Vai 'Rīgas satiksmes' tēriņi beidzot ir optimizēti?

Dotācija, kura "Rīgas satiksmei" ik gadu nepieciešama no pašvaldības budžeta pēdējos gados strauji augusi. Ja 2016. gadā tā vēl bija zem simts miljoniem eiro, tad 2018. gadā un šogad – aptuveni 130 miljoni. Turklāt uzņēmums gada sākumā domei prasīja vēl vairāk – 139 miljonus – tomēr deputāti piešķīra mazāk, liekot deviņus miljonus ietaupīt.

Dotācijas apjoms tiek rēķināts sareizinot uzņēmuma prognozēto pasažieru skaitu ar viena brauciena pašizmaksu. Tas ir, dotācijai jāsedz starpība starp brauciena pašizmaksu un biļetes cenu. 2019. gadā viena brauciena pašizmaksa tika aprēķināta kā 1,426 eiro, bet vienas biļetes pilnā cena ir 1,15 eiro par braucienu. Turklāt daudzi pasažieri, piemēram, nestrādājošie pensionāri un pirmās un otrās grupas invalīdi brauc bez maksas. Arī brīvbiļešu un atlaižu radītos zaudējumus jāsedz dotācijai. Valsts bezmaksas braucienus noteikusi invalīdiem, tādēļ tā sedz viņu braucienus – pēdējos gados valsts dotācija Rīgas satiksmei svārstās ap deviņiem miljoniem eiro. Viss pārējais jāatrod pašvaldības budžetā.

Savukārt pašizmaksas aprēķins veidojas no tādiem faktoriem, kā atalgojums (35%), amortizācija (16%) un elektroniskās norēķinu sistēmas jeb e-talona apkalpošana un uzturēšana (8%) un citi. Tieši ar mēģinājumiem pašizmaksu samazināt skaidrojamas gada sākuma skaļās diskusijas par maršrutu optimizāciju un neizdevīgu līgumu laušanu – tābrīža uzņēmuma vadītājs Anrijs Matīss brīdināja - "ja optimizācija nenotiek, vajadzēs visus 139 miljonus".

Par to, vai optimizācija ir notikusi, spriest ļauj "Rīgas satiksmes" aprēķins par 2020. gadā tai nepieciešamo dotāciju. Tā ne tikai nav sarukusi, bet pat palielinājusies līdz 152 miljoniem eiro. "Lai nodrošinātu attīstību un atsevišķu investīciju projektu turpināšanu, piemēram, zemās grīdas tramvaja ieviešanas nākamos posmus, plānots pieprasīt kompensāciju 2020. gadam 152 miljonus eiro apmērā. Tāpat palielinājušās izmaksas par degvielu, amortizāciju, atalgojumu u.c.," norāda uzņēmumā.

Turklāt šoruden "Rīgas Satiksme" neveiksmīgi centās panākt papildus līdzekļu piešķiršanu tai jau šī gada budžetā – tā bija sarēķinājusi, ka par 2018. gadu tai pienākas vēl 11,9 miljoni eiro, bet par 2019. gadu – vēl 2,9 miljoni. Šī summa gan iekšēju nesaskaņu plosītajai domei izrādījās "nepaceļama" - drīz pēc asiem strīdiem domes Satiksmes un transporta lietu komitejā, valdošā koalīcija sašķēlās, Vadims Baraņņiks (šobrīd "Neatkarīgo deputātu frakcija") zaudēja vicemēra amatu, un viņa vietā nāca Druvis Kleins (deputātu bloks "Rīgai!"). Līdz ar politiskajām batālijām, domes šī gada budžets un attiecīgi arī "Rīgas satiksmes" dotācijas apjoms grozīts netika. Uzņēmums gan sola, ka šī summa tiks pieprasīta atkal "jo tas ir jādara saskaņā ar LR normatīvajiem aktiem".

Tikmēr jaunais vicemērs meklē iespējas tēriņus ierobežot. Ar to skaidrojamas gan decembrī izziņotā mikroautobusu tīkla sašaurināšana, gan runas par līguma laušanu ar e-talona uzturētāju "Rīgas karte", gan decembra sākumā izskanējusī (un tikpat ātri atmestā) ideja, atcelt bezmaksas braucienus tiem pensionāriem, kuri šādu statusu ieguvuši citā valstī (kā Krievija), bet vēl nav sasnieguši Latvijas pensijas vecumu. Ja reformas nenotiks un dome arī dotāciju nepalielinās "uzņēmumam naudas pietiks apmēram līdz augustam", brīdina Kleins.

Tags

Anrijs Matīss Emīls Jakrins Juris Pūce Korupcija Nils Ušakovs Oļegs Burovs Rīgas dome Rīgas satiksme SEB Banka Vadims Baraņņiks Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

Comment Form