'Delfi TV ar Jāni Domburu' analīze'2019: 'Rīgas satiksme' – korupcijas tīrīšana, arvien augoša apetīte
Foto: DELFI

"Vairāk jā, nekā nē," – tā Nils Ušakovs, tobrīd atstādinātais Rīgas domes priekšsēdētājs, 2019. gada aprīlī atbildēja uz Jāņa Dombura jautājumu, vai viņš kā "Rīgas satiksmes" (RS) kapitāldaļu turētājs ir bijis labs, čakls, krietns un rūpīgs saimnieks. Korupcija "Rīgas satiksmē" un tās pārvaldīšanas (ne)efektivitāte šogad ir bijis vairāku "Delfi TV ar Jāni Domburu" raidījumu temats. Gadam noslēdzoties analizējam, kas atklājies, bet kas palicis neatklāts, kurš par ko atbildīgs, un kuras solītās pārmaiņas ir vai nav notikušas.

Noslēdzoties 2019. gadam apkopojam "Delfi TV ar Jāni Domburu" šīgada raidījumu zīmīgākās epizodes un analizējam notikumu attīstību būtiskākajos tematos. Iepriekš jau piedāvājām noskatīties sociālajos tīklos vislielāko interesi raisījušās raidījumu epizodes, bet turpmākajās publikācijās sekos analīze par tā dēvētā finanšu sistēmas "kapitālā remonta" norisi un ieskats uz studiju uzaicināto sabiedrībā pazīstamo un populāro personību zīmīgākajos izteikumos.

"Rīgas satiksmes" tematika aizvadītā gada raidījumos tika iztirzāta vairākkārt – gan intervijās ar bijušo uzņēmuma pagaidu vadītāju Anriju Matīsu, atstādināto Rīgas domes vadītāju Nilu Ušakovu (Saskaņa) un viņu atstādinājušo ministru Juri Pūci (AP), gan diskusijās starp Rīgas domes politiķiem, tostarp turpmākajiem Rīgas mēriem un vicemēriem.

"Rīgas satiksme" pieder galvaspilsētas pašvaldībai. Pēdējos gados ap to regulāri izcēlušās politiskas kaislības, gan pateicoties lielākiem un mazākiem skandāliem, kā tā saukā "nanoūdens lieta", gan faktam, ka pēdējos gados strauji augusi pašvaldības ikgadējā dotācija tai, sasniedzot 130 miljonus eiro jeb vairāk nekā desmito daļu visa Rīgas budžeta. Kā noskaidroja "Delfi", 2020. gadā uzņēmums grasās pieprasīt vēl lielāku dotāciju – nu jau tā varētu sasniegt 152 miljonus eiro.

Tomēr nosacīti jauna nodaļa uzņēmuma vēsturē sākās 2018. gada 11.decembrī, kad tajā ieradās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētāji. Viņi todien veica 30 kratīšanas un aizturēja astoņus cilvēkus. KNAB interesi bija izraisījuši trīs vērienīgi darījumi – 62,6 miljonus eiro vērts zemās grīdas tramvaju iepirkums, 131,5 miljonus eiro vērts trolejbusu iepirkums un 76 miljonus eiro vērts autobusu iepirkums.

Starp aizturētajiem un vēlāk apcietinātajiem bija arī ilggadējais "Rīgas satiksmes" valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens. Viņš un visa pārējā uzņēmuma valde no amatiem atkāpās. Par uzņēmuma pagaidu valdes priekšsēdētāju tika iecelts Matīss, kurš no auditorfirmas "Ernst & Young" pasūtīja uzņēmuma finanšu stāvokļa izvērtējumu. Tā secinājumi bija vēl satraucošāki kā varēja gaidīt – RS, iespējams, pārmaksāja desmitiem miljonus eiro arī par tādām lietām kā e-talonu sistēma un mikroautobusi.

Matīss solīja nelietderīgos tēriņus novērst, bet jau pēc dažiem mēnešiem – marta sākumā – atkāpās no uzņēmuma vadības, sūdzoties par atbalsta trūkumu no Rīgas domes vadības. Viņa vietā par jauno pagaidu valdes priekšsēdētāju kļuva domes ierēdnis Ernests Saulītis, kurš savos publiskajos izteikumos par uzņēmumā nepieciešamajām pārmaiņām bijis daudz piesardzīgāks, noraidot vai mīkstinot virkni sava priekšgājēja iniciatīvu.

Tags

Anrijs Matīss Emīls Jakrins Juris Pūce Korupcija Nils Ušakovs Oļegs Burovs Rīgas dome Rīgas satiksme SEB Banka Vadims Baraņņiks Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

Comment Form