Esiet sveicināti, cienījamie "Delfi TV" skatītāji! "Delfi" studijā turpinās raidījumu sērija "Par ko balsot?" Saeimas vēlēšanu gadā. Atgādinu vēlreiz – aicinām ļoti demokrātiski visas partijas un apvienības, kas ir vismaz vienu procentu sasniegušas popularitāti publiskotās socioloģiskajās aptaujās, aicinām pa trim līderiem atrādīt vēlētājiem, lai varētu dabūt pirmos atskaites punktus pavasarī pirms vasaras kampaņas, pirms rudens balsošanas. Šodien studijā ir šopavasar jauntapusi apvienība – apvienība, kas saucas "Attīstībai/Par!" ar svītriņu pa vidu, šķērssvītriņu, kur zem šiem diviem vārdiem apvienojušās trīs partijas: "Latvijas attīstībai" un "Izaugsme", kuras abas neveiksmīgi jau vienreiz ir startējušas Saeimas vēlēšanās pirms četriem gadiem, un pērngad nodibinātā kustība "Par!", kas šogad īpašu uzmanību izpelnījās, nu, pērn un šogad, kad vispirms "Vienotības" Saeimas deputāti devās uz turieni un pēc tam stājās no turienes ārā. Studijā trīs kungi. Apvienības līdzpriekšsēdētājs, viņš arī kustības "Par!" vadītājs, iepriekšējās Saeimas sasaukuma laikā ilgu laiku – ekonomikas ministrs, tagad uzņēmējs Daniels Pavļuts. Otrs līdzpriekšsēdētājs apvienībā, valdes priekšsēdētājs "Latvijas attīstībai" partijā, Rīgas deputāts šobrīd, iepriekš vēl ilgāku laiku nekā ministrs Daniels Pavļuts, kā ministrs ilgāku laiku Ekonomikas ministrijā valdes sekretārs Juris Pūce. Un kustības "Par!" ierindas biedrs, tā varētu to teikt...

Kaščejevs: ...tā varētu to raksturot.

...Latvijas Universitātes asociētais profesors vēl aizvien Vjačeslavs Kaščejevs. Esiet sveicināti! Es, kā ar visiem, gribētu sākt par cilvēkiem. Bija līdz vakardienai pieteikta Dace Rukšāne, ka nākšot atrādīties kā jauntapusī politiķe, un tad viņu... spēlētāju maiņa notika, un Kaščejeva kungs ir vietā. Kas tad notika?

Pūce: Viņai ir personiski apstākļi, kāpēc viņa šodien nevar ierasties. Un...

Ā, bet tad būtu nākusi, ja varētu...

Pūce: Būtu nākusi, jā, jā, jā.

Nē, jo es skatījos "Twitterī"viņa turpina būt tāds dabas vērotājs, tie tvīti, Kaščejeva kungs, ir par izglītību kaut ko, par izglītības reformām, viņa tagad par, par, par... par dabas vērošanu vairāk tur putni un tad dabas ainavas. Kurā jomā Rukšānes kundze būs speciālists jums?

Pūce: Daces... Dacei ilglaicīgi interese par dabas un vides aizsardzības jautājumiem un...

Tad uz viņu ir Vides ministrs potenciālais?

Pūce: Viņa... es domāju, ka viņa nepretendē būt par ministru. Viņa ir svaigi pievienojusies politikai, un vienkārši viņai ir patiešām ilglaicīga interese un arī kompetence vides aizsardzības jautājumos.

Kaščejeva kungs, es sēžu, skatos, ir potenciālais Izglītības ministrs piedāvātais?

Kaščejevs: Nu, vispirms ir jānotiek Saeimas vēlēšanām, un tad ir prezidentam jānoliek, kāda būs valdība...

Jā, jā, bet vēlētājiem būtu jāsaprot šobrīd, nu.

Kaščejevs: Jā. Nē. Nu redziet... Man nav vienaldzīga politika, man nav vienaldzīga arī Latvijas izglītības un zinātnes sistēma. Vai tā ir tā labākā loma, kurā es varu šo sistēmu pilnveidot un palīdzēt "Attīstībai/Par!" idejām īstenoties – to mēs vēl redzēsim un spriedīsim, stādot gan vēlēšanu sarakstus...

Paga, jūs vēl neesat sev pateicis, vai jūs iesiet sarakstā vai neiesiet?

Kaščejevs: Šo.. es.. lēmumu es vēl neesmu pieņēmis.

Neesat vēl pieņēmis. Es gribu šito saprast...

Kaščejevs: Jā, jā, jā, nu uzreiz...

...visi nāk tādi, kas.. daļa kandidēs, visi kandidēs, neviens nekandidēs, beigās atnāk... Nu, piemēram, ar "Latvijas Krievu savienību" ir tā, ka viņiem tie vadītāji nu nevar pēc likumavai nu tur Eiroparlamentā jāpaliek, tur pat pavisam švaki.

Trešā partija jums ir nepārstāvēta šodien"Izaugsme". Nu, protams, ļoti maza un ar ļoti vājiem rezultātiem pagājušajās Saeimas vēlēšanās, bet tomēr...Kāpēc neatrādāt Skrides kungu šodien?

Pavļuts: Nu, dakteris Andris Skride ir... Pirmkārt, es gribu viņu apsveikt ēterā ar tikko iegūto medicīnas doktora grādu. Labi, labi...

Izlaižam. Tālāk?

Pavļuts: Viņš ir ļoti...

Pūce: Tas ir liels, personisks sasniegums...

Bet būtu ļoti labi, ka vēlētājiem...

Pavļuts: ...nodarbināts ārsts... un.. un..

Viņam nebija laika atnākt.

Pavļuts: ...viņš rūpējas par cilvēku veselību vienkārši un šodien nevarēja, nu un es domāju.. es ceru, ka šī nebūs pēdējā diskusija un iespēja Andri Skridi iepazīt plašākam cilvēku lokam...

Mēģinām līdz galam saprast, kas ir tas jūsu līderu loks, ko jūs sabiedrībai mēģināsiet likt priekšā. Nu, tātad, ja, piemēram, paņem jūsu to manifestam blakām to ļaužu loku, tātad, reku ir dakteris Skride, blakām ir Anete Jēkabsone-Žogota, kas basketbolu aktīvi vairs nespēlē, bet Rīgas domē ir deputāte tagad kopā ar jums. Viņa uz Saeimu ies?

Pavļuts: Viņa noteikti kandidēs.

Viņa noteikti kandidēs uz Saeimu. Skaidrs. Par Kaščejeva kungu mēs noskaidrojām. Ambaiņa kungs tā kā zinātni arī metīs pie malas? Vēl nemetīs? Pavisam nemetīs?

Kaščejevs: Nu, tas vistiešāk jāprasa...

Vēl nav un nevarat atbildēt, ja.

Kaščejevs: ...Ambaiņa kungam.

Pavļuts: Nu, kandidātu saraksti jūlijā taps. Tad arī attiecīgi visa skaidrība būs redzama.

Nē, nu, bet par ko ir, par ko nav saprotami, nu, tā, apmēram, nu.

Pūce: Nē, nu, ir cilvēki, kas ir, protams, skaidri pateikuši, ka...

Ka būs?

Pūce: ...reāli kandidēs, bet vēlvienreiz te mums ir jāsaprot viena būtiska lieta: mēs kandidātu sarakstu tikai esam sākuši sastādīt. Mums šobrīd ir vairāk nekā 130 kandidātu kopumā, kurus mēs...

Jā..

Pūce: ...esam atlasījuši, un tagad ar tiem 130 kandidātiem – tas ir vairāk, nekā kandidātu sarakstā var būt – vēl notiek tālāks darbs, sagatavošana un tā tālāk. Tā ka teikt ļoti precīzi par katru cilvēku, vai viņš kandidēs vai nekandidēs... tas būs kopīgs "Attīstībai/Par!" apvienības lēmums.

Mans jautājums drīzāk irvai jūs izliekat cilvēkus, zinot, ka viņi tiešām nekandidēs...

Pūce: Nē, tā nav.

...bet viņi ir izlikti?

Pūce: Nē, tā nav.

Respektīvi, Vita Tērauda varētu kandidēt.

Pavļuts: Tā absolūti nav, jo cilvēkiem jāpieņem šis galīgais lēmums arī pašiem, ja, tādas tiesības cilvēkiem ir jādod. Par cilvēkiem, kas būs – Vita Tērauda ir apliecinājusi, ka vēlas kandidēt. Marija Golubeva, mūsu valdes locekle, ir apliecinājusi, ka vēlas kandidēt. Mārtiņš Staķis kandidēs. Un es varētu nosaukt vēl virkni...

Juris Cālītis?

Pūce: Juris Cālītis ir.. Mēs runājām ar viņu par politiku, un viņš ir mūsu politiskais domubiedrs.

Un nekandidēs?

Pūce: Tas ir viņa lēmums arī.

Tas ir atvērts jautājums. Labi, to mēs būtu apskatījuši. Kopējā aina no reitingu viedokļa ir tāda, ka vēl aprīlī jūs mērīja katru atsevišķi: kustība "Par!" dabūja 1,7%, "Latvijas attīstībai" 0,3. Ja to matemātiski skaitītu kopā, būtu 2. jūs bišķi atpaliekat vēl no "KPV LV" un "Latvijas reģionu apvienības", bet, kā zināms, rudens vēl tālu.

Vēlēšanās, iepriekšējās, manis pieminētajās, "Latvijas attīstībai" viena pati netika pat pie viena procenta. Pašvaldību vēlēšanās, nu, teiksim to tāRīgas domē jūs ievilka Bondars, tai mirklī vēl kā reģionu apvienību. Vai ne? Nu, tā.

Pūce: Es domāju, ka to.. mūs Rīgas domē ievilka ļoti saprātīga vēlēšanu kampaņa un ļoti labi līderi.

Tai skaitā...

Pūce: Tai skaitā Mārtiņš Bondars.

Tai skaitā Mārtiņš Bondars. Jūs arī par Bondara kandidēšanu... un šobrīd viņš jau ir "Latvijas attīstībai"...

Pūce: Biedrs.

Jūs, nu, tā kā neesat izlēmuši īsti, ko darīt, ņemot vērā visu viņa epopeju ar Krājbanku un tā...

Pūce: Tātad, Mārtiņš Bondars noteikti ir viens no kandidātiem, kas varētu kandidēt uz Saeimas vēlēšanām, bet tas ir arī viņa lēmums pirmām kārtām...

Ā, viņš lems!

Pūce: ...ARĪ viņa lēmums, bet...

Viņš televīzijas sižetā pirms dažām dienām teicanu, ja partija teiks, ka jākandidē, kandidēšu.

Pūce: ...bet tas.. tas ir arī.. es arī ļoti, piemēram, es arī personīgi tieši tā arī atbildu, ja apvienība uzskatīs, ka man ir jākandidē, tad es kandidēšu.

Reku' jūs esat apvienībā...

Pūce: Nē, mēs esam...

...nu, pasakiet, kā jums šķietBondaram ir jākandidē vai jāpastāv malā pie esošās situācijas?

Pūce: ...mēs esam, Dombura kungs, šeit klāt trīs cilvēki. Mūsu apvienībā ir vairāk...

Divi līdzpriekšsēdētāji.

Pūce: ...nekā 1300 cilvēku un valdē kopā ir septiņi, un pārstāvju sapulcē 17 cilvēku, un visiem šiem cilvēkiem būs jāpiedalās...

Un nav skatīts ne reizi, apspriests valdē jautājums par to, vai tādā situācijā politiķi, kādā ir Mārtiņš Bondars, varētu vai nevarētu, vai vajadzētu, vai nevajadzētu.

Pavļuts: Mēs esam apmainījušies ar domām par šo jautājumu un pārrunājuši to, un ne vienu reizi vien. Galīgos lēmumus par sarakstu mēs pieņemsim jūlijā, tad, kad mēs saliksim kopā trīs partiju demokrātiski tapušos piedāvājumus ar viņu gatavajiem, "jā" teikušajiem cilvēkiem. Un mēs saliksim sarakstu līderus, un mums būs pilna aina. Tas būs tas brīdis, kad mēs pieņemsim galīgo lēmumu.

Pūce: Bet.. bet es.. es varu atbildēt arī ļoti strikti un pēc būtības, neizvairoties. Mēģinājums Mārtiņam Bondaram piesiet Krājbankas bankrotu, mūsuprāt, vismaz manas personas prāt, ir apzināti politiska provokācija viņa virzienā, mēģinājums samazināt ļoti populāra un ļoti atpazīstama politiķa vērtību. Faktiski Mārtiņš Bondars ne pie kā nav vainots, viņam ir civilprasība, civils strīds ar maksātnespējas administratoriem, kas ir, nu... Civili strīdi ir daudziem cilvēkiem, un civila strīda pastāvēšana pati par sevi nav iemesls cilvēku diskvalificēt no...

Jūs arī domājat, ka Mārtiņam Bondaram mēģina piesiet lietu?

Pavļuts: Grūti to komentēt, es neesmu nekādā veidā līdzdarbojies Rīgas domes pirmsvēlēšanu kampaņā, kur...

Jūs bijāt ekonomikas ministrs laikā, kad Krājbankas epopeja notika.

Pavļuts: Jā.

Līdz ar to jūs nevarējāt zināt maz par to, kāpēc Krājbanka bankrotē.

Pavļuts: Es nevarēju zināt bankas iekšējās lietas detaļās. Tā ir privātīpašumā esoša institūcija, kuras uzraudzība nodarbojas neatkarīgi Saeimas...

Bet jums nav viedokļavainīgs/nevainīgs, piesien/nepiesien?

Pavļuts: Es nevaru tiesas vietā izvērtēt civilprasību, kas nav krimināli...

Bet Pūces kungs, kā mēs redzam, izvērtēja.

Pūce: Bet, Dombura kungs...

Pavļuts: Pūces kungs komentē, es atvainojos...

Pūce: ...vaina...

Pavļuts: ...Pūces kungs komentē politisko kontekstu...

Kaščejevs: Jā.

Pavļuts: ...nevis lietas saturu...

Kaščejevs: Jā.

Kurš bija politiskais konteksts?

Pavļuts: ...šo lēmumu par to, vai cilvēks ir vai nav vainojams viņam izteiktajos pārmetumos, izvirzītajā civilprasībā, šo lēmumu pieņems tiesa. Un es tiešām ļoti labprāt redzētu šo tiesas spriedumu otrajā instancē.

Es arī labprāt redzētu tiesas spriedumu. Es vienkārši mēģinu tad saprast, kā jūs tulkojat vārdu "piesien". Nu, piesien ir tā, ka ar politisku motīvu inkriminē lietas, kas patiesībā nav bijušas.

Pūce: Pirmkārt, Dombura kungs, nelietojiet terminus "inkriminē" vai "vainīgs". Mēs runājam par civilprasību. Tā nav vaina vai krimināls pārkāpums...

Atbildīgs?

Pūce: ...atbildīgs...

Lai gan inkriminēšana, nu, tur varētu arī civiltiesisku atbildību lietot.

Pavļuts: Bet drusciņ precizēsim mērogu. Runa ir par daudzu gadu.., pirms daudziem gadiem izsniegtiem diviem kredītiem. Lieliem, bet diviem kredītiem...

Bet lieliem...

Pavļuts: ...vai šie kredīti bija tie, kas apgāza veselu banku – es šobrīd nevaru komentēt.

Vai viņi bija sastāvdaļa tajā kredītmasā, kas bija neadekvāti vienā virzienā aizplūduši, var būt, ka bija...

Pūce: Bet vēlvienreiz...

...izslēgt nevaram, vai ne?

Pavļuts: Dombura kungs, atcerēsimies, ka banka bankrotēja tad, kad konkrēti Mārtiņš Bondars tur vairs nestrādāja. Tas bija jau labu laiku iepriekš.

Labi. Vispārināmies no šiem cilvēkiem uz, nu, teiksim, kritērijiem par cilvēkiem un cilvēku loku. Tas vēstījums, kā jūs vienā vai citā formulējumā rakstiski vai mutvārdos intervijās, sakāt, kas ir šī jaunā apvienība, ir jauni cilvēki ar pasaules pieredzi un izglītību un viņi nāk, lai pārvarētu varas elites stagnāciju.

Es gribu baigi saprast, kas ir varas elite. Daniels Pavļuts ir ekonomikas ministrs iepriekšējā Saeimas sasaukumā ar "Vienotību", ar nacionāļiem. Tie paši ir tagad varas elite...

Pavļuts: Ar Zatlera "Reformu partiju".

... no "Reformu partijas", bet kopā ar to. Jūs bijāt kopā ar varas eliti? Kas stagnēja? Tad vēl nestagnēja? Tagad ir sākusi stagnēt? Jūs nebijāt elite, pārējie bija elite? Sadalām, kas ir kurš!

Pavļuts: Ja mēs tagad personīgi par mani runājam, tad...

Jūs bijāt...

Pavļuts: ...man ir bijuši divi mēģinājumi šajā varas struktūrās izdarīt kaut ko savādāk, tā, kā man likās, ka ir pareizi. Pirmais...

Ministrs ir elite. Tur mēs neko nevaram padarīt.

Pavļuts: ...pirmais.. es atbildēšu uz šo. Pirmais piegājiens bija kā valsts sekretāram, tas bija vēl 2000. gada sākumā pēc tam, kad ienāca "Jaunais laiks" ar mēģinājumu uzlauzt šo te varas eliti un darīt lietas savādāk. Paši atceraties, cik ātri viņus izmeta no valdības, kādos apstākļos tas notika...

Paši aizgāja!

Pūce: Neaizgāja 2003. gadā...

Vispirms...

Pūce: ...atcerēsimies, kā ostu jautājuma dēļ...

...vispirms lidināja, pēc tam paši aizgāja.

Pavļuts: ...jā, jā, jā.. kā ostu jautājuma dēļ toreiz Repšes valdība sabruka. Atcerēsimies to, ja. Tas bija 2003. gada pavasaris, manuprāt, ja. Lūk, un tas ir...

Pūce: Ceturtā gada pavasaris.

Pavļuts: ...jā, pareizi. Par vienu gadu tur toreiz.. Tātad 2004. gada pavasaris, februāris, šķiet. Jā. Tas bija pirmais piegājiens, un toreiz, protams, es kādu laiku strādāju, teiksim, "Tautas partijas" ministru vadībā, pēc tam aizgāju pats, jo vienkārši es savu vietu tur neredzēju. Patiesībā valsts sekretāri Latvijā nemaz tik vienkārši paši prom neiet, ja. Ja vien viņi var sadzīvot ar to sistēmu...

Rekur vēl viens valsts sekretārs, kas aizgāja prom. Kā reizi.

Pavļuts: Attiecībā uz šo te ministra piegājienu.. tātad, tas bija 2000.. tas bija jau nākamais.. nākamā situācija pēc tam, kad Zatlers atlaida.. nu, nevis, bet rosināja Saeimas atlaišanu...

Korekti.

Pavļuts: Un šai kontekstā mana kompetence, mans cits, moderns piegājiens atkal bija kādam vajadzīgs, ja. Tātad bija atkal kaut kāds brīdis, kad es varēju darīt lietas tā, kā es uzskatīju par pareizu...

Bet jūs stāstiet par sevi! Es prasu par eliti!

Pavļuts: Straujumas valdībā es vairs nebiju vajadzīgs, ja. Cik mums tur viegli vai grūti gāja ministra...

Atkārtoju jautājumu vienkāršo! Jūs bijāt elite? Personiski kā ministrs.

Pavļuts: Esmu bijis viesizrādēs Latvijas valsts pārvaldes augšgalā.

Divarpus gadu laikā, būdams Dombrovska valdības ministrs, jūs nebijāt elite?

Pavļuts: Es biju... tehnokrāts, bezpartejiski, sākotnēji ministrs. Jā. Bet es nekad neesmu bijis vēlētā politikā.

Bet nebijāt elite?

Pavļuts: Es nekad neesmu bijis...

Bet nebijāt elitē...

Pavļuts: ...komjaunatnē, es nekad neesmu bijis partijas sekretārs...

...nebijāt elitē...

Pavļuts: ...es neesmu bijis pie varas 25 gadus.

Tātad ar to jūs gribat pateikt, ka nebijāt elitē?

Pavļuts: Nē. Es biju viesizrādēs...

Kas...

Pavļuts: ...tai situācijā, un es tur nevarēju noturēties tāpēc, ka mans darbības veids bija pretrunā ar šīs varas elites darbības principiem.

Tie pārējiekas bija elite? Dombrovskis bija elite?

Pavļuts: Nu...

Kas bija, kas nebija elite? Es gribu saprast, ko jūs sakāt.

Pūce: Nē, nu.. skaidrs.. skaidrs.. Nē, nu...

Melbārde bija ministre, viņa bija elite?

Pūce: Jautājums ir, vai elite ir konkrēti cilvēki? Vai elite Latvijas politiskajā sistēmā ir politiskas grupas? Tad attiecīgās politiskās grupas, kas ir pie varas – jā, viņas bija elite.

Viņas bija elite.

Pūce: Un ir arī tagad.

Viņas stagnēja jau tajā laikā?

Pūce: Latvijas vēsturē ir bijuši posmi, kad ir bijusi mērķtiecīgāka attīstība, un ir bijuši posmi, kad ir bijusi stagnācija, piemēram, šobrīd ir stagnācija.

Nē, es gribu saprast, ko jūs esat uzrakstījušilai pārvarētu varas elites stagnāciju. Es gribu...

Pūce: Mēs runājam par šo brīdi...

...es gribu saprast, kura elite...

Pūce: Mēs runājam par šo brīdi...

...kopš kura laika...

Pūce: Mēs runājam par šo brīdi...

...stagnē. Tikko jūs pateicāt, ka "Vienotība" kā grupa un nacionāļi, "Nacionālā apvienība" kā grupa ir stagnējusi jau 2012., 2013. gadā, jau tajā laikā...

Pūce: Es varu no savas personiskās pieredzes ļoti labi pastāstīt. Es 2010. gadā kļuvu par valsts sekretāru Ekonomikas ministrijā...

Jā.

Pūce: ...un desmitā gada laikā mēs, piemēram, gājām ar.. nu.. reizi gadā skata tādu uzņēmējdarbības un vides plānu... nu, principā birokrātijas samazināšanas plānu. Un es atceros, kā desmitajā gadā visas ministrijas pēc kārtas man zvanīja un teica – klausies, vai jūs nevarat tomēr tur divas dienas ilgāk mums atļaut kaut kādu atļauju izsniegt, un tamlīdzīgi. Jo viņi zināja – es aiziešu uz valdību, mēs aiziesim ar plānu, valdība kopumā ar Dombrovski priekšgalā atbalstīs, kā viņš ir.

Ak, tad tānestagnē, iznāk.

Pūce: Jā, jo bija krīzes...

Ā, tad nestagnē...

Pūce: ...spiediens bija. Ārēji mums bija padomdevēji, kas mūs ļoti dzina uz priekšu...

Bet nonākam... No kuras vietas sākās stagnācija?

Pūce: Es ļoti labi atceros, kā 2012. gadā valdības sēdes laikā mēs nācām ar priekšlikumu...

Super!

Pūce: ...PVN reģistrāciju atsevišķi noorganizēt...

Nu, super, super! Bet paga, pa rupjo, pa rupjo! Vienpadsmitais, divpadsmitais, trīs...

Pūce: ...un tajā... un notika...

...kurā mirklī sākam stagnēt?

Pūce: ...un notika tāds lūzums, kad vairs ārēja spiediena nebija, ap divpadsmito, trīspadsmito gadu, un sākās. Un tad, piemēram...

Ā, ap trīspadsmito gadu tad nolūza. Tad sāka stagnēt.

Pūce: Un aizgāja stagnācija ļoti...

Tad vienu gadu jūs bijāt stagnācijā tomēr?

Pavļuts: Es pilnīgi piekrītu, ka stagnācija, manā skatījumā, sākās ap šo pašu laiku, kas ir četrpadsmitā gada sākums...

Un tagad stagnē visi.

Pavļuts: ...ar Straujumas valdību. Tā faktiski bija pirmā zaļzemnieku valdība, lai kā normāli...

Straujuma viena, Straujuma otra, Kučinska valdība...

Pavļuts: ...līdz ar zaļzemnieku atgriešanos...

...visu laiku stagnē.

Pavļuts: ...valdībā pēc tam, kad Dombrovski nogāza, ja...

Stagnē visi.

Pavļuts: ...faktiski šis ir tas brīdis, kad Latvijas politikā, manuprāt, sākusies tāda entropija, tāda krišana atpakaļ no tā procesa, kas bija reformu process pirms un pēc iestāšanās Eiropas Savienībā. Ārēji stimuli pazuda, OECD mēs iestājāmies. Viss...

Visi stagnē. Visas trīs partijas, visa valdība, tehnokrātu vairs nav. Visi stagnē. Nu, neviena gaišā tēla nav.

Pavļuts: Nu, vispārinājums ir vispārinājums, vai ne.

Nē, nu, paga. Jūs par sevi pirms brīža stāstījāt, ka jūs bijāt tehnokrāts un teicātnu, viņi elite, es nē.

Pūce: Nē, bet.. bet ir skaidrs, ka...

Tagad nav vairs tādu tehnokrātu?

Pūce: ...nav.. nav.. nav tā, ka visi cilvēki ir ļauni un rīkojas pretēji Latvijas interesēm, kas ir pie varas. Tā tas nav. Bet ir skaidrs, ka viņiem motivācija...

Stagnācija nav pret Latvijas interesēm.

Pūce: Jā, viņiem motivācija ātri rīkoties ir pazudusi, un ļoti lieta inerce šobrīd ir. Es esmu runājis ar Latvijas.. nu, mēs esam mēģinājuši veidot apvienību ilgāku periodu. Es esmu runājis ar dažādu partiju politiķiem, un visi viņi par kaut kādām konkrētām idejām saka – bet nav jau vērts! Nav jau vērts! Ko tad mēs skriesim ar galvu sienā...

Sauciet vārdus, kurš to jums teica!

Pūce: Nu, vesela rinda...

Ā...

Pūce: ..."Vienotības" ministri, tai skaitā.. Nē, nu, es...

Rinda.. Konkrēti! Konkrētikurš ar galvu sienā nav gatavs skriet no "Vienotības"?

Pūce: Nu, nezinu. Edgars Rinkēvičs, piemēram. Kārlis Šadurskis, piemēram. Jānis Reirs.

Pavļuts: Es gribētu...

Kur viņš nav gatavs skriet sienā tieši Rinkēvičs? Par kuru jautājumu?

Pūce: Piemēram, asi nostāties pret to, ka viņa koalīcijas partneri faktiski Latviju novērš no vērtību ceļa.

Tad viņš ir tāds.. viņš nav tā kā tā stagnatīvā.. Nē, bet viņš tad iznāk, ka viņš stagnē, jo viņš tad nav gatavs skriet sienā.

Pūce: Es domāju, ka viņš.. viņš...

Stagnē.

Pūce: ...viņš ir piesardzīgs un domā...

Piesardzīgs stagnāts.

Pūce: ...un domā, ka labāk ir labi attīstīt savu ministriju, neskatoties ārpus tās durvīm.

Jūs klausāties un klusējat. Bez šīs pieredzes... bet šīs pieredzes. Ļaujiet trešajam biedram pateikt! Jūs līdzīgi domājat? Jūs visu šo posmu nebijāt tur iekšā.

Kaščejevs: Jā. Es pateikšu, kur es biju iekšā. Kad es saņēmu Mārītes Seiles, Straujumas pirmās valdības ministres...

Jā.

Kaščejevs: ...zvanu, kura prasīja man, vai padomnieku augstākās izglītības un zinātnes jautājumos. Un tad es mazliet iepazinos no iekšpuses ar to sistēmu. Es tiešām... kā no manas ierobežotās pieredzes to stagnācijas pazīmi, par kuru Daniels ir runājis, es redzēju tad, kad pietrūka politiskās gribas pieņemt skolotāju algu reformu tad un tā, ka viņa bija, ir vajadzīga. Šī skolotāju algas reforma politiskajā līmenī eventuāli noveda arī pie tā, ka Mārīte Seile neturpināja savu darbu valdībā. Protams, ir pozitīvas iestrādes, kuras attīstās un turpinās augstākās izglītības un zinātnes sektorā, bet es ļoti skaidri jūtu, ka politiskā atbalsta tam, ka mēs rīkojamies racionāli un izlēmīgi, ļoti, ļoti pietrūka.

Labi. Par izglītību vēl parunāsim pēc brīža. Izrunājam līdz galam par cilvēkiem. Vēl slavenais "Vienotības" četrinieks, protams, saistās ar jums. Šite, te bildīte noķerta sen, viņa nevarēja atrast ātrumā četrus kopā. Nu, atrada trīsIntu Dālderi aiz kadra piedomājam klāt. Viņus tā kā nu... tai skaitā Ilzi Viņķeli, kura nestaigāja šurpu turpu divreiz, kustība "Par!"...

Pavļuts: Kura arī kandidēs.

...un kura arī kandidēs, jā. Kustība "Par!" pieņēma, nu, es turpināšu to ironizāciju -turpina... viņi turpināja tajā mirklī stagnēt, rāvās ārā no stagnācijas un tagad ir aizgājuši atpakaļ stagnēt? Kas ir jūsu versija, kas tad ir noticis?

Pavļuts: Es domāju, tas ir...

Jo viņi, kā jūs zināt, daļa vēlētāju zina, daļa nezina, atgādināsim vēlreiz, viņi pateicašitie te čaļi negrib sadarboties ar "Vienotību", negrib taisīt lielāku bloku, mēs ejam atpakaļ.

Pavļuts: Nu, jā. Man jocīga vienmēr sajūta, ka man jākomentē citu, teiksim, pieaugušu cilvēku uzvedība un viņas rīcības motīvi, ja, bet nu labi, es to darīšu...

Nu mēs tikko vairākus pieaugušus cilvēkus te komentējām.

Pavļuts: ...es domāju, ka visi labi atcerēsies, ka vairāku gadu garumā tomēr "Vienotībā" bija ļoti lielas iekšējās pretrunas, un pieminētie deputāti Ilzes Viņķeles vadībā, nu, būtībā sacēlās pret to iekšējo kārtību, pret Solvitu Āboltiņu, pret stagnāciju pašu partijā un tā tālāk. Man liekas, šie vārdi arī tieši tā tika pieminēti. Tā ka partiju mēs veidojām kopā no tās, teiksim, idejas tapšanas brīža, ka kustība "Par!" ir vajadzīga, ka nav, par ko balsot, ka "Vienotība" būtībā ir nodevusi savu eiropeisko, moderno vēlētāju un tā tālāk, un pati savus principus. Tā ka partija mums tapa kopā. Kas notika tālāk? Kāpēc šie mūsu deputāti sabijās iziet no koalīcijas, nonākt opozīcijā? Vai viņi baidījās pazaudēt komisiju vadītāju amatus, vai viņiem likās, ka no opozīcijas viņus neievēlēs. Vai viņi sabijās no tā, ka jaunas partijas veidošanas process bez laimes lāča, bez atlaistas Saeimas un nedod milzīgu uzrāvienu, ja - es nezinu, no kā viņi...

Jūs atstājāt visus atvērtus šos atbildes variantus – teiksim to tā.

Pavļuts: Es uzskatu personīgi, ka cilvēki neizturēja pārbaudi – jaunas partijas būvniecību. Neviens no viņiem jaunu partiju no nulles būvējis nebija. Acīmredzot tas izrādījās grūtāk, nekā kādam sākumā likās, un tajā brīdī, kad izrādījās, ka Āboltiņu tomēr var dabūt prom no "Vienotības", "Vienotība" tomēr ir gana laba, lai mēģinātu ievēlēties no turienes ārā...

Bet kā jūs redzat? Jo tiešām "Vienotība" ir, nu, parunāsim rīt, protams, vēl klātienē šeit ar "Vienotību", bet nu ir daudzas pārmaiņas tur notikušas. Jūs pieminējāt pagātnes...

Pavļuts: Daudzas pārmaiņas. Tagad konkrētāk. Tā kā jūs bīdāt mūs uz konkrētu, kādas daudzas pārmaiņas notikušas "Vienotībā"?

Par to es rītā. Paskatieties rītdienas raidījumu ar "Vienotību", es detaļās preparēšu.

Pavļuts: Labi, paldies.

Un daļa nav notikušas šīs pārmaiņas. "Vienotība" ir tie paši stagnāti, kādi bija vecie, vai citādi stagnāti? Respektīvi, kāpēc...

Pavļuts: "Vienotība" no risinājuma sen jau ir kļuvusi par daļu no problēmas.

Daļa no problēmas.

Pavļuts: Atšķirt "Vienotību" no ZZS man šobrīd personīgi ir diezgan grūti, skatoties uz to, kādu politiku koalīcija īsteno, par ko iestājas vai neiestājas "Vienotība". Tajā brīdī, kad, teiksim, "Vienotība" balto līdzi.. un, starp citu, tie četri staigājošie deputāti, par kuriem nav īsti skaidrs, es domāju, cilvēkam, kurā brīdī kur viņi atrodas, ja – arī viņi iestājās par šo te finansēšanas... veselības finansēšanas likumu, kurš atstāj – nav zināms, cik – bet ap 200-300 cilvēku bez veselības pakalpojumiem.

Āāā...

Pavļuts: Tātad, šāda tipa lēmumus...

...jums grūti.. grūti nošķirt viņus.

Pavļuts: ...šī koalīcija pieņem un tā tālāk. Jā, es uzskatu, ka "Vienotība" sen jau ir saaugusi ar ZZS daudz vairāk, nekā viņiem pašiem patiktos atzīt. Būtībā sen jau vairs nav nedz eiropeiska, nedz liberāla partija, nedz kā citādi, kur nu vēl moderna. Būtībā šis modernais eiropeiskais vēlētājs, manuprāt, šobrīd ir pilnīgi apjucis. Un tieši tāpēc mums... mēs redzam, cik zemi reitingi ir šīm liberāli-eiropeiskajām partijām, un ka tajos trīsdesmit...

Stipri augstāk nekā jūsējie.

Pavļuts: ...trīsdesmit procentos.. trīsdesmit procentos cilvēku, kas nezina, par ko viņi balsos, kā reiz ir šie modernie, eiropeiski orientētie vēlētāji.

Pirms mēs ejam par to, kas ir eiropeisks un kas ir izglītībā, veselībā, vēl viens jautājums ne par cilvēkiem, bet par naudu. "Latvijas attīstībai"lai nu kura partija, kā politikas sekotājiem jūs neiebildīsiet, nu, ir tāds fenomens Latvijā. Nav varas partija, ļoti turīga partija bijusi visus šos gadus. Kolēģi te skaitīja kopā. Saskaitīja, ka kopš trīspadsmitā gada beigām, nu, tad, kad sākās darbība, kopumā ziedojumos ir... nu, kā jūs domājat, cik ir bijis? Pāri par 800 000 eiro. Nu, tur vēl droši vien latu mirklis bija, un tad ir eiro mirklis. Kopš pagājušajām Saeimas vēlēšanām ir vairāk nekā trešdaļa miljons eiro. Nu, turīga partija, vai ne? Jums ir kopš pagājušā gada, kopš tapšanas ir 12 000 tai sarakstā, nu. Man ir skatsnabagais brālis savienojās tagad ar bagāto brāli, lai izvilktu kaut kā to vēlēšanu kampaņu.

Pūce: Bet es... Man daudz reizes ir uzdevuši šo jautājumu par mūsu partijas finansēm un ienākumiem. Ir skaidrs viens. Pirmām kārtām, visi... mēs esam atklāti...

Es taču neuzdevu jautājumu, vai jums ir neatklātas finanses! Sakunabagais brālis un bagātais brālis.

Pūce: ...otrām kārtām, mēs absolūti.. Skaidrs, ka jūs salīdzināt trīspadsmito ar četrpadsmito gadu, kad ar ļoti augstām cerībām partija pirmo reizi startēja vēlēšanās un bija ļoti liels finansējums. Mēs kopš tā laika esam realizējuši kampaņas ar daudz mazāku budžetu...

Jā.

Pūce: ...daudz mazāku budžetu. Un esam sekmīgi startējuši un panākuši rezultātus.

Esat jau piemetuši šogad budžetiņu, cik būs uz vēlēšanām?

Pūce: Nu...

Kopīgo.

Pūce: ...nu..

Pavļuts: Nu, cik mēs gribētu, tik mēs zinām, jā.

Jūs zināt?

Pavļuts: Ko mums...

Dinēvičs te stāstīja, ka viņš septiņdesmitnieku piemeta, septiņdesmit tūkstošus. Kā jūs? Uz cik Jūs velkat?

Pavļuts: Gribētos, protams, būtiski vairāk, jā, lai varētu partija ar mūsu atpazīstamības līmeni, kas, mūsuprāt, ir galvenā problēma, ne jau tas, ka mūsu darbība netiktu vērtēta pozitīvi vai cilvēki netiktu vērtēti pozitīvi, tā ir atpazīstamības problēma.

Bet tieši tāatpazīstamība iet caur reklāmām.

Pavļuts: Mums sevi jāpadara redzamus. Tāpēc mēs esam sākuši reklāmas kampaņu jau tagad. Mēs viņu kopīgi finansējam. Protams, ka mēs varam pievienot mazāk, bet arī mēs pievienojam naudu šai kampaņai, kas šobrīd ir uzsākta. Mēs esam ziedojumos šobrīd... ziedojumu aktivizācija mums notiek ļoti labi. Mums ziedo gan biedri, gan ne-biedri...

Kāpēc jūs varat pievienot mazāk un kāpēc "Latvijas attīstībai" ir turīgāki?

Pavļuts: Nu, acīmredzot mēs neesam ieguvuši turīgāku cilvēku uzticēšanos. Iespējams...

Kāpēc?

Pavļuts: Iespējams turīgāki ļaudis, uzņēmēji raugās ar piesardzību pret atsevišķām idejām, ko mēs piedāvājam, jo, ko tur slēpt, mēs mūsu apvienībā esam sociālliberālā spārna pārstāvji, tāpēc jau mums arī likās būtiski... Ja par apvienošanos un.. Ne apvienošanos, bet apvienības izveidošanu, ja, jo partijas paliek neatkarīgas, "Izaugsme" un "Latvijas attīstībai", un kustība "Par!". Protams, ka šīs ievirzes ir mazliet atšķirīgas, kaut arī mūs vieno, teiksim, šis te liberālais, cilvēktiesību, eiropeiskais modernas pārvaldības elements. Mēs esam vairāk sociāli orientēti. Mums liekas būtiski uzsvērt, piemēram, mēs esam tie, kas piedāvāja apvienības galvenajās tēzēs šo te nodokļu progresivitātes aspektu.

Labi. Ievilkāt pats saturālabi. Skaidrs. Nabagais brālis, izrunājām. Ejam uz saturu. Sociālliberāls.

Pavļuts: Vēl vienu teikumu...

Sociālliberāls.

Pavļuts: ...tātad tas, ka ekonomiskā elite, tas, ka mantīgi cilvēki Latvijā vēsturiski ir pieturējušies pie ļoti labējas politikas, un tādu Latvija arī ir bijusi. Mani neizbrīna tas, ka viņa ar piesardzību skatās uz politiskiem piedāvājumiem, kas ir pa kreisi no centra.

Kas ir no centra sociālliberāls? Tagad uzzīmējiet man no centra, kur tas atrodas. Tāpēc, ka sākumā abi divi jūs esat diezgan liberāli tā piestartējuši, un tagad jūs tā bišķi kaut kur tā griežaties.

Pavļuts: Tajā sadaļā, kas attiecas uz cilvēku tiesībām, kas attiecas uz klasiski liberālām vērtībām – jā. Bet tas nenozīmē, ka ekonomiskajā politikā, piemēram, kustība "Par!" būtu uzskatāma par labēju partiju. Latvijā vispār ir pilnīgs vienkārši jūklis ar šo terminu izmantojumu.

Absolūti! Bet apvienība "Attīstībai/Par!" arī ir jūkļa apvienība.

Pūce: Nav. Nav.

Kreislabējie.

Pūce: Nav taisnība, Dombura kungs. Te ir vienkāršs jautājums, par ko būs šīs vēlēšanas, 2018. gada vēlēšanas? Un šīs 2018. gada vēlēšanas nebūs par vienu procentpunktlikmi iedzīvotāju ienākuma nodoklī. Šīs vēlēšanas galvenokārt – vismaz tāds ir mūsu redzējums – būs par vērtībām, par to, kur Latvija iet.

Katram savs redzējums.

Pūce: Par ko Latvija virzās. Nu, jā, tas ir mūsu redzējums.

Nu?

Pūce: Uz kurieni Latvija virzās. Vai mēs paliksim uz eiropeiskā attīstības ceļa?

ZZS, "Vienotība", nacionāļi...

Pūce: Es esmu dziļi pārliecināts...

..."KPV LV", reģionāļi. Viss ir uz eiropeiskās attīstības ceļa!

Pūce: ...es esmu pilnīgi pārliecināts, ka gan nacionāļi, gan ZZS un lielā daļā arī "Vienotība" sen vairs nav nekādas eiropeiskas izvēles partijas. Viņi izšķiroties...

Jo? Jo es tā pateicu? Es, Juris Pūce, tā pateicu?

Pūce: Vai jūs esat dzirdējis kaut reizi, piemēram, no kāda no šo partiju politiķiem kādu eiropeisku pozīciju attiecībā uz Eiropas Savienības tālāko attīstību?

Kas ir eiropeiski? Kučinskis te vakar sēdēja. Rinkēvičs sēdēs rīt. Kur viņš neeiropeisks?

Pūce: Kas ir viņu redzējums par Eiropas Savienības tālāku attīstību?

Jūs dzirdat vispār, ko viņi runā? Viņi ir...

Pūce: Viņi nerunā neko par Eiropas tālāko attīstību.

Runā!

Pūce: Neko!

Nu noskatieties!

Pūce: Es noskatījos.

Viņi runā!

Pūce: Es noskatījos, paldies, interesants raidījums bija. Bet tas, ko es gribu teikt, ir, ka mēs dzīvojam laikmetā, kur Eiropas Savienība ir lielu izaicinājumu priekšā, tā vietā mūsu politiķi galvenokārt nodarbojas ar Eiropas Savienības...

Nu labi... pasakiet kaut ko riktīgi eiropeisku!

Pavļuts: Parunāsim praktiski...

Riktīgi eiropeisku!

Pavļuts: Parunāsim...

Riktīgi eiropeisku!

Pūce: Mēs esam... mēs esam...

Pavļuts: Koalīcija, kurā ir ZZS, "Vienotība" un pārējie, nu, nacionāļi... nacionāli konservatīvie un tā tālāk. Viņi ir spējīgi pieņemt Stambulas konvenciju, es atvainojos, ratificēt, kuru ir ratificējusi Turcija? Kura pat nav Eiropas Savienības dalībvalsts.

Ā, tātad proeiropeiskais ir tas, kas ratificē konvenciju?

Pavļuts: Vai šī koalīcija ir spējīga pieņemt kopdzīves likumu?

Sapratu.

Pavļuts: Vai vismaz sākt viņu izskatīt? Vai šī koalīcija ir spējīga risināt jautājumus, kurus Eiropas Savienība, Eiropas Komisija, labas pārvaldība OECD arī ietvaros apgalvo, ka tie ir būtiski valsts attīstībai, tostarp arī vienotā Eiropas Savienības valstu saimē. Piemēram, rūpējoties par iedzīvotāju veselību.

Proeiropeisks...

Pavļuts: ...šī koalīcija ir...

...ir kopdzīves likums?

Pavļuts: ...izpelnījusies Eiropas Komisijas...

Stambulas konvencija...

Pavļuts: ...komentārus, ka mēs ejam vēl tālāk, vēl sliktāk attiecībā uz diskriminējošu veselības aizsardzības modeli virknē citu...

Pūce: Eiropas Savienības tālākā pārvaldība, Eiropas Savienības ārējā politika...

Nu, nu?

Pūce: ...kāda būs Eiropas Savienība pēc desmit gadiem.

Nu, atbildiet! Kaut ko baigi proeiropeisku!

Pūce: Nu, mēs esam... mēs esam... tas ir arī mūsu partiju apvienības kopīgajā mērķī. Mēs esam par vienotu Eiropu, mēs esam par dziļāku, tālāku Eiropas Savienības valstu integrāciju nevis... Nu, piemēram, "Nacionālā apvienība" un ZZS drīzāk ir par fragmentāciju un Eiropas Savienības...

Un "Jaunā konservatīvā partija" arī ir neeiropeiska? Tā, lai visas...

Pūce: Man nav ne jausmas, kāda ir JKP pozīcija.

Jums nav.

Pūce: Es neesmu dzirdējis viņu pozīciju Eiropas lietās.

To mēs pajautāsim. Progresīvais ienākumu nodoklis. Nu, progresivitāte nodokļos, kas ir jūsu viens no definētajiem principiem. Nu, tas ir kreisi. Tas ir reāli kreisi. Es nezinu, cik labi vai slikti, bet tas ir kreisi.

Pūce: Atkal...

Tas nav liberāli.

Pūce: ...atkal tā nav taisnība. Pirmkārt, jūs jaucat divus terminus. Liberālisms kā tāds nav tikai 19. gadsimta klasiskā liberālisma pieeja.

Labi, pastāstiet jūsu versiju!

Pūce: Progresivitāte ienākumu nodokļu sistēmā nenozīmē tikai progresīvais ienākuma nodoklis. Tas nozīmē, piemēram, aplikt ar nodokļiem tās lietas, kas vairāk attiecas uz turīgākiem. Piemēram, pareiza politika un nekustamo īpašumu nodokļu politika. Šobrīd mēs esam... neproporcionāli apliekam tieši ar nekustamo īpašumu nodokli mazāk turīgo sabiedrības daļu. Neproporcionāli apliekam. Tur progresivitātes faktiski nav, un iespējas tur iegūt augstāku progresivitāti un faktiski aplikt cilvēkus, ka cilvēki nemaksā ienākuma nodokli, ir relatīvi liels, savukārt tos cilvēkus, kas šobrīd maksā ļoti lielu nodokli, atbrīvot arī...

Vai jūsu manifestā ierakstītā progresīvā nodokļu sistēma nozīmē progresivitāte...

Pūce: Tur ir progresivitāte.

...specifiski nekustamā īpašuma nodokļa jomā...

Pūce: Nē, ne tikai.

...vai citur?

Pavļuts: Visā.

Jo iedzīvotāju ienākuma nodokļu jomā mums jau ir progresivitāte.

Pavļuts: Nomināla progresivitāte. Jā, ir sperts pirmais solis.

Tad pasakiet, kāda ir jūsu?

Pavļuts: Droši vien nav jāapstājas, ir jāvirzās tālāk. Bet svarīgākais, lai progresivitātes princips atspoguļojas visā nodokļu sistēmā. Tas attiecas uz...

Nekustamo pieminējām...

Pavļuts: ...patēriņa nodokļiem, uz piesārņojuma...

Nu, kā patēriņā būs progresivitāte? Nu, kaut kādu konkrētu piemēru tā, lai cilvēki zina, par ko jūs runājat.

Pavļuts: Konkrēts piemērs ir, piemēram, patēriņš cita starpā atspoguļojas nekustamajā īpašumā. Tas atspoguļas luksuspreču iegādē. Ir atsevišķi caurumi Latvijas nodokļu sistēmā, kur faktiski, teiksim, šādu nodokļu nav. Tas attiecas tieši tāpat, protams, uz ienākuma nodokļiem. Viennozīmīgi. Šī progresivitāte pamazām kāpināma, protams, uzmanīgi un piesardzīgi vērtējot, kādi ir efekti attiecībā uz nodokļu izvairīšanos.. izvairīšanos no nodokļu ne-maksas un tā tālāk. Bet progresivitāte, mūsuprāt, būtu padarāma par vispārēju principu visā nodokļu sistēmā.

Jums ir piebildes sociālliberālisma interpretācijā?

Kaščejevs: Nu, par tām idejām un definīcijām. Par liberālismu mēs runājam. Tā ir cieņa arī pret atšķirīgu viedokli, un racionāla consensus pieņemšana, kur tas vairākums ņem vērā arī mazākuma intereses.

Laimes zeme, kur tā notiek? Parādiet man vienu valsti, kur tā notiek! Nu, vienmēr vairākums vienā mirklī pasaka mazākumamtu esi mazākums.

Pūce: Tā nav.

Pavļuts: Tepat, pāri Baltijas jūrai.

Kur? Konkrēts jautājums, konkrēts gadījums.

Pavļuts: Jūs esat kādreiz bijis, piemēram, nu, tas, ko "Lampa" mēģina izdarīt, patiesībā tas ir iedvesmots no Almedālenas politiskās nedēļas...

Es prasu vienu konkrētu piemēru...

Pavļuts: Progresīvā Dānija...

...kur vairākums ir atkāpies...

Pavļuts: ...Dānija, Somija...

Nē, nē, nē. Vienu konkrētu piemēru, kur vairākums ir atkāpies no tā, kas ir viņu kurss, un pateikušinē, mēs piekāpjamies mazākumam. Nu, kur? Konkrēti!

Kaščejevs: Nē, nē, nē, jūs drusku pārpratāt...

Pavļuts: Jautājums nav par to, ka mazākums uzspiež vairākumam kaut kādu suboptimālu rīcību. Nē!

Kaščejevs: Tādā veidā tieši liberālismu grib pasniegt mūsu oponenti, ja. Saprotiet?

Pavļuts: Tieši tā.

Kaščejevs: Tā atšķirība. Nu, paņemsim kaut kādu dzīvu, konkrētu piemēru.

Paklau, paņemam dzīvu, konkrētu piemērucilvēks Vjačeslavs Kaščejevs, kas mācījies krievu skolā.

Kaščejevs: Tieši tā!

Tagad vajadzētu ieklausīties tajā Ždanokā un Pimenovā, nu, riktīgi ieklausīties! Apturēt to reformu...

Kaščejevs: Nē, nē, nē, nē...

...par mācību valodu...

Kaščejevs: Lūk, brīnišķīgs piemērs! Brīnišķīgs piemērs! Tas, ka mēs ieklausāmies cilvēkos, nenozīmē, ka uzreiz darām pa viņu prātam.

Kurš, neviens taču neieklausās Ždanokā vai Pimenovā.

Kaščejevs: Ir jādara "a" vai jādara "b".

Pūce: Jāsarunājas būtu, Dombura kungs.

Kaščejevs: Par krievu skolām, pavisam nopietns jautājums. Tas nav kaut kāds teorētisks jautājums...

Absolūti.

Kaščejevs: ...no trešās valsts, ja. Ir divas šausmas, kas spiež iekšā krieviski runājošos vecākus un viņu bērnus, kad viņš domā, kurā skolā viņam sūtīt to bērnu. No vienas puses, viņš ir satraukts par to, ka, ja viņš aizies krievu skolā... Reāli krievu skolas iet uz to, ka tās ir vājas skolas tāpēc, ka labākie skolotāji, labākie skolēni uz vidusskolām, uz ģimnāzijām iet uz skolām ar latviešu mācību valodu. Tas dalījums pēc etniskā principa, ka skolas ir krievu un latviešu, tas ir tas, pret ko mūsu apvienība iestājas. Un tās šausmas, no vienas puses – bļāviens – ja es sūtīšu viņu tajā krievu skolā, tajā, kur runā viņa valodā un manā valodā, viņš nedabūs normālu izglītību, viņam apgriezīs spārnus, viņš nebūs tik labi integrēts tajā sabiedrībā, kurā es gribu, lai viņš dzīvo. No otras puses, kā lai es viņu sūtu uz latviešu skolu, jo viņam būs... viņš no bērnudārza, no mazotnes nav tai latviešu valodai sagatavots, joprojām ir iespējams dzīvot vidē, kur viss 100% notiek krieviski. Un tad man ir no otras puses, kas mani spiež, baisais satraukums, ka tas bērns reāli netiks galā vienlaicīgi gan ar valodu, gan ar to...

Jūs izlaižat trešo pusi. Trešā puse ir, paga, mans bērns, mācoties krievu skolā, tiek galā ar latviešu valodu, viņiem, paskatieties, kādi rezultāti! Un viņam tagad vienkārši iznīcina viņa mazākumtautību skolu. Šis ir tas mazākums, ko vairākums koalīcijas šobrīd saka, ka viņiem nav taisnība un mēs rullējam. Nu, tad parādiet...

Kaščejevs: Tieši tā!

...to piemēru, kā viņos ieklausīties!

Kaščejevs: Viņi arī rullē, un mums ir jāatrod ceļš uz tādu modeli, kur latviešu valodas statuss kā vienīgās valsts valodas statuss.. Un tā izglītības sistēma, kur valsts seko konstitūcijai, Satversmei, nav apdraudējums valodai un kultūrai, ja. Tā sistēma, kurai mēs esam plānojuši, ka ir divi spoguļattēli, tā šobrīd noved pie šīs te dilemmas.

Bet konkrēti šī mācību valodas izglītības reforma, nu, tad jūs viņu redzat, ka viņa ir jārevidē vai nav?

Pūce: Viņa ir kļūdaini uzbūvēta pēc savas būtības...

Kur ir kļūda?

Pūce: ...iet uz nepareizo mērķi. Ja mērķis ir integrēt sabiedrību, tad ir jāveido nevis krievu skolas, kurās visi var mācīties latviski, bet tāds realitātē ir šīs reformas rezultāts, ko piedāvā Šadurskis. Bet ir jāveido vienotas skolas, kur visi kopā mācīsies latviski.

Kā atšķirsies?

Pūce: Ir jāreformē skolu tīkls...

Nu tad visas esošās jāslēdz, jābūvē jaunas. Kā jūs to iedomājaties?

Pūce: Ir ievērojamas pārbīdes jāveic, pakāpeniskas, ilgākā periodā, kur cilvēki tiešām... Mēs veidojam vienotu skolu sistēmu, kur visi mācās kopā, kur nemācās nošķirti.

Fiziski. Pasakiet Rīgas domes līmenī, ko, ja jūs būtu rīt Ušakova vietā mērs, ko nozīmē veidot jaunas, vienotas skolas? Fiziski! Ko tas nozīmē Imantā?

Pūce: Pēc būtības jauns skolu tīkls ar jaunu uzdevumu. Nav jābūvē. Vienots skolu tīkls, kur viņš tiek veidots.,. šobrīd ir dublējošas skolas, paralēli stāvošas, latviešu un krievu ļoti tuvu. Viņas visdrīzāk ir jāapvieno, visdrīzāk ir jāapvieno, jāvada vienoti. Un ir tiešām jāveido skolas, kur bērni mācās, latviešu, krievu un cittautību bērni, mācās kopā.

Pavļuts: Un cittautiešu un mazākumtautību bērniem ir, un viņu vecākiem ir miers un pārliecība, ka viņi garantēti apgūst savu kultūru, savu dzimto valodu.

.

Es vienkārši domāju, šīs frāzes, es mēģinu iztēloties dabā un es nevaru iztēloties, kā esošā skola, kas ir reāla mazākumtautību skola...

Pūce: Jūs nevarat iztēloties, tas ir dabiski.

...viņa atrodas uz konkrētas ielas.

Pavļuts: Pašvaldības ir vilkušas kājas gadu desmitiem. Tagad, pretojoties pret skolu tīkla optimizāciju. Tas, ko mēs mēģinām pateikt, ka skolu tīkla optimizācija, ko paģēr visi loģiskie argumenti un, pirmām kārtām, jau bērna tiesības uz kvalitatīvu izglītību, ka šī optimizācija ir veicama uz vienotas pieejas, vienotas sistēmas pamata. Nevis velkot garumā šo divplūsmu, paralēli latviešu-krievu skolu sistēmu. Viņa pati par sevi satur...

Bet šobrīd jau pēc matemātiskajiem kritērijiem iznāk, ka vienā otrā pašvaldībā, piemēram, Latgales pusē, būtu pēc tiem matemātiskajiem kritērijiem jāaiztaisa ciet latviešu skola līdzšinējā. Tāpēc, ka viņa neatbilst tur pēc kaut kādiem skaitļiem.

Pavļuts: Tad, kad jūs pasakāt – latviešu skola jāaizver –, protams, iestājas emocionāla reakcija. Viena no skolām, iespējams, ir jāaizver un jāizveido vienota skola uz labas latviešu valodas bāzes ar tiesībām mazākumtautību bērniem apgūt savu dzimto valodu.

Un visu šito jūs izstāstāt, es neredzu, kur tur ir ņemta vērā "Saskaņas" un "Latvijas krievu savienības" mazākuma viedoklis.

Kaščejevs: A vai tad es teicu, ka... Ha, ha, ha! Vērā ņemšana ir jāieklausās cilvēkos, tajā, kas viņos sāp, un jāredz viņa situācija no viņa skatupunkta.

Nu? Un jādara pa savam!

Kaščejevs: Mēs nevaram pieņemt trīs dažādus risinājumus vienlaicīgi. Mēs nevaram... mēs nedzīvojam kaut kādā kvantu superpozīcijā. Ir jāpieņem lēmumi, kur kāds iebildīs un kāds būs pret citas partijas...

Bet tas ir tieši tas, ko man saka visi koalīcijas politiķi!

Pavļuts: Dombura kungs...

Šitos pašus tekstus!

Pavļuts: ...mēs taču varam pieņemt to, ka cilvēkiem vismaz divas izpausmes formas. Viena ir, kad viņi izvirza prasības, kas ir radikālas, pozicionālas un tā tālāk, un ar to strādā politiķi un politikā. Un ir otrs, ko cilvēki īstenībā vēlas, ko viņi grib, kas viņiem ir būtiskas un svarīgas. Ja mēs pajautātu krievvalodīgo bērnu vecākiem, kas ir viņu...

Pūce: Vai pašiem bērniem.

Pavļuts: ...vai pašiem bērniem, kas ir tas, ko viņi vēlas. Un tās atbildes, es domāju, kopumā ir tādas...

Ja mēs pajautātu un ja jūs būtu pajautājuši...

Pavļuts: Tā bija retoriska...

...par savu lielo piķi uztaisījuši vienu vismaz aptauju, tad mēs varētu par to runāt!

Pavļuts: Tā bija retoriska figūra no manas puses, es atvainojos. Mēs esam gan vaicājuši, gan runājuši...

Kaščejevs: Tieši tā.

Pavļuts: ...un Slava, es domāju, ir vistiešākais...

Pūce: Un, Dombura kungs. Dombura kungs, ir mazākumtautību bērnu un mazākumtautību bērnu vecāku izpēte ir bijusi veikta vairākkārtīgi mazākumtautību skolās, kas mācījušies. Vai ir par lielu, vai ir par mazu piķis, tas ir cits jautājums, lietojot jūsu terminoloģiju.

Kāpostu vēl varam.

Pūce: Tas viss parāda to, ka cilvēku vairums, mazākumtautību bērni vēlas dzīvot integrētā Latvijas sabiedrībā, bet integrācijas pamats, viņu izpratnē, ir arī atzīt to, ka viņiem ir daļa savas identitātes, ka Latvijas krievs ir cienījama identitāte.

Šito pašu runā koalīcija!

Pūce: Nerunā.

Runā tieši to pašu!

Pūce: Darbi ir pretēji. Tai brīdī, kad viņi, es atvainojos, iesniedz un visi vienprātīgi nobalso par to, ka Latvijā nedrīkstēs sarunāties priekšvēlēšanu aģitācijā ar krievvalodīgo teltī krievu valodā, tajā brīdī viņi paziņo, ka Latvijas krievam viņa identitāte ir nepareiza

Ā, jūs tur aizlēcāt uz to daļu.

Pūce: Nē, tā ir vienkārši.

Mēs par izglītību.

Pūce: Jūs saprotat, ka ir kopīgi darbi. Neviens vēlētājs neuztver katru darbu atsevišķi.

Kaščejevs: Par izglītību piemērs, ja, šobrīd ļoti aktuāls – Latvijas pašvaldību savienībā tiek prezentēta prezentācija, kas galīgi un totāli kritizē satura reformu, kuru šobrīd virza uz apstiprināšanu.

Un ZZS saka, ka sešgadnieku apmācība tomēr ārā.

Kaščejevs: Nodalām divas lietas – sešgadnieku apmācība...

Pavļuts: Kotletes ar biezputru sajauca kārtējo reizi.

Kaščejevs: ...un saturu, ja. Un tagad mēs paskatāmies uz tiem argumentiem...

Kurš sajauca?

Kaščejevs: ...tajos argumentos, kuri ir pret...

Pavļuts: Šadurskis galvenokārt.

Kaščejevs: ...ir nolasāms konservatīvi noskaņotu cilvēku uztraukums. Kā viņi to redz? Viņi redz, ka šobrīd ienāk kaut kādas ļoti radikālas pārmaiņas. Tas jau pirmais ir satraukums. Un ir bažas, ka to dara kādi ārējie, svešie spēki, kurus motivē savas intereses, ka caur to mēs pazaudēsim to, kas padara latviešu tautu unikālu, vērtīgu, ka mēs atsakāmies no pieredzes. Ja to risina pēc būtības, argumentēti un pamatoti, to visu var izdiskutēt un izrunāt, un sekot tam, lai šim nebūtu pazaudēts.

Šajā satura reformā, kas tagad tiek virzīta un sāk strēgt Saeimā, jūs esat...

Pavļuts: Pašvaldībās. Tātad arī Saeimā.

Pašvaldības arī ir dominējošs stagnāts – no jūsu teiktā izriet.

Pavļuts: Absolūti.

Absolūti. Saeimā sāk strēgt un vakar, uzdodot šo jautājumu ZZS pārstāvjiem, Armands Krauze kā Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks – viņš sēdēja šeit, tāpēc es rādu uz šo pusi...

Pūce: Parlamentārais sekretārs.

Jā, arī. Viņš teica – slikti argumentēti, slikti sagatavoti no Šadurska puses. Jūs bijāt eksperts grupā, kas, nu, vērtēja, vēroja...

Kaščejevs: Redz, tieši tā...

Šadurskis...

Kaščejevs: ...tieši tā...

...sajaucis kaut ko? Slikti argumentējis? Slikti sagatavots?

Kaščejevs: Tas, ka reforma nav ideāla, ir vairāki riski un izpildījuma trūkumi, kuri var būt, vienmēr viņus var atrast un viņi ir, viņi objektīvi ir. Arī tajā sadaļā par dabaszinībām, par lielo ideju, konceptu un viņu formulējumu, par kuru es esmu atbildīgs. Ir lieli riski, kurus es varētu gari uzskaitīt, kurus es esmu arī uzskaitījis Saeimas izglītības un zinātnes komisijas sēdē, kur šis jautājums tika skatīts.

Bet tad projektu ar riskiem bīdīt tālāk, ja e-veselību jau aizbīdīja?

Kaščejevs: Ooo!

Pavļuts: Paga, paga...

Kaščejevs: Nevienā projektā nav tā, ka viss ir absolūti ideāli. Te ir vajadzība rīkoties un tie mērķi un nosacījumi, kas reformas izpildīšanai tiek nodrošināti, tie ieguvumi un tā nepieciešamība rīkoties atsver tos izpildījuma riskus. Šodien vienmēr oponenti norādīs, jo jebkurai reformai, jebkurai būtiskai izmaiņai, runa ir par radikālu izmaiņu tam, kā mēs organizējam skolas saturu, un kā mēs gatavojam...

Bet tad iznāk, ka stagnāts Šadurskis virza ne-stagnatīvu, labu projektu, ko citi stagnāti bremzē?

Pūce: Sadalīsim, lūdzu.

Kaščejevs: Melnbalts formulējums, un tieši tur ir tā problēma, ja. Ja mēs tagad formulējam – vai nu reforma laba, vai reforma ir slikta. Reforma ir jāvirza, vērtējot katru punktu, katru izpildījumu ļoti rūpīgi, kur būs vislielākie trūkumi, vislielākie ieguvumi. Bet jārīkojas izlēmīgi, un tas ir pozitīvi, ka valdība šo reformu virza. Bet, ja mēs kaut kādu politisku strīdu un... saķēdēt viņā šo te sešgadnieku jautājumu ar pašvaldību interesēm, atliksim vēl uz gadu, kad mēs rūpīgi...

Bet varbūt, ka tas pašvaldību mazākuma vairākums un ZZS vairākuma mazākums... varbūt, ka viņi jārespektē, kad viņi saka, bet varbūt tos sešgadniekus nedzīt tai skolā?

Pavļuts: Nejauksim, lūdzu, satura reformu ar...

Šadurskis sajauca, ko es varu izdarīt?

Pūce: Bet viņš to izdarīja...

Pavļuts: Tā ir viņa problēma.

Pūce: ...tā ir viņa problēma.

Tā ir viņa problēma, labi.

Pavļuts: Tas, ka vienlaikus sagāž kopā, teiksim, šo te skolu valodu jautājumu, vienlaikus iet satura reforma, vienlaikus iemet vēl to sešgadnieku jautājumu...

Optimizācija vēl, algas...

Pūce: Viss tīkls...

...viss tīkls...

Kaščejevs: Mēs visi gribam nonākt laimes zemē...

Pavļuts: Tā reforma nav vadīta vienkārši un nejauksim sliktu reformu vadību ar izglītības satura reformu.

A ko jūs tagad darītu? Ko jūs iesakāt darīt tagad, līdz vēlēšanām un no vēlēšanām?

Pūce: Es, Dombura kungs, pateikšu vienu lietu. Es kādreiz, kad es biju jaunāks un dumjāks, es ļoti rūpīgi skatījos un domāju, kā tas tā tai Somijai, viņai tik šausmīgi laba tā izglītības sistēma, bet viņiem viņu reāli ieviesa 14 gadus. To reformu. Es domāju, nu, ko tur tie lēnie somi, nu, aptuveni. Bet, kad paiet ilgāks laiks un man diezgan daudz saskarsmes ir ar skolu pedagogiem, un es zinu, kā viņi strādā. Un es zinu tos daudzos plusus, kas viņos ir, bet arī to ārprātīgo slodzi un atbildību, kas ir šim darbam. Ir viena galvenā bezatbildība, manuprāt, no Kārļa Šadurska un arī valdības, kas atbalstīja šo soli, puses, ir tajā, ka viņi neņem vērā to faktu, ka skolotājam nav jānodarbojas tikai ar reformu ieviešanu. Viņam ir reāli jāmāca bērni. Un tā pārslodze skolotājam, tā neapmierinātība skolotājiem ar to, kas tagad viņiem ir uzgrūsta uz viņa galvas, papildus tam, ka viņam ir reāli, dzīvi bērni, kuriem ir jāiemāca priekšmets un viņiem kaut kas jāmāk, ir par lielu...

Labi.

Pūce: ...un tāpēc sešgadnieku jautājums būtu jāatliek.

Būtu jāatliek. Izglītībai atvēlētais laiks jau drusku pārtērēts šai sarunā, ejam tālāk. Precizējums, līdz kuram gadam jūs bijāt jaunāks un dumjāks?

Pūce: Es joprojām, iespējams, esmu par jaunu un par dumju.

Ā.

Pūce: Es ar katru gadu...

Paškritiski...

Pūce: ...ar katru gadu cenšos būt gudrāks.

Paškritikas topā šitajā raidījumu sērijā šis varētu kandidēt uz augstu vietu.

Pūce: Man nav problēmas.

Tad, kad jūs abi bijāt jaunāki, jūs nodarbojāties ar slaveno OIK jautājumu dažādos statusos, dažādi. Nu un tas ir tāds, nu, jūs nepavelkat līdz maksātnespējas administratora tēmai "Nacionālajā apvienībā", bet pavelkat. Te ir tas, ko "Diena" matemātiski, es uzreiz uzsveru vārdu – matemātiski. Es diezgan daudz par to tēmu esmu strādājis, diskusijas vadījis savulaik, kur Pavļuta kungs arī ir piedalījies, bet nu atgriezīsimies vēlreiz. Tātad, Kampara kungs ir ministrs, Juris Pūce ir valsts sekretārs.

Pūce: Nu, ne visu to periodu.

No desmitā gada janvāra...

Pūce: 8. februāra.

...lai tā būtu. Tātad no desmitā gada sākuma, un iet intensīvais atļauju pieaugums. Nāk ministrs Pavļuts, Juris Pūce vēl aizvien ir valsts sekretārs. Esat vienu posmu, lielāko ministrēšanas daļu kopā līdz mirklim, kad Juris Pūce aiziet pēc Zolitūdes traģēdijas. Tas izsniegtais atļauju skaits abos gadījumos, sarkanais pret zilo, ir dominējoši lielāks. Īsā versijā pasakiet.

Pavļuts: Īsā versija ir sekojoša: normatīvie akti, kas ir spēkā, ir spēkā, un ierēdnim Pūcem viņi ir jāpilda. Ja atnāk...

Ir jāturpina ražot atļaujas.

Pavļuts: ...ja atnāk cilvēks un pieprasa atbilstoši Kalvīša un Godmaņa laikā pieņemtiem normatīviem aktiem, pieprasa atļauju, ierēdnim viņš ir administratīvā kārtā jāizsniedz.

Tik tālu taisnība.

Pavļuts: Ministrs Pavļuts, ierodoties ministrijā, pateica, ka OIK ir problēma, mēs aizgājām uz valdību ar ziņojumu, iezīmējām pirmoreiz vispār valdības vēsturē sekas, kas ir makrosekas, kādas ir summārās izmaksas tām saistībām, kas ir uzņemtas...

Ā, vot no šīs vietas...

Pavļuts: ...un mēs saņēmām valdības lēmumu, proti, mēs paudām apņemšanos slēgt šo atļauju izsniegšanu. Kamēr valdībā klausījās bezgalīgi, vairākas reizes kabinetu komitejās, skatīja nozares iebildumus, kāpēc nevajadzētu slēgt, kāpēc vajadzētu turpināt izsniegt. Pa tiem sešiem mēnešiem no, manuprāt...

Sasniedza vēl...

Pavļuts: ...divpadsmitā gada februāra līdz augustam, kad beidzot pieņem arī vēl pārējas periodu līdz septembrim, saskrēja visa tā sarkanā strīpa, ko jūs šeit...

Sausais atlikums ir...

Pavļuts: Sausais atlikums ir...

Nē, es tagad pateikšu, ļaujiet man tagad iedot hipotēzi, kāds tas sausais atlikums, un tad pastrīdamies, ja mums nesakrīt. Sausais atlikums pēc jūsu ministrēšanas laika ir, ka OIK, kā atbalstīja gāzes koģenerāciju Latvenergo, TEC, Tā turpināja atbalstīt, un viss tas OIK maksājums dominējoši gāja tur ārā. Un pēc šī moratorija, kura laikā aizgāja tas atļauju pieaugums, jauna politika, apdeitota politika, par kuru turpina runāt šobrīd Ašeradena ministrēšanas laikā, netika radīta. Netika radīta!

Pavļuts: Kāda politika?

Jauna, atjaunojamās enerģijas ilgtermiņa politika.

Pavļuts: Labi.

Tas nav labi.

Pavļuts: Sāksim ar gāzi. Es neesmu nevienu normatīvo aktu virzījis vai pieņēmis, kas ļautu izsniegt jaunas gāzes...

Skaidrs, viss ir iesniegts. Jūs neesat virzījis, lai viņus apturētu!

Pavļuts: Tieši tā. Tad es īsti nesaprotu, kas ir tas, ko man pārmet.

A kāpēc šogad tikai...

Pavļuts: Es biju ministrs...

...pārtrauca to atbalstu mehānismu gāzē?

Pavļuts: Ja jūs esat sekojis šim jautājumam, tad, lūdzu, lūdzu, iedziļināmies. Pirmais samazinājums gāzes OIK maksājumiem bija manā laikā, kad mēs panācām... jā, jā, Dombura kungs, mēs panācām tieši šādu lēmumu, skaņojām viņu ar aizdevējiem Latvenergo. Es personīgi braucu uz Londonu skaņot to ar aizdevēju, lai viņi pieņem to, ka mēs uz Latvenergo ņemsim ārā OIK atbalstu TEC 2.2...

Jā...

Pavļuts: ...kas novērsa šo te izmaksu palielinājumu. Nākamie ministri divos piegājienos ir turpinājuši ņemt nost šo te gāzes OIK...

Pūce: Mēs ieviesām subsidētās enerģijas nodokli trīspadsmitajā gadā. Mēs pieņēmām lēmumu, kas palielinātu likmi, 15% likmi piemērojot tieši gāzes stacijām. Un šis likums bija spēkā, un tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc OIK mājsaimniecību līdz šim gadam vispār nepieauga. Un ar šo gadu viņš beidzās, un ir pieaugums.

Tas nozīmē, ka jūs tagad pasakāt, ka mēs pret gāzes atbalstu cīnījāmies maksimāli vai pietiekami...

Pavļuts: Novērsām pieaugumu.

...lai gan viņu turpināja atbalstīt uz urrā...

Pūce: Mēs izdarījām...

...un jūs tagad sakāt...

Pavļuts: Mēs izdarījām to, ko tajā politiskajā klimatā bija iespējams izdarīt.

Ā...

Pavļuts: Mēs...

...politiskajā klimatā...

Pavļuts: ...dabūjām cauri valdībai, cauri Saeimai... dabūjām lēmumus, kuriem nebija precedenta...

Tātad vairāk tai klimatā ar "Reformu partiju", "Vienotību" un nacionāļiem nevarēja izdarīt?

Pūce: Nevarēja, jā.

Pavļuts: Nevarēja. Es uzskatu, ka nevarēja izdarīt visu, ko es varēju..

Nu bet šī ir atbilde. Šis ir svarīgi.

Pavļuts: Bet, Dombura kungs, atļaujiet piebilst vēl vienu lietu. Par tām sarkanajām un zilajām līnijām. Kā jūs domājat, vai Vjačeslavs Dombrovskis, piemēram, un pēc tam Dana Reizniece-Ozola paši tos grozījumus veica, uz kuru pamata viņi varēja viņu laikā likvidēt šīs te zilās, sarkanās...

Atbilde ir nē, mēs to zinām, tāpēc es uzsveru – matemātiski.

Pavļuts: To izdarījām mēs ar Juri Pūci.

Jā, bet...

Pavļuts: Mēs ielikām šos te grozījumus, šīs paaugstinātās prasības, kas ļāva šīm atļaujām vai nu izbeigties, vai viņas atņemt.

Jā.

Pavļuts: Un viss.

Bet es jautāju par to, vai tiešām pēc divu gadu un vairāku mēnešu ministrēšanas situācijā, kad, nu, OIK problēma ir, nu, pieņemsim, astoņi gadi, ja. Nu, plus mīnus. Deviņi. Šī problēma, ja. Tas ir tiešām, jūs jūtaties tā ar padarīta darba sajūtu, ka jūs esat izdarījis visu, kas pāris gadu laikā būtu bijis jāizdara, lai mēs tagad nekrāmētos ar to OIK?

Pavļuts: Dombura kungs, mani nepaņēma Straujumas valdībā, kaut arī mani pozitīvi vērtēja uzņēmēju organizācijas. Pirmām kārtām...

Ā, tad būtu viss izdarīts?

Pavļuts: ...tieši dēļ kara par OIK...

Labi.

Pavļuts: ...un arī citiem jautājumiem.

Labi.

Pavļuts: Jūs varat ironizēt par to, bet man nebija iespējas šo darbu turpināt.

Labi.

Pavļuts: Un pie Latvijas varas struktūras darbības ātruma, kā vispār notiek pārorientācija kaut kādu būtisku reformu jautājumos, tie ir 5 līdz 7 gadi.

Pūce: Precīzi.

Pavļuts: Un tieši tajā laikā, kad mēs ar Juri Pūci kopā šos jautājumus risinājām Ekonomikas ministrijā, pirmo reizi plašāka sabiedrība vispār, manuprāt, nonāca pie apjausmas, ka OIK ir liela problēma. Nu, ieskaitot valdības vadītāju...

Tas, kurš kad ir...

Pavļuts: ...tas arī nenotika uzreiz.

... kur nonācis... nu, tas jau ir pēc katra, kā saka, IQ pakāpes, bet es nerunāju par to, kurš kad nonāca. Es runāju par to, vai mēs, vaimanājot par lietām, kas nav atrisinātas, nu, pat 14 gados, ja, vai mēs, teiksim, izvērtējam paškritiski, ka varēja notikt kaut kas cits. Jūs sakāt, ka klimats vainīgs. Skaidrs!

Pūce: Bet atkal, ja mēs paraugāmies no otras puses, ļoti labi atceros, kā 2011. gada sākumā vēl pie ministra Kampara mēs mēģinājām nest uz valdību priekšlikumu samazināt iepirkuma cenu. Un man visā valdības sēdē, pret gandrīz visiem ministriem bija jāaizstāvas, kāpēc es šādu kaitīgu iniciatīvu nesu. Un tas tiešām pamainījās, kad Daniels atnāca ministrijā, un mainījās akcenti, un parādīja šo efektu, un tas mainījās, un bija iespējams pieņemt tādus lēmumus...

Skaidrs, labais Daniels un pārējie sliktā klimatā.

Pūce: Piemēram, man ir ļoti konkrēts piemērs. Kad gāja šie MK noteikumi, ko Daniels pieminēja, caur valdības procesu, saskaņošanu un tā tālāk. Beigu beigās mēs esam tikuši uz valdību un ir jāstājas pieņemt noteikumu parastā kārtībā, tas stāsies spēkā, ka vairs neizsniedz atļaujas. Un valdības sēdes dienā, tai sēdes laikā Valdis Dombrovskis pielika mēnesi klāt vēl pieteiktai...

Nē, nu, klasiskā situācija...

Pūce: ...kura laikā es saņēmu 200 pieteikumus. 200!

Klasiskā situācija.

Pūce: ...200 pieteikumus mēneša laikā.

Mēs darījām, ko varējām. Mēs ne pie kā neesam vainīgi...

Pūce: Nav tā.

...bet valstī sūdi nez kāpēc. Nu, nu, ko var darīt.

Pūce: Mēs centāmies tos sūdus samazināt, un diezgan daudz mūsu darba rezultātā ir samazinājies.

Es sapratu.

Pavļuts: Es atkārtošos, Dombura kungs, manā laikā nav pieņemts neviens normatīvais akts, kas paredzētu jaunu šādu OIK subsidētu atļauju izsniegšanu...

Es jau nesaku...

Pavļuts: ...mēs slaucījām Godmaņa un Kalvīša valdību laikā ievārītos mēslus. Mēs nodarbojāmies ar šķipelēšanu.

Jā.

Pavļuts: Es labprāt kā ministrs būtu griezis lentītes, izsludinājis jaunu atbalstu, piemēram, lieliem vēja parkiem, un tā tālāk.

Jūs jau dzirdējāt, ko es pateicu, neradās jauna politika arī tajā posmā...

Pavļuts: Viņas šobrīd vēl arvien nav...

Un arī šobrīd vēl arvien nav, tāpēc...

Pavļuts: ...ir pagājuši cik gadi, cik ministri starpā...

...par to ir stāsts!

Pavļuts: ...jaunas politikas nav, visi turpina šķipelēt šos te makrosūdus.

Labi, ejam pie vēl viena temata. Mums ir jauna politika veselības aprūpē. "Attīstībai/Par!" apvienība... Kā, starp citu, ir jāsauc "Attītībai/Par!" tagad? Parieši vai paristi iegāja tautai, a šiten tagad ir grūti, jo, ja būtu "Par" un "Attīstībai", tad būtu parattīstība.

Pūce: Tas ir žurnālistu uzdevums mūs nosaukt.

Ok.

Pūce: Dombura kungs, mēs gaidām jūsu nosaukumu.

Labi.

Pavļuts: Sauciet par saprātīgo alternatīvu, ja gribat...

Labi.

Pavļuts: ...man vienalga.

Par veselības aprūpes finansēšanu jūs esat izšāvuši, te ir tas "Twitteris", kas bija, bet es apzināti to "Twitteri" ielieku kadrā, ka veselības finansēšanas likums, tātad viss, kas saistās ar tā saukto apdrošināšanu. Es arī, protams, esmu tajās pozīcijās, ka viņa ir tā sauktā apdrošināšana. Un īstenībā ar Andu Čakšu, kad mēs runājām, viņa arī diezgan atzina, ka tur ir tā sauktais elements, jo viņa patiesībā neapdrošina to, kas jānosedz. Bet ne par to es runāju. Es runāju par to, un te arī skatītāju jautājumi man nāk, nu, kur ta šitie čaļi ar visu savu politiku tur, liberālu tur, kreisu tur, vēl kaut ko vēl kaut kur, vai sociālu, ja. Nu, kur tad viņi dabūs tos simtus miljonus, lai nevis tikai būtu pret esošo likumu un viņu apturētu, bet lai uztaisītu to laimes zemi veselības aprūpē? Jo laimes zeme veselības aprūpē, nu, pirmkārt, vispār nav. Bet, otrkārt, tas, ko jūs sakāt, ka visiem bez maz vai bezmaksas veselības, visiem pieejama veselības aprūpe. Tas nozīmē par ļoti samērīgi mazām naudiņām. Tas nozīmē lielu finansējumu un zem šī apakšā tvīta es neatrodu jūsu mājaslapā kaut kādu izvērstu, konceptuālu, ar cipariņiem, ar piemēriem analīzi. Pastāstiet!

Pavļuts: Nu, šobrīd ir... apvienības programma vēl nav tapusi, tā šobrīd top, jo apvienība ir izveidota aprīlī. Ir kustības "Par!" atsevišķā programma, ar to mūsu mājaslapā var iepazīties. Tur ir minēti atsevišķi skaitļi, protams, ne jau tādā izvērsumā, kā Finanšu ministrija tos gatavo, jo mums vēl nav Finanšu ministrijas, kurā varētu nodarbināt cilvēkus, kas sataisa infografikas un saražo viskautko. Jūs jau pats aizrādījāt, ka mēs esot kaut kāds nabagais brālis tur vai kā. Darām, ko varam.

Bet jums bagātais re-kur ir! Pievelkat!

Pavļuts: "Attīstībai/Par!" kopējā programma šobrīd top. Nerunāsim, lūdzu, par bezmaksas veselību, ja. Tas ir kārtējais tāds teksts, kas cilvēkiem rada falšas ekspektācijas. Runa ir par to, ka mēs iestājamies par universālu, tātad visus nosedzošu, valsts finansētu, tātad no nodokļiem finansētu, veselības aprūpes modeli, kurš ir pa īstam pieejams.

Respektīvi, ātri un ar mazākiem līdzmaksājumiem.

Pavļuts: Saprātīgi ātri, proti, tad, kad tas ir aktuāli...

Nu, jā, jā...

Pavļuts: ...vēžiniekam uzreiz. Cilvēkam kas var drusku pagaidīt, varbūt drusku pagaidot, bet normālā veidā nevis mirstošam cilvēkam pusgada garumā.

Lai šis notiktu – algas lielākas, māsas vairāk, ārsti vairāk...

Pavļuts: Paga, paga, paga, labāka pārvaldība, jo šobrīd tie miljoni, kas ir tikuši, simti miljonu, kas tika iegāzti, šobrīd būtībā notika bez-strukturālas reformas bez būtiskiem uzlabojumiem pārvaldībā, sistēmā, ja. Protams, ka nauda būs vajadzīga. Nauda būs vajadzīga, un mums būs ieņēmumu daļā priekšlikumi, pirmām kārtām, pirmais mērķis būtu uzlabot nodokļu iekasējamību, palīdzot VID strādāt labāk.

A vot kā? A vot kā tā, vot, palīdzēsiet? Nosauciet frakciju!

Pūce: Ir daudz un vairākas idejas. Mēs, paverot drusciņ priekškaru, mēs, protams, programmu prezentēsim atsevišķi un rādīsim šīs idejas. Par veselības aprūpi runājot, pirmām kārtām, mēs patiešām uzskatām, ka tuvāko 10 gadu laikā ir jāsasniedz 8% no IKP finansējums veselības aprūpei. Aptuveni divas reizes, es atvainojos, patiesībā, tā kā 10 gadu laikā, tad aptuveni trīs reizes jāpalielina finansējums, jo iekšzemes kopprodukts vēl arī pieaugs. Un skaidrs, ka tā tuvākajā pārskatāmajā nākotnē, noteikti nākamajā Saeimā būs pati galvenā izdevumu pieauguma prioritāte Latvijas valdībai, un ar to ir jārēķinās.

Tik naudiņas nav!

Pūce: Nē, nu, tā nav...

Nu vai baigi jāceļ tie nodokļi.

Pūce: Nē, veselības.. valsts budžets.. valsts...

Bet tas ir vienreiz atkal, kad mēs valstī nonāksim līdz tam...

Pūce: ...valsts budžets ar katru gadu pieaug...

...dārgā tauta, ja mēs gribam šitādā kvalitātē veselību un izglītību...

Pūce: ...valsts budžets.. valsts budžets ar katru gadu pieaug.

...ir jāmaksā lielāki nodokļi.

Pūce: Jā, redziet lielāki nodokļi jāmaksā, vai ir visiem...

Mums ir valsts budžetā deficīts simti miljonu. Mums ir valsts parādu desmit jardi, nu, ko mēs sevi mānām?

Pavļuts: Atgādināšu, ka veselības finansējuma palielinājumu esošā koalīcija spēja pieņemt tikai uz budžeta deficīta rēķina.

Pūce: Tikai uz budžeta deficīta rēķina.

Par to jau es runāju!

Pavļuts: Viss pārējais jau bija, tā teikt, sadalīts...

Par to jau es runāju!

Pūce: Tas ir prioritātes jautājums. Šī gada, piemēram, budžets, salīdzinājumā ar pagājušā gada budžetu, pieauga par gandrīz 470 miljoniem eiro. 470 miljoniem eiro!

Nu, nemāniet tos cilvēkus ar tiem 470! Tas, pirmkārt, nemaz nav daudz pret 9 jardiem, kas ir budžets.

Pūce: Tie ir 5%, diezgan daudz...

Tie ir štrunta 5%, kuri valstī, ja ir inflācija, ir spiediens uz algām un visu pārējo.

Pūce: Jā, bet, ja mēs prioritāri trešdaļu no pieauguma katru gadu novirzītu, pateiktu, ka tā ir īsta prioritāte, veselības...

Tad pietiktu...

Pūce: ...aprūpei...

...tad pietiktu, ja?...

Pūce: ...tad pietiktu...

...tad pietiktu!

Pūce: ...jā, pietiktu 10 gadu laikā...

O, tas būs diskusijām jautājums uz rudeni!

Pavļuts: Dombura kungs, ja mēs Latvijā samazinātu ēnu ekonomikas līmeni līdz tādam, kāds ir Igaunijā...

Kāpēc nesamazinām?

Pavļuts: ...līdz tādam, kāds ir Igaunijā...

Kāpēc nesamazinām?

Pavļuts: Mēs šobrīd neesam pie varas, es jums nevaru atbildēt. Man nav...

Ā...

Pavļuts: ...iespējas ietekmēt.

...tikai tie var. Labi.

Pavļuts: Jā.

Sapratu.

Pavļuts: A kā vēl?

Es nezinu. Es domāju, ka, opozīcijā sēžot, arī var kaut ko bišķi zināt.

Pūce: Nē, zināt mēs varam, bet ietekmēt nevaram.

Nē, bet es jau prasu, KĀ ietekmēt?

Pūce: Bet mums...

Jūs sakāt, ka, esot opozīcijā, nevarat pateikt...

Pūce: Bet mums ir arī konkrēti risinājumi, kā samazināt ēnu ekonomiku, sākotnēji...

Vot tad, kad viņa būs izlasāma publiski, mēs viņus varēsim apspriest.

Pūce: Sākot ar...

Ja?

Pūce: ...sākot ar minimālo algu, neapliekamo minimumu, papildus stimuliem reversajā PVN aplikšanas kārtībā, beidzot ar, piemēram, iekasēšanas modeli VID vairākos jautājumos. Ir ļoti precīzi, konkrēti priekšlikumi.

To mēs lasīsim, vērtēsim, nāks rudens, pārvērtēsim vēlvienreiz...

Pūce: Tas ir labi.

...ja būsiet augstos reitingos, diskutēsim...

Pavļuts: Ja es varētu pabeigt teikumu, tad tajā brīdī, ja mēs samazinātu ēnu ekonomikas apmēru līdz kaut vai tādam līmenim, kāds tas ir Igaunijā, kurš viņš arī ir gana augsts, mums pie esošajām nodokļu likmēm budžetā parādītos nepilns miljards eiro papildus, no kura varētu finansēt gan izcilu izglītību, gan pieejamu veselības aprūpi...

Pilnīgi piekrītu!

Pavļuts: ...un valsts aizsardzību.

Pilnīgi piekrītu! Un gadiem ilgi šī frāze Latvijas sabiedriski politiskajā tusiņā ir atkārtota, tas cipars plus mīnus ir definēts, bet nekas nemainās.

Pavļuts: Bet tādēļ...

Pūce: Tāpēc...

Pavļuts: ...mēs uzskatām...

Pūce: ...ka elite ir stagnējoša...

Pavļuts: ...valdošā, politiskā elite ir jāmaina.

Jā.

Pūce: Viņa ir stagnāts.

Labi. Tagad, tuvojoties noslēgumam, jūs esat par viskautko, tai skaitā par nomaiņu. Ir dažas lietas, par ko jūs esat pret, un tā bildīte, kas ir manifestā, es iezīmēju, mēs esam pret atpalicību un netaisnību. Nu, labi, Dievs ar to. Mēs esam pret padomiju un lembergiju, pret tumsonību un vadonību. Man jautājums kā ģeogrāfam amatierim, kur atrodas padomija un lembergija? Lai es saprastu.

Pavļuts: Galvās.

Pūce: Galvās.

Galvās šī atrodas, ja? Vai var kaut kā, ja iet pa ielu, skatās uz tām galvām, kā atpazīt tos cilvēkus, kam ir padomija un lembergija?

Pavļuts: Vēlēšanās diezgan labi var redzēt.

Kā? Nu, kā redzēt?

Kaščejevs: Pēc darbiem. Pēc darbiem būs viss.

Kā mērīs? Kā mērīt? Padomija, lembergija – tās ir divas atšķirīgas lietas vai tās ir līdzīgas?

Pavļuts: Tas ir saistīts.

Saistīts. Ar ko viņas atšķiras?

Pavļuts: Ar to, ka ne visi, kam galvā ir padomija, ir lembergijā arī vienlaikus.

Kā atšķirt?

Pavļuts: Ne visi, kas ir lembergijā, ir arī padomijā.

Kaščejevs: Nu, no manas nozares, ja, kā tikt pie labās algas, pie resursiem zinātnē. Vai pēc činiem, vai pēc darbiem? Padomju zinātne kā bija organizēta? Galvenais, ka tu esi īstajā institūcijā, tu esi augsts vadītājs, tu esi tuvu pie tās trubas, kur nauda nāk no Maskavas, nu. Jo tuvāk stāvi, jo vairāk tiec.

Un tagad?

Kaščejevs: Tagad...

Un tagad?

Pūce: Kurš ir tuvāk pie naudas dalītājiem fondos?

Kaščejevs: Nu, lūk, tas, kas tiek realizēts, un tas arī ir tas pozitīvais, un kas ir jāturpina, ir tas, ka tad, kad mums jālemj tā ļoti ierobežoti, valsts budžeta nauda, ko dod par zinātni, mēs izvērtējam to zinātnieku idejas un rezultātus, un institūciju sniegumu. Izvērtē tie, kuri nav sistēmā iekšā.

Vai jūs varat, lūdzu...

Pavļuts: Ir divas galvenās izpausmes...

Kaščejevs: Tas ir princips...

Pavļuts: Pirmā izpausme tas ir skatīšanās atpakaļ pagātnē, nevis mēģinājumi atrast un iezīmēt, un iekarot Latvijas vietu 21. gadsimta pasaulē. Un otrs izpaužas kā šī vecā blatu būšana, būšana tādās oligarhiskās struktūrās...

Jā.

Pavļuts: ...lai piekļūtu resursiem un attīstībai, un progresam un labai pārvaldībai.

Jā. Kolosāli. Vārdus studijā! Jūs varat nosaukt pāris padomistus un lembergistus, pret kuriem visasāk jācīnās?

Pavļuts: Tā politiskā elite, kuru mēs aicinām nomainīt, ir tā pati, kas ir bijusi nomenklatūra vēl līdz 89.-90. gadam.

Ā, visi, kas amatos?

Pavļuts: Šādi cilvēki Latvijas politikā mums ir labi, es domāju, pazīstami.

Labi, a pārējie?

Pavļuts: Urbanoviči, Lembergi, un tā tālāk, un tā tālāk. Mēs viņus visus diezgan labi zinām. Ir pat bildītes, kur ir redzami...

Labi.

Pavļuts: ...komjauniešu saieti, un tā tālāk..

"Nacionālajā apvienībā", es domāju, tur vāji jūs varētu atrast šitādus te. Tātad "Nacionālajā apvienībā" nav, ko nomainīt...

Pūce: Nē, viņiem...

"Vienotībā" nav, ko nomainīt...

Pūce: "Nacionālā apvienība" un "Vienotība" ir diemžēl un īpaši šīs Saeimas laikā faktiski palikušas, ko jau Daniels pirms tam teica, par ZZS identiskajiem dvīņiem.

Jā, jā, bet padomisti un lembergisti niknākie – kuri?

Pūce: Es vēl nezinu. Tas ir domāšanas uzdevums.

Bet es prasu – kuri?

Pūce: Bet jūs paskatieties pēc kāda principa, nezinu, piemēram, Kaspars Gerhards sadala klimata pārmaiņu naudu.

Kaspars Gerhards? Vēl?

Vēl vienu kaut kādu padomistu un lembergistu. Nu, tā, lai vismaz zinām, varoņus studijā!

Pūce: Mans absolūts favorīts pēdējos mēnešos pilnīgi negaidīti ir kļuvis zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, jo tas, kādas ir viņa izpausmes, cik atklāti viņš pasaka, ka, piemēram, Valkā nav vajadzīga vistu olu ražotne tāpēc, ka man ir citi čomi, kas šeit, Latvijā jau ražo vistu olas, kāpēc vēl viens.

Nē, tur arī smird, kā mēs noskaidrojām vakar.

Pūce: Nē, nu, smird.. smird visās vistu olu ražotnēs. Nav vistu fermas, kas nesmird vispār.

Nu, skaidrs. Vēl kāds spilgts padomists, lembergists?

Pavļuts: Ko jūs vēlaties atrast ar saviem jautājumiem?

Tumsonība ir tāda, nu, kā vārdnīca skaidro, tumsonība ir garīga atpalicība.

Pūce: Nē, tas ir domāšanas modelis, kur cilvēki baidās...

Cik Latvijā ir tumsoņas?

Pūce: Cilvēki, kas pilnā nopietnībā aicina uz naidu pret citiem cilvēkiem, kuri domā, ka Pakistānas izcelsmes studenti kebabu ražotnē viņus apdraud, ir tumsoņas.

Jānis Dombrava, Saeimas deputāts, ir tumsoņa?

Pūce: Jā.

Vēl kāds tumsoņa?

Pavļuts: Es domāju, kopumā šobrīd mēs redzam, ka sabiedrībā ir vērojams uzkrājušās... daļā sabiedrības diezgan lielas bažas un bailes no tās pasaules, kāda veidojas. Pārmaiņas notiek strauji, un šiem cilvēkiem, es negribu apsaukāties kaut kādos veidos, ir vienkārši... Es uzskatu, ka vajag palīdzēt. Vajag palīdzēt šīs bailes pārvarēt.

Kā? Kā jūs palīdzēsiet?

Pavļuts: Parādot to, ka ir iespējams normāli...

Pūce: Tas viņus neapdraud.

Pavļuts: ...ieviest, prasmīgi ieviest reformas, ka pārmaiņas nav tikai drauds esošajam dzīvesveidam.

Nu, tas ir politisko diskusiju process, vai ne?

Pavļuts: Tieši tā.

Tas ir politiskais process.

Pavļuts: Tieši tā.

Viens vēl personāls jautājums un tad noslēdzam ar diviem sērijas standartjautājumiem, kas ir visām partijām. Personālais jautājums ir – Juris Pūce, Rīgas dome, azartspēles Rīgā. Nu, tagad, ja viss šitas te posms ir, ka "Latvijas attīstības" un nu jau, vai ne, jūsu partneris un apvienības līdz ar to zināmā mērā pārstāvis Juris Pūce, patiesībā paklusām piespēlē "Saskaņai" azartspēļu interešu vārdā. Nepreparējam visos tos lēmumus, kas bijuši. Pasakiet vienkārši, par ko jūs esat? Azartspēles Rīgā un Latvijā. Tāpēc, ka arī pirms gada pašvaldību vēlēšanās bija diezgan daudz arī man sarunas par to, kurā pilsētā vairāk, mazāk tur, katrs ierosina. Par ko jūs esat? Vai pret ko jūs esat azartspēļu atrašanās lokācijās un apjomā? Rīgas centrs, Rīga vispār, tur, nezinu, uz salām, ne uz salām. Pilsētas, lauki, meži. Olu ražotņu vietā vai blakām.

Pūce: Baltijas jūras līcis...

Jā.

Pūce: Es gribētu teikt, pirmām kārtām, bija patiešām ļoti izplatīts, apzināti izplatīts mīts par mums, ka mēs esam ar azartspēļu nozari saistīta. "Latvijas attīstībai" nekad nav saņēmusi nekādu finansējumu ne no viena azartspēļu...

Nē, nē, nē, mēs taču zinām. Es jums atbildēšu, ka jūsu sievas fonds ir saņēmis. Nu, negriežam šito visu, nu!

Pūce: Tam nav sakara.

Es jums prasu, par ko jūs iestājaties.

Pavļuts: Arī valsts nacionālās kultūras institūcijas tāpat no šiem cilvēkiem saņēmušas finansējumu. Tā ka es domāju, nevajag arī demonizēt, ja.

Pūce: Nevajag pārspīlēt, ja. Kultūras jomā nav pārāk daudz mecenātu.

Jā. Vispār forši ir, ka visi šie cilvēki finansē kultūru? Jo mums te parādījās arī iepriekš raidījumā diskusija, ka nav forši. Melbārdes kundze tā arī teica, ka nav forši.

Pavļuts: Nav forši, ka valsts nevar gadu desmitiem īstenot nozīmīgus projektus kā Laikmetīgās mākslas muzejs...

Jā.

Pavļuts: ...vai Rīgas koncertzāle...

Jā.

Pavļuts: ...ar pašvaldību kopā...

Bet saņemt naudu no šīm industrijām?

Pavļuts: Ir indivīdu brīva izvēle ziedot, piemēram, kultūras procesiem. Kādam patīk sports, kādam patīk māksla, un tā tālāk.

Un ir indivīdu un valsts brīva izvēle pieņemt vai nepieņemt.

Pavļuts: Valsts pienākums ir regulēt nozares, kuras savā darbībā var radīt kaitējumu plašākai sabiedrībai.

Pūce: Tieši tā.

Pavļuts: Ātrie kredīti, OIK subsīdijas, azartspēles. Runājot par fizisko lokāciju...

Kā regulēt? Atgriežamies.

Pavļuts: ...neaizmirsīsim, ka internets ir tā vide, kur arvien vairāk azartspēles izpaužas.

Atgriežamies un īsi...

Pavļuts: "Attīstībai/Par!" programmā...

Atļaujiet, ļaujiet Jurim Pūcem pateikt! Nu, viņš tur tomēr tai Rīgas domē.

Pūce: Strikts regulējums azartspēļu nozarē ir vajadzīgs...

Pavļuts: Striktāks.

Pūce: ...tas ir patiesībā arī striktāks un nepieciešams. Ir skaidrs, ka ir vajadzīgi arī izvietojuma kritēriji. Konkrēti Rīgas dome līdz tādiem nekad nav tikusi padsmit gadu laikā. Līdz izvietojuma kritērijiem. Un par to būtu jābūt nopietnai diskusijai.

Būtu jābūt nopietnai diskusijai, paliekam pie tā! Paliekam!

Pūce: Es esmu diezgan stipri pretī idejai par to, ka mikrorajonos paliks azartspēļu zāles, bet centrā nebūs.

Ā, pret to Jūs esat.

Pūce: Tur ir kaut kas galīgi šķērsām, kaut kas galīgi šķērsām.

Kaut kas šķērsām. Labi, sapratu. Šķērsām ir tajā, ka Rīgas centrā nē un mikrorajonos jā. Sapratu. Noslēguma jautājumi divi. Jautājums numur viens, no visa tā, ko jūs esat izrunājuši, un no tā visa, kas valstī notiek. Valsts galvenais, nu, pāris galvenie attīstības pamatmērķi, vadmotīvi, nezinu, tur, bāka un ceļa kurss. Kā to definēt?

Pavļuts: Mēs esam pateikuši, ka mēs esam par taisnīgu...

Taisnīgums.

Pavļuts: ...un modernu valsti.

Taisnīgums un moderns.

Pavļuts: Taisnīgums, mazāka nevienlīdzība, mazāka netaisnība, ar nodokļu sistēmām...

Taisnīgums...

Pavļuts: ...mazāka netaisnība, veselības aprūpē un izglītībā, un moderna valsts, moderna pārvaldība, efektīva, atsaucīga pret cilvēkiem...

Pūce: Atvērta.

Pavļuts: ...citiem vārdiem – tā, lai cilvēks, dzīvojot šeit, jūtas, ka pret viņu izturas ar cieņu, ka viņš šeit ir vajadzīgs, saņem par saviem nodokļiem labu pakalpojumu...

Kaščejevs: Un te ir, kur dzīvot.

Pavļuts: ...un grib audzināt šeit savus bērnus.

Kaščejevs: Tieši tā, un te ir tik labi dzīvot, ka tā ir tā platforma, kur attīstīt savu karjeru, savu biznesu, savu zinātni, savu kultūru...

Pūce: Šeit dzīvot un radīt bērnus.

Kaščejevs: ...Latvijas tautiešiem, kuri ļoti daudzi ir ārzemēs. Tie jaunieši, kuri brauc prom, mācās, gūst pieredzi, atnes pilnīgi jaunas idejas un tehnoloģijas. Mums ir lieliskas priekšrocības, lai šo realizētu šeit.

Ir viena valsts, kur jūs redzat pasaulē, vai divas varbūt, kura ir, nu, ja ne etalons, tad vismaz līdzinieks, uz ko tiekties, kas jau ir kaut cik moderna un taisnīga?

Pavļuts: Ziemeļvalstis, Kanāda, Austrālija.

Visas ziemeļvalstis?

Pavļuts:Valstis, uz kurām tiecas aizbraukt.

Pūce: Nīderlande.

Kanāda un Austrālija, ja. Nu, jā. Ja nacionālās politikas tur dažās lietās būs atšķirīgas.

Pūce: Līdztaisnība ir viena.

Pavļuts: Bet vienas receptes jau nav...

Protams...

Kaščejevs: Es jau neteicu jums viņas kopēt.

Jautājums numur divi, pēdējais – optimāla Saeima, vai nu no partiju salikuma, apvienību salikuma, vai nu no, nezinu, pārstāvēto vēlētāju salikuma, vai nu no, nezinu, uzskatu, principu salikuma. Jebkādas.

Pavļuts: Optimāli.

Optimālas.

Pavļuts: Optimāli ideālā pasaulē?

Ideālā pasaulē.

Pavļuts: Vai tā, kā ir?

Ideālā pasaulē.

Pūce: Būsim godīgi, droši vien, ka mūsu lielākā interese, lai mēs varētu realizēt savu programmu, tas ir, lai nākamajā Saeimā ir maksimāli daudz tādu politiķu, kas domā 21. gadsimta kategorijās, saprot, ka Latvijas nākotne ir Eiropas Savienībā, un kas saprot to, ka valsts pārvaldē ceļš, kur čomi viens ar otru kaut ko sarunā, agrāk vai vēlāk izbeigsies. Tā ir patiesībā diezgan zema latiņa, bet nu izvirzīt augstāk latiņu citām partijām...

Cik šobrīd apmēram, jūsuprāt, tādu ir Saeimā?

Pūce: Padsmit cilvēku.

Padsmit cilvēku. Vēl piebildes? Vai jūs piekrītat šim?

Pavļuts: Nu, man tādā ziņā tikai piebilde par to, ka skaidri saprotams, ka būs gan konservatīvi, teiksim, orientēti, arī moderni spēki, un, teiksim, sociālliberāli. Un tas ir pilnīgi ok, un tas ir tas vērtību salikums, kas sabiedrībā pastāv, kuram ir jāatspoguļojas Saeimā. Mēs būsim vienmēr atvērti dialogam, bet tas vienojošais elements tomēr ir moderna domāšana un orientācija uz taisnīgumu, un laba pārvaldība.

Pret tumsonību. Paldies "Attīstībai'Par!"! Trīs līderi tie bija. Paldies skatītājiem par uzmanību! Seriāls "Par ko balsot?" turpinās.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Anete Jēkabsone-Žogota Armands Krauze Ātrie kredīti Dace Rukšāne Dana Reizniece-Ozola Daniels Pavļuts Edgars Rinkēvičs Eiropas Komisija Eiropas Savienība Finanšu ministrija Ilze Viņķele Jānis Dombrava Jānis Dūklavs Jaunā konservatīvā partija (JKP) Juris Pūce Kārlis Šadurskis Kaspars Gerhards Latvijas Universitāte Mārīte Seile Mārtiņš Bondars OECD Partija "Latvijas attīstībai" Reformu partija Saeima Twitter Valdis Dombrovskis VID Vienotība Vjačeslavs Dombrovskis Vjačeslavs Kaščejevs
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form