38,5 miljoni par aizsarglīdzekļiem: ko un kad Covid-19 krīzē (ne)nodrošināja centralizētajos iepirkumos?

Ārkārtējās situācijas pirmajā mēnesī valdība nolēma individuālos aizsardzības līdzekļus (IAL), tostarp maskas un respiratorus, valsts, pašvaldību un nevalstisko organizāciju (NVO) vajadzībām iepirkt un piegādāt centralizēti. Tomēr vairumā pozīciju tas netika izdarīts mēnešiem ilgi, arī tad, kad aizsarglīdzekļu deficīts pasaulē jau bija beidzies. Lai gan, ārkārtējai situācijai beidzoties, jūnijā valdība noteikumos par rezervju turpmāku centralizētu iegādi noteica nepieciešamo IAL apjomu trīs mēnešu periodam, septembrī un oktobrī pieejamie dati liecina, ka iepirkti no plānotā atšķirīgi apjomi, un vēl atšķirīgāki ir IAL piegādāto un rezervēs palikušo aizsarglīdzekļu apjomi. “Delfi ar Jāni Domburu” analizē pusgada laikā veiktos iepirkumus un institūciju vajadzību nodrošinājumu. Atklājies arī, ka līdz šim publiski pieejamais aizsarglīdzekļu vajadzību saraksts jau atkal kļuvis par sabiedrībai nepieejamu ierobežotas pieejamības informāciju.

No deviņām IAL kategorijām, kuras turklāt iedalās vēl daudzās apakškategorijās pēc izmēra, līdz pat ārkārtējās situācijas pēdējai dienai resoriem un institūcijām bija piegādātas tikai dažādu tipu sejas maskas un respiratori. 9. jūnijā jeb pēdējā ārkārtējās situācijas dienā VAMOIC dažādām iestādēm piegādāja vēl arī nesterilus cimdus. Izglītības ministrija bija tādus pieprasījusi eksāmenu norisei skolās, un tie tika nopirkti tepat Latvijā no “DEPO DIY”.

Kā liecina “covid19.gov.lv” publiskotie iepirkumi, dažādas institūcijas – slimnīcas, sociālās aprūpes iestādes un citas – maijā dažādus IAL paralēli pirkušas pašas, bez centralizētā nodrošinājuma. Tas arī apliecina to, kas jau tolaik izskanēja publiski, – pirmais milzu pieprasījuma vilnis pēc IAL, ko raisīja Covid-19 pandēmijas izsludināšana, bija pagājis un dažādas preces bija pieejamas tirgū.