Latvijas Bankas (LB) prezidenta Ilmāra Rimšēviča lēmums tikties ar maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu laikā pirms abi nonāca tiesībsargājošo iestāžu uzmanības lokā, bija paša Rimšēviča atbildības jautājums, raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu" teica Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš (NA).
Uz Domburu jautājumu par to, vai Sprūds ar Rimšēviču tolaik varētu būt apsprieduši likumprojektu par tautas vēlētu valsts prezidentu, kurš savukārt tad ieceltu LB vadītāju, Bērziņš atbildēja, sakot, ka vēlas ''izslēgt šādu sazvērestības teoriju''. "Kaut vai tāpēc, ka mums nekad frakcijā, un to es varu apliecināt, un arī partijā nekad nav bijusi diskusija šī projekta kontekstā ar amatpersonām, kuras atbilstoši šim projektam tiktu ievēlētas vai kuras virzītu valsts prezidentu. Mums ir bijusi tikai un vienīgi diskusija par tautas vēlētu prezidentu, kā tādu," teica Bērziņš.
Bērziņš arī skaidroja, projekti saistībā ar tautas vēlētu prezidentu ir bijuši vairāki, taču "šis projekts nav šīs Saeimas dienas kārtībā". Uz Dombura piezīmi par to, ka konkrētais projekts pazudis līdz ar Sprūda aizturēšanu, Bērziņš atbildēja, ka nekādu likumsakarību tajā nesaredzot. "Ar Sprūda kungu man nav nekādas saistības, arī NA personā neesam saņēmuši ziedojumus," attiecības ar Sprūdu raksturoja Bērziņš.
Bērziņš arī pastāstīja, ka NA frakcijā, runājot par Rimšēviča apstiprināšanu uz trešo termiņu LB vadītāja amatā, dažiem deputātiem bijuši atšķirīgi viedokļi.
Jau ziņots, ka Rimšēvičs pagājušajā nedēļā atzina, ka Sprūds pie viņa mēdzis nākt runāt par dažādiem likumprojektiem, taču ne par maksātnespējas lietām.
Jau ziņots, ka KNAB piemērojis Rimšēvičam aizdomās turētā statusu kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320. panta 4. daļas par kukuļa pieprasīšanu, izspiešanu vai pieņemšanu, ja to izdarījusi organizēta grupa vai valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli, vai ja kukulis pieņemts pēc tā izspiešanas. Kukuļa apmērs bijis ne mazāk kā 100 000 eiro. Latvijas Bankas amatpersonai piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi, tostarp drošības nauda, noteiktas nodarbošanās aizliegums, aizliegums tuvoties noteiktām personām un aizliegums izbraukt no valsts.
Rimšēvičs nolēmis pats neatkāpties no amata. Pašlaik notiekošo Rimšēvičs vērtējis kā bezprecedenta notikumus Latvijā un spiediena izdarīšanu pret sevi.
Latvijas Bankas prezidentu amatā ievēl Saeima, un arī atbrīvot no amata viņu var tikai Saeima. Pirms termiņa Saeima var atbrīvot Latvijas Bankas prezidentu gadījumā, ja saņemts viņa personīgs iesniegums par atkāpšanos no amata vai gadījumā, ja stājies spēkā notiesājošs tiesas spriedums par smaga pārkāpuma izdarīšanu.
Latvijas Banka uzsver, ka, neskatoties uz notikušo, tā darbojas ierastajā darba režīmā un bankas uzdevumu izpilde nav ietekmēta. Sūdzības nav saņemtas, un problēmas nav konstatētas.
Latvijas Banku pārvalda bankas padome un valde. Bankas padomes sastāvā ir seši cilvēki, un pašlaik Latvijas Bankas prezidenta pienākumus pilda vietniece Zoja Razmusa. Viņa gan pašlaik ir "uz slimības lapas", tomēr ik pa laikam pārtrauc rehabilitācijas periodu un piedalās lēmumu pieņemšanā, intervijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" atzina Latvijas Bankas padomes loceklis Edvards Kušners. Laikā, kad Razmusa ir "uz slimības lapas", Arvils Sautiņš kļūst par prezidenta pienākumu izpildītāju.
Centrālā banka uzsver, ka padome ir lemtspējīga, savukārt nacionālās bankas operatīvo darbību uzrauga valde. Rimšēvičs aizvada trešo termiņu centrālās bankas prezidenta amatā. Pašreizējā termiņa pilnvaras Rimšēvičam beidzas 2019. gada decembrī.
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) pērn aizturēja un par aizdomās turētajiem atzina maksātnespējas administratorus Sprūdu, Ilmāru Krūmu, kā arī finansistu Jorenu Raitumu. Trijotnes aizturēšana saistīta ar likvidējamo "Trasta komercbanku".
