Saeima šonedēļ konceptuāli atbalstīja likumprojektu par galvaspilsētas Rīgas domes atlaišanu, pagaidu administrācijas iecelšanu un ārkārtas vēlēšanu izsludināšanu. Savukārt "Delfi TV ar Jāni Domburu" studijā šonedēļ diskutēja domes atlaišanu ierosinājušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (Attīstībai/Par!) un Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs.
Diskusijā Burovs atgādināja, ka Pūces pārstāvētā partija "Latvijas Attīstībai" jau 2017. gada pašvaldību vēlēšanās startēja ar saukli "Gāžam Nilu!". Viņaprāt, bezprecedenta ierosinājums atlaist galvaspilsētas pašvaldību ir uzskatāms par kampaņas turpinājumu, bet neatrisinātais jautājums par atkritumu apsaimniekošanu Rīgā ir tikai iegansts.
Burovs gan nenoliedza, ka Rīgas dome ilgstoši nav spējusi pieņemt saistošos noteikumus, kas noteiktu kārtību, kādā tiek izraudzīts sadzīves atkritumu apsaimniekotājs un nepieciešamo noteikumu nebija arī brīdī, kad tika slēgts atkritumu apsaimniekošanas līgums ar kopuzņēmumu "Tīrīga". Burovs gan pauda, ka nedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, nedz Centrālā finanšu un līgumu aģentūra iepriekš nav norādījušas, ka vispirms būtu jāsakārto juridiskā bāze.
Pilnu raidījuma ierakstu skatieties šeit.
Burovs ieskicē, kad dome būtu jāizmet reizē ar atkritumiem
Burovs diskusijā atzina, ka kļūdas domes darbā ir bijušas, bet uzsvēra, ka, viņaprāt, šobrīd nav iestājusies tāda situācija, kas būtu reāls pamats pašvaldības atlaišanai. Viņš ieskicēja situāciju, kad tas būtu pamatoti. Tas ir, ja 12. martā, noslēdzoties valdības izsludinātajai ārkārtējais situācijai atkritumu apsaimniekošanas jomā, galvaspilsētā tik tiešām sāktu veidoties neizvestu atkritumu kalni, būtu pienākusi "X stunda", kurā "šo Rīgas domi vajadzētu tiešām uz tiem pašiem atkritumu kalniem izmest".
Burovs gan uzsvēra, ka, viņaprāt, pašvaldība šāda scenārija īstenošanos ir novērsusi un nekas tamlīdzīgs Rīgai nedraud.
Pūce pamāca Burovu, kā domei pareizāk iesūdzēt ministriju tiesā
Kaut diskusijā netrūka asu savstarpēju pārmetumu, brīžiem mērs un ministrs apmainījās itin draudzīgām pamācībām, kā rīkoties tālāk. Piemēram, viens no argumentiem, ar kuriem ministrija pamato domes atlaišanu, ir domes saistošo noteikumu neatbilstība Ministru Kabineta noteikumiem. Tas ir, Ministru Kabineta noteikumos norādīts, ka bioloģiski noārdāmos atkritumus no savākšanas punkta jāizved ne retāk, kā trīs diennaktīs vasarā vai nedēļas laikā ziemā, savukārt domes noteikumi paredz izvešanu ne retāk kā reizi četrās nedēļās. Tādēļ ministrija apturējusi domes saistošo noteikumu darbību šajos punktos.
Dome gan pārmetumiem nepiekrīt un sola ministrijas lēmumu pārsūdzēt Satversmes tiesā. Pūce raidījuma laikā Burovam atgādināja, ka pirms sūdzēties Satversmes tiesā, domei ministrijas lēmums jāpārsūdz pašam ministram, kurš to var mainīt. Ja tas netiks izdarīts, Satversmes tiesa lietu vienkārši nerosinās. Burovs Pūcem savukārt pateicās par padomu, kā pareizāk iesūdzēt ministriju tiesā.
Vispirms pārmet demagoģiju, pēc tam atvainojas
Rīgas domes atlaišanas iemesli ir caurcaurēm politiski, jo "atkritumu krīzes" Rīgā nav, "Delfi TV ar Jāni Domburu" diskusijā "Vai Rīgas dome jāatlaiž? Ministrs pret domes priekšsēdētāju" apgalvoja Rīgas mērs Oļegs Burovs (GKR).
VARAM, virzot Rīgas domes atlaišanas likuma projektu, kuru Saeima ceturtdien atbalstīja pirmajā lasījumā, kā galveno iemeslu, kādēļ jāatlaiž 2017. gadā ievēlētā galvaspilsētas dome, min to, ka jau kopš 2012. gada Rīgā nav nodrošināta Satversmes tiesas sprieduma izpilde. Turklāt Rīgas dome tikai formāli ir izpildījusi uzdevumus, kas tai noteikti valdības 12. septembra lēmumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā. Ārkārtas situāciju valdība izsludināja pēc tam, kad Konkurences padome piemēroja pagaidu noregulējumu un aizliedza šovasar izveidotajai kopsabiedrībai "Tīrīga" slēgt ar iedzīvotājiem līgumus par atkritumu apsaimniekošanu. Atkritumu apsaimniekošanas organizēšana ir viena no likumā noteiktajām pašvaldību autonomajām funkcijām.
Burovs diskusijā skaidroja, ka Rīgas dome vairākus gadus gatavojusies koncesijas konkursam, kura rezultātā Rīgā bija plānots izveidot kopuzņēmumu, kas nodrošinātu atkritumu apsaimniekošanu galvaspilsētā. Tikmēr Pūce uzsvēra, ka savulaik, esot Rīgas domes deputāts, ir pārliecinājies, ka šis jautājums domes vadībai nav prioritārs. Vairāk nekā gada laikā, tas ir, no 2017. gada vasaras līdz pat 2018. gada novembrim, kad tagadējais ministrs kļuva par Saeimas deputātu, atkritumu apsaimniekošanas jautājums ne reizi nav skatīts Rīgas domes sēdēs, norādīja Pūce.
Rīgas domes atlaišanas pamatojumā arī atsauce uz ‘Delfi’ rakstu
VARAM sagatavotā Rīgas domes atlaišanas likumprojekta anotācijā lasāmas atsauces ne tikai uz pašvaldības neizdarību atkritumu apsaimniekošanā, bet arī uz Tiesībsarga biroja, Valsts kontroles un Ģenerālprokuratūras aizrādījumiem Rīgai. Tiesa gan, vismaz prokuratūras brīdinājumiem nav nekāda sakara ar atkritumiem.
Prokurori Rīgai trīs reizes aizrādījuši par nelikumībām. Viens gadījums saistīts ar tā dēvēto "nanoūdens lietu", kurā šobrīd tiek iztiesāta iespējamā korupcija "Rīgas satiksmē". Otrs – ar pēc opozīcijas pieprasījuma sasauktu Rīgas domes ārkārtas sēdi, kuru pārtraucis tālaika mērs Nils Ušakovs. Savukārt trešais – ar savulaik Rīgas ielu remontos valdījušo nekārtību – prokurors domei aizrādījis, ka tai bija kārtīgāk jāuzmana ielu remontiem nolīgtie būvnieki, kuri nav gana rūpējušies par to, lai gājēji varētu apiet remontdarbu vietas paši neriskējot pakļūt zem mašīnām. Šajā prokurora brīdinājumā pie tam iekļauta atsauce uz portāla "Delfi" rakstu.
https://www.delfi.lv/news/national/politics/sausmas-rigas-ielas-remontu-del-iedzivotaju-dzive-apgrutinata-un-pat-apdraudeta.d?id=49078251
Pūce skaidroja, ka šie dokumenti raksturo darba kvalitāti Rīgas domē kopumā. Tas ir, tie nav juridiskais pamats domes atlaišanai, bet parāda, kādēļ atlaišana nepieciešama, tādēļ arī iekļauti likumprojekta anotācijā. "Nav nevienas pazīmes, kas liecinātu, ka viņi mainīsies," skaidroja ministrs. Viņš uzsvēra, ka Rīga ir vienīgā pašvaldība Latvijā, kurai šāds prokurora brīdinājums izteikts.