Partija "KPV LV" kā pirmā publiskojusi savu programmu Saeimas vēlēšanām, ko pirmdien tā skaidroja raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu". Saruna bija daļa no diskusiju sērijas "Par ko balsot?".

Iepriekš partija informēja, ka diskusijā piedalīsies trīs tās līdzpriekšsēdētāji - Artuss Kaimiņš, Linda Liepiņa un Atis Zakatistovs. Negaidīti Zakatistova vietā uz raidījumu ieradās Aldis Gobzems. Viņš informēja, ka pirms dienas vai divām kļuvis par partijas biedru. Svētdien "KPV LV" paziņoja, ka Gobzems izvirzīts par politiskā spēka premjera amata kandidātu.

Raidījumā Saeimas deputāts Kaimiņš skaidroja to, kādēļ viņa uzņēmums "Suņu būda" iegādājies portālu "Ritakafija.lv", ko gan iepriekšējie īpašnieki esot uzdāvinājuši. Deputāts apgalvo, ka šādi rīkojies, jo grozījumi Saeimas Kārtības rullī varētu liegt parlamentārietim filmēt komisijas sēdes un to varēšot darīt tikai akreditēti žurnālisti.

Kā ziņots, "Delfi TV ar Jāni Domburu" pirms šoruden gaidāmajām vēlēšanām īsteno diskusiju sēriju "Par ko balsot?". Pirmā šīs sērijas daļa tiešraidē skatāma divu nedēļu garumā, sākot ar 14. maiju. Šajās diskusijās katru darba dienu notiek sarunas ar partiju līderiem par Latvijas politiskajiem spēkiem, to līdzšinējo darbību, konkurenci un potenciāliem piedāvājumiem.

Šī gada 6. oktobrī notiks 13. Saeimas vēlēšanas. Lai gan kandidātu sarakstu iesniegšana sāksies tikai 18. jūlijā, jau šobrīd partijas izvērsušas aktīvu gatavošanos. Atsevišķi politiskie spēki jau tagad izvirzījuši savas "lokomotīves" un premjera amata kandidātus, grupējas un pārgrupējas apvienībās ar citām partijām, izrāda savu nostāju, virzot likumdošanas iniciatīvas un rīkojot protestus.

Uz diskusijām aicinātas visas partijas, kuru atbalsts sabiedrībā saskaņā ar publiski pieejamiem socioloģisko aptauju datiem pēdējā laikā vismaz vienā mēnesī pārsniedzis 1%. No katras partijas uz diskusijām aicināti trīs to formālie un faktiskie līderi. Partijām tika dota iespēja izvēlēties sev ērtākos diskusiju laikus, tādēļ to secībai nav saistības ar popularitāti vai citiem raksturlielumiem.

Portāls "Delfi" un raidījuma vadītājs Jānis Domburs aicina arī lasītājus un skatītājus uzdot politiķiem jautājumus vai rosināt tēmas, kas diskusijās būtu apspriežamas. To iespējams darīt, sūtot e-pastu (janis.domburs@delfi.lv) vai izmantojot "Delfi Aculiecinieka" sistēmu, kur visi iesūtītie jautājumi tiks apkopoti un apskatāmi publiski.

Cāļus skaitīs 6. oktobrī

Pērn notikušās pašvaldību vēlēšanas bija "KPV LV" debija. Rīgas saraksts ar līderiem Ati Zakatistovu un Lindu Liepiņu kopā savāca vien 3824 cilvēku balsis un domē neiekļuva, taču reģionos tika iegūti deviņi mandāti. Liepiņa norāda, ka viņa nemaz nav vēlējusies piedalīties pašvaldību vēlēšanās, jo partija vēl bija jauna, taču kolēģis Zakatistovs "pārliecināja, ka kandidēšana būs lielisks izmēģinājums pirms Saeimas vēlēšanām". Viņa piekrīt, ka Rīgā un Ventspilī "starts bija īpaši neveiksmīgs", taču faktu, ka nu septiņās pašvaldībās strādā deviņi viņu deputāti, nevar uzskatīt par sliktu rezultāts.

Tāpat partijai nesokas ar reitingiem - tie, salīdzinot ar laiku īsi pēc dibināšanas, ir kritušies. Artuss Kaimiņš atklāj, ka konkrētais jautājums ne reizi vien apspriests ar biedriem, taču reitingi neesot galvenais, jo "paskaitīsim cāļus 6. oktobrī". Liepiņa, papildinot kolēģi, saka, ka ar šiem skaitļiem var manipulēt un reitingi, viņasprāt, nav objektīvi.

Tas, ka par premjera amata kandidātu tiek virzīts Aldis Gobzems, kurš partijā ir vien pāris dienas, "KPV LV" nemulsina. Pats Gobzems uzsver, ka viņa pievienošanās politiskajam spēkam dos jaunu uzrāvienu, un neslēpj, ka kandidēs arī uz partijas priekšsēdētāja amatu. Turklāt Gobzema "skaļais iznāciens" nebūs vienīgais, ir pārliecināta Liepiņa: "Iespējams, pat ļoti iespējams, ka šādi gadījumi kā Alda Gobzema parādīšanās, es ļoti gribu domāt, ka tādi būs vēl. Mums vēl ir klusi atbalstītāji, kuri domā, vai iet politikā vai neiet politikā. Būsim godīgi - iestāties partijā "KPV LV" nav tas pats, kas iestāties "ZZS" vai startēt no jaunās vecās "Vienotības" saraksta."

Ar Zakatistova 'kāpostu' viss kārtībā

Pagājušā gada maijā internetā tika publicēts video ieraksts, kurā partijas pārstāvji Kaimiņš un Zakatistovs runā par politiskā spēka finansējumu. Jau decembrī "Delfi" ziņoja, ka KNAB sācis kriminālprocesu par, iespējams, Kaimiņa partijas nelikumīgu finansēšanu.

Lai gan Gobzems tai laikā vēl nebija partijā, viņam ir viedoklis par šo jautājumu, proti, šis video ir tikai viens fragments no garākas sarunas un viņam neesot informācijas, ka Zakatistovs vai kāds cits partijas biedrs būtu apzadzis valsti. Viņš arīdzan aicina tiesībsargājošās iestādes šo lietu "nemarinēt" un ātri pieņemt lēmumu, lai ir skaidrība. Lai gan Gobzemam ir savs redzējums un aicinājums konkrētajā jautājumā, Kaimiņš apgalvo, ka jau pirms kāda laika saņēmis KNAB vēstuli, kurā teikts, ka iestādei nav "nekādas lietas pret partiju".

Uz jautājumu par to, vai partijai ir "melnā kase", Gobzems sniedz noraidošu atbildi.

'KPV LV' finanses – 'laime jau nav naudā'

Kopš partijas dibināšanas 2016. gada maijā "KPV LV" ziedojumos un dāvinājumos saņēmusi aptuveni 35 tūkstošus eiro, liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) publicētā informācija.

"KPV LV" premjera amata kandidāts Aldis Gobzems nosaka, ka "laime jau nav naudā". Vienlaikus atzīstot, ka "būtu vieglāk, ja būtu vairāk šis finansējums". Pats Gobzems, kurš publiski par pievienošanos partijai paziņoja vien pagājušajā nedēļā, "KPV LV" ziedojis nav. Taču iepriekš – 2014. gadā – izcēlies ar lielu ziedojumu "Vienotībai". Viņš noziedoja pie varas esošajai partijai 12 tūkstošus eiro.

Intervijā viņš atzīst, ka nav ziedojis "KPV LV". "Man nebija naudas, par ko to darīt. Es aizstāvēju Zolitūdes cietušos," pauž Gobzems. Viņam kā premjera amata kandidātam tas būs izaicinājums – finansējumu piesaistīt.

Kopš "KPV LV" ziedošanas Gobzems neesot ziedojis nevienai sabiedriski politiskai aktivitātei. "Tas ir bijis mans lēmums, esmu nolēmis, ka šī situācija var mainīties brīdi, kad es pats kaut kur aktīvi iesaistos," uzstāj advokāts. Par naudu Gobzems sūdzēties nevar: "Man ir pietiekami naudas, lai varētu sabiedrībai paziņot, ka man nav kredītu, parādsaistību, līdz ar to man nav nekādas finansiālas atkarības no ārpuses. Es spēju nodrošināt savu ģimeni, pabarot savu bērnu. Man ir pietiekami uzkrājumi, lai startētu Saeimas vēlēšanās." Premjera amata kandidāts gan neprecizēja, cik tieši daudz tas ir.

Tāpat sarunas gaitā Gobzems uzsver, ka, aizstāvot Zolitūdes traģēdijā cietušos, nav saņēmis naudu. "Man klienti nav veikuši nekādus maksājumus saistībā ar manu pārstāvību "Maximas" lietā. Man arī "Maxima" nav veikusi nekādus pārskaitījumus," norāda advokāts.

Ar dāsniem ziedojumiem nav izcēlies arī "KPV LV" līdzpriekšsēdētājs Kaimiņš. KNAB datubāzē ir atrodama informācija par 40 eiro lielu ziedojumu partijai mantas vai pakalpojumu veidā. Saeimas deputāts gan aicina neizplatīt nepatiesu informāciju. Kā izrādās, viņš nesen partijai noziedojis divus tūkstošus eiro, taču KNAB šo informāciju neesot aktualizējis.

Gobzems uzsver, ka tas, cik daudz ziedo partijas līdzpriekšsēdētājs, nav "KPV LV" rādītājs. "Radītājs ir tas, vai "KPV LV" spēs iegūt sabiedrības uzticību nākamajās Saeimas vēlēšanās," pauž partijas premjera amata kandidāts.

Tikmēr partijas atslēgu personu izpratne par to, cik daudz naudas būtu nepieciešams, ir atšķirīga. "Būtu labi, ja mums būtu tā kā Bondariem – pusmiljons," aizdomājas Saeimas deputāts. Liepiņa gan ir citās domās. Šāda liela summa raisītu bažas par naudas izcelsmi, partijai pietiekot vien ar naudu degvielai.

Pati Liepiņa partijai kopumā ziedojusi 4,57 tūkstošus eiro. Tā ir vairāk nekā desmitā daļa no kopējās ziedojumos un dāvinājumos saņemtās summas.

Kā audzēt iedzīvotāju skaitu uz pusi

"Problēma Latvijā ir tāda, ka Latvija vispār ir pazaudējusi vienu tādu globālu mērķi. Ja mums agrāk mērķis bija Eiropas Savienība, NATO vai vēl kaut kas, šobrīd Latvijai mēs neesam dzirdējuši, kas ir mērķis. Mēs risinām ikdienas problēmas - pensijas, algas un tamlīdzīgi - un līdz ar to kaut kur varbūt arī sabiedrība ir pazaudējusies kaut kādā virzienā," teica Gobzems.

Viņaprāt, valstij būtu jāspēj atļauties izvirzīt drosmīgu mērķi. Šāds mērķis varētu būt kļūšana par vienu no desmit bagātākajām pasaules valstīm, ko būtu grūti izdarīt bez "KPV LV" izvirzītā mērķa līdz 2050. gadam panākt, ka Latvijas pilsoņu skaits būs 2,5 miljoni.

Paši "KPV LV" pārstāvji pauž pārliecību, ka patiesais Latvijas iedzīvotāju skaits šobrīd ir mazāks, nekā to uzrāda oficiālā statistika, proti, ap 1,7 miljoniem.

Uz jautājumu, kā panākt 800 tūkstošu iedzīvotāju pieaugumu tik īsā laikā, Liepiņa atbild, raksturojot situāciju ar latviešiem Lielbritānijā, kam, pēc viņas partijas biedra Mika Vizbuļa izpētītā, gadu pēc pārvākšanās uz šo valsti dzimstot bērni. Tas notiekot sakārtotas valsts, paredzamības, sociālā komforta un citu faktoru dēļ.

Tik straujš pilsoņu vai iedzīvotāju skaita pieaugums paredzētu, ka tuvākajos četros gados tam būtu jākāpj par 100 tūkstošiem. Par šādu interpretāciju Liepiņa un Kaimiņš gan iebilda. "Šis nav ne divu, ne četru gadu plāns. Nav iespējams panākt kardinālas izmaiņas Latvijā ne divu, ne četru gadu laikā," teica Liepiņa.

Gobzems piebilst, ka tuvākajā nākotnē Latvijas iedzīvotāju skaits, visticamāk, turpinās samazināties.

Kā likvidēt pusi ministriju

"KPV LV" ierosinājumu vidū ir, piemēram, koalīcijas padomes likvidēšana, ministru skaita samazināšana, ministriju aizstāšana ar sekretariātiem, likvidēt rindas uz bērnudārziem, visas skolas pakļaut valsts pārziņā, apvienot visas Latvijas augstskolas.

Lai Latvijā veicinātu labklājību, viens no būtiskākajiem uzdevumiem ir tiesiskās vides sakārtošana, uzsver Gobzems. Partija sola panākt, ka tiesvedības tiks izskatītas gada laikā. Gobzems kā piemēru min Krieviju, kur strīdi trīs instancēs tiek izskatīti aptuveni pusotra gada laikā.

Partijas ieskatā Latvijā optimālais ministru skaits ir seši. "Latvijas ir maza valsts, mums ir jātiecas uz mazu valsts pārvaldi," klāsta politiskā spēka premjera amata kandidāts.

Liepiņa piebilst, ka valstij ir sešas pamatfunkcijas - cilvēks, ieroči, kas nozīmē iekšlietas un aizsardzību, ārlietas, uzņēmējdarbība, finanses un tieslietas.

Valsts bez nodokļu politikas

Līdz ar jauno gadu stājušās spēkā vairākas būtiskas izmaiņas nodokļu un sociālās aizsardzības jomā, kas ietekmē visu Latvijas iedzīvotāju finanses. Vērienīgās izmaiņas tiek dēvētas par nodokļu reformu, ko pērn pavasarī skaļi pieteica finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Liepiņa par finanšu ministres un valdības veikumu ir kritiska: "Galīgi nav kārtībā. Latvijā nodokļu politikas vispār nav kā tādas un, es domāju, nekad nav bijusi."

Pērn, veidojot partijas programmu, "KPV LV" secinājusi, ka trīs gadu laikā nodokļi mainīti vairāk nekā 56 reizes. "Ar Danas Reiznieces-Ozolas jauno nodokļu politiku, kā viņa vēlās to nosaukt, viņa gājusi vēl soli uz priekšu, mainot nodokļus ar atpakaļejošu datumu," pauž "KPV LV" līdzpriekšsēdētāja.

"Tur nav problēmas, tur ir absolūtākais haoss. Nav tā, ka tikai uzņēmēji nesaprot. Nesaprot arī cilvēki, kas skaita – finansisti, grāmatveži," uzsver Liepiņa. Viņa skaidro, ka nodokļu politika ir jāveido dažādām organizācijām kopā. Iedzīvotājiem un uzņēmējiem saprotamu nodokļu politiku varētu izveidot divu gadu laikā.

Kāpēc apvienot augstskolas vienā

"KPV LV" rosina apvienot visas Latvijas augstskolas vienā. Liepiņa uzsver, ka Augstākās izglītības padomes budžets ir pārlieku liels un ir "Valsts kontroles atzinums, ka šī ir padome, kurai nav mērķis, līdz ar to Valsts kontrole nevar izsekot, kur pazūd 10 miljoni".

Spēku saliedēšana vienkopus palīdzēt augstākajai izglītībai kļūt konkurētspējīgākai, pamato "KPV LV" politiķi. Latvijas augstskolas pasaulē atrodas 858. vietā, apgalvo Kaimiņš.

Intervijā Liepiņa kā piemēru valstij, kur šāda pieeja izmantota, min Īriju. Savā interneta mājas lapā partija kā piemēru piemin ASV Ņujorkas Štata universitāti, kas apvienojot 64 koledžas un universitātes. Tiesa gan šī institūcija ir kvalitātes kontroles un koordinācijas organizācija, nevis augstākās izglītības iestāde, turklāt tās pārraudzībā ir arī gan privātas, gan publiskas sākumskolas un pamatskolas.

Liepiņa skaidro, ka šī punkta galvenā doma ir tāda, ka "Daugavpilij nebūtu jākonkurē ar Jelgavu", bet gan Latvijai būtu jākonkurē ar Igauniju un citām valstīm. "Šobrīd tiek radīts milzum daudz vienādu izglītības programmu, un tas ir veids, kā no valsts dabūt naudu, un tad ir šīs vienādās izglītības programmas izkaisītas pa visu Latviju. Ir katastrofāls pasniedzēju trūkums, un ir arī studentu trūkums," viņa norāda.

Pietiks kacināt tautu

Jautāts par jomām, kas "KPV LV" programmā nav minētas, piemēram, integrācijas politika, Kaimiņš skaidroja: "Beigsim vienreiz dalīt latviešus, krievus!" Viņš uzsvēra, ka Latvijā ir viena valsts valoda.

Savukārt Gobzems aicināja likt mierā mirušos un rūpēties par dzīvajiem - gan lojālos latviešus, gan lojālos krievus. "Varbūt, ka pietiks kacināt cilvēkus, jo es domāju, ka ik viens no mums sabiedrībā ir redzējis un piedzīvojis, cik daudz un vienkārši mēs varam savstarpēji sadzīvot un labi dzīvot."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!