Centralizētais higiēnas masku iepirkums: vietējie ražotāji nepatīkami pārsteigti par piegādes termiņu
Foto: DELFI

Pirms mēneša valdība nolēma iepirkt 400 tūkstošus higiēnisko sejas masku, lai ar tām apgādātu maznodrošinātos un citus sociāli neaizsargātām grupām piederīgos iedzīvotājus, tostarp naktspatversmju iemītniekus. Valdības sēdes protokollēmumā fiksēts, ka maskām jābūt vairākkārt lietojamām un jāatbilst Rīgas Tehniskajā universitātē izstrādātajai specifikācijai. Pieteikšanās Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra (VAMOIC) organizētajai sarunu procedūrai noslēdzās pagājušajā nedēļā. Starp 16 pretendentiem ir vairāki, kas paši maskas nemaz neražo. Vairāki vietējie tekstilražotāji, kas jau tagad ražo higiēniskās sejas maskas, pēc iepazīšanās ar VAMOIC izvirzītajiem nosacījumiem nolēmuši iepirkumā nemaz nepiedalīties, secinot, ka pieprasītie piegādes termiņi ir nesamērīgi īsi, bet specifikācija īsti neder masku rūpnieciskai ražošanai.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Maija vidū, kad valdība lēma par 400 tūkstošu higiēnisko masku centralizētu iepirkšanu mazākaizsargāto iedzīvotāju vajadzībām, Ekonomikas ministrija, atsaucoties uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) veiktu aptauju, vēstīja, ka šādas maskas jau ražo vismaz 30 Latvijas tekstiluzņēmumi. Vienlaikus ar lēmumu par higiēnisko masku centralizētu iepirkumu Ministru kabinets apstiprināja arī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Dizaina tehnoloģiju institūta asociētās profesores Ingas Dāboliņas izstrādāto higiēnisko masku tehnisko specifikāciju. Tajā noteikts, ka maskas veidojamas pēc principa “1+8+1”. “8” šajā formulā nozīmē astoņus marles slāņus, savukārt masku ārējais un iekšējais virsslānis veidojams no blīva kokvilnas auduma.

VAMOIC izsludinātajam iepirkumam pieteikusies vien daļa no vietējiem tekstilražotājiem, kas Covid-19 uzliesmojuma laikā pievērsušies higiēnisko masku rūpnieciskai ražošanai. VAMOIC iepirkumam pieteikušos sešpadsmit pretendentu vidū ir vairāki, kas nebūt nepārstāv tekstilražotājus. Līdztekus gana pazīstamiem tekstilražotājiem kā AS “Rita”, “V.O.V.A.” un “Viola Stils” uz higiēnisko sejas masku piegādi pretendē gan “Saules aptieka”, ar ko jau iepriekš slēgti līgumi par Ķīnā ražotu medicīnisko masku piegādi, gan, piemēram, SIA “Egļu serviss” un SIA “Superparks”. Abi pēdējie reģistrēti vienā adresē, pieder Dainim Rācenim un nodarbojas attiecīgi ar Ziemassvētku eglīšu piegādi un atrakciju organizēšanu. “Superparks” kopš marta gan pievērsies arī higiēnas masku ražošanai.

Specifikācija – neizpildāma, termiņi nereāli

Tekstilražošanas nozarē jau ilgstoši pazīstamu uzņēmumu vadītāji “Delfi” apliecināja, ka, iepazīstoties ar VAMOIC izsludinātās sarunu procedūras nosacījumiem, secinājuši, ka pieteikties iepirkumā nav jēgas. SIA “Mežroze” valdes priekšsēdētājs Artūrs Kārlis Dreimanis nosauc vairākus iemeslus, kādēļ “Mežroze”, ko LIAA “Delfi” nosauca kā vienu no potenciālajiem piegādātājiem, nolēmusi nemaz nestartēt. “Pirmkārt, tā specifikācija ir nejēdzīga. Astoņi slāņi marles – tāda maska pēc izmazgāšanas būs kā lupata,” teica Dreimanis, kura vadītais uzņēmums jau ražo triju slāņu higiēniskās maskas.

Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntis Strazds prasību higiēnas maskas ražot atbilstoši RTU tapušajai specifikācijai nosauc kā galveno šķērsli vietējo ražotāju līdzdalībai VAMOIC iepirkumā. “Tā specifikācija der cilvēkiem, kas kādu masku sašuj mājās pašu lietošanai, ne rūpnieciskai ražošanai,” saka Strazds, uzsverot, ka Latvijā ražotās higiēnas maskas lielākoties ir trīsslāņu. Proti, tās neatbilst formulai “1+8+1”.

“Latvijā ražotās maskas mūsu uzņēmumi eksportē uz Dāniju, Vāciju, Franciju. Daži uzņēmumi tās ir patentējuši. Bet šeit, izrādās, tādas neder, valstij tās nav vajadzīgas,” sarūgtinājumu neslēpj Strazds.

Par nereālu Dreimanis sauc arī centralizētajā iepirkumā noteikto higiēnas masku piegādes termiņu, kas ir piecas dienas. “Šādā iepirkumā reti, kurš vietējais var piedalīties. Mums nav tādas kapacitātes. Vieglā rūpniecība par 95% strādā uz eksportu, bet, lai izpildītu šādu pasūtījumu piecās dienās, visa ražošana jāpārkārto tikai uz to,” norāda “Mežroze” valdes priekšsēdētājs Dreimanis, piebilstot, ka šī iemesla dēļ nepiedalīties VAMOIC iepirkumā nolēmuši arī vairāki citi viņam zināmi tekstilražotāji.

Līdzīgus apsvērumus “Delfi” izklāsta “New Rosme” vadītājs Edgars Štelmahers. Viņš vēl šā gada marta nogalē stāstīja, ka “New Rosme” sākusi izgatavot vairākkārt lietojamas maskas, ko var sterilizēt autoklāvā. Teju trīs mēnešus vēlāk, komentējot VAMOIC izsludināto iepirkumu, ar kura palīdzību, spriežot pēc valdībā skatītā informatīvā ziņojuma, “tiktu atbalstīta tekstilražošanas nozare”, Štelmahers uzsver, ka nosacījumu, kas paģēr maskas piegādāt piecu dienu laikā pēc līguma noslēgšanas, vietējie tekstilražotāji nemaz nespēj izpildīt. “New Rosme” sākotnēji plānojusi iesniegt piedāvājumu VAMOIC, bet no šī nodoma atteikusies.

“Šo pasūtījumu varbūt varētu izpildīt tas, kam jau iepriekš stāv noliktavā kilometriem marles. Neviens ražotājs, kurš skaidri nezina, ka pasūtījumu dabūs, tādā daudzumā marli neiepērk. Tas ir nelikvīds izejmateriāls, kuru nebūtu, kur likt, ja pasūtījumu tomēr nedabū,” spriež Štelmahers.

Arī Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas vadītājs Strazds lēš, ka, lai piecu dienu laikā saražotu visu prasīto apjomu, tas ir, 400 tūkstošus masku, ar viena vai divu vietējo ražotāju jaudu ir par maz. Šādu apjomu esot iespējams izpildīt vien tad, ja pasūtījuma izpildei, turklāt pēc vienotas specifikācijas, pievērstos visi ieinteresētie uzņēmumi.

Ar īsāku termiņu cerot veicināt konkurenci

Tikmēr Aizsardzības ministrija (AM), atbildot uz “Delfi” jautājumiem, norāda, ka piecu dienu piegādes termiņš, kuru uzņēmēji sauc par nereālu, esot noteikts tieši, lai nodrošinātu plašāku piegādātāju loku un “veicinātu vietējo ražotāju iesaisti”. Tāpēc izsludinot iepirkumu, VAMOIC izvēlējies neierobežot potenciālo piegādātāju loku. Atbildē gan pausts: “Sagaidāms, ka lielāka interese būs tieši no vietējiem ražotājiem.” Tomēr konkrētāka pamatojuma, kāpēc iepirkuma nosacījumi varētu veicināt vietējo ražotāju iesaisti, AM atbildē nav.

Vērtējot piedāvājumus, kas iesniegti līdz šā gada 9. jūnijam, priekšroka tikšot dota tam piegādātājam, kas higiēnas maskas piedāvās par zemāko cenu. “Ja komersants ar viszemāko cenu nevar nodrošināt visu nepieciešamo apjomu noteiktajā termiņā, līgumu plānots slēgt ar nākamo pretendentu, kurš piedāvājis zemāko cenu, kamēr tiek nodrošināts viss nepieciešamais apjoms,” “Delfi” norādīja Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins.

Tikmēr tie tekstilnozares uzņēmēji, kuri nepieteicās šim iepirkumam, spriež, ka, ņemot vērā iepirkuma nosacījumus, pastāv risks, ka daļu no kopējā pasūtījuma iegūs kāds no vietējiem ražotājiem, taču būtisku daļu higiēnas masku mazākaizsargāto iedzīvotāju vajadzībām valsts centralizēti iepirks no kāda piegādātāja, kas piedāvā importa maskas.

Tags

Rīgas Tehniskā universitāte
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form