Jaunā Rīgas teātra (JRT) rekonstrukcijas projekta pasūtītāja, autoru un būvnieku domstarpības būs jārisina tiesai. Lai izspriestu, kam taisnība, tiesnešiem nāksies iedziļināties būvprojekta un pāļu urbšanas procesa tehniskajās niansēs, un konfliktējošo pušu pasūtītajos ekspertu slēdzienus - tie daļēji balstīti grūti pierādāmās aizdomās un pieņēmumos. Diskusijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica un JRT rekonstrukcijas projekta autori būvniekiem no "RERE" pārmeta projektā iekļauto prasību neievērošanu. Būvnieki to noliedz.

VNĪ viedoklis, ka kaimiņēku Ģetrūdes ielā 30 un 32 plaisāšanu, kuras dēļ pērnā gada novembrī būtībā apstājās JRT rekonstrukcija, izraisījuši būvnieku pieļauti pārkāpumi pāļu darbu laikā, balstās uz "Markvarta Ģeotehniskā biroja" atzinumā iekļautajiem secinājumiem. Līdz šim VNĪ "Delfi" nodevusi tikai trīs no kopumā 25 ziņojuma lappusēm. Uz "Delfi" lūgumu ļaut iepazīties ar atzinumu pilnā apmērā, VNĪ pārstāve e-pastā norādīja, ka tas netiks publiskots, jo VNĪ jau vērsies tiesā pret būvniekiem, bet būvnieki pieļāvuši iespēju iesniegt pretprasību.

Projektā norādīts, ka nedrīkst pieļaut vibrācijas


"Markvarta Ģeotehniskā biroja" galvenais ģeotehniķis Valdis Markvarts "Delfi" stāsta, ka, neraugoties uz to, ka JRT rekontrukcija notiek blīvi apbūvētā apkaimē, kur ir smalkgraudaina un irdena grunts, pērn, sākot būvdarbus, ģeotehniskā uzraudzība projektā nav bijusi paredzēta. "Tā saucamā ģeotehniskā uzraudzība seko līdzi tieši pāļu urbšanas procesam un citiem darbiem pēc vajadzības, piemēram, grunts blietēšanai un vajadzības gadījumā uz vietas koriģē šo procesu. Vēl pirms urbšanas ģeotehniskais uzraugs izskata pāļu darbu veikšanas projektu un dod savas piezīmes. Šajā projektā ģeotehniskā uzraudzība nebija paredzēta. To vajadzēja pasūtīt projekta pasūtītājam, kas būtu VNĪ," skaidroja Markvarts, uzreiz piebilstot, ka Latvijā ir vien daži speciālisti, kam ir attiecīgs sertifikāts.

Viņš spriež, ka tieši urbšanas brīdī "darba kvalitāte ārkārtīgi daudz, par 95% ir atkarīga tieši no pāļu urbšanas operatora, kas sēž pie kloķiem". Markvarts nešaubās, ka operators bijis kvalificēts, taču, iespējams, nav īsti pārzinājis konkrētos apstākļus. "Tā ir viņu tiešā kļūda, ka viņi neizlasīja projektā, ko viņiem ir ierakstījis konstruktors, es to citātu pārrakstīju savā atzinumā. Tur bija viss precīzi norādīts, ka viņi nedrīkst pieļaut vibrāciju." Latvijas normatīvajos aktos pieļaujamās vibrāciju normas gan nemaz nav noteiktas.

Markvarts atzīst, ka tieši viņam radušās aizdomas par projektā paredzētās pāļu urbšanas metodes, tas ir, tā dēvētās dubultgriezes metodes, neievērošanu būvlaukumā. Makvarts stāsta, ka šādu pieņēmumu savā slēdzienā iekļāvis tādēļ, ka blakusesošās mājas Ģetrūdes ielā 30 sēšanās varētu liecināt, ka pāļu urbšanas laikā izurbts pārlieku daudz grunts un tas izraisījis grunts "atslābšanu" pie kaimiņmājas pamatiem. Tādēļ, reaģējot uz pāļurbja izraisītajām vibrācijām, kaimiņmājas pamati sākuši sēsties.

"Urbjot pareizi aiziet ļoti ilgs laiks, tas ir ļoti sarežģīti, tas urbis reizēm lāga neiet iekšā. Tad var rasties kārdinājums bišķi palaist to grunti vairāk ārā, lai tas urbis ātrāk iet iekšā," sacīja Markvarts. Viņš uzsver, ka tās ir tikai aizdomas, kas radušās, apsekojot būvlaukumu jau pēc notikušā un tās pierādīt nav iespējams.

Tomēr par pašu galveno iemeslu, kura dēļ radušies kaimiņos esošo māju bojājumi, Markvarts sauc vibrācijas. JRT būvlaukumā tās mērītas uz līdzās esošajām konstrukcijām, proti, būvlaukumam piegulošo ēku sienām. Tieši Markvarts savā atzinumā pieļāvis iespēju, ka kādā pāļu urbšanas procesa brīdī ieurbts kādās ēku pamatu atliekās, kas bijušas savienotas ar Ģertrūdes ielas 30. nama pamatiem. Tas varētu izraisīt pastiprinātas vibrācijas.

"Visi celtnieki atzīst, ka tās vibrācijas nevarēja nebūt tajā gadījumā, ja tiešām bija savienots caur veciem pamatiem, caur kuriem šī vibrācija tika nodota uz blakus māju "pa tiešo". Tāpēc jau projektā bija rakstīts, ka ir jāizrok vecie pamati un to vietā ir jāaizber smilts, lai šīs vibrācijas kompensētu," uzstāj JRT rekonstrukcijas projekta būvkonstruktors Normunds Tirāns. Tomēr viņš atzīst, ka šobrīd – deviņus mēnešus pēc tam, kad apkārtējo māju iedzīvotāju sūdzību dēļ pāļu urbšana tika pārtraukta vairs nav iespējams pārliecināties, ka šādas pamatu atliekas tur patiešām bijušas.

Monitoringa "paužu" biežumu neatklāj


Vibrāciju monitoringa aktā, kuru pēc "RERE Būve1" pasūtījuma sagatavojusi SIA "Restarts" redzams, ka laika posmā no aizvadītā gada 17. oktobra līdz 21. novembrim, kad kaimiņmāju iedzīvotāju sūdzību dēļ pāļu urbšana tika pārtraukta, vibrāciju mērījumi veikti uz Lāčplēša ielā 25 un 27, Ģertrūdes ielā 30 un 32, kā arī Tērbatas ielā 36 esošo namu ārsienām. No šī akta izriet, ka vibrācijas nevienā brīdī nav pārsniegušas dabisko fonu. VNĪ un JRT rekonstrukcijas projekta autori tam netic. "Par to stāstīja cilvēki. Vibrācijas vienkārši ir bijušas daudz ievērojamākās nekā ir uzrādīts tajās atskaitēs. Papīrs pacieš visu," tā Tirāns.

"Delfi" rīcībā esošajā vibrāciju monitoringa aktā gan nav norādīts precīzs mērījumu veikšanas laiks, tikai diena, kad mērījumi veikti. Tāpat arī brīži, kad vibrāciju mērījumi netika veikti, šajā aktā nav fiksēti, bet to, cik bieži šādi pārtraukumi bijuši, neviena no konfliktā iesaistītajām pusēm neatklāj.

Markvarta secinājumi daļēji sakrīt ar tiem, ko izdarījuši "RERE Būve 1" piesaistītie eksperti "Wetteveen+Bos". Arī viņi norādījuši, ka apstākļi gruntī ir uzskatāmi par nelabvēlīgiem, bet Ģetrūdes ielā 30 esošās ēkas pamatu stāvoklis – par kritisku. Tā rezultātā pat nelielas izmaiņas spriegumos vai vibrācijās varēja izraisīt ēku bojājošas deformācijas. Tomēr ""Wetteveen+Bos" secinājumos arī pieļauts, ka pamatu stāvokli varēja pasliktināt būvbedres izrakšana pirms pāļu sienas izveides. Būvbedres izrakšana, savukārt, ir paredzēta būvprojektā, norādījuši "RERE Būve 1" nolīgtie eksperti. Tirāns gan uzsver, ka būvprojekts paredzējis, ka tieši gar sienu ir jāatstāj uzbērums, kuru būvnieki tomēr norakuši.

Pēc diskusijas "Delfi TV ar Jāni Domburu", kurā pārmetumi par būvprojektā paredzētās tehnoloģijas neievērošanu tika izteikti arī "RERE Būve 1" piesaistītajam apakšuzņēmējam – "LNK Group" ietilpstošā SIA "LT Piling", kas specializējas pāļu pamatu izbūvē, "Delfi" lūdza kompānijas komentāru. "LNK Group" pārstāve e-pasta vēstulē atbildēja, ka, ņemot vērā, ka par JRT rekonstrukciju jau sākusies tiesvedība starp ģenerāluzņēmēju un pasūtītāju, tas ir, VNĪ, "LT Piling" plašākus komentārus nesniegs. "Uzņēmums "LT Piling" var vienīgi apstiprināt, ka, veicot darbus JRT rekonstrukcijas projektā, "LT Piling" ir ievērojusi būvprojekta, tehniskās dokumentācijas un normatīvo aktu prasības," norādīts rakstiskajā atbildē uz "Delfi" jautājumiem.

Jaunā risinājuma ekspertīze vēl top

Pāļu urbšanas darbi JRT būvlaukumā sākās aizvadītā gada 17. oktobrī. Neilgi pirms tam – oktobra sākumā VNĪ ar SIA "CMB" noslēdza 30 tūkstošus eiro vērtu līgumu par JRT rekonstrukcijas būvprojekta izmaiņu ekspertīzi. Uz "Delfi" jautājumu, kādas tieši izmaiņas bija nepieciešamas un kāds ir bijis ekspertu slēdziens, VNĪ pārstāve Inta Plūmiņa norādīja: "JRT rekonstrukcija ir nozīmīgs VNĪ projekts, tāpēc projektā pastiprināti kontrolējam izpildes kvalitāti – paši veicam būvuzraudzību, kā arī projekta īstenošanas kvalitātes stiprināšanai 2018. gada oktobrī noslēdzām vispārēju līgumu ar "CMB" par dažādām ekspertīzēm, kas veicamas pēc nepieciešamības." Kopš šā gada maija "CMB" uzdots veikt arī jauna pāļu risinājuma ekspertīzi, taču, saskaņā ar VNĪ pārstāves apgalvojumu, tā arvien nav pabeigta. Ekspertīze esot pasūtīta, lai pārliecinātos, ka būvnieki spēs īstenot jauno pāļu izbūves risinājumu. "Ekspertīzes turpinājumu veiksim atbilstoši jaunā būvnieka piedāvātajam risinājumam. Kad būs pieejami ekspertīzes rezultāti, ar tiem iepazīstināsim," sola VNĪ pārstāve.

Pirms pusotras nedēļas VNĪ Rīgas rajona tiesā iesniedza prasību par līgumsoda piedziņu no "RERE Būve 1". Saskaņā ar jūlija nogalē pieņemto VNĪ valdes lēmumu, līgums par JRT rekonstrukciju būvniekiem uzteikts no šodienas, tas ir, 13. augusta.

Pilnu "Delfi TV ar Jāni Domburu" diskusiju par konfliktu starp JRT rekonstrukcijas projekta pasūtītāju, projektētājiem un būvniekiem skatieties šeit.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Jaunais Rīgas teātris Re&Re
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form