Rīgas Stradiņa universitātes Infektoloģijas katedras vadītāja, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas galvenā infektoloģijas speciāliste Ludmila Vīksna atzina, ka viņa kā ārsts pacientam neuzdrīkstētos rekomendēt vakcīnu, kas nav pietiekami pārbaudīta. "Tie ir gadi parasti," jautāta, cik ilgs laiks nepieciešams, lai vakcīnu pietiekami pārbaudītu, sacīja Vīksna.
Latvijas Universitātes Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošais pētnieks Kaspars Tārs viņu papildinot vēl piebilda, ka caurmērā vienas vakcīnas izstrāde ilgst desmit-piecpadsmit gadus, kamēr vakcīnu pret Covid-19 dažādu valstu zinātnieki un farmācijas kompānijas cenšas izstrādāt nepilnu gadu.
Tārs diskusijā īpaši atzīmēja, ka šī ir pirmā reize, kad centienos izstrādāt vakcīnu, tiek izmantots tik daudz dažādu tehnoloģiju. Vairākas vakcīnas, kas radītas, izmantojot eksperimentālas tehnoloģijas, patlaban jau ir trešajā izmēģinājumu fāzē. Kā piemēru viņš minēja Krievijā radīto vakcīnu "Sputņik 5" un "AstraZeneca" izstrādāto vakcīnas kandidātu – tās ir tā dēvētās adenovīrusu vektoru vakcīnas, kuru analogi šobrīd nav reģistrēti masveida izmantošanai. "Mēs īsti līdz galam nezinām, kā viņas strādās," atzīmēja Tārs, pieļaujot, ka, ja Covid-19 pandēmijas dēļ pasaulē nebūtu iestājusies ārkārtas situācija, diez vai šīs vakcīnas būtu "tik tālu tikušas kā šobrīd".
Vairāki Covid-19 vakcīnu varianti ir izstrādāti, izmantojot jau zināmas tehnoloģijas, proti, tās ir tā dēvētās novājinātā vīrusa vakcīnas. Šāda vakcīna izstrādāta, piemēram, Ķīnā. Tārs atzina, ka negribētu vakcīnu kandidātus "šķirot pēc valstīm", norādot, ka nedz par Ķīnas, nedz par Krievijas vakcīnām vēl nav zināms, cik tās būs efektīvas, cik ilgu imunitāti nodrošinās. Viņš gan atzīmēja, ka Eiropas Savienība Krievijā un Ķīnā ražotās vakcīnas, visticamāk, neiegādāsies.
Saskaņā ar "The New York Times" apkopoto informāciju, patlaban pasaulē notiek 48 Covid-19 vakcīnu klīniskie izmēģinājumi, kas nozīmē, ka visas šīs vakcīnas jau tiek izmēģinātas uz cilvēkiem. Vēl 89 vakcīnu kandidāti ir tā dēvētajā preklīniskajā fāzē. Vismaz 11 vakcīnas jau ir trešajā izmēģinājumu fāzē, proti, to izmēģināšanā ir iesaistīti tūkstošiem brīvprātīgo. Septembra sākumā gan tika apturēti farmācijas milža "AstraZeneca" radītās vakcīnas trešās fāzes izmēģinājumi, jo vienam no tajos iesaistītajiem brīvprātīgajiem tika konstatēta iespējami negatīva reakcija. Šonedēļ gan izskanējis, ka jau tuvākajā laikā "AstraZeneca" atsāks trešās fāzes klīniskos izmēģinājumus.
Jāpiebilst, ka Eiropas Komisija ar "AstraZeneca" jau vienojusies par šīs kompānijas izstrādāto vakcīnu piegādi Eiropas Savienības kopējā iepirkuma ietvaros. Vienošanās gan paredzēts slēgt ar vēl vairākām citām, kopumā septiņām kompānijām. Šim iepirkumam pievienojusies arī Latvija. Nesen par Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentu ievēlētais Ivars Kalviņš visnotaļ skeptiski raugās uz faktu, ka jau tagad tiek slēgti līgumi par vēl izmēģinājumu stadijās esošu vakcīnu iegādi, nezinot, "kas tur iznāks".
Visu "Delfi TV ar Jāni Domburu" diskusiju "Kā sakaut Covid-19? Latvijas zinātnieki par vīrusu un vakcīnām" var noskatīties šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
