Pagājušonedēļ Ministru kabineta sēdē VM prezentēja savu redzējumu par jauniem ierobežojumiem Covid-19 saslimstības izplatības samazināšanai. Prezentācijā bija norādīts, ka turpmāk lielākā daļa veikalu un pakalpojumu varētu būt pieejami tikai "zaļajā" vai "dzeltenajā" drošības režīmā, brīvi pieejamus visiem atstājot tikai pamata pakalpojumus kā sabiedriskais transports, pārtikas veikali un aptiekas. Tāpat obligāta prasība vakcinēties tiktu noteikta izglītības, veselības un sociālās aprūpes jomu darbiniekiem. Jaunais regulējums attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu "zaļajā" vai "dzeltenajā" režīmā stātos spēkā no 11. oktobra, bet prasības trīs jomu darbiniekiem būt obligāti vakcinētiem – no 11. novembra. Dzeltenajā režīmā strādājošajiem Covid-19 testus valsts neapmaksātu, izņemot gadījumā, ja viņi būtu uzsākuši vakcinācijas kursu.
Veselības ministra padomnieks Kaspars Bērziņš diskusijā to vēlreiz apstiprināja: "Lielie uzstādījumi ir – visi publiskie pakalpojumi ir vai nu "zaļi", vai vismaz "dzelteni", kas nozīmē, ka visi, kas viņus sniedz ir vai nu vakcinēti, vai ar testiem. Tas nozīme, ka tajā brīdī, kad tas notiek, tas ir droši. Tajā skaitā, protams, ietverot arī veikalus, par ko vēl šodien būs diskusija, vai tie ir lielie veikali," skaidroja Bērziņš. PCR testi būtu derīgi 72 stundas, bet ātrie antigēnu testi – ne vairāk kā 24.
Tomēr Vesperis, kurš koordinē dažādas Latvijas augstskolas pārstāvošo neatkarīgo ekspertu darba grupu, kas izveidota ar mērķi novērtēt turpmākās rīcības scenārijus Covid-19 krīzes pārvaldībai atzina, ka ekspertu ieskatā ar to nebūs gana saslimstības ierobežošanai. "Tas, ko mēs redzējām VM prezentācijā, šis scenārijs, visdrīzāk neapturēs saslimstības pieaugumu. Masa, kas ir nevakcinēta šobrīd, ir gana liela, lai vīrusam būtu, kur "ieskrieties". Tā kā ekspertu grupas prāt ir augsts risks, ka šis nenostrādās un, ka būs jādomā par nākamo soli, kur ir stingri pasākumi. Un tad ir jautājums, vai tie ir definēti un komunicēti sabiedrībai – ja nebūs šis, tad būs nākamais un jums ir jāzina, ka tas nozīmēs to un to," teica Vesperis
Tikmēr Druvaskalns norādīja, ka, daudzviet ieviešot tā saukto "dzelteno" drošības režīmu, kas paredz, ka pakalpojumi būs pieejami ne tikai vakcinētiem vai pārslimojušiem cilvēkiem, bet arī nesen Covid-19 testu veikušiem, radīsies liels pieprasījums pēc testiem, un Latvijā strādājošās laboratorijas to nespēs nodrošināt. "Tur ir tālāk riski ar QR kodu tirgošanu un visu pārējo, ko mēs ļoti atraktīvi mākam darīt. Iedomājaties – ja es esmu testēts cilvēks, aizeju šodien uz hokeju, tajā pašā vakarā ar draugiem uz bāru, nākošajā rītā uz darbu, vakarā pie vecmāmiņas, es 72 stundas varu klīst visur, kur man ienāk prātā, un es jau tajā pirmajā spēlē varēju saslimt," modelēja Druvaskalns.
Arī obligātas vakcinācijas ieviešana atsevišķās jomās strādājošajiem, viņaprāt, nebūs efektīvs līdzeklis. "Tur ir palikuši daži desmiti tūkstošu cilvēku tikai. Mediķi ir 90%, pedagogi un sociālās aprūpes centru darbinieki virs 70% [vakcinēti - red.]. Mēs jau to ezīti varam plūkāt līdz nākošā gada maijam un tad gaidīt vēl vienu gadu pēc tam, bet mēs varam divu mēnešu laikā panākt ilgtermiņa rezultātu, kurš palielina vakcinēšanos," norādīja Druvaskalns, aicinot ieviest stingrāku epidemioloģiskās drošības regulējumu.
Pilnu diskusijas ierakstu skatieties šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
