Foto: DELFI
Esiet sveicināti, cienījamie "Delfi TV" skatītāji! Kopš 2019.gada janvāra, kad uz labklājības ministres amatu vispirms kandidēja un pēc tam šajā amatā tika apstiprināta Ramona Petraviča, ir saglabājusies un arvien ir šaubu ēna par to, vai pirms darba politikā viņa firmā "Monēta", kas pieder viņas vīram Aleksandram Petravičam un kur pati Petraviča vadīja finanses, vai tur ir vai nav maksātas aplokšņu algas darbiniekiem. Līdz šim "Delfi" portāla rīcībā bija tādu bijušo SIA "Monēta" darbinieku liecības tādas, kas publiski neatklāj savus vārdus. Tagad šeit, "Delfi TV" studijā, ir bijušais SIA "Monēta" darbinieks, kurš ir gatavs liecināt arī bez anonimitātes — Dainis Prātiņš. Labdien!

Sveicināti!

Sāksim tā kā soli pa solim ar to jūsu vēsturi darbā pie Petravičiem, ja tā varētu teikt. Tātad SIA "Monēta", kā viņi paši definē, ir divi virzieni — ir veikali, kas saistās arī ar tām liecībām, par ko mēs līdz šim esam vairāk runājuši un rakstījuši, un auto pārvadājumi. Jūs bijāt auto pārvadājumu segmentā.

Tieši tā.

Ar šāda tipa mašīnām braukājāt.

Apmēram.

Kad, kā jūs kļuvāt par SIA "Monēta" darbinieku?

SIA "Monētu" man ieteica viens draugs, arī tālbraucējs. Un...tā nu es līdz turienei "aizdzīvojos".

Cik sen tas bija?

Ui...grūti būs pateikt. Kaut kādi gadi seši, varbūt pat visi astoņi atpakaļ. Varbūt, ja...jo tur ir...pagrūti to atcerēties.

Jūs nonākat darbā SIA "Monēta". Slēdzat darba līgumu, vienojaties par samaksu citos veidos, kā notiek šī... šī vienošanās, ko es darīšu, cik es par to saņemšu un kā es par to saņemšu?

Bija, ja es pareizi atceros, bija darba līgums, kuru...es vēlreiz atkārtoju, ja es pareizi atceros, es parakstīju pēc pirmā reisa, tas ir, pēc kaut kādām...nu, atbraucot no pirmā reisa mājās, pēc kaut kādām divām nedēļām...un...neatceros konkrēti ierakstu līgumā — vai tā bija minimālā alga vai...bet, respektīvi... Runājot par nelabvēļiem, respektīvi...to minimālo algu vai to aprunāto algu līgumā, es saņēmu uz bankas karti. Pārējo visu, vai tas bija pusotrs, tas bija latu laiks, vai tas bija pusotrs tūkstotis vai tūkstotis, nu es šobrīd negribu konkrētus ciparus minēt, ja...To saņēmu vai garāžā, vai uz ceļa, vai...nu...telefonā sarunātā vietā, ja. Tur...vienu tādu konkrētu es atceros — es braucu, ja nemaldos uz Liepāju, uz kuģa un mēs satikāmies uz Liepājas šosejas, kas tā ir...Blīdene, ne Blīdene, ēstuve tur ir tāda iecienīta. Tur arī bija līdzi...

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!