

Bergmanis: Es gribēju teikt, ka mēs ar Satiksmes ministriju pārrunājam, mēs esam iesnieguši jau Eiropas Savienībā to, ko mums būtu nepieciešams uzlabot, to ko jūs teicāt.

Kāpēc, ja mēs visu laiku jau uzlabojam daudzpadsmit gadus Latgales reģionu ar visādām attīstības programmām, tas kā ir štruntīgākais, tā ir? Tas nav ceļu sakarā.

Bergmanis: Man nav.

Krauze: Jūs aizbrauciet apskatīties lauku saimniecības, kā tur izskatās.

Bergmanis: Kad tu aizbrauc uz Latgali, tu vienmēr atbrauc smaidošs mājās. Tur nu nav tev taisnība.

Ja?

Bergmanis: Nē, te nav par to. Cilvēku atklātums, sirsnība, patriotisms, darba spars.

Es par dzīves līmeni.

Kučinskis: Ceļi Latgalē ir pat labāki kā Vidzemē, un Latgalei vērība ir piegriezta un viņa arī tiks piegriezta.

Labi. Par ceļiem izrunājām. Izglītība un veselība, un finišējam. Viena bilde, kas parāda vispārizglītojošās skolās skolēnu skaitu kopš 1995. un 1996. gada, zilais stabiņš, kas krīt uz leju. Skolu skaits nesamazinās tik ļoti strauji. Otrā bilde, skolotāju un skolēnu skaits vispārizglītojošajās skolās, te no 1998. un 1999. gada, skolēnu skaits atkal krīt, skolotāju skaits – ne tik ļoti. Skaidrs, ka kautiņi par izglītības reformēšanu, optimizēšanu, struktūrām, kam maksāt algas, optimizētos pagastos, neoptimizētos reģionos, vēl droši vien ies vaļā arī vēl tuvākajās nedēļās. Kopējais uzstādījums?

Kučinskis: Kopējais uzstādījums – kvalitatīva izglītība pilnīgi visur, kas nenozīmē, ka tāpēc ir jābūt skolai, kurā nav kvalitatīva izglītība. Tas nenozīmē, ka skola, izņemot sākumskolu, ir ļoti tuvu pie mājām, bet tas nozīmē pilnīgu nodrošinājumu iegūt no jebkuras vietas Latvijā kvalitatīvu izglītību...

Bet mēs saprotam, ka kvalitatīva izglītība nevar būt pa zemu algu.

Kučinskis: Tieši tā. Bet, lai iegūtu algas un no tā paša 31%, ko mēs vispār nodokļos liekam cilvēkiem un uzņēmējiem maksāt, varētu arī samaksāt, ir jābūt arī adekvātai skolotāju proporcijai pret skolēniem.

Cik ir adekvāta?

Kučinskis: Es domāju, ka lielajās skolās uzstādījumi par vismaz 20 skolēnu rajonu centros, mazākas klases ir grūti iedomājamas un, protams, ka reģionos un Latgalē ir jābūt specifiskai pieejai.

ZZS uzstādījumi. Skatoties uz šiem grafikiem, jo šie grafiki ir rezultāts tam, ka visu laiku politiķi, ar jums tai skaitā priekšgalā, ir mēģinājuši ar visiem pa labam. Pa druskai tuvāk skola, pa druskai kvalitatīvi, ar arodbiedrībām sarunāt, bet tas beigu rezultāts ir, ka nevar ar visiem pa labam tā deķīša ietvaros.

Kučinskis: Nu jau tā sapratne, es domāju, ir daudz lielāka, jo tas skaits...

Respektīvi, tā līkne iet uz leju

Kučinskis: Pagaidām pašvaldības uztaisa vēl par filiālēm, bet viņi saka, ka tas ir pirmais efekts, lai nodrošinātu patiešām. Un tie bērni, kas nokļuvuši, lielajās...

Bergmanis: Beidziet runāt!

Kučinskis: Labi, piedod!

Bergmanis: Es arī šodien runāju par valsts aizsardzības mācību, kur mēs kopā izglītības un zinātnes ministru Šadurska kungu bijām Saeimā, tad mums arī šī mācība ir sastrukturizēta ar viņiem, kā viņi redz, ka tā skolu optimizācija un strukturēšanās virzās pēc kaut kādiem pieciem, sešiem gadiem, kad viņš nomazināsies.

Bet Saeimā šobrīd tūlīt ir iestrēdziens, ļoti pagarināts ir termiņš, kurā var iesniegt Izglītības likuma grozījumus, sešgadniekiem jūs jau nepiekrītat Saeimas līmenī, šīs jau ir Saeimas frakcijas jautājums.

Kučinskis: Ar Saeimu sešgadiniekiem ir problēmas...

Tas nozīmē, ka nupat jau aiziet, tagad nevar saprast īsti – priekšvēlēšanu vai idejisks strīds ar Šadurski un "Vienotību", kas redz šo projektu.

Krauze: Mēs vienkārši redzam, ka viņš ir nekvalitatīvi sagatavots. Nevar piekrist tam, ka nav programmas gatavas līdz galam, un nav zināms, kas notiks, ja mēs palaidīsim bērnus no sešiem gadiem, it kā skolā. Kas būs tālāk ar programmām?

Bet tas nozīmē, ka ZZS saka: "Mēs esam pret, un mēs līdz ar to noboikotējam."

Krauze: Tas nav nopietni – pieņemt likumu tagad jūnijā un pabeigt, un tad septembrī teikt: "Ejiet uz skolu!" Ir jābūt normālam pārejas periodam.

Kučinskis: Es diemžēl biju Sofijā tajā bildē, kur mūs rādija, un nebiju arī frakcijas ZZS sēdē, bet man šķiet, ka ir prātīgi iedot gadu līdz 2019. gadam, jo Šadurskim, man jāatzīst, kaut valdība tas tika akceptēts – sešgadīgie – un ir pareizi nebeigt skolu 20 gados, bet vecākiem ir jāzina, kāda programma tevi sagaida 1. un 2. klasē. 1. septembris ir pārāk tuvu. Pilnībā, šo jautājumu atcelt un turpināt, tur mums acīmredzot vēl nāksies iekšējās diskusijās...

Bergmanis: Kaut kādā brīdī tā pāreja vienalga būs nepieciešama, un viņa notiek. Es nupat biju Pļaviņu vidusskolā, kad tā svinēja simtgadi. Es uzzināju, es nemaz nezināju, es tajā gadā tikai piedzimu, ka 1966. gadā Latvijā arī bijusi izglītības reforma, kur viņi lika klāt vai pagarināja un vienā gadā bija sešu klašu izlaidumi, nevis trīs. Divi gadi vienlaicīgi.

Kāds šiem atmiņu stāstiem sakars ar šodienu?

Bergmanis: Ar to, ka ir jābūt šim pārejas periodam, kurā brīdī tad notiks šis seši, septiņi un mainīsies. Tur ir jābūt kaut kādam brīdim, to nevar tā vienā brīdī, viss.

Kučinskis: Tas ir valdības lēmums, bet mums ir jārada kaut kas. Nevaram sākt no nulles jebkurā gadījumā. Reforma iet uz priekšu. Vairāk Šadurskim Saeima nav vajadzīga, pārējie jautājumi jau ir Ministru kabineta.

Un par to mēs vēl atsevišķi parunāsim. Šitam arī izgājām cauri. Viens konceptuāls jautājums par veselību. Nauda ir iedota vairāk šā gada veselības aprūpē, zem jēdziena reformas... Tur arī būs, protams, veselības aprūpē cāļi jāskaita rudenī, bet konceptuāli, es domāju vismaz pāris teikumos definējiet. Vai turpmāk reformas ir kaut kas tāds cilvēkiem uzskatāmi saprotams vēl nākamajos gados, jeb tā, kā stāv, tā arī paliek, tikai lejam vairāk degvielu iekšā.

Kučinskis: Jūs varat daudz ko pārmest par šiem diviem ar pus gadiem valdībā, bet ne par to, ka diskutēts būtu par ārpus valdības lietām. Mēs diskutējam par šiem reformām. Ja kāds saka, ka ir reforma un visi aplaudē, tā nav reforma, tas ir populisms. Jebkura reforma saduras ar dažādiem viedokļiem, un veselības aprūpes arī, ja kāds saka – nav reforma, tad pagaidiet, kur ir tas etaps šobrīd, kur tiek sasaistīts katrs cilvēks, mēs arī uzzināsim, cik mums ir nodokļu maksātāji, cik ne, kaut to varēja uzzināt citur, bet mēs pat redzēsim atsevišķas kategorijas.

Mans jautājums: vai nākamo četru gadu laikā, nu, tā kā "Obamacare" vai Tramps bija pret...

Kučinskis: Veselības aprūpe tiks novesta līdz galam no mūsu puses.

Virsraksts. Tiks novesta līdz galam.

Kučinskis: Tā ir prioritāte šo reformu arī īstenot.

Ko tas dabā nozīmē – reformu īstenot? Mainīt ko no 2019. gada.

Kučinskis: Dabā tas nozīmē skaidrus nosacījumus gan pieejamībai, skaidrus nosacījumus, kur, kādas slimības var ārstēt. Tas, ka rindas nebūs, nu, beidziet...

Jūs tikko pateicāt, ka skaidru nosacījumu vēl nav...

Kučinskis: Skaidri nosacījumi, viņus vēl nevar iegūt, ja šobrīd šis etaps, kas ir jāpabeidz, protams, gan papildus finansējums, gan arī e-veselībai jāparāda pilnā aina par visām naudas plūsmām, kas notiek.

E-veselību palaida valdība. Šī valdība palaida pilnā apjomā...

Kučinskis: Nekādā pilnā apjomā, šī valdība paņēma nākamo, kur pirmais jautājums, uz kuru šai valdībai bija jāatbild: "Vai to veco norakstīt vai mēģināt lāpīt?" Izšķiršanās bija lāpīt.

Izšķiršanās bija lāpīt un pārnest 100% ar jauno gadu...

Kučinskis: Bija pat jāpaņem ārzemju eksperti, lai atrastu šādas tādas vainas.

Jautājums ir, ja jūs palaižat pasākumu 1. janvārī un maijā Nacionālais veselības dienests saka: "Aicinām izsniegt receptes papīra formā, jo neatbilst mūsdienu prasībām pasākums." Kāda velna pēc čakarēt cilvēkus?

Kučinskis: Nav neviena sistēma uz pasaules, kura ir perfekta pie palaišanas stadijas, nav iespējams visu uztaisīt un tad teikt: "Mīļie nāciet, mums viss ir labi!" Mums ir zināms...

Iedomājies, armijā šādi būtu.

Krauze: Jūs piedāvājat norakstīt to visus miljonus, kas bija ieguldīti iekšā?

Viņi jau ir norakstīti pēc dziļākās būtības.

Kučinskis: Ja es tagad pateikšu, atcelsiet? Nu, beidziet, sāk dati parādīties, ļoti daudzi no tiem protestētājiem, starp citu, ir tie, kas baidās, lai viņus neieraudzītu šajā sistēmā.

Krauze: Visas iepriekšējās valdības, bija taisījušas to sistēmu, cik gadus viņa ir taisīta?

Un mēs viņu palaidām, nu, ne mūsdienīgu, bet palaidām.

Krauze: Vienkārši iemest miskastē visu to darbu un to naudu?

Kučinskis: Tagad es pirmais varbūt aiziešu, ja sāk jau... Nav tik melns viss kā te...

Bergmanis: Jebkuras sistēmas palaišana tas ir sarežģīti, un tu pats atceries, arī es atceros, kad mums uzstādīja bankomātus un iedeva tos plastikātus. Mēs taču baidījāmies, mēs nezinājām un mēs pretojāmies.

Kučinskis: Pirmo datoru atceramies?

E-veselība ir šo laiku bankomāti?

Bergmanis: Ja tu tā gribi, vienalga, cilvēkam, kurš ir pieradis visu mūžu rakstīt rakstiski, un pēc tam viņam ir jāpāriet, nu ir viņam kaut kāds periods, kurā viņam jāpierod.

Kučinskis: Ir zināms laiks...

Bergmanis: Zināms laiks taču ir vajadzīgs adaptācijai.

Labi. Divi noslēguma jautājumi, ko es pajautāju visām partijām un pēc tam saliksim kopā, cik tas visiem ir līdzīgi vai atšķirīgi. Latvijas galvenais attīstības mērķis tuvākiem četriem 4 vai 44 gadu perspektīvā, kā mēs gribam. Viens vai pāris galvenie attīstības mērķi. Un pēc tam optimālā Saeima, ne tikai no salikuma, bet arī no idejiskā viedokļa. Jūs esat sarakstījuši tai avīzē, jums ir tik daudz tie uzstādījumi, ka ir ilga un sabalansēts, līdzsvarots un zaļš, zaļākā valsts, nevar saprast, vai pasaulē. Tomēr galvenais, kā jūs redzat?

Kučinskis: Attīstīta, mēs gribētu uzsvērt Eiropas Savienības valsts ar pakāpenisku, bet ļoti samazinātu sociālo nesabalansētību, nevienlīdzības mazināšanu, kas ir ļoti svarīgi, sociālā atbildība ar pilnīgi skaidru sistēmu, gan augsti attīstītu kvalitatīvu izglītību visos līmeņos un valsts pakalpojumiem, īpaši veselības aprūpē.

Ietveroši, nav ko piebilst?

Bergmanis: Nē, es varētu piebilst tikai to, ka mēs tiešām esam par droši valsti, kas mums šobrīd jau ir, bet varbūt nenovērtē to. Jāni, tas tiešām tā ir.

Kurš nenovērtē?

Bergmanis: Es domāju, ka daudzi cilvēki, kas aizbrauc uz Eiropu un saskaras, tas tiešām ir ļoti baisi...

Kučinskis: Mēs esam Eiropā.

Bergmanis: Tālāk Eiropā. Kad tev šie terorisma draudi ir tik lieli, salīdzinot ar to, kāds ir pie mums. Tas ir ļoti būtiski. Tas ir tas būtiskais, lai šeit nāktu šīs investīcijas par kurām mēs runājām, lai šeit attīstītos šī drošā vide, zaļā daba, par ko tu teici....

Atkal viss saraksts aizgāja...

Bergmanis: Bet kopumā tā drošība ļoti būtiska.

Vēl pie saraksta ir ko piebilst par valsts pamatmērķi?

Krauze: Pārtikuša, pārtikuši iedzīvotāji, droša, zaļa un...

Bergmanis: Un kad mēs tiksimies, Jāni, atkal?

Mēs tiksimies tuvāk rudenim. Bet pēdējais jautājums ir optimāla Saeima? Skatoties vai neskatoties uz to fonu, kāds ir šobrīd salikums, skatoties vai neskatoties, kādi ir reitingi, un skatoties, kādi ir personāži un idejiskie uzstādījumi. Kam būtu jābūt Saeimas sastāvā?

Kučinskis: Fons protams ir satraucošs, neapšaubāmi, parasti jau Latvija vienmēr ir bijis kāds jauns brīnumdaris, šobrīd īsti nav, un tas ir liels izaicinājums, jo 30% neizlēmušo. Tas ir, protams, lielais izaicinājums, skatoties uz to, mēs, protams, esam jau vienojušies, un joprojām koalīcijas sapulces arī ir dienas kārtībā. Nu, mēģinām līdz vēlēšanām izdarīt vēl pietiekoši daudz darbu, respektīvi, turamies kopā ar Nacionālo apvienību un arī ar "Vienotību", tas būtu optimālais.

Optimālais. Un kā jūs teicāt pirms ētera, jūs teicāt, ka jūs to pateiksiet ēterā, galvenais, kas traucē valdības darbam?

Kučinskis: Ir vēlēšanas. Tas, protams, tāpēc, ka mums vēl ir tik daudz darbu, ko gribas izdarīt.

Ir citas versijas, vai šis ir optimuma raksturojums?

Bergmanis: Es tikai gribētu papildināt, es labprāt redzētu cilvēkus, jaunus cilvēkus, kas iesaistās ar vēlēšanos un attieksmi, kam nav jāprasa nekādi resursi, un vēlmi uzlabot šo valsti un darīt labāk. Tas ir tas galvenais, kas rezultētos droši vien arī šajā sabiedrības uztverē kā Saeima strādā.

Krauze: Es tikai aicinātu savus kolēģus Saeimā, par uzticamību ja runā, partijām ir zema uzticamība, bet arī Saeimai ir zema uzticamība, ja katru reizi, kad politiķi runā, padomātu, ko viņi runā, jo man tā sanāca, ka pusotru mēnesi es tagad paslimoju mājās, es aizgāju uz Saeimu un piedalījos sēdē par Čakšu, tad es jutos diezgan neērti, klausoties šīs debates.

Bet par vienu otru ZZS deputātu mēs arī varētu to teikt, būsim godīgi.

Krauze: Es runāju par visu Saeimas darbu kopumā.

Runājat par visiem. Paldies! Uz šīs nots, milzīgs, liels paldies par laiku...

Kučinskis: Deputāti ir sabiedrības spogulis, kā mēs ievēlam.

Tas tāds teiciens. Vai tā ir? To mēs līdz galam nezinām.

Paldies par jūsu laiku, es ļoti ceru, tiksimies vēl vairākkārtīgi līdz vēlēšanām. Paldies skatītājiem par uzmanību! Sērija "Par ko balsot?" turpinās.

Source

www.DELFI.lv

Tags

airBaltic Aizsardzības ministrija Aivars Lembergs Armands Krauze Donalds Tusks Gunārs Kūtris Investīcijas Iveta Grigule Jānis Domburs Jēkabs Straume Latvijas Zaļā partija Latvijas Zemnieku savienība Māris Kučinskis Ministru prezidents Nord Stream Oļegs Fiļs Pensija Raimonds Bergmanis Raivis Dzintars Rihards Eigims Zaļo un zemnieku savienība Zemkopības ministrija Trasta komercbanka Valsts valodas centrs Veselības aprūpe
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form